02014L0024 — LV — 01.01.2018 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīta ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES

(2014. gada 26. februāris)

par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I

SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I

NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1.

iedaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, par kuru vērtību paredz, ka tā nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.  Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim.

3.  Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.

4.  Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas ievērojot LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.

5.  Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

6.  Līgumi, lēmumi vai citi juridiski instrumenti, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzēju iestāžu grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz līgumiskas darbības pret atlīdzību, tiek uzskatīti par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un kā tādus šī direktīva tos nekādi neietekmē.

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

2.  Šajā pantā “reģionālās iestādes” ietver iestādes, kas neizsmeļošā veidā ir uzskaitītas NUTS 1 un 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 ( 1 ), bet “vietējās iestādes” ietver visas NUTS 3 administratīvo vienību un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

3. pants

Jaukts iepirkums

1.  Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.

Šā panta 3.–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.

2.  Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir visaugstākā.

3.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 6. pantu.

Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 16. pantu.

4.  Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 16. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 5. pantu, ir vienāda ar 4. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

5.  Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, gan iepirkums, lai veiktu darbību, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, piemērojamos noteikumus neatkarīgi no šā panta 4. punkta nosaka saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 5. un 6. pantu.

6.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

2.

iedaļa

Robežvērtības

4. pants

Robežvērtības

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

5. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.  Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde, ietverot visas iespējas un visus līgumu pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.

Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.

2.  Ja līgumslēdzēja iestāde sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par tā konkrētām kategorijām, vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.

3.  Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.

4.  Minētā paredzemā vērtība ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā, iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

5.  Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

6.  Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

7.  Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestāde nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

8.  Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzēto pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairāku līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9.  Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 4. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

10.  Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības noslēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.

11.  Regulāru publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

12.  Lai aprēķinātu paredzamo vērtību publiskiem piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:

13.  Publiskiem pakalpojumu līgumiem vajadzības gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

14.  Ja publiskos pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

6. pants

Robežvērtību un centrālās pārvaldes iestāžu saraksta pārskatīšana

1.  Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 4. panta a), b) un c) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija šīs robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2.  Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija turklāt pārskata:

3.  Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstuvalsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 4. panta a), b) un c) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 4. panta d) punktā minētajai robežvērtībai.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

4.  Komisija publicē šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 3. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 4. panta a), b) un c) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 3. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pārskatītu 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 1. punktu un lai pārskatītu 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6.  Ja ir vajadzīgs pārskatīt 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības un 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 87. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 5. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 88. pantā paredzēto procedūru.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā, ar mērķi pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu paziņojumi, atjaunināt līgumslēdzēju iestāžu sarakstu, ja šādi grozījumi ir nepieciešami līgumslēdzēju iestāžu pareizai identificēšanai.

3.

iedaļa

Izņēmumi

7. pants

Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES piešķir vai kurus rīko līgumslēdzējas iestādes, kas īsteno vienu vai vairākas no minētās direktīvas 8.–14.pantā noteiktajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības; publiskajiem līgumiem, kuri neietilpst minētās direktīvas darbības jomā atbilstīgi tās 18., 23. un 34. pantam, vai gadījumos, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz pasta pakalpojumus minētās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē; līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības:

8. pants

Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK ( 2 ).

9. pants

Publiskie līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.  Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 89. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

2.  Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir vai organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos publiskos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu publisko līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļāt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.  Līgumiem un metu konkursiem, kuri ir saistīti ar aizsardzības un drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, piemēro 17. pantu. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro minētajiem līgumiem un metu konkursiem.

10. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

11. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šo direktīvu nepiemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tām ir saskaņā ar normatīvajiem un publicētiem administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar LESD.

12. pants

Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem

1.  Publisks līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.

2.  Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3.  Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes pār juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

4.  Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts tikai starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

5.  Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, kāds tas bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

4.

iedaļa

Īpašas situācijas

1.

apakšiedaļa

Subsidēti līgumi un pētniecības un izstrādes pakalpojumi

13. pants

Līgumslēdzēju iestāžu subsidēti līgumi

Šo direktīvu piemēro šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai:

Līgumslēdzējas iestādes, kas sniedz pirmās daļas a) un b) punktā minētās subsīdijas, nodrošina atbilstību šai direktīvai, ja tās pašas nepiešķir subsidētu līgumu slēgšanas tiesības vai ja tās minēto līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu subjektu labā vai vārdā.

14. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Šo direktīvu piemēro tikai publiskiem pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

2.

apakšiedaļa

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts iepirkums

15. pants

Aizsardzība un drošība

1.  Šo direktīvu piemēro publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un metu konkursiem, ko rīko aizsardzības un drošības jomā, izņemot šādus līgumus:

2.  Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā.

Turklāt un saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kam citādā ziņā nav piemērojams izņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, ciktāl šīs direktīvas piemērošanas dēļ dalībvalstij būtu pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par savu būtisko drošības interešu apdraudējumu.

3.  Ja iepirkums un publiska līguma vai metu konkursa izpilde ir pasludināta par slepenu vai arī tiem jāpiemēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem, šo direktīvu nepiemēro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.

16. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts jaukts iepirkums

1.  Jauktu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/91/EK, piemēro šo pantu.

2.  Ja konkrētā publiskā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu kritēriju pamata:

Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Direktīvu 2009/81/EK.

3.  Šā panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu piemēro jauktiem līgumiem, kuriem citādi varētu tiktu piemērots gan minētās daļas a), gan b) apakšpunkts.

4.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, kuriem piemēro LESD 346. pantu; citādi tā slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.

17. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti publiskie līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.  Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

Visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos nolīgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 89. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

2.  Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredz kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos publiskos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde. Tādu publisko līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus tā lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

II

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

18. pants

Iepirkuma principi

1.  Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.

19. pants

Ekonomikas dalībnieki

1.  Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Tomēr attiecībā uz publiskiem pakalpojumu un publiskiem būvdarbu līgumiem, kā arī publiskiem piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.  Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var prezicēt, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda prasības attiecībā uz 58. pantā minēto saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par to kādā veidā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.

Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, ir arī pamatoti ar objektīviem iemesliem un samērīgi.

3.  Neatkarīgi no 2. punkta līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņemtu kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.

20. pants

Privileģēto tiesību līgumi

1.  Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.

2.  Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

21. pants

Konfidencialitāte

1.  Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 50. un 55. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

2.  Līgumslēdzējas iestādes var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzējas iestādes dara pieejamu iepirkuma procedūras gaitā.

22. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visa saziņa un informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši elektroniska iesniegšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šā panta prasībām. Elektroniskajai saziņai izmantotie rīki un ierīces, kā arī to tehniskie parametri, ir nediskriminējoši, vispārēji pieejami un savstarpēji izmantojami ar vispārlietotiem IKT produktiem, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:

Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, ievērojot otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju, vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu šo elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējām iestādēm, kuras saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 84. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta paziņojumiem, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem var izmantot mutisku saziņu, ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Šajā nolūkā, iepirkuma procedūras būtiski elementi cita starpā ir iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apliecinājumi un piedāvājumi. Konkrētāk, mutisku saziņu ar pretendentiem, kura varētu būtiski ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, dokumentē pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno elementu kopsavilkumiem.

3.  Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzējas iestādes piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu izskata tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4.  Publisku būvdarbu līgumu un metu konkursu gadījumā dalībvalstis var prasīt, lai tiktu izmantoti specifiski elektroniski rīki, piemēram, ēku informācijas elektroniskās modelēšanas vai līdzīgi rīki. Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes līdz brīdim, kad minētie rīki kļūst vispārēji pieejami 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma nozīmē, piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus, kā noteikts 5. punktā.

5.  Līgumslēdzējas iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot rīkus un ierīces, kas nav vispārēji pieejami, ar noteikumu, ka līgumslēdzējas iestādes piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tās:

6.  Papildus IV pielikumā izklāstītajām prasībām rīkiem un ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

Dalībvalstis Komisiju informē par validācijas pakalpojumu sniedzēju, un tā no dalībvalstīm saņemto informāciju dara publiski pieejamu internetā;

Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmumā 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā iekļauj informācija par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai, ņemot vērā tehnisko attīstību, grozītu tehniskos datus un parametrus, kas izklāstīti IV pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav piemēroti turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai atsevišķos gadījumos, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskas iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādījusies to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

23. pants

Nomenklatūras

1.  Visās atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, kad vien šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un to rezultātā nav jāmaina šīs direktīvas darbības joma.

24. pants

Interešu konflikti

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.

II

SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM

I

NODAĻA

Procedūras

25. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem

Ciktāl tas ir paredzēts 1., 2., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgajās piezīmēs, un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.

26. pants

Procedūru izvēle

1.  Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ja, neskarot 32. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

2.  Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

3.  Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerību saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

4.  Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu šādās situācijās:

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

5.  Iepirkumu izsludina ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 49. pantu.

Ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, dalībvalstis var neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas paredzēt, ka centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes vai konkrētas to kategorijas iepirkumu var izsludināt ar iepriekšēju informatīvu paziņojumu atbilstoši 48. panta 2. punktam.

Ja iepirkuma izsludināšana notiek, izmantojot iepriekšēju informatīvu paziņojumu atbilstoši 48. panta 2. punktam, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību saskaņā ar 54. pantu.

6.  Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri nepārprotami minēti 32. pantā, dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot sarunu procedūru bez iepirkuma izsludināšanas izmantojot iepriekšējopublicēšanu. Dalībvalstis neļauj minēto procedūru piemērot nekādos citos gadījumos kā vien tajos, kas minēti 32. pantā.

27. pants

Atklāta procedūra

1.  Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

2.  Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.  Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestāde pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tā var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

4.  Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzēja iestāde var samazināt par piecām dienām, ja tā pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 22. panta 1. punkta pirmo daļu un 22. panta 5. un 6. punktu.

28. pants

Slēgta procedūra

1.  Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu, kurā iekļauta informācija, kas atkarībā no konkrētā gadījuma minēta V pielikuma B vai C daļā, un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.

2.  Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi to darīt pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

3.  Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 2. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 10 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

4.  Dalībvalstis var noteikt, ka visas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošās līgumslēdzējas iestādes vai konkrētas to kategorijas var piedāvājumu saņemšanas termiņu noteikt, līgumslēdzējai iestādei un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks. Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

5.  Šā panta 2. punktā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām dienām, ja līgumslēdzēja iestāde pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem atbilstīgi 22. panta 1., 5. un 6. punktam.

6.  Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestādes pienācīgi pamato, šajā pantā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tās var noteikt:

29. pants

Konkursa procedūra ar sarunām

1.  Konkursa procedūrās ar sarunām jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, kurā iekļauta informācija, kas minēta V pielikuma B un C daļā, un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un to piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus, par ko tiek rīkots iepirkums, un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Tās norāda arī, kuri apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem.

Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt iepirkuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Sākotnējo piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums. Piemēro 28. panta 3. līdz 6. punktu.

2.  Sākotnējo piedāvājumu, kurš būs turpmāko sarunu pamatā, var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

3.  Ja vien 4. punktā nav noteikts citādi, līgumslēdzējas iestādes veic sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus 7. punkta nozīmē, lai uzlabotu to saturu.

Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

4.  Līgumslēdzējas iestādes, balstoties uz sākotnējiem piedāvājumiem, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja tās paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādījušas, ka patur tiesības tā darīt.

5.  Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tās rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 6. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas šādas izmaiņas, līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.

Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.

6.  Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, konkursa procedūra ar sarunām var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.

7.  Ja līgumslēdzēja iestāde plāno pabeigt sarunas, tā informē atlikušos pretendentus un nosaka vienotu termiņu jebkuru jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai. Tā pārliecinās, ka galīgie piedāvājumi atbilst minimālajām prasībām un 56. panta 1. punktam, izvērtē galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, un saskaņā ar 66.–69. pantu piešķir līguma slēgšanas tiesības.

30. pants

Konkursa dialogs

1.  Konkursa dialogā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par līgumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

Dalības pieteikumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju “labākā cenas un kvalitātes attiecība” saskaņā ar 67. panta 2. punktu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu norāda savas vajadzības un prasības un nosaka šīs vajadzības un prasības minētajā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tās arī norāda un nosaka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un norāda paredzamo laika grafiku.

3.  Līgumslēdzējas iestādes ar dalībniekiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 56.–66. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju iestāžu vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes ar izraudzītajiem dalībniekiem var apspriest visus iepirkuma aspektus.

Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.

4.  Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogs var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā. Paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.

5.  Līgumslēdzēja iestāde šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības.

6.  Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par dialoga noslēgšanu un ir attiecīgi informējušas atlikušos dalībniekus, tās aicina katru dalībnieku iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai prasītos un vajadzīgos elementus.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un optimizēt. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, optimizēšanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai publiskā iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.

7.  Līgumslēdzējas iestādes izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā.

Ja līgumslēdzēja iestāde to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas saskaņā ar 67. pantu atbilst labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai publiskā iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.

8.  Līgumslēdzējas iestādes var dialoga dalībniekiem paredzēt godalgas vai maksājumus.

31. pants

Inovācijas partnerība

1.  Inovācijas partnerībā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par līgumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tā norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Līgumslēdzēja iestāde var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.

Dalības pieteikumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju “labākā cenas un kvalitātes attiecība” saskaņā ar 67. pantu.

2.  Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde, ar noteikumu, ka tie atbilst rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par kurām vienojušās līgumslēdzējas iestādes un dalībnieki.

Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.

Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzēja iestāde pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījusi minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.

3.  Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, līgumslēdzējas iestādes rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu.

Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

4.  Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tās rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas minētās izmaiņas, līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.

Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.

5.  Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.

6.  Kandidātu atlasē līgumslēdzējas iestādes jo īpaši izmanto kritērijus, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādē un īstenošanā.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus, to līgumslēdzējas iestādes norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.

Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzēja iestāde, ievērojot 21. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.

7.  Līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu, kas nepieciešams to izstrādei.

32. pants

Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas

1.  Šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētajos īpašajos gadījumos un apstākļos dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas.

2.  Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem būvdarbu līgumiem, publiskiem piegādes līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 57. pantu, vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu;

Izņēmumi, kas izklāstīti i) un ii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

3.  Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem piegādes līgumiem:

4.  Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem pakalpojumu līgumiem, ja attiecīgais līgums seko metu konkursam, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja atbilstīgi metu konkursā paredzētajiem noteikumiem šā līguma slēgšanas tiesības piešķirs minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem visi uzvarētāji jāuzaicina piedalīties sarunās.

5.  Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti ekonomikas dalībniekam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes piešķīra tiesības slēgt sākotnējo līgumu, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko piešķīra tiesības slēgt sākotnējo līgumu ievērojot procedūru saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus.

Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzējas iestādes norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 4. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas.

Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadu laikā pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.

II

NODAĻA

Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

33. pants

Pamatnolīgumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.

Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.

2.  Tiesības slēgt līgumus, kuri balstās uz pamatnolīgumu, piešķir saskaņā ar šajā punktā un 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

Minētās procedūras var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kas šim nolūkam ir skaidri minētas iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir noslēgtā pamatnolīguma puses.

Ar līgumiem, kuri balstās uz pamatnolīgumu, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

3.  Ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu, piešķir atbilstoši pamatnolīguma noteikumiem.

Lai piešķirtu tiesības slēgt šādus līgumus, līgumslēdzējas iestādes var rakstiski apspriesties ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku, pamatnolīguma pusi, un vajadzības gadījumā to lūgt papildināt savu piedāvājumu.

4.  Ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, minēto pamatnolīgumu pilda vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

Iespējas, kas paredzētas šā punkta pirmajā daļā, piemēro arī visām pamatnolīguma daļām, attiecībā uz kurām visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir noteikti pamatnolīgumā neatkarīgi no tā, vai visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir paredzēti arī attiecībā uz citām daļām;

5.  Šā panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto konkursu pamatā ir tie paši noteikumi, ko piemēro pamatnolīguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, un, ja nepieciešams, precizēti noteikumi, kā arī – vajadzības gadījumā – citi noteikumi, kuri minēti pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos, saskaņā ar šādu procedūru:

34. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1.  Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi, kādi tie vispārēji pieejami tirgū, atbilst līgumslēdzēju iestāžu prasībām, līgumslēdzējas iestādes var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un visā iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikposmā tā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šādi raksturlielumi var būt norāde par turpmāko konkrēto līgumu maksimālo pieļaujamo apjomu vai par konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tiks pildīti turpmākie konkrētie līgumi.

2.  Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veiktu iepirkumu, līgumslēdzējas iestādes piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem, un sistēmā pieņemamo kandidātu skaitu neierobežo saskaņā ar 65. pantu. Gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šā panta 1. punktu sistēmu ir iedalījušas produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, tās katrai kategorijai norāda piemērojamos atlases kritērijus.

Neatkarīgi no 28. panta piemēro šādus termiņus:

3.  Visu saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic tikai ar elektroniskajiem līdzekļiem saskaņā ar 22. panta 1., 3., 5. un 6. punktu.

4.  Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā piešķirtu tiesības slēgt līgumus, līgumslēdzējas iestādes:

5.  Līgumslēdzējas iestādes visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā jebkuram ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzējas iestādes pabeidz šādu pieteikumu vērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Atsevišķos pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, jo īpaši tad, ja ir nepieciešamas izskatīt papildu dokumentus vai kā citādi pārbaudīt, vai ir izpildīti atlases kritēriji.

Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda pagarinātā posma ilgumu, ko tās paredzējušas piemērot.

Līgumslēdzējas iestādes iespējami drīz informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

6.  Līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 54. pantu aicina visus pieņemtos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta būvdarbu, produktu vai pakalpojumu kategorijās, līgumslēdzējas iestādes aicina visus dalībniekus, kas pieņemti attiecīgajam konkrētajam iepirkumam atbilstošajā kategorijā, iesniegt piedāvājumu.

Tās piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par dinamisko iepirkumu sistēmu, vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizāk norādīt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

7.  Līgumslēdzējas iestādes jebkurā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā var prasīt, lai pieņemtie dalībnieki iesniegtu atjaunotu un atjauninātu pašdeklarāciju, kā noteikts 59. panta 1. punktā, piecu darbdienu laikā pēc dienas, kurā nosūtīta šāda prasība.

Visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā piemēro 59. panta 4.–6. punktu.

8.  Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laiku. Tās informē Komisiju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

9.  Pirms dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības vai sistēmas spēkā esamības laikā ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem nedrīkst prasīt nekādu maksu.

35. pants

Elektroniskās izsoles

1.  Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskās izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Par dažiem publisko pakalpojumu līgumiem un dažiem publisko būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, un kurus nevar izvērtēt ar automātiskām vērtēšanas metodēm elektroniskās izsoles nerīko.

2.  Atklātās vai slēgtās procedūrās vai konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes var nolemt, ka pirms publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi sagatavot iepirkuma procedūras dokumentu saturu, jo īpaši tehniskās specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 33. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā, un uzsākot konkursu par līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanu 34. pantā minētajā dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

3.  Elektroniskās izsoles pamatā ir viens no šādiem piedāvājumu elementiem:

4.  Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj rīkot elektronisko izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz to informāciju, kas izklāstīta VI pielikumā.

5.  Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo vērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi tiem noteiktajiem svērumiem.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 57. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots.

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 57. pantu, vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

6.  Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti atbilstoši 67. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.

Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

7.  Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzējas iestādes visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu vismaz tādu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu attiecīgo vietu. Ja tas iepriekš norādīts, var paziņot citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām. Tās arī jebkurā laikā var paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

8.  Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

Ja līgumslēdzējas iestādes elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

9.  Pēc elektroniskās izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 67. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

36. pants

Elektroniskie katalogi

1.  Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai piedāvājumos tiktu iekļauts elektronisks katalogs.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

2.  Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas līdzekļu prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 22. pantu.

3.  Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzējas iestādes:

4.  Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes izmanto vienu no šādām metodēm:

5.  Ja līgumslēdzējas iestādes atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tās informē pretendentus par datumu un laiku, kad tās paredzējušas apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.

Līgumslēdzējas iestādes paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.

6.  Līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, nosakot prasību, ka piedāvājumus par konkrētu līgumu iesniedz elektroniska kataloga formātā.

Līgumslēdzējas iestādes tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzēja iestāde tos ir informējusi par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru.

37. pants

Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var iegādāties piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citas līgumslēdzējas iestādes, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.

2.  Līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, ja piegādes vai pakalpojumus iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Turklāt līgumslēdzēja iestāde ir arī izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, arī tad, ja tā iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Tomēr attiecīgā līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tā rīko pati, piemēram:

3.  Visas iepirkuma procedūras, ko rīko centralizēto iepirkumu struktūra, veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 22. pantā noteiktajām prasībām.

4.  Līgumslēdzējas iestādes var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, centralizēto iepirkumu struktūrai piešķirt tiesības slēgt publisko pakalpojumu līgumu par centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu.

Šādi publiskie pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.

38. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

1.  Divas vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties dažus konkrētus iepirkumus rīkot kopīgi.

2.  Ja visu iepirkuma procedūru rīko kopīgi visu attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā un uzdevumā, tās ir kopīgi atbildīgas par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad procedūru vada viena līgumslēdzēja iestāde, kas rīkojas savā vārdā un pārējo attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā.

Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā un uzdevumā, tās ir kopīgi atbildīgas tikai par tām daļām, kas veiktas kopīgi. Katra līgumslēdzēja iestāde par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu ir atbildīga tikai par tām daļām, ko tā rīko savā vārdā un uzdevumā.

39. pants

Iepirkums, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm

1.  Neskarot 12. pantu, līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu publisku līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.

Līgumslēdzējas iestādes neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisku tiesību obligātu noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tām piemēro to dalībvalstī.

2.  Dalībvalsts savām līgumslēdzējām iestādēm neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī

Tomēr attiecībā uz centralizētās iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēja iestāde, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) vai b) punktā.

3.  Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.

Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:

4.  Vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt publiska līguma slēgšanas tiesības, noslēgt pamatnolīgumu vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Tās var arī – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamisko iepirkumu sistēma. Ja vien nepieciešamos elementus nereglamentē starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka:

Iesaistītā līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, ja tā būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja iestādes, kas ir atbildīga par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kā minēts a) apakšpunktā, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes var sadalīt konkrētus uzdevumus savā starpā un noteikt jebkuras to attiecīgās dalībvalsts piemērojamos tiesību aktu valsts noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus min to publisko līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.

5.  Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm ir izveidojušas kopēju subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 ( 9 ) vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes ar kopējā subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas, ka piemēro kādas dalībvalsts iepirkuma noteikumus, kas var būt:

Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.

III

NODAĻA

Procedūras norise

1.

iedaļa

Sagatavošana

40. pants

Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var, piemēram, lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai no tirgus dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā, ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.

41. pants

Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju iestādi – saistībā ar 40. pantu vai ne – vai ir bijis citādā ziņā iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.

Šādi pasākumi ietver būtiskas informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kas sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā vai kas izriet no šādas iesaistīšanās, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē individuālā ziņojumā, kā noteikts 84. pantā.

42. pants

Tehniskās specifikācijas

1.  Tehniskās specifikācijas, kas definētas VII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.

Tehniskajās specifikācijās var arī norādīt, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, minētās tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas piekļuves prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

2.  Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.

3.  Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:

4.  Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

5.  Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tā nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 44. pantā minētos pierādījumus, pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

6.  Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehnisko atsauču sistēmai, kuru izveidojusi Eiropas standartizācijas institūcija, ja minētās specifikācijas attiecas uz tās noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 44. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

43. pants

Marķējumi

1.  Ja līgumslēdzējas iestādes plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tās var tehniskajās specifikācijās, piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes nosacījumos prasīt īpašu marķējumu, ar ko pierāda, ka minētie būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes atbilst nepieciešamajiem raksturlielumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

Ja līgumslēdzējas iestādes neprasa, lai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu visām marķējuma prasībām, tās norāda, kuras prasības ir jāievēro.

Līgumslēdzējas iestādes, kas prasa īpašu marķējumu, pieņem visus marķējumus, kas apstiprina, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līdzvērtīgām marķējuma prasībām.

Ja ekonomikas dalībniekam attiecīgajos termiņos acīmredzami nebija iespēju iegūt līgumslēdzējas iestādes norādīto īpašo marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzēja iestāde pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, kuri var ietvert ražotāja sniegtu tehnisku dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst īpašā marķējuma prasībām vai līgumslēdzējas iestādes norādītajām īpašajām prasībām.

2.  Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzējas iestādes neprasa pašu marķējumu, bet var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai – ja vajadzīgs – tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir piemērotas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.

44. pants

Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu no atbilstības novērtēšanas struktūras vai sertifikātu, ko izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējas iestādes prasa iesniegt sertifikātus, ko sastādījusi konkrēta atbilstības novērtēšanas struktūra, līgumslēdzējas iestādes pieņem arī sertifikātus no citām līdzvērtīgām atbilstības novērtēšanas struktūrām.

Šā punkta vajadzībām par atbilstības novērtēšanas struktūru uzskata struktūru, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju, un ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( 10 ).

2.  Līgumslēdzējas iestādes pieņem citus atbilstīgus pierādījumus to vietā, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka par piekļuves trūkumu nav vainojams attiecīgais ekonomikas dalībnieks, un ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

3.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 42. panta 6. punktu, 43. pantu un šā panta 1. un 2. punktu.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, sniedz šo informāciju saskaņā ar 86. pantu.

45. pants

Piedāvājumu varianti

1.  Līgumslēdzējas iestādes var pretendentiem atļaut vai prasīt iesniegt piedāvājumu variantus. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšējo informatīvo paziņojumu – uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, ir vai nav atļauts iesniegt piedāvājumu variantus, vai arī to iesniegšana ir obligāta. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav atļauta. Varianti ir saistīti ar līguma priekšmetu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes, kas atļauj vai prasa iesniegt variantus, iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, jo īpaši to, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Tās arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.

3.  Izskata tikai tos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju iestāžu noteiktajām minimālajām prasībām.

Publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas vai prasījušas iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu tikai tādēļ vien, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis publisks piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums vai tiktu noslēgts nevis publisks pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

46. pants

Līgumu sadalīšana daļās

1.  Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.

Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos vai individuālajā ziņojumā, kas minēts 4. pantā, iekļauj norādi par galvenajiem iemesliem, kas ir bijuši pamatā to lēmumam līguma slēgšanas tiesības piešķirt, nesadalot atsevišķās daļās; šādu norādi nesniedz par līgumiem, kuru sadalīšana saskaņā ar šā panta 84. punktu ir obligāta.

2.  Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.

Līgumslēdzējas iestādes var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās paredzējušas piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.

3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību tās norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda tās daļas vai daļu grupas, kuras var apvienot.

4.  Dalībvalstis var īstenot 1. punkta otro daļu, nosakot, ka līguma slēgšanas tiesības ir obligāti jāpiešķir atsevišķās daļās saskaņā ar nosacījumiem, kurus jānosaka atbilstīgi valsts tiesību aktiem un ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Šādos gadījumos piemēro šā panta 2. punkta pirmo daļu un vajadzības gadījumā 3. punktu.

47. pants

Termiņu noteikšana

1.  Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot 27.–31. pantā paredzētos minimālos termiņus.

2.  Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentu papilddokumentiem, piedāvājumu saņemšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā 27.–31. pantā izklāstītie minimālie termiņi, nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.

3.  Līgumslēdzējas iestādes piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:

Pagarinājuma ilgums atbilst informācijas vai izmaiņu svarīgumam.

Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tās svarīgums atbilstošu piedāvājumu sagatavošanā ir maznozīmīgs, līgumslēdzējām iestādēm nav obligāti jāpagarina termiņi.

2.

iedaļa

Publicēšana un pārredzamība

48. pants

Iepriekšēji informatīvi paziņojumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Minētajos paziņojumos iekļauj V pielikuma B daļas I iedaļā norādīto informāciju. Tos publicē vai nu Eiropas Savienības Publikāciju birojs, vai līgumslēdzējas iestādes savā pircēja profilā saskaņā ar VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju informatīvu paziņojumu publicē savā pircēja profilā, tās nosūta paziņojumu par publicēšanu savā pircēja profilā Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar VIII pielikumu. Šajos paziņojumos iekļauj V pielikuma A daļā norādīto informāciju.

2.  Slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes var izmantot iepriekšēju informatīvu paziņojumu kā iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 26. panta 5. punktu, ja paziņojums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā. Tomēr pircēja profilā var veikt papildu publicēšanu valsts līmenī saskaņā ar 52. pantu, ja tādu vispār veic.

Laikposms, ko aptver iepriekšējais informatīvais paziņojums, nav ilgāks kā 12 mēneši no dienas, kad paziņojums nosūtīts publicēšanai. Tomēr tādu publisko pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 75. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais iepriekšējais informatīvais paziņojums var aptvert laikposmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

49. pants

Paziņojumi par līgumu

Paziņojumus par līgumu izmanto iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām, neskarot 26. panta 5. punkta otro daļu un 32. pantu. Paziņojumos par līgumu iekļauj V pielikuma C daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.

50. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.  Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu līgumslēdzējas iestādes nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Šādi paziņojumi ietver V pielikuma D daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.

2.  Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts iepriekšēja informatīva paziņojuma veidā un ja līgumslēdzēja iestāde ir nolēmusi, ka laikposmā, ko aptver iepriekšējais informatīvais paziņojums, tā nepiešķirs jaunu līgumu slēgšanas tiesības, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Saskaņā ar 33. pantu noslēgtu pamatnolīgumu gadījumā līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētais pamatnolīgums. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, sagrupē pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.  Līgumslēdzējas iestādes 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Līgumslēdzējas iestādes tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

4.  Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēmvai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

51. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

1.  Paziņojumos, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, ietver V pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Direktīvas 48., 49. un 50. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojamun publicē saskaņā ar VIII pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.

3.  Paziņojumu, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, pilnu tekstu publicē Savienības iestāžu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Attiecīgā valodas versija vai attiecīgo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.  Eiropas Savienības Publikāciju birojs nodrošina, ka 48. panta 2. punktā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pilno tekstu un kopsavilkumu un 34. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, ar kuru izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:

5.  Līgumslēdzējas iestādes spēj sniegt pierādījumu par datumu, kurā paziņojumi ir nosūtīti.

Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējai iestādei apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas pierādījums.

6.  Līgumslēdzējas iestādes var publicēt paziņojumus par tādu publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības neattiecas, ar noteikumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar VIII pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.

52. pants

Publicēšana attiecīgajā valstī

1.  Šīs direktīvas 48., 49. un 50. pantā minētos paziņojumus un tajos ietverto informāciju attiecīgajā valstī nepublicē pirms publicēšanas, ko veic saskaņā ar 51. pantu. Tomēr šo informāciju attiecīgajā valstī jebkurā gadījumā var publicēt, ja līgumslēdzējām iestādēm 48 stundas pēc tam, kad tās saskaņā ar 51. pantu ir saņēmušas apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nav paziņots par minētās informācijas publicēšanu.

2.  Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj citu informāciju kā vien to, kas iekļauta informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēti pircēja profilā, taču tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēts pircēja profilā.

3.  Iepriekšējus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Eiropas Savienības Publikāciju birojam nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā. Tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.

53. pants

Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

1.  Līgumslēdzējas iestādes neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 51. pantu, vai no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

Ja kāda no 22. panta 1. punkta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību var norādīt, ka attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti tiks nosūtīti ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kā teikts 27. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā un 29. panta 1. punkta ceturtajā daļā.

Ja dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, tāpēc ka līgumslēdzējas iestādes paredz piemērot šīs direktīvas 21. panta 2. punktu, tās paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, kādus pasākumus informācijas konfidencialitātes aizsardzībai tās prasa un kā var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Šādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kā teikts 27. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā un 29. panta 1. punkta ceturtajā daļā.

2.  Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes visiem pretendentiem, kas piedalās iepirkuma procedūrā, sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus apliecinošos dokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas procedūras gadījumā, kā minēts 27. panta 3. punktā un 28. panta 6. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.

54. pants

Uzaicinājumi kandidātiem

1.  Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai – konkursa dialoga gadījumā – piedalīties dialogā.

Ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu saskaņā ar 48. panta 2. punktu, līgumslēdzējas iestādes vienlaikus rakstiski uzaicina ekonomikas dalībniekus, kas ir izteikuši ieinteresētību, apstiprināt, ka tie joprojām ir ieinteresēti.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Uzaicinājumiem pievieno iepirkuma procedūras dokumentus, ja 53. panta 1. punkta otrajā vai trešajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ minētie dokumenti nav bijuši neierobežotā un pilnā apmērā tieši pieejami un nav jau bijuši pieejami kādā citā veidā. Turklāt šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos iekļauj IX pielikumā norādīto informāciju.

55. pants

Kandidātu un pretendentu informēšana

1.  Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp norādot iemeslu lēmumam neslēgt pamatnolīgumu, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, sākt procedūru no jauna vai neīstenot dinamisko iepirkumu sistēmu.

2.  Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:

3.  Līgumslēdzējas iestādes var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

3.

iedaļa

Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

56. pants

Vispārīgi principi

1.  Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 67.–69. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir saskaņā ar 59.–61. pantu pārbaudījusi, ka ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.

2.  Atklātās procedūrās līgumslēdzējas iestādes var nolemt piedāvājumus izskatīt, pirms pārbauda, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 57.–64. pantu. Ja tās izmanto minēto iespēju, tās nodrošina, ka izslēgšanas iemeslu neesamības un atlases kritēriju izpildes pārbaude tiek veikta objektīvi un pārredzami, lai līguma slēgšanas tiesības netiktu piešķirtas pretendentam, kas būtu bijis jāizslēdz saskaņā ar 57. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem atlases kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā paredzēto procedūru nevar izmantot vai var izmantot tikai noteiktiem iepirkuma veidiem vai īpašos apstākļos.

3.  Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai ja trūkst konkrētu dokumentu, līgumslēdzējas iestādes var, ja vien valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno šo direktīvu, nav paredzēts citādi, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju, ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai grozītu X pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotu jaunus starptautiskus nolīgumus, kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, vai gadījumā, ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus visas dalībvalstis vairs neratificē vai arī ja tajos tiek veiktas citas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu, saturu vai nosaukumu.

1.

apakšiedaļa

Kvalifikācijas atlases kritēriji

57. pants

Izslēgšanas iemesli

1.  Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tās, veicot pārbaudi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, ir konstatējušas vai kā citādi zina, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

Pienākumu izslēgt ekonomikas dalībnieku piemēro arī gadījumos, kad ar galīgu spriedumu ir notiesāta persona, kas ir šī ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras loceklis vai kurai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras.

2.  Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja līgumslēdzēja iestāde zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktu noteikumiem.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības iepirkuma procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.

Šo punktu vairs nepiemēro, ja ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai attiecīgos sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp attiecīgos gadījumos jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.

3.  Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 1. un 2. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas tādu prioritāru iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.

Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 2. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas arī tad, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, jo īpaši gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas vai kad ekonomikas dalībnieks informāciju par precīzu summu, kas maksājama saistībā ar to, ka tas nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams 2. punkta trešajā daļā paredzētos pasākumus veikt pirms dalības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām vai – atklātās procedūrās – pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.

4.  Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis var pieprasīt vai paredzēt iespēju līgumslēdzējai iestādei neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no minētajā apakšpunktā paredzētajām situācijām, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt līgumu, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu b) apakšpunktā minētajās situācijās.

5.  Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 1. un 2. punktā minētajām situācijām.

Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 4. punktā minētajām situācijām.

6.  Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.

Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.

Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.

Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.

7.  Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 1. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.

58. pants

Atlases kritēriji

1.  Atlases kritēriji var attiekties uz:

Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

2.  Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā aprakstīts XI pielikumā, vai lai tie ievērotu jebkuru citu prasību, kas noteikta minētajā pielikumā.

Iepirkumu procedūrās par pakalpojumiem, ciktāl ekonomikas dalībniekiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.

3.  Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībniekiem ir saimnieciskās un finansiālās spējas, kas vajadzīgas līguma izpildei. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu konkrēts gada minimālais apgrozījums, tostarp konkrēts minimālais apgrozījums līguma jomā. Turklāt līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki sniegtu informāciju par saviem gada pārskatiem, kuros būtu norādītas attiecības, piemēram, starp aktīviem un saistībām. Tās var prasīt arī pienācīgu līmeni attiecībā uz profesionālā riska apdrošināšanu.

Minimālais gada apgrozījums, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, nevar divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, tādos, kas saistīti ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Līgumslēdzēja iestāde galvenos iemeslus, kādēļ noteikta šāda prasība, norāda iepirkuma procedūras dokumentos vai 84. pantā minētajā individuālajā ziņojumā.

Attiecību, piemēram, starp aktīviem un saistībām var ņemt vērā, ja līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodes un kritērijus, ko tā šādā gadījumā izmanto. Šādas metodes un kritēriji ir pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši.

Ja līgumu sadala daļās, šo pantu piemēro attiecībā uz katru atsevišķo daļu. Līgumslēdzēja iestāde tomēr var noteikt minimālo gada apgrozījumu, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, par daļu grupām, gadījumā, ja izraudzītajam pretendentam piešķir vairākas daļas, kas jāizpilda vienlaicīgi.

Ja tādu līgumu, kuri balstās uz pamatnolīgumu, slēgšanas tiesības piešķir pēc konkursa atsākšanas, maksimālo gada apgrozījuma, ko var prasīt saskaņā ar šā punkta otro daļu, aprēķina, pamatojoties uz to konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru, ko pildīs vienlaikus, vai, ja šis apmērs nav zināms – pamatojoties uz pamatnolīguma paredzamo vērtību. Dinamisko iepirkuma sistēmu gadījumā otrajā daļā minēto maksimālo gada apgrozījuma prasību aprēķina, pamatojoties uz minētajā sistēmā piešķiramo konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru.

4.  Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

Iepirkumu procedūrās par piegādēm, kam vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, pakalpojumi vai būvdarbi, ekonomikas dalībnieku profesionālo spēju sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā to prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.

5.  Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda noteiktos dalības nosacījumus, ko var izteikt kā spēju minimālo līmeni, un atbilstīgos pierādījumus.

59. pants

Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

1.  Dalības pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas laikā līgumslēdzējas iestādes pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) ar ietvertu atjauninātu pašdeklarāciju, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotu sertifikātu vietā un apliecina, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saskaņā ar 63. pantu, ESPD par šādiem subjektiem iekļauj arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.

ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgais izslēgšanas iemesls nepastāv un/vai ka ir izpildīts attiecīgais atlases kritērijs, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. ESPD arī norāda publiskā sektora iestādi vai trešo personu, kas atbildīga par apliecinošo dokumentu sagatavošanu, un iekļauj oficiālu paziņojumu par to, ka ekonomikas dalībnieks spēs pēc pieprasījuma un bez kavēšanās iesniegt minētos apliecinošos dokumentus.

Ja līgumslēdzēja iestāde apliecinošos dokumentus var iegūt pati, piekļūstot datubāzei saskaņā ar 5. punktu, ESPD iekļauj arī tam nepieciešamo informāciju, piemēram, datubāzes interneta adresi, jebkādus identifikācijas datus un – attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par piekrišanu.

Ekonomikas dalībnieki var vēlreiz izmantot ESPD, kas jau ir izmantots kādā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām, ja tie apliecina, ka šajā dokumentā iekļautā informācija joprojām ir pareiza.

2.  ESPD sagatavo, izmantojot standarta veidlapas paraugus. Komisija sagatavo minēto standarta veidlapu ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ESPD sagatavo tikai elektroniskā formā.

3.  Neatkarīgi no 92. panta Komisija pārskata ESPD praktisko piemērošanu, ņemot vērā datubāzu tehnisko sagatavošanu dalībvalstīs, un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 18. aprīlim.

Vajadzības gadījumā Komisija sagatavo priekšlikumus risinājumiem, ar kuru palīdzību tiek uzlabota pārrobežu piekļuve šādām datubāzēm un sertifikātu un apliecinājumu izmantošana iekšējā tirgū.

4.  Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt visus apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi.

Izņemot līgumus, kuru pamatā irpamatnolīgumi,un ja šādi līgumi ir noslēgti saskaņā ar 33. panta 3. punktu vai 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu, pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt tiesības slēgt līgumu, prasa iesniegt atjauninātus apliecinošos dokumentus saskaņā ar 60. pantu un – attiecīgā gadījumā – 62. pantu. Līgumslēdzēja iestāde var aicināt ekonomikas dalībniekus papildināt vai precizēt sertifikātus, kas saņemti saskaņā ar 60. un 62. pantu.

5.  Neatkarīgi no 4. punkta ekonomikas dalībniekiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus vai citus dokumentārus pierādījumus, ja un ciktāl līgumslēdzējai iestādei ir iespējams pašai iegūt sertifikātus vai attiecīgo informāciju, piekļūstot jebkuras dalībvalsts datubāzei, kas pieejama bez maksas, piemēram, valsts iepirkumu reģistram, virtuālai uzņēmuma dokumentācijai, elektroniskai dokumentu glabāšanas sistēmai vai pirmskvalifikācijas sistēmai.

Neatkarīgi no 4. punkta ekonomikas dalībniekiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus, ja līgumslēdzēja iestādei, kas ir piešķīrusi tiesības slēgt līgumu vai ir noslēgusi pamatnolīgumu, jau ir šie dokumenti.

Pirmās daļas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka ar datubāzēm, kurās ir attiecīga informācija par ekonomikas dalībniekiem un ar kurām var iepazīties to līgumslēdzējas iestādes, ar tādiem pašiem nosacījumiem var iepazīties arī citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka e-Certis ir pieejams atjaunināts un pilnīgs to datubāzu saraksts, kurās ir iekļauta attiecīga informācija par ekonomikas dalībniekiem, ar kuru var iepazīties līgumslēdzējas iestādes no citām dalībvalstīm. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju par šajā pantā minētajām datubāzēm.

60. pants

Pierādījumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes var prasīt sertifikātus, izziņas un citus pierādījumus, kas minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā un XII pielikumā, kā apliecinājumu tam, ka nepastāv 57. pantā minētie izslēgšanas iemesli un ka ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 58. pantu.

Līgumslēdzējas iestādes neprasa citus pierādījumus kā vien tos, kas minēti šajā pantā un 62. pantā. Attiecībā uz 63. pantu ekonomikas dalībnieki var izmantot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, lai līgumslēdzējai iestādei pierādītu, ka to rīcībā būs vajadzīgie resursi.

2.  Līgumslēdzējas iestādes kā pietiekamu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis nevienā no 57. pantā minētajām situācijām, pieņem šādus dokumentus:

Ja dalībvalsts vai attiecīgā valsts šādus dokumentus vai sertifikātus neizdod vai ja tie neaptver visus 57. panta 1. un 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā norādītos gadījumus, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai – dalībvalstīs vai valstīs, kurās šāds zvērests nepastāv, – ar attiecīgās personas godavārdu kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai nozares struktūrai izcelsmes dalībvalstī vai valstī vai dalībvalstī vai valstī, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību.

Dalībvalsts attiecīgā gadījumā izsniedz oficiālu paziņojumu, kurā norādīts, ka šajā punktā minētos dokumentus vai sertifikātus neizdod vai ka tie neaptver visus gadījumus, kas norādīti 57. panta 1. un 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā. Šādus oficiālus paziņojumus dara pieejamus 61. pantā minētajā sertifikātu tiešsaistes reģistrā (e-Certis).

3.  Pierādījumus par ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli parasti var sniegt ar vienu vai vairākām XII pielikuma I daļā minētajām izziņām.

Ja pamatotu iemeslu dēļ ekonomikas dalībnieks nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās izziņas, viņš var apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkādiem citiem dokumentiem, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par piemērotiem.

4.  Ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem XII pielikuma II daļā minētajiem pierādījumiem saskaņā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojuma raksturu, daudzumu vai svarīgumu un lietojumu.

5.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju par 57. pantā uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem, piemērotību attiecīgās profesionālās darbības veikšanai un pretendentu finansiālo un tehnisko spēju, kas minēta 58. pantā, un jebkādu informāciju par pierādījumiem, kas minēta šajā pantā.

61. pants

Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis)

1.  Lai atvieglotu pārrobežu iepirkumus, dalībvalstis nodrošina, ka informācija par sertifikātiem un citiem dokumentāru pierādījumu veidiem, kas ievadīti Komisijas izveidotajā e-Certis, tiek pastāvīgi atjaunināta.

2.  Līgumslēdzējām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve e-Certis, un tās galvenokārt prasa tādus sertifikātu tipus vai dokumentāro pierādījumu veidus, kurus aptver e-Certis.

3.  Komisija e-Certis reģistrā dara pieejamas visas ESPD valodu versijas.

62. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

1.  Līgumslēdzējas iestādes, ja tās prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tās atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tās pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds ekonomikas dalībnieks nav vainojams, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.

2.  Ja līgumslēdzējas iestādes prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tās atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Tās atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras.

Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nav bijuši pieejami vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzēja iestāde pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.

3.  Saskaņā ar 86. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.

63. pants

Paļaušanās uz citu subjektu spējām

1.  Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.

Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai ir iemesls to izslēgšanai saskaņā ar 57. pantu. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, vai kura gadījumā ir obligāts iemesls izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt vai dalībvalsts var pieprasīt līgumslēdzējiestādei prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāts iemesls izslēgšanai.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

2.  Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, – šīs grupas dalībnieks.

64. pants

Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

1.  Dalībvalstis var izveidot un uzturēt vai nu apstiprināto darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju oficiālus sarakstus, vai nodrošināt sertifikāciju, ko veic sertifikācijas struktūras, kuras atbilst Eiropas sertificēšanas standartiem VII pielikuma nozīmē.

Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās sertifikācijas struktūras vai par oficiālajiem sarakstiem atbildīgās struktūras adresi, kurai sūta pieteikumus.

2.  Nosacījumus par reģistrāciju šajos 1. punktā minētajos oficiālajos sarakstos un sertifikātu izdošanu sertifikācijas struktūrās dalībvalstis pielāgo šīs apakšiedaļas noteikumiem.

Dalībvalstis minētos nosacījumus pielāgo arī 63. pantam attiecībā uz tādiem reģistrācijas pieteikumiem, kurus iesniedz ekonomikas dalībnieki, kas ietilpst grupā un norāda resursus, kuru pieejamību tiem nodrošina citi grupas uzņēmumi. Minētie ekonomikas dalībnieki šādā gadījumā pierāda iestādei, kas izveidojusi oficiālo sarakstu, ka šie resursi to rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kurš apliecina ekonomikas dalībnieku reģistrāciju oficiālajā sarakstā, un ka visā šajā laikā minētie uzņēmumi atbildīs kvalifikācijas atlases prasībām, ko paredz oficiālais saraksts vai sertifikāts, uz kuru ekonomikas dalībnieki atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.

3.  Ekonomikas dalībnieki, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrēto līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu.

Šajos sertifikātos norāda atsauces, kas pamato šo ekonomikas dalībnieku reģistrēšanu oficiālajā sarakstā vai sertificēšanu, un norāda klasifikāciju, kas tiem piešķirta minētajā sarakstā.

4.  Apliecināta reģistrācija oficiālos sarakstos, ko veikušas kompetentās iestādes, vai sertifikāts, kuru izdevusi sertifikācijas struktūra, ļauj prezumēt piemērotību attiecībā uz kvalifikācijas atlases prasībām, kādas paredz oficiāls saraksts vai sertifikāts.

5.  Informācija, ko var iegūt no reģistrācijas oficiālajos sarakstos vai no sertifikācijas, netiek nepamatoti apšaubīta. Piešķirot līguma slēgšanas tiesības, no ikviena reģistrēta ekonomikas dalībnieka var prasīt papildu apliecinājumu par sociālās nodrošināšanas iemaksu un nodokļu samaksu.

Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes 3. punktu un šā punkta pirmo daļu piemēro tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā izveidots attiecīgais oficiālais saraksts.

6.  Prasībām par pierādījumiem attiecībā uz kvalifikācijas atlases kritērijiem, ko paredz oficiālais saraksts vai sertifikāts, jāatbilst 60. pantam un – attiecīgā gadījumā – 62. pantam. Lai oficiālā sarakstā reģistrētu citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekus vai lai tos sertificētu, neprasa nekādus citus pierādījumus kā vien tos, ko prasa attiecīgās valsts ekonomikas dalībniekiem.

Ekonomikas dalībnieki var jebkurā laikā lūgt, lai tos reģistrētu oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā informē par oficiālo sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.

7.  Citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekiem nav pienākuma reģistrēties sarakstā vai saņemt sertifikātu, lai varētu piedalīties publiskajā līgumā. Līgumslēdzējas iestādes atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.

8.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu, ka ekonomikas dalībnieki atbilst prasībām, lai tiktu reģistrēti apstiprinātu ekonomikas dalībnieku oficiālajā sarakstā, vai lai pierādītu, ka ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm ir līdzvērtīgi sertifikāti.

2.

apakšiedaļa

Kandidātu, piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

65. pants

To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties

1.  Slēgtās procedūrās, konkursa procedūrās ar sarunām, konkursa dialoga procedūrās un inovācijas partnerībās līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atlases kritērijiem atbilstīgo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā, ja vien ir pieejams minimālais kvalificētu kandidātu skaits, kā noteikts 2. punktā.

2.  Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību līgumslēdzējas iestādes norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās plāno piemērot, minimālo un – attiecīgā gadījumā – maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.

Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci kandidāti. Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialoga procedūrā un inovācijas partnerībā minimālais kandidātu skaits ir trīs kandidāti. Uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Līgumslēdzējas iestādes uzaicina tādu kandidātu daudzumu, kas atbilst vismaz minimālajam skaitam. Tomēr, ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem un minimālajiem spēju līmeņiem, kā minēts 58. panta 5. punktā, ir mazāks par minimālo skaitu, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātus, kam ir vajadzīgās spējas. Šīs pašas procedūras ietvaros līgumslēdzēja iestāde neiekļauj tos ekonomikas dalībniekus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumus, vai kandidātus, kuriem nav vajadzīgo spēju.

66. pants

Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt sarunās apspriežamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 6. punktā, vai apspriežamo risinājumu skaitu, kā paredzēts 30. panta 4. punktā, to dara, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. Noslēguma posmā šis skaits ir tāds, lai panāktu īstu konkurenci, ja vien ir pietiekams pretendentu, risinājumu vai kvalificētu kandidātu skaits.

3.

apakšiedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

67. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1.  Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2.  Līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram aprites cikla izmaksas saskaņā ar 68. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:

Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju iestāžu kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.

3.  Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:

pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.

4.  Piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju un ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzējas iestādes efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.

5.  Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.

Šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību.

Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

68. pants

Aprites cikla izmaksas

1.  Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksām:

2.  Ja līgumslēdzējas iestādes izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tās iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko līgumslēdzēja iestāde izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.

Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

3.  Ja ar Savienības tiesību aktu aprites cikla izmaksu aprēķināšanai par obligātu ir noteikta kāda kopēja metode, tad, lai novērtētu aprites cikla izmaksas, izmanto minēto kopējo metodi.

Saraksts ar šādiem tiesību aktiem un, ja vajadzīgs, deleģētiem aktiem, kas tos papildina, ir sniegts XIII pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja sarakstu nepieciešams atjaunināt, tādēļ ka tiek pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem par obligātu nosaka kādu kopēju metodi, vai tiek atcelti vai grozīti esošie tiesību akti.

69. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

1.  Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.

2.  Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz:

3.  Līgumslēdzēja iestāde izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.

4.  Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ vien var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tā par to informē Komisiju.

5.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm administratīvas sadarbības ceļā pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas ir tās rīcībā, piemēram, normatīvos aktus, vispārēji piemērojamus koplīgumus vai valsts tehniskos standartus, un kas ir saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 2. punktā uzskaitītajām ziņām.

IV

NODAĻA

Līguma izpilde

70. pants

Līgumu izpildes nosacījumi

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 67. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.

71. pants

Apakšuzņēmēji

1.  To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 18. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.

2.  Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzēja iestāde maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas publiska līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs),pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

4.  Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.

5.  Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 59. pantā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.

Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram, uz:

6.  Lai nepieļautu 18. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:

7.  Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt tiešu maksājumu.

8.  Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.

72. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

1.  Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

Tomēr cenas pieaugums nevar pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu;

Līgumslēdzējas iestādes, kuras šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāds paziņojums ietver V pielikuma G daļā norādīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 51. pantu.

2.  Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a)–d) apakšpunktā minētie nosacījumi, līgumus bez nepieciešamības veikt jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņas vērtība ir mazāka par abām šīm vērtībām, proti:

Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

3.  Lai aprēķinātu cenu, kas minēta 2. punktā un 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atjauninātā cena ir atsauces vērtība, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula.

4.  Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

5.  Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai publiska līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.

73. pants

Līgumu izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt publisku līgumu tā darbības laikā:

III

SADAĻA

ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I

NODAĻA

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

74. pants

Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Tiesības slēgt publiskos līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 4. panta d) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.

75. pants

Paziņojumu publicēšana

1.  Līgumslēdzējas iestādes, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar jebkuru no šādiem līdzekļiem:

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas atbilstīgi 32. pantam par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes, kas piešķīrušas tiesības slēgt publisku līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, iepirkuma procedūras rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā iekļauta V pielikuma J daļā minētā informācija, atbilstoši standarta veidlapām, kas minētas 51. pantā. Tomēr tās var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 1. un 2. punktā minēto standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Šajā pantā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 51. pantu.

76. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

1.  Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas iestādes ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējām iestādēm ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu īpatnības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju, tostarp nelabvēlīgā situācijā nonākušu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas pēc tā piedāvājuma, kas paredz vislabāko cenas un kvalitātes attiecību, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.

77. pants

Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var paturēt tiesības ļaut organizācijai piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 74. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8.

2.  Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

3.  Līguma darbības laiks nav ilgāks par trim gadiem.

4.  Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

5.  Neatkarīgi no 92. panta Komisija izvērtē šā panta ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

II

NODAĻA

Metu konkursu noteikumi

78. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro:

Gadījumos, kas minēti šā panta pirmās daļas a) punktā, 4. pantā minēto robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz publiska pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem.

Gadījumos, kas minēti šā panta pirmās daļas b) punktā, robežvērtība attiecas uz godalgu un maksājumu kopējo apjomu, ieskaitot tā publiskā pakalpojumu līguma paredzamo vērtību (bez PVN), kuru pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 32. panta 4. punktu, ja līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par konkursu ir norādījusi, ka paredz piešķirt šāda līguma slēgšanas tiesības.

79. pants

Paziņojumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes, kas iecerējušas rīkot metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par konkursu.

Ja tās iecerējušas pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 32. panta 4. punktu, to norāda paziņojumā par konkursu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes, kas ir rīkojušas metu konkursu, nosūta paziņojumu par konkursa rezultātiem atbilstīgi 51. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.

Informāciju par konkursa rezultātiem drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu publisku vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus publicē atbilstīgi 51. panta 2.–6. punktam un 52. pantam. Tie ietver attiecīgi V pielikuma E un F daļā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

80. pants

Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi

1.  Organizējot metu konkursus, līgumslēdzējas iestādes piemēro procedūras, kas ir pielāgotas I sadaļas un šīs nodaļas noteikumiem.

2.  Dalībnieku piedalīšanos metu konkursos neierobežo:

3.  Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

81. pants

Žūrijas sastāvs

Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu ir šāda vai līdzvērtīga kvalifikācija.

82. pants

Žūrijas lēmumi

1.  Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2.  Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.

3.  Projektiem piešķirtās vietas, ko nosaka, izvērtējot katru projektu, žūrija ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi, pievienojot žūrijas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4.  Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ievēro anonimitāti.

5.  Vajadzības gadījumā kandidātus var aicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu kādu projekta aspektu.

6.  Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.

IV

SADAĻA

PĀRVALDĪBA

83. pants

Izpilde

1.  Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā izklāstītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes, subjektus vai struktūras, kuru kompetencē ir minētie uzdevumi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana.

Ja pārraudzības iestādes vai struktūras pēc pašu iniciatīvas vai informācijas saņemšanas konstatē konkrētus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tās pilnvaro par šīm problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.

3.  Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Šos rezultātus dara pieejamus arī Komisijai. Piemēram, tos var iekļaut šā punkta otrajā daļā minētajos pārraudzības ziņojumos.

Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai iesniedz pārraudzības ziņojumu, kurā attiecīgos gadījumos iekļauta informācija par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, par MVU līdzdalības līmeni publiskajā iepirkumā un par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumu iepirkumu jomā novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu ziņošanu par tiem.

Ne biežāk kā reizi trijos gados Komisija var dalībvalstīm pieprasīt sniegt informāciju par valsts stratēģiskās iepirkumu politikas praktisko īstenošanu.

Šā panta 3. un 4. punkta vajadzībām “MVU” definē tā, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 18 ).

Balstoties uz datiem, kas saņemti saskaņā ar šo punktu, Komisija sniedz regulāru ziņojumu par valsts iepirkumu politikas īstenošanu un labāko praksi iekšējā tirgū.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.  Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis nosaka uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu.

6.  Līgumslēdzējas iestādes vismaz uz līguma darbības laiku glabā visu noslēgto līgumu eksemplārus, ja to vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:

Tās nodrošina piekļuvi šiem līgumiem; tomēr piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai informācijas vienībām var liegt tādā apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti piemērojamos Savienības vai valsts noteikumos par piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību.

84. pants

Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

1.  Par katru līgumu vai pamatnolīgumu, uz ko attiecas šī direktīva, un ikreiz, kad tiek izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma, līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Šis ziņojums nav nepieciešams attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, ja tos noslēdz saskaņā ar 33. panta 3. punktu vai 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Ciktāl paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas sastādīts saskaņā ar 50. pantu vai 75. panta 2. punktu, ir iekļauta šajā punktā paredzētā informācija, līgumslēdzējas iestādes var atsaukties uz minēto paziņojumu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās īsteno elektroniski vai ne. Šajā nolūkā tās nodrošina, ka tās glabā pietiekamu dokumentāciju, ar ko var pamatot lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentāciju par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, dialogu vai sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus pēc dienas, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

3.  Ziņojumu vai tā svarīgākās daļas pēc pieprasījuma nosūta Komisijai vai kompetentajām pārraudzības iestādēm, subjektiem vai struktūrām, kas minētas 83. pantā.

85. pants

Valstu ziņojumi un statistikas informācija

1.  Komisija pārskata, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir dati, ko var iegūt no 48., 49., 50., 75. un 79. pantā minētajiem paziņojumiem, kurus publicē saskaņā ar VIII pielikumu.

Ja šā punkta pirmajā daļā minēto datu kvalitāte un pilnīgums neatbilst 48. panta 1. punktā, 49. pantā, 50. panta 1. punktā, 75. panta 2. punktā un 79. panta 3. punktā paredzētajiem pienākumiem, Komisija no attiecīgās dalībvalsts pieprasa papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts saprātīgā termiņā iesniedz Komisijas pieprasīto trūkstošo statistikas informāciju.

2.  Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta statistikas ziņojumu par iepirkumiem, uz kuriem būtu attiekusies šī direktīva, ja to vērtība būtu pārsniegusi attiecīgo robežvērtību, kas noteikta 4. pantā, norādot aplēsi par šādu iepirkumu kopējo vērtību attiecīgajā laikposmā. Minētajai aplēsei var jo īpaši izmantot datus, kas pieejami saskaņā ar valstu prasībām par publicēšanu vai ko iegūst izlases veida aplēsēs.

Minēto ziņojumu var iekļaut 83. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

3.  Dalībvalstis Komisijai dara zināmu informāciju par savu institucionālo organizāciju, kas ir saistīta ar šīs direktīvas īstenošanu, pārraudzību un izpildi, kā arī par valsts iniciatīvām, kas īstenotas, lai sniegtu norādes par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu vai palīdzību šajā saistībā vai lai reaģētu uz problēmām saistībā ar minēto noteikumu īstenošanu.

Minēto informāciju var iekļaut 83. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

86. pants

Administratīvā sadarbība

1.  Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 42., 43., 44., 57., 60., 62., 64. un 69. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2.  Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu veic saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 19 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK ( 20 ).

3.  Lai pārbaudītu, vai Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ir piemēroti izmantot, lai apmainītos ar informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, izmēģinājuma projekts tiek uzsākts ne vēlāk kā 2015. gada 18. aprīlī.

V

SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

87. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6., 22., 23., 56. un 68. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 22., 23., 56. un 68. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 6., 22., 23., 56. un 68. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

88. pants

Steidzamības procedūra

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 87. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

89. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 21 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

90. pants

Transponēšana un pārejas noteikumi

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus.

2.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim, izņemot gadījumus, kad elektronisko līdzekļu izmantošana ir obligāta saskaņā ar 34., 35. vai 36. pantu, 37. panta 3. punktu, 51. panta 2. punktu vai 53. pantu.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām līdz 2017. gada 18. aprīlim.

Ja dalībvalsts izvēlas atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu, šī dalībvalsts paredz, ka līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties kādu no šādiem saziņas līdzekļiem visai saziņai un informācijas apmaiņai:

3.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 59. panta 2. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. aprīlim.

4.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 59. panta 5. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim.

5.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 61. panta 2. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim.

6.  Kad dalībvalstis pieņem 1. līdz 5. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

7.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

91. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/18/EK atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XV pielikumā.

92. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līguma slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījuma izmaksas –, kas izriet no 4. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI. Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

93. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

94. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES

BEĻĢIJA

BULGĀRIJA

Администрация на Народното събрание

Aдминистрация на Президента

Администрация на Министерския съвет

Конституционен съд

Българска народна банка

Министерство на външните работи

Министерство на вътрешните работи

Министерство на държавната администрация и административната реформа

Министерство на извънредните ситуации

Министерство на земеделието и храните

Министерство на здравеопазването

Министерство на икономиката и енергетиката

Министерство на културата

Министерство на образованието и науката

Министерство на околната среда и водите

Министерство на отбраната

Министерство на правосъдието

Министерство на регионалното развитие и благоустройството

Министерство на транспорта

Министерство на труда и социалната политика

Министерство на финансите

Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai Ministru padomes dekrētu un kuru funkcijas ir saistītas ar izpildvaras īstenošanu:

Агенция за ядрено регулиране

Висшата атестационна комисия

Държавна комисия за енергийно и водно регулиране

Държавна комисия по сигурността на информацията

Комисия за защита на конкуренцията

Комисия за защита на личните данни

Комисия за защита от дискриминация

Комисия за регулиране на съобщенията

Комисия за финансов надзор

Патентно ведомство на Република България

Сметна палата на Република България

Агенция за приватизация

Агенция за следприватизационен контрол

Български институт по метрология

Държавна агенция “Архиви”

Държавна агенция “Държавен резерв и военновременни запаси”

Държавна агенция “Национална сигурност”

Държавна агенция за бежанците

Държавна агенция за българите в чужбина

Държавна агенция за закрила на детето

Държавна агенция за информационни технологии и съобщения

Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

Държавна агенция за младежта и спорта

Държавна агенция по горите

Държавна агенция по туризма

Държавна комисия по стоковите борси и тържища

Институт по публична администрация и европейска интеграция

Национален статистически институт

Национална агенция за оценяване и акредитация

Националната агенция за професионално образование и обучение

Национална комисия за борба с трафика на хора

Агенция “Митници”

Агенция за държавна и финансова инспекция

Агенция за държавни вземания

Агенция за социално подпомагане

Агенция за хората с увреждания

Агенция по вписванията

Агенция по геодезия, картография и кадастър

Агенция по енергийна ефективност

Агенция по заетостта

Агенция по обществени поръчки

Българска агенция за инвестиции

Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация”

Дирекция “Материално-техническо осигуряване и социално обслужване” на Министерство на вътрешните работи

Дирекция “Оперативно издирване” на Министерство на вътрешните работи

Дирекция “Финансово-ресурсно осигуряване” на Министерство на вътрешните работи

Дирекция за национален строителен контрол

Държавна комисия по хазарта

Изпълнителна агенция “Автомобилна администрация”

Изпълнителна агенция “Борба с градушките”

Изпълнителна агенция “Българска служба за акредитация”

Изпълнителна агенция “Военни клубове и информация”

Изпълнителна агенция “Главна инспекция по труда”

Изпълнителна агенция “Държавна собственост на Министерството на отбраната”

Изпълнителна агенция “Железопътна администрация”

Изпълнителна агенция “Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества”

Изпълнителна агенция “Морска администрация”

Изпълнителна агенция “Национален филмов център”

Изпълнителна агенция “Пристанищна администрация”

Изпълнителна агенция “Проучване и поддържане на река Дунав”

Изпълнителна агенция “Социални дейности на Министерството на отбраната”

Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози

Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия

Изпълнителна агенция по лекарствата

Изпълнителна агенция по лозата и виното

Изпълнителна агенция по околна среда

Изпълнителна агенция по почвените ресурси

Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури

Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството

Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол

Изпълнителна агенция по трансплантация

Изпълнителна агенция по хидромелиорации

Комисията за защита на потребителите

Контролно-техническата инспекция

Национален център за информация и документация

Национален център по радиобиология и радиационна защита

Национална агенция за приходите

Национална ветеринарномедицинска служба

Национална служба “Полиция”

Национална служба “Пожарна безопасност и защита на населението”

Национална служба за растителна защита

Национална служба за съвети в земеделието

Национална служба по зърното и фуражите

Служба “Военна информация”

Служба “Военна полиция”

Фонд “Републиканска пътна инфраструктура”

Авиоотряд 28

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo dopravy

Ministerstvo financí

Ministerstvo kultury

Ministerstvo obrany

Ministerstvo pro místní rozvoj

Ministerstvo práce a sociálních věcí

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Ministerstvo spravedlnosti

Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy

Ministerstvo vnitra

Ministerstvo zahraničních věcí

Ministerstvo zdravotnictví

Ministerstvo zemědělství

Ministerstvo životního prostředí

Poslanecká sněmovna PČR

Senát PČR

Kancelář prezidenta

Český statistický úřad

Český úřad zeměměřičský a katastrální

Úřad průmyslového vlastnictví

Úřad pro ochranu osobních údajů

Bezpečnostní informační služba

Národní bezpečnostní úřad

Česká akademie věd

Vězeňská služba

Český báňský úřad

Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

Správa státních hmotných rezerv

Státní úřad pro jadernou bezpečnost

Česká národní banka

Energetický regulační úřad

Úřad vlády České republiky

Ústavní soud

Nejvyšší soud

Nejvyšší správní soud

Nejvyšší státní zastupitelství

Nejvyšší kontrolní úřad

Kancelář Veřejného ochránce práv

Grantová agentura České republiky

Státní úřad inspekce práce

Český telekomunikační úřad

DĀNIJA

Folketinget

Rigsrevisionen

Statsministeriet

Udenrigsministeriet

Beskæftigelsesministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Domstolsstyrelsen

Finansministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Forsvarsministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse

Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum institūts)

Justitsministeriet

Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (valsts policijas priekšnieks, valsts prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)

Kirkeministeriet

10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas iestādes)

Kulturministeriet – Kultūras ministrija

4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas iestādes)

Miljøministeriet

5 styrelser (5 aģentūras)

Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration

1 styrelse (1 aģentūra)

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

4 direktorater og institutioner (4 direktorāti un iestādes)

Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling

Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Riso Nacionālā laboratorija un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)

Skatteministeriet

1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas iestādes)

Velfærdsministeriet

3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas iestādes)

Transportministeriet

7 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un iestādes, tostarp Øresundsbrokonsortiet)

Undervisningsministeriet

3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes un 5 citas iestādes)

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Adskillige styrelser og institutioner (vairākas aģentūras un iestādes)

Klima- og Energiministeriet

3 styrelse og institutioner (3 aģentūras un iestādes)

VĀCIJA

Auswärtiges Amt

Bundeskanzleramt

Bundesministerium für Arbeit und Soziales

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

Bundesministerium der Finanzen

Bundesministerium des Innern (tikai preces civilām vajadzībām)

Bundesministerium für Gesundheit

Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend

Bundesministerium der Justiz

Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung

Bundesministerium der Verteidigung (izņemot militārās preces)

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

IGAUNIJA

Vabariigi Presidendi Kantselei

Eesti Vabariigi Riigikogu

Eesti Vabariigi Riigikohus

Riigikontroll

Õiguskantsler

Riigikantselei

Rahvusarhiiv

Haridus- ja Teadusministeerium

Justiitsministeerium

Kaitseministeerium

Keskkonnaministeerium

Kultuuriministeerium

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Põllumajandusministeerium

Rahandusministeerium

Siseministeerium

Sotsiaalministeerium

Välisministeerium

Keeleinspektsioon

Riigiprokuratuur

Teabeamet

Maa-amet

Keskkonnainspektsioon

Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus

Muinsuskaitseamet

Patendiamet

Tarbijakaitseamet

Riigihangete Amet

Taimetoodangu Inspektsioon

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Veterinaar- ja Toiduamet

Konkurentsiamet

Maksu- ja Tolliamet

Statistikaamet

Kaitsepolitseiamet

Kodakondsus- ja Migratsiooniamet

Piirivalveamet

Politseiamet

Eesti Kohtuekspertiisi Instituut

Keskkriminaalpolitsei

Päästeamet

Andmekaitse Inspektsioon

Ravimiamet

Sotsiaalkindlustusamet

Tööturuamet

Tervishoiuamet

Tervisekaitseinspektsioon

Tööinspektsioon

Lennuamet

Maanteeamet

Veeteede Amet

Julgestuspolitsei

Kaitseressursside Amet

Kaitseväe Logistikakeskus

Tehnilise Järelevalve Amet

ĪRIJA

President’s Establishment

Houses of the Oireachtas – (parlaments)

Department of theTaoiseach – (premjerministrs)

Central Statistics Office

Department of Finance

Office of the Comptroller and Auditor General

Office of the Revenue Commissioners

Office of Public Works

State Laboratory

Office of the Attorney General

Office of the Director of Public Prosecutions

Valuation Office

Office of the Commission for Public Service Appointments

Public Appointments Service

Office of the Ombudsman

Chief State Solicitor’s Office

Department of Justice, Equality and Law Reform

Courts Service

Prisons Service

Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests

Department of the Environment, Heritage and Local Government

Department of Education and Science

Department of Communications, Energy and Natural Resources

Department of Agriculture, Fisheries and Food

Department of Transport

Department of Health and Children

Department of Enterprise, Trade and Employment

Department of Arts, Sports and Tourism

Department of Defence

Department of Foreign Affairs

Department of Social and Family Affairs

Department of Community, Rural and Gaeltacht – (gēlu valodā runājošo iedzīvotāju reģioni) Affairs

Arts Council

National Gallery

GRIEĶIJA

Υπουργείο Εσωτερικών

Υπουργείο Εξωτερικών

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών

Υπουργείο Ανάπτυξης

Υπουργείο Δικαιοσύνης

Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων

Υπουργείο Πολιτισμού

Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης

Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων

Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας

Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών

Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων

Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής

Υπουργείο Μακεδονίας- Θράκης

Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας

Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης

Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς

Γενική Γραμματεία Ισότητας

Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων

Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού

Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας

Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας

Γενική Γραμματεία Αθλητισμού

Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων

Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος

Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας

Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας

Εθνικό Τυπογραφείο

Γενικό Χημείο του Κράτους

Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας

Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών

Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης

Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης

Πανεπιστήμιο Αιγαίου

Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων

Πανεπιστήμιο Πατρών

Πανεπιστήμιο Μακεδονίας

Πολυτεχνείο Κρήτης

Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων

Αιγινήτειο Νοσοκομείο

Αρεταίειο Νοσοκομείο

Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης

Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού

Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων

Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων

Γενικό Επιτελείο Στρατού

Γενικό Επιτελείο Ναυτικού

Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας

Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας

Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων

Υπουργείο Εθνικής Άμυνας

Γενική Γραμματεία Εμπορίου

SPĀNIJA

Presidencia de Gobierno

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Ministerio de Justicia

Ministerio de Defensa

Ministerio de Economía y Hacienda

Ministerio del Interior

Ministerio de Fomento

Ministerio de Educación, Política Social y Deportes

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Ministerio de Trabajo e Inmigración

Ministerio de la Presidencia

Ministerio de Administraciones Públicas

Ministerio de Cultura

Ministerio de Sanidad y Consumo

Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino

Ministerio de Vivienda

Ministerio de Ciencia e Innovación

Ministerio de Igualdad

FRANCIJA

1.   Ministrijas

Services du Premier ministre

Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports

Ministère chargé de l’intérieur, de l’outre-mer et des collectivités territoriales

Ministère chargé de la justice

Ministère chargé de la défense

Ministère chargé des affaires étrangères et européennes

Ministère chargé de l’éducation nationale

Ministère chargé de l’économie, des finances et de l’emploi

Secrétariat d’Etat aux transports

Secrétariat d’Etat aux entreprises et au commerce extérieur

Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité

Ministère chargé de la culture et de la communication

Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique

Ministère chargé de l’agriculture et de la pêche

Ministère chargé de l’enseignement supérieur et de la recherche

Ministère chargé de l’écologie, du développement et de l’aménagement durables

Secrétariat d’Etat à la fonction publique

Ministère chargé du logement et de la ville

Secrétariat d’Etat à la coopération et à la francophonie

Secrétariat d’Etat à l’outre-mer

Secrétariat d’Etat à la jeunesse, des sports et de la vie associative

Secrétariat d’Etat aux anciens combattants

Ministère chargé de l’immigration, de l’intégration, de l’identité nationale et du co-développement

Secrétariat d’Etat en charge de la prospective et de l’évaluation des politiques publiques

Secrétariat d’Etat aux affaires européennes

Secrétariat d’Etat aux affaires étrangères et aux droits de l’homme

Secrétariat d’Etat à la consommation et au tourisme

Secrétariat d’Etat à la politique de la ville

Secrétariat d’Etat à la solidarité

Secrétariat d’Etat en charge de l’industrie et de la consommation

Secrétariat d’Etat en charge de l’emploi

Secrétariat d’Etat en charge du commerce, de l’artisanat, des PME, du tourisme et des services

Secrétariat d’Etat en charge de l’écologie

Secrétariat d’Etat en charge du développement de la région-capitale

Secrétariat d’Etat en charge de l’aménagement du territoire

2.   Institūcijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas

Présidence de la République

Assemblée Nationale

Sénat

Conseil constitutionnel

Conseil économique et social

Conseil supérieur de la magistrature

Agence française contre le dopage

Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles

Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires

Autorité de régulation des communications électroniques et des postes

Autorité de sûreté nucléaire

Autorité indépendante des marchés financiers

Comité national d’évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel

Commission d’accès aux documents administratifs

Commission consultative du secret de la défense nationale

Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques

Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité

Commission nationale de déontologie de la sécurité

Commission nationale du débat public

Commission nationale de l’informatique et des libertés

Commission des participations et des transferts

Commission de régulation de l’énergie

Commission de la sécurité des consommateurs

Commission des sondages

Commission de la transparence financière de la vie politique

Conseil de la concurrence

Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques

Conseil supérieur de l’audiovisuel

Défenseur des enfants

Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l’égalité

Haute autorité de santé

Médiateur de la République

Cour de justice de la République

Tribunal des Conflits

Conseil d’Etat

Cours administratives d’appel

Tribunaux administratifs

Cour des Comptes

Chambres régionales des Comptes

Cours et tribunaux de l’ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d’Appel, Tribunaux d’instance et Tribunaux de grande instance)

3.   Valsts sabiedriskās iestādes

Académie de France à Rome

Académie de marine

Académie des sciences d’outre-mer

Académie des technologies

Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)

Agence de biomédicine

Agence pour l’enseignement du français à l’étranger

Agence française de sécurité sanitaire des aliments

Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travail

Agence Nationale pour la cohésion sociale et l’égalité des chances

Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs

Agences de l’eau

Agence Nationale de l’Accueil des Etrangers et des migrations

Agence nationale pour l’amélioration des conditions de travail (ANACT)

Agence nationale pour l’amélioration de l’habitat (ANAH)

Agence Nationale pour la Cohésion Sociale et l’Egalité des Chances

Agence nationale pour l’indemnisation des français d’outre-mer (ANIFOM)

Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)

Bibliothèque publique d’information

Bibliothèque nationale de France

Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg

Caisse des Dépôts et Consignations

Caisse nationale des autoroutes (CNA)

Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)

Caisse de garantie du logement locatif social

Casa de Velasquez

Centre d’enseignement zootechnique

Centre d’études de l’emploi

Centre d’études supérieures de la sécurité sociale

Centres de formation professionnelle et de promotion agricole

Centre hospitalier des Quinze-Vingts

Centre international d’études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)

Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale

Centre des Monuments Nationaux

Centre national d’art et de culture Georges Pompidou

Centre national des arts plastiques

Centre national de la cinématographie

Centre National d’Etudes et d’expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)

Centre national du livre

Centre national de documentation pédagogique

Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)

Centre national professionnel de la propriété forestière

Centre National de la Recherche Scientifique (C.N.R.S)

Centres d’éducation populaire et de sport (CREPS)

Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)

Collège de France

Conservatoire de l’espace littoral et des rivages lacustres

Conservatoire National des Arts et Métiers

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon

Conservatoire national supérieur d’art dramatique

Ecole centrale de Lille

Ecole centrale de Lyon

École centrale des arts et manufactures

École française d’archéologie d’Athènes

École française d’Extrême-Orient

École française de Rome

École des hautes études en sciences sociales

Ecole du Louvre

École nationale d’administration

École nationale de l’aviation civile (ENAC)

École nationale des Chartes

École nationale d’équitation

Ecole Nationale du Génie de l’Eau et de l’environnement de Strasbourg

Écoles nationales d’ingénieurs

Ecole nationale d’ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes

Écoles nationales d’ingénieurs des travaux agricoles

École nationale de la magistrature

Écoles nationales de la marine marchande

École nationale de la santé publique (ENSP)

École nationale de ski et d’alpinisme

École nationale supérieure des arts décoratifs

École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre

École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix

Écoles nationales supérieures d’arts et métiers

École nationale supérieure des beaux-arts

École nationale supérieure de céramique industrielle

École nationale supérieure de l’électronique et de ses applications (ENSEA)

Ecole nationale supérieure du paysage de Versailles

Ecole Nationale Supérieure des Sciences de l’information et des bibliothécaires

Ecole nationale supérieure de la sécurité sociale

Écoles nationales vétérinaires

École nationale de voile

Écoles normales supérieures

École polytechnique

École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)

École de sylviculture Crogny (Aube)

École de viticulture et d’œnologie de la Tour- Blanche (Gironde)

École de viticulture – Avize (Marne)

Etablissement national d’enseignement agronomique de Dijon

Établissement national des invalides de la marine (ENIM)

Établissement national de bienfaisance Koenigswarter

Établissement public du musée et du domaine national de Versailles

Fondation Carnegie

Fondation Singer-Polignac

Haras nationaux

Hôpital national de Saint-Maurice

Institut des hautes études pour la science et la technologie

Institut français d’archéologie orientale du Caire

Institut géographique national

Institut National de l’origine et de la qualité

Institut national des hautes études de sécurité

Institut de veille sanitaire

Institut National d’enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes

Institut National d’Etudes Démographiques (I.N.E.D)

Institut National d’Horticulture

Institut National de la jeunesse et de l’éducation populaire

Institut national des jeunes aveugles – Paris

Institut national des jeunes sourds – Bordeaux

Institut national des jeunes sourds – Chambéry

Institut national des jeunes sourds – Metz

Institut national des jeunes sourds – Paris

Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)

Institut national de la propriété industrielle

Institut National de la Recherche Agronomique (I.N.R.A)

Institut National de la Recherche Pédagogique (I.N.R.P)

Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (I.N.S.E.R.M)

Institut national d’histoire de l’art (I.N.H.A.)

Institut national de recherches archéologiques préventives

Institut National des Sciences de l’Univers

Institut National des Sports et de l’Education Physique

Institut national supérieur de formation et de recherche pour l’éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés

Instituts nationaux polytechniques

Instituts nationaux des sciences appliquées

Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)

Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)

Institut de Recherche pour le Développement

Instituts régionaux d’administration

Institut des Sciences et des Industries du vivant et de l’environnement (Agro Paris Tech)

Institut supérieur de mécanique de Paris

Institut Universitaires de Formation des Maîtres

Musée de l’armée

Musée Gustave-Moreau

Musée national de la marine

Musée national J.-J.-Henner

Musée du Louvre

Musée du Quai Branly

Muséum National d’Histoire Naturelle

Musée Auguste-Rodin

Observatoire de Paris

Office français de protection des réfugiés et apatrides

Office National des Anciens Combattants et des Victimes de Guerre (ONAC)

Office national de la chasse et de la faune sauvage

Office National de l’eau et des milieux aquatiques

Office national d’information sur les enseignements et les professions (ONISEP)

Office universitaire et culturel français pour l’Algérie

Ordre national de la Légion d’honneur

Palais de la découverte

Parcs nationaux

Universités

4.   Citas valsts sabiedriskās struktūras

Union des groupements d’achats publics (UGAP)

Agence Nationale pour l’emploi (A.N.P.E)

Caisse Nationale des Allocations Familiales (CNAF)

Caisse Nationale d’Assurance Maladie des Travailleurs Salariés (CNAMS)

Caisse Nationale d’Assurance-Vieillesse des Travailleurs Salariés (CNAVTS)

HORVĀTIJA

Hrvatski sabor

Predsjednik Republike Hrvatske

Ured predsjednika Republike Hrvatske

Ured predsjednika Republike Hrvatske po prestanku obnašanja dužnosti

Vlada Republike Hrvatske

uredi Vlade Republike Hrvatske

Ministarstvo gospodarstva

Ministarstvo regionalnog razvoja i fondova Europske unije

Ministarstvo financija

Ministarstvo obrane

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova

Ministarstvo unutarnjih poslova

Ministarstvo pravosuđa

Ministarstvo uprave

Ministarstvo poduzetništva i obrta

Ministarstvo rada i mirovinskog sustava

Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture

Ministarstvo poljoprivrede

Ministarstvo turizma

Ministarstvo zaštite okoliša i prirode

Ministarstvo graditeljstva i prostornog uređenja

Ministarstvo branitelja

Ministarstvo socijalne politike i mladih

Ministarstvo zdravlja

Ministarstvo znanosti, obrazovanja i sporta

Ministarstvo kulture

državne upravne organizacije

uredi državne uprave u županijama

Ustavni sud Republike Hrvatske

Vrhovni sud Republike Hrvatske

sudovi

Državno sudbeno vijeće

državna odvjetništva

Državnoodvjetničko vijeće

pravobraniteljstva

Državna komisija za kontrolu postupaka javne nabave

Hrvatska narodna banka

državne agencije i uredi

Državni ured za reviziju

ITĀLIJA

Iestādes, kas veic iepirkumus

Presidenza del Consiglio dei Ministri

Ministero degli Affari Esteri

Ministero dell’Interno

Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)

Ministero della Difesa

Ministero dell’Economia e delle Finanze

Ministero dello Sviluppo Economico

Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali

Ministero dell’Ambient, Tutela del Territorio e del Mare

Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali

Ministero dell’ Istruzione, Università e Ricerca

Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche

Citas valsts sabiedriskās struktūras

CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)

KIPRA

Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο

Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης

Υπουργικό Συμβούλιο

Βουλή των Αντιπροσώπων

Δικαστική Υπηρεσία

Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας

Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας

Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως

Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού

Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου

Γραφείο Προγραμματισμού

Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας

Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα

Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων

Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών

Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών

Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων

Υπουργείο Άμυνας

Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος

Τμήμα Γεωργίας

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

Τμήμα Δασών

Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων

Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης

Μετεωρολογική Υπηρεσία

Τμήμα Αναδασμού

Υπηρεσία Μεταλλείων

Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών

Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών

Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως

Αστυνομία

Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου

Τμήμα Φυλακών

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη

Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων

Τμήμα Εργασίας

Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων

Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας

Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου

Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου

Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο

Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας

Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων

Υπουργείο Εσωτερικών

Επαρχιακές Διοικήσεις

Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως

Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως

Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας

Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών

Πολιτική Άμυνα

Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων

Υπηρεσία Ασύλου

Υπουργείο Εξωτερικών

Υπουργείο Οικονομικών

Τελωνεία

Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων

Στατιστική Υπηρεσία

Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών

Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού

Κυβερνητικό Τυπογραφείο

Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής

Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού

Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων

Τμήμα Δημοσίων Έργων

Τμήμα Αρχαιοτήτων

Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας

Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας

Τμήμα Οδικών Μεταφορών

Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών

Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών

Υπουργείο Υγείας

Φαρμακευτικές Υπηρεσίες

Γενικό Χημείο

Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας

Οδοντιατρικές Υπηρεσίες

Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας

LATVIJA

Ministrijas, īpašo uzdevumu ministriju sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Ārlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Kultūras ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

Satversmes aizsardzības birojs

Citas valsts iestādes

Augstākā tiesa

Centrālā vēlēšanu komisija

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Latvijas Banka

Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes

Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

Satversmes tiesa

Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

Valsts kontrole

Valsts prezidenta kanceleja

Tiesībsarga birojs

Nacionālā radio un televīzijas padome

Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā

LIETUVA

Prezidentūros kanceliarija

Seimo kanceliarija

Seimas (parlamenta) priekšā atbildīgās iestādes: Lietuvos mokslo taryba;

Seimo kontrolierių įstaiga;

Valstybės kontrolė;

Specialiųjų tyrimų tarnyba;

Valstybės saugumo departamentas;

Konkurencijos taryba;

Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;

Vertybinių popierių komisija;

Ryšių reguliavimo tarnyba;

Nacionalinė sveikatos taryba;

Etninės kultūros globos taryba;

Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;

Valstybinė kultūros paveldo komisija;

Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;

Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;

Valstybinė lietuvių kalbos komisija;

Vyriausioji rinkimų komisija;

Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;

Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba

Vyriausybės kanceliarija

Vyriausybės (valdības) priekšā atbildīgās iestādes:

Ginklų fondas;

Informacinės visuomenės plėtros komitetas;

Kūno kultūros ir sporto departamentas;

Lietuvos archyvų departamentas;

Mokestinių ginčų komisija;

Statistikos departamentas;

Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;

Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;

Viešųjų pirkimų tarnyba;

Narkotikų kontrolės departamentas;

Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;

Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;

Valstybinė lošimų priežiūros komisija;

Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;

Vyriausioji administracinių ginčų komisija;

Draudimo priežiūros komisija;

Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;

Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras

Konstitucinis Teismas

Lietuvos bankas

Aplinkos ministerija

Aplinkos ministerija (Vides ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Generalinė miškų urėdija;

Lietuvos geologijos tarnyba;

Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;

Lietuvos standartizacijos departamentas;

Nacionalinis akreditacijos biuras;

Valstybinė metrologijos tarnyba;

Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;

Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija

Finansų ministerija

Finansų ministerija (Finanšu ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Muitinės departamentas;

Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;

Valstybinė mokesčių inspekcija;

Finansų ministerijos mokymo centras

Krašto apsaugos ministerija

Krašto apsaugos ministerijos (Valsts aizsardzības ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;

Centralizuota finansų ir turto tarnyba;

Karo prievolės administravimo tarnyba;

Krašto apsaugos archyvas;

Krizių valdymo centras;

Mobilizacijos departamentas;

Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;

Infrastruktūros plėtros departamentas;

Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras

Lietuvos kariuomenė

Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos

Kultūros ministerija

Kultūros ministerijos (Kultūras ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Kultūros paveldo departamentas;

Valstybinė kalbos inspekcija

Socialinės apsaugos ir darbo ministerija

Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos (Sociālās aizsardzības un darba ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Garantinio fondo administracija;

Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;

Lietuvos darbo birža;

Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;

Trišalės tarybos sekretoriatas;

Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;

Darbo inspekcija;

Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;

Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;

Ginčų komisija;

Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;

Neįgaliųjų reikalų departamentas

Susisiekimo ministerija

Susisiekimo ministerijos (Transporta un sakaru ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Lietuvos automobilių kelių direkcija;

Valstybinė geležinkelio inspekcija;

Valstybinė kelių transporto inspekcija;

Pasienio kontrolės punktų direkcija

Sveikatos apsaugos ministerija

Sveikatos apsaugos ministerijos (Veselības aizsardzības ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;

Valstybinė ligonių kasa;

Valstybinė medicininio audito inspekcija;

Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;

Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;

Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;

Farmacijos departamentas;

Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;

Lietuvos bioetikos komitetas;

Radiacinės saugos centras

Švietimo ir mokslo ministerija

Švietimo ir mokslo ministerijos (Izglītības un zinātnes ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Nacionalinis egzaminų centras;

Studijų kokybės vertinimo centras

Teisingumo ministerija

Teisingumo ministerijos (Tieslietu ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Kalėjimų departamentas;

Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;

Europos teisės departamentas

Ūkio ministerija

Ūkio ministerijos (Ekonomikas ministrijas) padotībā esošās struktūras:

Įmonių bankroto valdymo departamentas;

Valstybinė energetikos inspekcija;

Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;

Valstybinis turizmo departamentas

Užsienio reikalų ministerija

Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų

Vidaus reikalų ministerija

Vidaus reikalų ministerijos (Iekšlietu ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Asmens dokumentų išrašymo centras;

Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;

Gyventojų registro tarnyba;

Policijos departamentas;

Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;

Turto valdymo ir ūkio departamentas;

Vadovybės apsaugos departamentas;

Valstybės sienos apsaugos tarnyba;

Valstybės tarnybos departamentas;

Informatikos ir ryšių departamentas;

Migracijos departamentas;

Sveikatos priežiūros tarnyba;

Bendrasis pagalbos centras

Žemės ūkio ministerija

Žemės ūkio ministerijos (Lauksaimniecības ministrijas) padotībā esošās iestādes:

Nacionalinė mokėjimo agentūra;

Nacionalinė žemės tarnyba;

Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;

Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;

Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;

Žuvininkystės departamentas

Teismai (tiesas):

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;

Lietuvos apeliacinis teismas;

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;

apygardų teismai;

apygardų administraciniai teismai;

apylinkių teismai;

Nacionalinė teismų administrācija

Generalinė prokuratūra

Citas centrālās valsts pārvaldes iestādes (institucijos (iestādes), įstaigos (struktūras), tarnybos (aģentūras)):

Aplinkos apsaugos agentūra;

Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;

Aplinkos projektų valdymo agentūra;

Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;

Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;

Valstybinė miškotvarkos tarnyba;

Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;

Lietuvos AIDS centras;

Nacionalinis organų transplantacijos biuras;

Valstybinis patologijos centras;

Valstybinis psichikos sveikatos centras;

Lietuvos sveikatos informacijos centras;

Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;

Valstybinis aplinkos sveikatos centras;

Respublikinis mitybos centras;

Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;

Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;

Visuomenės sveikatos ugdymo centras;

Muitinės kriminalinė tarnyba;

Muitinės informacinių sistemų centras;

Muitinės laboratorija;

Muitinės mokymo centras;

Valstybinis patentų biuras;

Lietuvos teismo ekspertizės centras;

Centrinė hipotekos įstaiga;

Lietuvos metrologijos inspekcija;

Civilinės aviacijos administracija;

Lietuvos saugios laivybos administracija;

Transporto investicijų direkcija;

Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;

Pabėgėlių priėmimo centras

LUKSEMBURGA

Ministère d’Etat

Ministère des Affaires Etrangères et de l’Immigration

Ministère de l’Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural

Ministère des Classes moyennes, du Tourisme et du Logement

Ministère de la Culture, de l’Enseignement Supérieur et de la Recherche

Ministère de l’Economie et du Commerce extérieur

Ministère de l’Education nationale et de la Formation professionnelle

Ministère de l’Egalité des chances

Ministère de l’Environnement

Ministère de la Famille et de l’Intégration

Ministère des Finances

Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative

Ministère de l’Intérieur et de l’Aménagement du territoire

Ministère de la Justice

Ministère de la Santé

Ministère de la Sécurité sociale

Ministère des Transports

Ministère du Travail et de l’Emploi

Ministère des Travaux publics

UNGĀRIJA

Egészségügyi Minisztérium

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

Honvédelmi Minisztérium

Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium

Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium

Külügyminisztérium

Miniszterelnöki Hivatal

Oktatási és Kulturális Minisztérium

Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium

Pénzügyminisztérium

Szociális és Munkaügyi Minisztérium

Központi Szolgáltatási Főigazgatóság

MALTA

Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister)

Ministeru għall-Familja u Solidarjeta’ Soċjali (Ministry for the Family and Social Solidarity)

Ministeru ta’ l-Edukazzjoni Zghazagh u Impjieg (Ministry for Education Youth and Employment)

Ministeru tal-Finanzi (Ministry of Finance)

Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure)

Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Ministry for Tourism and Culture)

Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice and Home Affairs)

Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment)

Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo)

Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunita’ (Ministry of Health, the Elderly and Community Care)

Ministeru ta’ l-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs)

Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta’ Informazzjoni (Ministry for Investment, Industry and Information Technology)

Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Ministry for Competitiveness and Communications)

Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Ministry for Urban Development and Roads)

NĪDERLANDE

Ministerie van Algemene Zaken

Bestuursdepartement

Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid

Rijksvoorlichtingsdienst

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Bestuursdepartement

Centrale Archiefselectiedienst (CAS)

Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)

Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)

Agentschap Korps Landelijke Politiediensten

Ministerie van Buitenlandse Zaken

Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)

Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)

Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)

Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)

Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)

Centrale diensten ressorterend onder S/PlvS (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)

Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)

Ministerie van Defensie – (Aizsardzības ministrija)

Bestuursdepartement

Commando Diensten Centra (CDC)

Defensie Telematica Organisatie (DTO)

Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst

De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst

Defensie Materieel Organisatie (DMO)

Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie

Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)

Ministerie van Economische Zaken

Bestuursdepartement

Centraal Planbureau (CPB)

SenterNovem

Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)

Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)

Economische Voorlichtingsdienst (EVD)

Agentschap Telecom

Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)

Regiebureau Inkoop Rijksoverheid

Octrooicentrum Nederland

Consumentenautoriteit

Ministerie van Financiën

Bestuursdepartement

Belastingdienst Automatiseringscentrum

Belastingdienst

de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)

Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (incl. Economische Controle dienst (ECD))

Belastingdienst Opleidingen

Dienst der Domeinen

Ministerie van Justitie

Bestuursdepartement

Dienst Justitiële Inrichtingen

Raad voor de Kinderbescherming

Centraal Justitie Incasso Bureau

Openbaar Ministerie

Immigratie en Naturalisatiedienst

Nederlands Forensisch Instituut

Dienst Terugkeer & Vertrek

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Bestuursdepartement

Dienst Regelingen (DR)

Agentschap Plantenziektenkundige Dienst (PD)

Algemene Inspectiedienst (AID)

Dienst Landelijk Gebied (DLG)

Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)

Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen

Bestuursdepartement

Inspectie van het Onderwijs

Erfgoedinspectie

Centrale Financiën Instellingen

Nationaal Archief

Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid

Onderwijsraad

Raad voor Cultuur

Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Bestuursdepartement

Inspectie Werk en Inkomen

Agentschap SZW

Ministerie van Verkeer en Waterstaat

Bestuursdepartement

Directoraat-Generaal Transport en Luchtvaart

Directoraat-generaal Personenvervoer

Directoraat-generaal Water

Centrale diensten (Central Services)

Organisatie Verkeer en Watersaat kopīgie dienesti

Koninklijke Nederlandse Meteorologisch Instituut KNMI

Rijkswaterstaat, Bestuur

De afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)

De afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta specializētais dienests)

Adviesdienst Geo-Informatie en ICT

Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)

Bouwdienst

Corporate Dienst

Data ICT Dienst

Dienst Verkeer en Scheepvaart

Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)

Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)

Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)

Waterdienst

Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie

Port state Control

Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)

Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht

Toezichthouder Beheer Eenheid Water

Toezichthouder Beheer Eenheid Land

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

Bestuursdepartement

Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie

Directoraat-generaal Ruimte

Directoraat-general Milieubeheer

Rijksgebouwendienst

VROM Inspectie

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

Bestuursdepartement

Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken

Inspectie Gezondheidszorg

Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming

Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

Sociaal en Cultureel Planbureau

Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen

Tweede Kamer der Staten-Generaal

Eerste Kamer der Staten-Generaal

Raad van State

Algemene Rekenkamer

Nationale Ombudsman

Kanselarij der Nederlandse Orden

Kabinet der Koningin

Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken

AUSTRIJA

Bundeskanzleramt

Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten

Bundesministerium für Finanzen

Bundesministerium für Gesundheit, Familie und Jugend

Bundesministerium für Inneres

Bundesministerium für Justiz

Bundesministerium für Landesverteidigung

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Bundesministerium für Soziales und Konsumentenschutz

Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur

Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H

Bundesbeschaffung G.m.b.H

Bundesrechenzentrum G.m.b.H

POLIJA

Kancelaria Prezydenta RP

Kancelaria Sejmu RP

Kancelaria Senatu RP

Kancelaria Prezesa Rady Ministrów

Sąd Najwyższy

Naczelny Sąd Administracyjny

Wojewódzkie sądy administracyjne

Sądy powszechne – rejonowe, okręgowe i apelacyjne

Trybunał Konstytucyjny

Najwyższa Izba Kontroli

Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich

Biuro Rzecznika Praw Dziecka

Biuro Ochrony Rządu

Biuro Bezpieczeństwa Narodowego

Centralne Biuro Antykorupcyjne

Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej

Ministerstwo Finansów

Ministerstwo Gospodarki

Ministerstwo Rozwoju Regionalnego

Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego

Ministerstwo Edukacji Narodowej

Ministerstwo Obrony Narodowej

Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi

Ministerstwo Skarbu Państwa

Ministerstwo Sprawiedliwości

Ministerstwo Infrastruktury

Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego

Ministerstwo Środowiska

Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Ministerstwo Zdrowia

Ministerstwo Sportu i Turystyki

Urząd Komitetu Integracji Europejskiej

Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej

Urząd Regulacji Energetyki

Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych

Urząd Transportu Kolejowego

Urząd Dozoru Technicznego

Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych

Urząd do Spraw Repatriacji i Cudzoziemców

Urząd Zamówień Publicznych

Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Urząd Lotnictwa Cywilnego

Urząd Komunikacji Elektronicznej

Wyższy Urząd Górniczy

Główny Urząd Miar

Główny Urząd Geodezji i Kartografii

Główny Urząd Nadzoru Budowlanego

Główny Urząd Statystyczny

Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji

Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych

Państwowa Komisja Wyborcza

Państwowa Inspekcja Pracy

Rządowe Centrum Legislacji

Narodowy Fundusz Zdrowia

Polska Akademia Nauk

Polskie Centrum Akredytacji

Polskie Centrum Badań i Certyfikacji

Polska Organizacja Turystyczna

Polski Komitet Normalizacyjny

Zakład Ubezpieczeń Społecznych

Komisja Nadzoru Finansowego

Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego

Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad

Państwowa Inspekcja Ochrony Roślin i Nasiennictwa

Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej

Komenda Główna Policji

Komenda Główna Straży Granicznej

Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych

Główny Inspektorat Ochrony Środowiska

Główny Inspektorat Transportu Drogowego

Główny Inspektorat Farmaceutyczny

Główny Inspektorat Sanitarny

Główny Inspektorat Weterynarii

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego

Agencja Wywiadu

Agencja Mienia Wojskowego

Wojskowa Agencja Mieszkaniowa

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa

Agencja Rynku Rolnego

Agencja Nieruchomości Rolnych

Państwowa Agencja Atomistyki

Polska Agencja Żeglugi Powietrznej

Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych

Agencja Rezerw Materiałowych

Narodowy Bank Polski

Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej

Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych

Instytut Pamięci Narodowej – Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu

Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa

Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej

Państwowe Gospodarstwo Leśne “Lasy Państwowe”

Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości

Urzędy wojewódzkie

Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda

PORTUGĀLE

Presidência do Conselho de Ministros

Ministério das Finanças e da Administração Pública

Ministério da Defesa Nacional

Ministério dos Negócios Estrangeiros

Ministério da Administração Interna

Ministério da Justiça

Ministério da Economia e da Inovação

Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas

Ministério da Educação

Ministério da Ciência, Tecnologia e do Ensino Superior

Ministério da Cultura

Ministério da Saúde

Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social

Ministério das Obras Públicas, Transportes e Comunicações

Ministério do Ambiente, do Ordenamento do Território e do Desenvolvimento Regional

Presidença da Republica

Tribunal Constitucional

Tribunal de Contas

Provedoria de Justiça

RUMĀNIJA

Administrația Prezidențială

Senatul României

Camera Deputaților

Inalta Curte de Casație și Justiție

Curtea Constituțională

Consiliul Legislativ

Curtea de Conturi

Consiliul Superior al Magistraturii

Parchetul de pe lângă Inalta Curte de Casație și Justiție

Secretariatul General al Guvernului

Cancelaria primului ministru

Ministerul Afacerilor Externe

Ministerul Economiei și Finanțelor

Ministerul Justiției

Ministerul Apărării

Ministerul Internelor și Reformei Administrative

Ministerul Muncii, Familiei și Egalității de Șanse

Ministerul pentru Intreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale

Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale

Ministerul Transporturilor

Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice și Locuinței

Ministerul Educației Cercetării și Tineretului

Ministerul Sănătății Publice

Ministerul Culturii și Cultelor

Ministerul Comunicațiilor și Tehnologiei Informației

Ministerul Mediului și Dezvoltării Durabile

Serviciul Român de Informații

Serviciul de Informații Externe

Serviciul de Protecție și Pază

Serviciul de Telecomunicații Speciale

Consiliul Național al Audiovizualului

Consiliul Concurenței (CC)

Direcția Națională Anticorupție

Inspectoratul General de Poliție

Autoritatea Națională pentru Reglementarea și Monitorizarea Achizițiilor Publice

Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor

Autoritatea Națională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilități Publice (ANRSC)

Autoritatea Națională Sanitară Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor

Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor

Autoritatea Navală Română

Autoritatea Feroviară Română

Autoritatea Rutieră Română

Autoritatea Națională pentru Protecția Drepturilor Copilului

Autoritatea Națională pentru Persoanele cu Handicap

Autoritatea Națională pentru Turism

Autoritatea Națională pentru Restituirea Proprietăților

Autoritatea Națională pentru Tineret

Autoritatea Națională pentru Cercetare Științifică

Autoritatea Națională pentru Reglementare în Comunicații și Tehnologia Informației

Autoritatea Națională pentru Serviciile Societății Informaționale

Autoritatea Electorală Permanente

Agenția pentru Strategii Guvernamentale

Agenția Națională a Medicamentului

Agenția Națională pentru Sport

Agenția Națională pentru Ocuparea Forței de Muncă

Agenția Națională de Reglementare în Domeniul Energiei

Agenția Română pentru Conservarea Energiei

Agenția Națională pentru Resurse Minerale

Agenția Română pentru Investiții Străine

Agenția Națională pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii și Cooperație

Agenția Națională a Funcționarilor Publici

Agenția Națională de Administrare Fiscală

Agenția de Compensare pentru Achiziții de Tehnică Specială

Agenția Națională Anti-doping

Agenția Nucleară

Agenția Națională pentru Protecția Familiei

Agenția Națională pentru Egalitatea de Șanse între Bărbați și Femei

Agenția Națională pentru Protecția Mediului

Agenția națională Antidrog

SLOVĒNIJA

Predsednik Republike Slovenije

Državni zbor Republike Slovenije

Državni svet Republike Slovenije

Varuh človekovih pravic

Ustavno sodišče Republike Slovenije

Računsko sodišče Republike Slovenije

Državna revizijska komisja za revizijo postopkov oddaje javnih naročil

Slovenska akademija znanosti in umetnosti

Vladne službe

Ministrstvo za finance

Ministrstvo za notranje zadeve

Ministrstvo za zunanje zadeve

Ministrstvo za obrambo

Ministrstvo za pravosodje

Ministrstvo za gospodarstvo

Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

Ministrstvo za promet

Ministrstvo za okolje in prostor

Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve

Ministrstvo za zdravje

Ministrstvo za javno upravo

Ministrstvo za šolstvo in šport

Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnologijo

Ministrstvo za kulturo

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

višja sodišča

okrožna sodišča

okrajna sodišča

Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije

Okrožna državna tožilstva

Državno pravobranilstvo

Upravno sodišče Republike Slovenije

Višje delovno in socialno sodišče

delovna sodišča

Davčna uprava Republike Slovenije

Carinska uprava Republike Slovenije

Urad Republike Slovenije za preprečevanje pranja denarja

Urad Republike Slovenije za nadzor prirejanja iger na srečo

Uprava Republike Slovenije za javna plačila

Urad Republike Slovenije za nadzor proračuna

Policija

Inšpektorat Republike Slovenije za notranje zadeve

Generalštab Slovenske vojske

Uprava Republike Slovenije za zaščito in reševanje

Inšpektorat Republike Slovenije za obrambo

Inšpektorat Republike Slovenije za varstvo pred naravnimi in drugimi nesrečami

Uprava Republike Slovenije za izvrševanje kazenskih sankcij

Urad Republike Slovenije za varstvo konkurence

Urad Republike Slovenije za varstvo potrošnikov

Tržni inšpektorat Republike Slovenije

Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino

Inšpektorat Republike Slovenije za elektronske komunikacije, elektronsko podpisovanje in pošto

Inšpektorat za energetiko in rudarstvo

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja

Inšpektorat Republike Slovenije za kmetijstvo, gozdarstvo in hrano

Fitosanitarna uprava Republike Slovenije

Veterinarska uprava Republike Slovenije

Uprava Republike Slovenije za pomorstvo

Direkcija Republike Slovenije za caste

Prometni inšpektorat Republike Slovenije

Direkcija za vodenje investicij v javno železniško infrastrukturo

Agencija Republike Slovenije za okolje

Geodetska uprava Republike Slovenije

Uprava Republike Slovenije za jedrsko varstvo

Inšpektorat Republike Slovenije za okolje in prostor

Inšpektorat Republike Slovenije za delo

Zdravstveni inšpektorat

Urad Republike Slovenije za kemikalije

Uprava Republike Slovenije za varstvo pred sevanji

Urad Republike Slovenije za meroslovje

Urad za visoko šolstvo

Urad Republike Slovenije za mladino

Inšpektorat Republike Slovenije za šolstvo in šport

Arhiv Republike Slovenije

Inšpektorat Republike Slovenije za kulturo in medije

Kabinet predsednika Vlade Republike Slovenije

Generalni sekretariat Vlade Republike Slovenije

Služba vlade za zakonodajo

Služba vlade za evropske zadeve

Služba vlade za lokalno samoupravo in regionalno politiko

Urad vlade za komuniciranje

Urad za enake možnosti

Urad za verske skupnosti

Urad za narodnosti

Urad za makroekonomske analize in razvoj

Statistični urad Republike Slovenije

Slovenska obveščevalno-varnostna agencija

Protokol Republike Slovenije

Urad za varovanje tajnih podatkov

Urad za Slovence v zamejstvu in po svetu

Služba Vlade Republike Slovenije za razvoj

Informacijski pooblaščenec

Državna volilna komisija

SLOVĀKIJA

Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas Likumā Nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbības struktūru, šā likuma jaunākajā redakcijā:

Kancelária prezidenta Slovenskej republiky

Národná rada Slovenskej republiky

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Ministerstvo financií Slovenskej republiky

Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky

Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky

Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky

Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky

Ministerstvo obrany Slovenskej republiky

Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky

Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky

Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky

Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky

Ministerstvo školstva Slovenskej republiky

Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky

Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky

Úrad vlády Slovenskej republiky

Protimonopolný úrad Slovenskej republiky

Štatistický úrad Slovenskej republiky

Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky

Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky

Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky

Úrad pre verejné obstarávanie

Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky

Národný bezpečnostný úrad

Ústavný súd Slovenskej republiky

Najvyšši súd Slovenskej republiky

Generálna prokuratura Slovenskej republiky

Najvyšši kontrolný úrad Slovenskej republiky

Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky

Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

Úrad pre finančný trh

Úrad na ochranu osobn ý ch udajov

Kancelária verejneho ochranu prav

SOMIJA

Oikeuskanslerinvirasto – Justitiekanslersämbetet

Liikenne- Ja viestintäministeriö – Kommunikationsministeriet

Ajoneuvohallintokeskus AKE – Fordonsförvaltningscentralen AKE

Ilmailuhallinto – Luftfartsförvaltningen

Ilmatieteen laitos – Meteorologiska institutet

Merenkulkulaitos – Sjöfartsverket

Merentutkimuslaitos – Havsforskningsinstitutet

Ratahallintokeskus RHK – Banförvaltningscentralen RHK

Rautatievirasto – Järnvägsverket

Tiehallinto – Vägförvaltningen

Viestintävirasto – Kommunikationsverket

Maa- Ja metsätalousministeriö – Jord- och skogsbruksministeriet

Elintarviketurvallisuusvirasto – Livsmedelssäkerhetsverket

Maanmittauslaitos – Lantmäteriverket

Maaseutuvirasto – Landsbygdsverket

Oikeusministeriö – Justitieministeriet

Tietosuojavaltuutetun toimisto – Dataombudsmannens byrå

Tuomioistuimet – Domstolar

Korkein oikeus – Högsta domstolen

Korkein hallinto-oikeus – Högsta förvaltningsdomstolen

Hovioikeudet – Hovrätter

Käräjäoikeudet – Tingsrätter

Hallinto-oikeudet – Förvaltningsdomstolar

Markkinaoikeus – Marknadsdomstolen

Työtuomioistuin – Arbetsdomstolen

Vakuutusoikeus – Försäkringsdomstolen

Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden

Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet

HEUNI – Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti – HEUNI – Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta nationerna

Konkurssiasiamiehen toimisto – Konkursombudsmannens byrå

Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden

Oikeushallinnon palvelukeskus – Justitieförvaltningens servicecentral

Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus – Justitieförvaltningens datateknikcentral

Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) – Rättspolitiska forskningsinstitutet

Oikeusrekisterikeskus – Rättsregistercentralen

Onnettomuustutkintakeskus – Centralen för undersökning av olyckor

Rikosseuraamusvirasto – Brottspåföljdsverket

Rikosseuraamusalan koulutuskeskus – Brottspåföljdsområdets utbildningscentral

Rikoksentorjuntaneuvosto Rådet för brottsförebyggande

Saamelaiskäräjät – Sametinget

Valtakunnansyyttäjänvirasto – Riksåklagarämbetet

Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet

Opetusministeriö – Undervisningsministeriet

Opetushallitus – Utbildningsstyrelsen

Valtion elokuvatarkastamo – Statens filmgranskningsbyrå

Puolustusministeriö – Försvarsministeriet

Puolustusvoimat – Försvarsmakten

Sisäasiainministeriö – Inrikesministeriet

Väestörekisterikeskus – Befolkningsregistercentralen

Keskusrikospoliisi – Centralkriminalpolisen

Liikkuva poliisi – Rörliga polisen

Rajavartiolaitos – Gränsbevakningsväsendet

Lääninhallitukset – Länstyrelserna

Suojelupoliisi – Skyddspolisen

Poliisiammattikorkeakoulu – Polisyrkeshögskolan

Poliisin tekniikkakeskus – Polisens teknikcentral

Poliisin tietohallintokeskus – Polisens datacentral

Helsingin kihlakunnan poliisilaitos – Polisinrättningen i Helsingfors

Pelastusopisto – Räddningsverket

Hätäkeskuslaitos – Nödcentralsverket

Maahanmuuttovirasto – Migrationsverket

Sisäasiainhallinnon palvelukeskus – Inrikesförvaltningens servicecentral

Sosiaali- ja terveysministeriö – Social- och hälsovårdsministeriet

Työttömyysturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden

Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för social trygghet

Lääkelaitos – Läkemedelsverket

Terveydenhuollon oikeusturvakeskus – Rättsskyddscentralen för hälsovården

Säteilyturvakeskus – Strålsäkerhetscentralen

Kansanterveyslaitos – Folkhälsoinstitutet

Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO – Utvecklingscentralen för läkemedelsbe-handling

Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus – Social- och hälsovårdens produkttillsynscentral

Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes – Forsknings- och utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes

Vakuutusvalvontavirasto – Försäkringsinspektionen

Työ- ja elinkeinoministeriö – Arbets- och näringsministeriet

Kuluttajavirasto – Konsumentverket

Kilpailuvirasto – Konkurrensverket

Patentti- ja rekisterihallitus – Patent- och registerstyrelsen

Valtakunnansovittelijain toimisto – Riksförlikningsmännens byrå

Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset – Statliga förläggningar för asylsökande

Energiamarkkinavirasto - Energimarknadsverket

Geologian tutkimuskeskus – Geologiska forskningscentralen

Huoltovarmuuskeskus – Försörjningsberedskapscentralen

Kuluttajatutkimuskeskus – Konsumentforskningscentralen

Matkailun edistämiskeskus (MEK) – Centralen för turistfrämjande

Mittatekniikan keskus (MIKES) – Mätteknikcentralen

Tekes – teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus - Tekes – utvecklingscentralen för teknologi och innovationer

Turvatekniikan keskus (TUKES) – Säkerhetsteknikcentralen

Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) – Statens tekniska forskningscentral

Syrjintälautakunta – Nationella diskrimineringsnämnden

Työneuvosto – Arbetsrådet

Vähemmistövaltuutetun toimisto – Minoritetsombudsmannens byrå

Ulkoasiainministeriö – Utrikesministeriet

Valtioneuvoston kanslia – Statsrådets kansli

Valtiovarainministeriö – Finansministeriet

Valtiokonttori – Statskontoret

Verohallinto – Skatteförvaltningen

Tullilaitos – Tullverket

Tilastokeskus – Statistikcentralen

Valtion taloudellinen tutkimuskeskus – Statens ekonomiska forskningscentral

Ympäristöministeriö – Miljöministeriet

Suomen ympäristökeskus – Finlands miljöcentral

Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus – Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet

Valtiontalouden tarkastusvirasto – Statens revisionsverk

ZVIEDRIJA

A

Affärsverket svenska kraftnät

Akademien för de fria konsterna

Alkohol- och läkemedelssortiments-nämnden

Allmänna pensionsfonden

Allmänna reklamationsnämnden

Ambassader

Ansvarsnämnd, statens

Arbetsdomstolen

Arbetsförmedlingen

Arbetsgivarverk, statens

Arbetslivsinstitutet

Arbetsmiljöverket

Arkitekturmuseet

Arrendenämnder

Arvsfondsdelegationen

Arvsfondsdelegationen

B

Banverket

Barnombudsmannen

Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens

Bergsstaten

Biografbyrå, statens

Biografiskt lexikon, svenskt

Birgittaskolan

Blekinge tekniska högskola

Bokföringsnämnden

Bolagsverket

Bostadsnämnd, statens

Bostadskreditnämnd, statens

Boverket

Brottsförebyggande rådet

Brottsoffermyndigheten

C

Centrala studiestödsnämnden

D

Danshögskolan

Datainspektionen

Departementen

Domstolsverket

Dramatiska institutet

E

Ekeskolan

Ekobrottsmyndigheten

Ekonomistyrningsverket

Ekonomiska rådet

Elsäkerhetsverket

Energimarknadsinspektionen

Energimyndighet, statens

EU/FoU-rådet

Exportkreditnämnden

Exportråd, Sveriges

F

Fastighetsmäklarnämnden

Fastighetsverk, statens

Fideikommissnämnden

Finansinspektionen

Finanspolitiska rådet

Finsk-svenska gränsälvskommissionen

Fiskeriverket

Flygmedicincentrum

Folkhälsoinstitut, statens

Fonden för fukt- och mögelskador

Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas

Folke Bernadotte Akademin

Forskarskattenämnden

Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap

Fortifikationsverket

Forum för levande historia

Försvarets materielverk

Försvarets radioanstalt

Försvarets underrättelsenämnd

Försvarshistoriska museer, statens

Försvarshögskolan

Försvarsmakten

Försäkringskassan

G

Gentekniknämnden

Geologiska undersökning

Geotekniska institut, statens

Giftinformationscentralen

Glesbygdsverket

Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation- och reklamutbildning

Granskningsnämnden för radio och TV

Granskningsnämnden för försvarsuppfinningar

Gymnastik- och Idrottshögskolan

Göteborgs universitet

H

Handelsflottans kultur- och fritidsråd

Handelsflottans pensionsanstalt

Handelssekreterare

Handelskamrar, auktoriserade

Handikappombudsmannen

Handikappråd, statens

Harpsundsnämnden

Haverikommission, statens

Historiska museer, statens

Hjälpmedelsinstitutet

Hovrätterna

Hyresnämnder

Häktena

Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd

Högskolan Dalarna

Högskolan i Borås

Högskolan i Gävle

Högskolan i Halmstad

Högskolan i Kalmar

Högskolan i Karlskrona/Ronneby

Högskolan i Kristianstad

Högskolan i Skövde

Högskolan i Trollhättan/Uddevalla

Högskolan på Gotland

Högskolans avskiljandenämnd

Högskoleverket

Högsta domstolen

I

ILO kommittén

Inspektionen för arbetslöshetsförsäkringen

Inspektionen för strategiska produkter

Institut för kommunikationsanalys, statens

Institut för psykosocial medicin, statens

Institut för särskilt utbildningsstöd, statens

Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering

Institutet för rymdfysik

Institutet för tillväxtpolitiska studier

Institutionsstyrelse, statens

Insättningsgarantinämnden

Integrationsverket

Internationella programkontoret för utbildningsområdet

J

Jordbruksverk, statens

Justitiekanslern

Jämställdhetsombudsmannen

Jämställdhetsnämnden

Järnvägar, statens

Järnvägsstyrelsen

K

Kammarkollegiet

Kammarrätterna

Karlstads universitet

Karolinska Institutet

Kemikalieinspektionen

Kommerskollegium

Konjunkturinstitutet

Konkurrensverket

Konstfack

Konsthögskolan

Konstnärsnämnden

Konstråd, statens

Konsulat

Konsumentverket

Krigsvetenskapsakademin

Krigsförsäkringsnämnden

Kriminaltekniska laboratorium, statens

Kriminalvården

Krisberedskapsmyndigheten

Kristinaskolan

Kronofogdemyndigheten

Kulturråd, statens

Kungl. Biblioteket

Kungl. Konsthögskolan

Kungl. Musikhögskolan i Stockholm

Kungl. Tekniska högskolan

Kungl. Vitterhets-, historie- och antikvitetsakademien

Kungl Vetenskapsakademin

Kustbevakningen

Kvalitets- och kompetensråd, statens

Kärnavfallsfondens styrelse

L

Lagrådet

Lantbruksuniversitet, Sveriges

Lantmäteriverket

Linköpings universitet

Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet

Livsmedelsverk, statens

Livsmedelsekonomiska institutet

Ljud- och bildarkiv, statens

Lokala säkerhetsnämnderna vid kärnkraftverk

Lotteriinspektionen

Luftfartsverket

Luftfartsstyrelsen

Luleå tekniska universitet

Lunds universitet

Läkemedelsverket

Läkemedelsförmånsnämnden

Länsrätterna

Länsstyrelserna

Lärarhögskolan i Stockholm

M

Malmö högskola

Manillaskolan

Maritima muséer, statens

Marknadsdomstolen

Medlingsinstitutet

Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges

Migrationsverket

Militärhögskolor

Mittuniversitetet

Moderna museet

Museer för världskultur, statens

Musikaliska Akademien

Musiksamlingar, statens

Myndigheten för handikappolitisk samordning

Myndigheten för internationella adoptionsfrågor

Myndigheten för skolutveckling

Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning

Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning

Myndigheten för Sveriges nätuniversitet

Myndigheten för utländska investeringar i Sverige

Mälardalens högskola

N

Nationalmuseum

Nationellt centrum för flexibelt lärande

Naturhistoriska riksmuseet

Naturvårdsverket

Nordiska Afrikainstitutet

Notarienämnden

Nämnd för arbetstagares uppfinningar, statens

Nämnden för statligt stöd till trossamfund

Nämnden för styrelserepresentationsfrågor

Nämnden mot diskriminering

Nämnden för elektronisk förvaltning

Nämnden för RH anpassad utbildning

Nämnden för hemslöjdsfrågor

O

Oljekrisnämnden

Ombudsmannen mot diskriminering på grund av sexuell läggning

Ombudsmannen mot etnisk diskriminering

Operahögskolan i Stockholm

P

Patent- och registreringsverket

Patentbesvärsrätten

Pensionsverk, statens

Personregisternämnd statens, SPAR-nämnden

Pliktverk, Totalförsvarets

Polarforskningssekretariatet

Post- och telestyrelsen

Premiepensionsmyndigheten

Presstödsnämnden

R

Radio- och TV-verket

Rederinämnden

Regeringskansliet

Regeringsrätten

Resegarantinämnden

Registernämnden

Revisorsnämnden

Riksantikvarieämbetet

Riksarkivet

Riksbanken

Riksdagsförvaltningen

Riksdagens ombudsmän

Riksdagens revisorer

Riksgäldskontoret

Rikshemvärnsrådet

Rikspolisstyrelsen

Riksrevisionen

Rikstrafiken

Riksutställningar, Stiftelsen

Riksvärderingsnämnden

Rymdstyrelsen

Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige

Räddningsverk, statens

Rättshjälpsmyndigheten

Rättshjälpsnämnden

Rättsmedicinalverket

S

Samarbetsnämnden för statsbidrag till trossamfund

Sameskolstyrelsen och sameskolor

Sametinget

SIS, Standardiseringen i Sverige

Sjöfartsverket

Skatterättsnämnden

Skatteverket

Skaderegleringsnämnd, statens

Skiljenämnden i vissa trygghetsfrågor

Skogsstyrelsen

Skogsvårdsstyrelserna

Skogs och lantbruksakademien

Skolverk, statens

Skolväsendets överklagandenämnd

Smittskyddsinstitutet

Socialstyrelsen

Specialpedagogiska institutet

Specialskolemyndigheten

Språk- och folkminnesinstitutet

Sprängämnesinspektionen

Statistiska centralbyrån

Statskontoret

Stockholms universitet

Stockholms internationella miljöinstitut

Strålsäkerhetsmyndigheten

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll

Styrelsen för internationellt utvecklingssamarbete, SIDA

Styrelsen för Samefonden

Styrelsen för psykologiskt försvar

Stängselnämnden

Svenska institutet

Svenska institutet för europapolitiska studier

Svenska ESF rådet

Svenska Unescorådet

Svenska FAO kommittén

Svenska Språknämnden

Svenska Skeppshypotekskassan

Svenska institutet i Alexandria

Sveriges författarfond

Säkerhetspolisen

Säkerhets- och integritetsskyddsnämnden

Södertörns högskola

T

Taltidningsnämnden

Talboks- och punktskriftsbiblioteket

Teaterhögskolan i Stockholm

Tingsrätterna

Tjänstepensions och grupplivnämnd, statens

Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet

Totalförsvarets forskningsinstitut

Totalförsvarets pliktverk

Tullverket

Turistdelegationen

U

Umeå universitet

Ungdomsstyrelsen

Uppsala universitet

Utlandslönenämnd, statens

Utlänningsnämnden

Utrikesförvaltningens antagningsnämnd

Utrikesnämnden

Utsädeskontroll, statens

V

Valideringsdelegationen

Valmyndigheten

Vatten- och avloppsnämnd, statens

Vattenöverdomstolen

Verket för förvaltningsutveckling

Verket för högskoleservice

Verket för innovationssystem (VINNOVA)

Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)

Vetenskapsrådet

Veterinärmedicinska anstalt, statens

Veterinära ansvarsnämnden

Väg- och transportforskningsinstitut, statens

Vägverket

Vänerskolan

Växjö universitet

Växtsortnämnd, statens

Å

Åklagarmyndigheten

Åsbackaskolan

Ö

Örebro universitet

Örlogsmannasällskapet

Östervångsskolan

Överbefälhavaren

Överklagandenämnden för högskolan

Överklagandenämnden för nämndemanna-uppdrag

Överklagandenämnden för studiestöd

Överklagandenämnden för totalförsvaret

APVIENOTĀ KARALISTE

Cabinet Office

Office of the Parliamentary Counsel

Central Office of Information

Charity Commission

Crown Estate Commissioners (Vote Expenditure Only)

Crown Prosecution Service

Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform

Competition Commission

Gas and Electricity Consumers’ Council

Office of Manpower Economics

Department for Children, Schools and Families

Department of Communities and Local Government

Rent Assessment Panels

Department for Culture, Media and Sport

British Library

British Museum

Commission for Architecture and the Built Environment

The Gambling Commission

Historic Buildings and Monuments Commission for England (English Heritage)

Imperial War Museum

Museums, Libraries and Archives Council

National Gallery

National Maritime Museum

National Portrait Gallery

Natural History Museum

Science Museum

Tate Gallery

Victoria and Albert Museum

Wallace Collection

Department for Environment, Food and Rural Affairs

Agricultural Dwelling House Advisory Committees

Agricultural Land Tribunals

Agricultural Wages Board and Committees

Cattle Breeding Centre

Countryside Agency

Plant Variety Rights Office

Royal Botanic Gardens, Kew

Royal Commission on Environmental Pollution

Department of Health

Dental Practice Board

National Health Service Strategic Health Authorities

NHS Trusts

Prescription Pricing Authority

Department for Innovation, Universities and Skills

Higher Education Funding Council for England

National Weights and Measures Laboratory

Patent Office

Department for International Development

Department of the Procurator General and Treasury Solicitor

Legal Secretariat to the Law Officers

Department for Transport

Maritime and Coastguard Agency

Department for Work and Pensions

Disability Living Allowance Advisory Board

Independent Tribunal Service

Medical Boards and Examining Medical Officers (War Pensions)

Occupational Pensions Regulatory Authority

Regional Medical Service

Social Security Advisory Committee

Export Credits Guarantee Department

Foreign and Commonwealth Office

Wilton Park Conference Centre

Government Actuary’s Department

Government Communications Headquarters

Home Office

HM Inspectorate of Constabulary

House of Commons

House of Lords

Ministry of Defence

Defence Equipment & Support

Meteorological Office

Ministry of Justice

Boundary Commission for England

Combined Tax Tribunal

Council on Tribunals

Court of Appeal – Criminal

Employment Appeals Tribunal

Employment Tribunals

HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (England and Wales)

Immigration Appellate Authorities

Immigration Adjudicators

Immigration Appeals Tribunal

Lands Tribunal

Law Commission

Legal Aid Fund (England and Wales)

Office of the Social Security Commissioners

Parole Board and Local Review Committees

Pensions Appeal Tribunals

Public Trust Office

Supreme Court Group (England and Wales)

Transport Tribunal

The National Archives

National Audit Office

National Savings and Investments

National School of Government

Northern Ireland Assembly Commission

Northern Ireland Court Service

Coroners Courts

County Courts

Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland

Crown Court

Enforcement of Judgements Office

Legal Aid Fund

Magistrates’ Courts

Pensions Appeals Tribunals

Northern Ireland, Department for Employment and Learning

Northern Ireland, Department for Regional Development

Northern Ireland, Department for Social Development

Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development

Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure

Northern Ireland, Department of Education

Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment

Northern Ireland, Department of the Environment

Northern Ireland, Department of Finance and Personnel

Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety

Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister

Northern Ireland Office

Crown Solicitor’s Office

Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland

Forensic Science Laboratory of Northern Ireland

Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland

Police Service of Northern Ireland

Probation Board for Northern Ireland

State Pathologist Service

Office of Fair Trading

Office for National Statistics

National Health Service Central Register

Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners

Paymaster General’s Office

Postal Business of the Post Office

Privy Council Office

Public Record Office

HM Revenue and Customs

The Revenue and Customs Prosecutions Office

Royal Hospital, Chelsea

Royal Mint

Rural Payments Agency

Scotland, Auditor-General

Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service

Scotland, General Register Office

Scotland, Queen’s and Lord Treasurer’s Remembrancer

Scotland, Registers of Scotland

The Scotland Office

The Scottish Ministers

Architecture and Design Scotland

Crofters Commission

Deer Commission for Scotland

Lands Tribunal for Scotland

National Galleries of Scotland

National Library of Scotland

National Museums of Scotland

Royal Botanic Garden, Edinburgh

Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland

Scottish Further and Higher Education Funding Council

Scottish Law Commission

Community Health Partnerships

Special Health Boards

Health Boards

The Office of the Accountant of Court

High Court of Justiciary

Court of Session

HM Inspectorate of Constabulary

Parole Board for Scotland

Pensions Appeal Tribunals

Scottish Land Court

Sheriff Courts

Scottish Police Services Authority

Office of the Social Security Commissioners

The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees

Keeper of the Records of Scotland

The Scottish Parliamentary Body Corporate

HM Treasury

Office of Government Commerce

United Kingdom Debt Management Office

The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)

The Welsh Ministers

Higher Education Funding Council for Wales

Local Government Boundary Commission for Wales

The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales

Valuation Tribunals (Wales)

Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards

Welsh Rent Assessment Panels

II PIELIKUMS

2. PANTA 1. PUNKTA 6. APAKŠPUNKTA a) PUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

III PIELIKUMS

4. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Vienīgais teksts, kas piemērojams šīs direktīvas vajadzībām, ir NVI 1. pielikuma 3. punkta teksts, uz ko pamatojas šis informatīvais preču saraksts:

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ METU KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM

Rīkiem un ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kā arī metu konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS

A   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par iepiekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā

B   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvajos paziņojumos

(kā minēts 48. pantā)

I.    Informācija, kas jāiekļauj visos gadījumos

Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

II.    Papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izludina iepirkumu (48. panta 2. punkts)

C   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu

(kā minēts 49. pantā)

Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

D   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

(kā minēts 50. pantā)

E   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu

(kā minēts 79. panta 1. punktā)

Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

F   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu rezultātiem

(kā minēts 79. panta 2. punktā)

G   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā

(kā minēts 72. panta 1. punktā)

H   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

(kā minēts 75. panta 1. punktā)

I   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvos paziņojumos par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

(kā minēts 75. panta 1. punktā)

J   DAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

(kā minēts 75. panta 2. punktā)

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS, KURI ATTIECAS UZ ELEKTRONISKĀM IZSOLĒM

(35. panta 4. punkts)

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas rīkot elektronisko izsoli, iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz šādu informāciju:

VII PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

VIII PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1.    Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējām iestādes nosūta 48., 49., 50., 75. un 79. pantā minētos paziņojumus Eiropas Kopienu Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Paziņojumus, kas minēti 48., 49., 50., 75. un 79. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzējas iestādes, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 48. panta 1. punktu.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Eiropas Kopienu Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei nosūta apstiprinājumu, kas minēts 51. panta 5. punkta otrajā daļā.

2.    Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana

3.    Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejama interneta vietnē: http://simap.europa.eu

IX PIELIKUMS

UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS, KĀ PAREDZĒTS 54. PANTĀ

Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot konkursa dialogu vai inovācijas partnerību, b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties dialogā vai sarunās, bet norāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

X PIELIKUMS

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ

XI PIELIKUMS

REĢISTRI ( 23 )

Dalībvalstu attiecīgie profesionālie un komercreģistri un atbilstošās deklarācijas un apliecinājuma dokumenti:

XII PIELIKUMS

ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI

I daļa.    Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

Ekonomikas dalībnieks sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām parasti var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākus turpmāk minētos dokumentus:

II daļa.    Tehniskās spējas

Dokumenti, kas apliecina ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas, kā minēts 58. pantā:

XIII PIELIKUMS

68. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK

XIV PIELIKUMS

XV PIELIKUMS