1. pants

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

3. pants

4. pants

Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” pirmās daļas nozīmē.

Šādas procedūras iekļauj:

5. pants

Šā panta 3–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir augstāka.

Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 25. pantu.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 25. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 16. pantu, ir vienāda ar 15. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

6. pants

Neatkarīgi no 5. panta, ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no konkrētajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 26. pantu.

Lēmumu piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības tomēr nepieņem ar nolūku izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2014/24/ES vai 2014/23/ES darbības jomas.

7. pants

Šīs direktīvas 8., 9. un 10. panta vajadzībām “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst 14. panta darbības jomā.

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

12. pants

Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

13. pants

14. pants

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai:

36. pants

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus dažiem ekonomikas dalībniekiem.

37. pants

Tomēr attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 77.–81. pantā minētos kritērijus un prasības attiecībā uz kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Šādā nolūkā dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.

Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.

38. pants

39. pants

40. pants

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:

Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējiem, kuri saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 100. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzēji atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos līdzekļus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tie:

Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmuma 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā ietver informāciju par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav lietderīgi turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai izņēmuma gadījumā, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādīta to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

41. pants

42. pants

1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.

43. pants

Ciktāl tas paredzēts 3., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgās piezīmēs un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.

44. pants

Gadījumā, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot “uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību” saskaņā ar 74. pantu.

45. pants

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

46. pants

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

47. pants

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka viņiem visiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

48. pants

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

Dialoga laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tiem paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

Pēc līgumslēdzēja pieprasījuma minētos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un pilnveidot. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, pilnveidošanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.

Ja līgumslēdzējs to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.

49. pants

Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tas norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Norādes ir pietiekami precīzas, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Līgumslēdzējs var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labāko cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.

Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.

Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus to līgumslēdzēja norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.

Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzējs, ievērojot 39. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

50. pants

Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas:

51. pants

Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viens vai vairāki līgumslēdzēji un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.

Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz astoņus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.

Šā punkta pirmajā daļā minētie objektīvie noteikumi un kritēriji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kas ir šā līguma puses. Ja ir ietverta konkursa atsākšana, līgumslēdzēji nosaka termiņu, kurš ir pietiekoši ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus katram konkrētajam līgumam, un līgumslēdzēji katru līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnolīguma specifikācijās.

Līgumslēdzēji pamatnolīgumus neizmanto nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

52. pants

Neatkarīgi no 46. panta piemēro šādus minimālos termiņus:

Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikposmā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma procedūras dokumentos tie norāda pagarinātā laikposma ilgumu, ko tie paredzējuši piemērot.

Līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

Tie piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Minētos kritērijus vajadzības gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

59. panta 2.–4. punktu piemēro visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā.

53. pants

Šajā nolūkā līgumslēdzēji elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Konkrētiem pakalpojumu līgumiem un konkrētiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības rezultāti, piemēram, būvdarbu projektēšana, kurus nevar sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes, elektroniskās izsoles nerīko.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 51. panta 2. punktā, un uzsākot konkursu par 52. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu un kas atbilst atlases kritērijiem, kas izklāstīti saskaņā ar 78. un 80. pantu, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs, nepieņemams vai nepiemērots.

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāri reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.

Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

Ja līgumslēdzēji elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

54. pants

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas rīku prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzējs ir noteicis saskaņā ar 40. pantu.

Līgumslēdzēji paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēji attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.

Līgumslēdzēji tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzējs tos ir informējis par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā noteikto procedūru.

55. pants

▼C1

▼B

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citi līgumslēdzēji, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.

Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu arī tad, ja tas iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Tomēr attiecīgais līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko pats, piemēram:

Šādi pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.

56. pants

Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi tikai par tām daļām, kas rīkotas kopīgi. Katrs līgumslēdzējs pats ir pilnībā atbildīgs par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko savā vārdā un uzdevumā.

57. pants

Līgumslēdzēji neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisko tiesību obligāto noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro to dalībvalstī.

Tomēr attiecībā uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēji, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzēji drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 10. punkta a) vai b) apakšpunktā.

Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:

Iesaistītais līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja, kas ir atbildīgs par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kas minēti a) apakšpunktā, iesaistītie līgumslēdzēji var savā starpā sadalīt konkrētus pienākumus un noteikt piemērojamos to attiecīgo dalībvalstu valsts tiesību aktu noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus izklāsta to līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.

Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.

87. pants

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 82. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.

88. pants

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 80. panta 3. punktā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.

Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:

89. pants

Līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktānoteiktajos gadījumos ir veikuši izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādi paziņojumi ietver XVI pielikumā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.

Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

90. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu tā darbības laikā:

91. pants

Tiesības slēgt līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 15. panta c) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.

92. pants

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas atbilstīgi 50. pantam par pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

93. pants

94. pants

95. pants

96. pants

Ja tie iecerējuši pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 50. panta j) apakšpunktu, to norāda paziņojumā par metu konkursu.

Līgumslēdzēji, kuri ir rīkojuši metu konkursu, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu.

Paziņojumu par metu konkursa rezultātiem nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam 30 dienu laikā pēc metu konkursa noslēgšanas.

Ja informācijas atklāšana par konkursa rezultātiem kavētu tiesību aktu izpildi vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta – valsts vai privāta – ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem, šādu informāciju var nepublicēt.

97. pants

98. pants