02013R1315 — LV — 08.06.2017 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
►B
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1315/2013
(2013. gada 11. decembris)
par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp)
|
Grozīta ar:
▼B
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1315/2013
(2013. gada 11. decembris)
par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI PRINCIPI
1. pants
Priekšmets
1. Šajā regulā noteiktas pamatnostādnes tāda Eiropas transporta tīkla izveidei, kas ietver divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata.
2. Šajā regulā ir noteikti kopīgu interešu projekti un konkretizētas prasības, kas jāievēro struktūrām, kuras ir atbildīgas par Eiropas transporta tīkla infrastruktūras pārvaldību.
3. Šajā regulā ir izklāstītas prioritātes Eiropas transporta tīkla attīstīšanai.
4. Šajā regulā ir paredzēti pasākumi Eiropas tīkla īstenošanai. Kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no to gatavības pakāpes, atbilstības Savienības un valstu juridiskajām procedūrām un finanšu resursu pieejamības, neskarot kādas dalībvalsts vai Savienības finanšu saistības.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Eiropas transporta tīklam, kā izklāstīts I pielikumā ietvertajās kartēs. Minētajā pielikumā ietilpst transporta infrastruktūra un telemātikas lietojumprogrammas, kā arī pasākumiem, ar ko sekmē šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantojumu un nodrošina ilgtspējīgu un efektīvu transporta pakalpojumu izveidi un darbību.
2. Eiropas transporta tīkla infrastruktūra sastāv no dzelzceļu transporta, iekšējo ūdensceļu transporta, autotransporta, jūras transporta, gaisa transporta un multimodālā transporta infrastruktūras, kā noteikts II. nodaļas attiecīgajās iedaļās.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) "kopīgu interešu projekts" ir jebkurš projekts, kas veikts atbilstīgi šīs regulas prasībām un saskaņā ar tās noteikumiem;
b) "kaimiņvalsts" ir valsts, kas ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā, tostarp stratēģiskajā partnerībā, paplašināšanās politikā un Eiropas Ekonomikas zonā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā;
c) "trešā valsts" ir jebkura Savienības kaimiņvalsts vai jebkura cita valsts, ar kuru Savienība var sadarboties, lai sasniegtu šajā regulā izvirzītos mērķus;
d) "Eiropas pievienotā vērtība" ir projekta vērtība, kas papildus iespējamai vērtībai, ko varētu gūt attiecīgā dalībvalsts atsevišķi, rada būtisku transporta savienojumu vai transporta plūsmu uzlabojumu starp dalībvalstīm, ko var pierādīt, atsaucoties uz efektivitātes, ilgtspējības, konkurētspējas un kohēzijas uzlabojumiem saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem mērķiem;
e) "infrastruktūras pārvaldītājs" ir jebkura struktūra vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par transporta infrastruktūras izveidi vai uzturēšanu. Tas var būt atbildīgs arī par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu;
f) "telemātikas lietojumprogrammas" ir sistēmas, kurās izmanto informācijas, sakaru, navigācijas vai pozicionēšanas/lokalizēšanas tehnoloģijas, lai efektīvi pārvaldītu infrastruktūru, mobilitāti un satiksmi Eiropas transporta tīklā un lai iedzīvotājiem un operatoriem nodrošinātu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, tostarp tādu tīkla sistēmu izmantojumu, kas būtu drošs, aizsargāts, videi nekaitīgs un jaudas ziņā efektīvs. Par šādām sistēmām var tikt uzskatītas arī transportlīdzekļos uzstādītas iekārtas, ja vien tās veido nedalāmu sistēmu kopā ar attiecīgajiem infrastruktūras komponentiem. Tās ietver sistēmas, tehnoloģijas un pakalpojumus, kas minēti g) –l) apakšpunktā;
g) "inteliģentas transporta sistēmas (ITS)" ir sistēmas, kas konkretizētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/40/ES (
1
);
h) "gaisa satiksmes pārvaldības sistēma" ir sistēma, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 552/2004 (
2
) un Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplānā, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 219/2007 (
3
);
i) "kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas" (VTMIS) ir sistēmas, kas ieviestas jūras satiksmes un transporta uzraudzībai un pārvaldībai, izmantojot informāciju no kuģu automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), sistēmām kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT) un krasta radaru sistēmām un radiosakariem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (
4
) un ietver valstu jūrlietu informācijas sistēmu integrāciju ar SafeSeaNet palīdzību;
j) "upju informācijas pakalpojumi (RIS)" ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, kā noteikts Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK (
5
);
k) "e-jūrniecības pakalpojumi" ir pakalpojumi, kuros izmanto progresīvas un savstarpēji izmantojamas informācijas tehnoloģijas jūras transporta nozarē, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un atvieglinātu kravu caurlaidspēju jūrā un ostu zonās, tostarp viena kontaktpunkta sistēmas, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/65/ES (
6
) paredzētie vienotie integrētie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgās muitas informācijas sistēmas;
l) "Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)" ir sistēma, kas definēta Komisijas Lēmumā 2006/679/EK (
7
) un Komisijas Lēmumā 2006/860/EK (
8
);
m) "pārrobežu posms" ir posms, kas nodrošina kopīgu interešu projekta nepārtrauktību starp tuvākajiem pilsētas mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs;
n) "multimodālais transports" ir pasažieru vai kravas, vai abu pārvadājumi, izmantojot divus vai vairākus transporta veidus;
o) "savstarpēja izmantojamība" ir infrastruktūras spēja, tostarp visi reglamentējošie, tehniskie un darbības nosacījumi, transporta veidā garantēt drošu un netraucētu transportlīdzekļu kustību, lai panāktu atbilstību prasītajiem minētās infrastruktūras vai transporta veida veiktspējas līmeņiem;
p) "pilsētas mezgls" ir pilsētas teritorija, kas ietver Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļus, lidostas, dzelzceļa stacijas, loģistikas platformas un kravas termināļus, kuri atrodas pilsētas teritorijā un tās tuvumā, un ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;
q) "problemātiskais posms" ir fizisks, tehnisks vai funkcionāls ierobežojums, kas pārtrauc sistēmas darbību, ietekmējot tālsatiksmes vai pārrobežu plūsmu nepārtrauktību, un kuru var pārvarēt, radot jaunu vai ievērojami modernizējot esošo infrastruktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus uzlabojumus, atrisinot problemātiskā posma radītos ierobežojumus;
r) "loģistikas platforma" ir zona, kas tieši saistīta ar Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, kurā ietilpst vismaz viens kravas terminālis, un kas dara iespējamu loģistikas darbību veikšanu;
s) "kravas terminālis" ir struktūra, kas aprīkota pārkraušanai starp vismaz diviem transporta veidiem vai starp divām dažādām dzelzceļa sistēmām un kravas pagaidu uzglabāšanai, piemēram, ostas, iekšzemes ostas, lidostas un dzelzceļa termināļi;
t) "sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze" ir kvantitatīvs projekta ex-ante novērtējums, kura pamatā ir atzīta metodika, ņemot vērā visus attiecīgos ieguvumus un izmaksas sociālajā, ekonomikas, klimata un vides jomā. Izmaksu un ieguvumu analīzi klimata un vides jomā balsta uz ietekmes uz vidi novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES;
u) "izolēts tīkls" ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai šāda tīkla daļa ar sliežu ceļa platumu, kas ir atšķirīgs no Eiropas standarta nominālā sliežu platuma (1 435 mm), attiecībā uz kuru zināmus liela apjoma infrastruktūras ieguldījumus nevar pamatot izmaksu un ieguvumu nozīmē, ņemot vērā minētā tīkla specifiskās īpašības, ko nosaka tā ģeogrāfiskā nošķirtība vai atrašanās perifērijā;
v) "NUTS reģions" ir reģions saskaņā ar definīciju statistikas teritoriālo vienību nomenklatūrā;
w) "alternatīvas tīrās degvielas" ir degvielas, piemēram, elektrība, ūdeņradis, biodegvielas (šķidras), sintētiskās degvielas, metāns (dabasgāze (CNG un LNG) un biometāns) un sašķidrinātā naftas gāze (LPG), ar kurām enerģijas piegādē transportam vismaz daļēji aizstāj fosilās naftas avotus, veicina transporta dekarbonizāciju un uzlabo transporta nozares ekoloģiskos rādītājus.
4. pants
Eiropas transporta tīkla mērķi
Eiropas transporta tīkls stiprina Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniedz ieguldījumu vienotas Eiropas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi. Tas parāda Eiropas pievienoto vērtību, veicinot turpmāk minētajās četrās kategorijās paredzēto mērķu sasniegšanu:
a) kohēzija, ko nodrošina:
i) visu Savienības reģionu, tostarp nošķirto, tālāko reģionu, salu, perifēro un kalnu reģionu, kā arī mazapdzīvoto teritoriju pieejamība un savienojumi ar tiem;
ii) infrastruktūras kvalitātes atšķirību izlīdzināšana starp dalībvalstīm;
iii) gan attiecībā uz pasažieru, gan attiecībā uz kravu satiksmi – savstarpēji savienojumi starp transporta infrastruktūru tālsatiksmes satiksmei, no vienas puses, un reģionālo un vietējo satiksmi, no otras puses;
iv) transporta infrastruktūra, kas atspoguļo konkrētos apstākļus dažādās Savienības daļās un nodrošina visu Eiropas reģionu līdzsvarotu pārklājumu;
b) efektivitāte, ko nodrošina:
i) vājo punktu novēršana un savienojumu veidošana iztrūkstošajos posmos gan vienas transporta infrastruktūras ietvaros, gan savienojot punktus starp vairākām infrastruktūrām dalībvalstu teritorijās un starp tām;
ii) valstu transporta tīklu savstarpēji savienojumi un savstarpēja izmantojamība;
iii) visu transporta veidu optimāla integrācija un savstarpēji savienojumi;
iv) ekonomiski efektīva un kvalitatīva transporta veicināšana, sekmējot turpmāko ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;
v) jaunas un esošās infrastruktūras efektīva izmantošana;
vi) novatorisku tehnoloģisku un funkcionālu koncepciju piemērošana rentablā veidā;
c) ilgtspējība, ko nodrošina:
i) visu transporta veidu attīstība, tiecoties nodrošināt ilgtspējīgu un ekonomiski efektīvu transportu ilgtermiņā;
ii) ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā kā zems siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis, "tīrs" transports, kas nerada daudz oglekļa dioksīda, nodrošinātība ar degvielu, ārēju izmaksu samazināšana un vides aizsardzība;
iii) transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni veicināšana, lai ievērojami samazinātu CO2 emisijas līmeni atbilstīgi attiecīgajiem Savienības mērķiem par CO2 emisijas samazināšanu līdz 2050. gadam;
d) visiem lietotājiem pieejamu ieguvumu palielināšana, ko nodrošina:
i) lietotāju vajadzību apmierināšana mobilitātes un transporta jomā Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm;
ii) droši, aizsargāti un kvalitatīvi standarti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā;
iii) mobilitātes atbalsts pat dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos, un operatīvo un glābšanas dienestu pieejamības nodrošināšana;
iv) prasību noteikšana attiecībā uz infrastruktūru, jo īpaši savstarpējās izmantojamības, drošības un drošuma jomā, tādējādi nodrošinot transporta pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju;
v) transporta tīkla pieejamība vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.
5. pants
Resursu ziņā efektīvs tīkls
1. Eiropas transporta tīklu plāno, attīsta un ekspluatē resursu ziņā efektīvā veidā:
a) izstrādājot, uzlabojot un uzturot esošo transporta infrastruktūru;
b) optimizējot infrastruktūras integrāciju un savstarpējos savienojumus;
c) ieviešot jaunas tehnoloģijas un telemātikas lietojumprogrammas, kur tas ir ekonomiski pamatoti;
d) ņemot vērā iespējamās sinerģijas ar citiem tīkliem, jo īpaši Eiropas enerģētikas vai telekomunikāciju tīkliem;
e) ar attiecīgiem plāniem un programmām veicot stratēģisku ietekmes uz vidi uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas novērtējumu;
f) pieņemot pasākumus, lai plānotu un vajadzības gadījumā palielinātu infrastruktūras kapacitāti;
g) pienācīgi ņemot vērā transporta infrastruktūras ietekmējamību saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, lai risinātu minētās problēmas.
2. Plānojot un attīstot Eiropas transporta tīklu, dalībvalstis ņem vērā konkrētos apstākļus dažādās Savienības daļās, jo īpaši attiecīgo reģionu tūrisma aspektus un topogrāfiskās iezīmes. Tās var veikt maršrutu posmu detalizētus pielāgojumus robežās, kas norādītas 49. panta 4. punkta c) apakšpunktā, vienlaikus nodrošinot atbilstību tajā noteiktajām prasībām.
6. pants
Divlīmeņu Eiropas transporta tīkla struktūra
1. Eiropas transporta tīkla pakāpenisku izveidi konkrēti veic, it īpaši ar saskaņotu un pārredzamu metodisko pieeju īstenojot minētā tīkla divu līmeņu struktūru, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls.
2. Visaptverošais tīkls sastāv no visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūras, kā arī no pasākumiem, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Šo tīklu identificē un veido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
3. Pamattīklā ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla izveides mērķu sasniegšanai. To nosaka un veido saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
7. pants
Kopīgu interešu projekti
1. Kopīgu interešu projekti sniedz ieguldījumu Eiropas transporta tīkla attīstībā, veidojot jaunu transporta infrastruktūru, atjaunojot un modernizējot esošo transporta infrastruktūru un īstenojot pasākumus tīkla izmantošanai resursu ziņā efektīvā veidā.
2. Kopīgu interešu projekts:
a) sniedz ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas atbilst vismaz divām no 4. pantā izklāstītajām četrām kategorijām;
b) atbilst II nodaļas prasībām, un ja tas attiecas uz pamattīklu, tad papildus atbilst III nodaļas prasībām;
c) ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi;
d) tam piemīt Eiropas pievienotā vērtība.
3. Kopīgu interešu projekts var aptvert visu tā ciklu, tostarp priekšizpēti un procedūras atļaujas saņemšanai, izpildi un novērtējumu.
4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projektus veic atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši – Savienības tiesību aktiem par vidi, klimata aizsardzību, drošību, drošumu, konkurenci, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, sabiedrības veselību un pieejamību.
5. Par kopīgu interešu projektiem ir tiesības saņemt Savienības finanšu palīdzību no Eiropas transporta tīklam pieejamajiem instrumentiem.
8. pants
Sadarbība ar trešām valstīm
1. Savienība var atbalstīt, tostarp finansiāli, kopīgu interešu projektus, lai savienotu Eiropas transporta tīklu ar kaimiņvalstu infrastruktūras tīkliem, ciktāl ar šādiem projektiem:
a) robežšķērsošanas punktos savieno pamattīklu un ciktāl tie attiecas uz infrastruktūru, kas nepieciešama, lai nodrošinātu netraucētu transporta plūsmu, robežu pārbaudes, robežu uzraudzību un citas robežu kontroles procedūras;
b) nodrošina savienojumu starp pamattīklu un trešo valstu transporta tīkliem, lai veicinātu lielāku ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;
c) pabeidz to transporta infrastruktūru trešās valstīs, kas kalpo kā saikne starp Savienības pamattīkla daļām;
d) ievieš satiksmes vadības sistēmas minētajās valstīs;
e) veicina jūras transportu un jūras maģistrāles, tomēr nesniedzot finanšu atbalstu trešo valstu ostām;
f) sekmē iekšējo ūdensceļu transportu uz trešām valstīm un no tām.
Šādi projekti vairo vienā vai vairākās dalībvalstīs esošā Eiropas transporta tīkla kapacitāti vai noderīgumu.
2. Neskarot 1. punktā izklāstīto, Savienība var sadarboties ar trešām valstīm, lai sekmētu arī citus projektus, nesniedzot finansiālu atbalstu, ciktāl ar šādiem projektiem plāno:
a) veicināt Eiropas transporta tīkla un trešo valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;
b) veicināt to, lai Eiropas transporta tīkla politiku attiecinātu arī uz trešām valstīm;
c) veicināt gaisa transportu ar trešām valstīm, lai sekmētu efektīvu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, tostarp paplašinot Eiropas vienoto gaisa telpu un uzlabojot sadarbību gaisa satiksmes pārvaldības jomā;
d) veicināt jūras transportu un sekmēt jūras maģistrāļu savienojumus ar trešām valstīm.
3. Projekti, saskaņā ar 2. punkta a) un d) apakšpunktu atbilst attiecīgajiem II nodaļas noteikumiem.
4. Regulas III pielikumā ir iekļautas orientējošas Eiropas transporta tīkla kartes, kuras ir paplašinātas, tajās iekļaujot konkrētas kaimiņvalstis.
5. Kopīgu interešu projektu sekmēšanai Savienība var izmantot pastāvošos koordinācijas un finanšu instrumentus ar kaimiņvalstīm, tādus kā kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms (NIF) vai Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA), vai izveidot un izmantot jaunus instrumentus.
6. Šā panta noteikumiem piemēro attiecīgas procedūras par starptautiskiem nolīgumiem, kā izklāstīts LESD 218. pantā.
II
NODAĻA
VISAPTVEROŠAIS TĪKLS
9. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Visaptverošais tīkls:
a) ir tāds, kā precizēts kartēs un sarakstos I pielikumā un II pielikuma 2. daļā;
b) ir sīkāk precizēts, pievienojot infrastruktūras komponentu aprakstu;
c) atbilst prasībām, kas attiecīgajai transporta infrastruktūrai izvirzītas šajā nodaļā;
d) veido pamatu kopīgu interešu projektu noteikšanai;
e) ņem vērā savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS) norādītos dalībvalstu transporta infrastruktūru fiziskos ierobežojumus un topogrāfiskās īpatnības;
2. Dalībvalstis dara visu iespējamo ar mērķi pabeigt visaptverošo tīklu un panākt atbilstību attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem līdz 2050. gada 31. decembrim.
10. pants
Vispārējas prioritātes
1. Attīstot visaptverošo tīklu, vispārēju prioritāti piešķir pasākumiem, kas vajadzīgi, lai:
a) nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību un savienojumus starp tiem, vienlaikus ņemot vērā konkrētos gadījumus attiecībā uz salām, izolētām sistēmām un mazapdzīvotiem, nomaļiem un tālākajiem reģioniem;
b) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju un savstarpēju izmantojamību;
c) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu problemātiskos posmus, jo īpaši pārrobežu posmos;
d) veicinātu infrastruktūras efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu un vajadzības gadījumā palielinātu tās jaudu;
e) uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: drošības, drošuma, efektivitātes, klimata ziņā un attiecīgos gadījumos izturības pret katastrofām ziņā, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti, kā arī pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;
f) īstenotu un ieviestu telemātikas lietojumprogrammas, kā arī sekmētu novatoriskus sasniegumus tehnoloģiju jomā.
2. Lai papildinātu 1. punktā minētos pasākumus, īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas vajadzīgi, lai:
a) garantētu nodrošinātību ar degvielu, uzlabojot energoefektivitāti un veicinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, it sevišķi tādus enerģijas avotus un piedziņas sistēmas, kas rada mazas oglekļa dioksīda emisijas vai tās nerada vispār;
b) mazinātu negatīvo ietekmi, ko izraisa apstāklis, ka pilsētu teritorijas šķērso dzelzceļa transports un autotransports;
c) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus visas Eiropas transporta tīkla savstarpējai izmantojamībai un konkurencei.
1.
IEDAĻA
Dzelzceļa transporta infrastruktūra
11. pants
Infrastruktūras komponenti
1. Dzelzceļa transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:
a) ātrgaitas un parastā dzelzceļa līnijas, tostarp
b) kravas termināļi un loģistikas platformas preču pārkraušanai starp dzelzceļiem un starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;
c) stacijas I pielikumā norādītajās līnijās pasažieru pārvadājumu savienojumiem ar cita veida dzelzceļu vai starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;
d) staciju, loģistikas platformu un kravas termināļu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;
e) saistītais aprīkojums;
f) telemātikas lietojumprogrammas.
2. Dzelzceļa līnijas ir šādas.
a) Dzelzceļa līnijas ātrgaitas transportam, kuras ir:
i) īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks;
ii) īpaši modernizētas parastā dzelzceļa līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir apmēram 200 km/h;
iii) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kurām topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides nosacījumu dēļ ir īpašas pazīmes un kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas arī savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parastajiem dzelzceļa tīkliem, līnijas staciju šķērsošanai, piebraukšanai pie termināļiem, depo u.tml., kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parastā ritošā sastāva ātrumu.
b) Dzelzceļa līnijas pārvadājumiem pa parasto dzelzceļu.
3. Ar dzelzceļa līnijām saistītajā tehniskajā aprīkojumā var ietilpt elektrifikācijas sistēmas, aprīkojums pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un kravas iekraušanai un izkraušanai stacijās, loģistikas platformas un kravas termināļi. Tajā var ietilpt visas iekārtas, piemēram, automātiskas dzelzceļa riteņu platuma maiņas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošu, aizsargātu un efektīvu transportlīdzekļu darbību, tostarp samazinātu to ietekmi uz vidi un palielinātu savstarpējo izmantojamību.
12. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
1. Kravas termināļi ir savienoti ar visaptverošā tīkla autotransporta infrastruktūru vai – ja iespējams – ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūru.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka dzelzceļa infrastruktūra:
a) izņemot izolētos tīklus, ir aprīkota ar ERTMS;
b) atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK (
9
) un tās īstenošanas pasākumiem, lai nodrošinātu visaptverošā tīkla savstarpēju izmantojamību;
c) atbilst prasībām, kuras izvirzītas TSI, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, ja to ļauj attiecīgās TSI vai Direktīvas 2008/57/EK 9. pantā paredzētā procedūra;
d) izņemot izolētos tīklus, ir pilnībā elektrificēta attiecībā uz sliežu ceļiem un, ciktāl ir nepieciešams elektrisko vilcienu ekspluatācijai, attiecībā uz staciju ceļiem;
e) atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (
10
) paredzētajām prasībām attiecībā uz piekļuvi kravas termināliem.
3. Pēc dalībvalsts lūguma attiecīgi pamatotos gadījumos Komisijai piešķir izņēmumus prasībām, kas pārsniedz Direktīvā 2008/57/EK noteiktās prasības attiecībā uz ERTMS un elektrifikāciju;
13. pants
Prioritātes dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
b) pāreja uz nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm;
c) dzelzceļa transporta radītā trokšņa un vibrācijas ietekmes samazināšana, jo īpaši, īstenojot ar ritošo sastāvu un infrastruktūru saistītus pasākumus, tostarp trokšņa aizsargbarjeras;
d) ar infrastruktūru saistīto prasību ievērošana un savstarpējās izmantojamības palielināšana;
e) dzelzceļa pārbrauktuvju drošības uzlabošana;
f) attiecīgos gadījumos dzelzceļa transporta infrastruktūras savienošana ar iekšējo ūdensceļu ostu infrastruktūru.
2.
IEDAĻA
Iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra
14. pants
Infrastruktūras komponenti
1. Iekšējo ūdensceļu infrastruktūrā konkrēti ietilpst:
d) saistītā infrastruktūra, piemēram, slūžas, pacēlāji, tilti, rezervuāri un saistīti plūdu novēršanas pasākumi, kas var labvēlīgi ietekmēt iekšējo ūdensceļu navigāciju;
e) iekšējās ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā;
f) saistītais aprīkojums;
g) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp RIS;
h) iekšzemes ostu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā.
2. Par visaptverošā tīkla sastāvdaļu uzskata tādas iekšzemes ostas, kuru ikgadējais kravu pārkraušanas apjoms pārsniedz 500 000 tonnas. Dati par kopējo ikgadējo kravu pārkraušanas apjomu ir balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem Eurostat publicētajiem datiem par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā.
3. Ar iekšējiem ūdensceļiem saistītajā aprīkojumā var ietilpt aprīkojums kravas iekraušanai un izkraušanai iekšzemes ostās. Saistītās iekārtas jo īpaši var ietvert tādas vilces dzinēju un operētājsistēmas, kas mazina piesārņojumu, piemēram, ūdens un gaisa piesārņojumu, enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas intensitāti. Minētajās iekārtās var ietilpt arī atkritumu pieņemšanas iekārtas, krasta elektroenerģijas pieslēguma iekārtas un izlietoto naftas produktu savākšanas iekārtas, kā arī aprīkojums ledus laušanai, hidroloģiskiem pakalpojumiem un ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai, lai nodrošinātu kuģojamību visu gadu.
15. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
1. Dalībvalstis nodrošina, ka iekšzemes ostas ir savienotas ar autotransporta vai dzelzceļa infrastruktūru.
2. Iekšzemes ostas piedāvā vismaz vienu kravas termināli, kas atvērts visiem operatoriem bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) upes, kanāli un ezeri atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz IV klases ūdensceļiem, kā noteikts Eiropas transporta ministru konferences (ECMT) iekšējo ūdensceļu jaunajā klasifikācijā, un tiek nodrošināts pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums, neskarot šīs regulas 35. un 36. pantu.
Pēc dalībvalsts lūguma attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija piešķir izņēmumus minimālajās prasībās attiecībā uz iegrimi (mazāk par 2,50 m) un minimālo augstumu zem tiltiem (mazāk par 5,25 m);
b) upes, kanāli un ezeri tiek uzturēti tā, lai tiktu saglabāts labs navigācijas statuss, vienlaikus ievērojot piemērojamos tiesību aktus vides jomā;
c) upes, kanāli un ezeri ir aprīkoti ar upju informācijas pakalpojumiem (RIS).
16. pants
Prioritātes iekšējo ūdensceļu infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem – īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu IV klases iekšējo ūdensceļu standartus;
b) attiecīgā gadījumā –augstāku esošo ūdensceļu modernizācijas un jaunu ūdensceļu veidošanas standartu sasniegšana saskaņā ar ECMT infrastruktūras tehniskajiem aspektiem, lai apmierinātu tirgus prasības;
c) telemātikas lietojumprogrammu, tostarp RIS, ieviešana;
d) iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa kravu pārvadājumu un autotransporta infrastruktūru;
e) īpašas uzmanības pievēršana brīvi plūstošām upēm, kuru stāvoklis ir tuvs dabiskajam un uz kurām tāpēc var būt attiecināmi īpaši pasākumi;
f) ilgtspējīga iekšējo ūdensceļu transporta veicināšana;
g) ostas teritorijā veiktajām transporta operācijām nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un paplašināšana.
3.
IEDAĻA
Autotransporta infrastruktūra
17. pants
Infrastruktūras komponenti
1. Autotransporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:
a) augstas kvalitātes ceļi, tostarp
vi) apstāšanās vietas ārkārtas situācijām.
b) stāvvietas un atpūtas vietas;
c) saistītais aprīkojums;
d) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp ITS;
e) kravas termināļi un loģistikas platformas;
f) kravas termināļu un loģistikas platformu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;
2. Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno kalnainus, nomaļus, izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem. Šos ceļus pienācīgi uztur, lai nodrošinātu drošu satiksmi.
3. Augstas kvalitātes ceļi ir speciāli projektēti un būvēti autotransportam, un tie ir vai nu automaģistrāles, ātrsatiksmes ceļi vai arī parasti stratēģiskas nozīmes ceļi.
a) Automaģistrāle ir mehānisko transportlīdzekļu satiksmei īpaši projektēts un būvēts ceļš, kas neapkalpo īpašumus tā malā un kuram:
i) visur, izņemot atsevišķas vietas vai uz laiku, ir atsevišķas brauktuves divvirzienu satiksmei, kuras vienu no otras šķir sadalošā josla, kas nav paredzēta satiksmei, vai kuras izņēmuma kārtā ir atdalītas citādi;
ii) nav viena līmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem; un
iii) ir īpaša ceļazīme "automaģistrāle".
b) Ātrsatiksmes ceļš ir ceļš mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, uz kura uzbraukšana iespējama galvenokārt no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un kuram:
i) ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz tā braucamās daļas, un
ii) nav viena līmeņa krustojumu ar dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem.
c) Parasts stratēģiskas nozīmes ceļš ir ceļš, kas nav automaģistrāle vai ātrsatiksmes ceļš, tomēr ir augstas kvalitātes ceļš, kā minēts 1. un 2. punktā.
4. Aprīkojumā, kas ir saistīts ar autoceļiem, var ietilpt, piemēram, aprīkojums, kas paredzēts satiksmes pārvaldībai, informācijas un maršrutu vadībai, lietošanas maksas iekasēšanai, drošībai, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, alternatīvas piedziņas transportlīdzekļu degvielas uzpildei vai uzlādēšanai, kā arī drošām autostāvvietām komerciāliem transportlīdzekļiem.
18. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) ceļi atbilst 17. panta 3. punkta a), b) vai c) noteikumiem;
b) autotransporta infrastruktūras drošību garantē, uzrauga un vajadzības gadījumā uzlabo saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/96/EK (
11
);
c) autoceļu tuneļi, kuri ir garāki par 500 m, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/54/EK (
12
);
d) attiecīgos gadījumos ceļu lietošanas nodevu iekasēšanas sistēmu savietojamību nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/52/EK (
13
) un ar Komisijas Lēmumu 2009/750/EK (
14
);
e) visas inteliģentās transporta sistēmas, ko ieviesusi valsts autotransporta infrastruktūras iestāde, atbilst Direktīvai 2010/40/ES un ir ieviestas tā, ka tās atbilst deleģētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.
19. pants
Prioritātes autoceļu infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar autoceļu infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
a) ceļu satiksmes drošības uzlabošana un veicināšana;
b) ITS izmantojums, jo īpaši multimodālās informācijas un satiksmes pārvaldības sistēmu un integrēto sakaru un maksājumu sistēmu ieviešana;
c) jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, lai veicinātu transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni izmantošanu;
d) piemērotu stāvvietu ierīkošana komerciālajiem lietotājiem, nodrošinot attiecīgu drošības un drošuma pakāpi.
e) pārslogotības mazināšana uz esošajiem ceļiem.
4.
IEDAĻA
Jūras transporta infrastruktūra un jūras maģistrāles
20. pants
Infrastruktūras komponenti
1. Jūras transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:
c) jūras ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta darbībām ostas teritorijā;
d) ostu savienojumi ar pārējiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;
e) dambji, slūžas un doki;
g) ostu pievedceļi un kuģu ceļi;
j) saistītais aprīkojums;
k) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp e-jūrniecības pakalpojumi un VTMIS.
2. Jūras ostas ir ieejas un izejas punkti visaptverošā tīkla sauszemes infrastruktūrai. Tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
a) kopējais ikgadējais pasažieru satiksmes apjoms pārsniedz 0,1 % no kopējā ikgadējā pasažieru apjoma visās Savienības jūras ostās. Atsauces summa šim kopējam apjomam ir jaunākie rīcībā esošie dati par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā, pamatojoties uz Eurostat publicēto statistisko informāciju;
b) kopējais ikgadējais kravu apjoms, apkalpojot gan beramkravas, gan cita veida kravas, pārsniedz 0,1 % no attiecīgā ikgadējā kopējā apkalpoto kravu apjoma visās Savienības jūras ostās. Atsauces summa šim kopējam apjomam ir jaunākie rīcībā esošie dati par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā, pamatojoties uz Eurostat publicēto statistisko informāciju;
c) jūras osta atrodas uz salas un nodrošina vienīgo piekļuves punktu NUTS 3. reģionam visaptverošajā tīklā;
d) jūras osta atrodas tālākā reģionā vai perifērā zonā, tālāk nekā 200 km rādiusā no citas tuvākās ostas visaptverošajā tīklā.
3. Ar jūras transporta infrastruktūru saistītajā aprīkojumā jo īpaši var ietilpt aprīkojums satiksmes un kravu pārvaldībai, nelabvēlīgās ietekmes, tai skaitā nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, samazināšanai, un alternatīvas degvielas izmantošanai, kā arī aprīkojums, ar ko nodrošina iespēju kuģot visu gadu, tostarp aprīkojums ledus laušanai, hidroloģiskajai analīzei, ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai, uzturēšanai un aizsardzībai.
21. pants
Jūras maģistrāles
1. Jūras transporta maģistrāles, kas palīdz nodrošināt Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, veido tuvsatiksmes maršruti, ostas, saistītā jūras infrastruktūra un aprīkojums, iekārtas, kā arī vienkāršotas administratīvas formalitātes, kas dod iespēju veikt tuvsatiksmes kuģošanu vai nodrošināt jūras–upju pakalpojumus starp vismaz divām ostām, tostarp savienojumus ar ostām pieguļošu teritoriju. Jūras maģistrālēs ietilpst:
a) jūras maršrutu savienojumi starp visaptverošā tīkla jūras ostām vai starp visaptverošā tīkla ostām un trešo valstu ostām, ja Savienībai šādi savienojumi ir stratēģiski svarīgi;
b) ostu iekārtas, kravas termināļi, loģistikas platformas un kravas centri, kas atrodas ārpus ostas teritorijas, bet ir saistīti ar ostas darbībām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), piemēram, elektroniskās loģistikas vadības sistēmas, kā arī drošības un administratīvās un muitas procedūras vismaz vienā dalībvalstī;
c) infrastruktūra tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai.
2. Kopīgu interešu projektus attiecībā uz Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm ierosina vismaz divas dalībvalstis. Tie ietver:
a) jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu pamattīklā starp divām vai vairākām pamattīkla ostām; vai
b) jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu starp pamattīkla ostu un visaptverošā tīkla ostām, īpašu vērību veltot pamattīkla un visaptverošā tīkla ostu sauszemes savienojumiem.
3. Kopīgu interešu projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti, pakalpojumiem un darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt cilvēku un preču mobilitāti, darbībām, ar kurām paredzēts uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu, piemēram, elektrības nodrošināšanu piekrastē, kas ļautu kuģiem samazināt to emisijas, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības un alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.
4. Divu gadu laikā pēc Eiropas Jūras maģistrāļu koordinatora iecelšanas saskaņā ar 45. pantu, viņš iesniedz detalizētu jūras maģistrāļu īstenošanas plānu, pamatojoties uz pieredzi un attīstību Savienības jūras transporta jomā, kā arī prognozēto satiksmi par jūras maģistrālēm.
22. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
1. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) jūras ostas ir savienotas ar visaptverošā tīkla dzelzceļa līnijām vai autoceļiem un, ja vien iespējams, iekšējiem ūdensceļiem, izņemot gadījumus, ja šādu savienojumu neļauj fiziski ierobežojumi;
b) jebkura jūras osta, kuru izmanto kravu pārvadājumiem, bez diskriminācijas piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts lietotājiem, un piemēro pārskatāmas maksas;
c) jūras kanāli, kuģu ceļi ostās un estuāri savieno divas jūras vai pa jūru nodrošina piekļuvi jūras ostām, un tie atbilst vismaz VI klases iekšējiem ūdensceļiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ostās ietilpst aprīkojums, kas nepieciešams, lai palīdzētu kuģiem ostās ievērot vides aizsardzības prasības, jo īpaši iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK (
15
) un atbilstīgi citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.
3. Dalībvalstis īsteno VTMIS un SafeSeaNet, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK un izmanto e-jūrniecības pakalpojumus, tostarp jo īpaši viena kontaktpunkta jūrniecības pakalpojumus, kā noteikts Direktīvā 2010/65/ES.
23. pants
Prioritātes jūras infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar jūras infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana, savienojumu izveides ar iekšzemi sekmēšana, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu jūras transporta ekoloģiskos raksturlielumus atbilstīgi piemērojamo Savienības tiesību aktu vai attiecīgo starptautisko nolīgumu prasībām;
b) jūras ostu un iekšējo ūdensceļu savstarpējie savienojumi;
c) kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmu (VTMIS) un e-jūrniecības pakalpojumu īstenošana;
d) jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, lai veicinātu alternatīvu degvielas veidu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, un energoefektīva jūras transporta izmantošanu;
e) ostas teritorijā veiktajām transporta darbībām nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un paplašināšana.
5.
IEDAĻA
Gaisa transporta infrastruktūra
24. pants
Infrastruktūras komponenti
1. Gaisa transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:
a) gaisa telpa, maršruti un gaisa ceļi, gaisa trases;
c) lidostu savienojumi ar pārējiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;
e) gaisa navigācijas sistēmas, tostarp jaunākās paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma ("SESAR sistēma").
2. Lidostas atbilst kādam no šādiem kritērijiem:
a) Pasažieru pārvadājumu lidostas kopējais ikgadējais pasažieru satiksmes apjoms ir vismaz 0,1 % no kopējā ikgadējā pasažieru apjoma visās Savienības lidostās, ja vien attiecīgā lidosta neatrodas tālāk nekā 100 km rādiusā no tuvākās lidostas visaptverošajā tīklā vai tālāk nekā 200 km rādiusā, ja reģionā, kurā šī lidosta atrodas, ir ātrgaitas dzelzceļa līnija;
b) Kravas pārvadājumu lidostu kopējais ikgadējais kravu pārvadājumu apjoms ir vismaz 0,2 % no kopējā ikgadējā kravu pārvadājumu apjoma visās Savienības lidostās.
Dati par kopējo ikgadējo kravu pārvadājumu apjomu ir balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem Eurostat publicētajiem datiem par vidējo rādītāju trīs gadu laikposmā.
25. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura lidosta, kas atrodas to teritorijā, piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts visiem operatoriem, bez diskriminācijas un piemēro pārskatāmas, atbilstīgas un taisnīgas maksas.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka visaptverošā tīkla gaisa transporta infrastruktūrai piemēro kopējos pamatstandartus attiecībā uz civilās aviācijas aizsardzību pret nelikumīgu iejaukšanos, kā pieņēmusi Savienība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 (
16
).
3. Dalībvalstis nodrošina, ka, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspēju, kā arī īstenošanas noteikumu un Savienības noteikto specifikāciju piemērošanu, gaisa satiksmes pārvaldības infrastruktūra ir tāda, kas rada priekšnosacījumus Eiropas vienotās gaisa telpas un gaisa transporta operāciju īstenošanai atbilstīgi šādiem tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 549/2004 (
17
), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 550/2004 (
18
), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 551/2004 (
19
) un Regulai (EK) Nr. 552/2004.
26. pants
Prioritātes gaisa transporta infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar gaisa transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
a) palielināt lidostu jaudu;
b) atbalstīt Eiropas vienotās gaisa telpas un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešanu, jo īpaši tādu, ar kurām ievieš SESAR sistēmu;
c) uzlabot multimodālos savienojumus starp lidostām, kā arī citu transporta veidu infrastruktūru;
d) uzlabot ilgtspējību un mazināt aviācijas ietekmi uz vidi;
6.
IEDAĻA
Multimodālā transporta infrastruktūra
27. pants
Infrastruktūras komponenti
Kravas termināļi vai loģistikas platformas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
a) to ikgadējais kravu pārkraušanas apjoms attiecībā uz kravu, kas nav beramkrava, pārsniedz 800 000 tonnu vai pārsniedz 0,1 % no attiecīgā ikgadējā kopējā apkalpoto kravu apjoma visās Savienības jūras ostās.
b) ja NUTS 2 reģionā nav neviena kravas termināļa vai loģistikas platformas, kas atbilst a) apakšpunktam, tad attiecīgais terminālis vai platforma ir attiecīgās dalībvalsts norādītais galvenais kravas terminālis vai loģistikas platforma, kas saistīts vismaz ar ceļiem un dzelzceļiem šai NUTS 2 reģionā, vai – gadījumā, ja attiecīgajā dalībvalstī nav dzelzceļu sistēmas,– saistīts vienīgi ar autoceļiem.
28. pants
Prasības transporta infrastruktūrai
1. Dalībvalstis taisnīgā un nediskriminējošā veidā nodrošina, ka:
a) transporta mezgli ir savienoti kādā no šādām vietām: kravas termināļos, pasažieru stacijās, iekšzemes ostās, lidostās un jūras ostās, lai būtu iespējams multimodāls pasažieru un kravu transports;
b) neskarot Savienības un valsts tiesību aktus, kravas termināļiem un loģistikas platformām, iekšzemes un jūras ostām un lidostām, caur kurām notiek kravu tranzīts, tiek aprīkoti tā, lai būtu iespējama raita informācijas plūsma šajā attiecīgajā infrastruktūrā un starp transporta veidiem dažādos loģistikas ķēdes posmos. Šīm sistēmām jo īpaši jāsniedz reālā laika informācija par pieejamo infrastruktūras jaudu, satiksmes plūsmām un pozicionēšanu, izsekošanu un lokalizēšanu, un jānodrošina drošība un drošums visa multimodālā pārvadājuma gaitā;
c) neskarot Savienības un valsts tiesību aktus, nepārtrauktā pasažieru plūsma visaptverošajā tīklā būtu jāatvieglina ar piemērotām iekārtām un telemātikas lietojumprogrammām, kas pieejamas dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un attiecīgā gadījumā jūras un iekšējo ūdensceļu ostās.
2. Kravas termināļi ir apgādāti ar celtņiem, konveijeriem un citām ierīcēm kravu pārvietošanai starp dažādiem transporta veidiem, kā arī kravu pozicionēšanai un uzglabāšanai.
29. pants
Prioritātes multimodālās transporta infrastruktūras attīstīšanai
Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar multimodālo transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:
a) nodrošināt efektīvus visaptverošā tīkla savstarpējus savienojumus un integrāciju, tostarp izmantojot piekļuves infrastruktūru, ja tas vajadzīgs, kā arī kravas termināļus un loģistikas platformas;
b) likvidēt galvenos tehniskos un administratīvos šķēršļus multimodālajam transportam;
c) veidot raitu informācijas apriti starp transporta veidiem un radīt priekšnosacījumus multimodālo un viena transporta veida pakalpojumu sniegšanai visā Eiropas transporta sistēmā.
7.
IEDAĻA
Kopīgie noteikumi
30. pants
Pilsētu mezgli
Dalībvalstis, attīstot visaptverošo tīklu pilsētu mezglos, ja iespējams, nodrošina, lai:
a) pasažieru pārvadājumiem – nodrošinātu savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta, gaisa un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru;
b) kravu pārvadājumiem – nodrošinātu savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu, gaisa un jūras transporta infrastruktūru;
c) pilsētas mezglā nodrošinātu pienācīgus savienojumus starp dažādām visaptverošā tīkla dzelzceļa stacijām, ostām vai lidostām;
d) nodrošinātu tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālās un vietējās satiksmes, kā arī kravu piegādes infrastruktūru pilsētās, tostarp loģistikas konsolidēšanas un sadales centriem;
e) mazinātu negatīvo ietekmi, ko izraisa apstāklis, ka pilsētu teritorijas šķērso dzelzceļa transports un autotransports, kas var ietvert izvairīšanos no pilsētu teritoriju šķērsošanas;
f) sekmētu tādu kravu piegādi pilsētās, kas būtu efektīva gan zema trokšņa līmeņa, gan zemu oglekļa emisiju ziņā.
31. pants
Telemātikas lietojumprogrammas
1. Telemātikas lietojumprogrammas ļauj veikt satiksmes pārvaldību un informācijas apmaiņu vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem, kas paredzēti multimodālām transporta operācijām un ar transportu saistītiem pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, lai uzlabotu drošību, aizsargātību un vides standartu ievērošanu, kā arī vienkāršo administratīvās procedūras. Telemātikas lietojumprogrammas atvieglina tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālā un vietējā transporta infrastruktūru.
2. Telemātikas lietojumprogrammas izmanto, kur iespējams, visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs pastāv savstarpēji izmantojamu pamatspēju kopums.
3. Saistībā ar attiecīgajiem transporta veidiem šajā pantā minētajās telemātikas lietojumprogrammās īpaši ietilpst tie, kas paredzēti:
— iekšējiem ūdensceļiem – RIS,
— jūras transportam – VTMIS un e-jūrniecības pakalpojumi, tostarp viena kontaktpunkta jūrniecības sistēmas pakalpojumi, piemēram, vienotie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgas muitas informācijas sistēmas;
— gaisa transportam – gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, jo īpaši tās, kas izriet no SESAR sistēmas.
32. pants
Ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi
Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš kopīgu interešu projektiem, kuri gan nodrošina efektīvus kravu pārvadājumu pakalpojumus, kas izmanto visaptverošā tīkla infrastruktūru, gan sniedz ieguldījumu, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un cita veida nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un kuru mērķis ir:
a) uzlabot transporta infrastruktūras ilgtspējīgu izmantojumu, tostarp tā efektīvu pārvaldību;
b) sekmēt novatorisku transporta sistēmu ieviešanu, tostarp izmantojot jūras maģistrāles, telemātikas lietojumprogrammas un izstrādājot palīginfrastruktūru, kas nepieciešama, lai sasniegtu šo pakalpojumu mērķus galvenokārt vides un drošības jomā, kā arī izveidojot piemērotas pārvaldības struktūras;
c) atvieglināt multimodālā transporta pakalpojumu darbības, tostarp nepieciešamās saistītās informācijas plūsmas, un uzlabot sadarbību starp transporta pakalpojumu sniedzējiem;
d) stimulēt efektivitāti resursu izmantojuma un oglekļa dioksīda emisiju ziņā, jo īpaši tādās jomās kā piedziņa, vadīšanas režīms, sistēmu un ekspluatācijas plānošana;
e) analizēt un nodrošināt informāciju par flotes raksturlielumiem un veiktspēju, administratīvajām prasībām un cilvēkresursiem;
f) uzlabot savienojumus ar Savienības neaizsargātākajām un izolētākajām daļām, jo īpaši ar tālākajiem reģioniem, salām, nomaļiem un kalnu reģioniem.
33. pants
Jaunās tehnoloģijas un inovācija
Lai visaptverošais tīkls neatpaliktu inovatīvu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas ziņā, mērķis konkrēti ir:
a) atbalstīt un veicināt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, veicot pāreju uz novatoriskām un ilgtspējīgām transporta tehnoloģijām;
b) radīt priekšnosacījumus visu transporta veidu dekarbonizācijai, veicinot energoefektivitāti, alternatīvu dzinēju un elektroapgādes sistēmu, tostarp elektroapgādes sistēmu, ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot telemātikas lietojumprogrammas;
c) uzlabot personu pārvietošanās un preču pārvadājumu drošību un ilgtspēju;
d) uzlabot tīkla darbību, pārvaldību, pieejamību, savietojamību, multimodalitāti un efektivitāti, tostarp biļešu pārdošanu multimodālajiem pārvadājumiem un braukšanas grafiku saskaņošanu;
e) veicināt efektīvus veidus, kā visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamu un saprotamu informāciju par savstarpējiem savienojumiem, savietojamību un multimodalitāti;
f) veicināt pasākumus, lai samazinātu ārējās izmaksas, piemēram, no sastrēgumiem, kaitējuma veselībai un visa veida piesārņojuma, tostarp trokšņa piesārņojuma un emisijām;
g) tīklos ieviest drošības tehnoloģijas un savietojamus identifikācijas standartus;
h) uzlabot spēju izturēt klimata pārmaiņas;
i) turpināt telemātikas lietojumprogrammu tālāku izstrādi un ieviešanu vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem.
34. pants
Droša un aizsargāta infrastruktūra
Dalībvalstis nopietni apsver to, kā nodrošināt, lai transporta infrastruktūra sekmētu pasažieru un kravu drošu un aizsargātu kustību.
35. pants
Pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām izturīga infrastruktūra
Dalībvalstis infrastruktūras plānošanas procesā veltī pienācīgu vērību, lai uzlabotu izturību pret klimata pārmaiņām un vides katastrofām.
36. pants
Vides aizsardzība
Plānu un projektu vides ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, tostarp Direktīvu 92/43/EEK, 2000/60/EK, 2001/42/EK, 2009/147/EK un 2011/92/ES.
37. pants
Pieejamība visiem lietotājiem
Transporta infrastruktūrai būtu jāveicina vienmērīga mobilitāte un pieejamība attiecībā uz visiem lietotājiem, jo īpaši veciem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem invalīdiem.
Transporta infrastruktūras projektēšana un būvniecība atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Savienības tiesību aktos.
III
NODAĻA
PAMATTĪKLS
38. pants
Pamattīkla identificēšana
1. Pamattīkls, kā izklāstīts I pielikumā ietvertajās kartēs, sastāv no tām visaptverošā tīkla daļām, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai un atbilst mainīgajām satiksmes prasībām un multimodālā transporta vajadzībām. Tas jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus, nodrošināt augstus drošības standartus un veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
2. Pamattīkls ir savstarpēji vienots, izmantojot mezglus, un tas nodrošina savienojumus starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstu transporta infrastruktūras tīkliem.
3. Neskarot 1. panta 4. punktu un 41. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis veic piemērotus pasākumus ar mērķi līdz 2030. gada 31. decembrim izstrādāt tādu pamattīklu, kas atbilstu šīs nodaļas prasībām.
Saskaņā ar 54. pantu Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim izvērtē pamattīkla īstenošanu.
39. pants
Prasības infrastruktūrai
1. Lai nodrošinātu resursu ziņā efektīvu gan pasažieru, gan kravu transporta infrastruktūras izmantojumu un lai nodrošinātu pietiekamu jaudu, tiek ņemtas vērā inovatīvas tehnoloģijas, telemātikas lietojumprogrammas un pārvaldības pasākumi infrastruktūras izmantojuma administrēšanai.
2. Pamattīkla infrastruktūra atbilst visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, neskarot šā panta 3. punktu, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:
a) dzelzceļa transporta infrastruktūrai –
i) sliežu ceļu un – ciktāl tas ir nepieciešams elektrisko vilcienu ekspluatācijai – atzarojumu pilna elektrifikācija;
ii) pamattīkla kravu pārvadājumu līnijas, kā norādīts I pielikumā: ass slodze – vismaz 22,5 t, līnijas ātrums – 100 km/h un iespēja izmantot vilcienus, kuru garums ir 740 m;
iii) pilnībā izvērsta ERTMS;
iv) jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums: jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums – 1 435 mm, izņemot gadījumos, kad jaunā līnija ir tāda tīkla paplašinājums, kur sliežu ceļa platums ir atšķirīgs, un kas ir atdalīts no Savienības galvenajām sliežu ceļa līnijām;
Uz izolētajiem tīkliem neattiecina i) līdz iii) daļā noteiktās prasības.
b) iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūrai –
— alternatīvu tīru degvielu pieejamība;
c) autotransporta infrastruktūrai –
— no 17. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunkta izrietošas prasības;
— atpūtas vietu izveide uz maģistrālēm aptuveni ik pēc 100 km saskaņā ar sabiedrības, tirgus un vides vajadzībām, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem inter alia nodrošinātu piemērotas stāvvietas, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;
— alternatīvu tīru degvielu pieejamība;
d) gaisa transporta infrastruktūrai –
— spēja nodrošināt alternatīvas tīrās degvielas pieejamību.
3. Neskarot Direktīvu 2008/57/EK, attiecībā uz dzelzceļu transporta infrastruktūru pēc kādas dalībvalsts lūguma Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz vilcienu garumu, ERTMS, ass slodzi, elektrifikāciju un līnijas ātrumu.
Attiecībā uz autotransporta infrastruktūru pēc kādas dalībvalsts lūguma Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir nodrošināta pienācīga drošības pakāpe, var piešķirt atbrīvojumus no 17. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunkta.
Šajā punktā minētie pienācīgi pamatotie gadījumi ietver arī gadījumus, kad ieguldījumus infrastruktūrā nevar pamatot no sociālekonomisko izdevumu un ieguvumu viedokļa.
40. pants
Pamattīkla attīstība
Pamattīklā ietverto transporta infrastruktūru veido saskaņā ar II nodaļas attiecīgajiem noteikumiem.
41. pants
Pamattīkla mezgli
1. Pamattīkla mezgli ir izklāstīti II pielikumā, un tie ietver:
a) pilsētas mezglus, tostarp to ostas un lidostas;
b) jūras ostas un iekšējo ūdensceļu ostas;
c) robežšķērsošanas punktus ar kaimiņvalstīm;
e) pasažieru un kravu pārvadājumiem paredzētas lidostas.
2. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās pamattīkla jūras ostas savieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta, un, ja iespējams, ar iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūru vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi.
3. Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās galvenās lidostas savieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi. Ņemot vērā iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, integrē ātrgaitas dzelzceļa tīklā.
IV
NODAĻA
PAMATTĪKLA ĪSTENOŠANA AR PAMATTĪKLA KORIDORU TĪKLU
42. pants
Pamattīkla koridoru instruments
1. Pamattīkla koridori ir instruments, lai atvieglotu pamattīkla koordinētu īstenošanu. Lai panāktu resursu ziņā efektīvu multimodālo transportu, kas ar labākas teritoriālās sadarbības starpniecību sekmētu kohēziju, pamattīkla koridori tiks vērsti uz:
b) savstarpēju savietojamību, un
c) koordinētu infrastruktūras attīstību, jo īpaši pierobežas reģionos un vājajās vietās.
2. Pamattīkla koridori palīdz dalībvalstīm panākt koordinētu un sinhronizētu pieeju attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā tā, lai kapacitāte tiktu pārvaldīta iespējami efektīvā veidā. Pamattīkla koridori atbalsta savstarpēji izmantojamu satiksmes pārvaldības sistēmu visaptverošu ieviešanu un, ja iespējams, izmanto inovācijas un jaunas tehnoloģijas.
43. pants
Pamattīkla koridoru definīcija
1. Pamattīkla koridori aptver vissvarīgākās tālsatiksmes plūsmas pamattīklā, un tie ir it īpaši paredzēti, lai uzlabotu pārrobežu saiknes Savienībā.
2. Pamattīkla koridori ir multimodāli un atvērti, lai tajos iekļautu visus transporta veidus, uz kuriem attiecas šī regula. Tie šķērso vismaz divas robežas un ietver, ja iespējams, vismaz trīs transporta veidus, tostarp attiecīgos gadījumos jūras maģistrāles.
44. pants
Pamattīkla koridoru saraksts
1. Pamattīkla koridoru saraksts ir norādīts Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā. Dalībvalstis, kā noteikts šajā nodaļā, piedalās minētajos pamattīkla koridoros.
2. Komisija sabiedrībai viegli pieejamā formātā publisko shematisku indikatīvu karti ar pamattīkla koridoriem.
45. pants
Pamattīkla koridoru koordinēšana
1. Lai atvieglinātu pamattīkla koridoru, ERTMS un jūras maģistrāļu koordinētu īstenošanu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, izraugās vienu vai vairākas personas, kuras dēvē par "Eiropas koordinatoriem".
2. Eiropas koordinatoru īpaši izvēlas, pamatojoties uz viņa zināšanām par jautājumiem, kas attiecas uz transporta un finanšu jomu un/vai galveno projektu sociālekonomisko un vides novērtējumu, kā arī pamatojoties uz viņa pieredzi saistībā ar Eiropas iestādēm.
3. Komisijas lēmumā par Eiropas koordinatora izraudzīšanu norāda, kā veicami 5. punktā minētie uzdevumi.
4. Eiropas koordinators rīkojas Komisijas vārdā un tās labā, kas viņam sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus. Eiropas koordinatora pārziņā ir viens vienīgs pamattīkla koridors vai attiecīgi ERTMS vai jūras maģistrāļu ieviešana.
5. Eiropas koordinators:
a) sniedz atbalstu attiecīgā pamattīkla koridora koordinētai īstenošanai un jo īpaši lai savlaicīgi tiktu īstenots darba plāns minētajam pamattīkla koridoram;
b) kopā ar dalībvalstīm izstrādā koridora darba plānu un uzrauga tā īstenošanu;
c) apspriežas ar koridora forumu par minēto plānu un tā īstenošanu;
d) ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un jo īpaši ja koridora izveide tiek kavēta, lai palīdzētu rast piemērotus risinājumus;
e) ik gadu sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm par pamattīkla koridora īstenošanas gaitu;
f) izskata transporta pakalpojumu pieprasījumu, finansējuma iespējas un ieguldījumu finansēšanu, kā arī veicamos pasākumus un nosacījumus, kas jāizpilda, lai atvieglinātu piekļuvi šādiem līdzekļiem vai finansējumam, un sniedz attiecīgus ieteikumus.
6. Eiropas koordinators kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var apspriesties ar reģionālajām un vietējām iestādēm, transporta pārvadātājiem, transporta lietotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par darba plānu un tā īstenošanu.
7. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru un sniedz koordinatoram visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā pantā minētos uzdevumus, tostarp informāciju par koridoru izveidi visos attiecīgajos valsts infrastruktūras plānos.
8. Neskarot Savienības un valstu tiesību aktus, Komisija, lai nodrošinātu katra koridora atbilstību un attīstību, var lūgt Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, kuri Eiropas koordinatoram ir uzticēti.
9. Ja Eiropas koordinators savus pienākumus nepilda apmierinoši un atbilstīgi šajā pantā noteiktajām prasībām, Komisija jebkurā brīdī var, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, atcelt norīkošanu. Aizvietotājs var tikt norīkots saskaņā ar 1. punktā aprakstīto procedūru.
46. pants
Pamattīkla koridoru pārvaldība
1. Attiecībā uz katru pamattīkla koridoru sekretariāts un konsultatīvs forums (koridora forums) palīdz attiecīgajam Eiropas koordinatoram veikt tā izdevumus saistībā ar darba plānu un tā īstenošanu. Vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, tiek izveidots koridora forums, kuru vada Eiropas koordinators. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par dalību koridora forumā attiecībā uz to daļu pamattīkla koridorā.
2. Ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu koordinators var izveidot un vadīt koridoru darba grupas, kuras īpašu uzmanību pievērš:
b) savstarpējai izmantojamībai,
c) koordinētai infrastruktūras attīstībai pierobežas reģionos.
47. pants
Darba plāns
1. Ikviens Eiropas koordinators līdz 2014. gada 22. decembrim iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm darba plānu, kurā analizēta koridora attīstība. Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis to apstiprinājušas, darba plānu informatīvos nolūkos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Darba plānā it īpaši iekļauj pamattīkla koridora raksturojumu, pierobežas reģionu un uzdevumu aprakstu, izmantojot 4. un 10. pantā izklāstītos uzdevumus un prioritātes. Darba plānā iekļauj analīzi par:
a) savstarpēji izmantojamu satiksmes pārvaldības sistēmu izvēršanu;
b) plānu fizisko, tehnisko, funkcionālo un administratīvo šķēršļu likvidēšanai starp transporta veidiem un viena transporta veida ietvaros, kā arī efektīva multimodālā transporta un pakalpojumu sekmēšanai;
c) vajadzības gadījumā par pasākumiem nolūkā uzlabot administratīvo un tehnisko spēju iecerēt, plānot, projektēt, iepirkt, īstenot un pārraudzīt kopīgu interešu projektus;
d) klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz infrastruktūru un attiecīgā gadījumā ierosinātajiem pasākumiem izturības pret klimata pārmaiņām uzlabošanai;
e) pasākumiem, kas jāveic, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, troksni un attiecīgos gadījumos citu veidu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;
Darba plānā ir iekļauta sīkāka informācija par sabiedrisko apspriešanu, ar ko tiek atbalstīta darba plāna izveide un tā īstenošana.
Darba plānā iekļauj arī nepieciešamo investīciju analīzi, tostarp:
— sarakstu ar projektiem transporta infrastruktūras paplašināšanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai, kā minēts 2. panta 2. punktā, attiecībā uz katru no pamattīkla koridorā iesaistītajiem transporta veidiem;
— dažādos partnerībā ar attiecīgajām dalībvalstīm paredzētos finansējuma un ieguldījumu avotus starptautiskā, valsts, reģionu, vietējā un Savienības līmenī, tostarp, ja vien iespējams, izmantotās vispārējās finansējuma sistēmas, kā arī privāto kapitālu, līdztekus saistībām, kuras jau uzņemtas, un attiecīgā gadījumā atsauci uz plānoto Savienības ieguldījumu atbilstīgi Savienības finanšu programmām.
2. Saskaņā ar 1. panta 4. punktu un 54. pantu un pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis ir sniegušas apstiprinājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par pamattīkla koridoru darba plānu pārrobežu un horizontālajām dimensijām.
Pēc tam, kad minētie īstenošanas akti ir pieņemti, Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu apstiprinājuma tos pielāgo, lai ņemtu vērā gūtos panākumus, notikušos kavējumus vai atjauninātās valstu programmas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Eiropas koordinators atbalsta dalībvalstis darba plāna īstenošanā, it īpaši attiecībā uz:
a) ieguldījumu plānu, saistītajām izmaksām un īstenošanas grafiku, ko uzskata par nepieciešamu pamattīkla koridoru izveidei;
b) pasākumu noteikšanu, ar kuriem paredzēts sekmēt jaunu tehnoloģiju ieviešanu satiksmes un jaudas pārvaldības jomā un attiecīgā gadījumā samazināt ārējās izmaksas, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un trokšņa piesārņojumu.
48. pants
Sadarbība ar dzelzceļa kravu koridoriem
1. Nodrošina atbilstīgu saskaņošanu starp pamattīkla koridoriem un dzelzceļa kravu koridoriem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 913/2010, lai novērstu darbību dublēšanu, jo īpaši, gatavojot darba plānu vai veidojot darba grupas.
2. Šīs nodaļas noteikumi neskar pārvaldības struktūras, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 913/2010.
V
NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
49. pants
Atjaunināšana un ziņošana
1. Dalībvalstis regulāri, visaptveroši un pārskatāmi informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopīgu interešu projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem. Tas ietver gada datu nosūtīšanu, ciktāl tas ir iespējams, izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec). Tajā iekļauj visus būtiskos datus par kopīgu interešu projektiem, kuri saņem Savienības finansējumu.
Komisija nodrošina, lai TENtec būtu publiski un viegli pieejama un lai tajā būtu ietverta ar konkrētu projektu saistīta un atjaunināta informācija par Savienības līdzfinansējuma veidiem un apjomu, kā arī par katra projekta virzību.
Komisija nodrošina, lai TENtec nedarītu publiski pieejamu informāciju, kas ir komerciāli konfidenciāla vai kas varētu kaitēt publiskā iepirkuma procesam dalībvalstī vai nepamatoti to ietekmēt.
Komisija dara pieejamu informāciju par finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp no Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un "Apvārsnis 2020" un Eiropas Investīciju bankas noteiktu aizdevumu un finanšu instrumentu veidā.
2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai kopsavilkumu par valsts plāniem un programmām, ko tās izstrādā, lai attīstītu Eiropas transporta tīklu. Tiklīdz valsts plāni un programmas ir pieņemtas, dalībvalstis tās nosūta Komisijai informatīvos nolūkos.
3. Ik pēc diviem gadiem pēc šīs regulas 2013. gada 21. decembrim stāšanās spēkā Komisija publicē progresa ziņojumu par tās izpildi, kurš informatīvos nolūkos tiek iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā aplūko 1. punktā minēto dažādo finansiālās palīdzības veidu izmantojumu saistībā ar dažādiem transporta veidiem un citiem pamattīkla un visaptverošā tīkla elementiem katrā dalībvalstī.
Ziņojumā tiek analizēta arī Eiropas transporta tīkla attīstība. Tajā apraksta arī to, kā Komisija koordinē visus finansiālā atbalsta veidus, lai palīdzētu saskaņoti piemērot pamatnostādnes, ievērojot to mērķus un prioritātes.
4. Saskaņā ar LESD 172. panta otro daļu Komisijai ir pilnvaras saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā izdarīt pielāgojumus I un II pielikumā, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas, kas radušās sakarā ar šīs regulas 14., 20., 24. un 27. pantā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām. Izdarot minētos pielikumus, Komisija:
a) visaptverošajā tīklā iekļauj loģistikas platformas, kravas termināļus, dzelzceļa termināļus, iekšzemes ostas, jūras ostas un lidostas, ja tiek uzskatāmi apliecināts, ka pēdējo divu gadu laikā to vidējais satiksmes apjoms pārsniedz attiecīgo robežvērtību;
b) no visaptverošā tīkla izslēdz loģistikas platformas, kravas termināļus, dzelzceļa termināļus, iekšzemes ostas, jūras ostas un lidostas, ja tiek uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par attiecīgo robežvērtību;
c) autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu infrastruktūras kartes pielāgo tikai tādā mērā, lai tās atspoguļotu tīkla izveidē gūtos panākumus. Pielāgojot minētās kartes, Komisija nepieļauj nevienu pielāgojumu maršruta izvietojumā, kas novirzītos no tā izvietojuma, attiecībā uz kuru ir piešķirta atļauja attiecīgajā projektu apstiprināšanas procedūrā.
Izdarot pielāgojumus atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojas uz jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem, ko publicējis Eurostat, vai, ja minētie dati nav pieejami, uz jaunākajiem dalībvalstu statistikas biroju statistikas datiem. Izdarot pielāgojumus atbilstīgi c) apakšpunktam, pamatojas uz attiecīgās dalībvalsts saskaņā ar 54. panta 1. punktu sniegto informāciju.
5. Kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz infrastruktūru un kas ar deleģētu aktu ir tikko iekļauti Eiropas transporta tīklā, ir tiesīgi saņemt finanšu palīdzību 7. panta 5) apakšpunkta nozīmē no dienas, kad stājas spēkā minētie deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu.
Kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz infrastruktūru un kas ir izslēgti no Eiropas transporta tīkla, vairs nav tiesīgi saņemt finanšu palīdzību no dienas, kad stājas spēkā deleģētie akti saskaņā ar šā panta 4. punktu. Tiesību izbeigšanās neietekmē lēmumus par finansējumu vai piešķīrumiem, kurus Komisija pieņēmusi pirms minētā datuma.
6. Saskaņā ar LESD 172. panta otro daļu Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi šīs regulas 53. pantam attiecībā uz III pielikuma pielāgošanu, lai iekļautu vai pielāgotu kaimiņvalstu orientējošās kartes, kuru pamatā ir augsta līmeņa nolīgumi starp Savienību un attiecīgajām kaimiņvalstīm par transporta infrastruktūras tīkliem.
50. pants
Sadarbība ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām
1. Kopīgu interešu projekti attiecas uz visām tieši iesaistītajām ieinteresētajām personām. Tajos var būt iesaistītas vienības, kas nav dalībvalstis, un tajos var būt iekļautas reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji un lietotāji, kā arī ražotāji un pilsoniskā sabiedrība.
2. Attiecīgos gadījumos projekta plānošanas un izstrādes posmā ievēro valstu procedūras attiecībā uz reģionālām un vietējām iestādēm, kā arī pilsonisko sabiedrību, kuru ietekmē kopīgu interešu projekts. Komisija šajā ziņā veicina paraugprakses apmaiņu.
3. Šā panta 1. punktā minētās ieinteresētās personas var savu kompetenču robežās papildus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un Kohēzijas fondam izmantot arī citas konkrētas Eiropas programmas, jo īpaši tās, ar kurām sniedz atbalstu reģionu attīstībai – "Eiropas teritoriālā sadarbība", "Pētniecība un inovācija" vai "Vides un klimata pasākumu programma". Minētās ieinteresētās personas var sniegt ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā un turklāt konkrēti stiprināt:
a) reģionālās mobilitātes veicināšanu, tādējādi sekmējot piekļuvi visas Eiropas transporta tīklam attiecībā uz visiem Savienības reģioniem;
b) pārrobežu projektu veicināšanu;
c) pilsētas mezglu integrāciju visas Eiropas transporta tīklam (tostarp ilgtspējīgu pilsētas mezglu veicināšanu);
d) ilgtspējīgu transporta risinājumu veicināšanu, piemēram, uzlabotu pieejamību sabiedriskajam transportam, telemātikas lietojumprogrammas, intermodālus termināļus/multimodālas transporta ķēdes, transporta risinājumus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un citām inovācijām, kā arī uzlabojumus vides jomā;
e) ciešāku sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām.
51. pants
Sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzes un Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pamatprincipi
Pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisija publicē sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzes un Eiropas pievienotās vērtības novērtējumā izmantotos pamatprincipus attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kuri cenšas piesaistīt Savienības finansējumu.
52. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
53. pants
Deleģēšanas izmantošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 49. panta 4. un 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 21. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. panta 4. un 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 49. panta 4. un 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
54. pants
Pārskatīšana
1. Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, vajadzīgā mērā apspriedusies ar dalībvalstīm un ar Eiropas koordinatoru palīdzību pārskata pamattīkla ieviešanu, izvērtējot:
a) atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;
b) šīs regulas īstenošanā panākto progresu;
c) pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmu izmaiņas;
d) jaunākos notikumus attiecībā uz investīcijām valsts transporta infrastruktūrā;
e) vajadzību veikt grozījumus šajā regulā.
Šajā novērtējumā inter alia ņem vērā arī satiksmes modeļu attīstības ietekmi un jaunākos notikumus attiecībā uz plāniem veikt investīcijas infrastruktūrā.
Papildus šai pārskatīšanai Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē, vai pamattīklā būtu jāiekļauj jauni posmi, piemēram, daži bijušie prioritārie pārrobežu projekti, kas minēti Lēmumā Nr. 661/2010/ES. Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumu tiesību aktam.
2. Veicot minēto pārskatīšanu, Komisija izvērtē, vai var panākt to, ka šajā regulā paredzētais pamattīkls līdz 2030. gadam atbilstu III nodaļā izklāstītajām prasībām, ņemot vērā ekonomikas un budžeta stāvokli Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izvērtē arī to, vai pamattīkls būtu jāmaina, ņemot vērā transporta plūsmu tendences un valstu ieguldījumu plānošanu. Nepieciešamības gadījumā Komisija var iesniegt priekšlikumu šīs regulas grozījumiem.
Minētajā priekšlikumā Komisija var arī norādīt datumu, līdz kuram jāpabeidz visaptverošā tīkla izveide, kā izklāstīts 9. panta 2. punktā.
55. pants
Vienota kontaktiestāde
Lai atvieglinātu un koordinētu atļauju piešķiršanas procesu kopīgu interešu projektiem un it īpaši pārrobežu projektiem, dalībvalstis saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem var iecelt vienotu kontaktiestādi.
56. pants
Kavēšanās pamattīkla pabeigšanā
Ja, sākot vai beidzot darbu ar pamattīkla izveidi, notiek būtiska kavēšanās, Komisija var pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm iesniegt informāciju par šādas aizkavēšanās iemesliem. Dalībvalstis šādus paskaidrojumus sniedz trīs mēnešu laikā. Pamatojoties uz saņemto atbildi, Komisija apspriežas ar visām attiecīgajām dalībvalstīm, lai atrisinātu problēmu, kas izraisījusi kavēšanos.
57. pants
Atbrīvojumi
Noteikumus saistībā ar dzelzceļiem, it īpaši ar jebkādu prasību savienot lidostas un ostas ar dzelzceļiem, nepiemēro Kiprai un Maltai tik ilgi, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļa sistēma.
58. pants
Pārejas noteikumi
1. Uz finansējuma lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 (
20
) un balstīti uz Lēmumu Nr. 661/2010/ES un kuri jau ir piemērojami šīs regulas spēkā stāšanas dienā, turpina attiekties Lēmums Nr. 661/2010/ES tādā redakcijā, kādā tas ir 2013. gada 20. decembrim.
2. Atsauces uz "prioritāriem projektiem", kā minēts Lēmuma Nr. 661/2010/ES III pielikumā, saprot kā atsauces uz "pamattīklu", kā tas noteikts šajā regulā.
59. pants
Atcelšana
Neskarot šīs regulas 58. pantu un Regulas (ES) Nr. 1316/2013 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu, Lēmumu Nr. 661/2010/ES atceļ.
60. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
▼M3
VISAPTVEROŠĀ TĪKLA UN PAMATTĪKLA KARTES
Leģenda
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Iekšējie ūdensceļi / Pabeigti
|
|
|
|
Iekšējie ūdensceļi / Uzlabojami
|
|
|
|
Iekšējie ūdensceļi / Plānoti
|
|
|
|
Parastais dzelzceļš / Pabeigts
|
|
|
|
Parastais dzelzceļš / Uzlabojams
|
|
|
|
Parastais dzelzceļš / Plānots
|
|
|
|
Ātrgaitas dzelzceļš / Pabeigts
|
|
|
|
Uzlabojams par ātrgaitas dzelzceļu
|
|
|
|
Ātrgaitas dzelzceļš / Plānots
|
|
|
|
Ceļš / Pabeigts
|
|
|
|
Ceļš / Uzlabojams
|
|
|
|
Ceļš / Plānots
|
|
|
|
Ostas
|
|
|
|
RRT (dzelzceļa termināļi)
|
|
|
|
Lidostas
|
▼B
II PIELIKUMS
PAMATTĪKLA UN VISAPTVEROŠĀ TĪKLA MEZGLPUNKTU SARAKSTS
|
1.
|
Pamattīkla pilsētu mezglpunkti:
SPĀNIJA
Las Palmas de Gran Canaria/Santa Cruz de Tenerife
|
|
2.
|
Pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostas, jūras ostas, iekšzemes ostas un dzelzceļa termināļi Lidostas, kas atzīmētas ar * ir svarīgākās lidostas, uz ko attiecas 41. panta 3. punkta pienākums
|
DV
|
MEZGLPUNKTS
|
LIDOSTA
|
JŪRAS OSTA
|
IEKŠZEMES OSTA
|
RRT
|
|
BE
|
Aalst
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Albertkanaal
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Antwerpen
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Athus
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Avelgem
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bruxelles/Brussel
|
Pamattīkls
(National/Nationaal)*
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Charleroi
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls (Can.Charleroi-Bruxelles),
Visaptverošais tīkls (Sambre)
|
|
|
Clabecq
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Gent
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Grimbergen
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Kortrijk
|
|
|
Pamattīkls (Bossuit)
|
|
|
Liège
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Can.Albert),
Pamattīkls (Meuse)
|
|
|
Mons
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Centre/Borinage)
|
|
|
Namur
|
|
|
Pamattīkls (Meuse),
Visaptverošais tīkls (Sambre)
|
|
|
Oostende, Zeebrugge
|
Visaptverošais tīkls (Oostende)
|
Pamattīkls (Oostende),
Pamattīkls (Zeebrugge)
|
|
|
|
Roeselare
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Tournai
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Escaut)
|
|
|
Willebroek
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
BG
|
Burgas
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Dragoman
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Gorna Orjahovitsa
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Lom
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Orjahovo
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Plovdiv
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Ruse
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Silistra
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Sofia
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Svilengrad
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Svishtov
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Varna
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Vidin
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
CZ
|
Brno
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Děčín
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Lovosice
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Mělník
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Ostrava
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Pardubice
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Plzeň
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Praha
|
Pamattīkls (Václav Havel)*
|
|
Pamattīkls (Praha Holešovice),
Visaptverošais tīkls (Libeň),
Visaptverošais tīkls (Radotín),
Visaptverošais tīkls (Smíchov)
|
Pamattīkls (Praha Uhříněves)
|
|
Přerov
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Ústí nad Labem
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
DK
|
Aalborg
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Aarhus
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Billund
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Branden
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Ebeltoft
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Enstedværket
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼B
|
|
Esbjerg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Fredericia
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Frederikshavn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Fur
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Fynshav Havn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼B
|
|
Gedser
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Helsingør
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Hirtshals
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Hou Havn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼B
|
|
Høje-Taastrup
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Kalundborg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
København
|
Pamattīkls (Kastrup)*
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Køge
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Nordby (Fanø)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Odense
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Padborg
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Rødby
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rønne
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sjællands Odde Ferry Port
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Spodsbjerg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Statoil-Havnen
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼B
|
|
Tårs(Nakskov)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Taulov
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Aarhus
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
DE
|
Andernach
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Aschaffenburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Bendorf
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bensersiel
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Bergkamen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Berlin
|
Pamattīkls (Berlin Brandenburg Intl.)*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Großbeeren)
|
|
Bonn
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bottrop
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Brake
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Brandenburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Braunschweig
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Breisach
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bremen, Bremerhaven
|
Pamattīkls (Bremen)
|
Pamattīkls (Bremen),
Pamattīkls (Bremerhaven)
|
Pamattīkls (Bremen),
Pamattīkls (Bremerhaven)
|
Pamattīkls (Bremen)
|
|
Brunsbüettel
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bülstringen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Cuxhaven
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Dormagen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Dörpen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Dortmund
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Dresden
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Duisburg
|
|
|
Pamattīkls
Visaptverošais tīkls (Homberg)
|
Pamattīkls
|
|
Düsseldorf
|
Pamattīkls*
|
|
Pamattīkls (Neuss)
|
|
|
Emden
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Emmelsum/Wesel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Emmerich
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Erfurt
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Essen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Estorf
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Flörsheim
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Frankfurt am Main
|
Pamattīkls*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Gelsenkirchen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Germersheim
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Gernsheim
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Ginsheim-Gustavsburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Großkrotzenburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Hahn
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Haldensleben
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Haltern am See
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Hamburg
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Hamm
|
|
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls (Bönen)
|
|
Hanau
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Hannover
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Heilbronn
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Helgoland
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Heringsdorf
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Herne
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Herne-Wanne)
|
|
Hof, Plauen
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
▼M3
|
|
Hohenhameln
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Ibbenbüren
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Karlsruhe
|
Visaptverošais tīkls (Karlsruhe Baden-Baden)
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Kassel
|
|
|
|
Compr
|
|
Kehl
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Kelheim
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Kelsterbach
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Kiel
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Koblenz
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Köln
|
Pamattīkls (Köln-Bonn)*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Köln -Neuessen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Krefeld-Uerdingen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Lampertheim
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Langeoog
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Leipzig, Halle
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls (Schkopau)
|
|
Lengfurt-Wetterau
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Leverkusen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Lingen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Lübeck
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Lünen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Magdeburg
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Mainz
|
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Mannheim, Ludwigshafen
|
|
|
Pamattīkls
Visaptverošais tīkls (Ludwigshafen Mundenheim)
|
Pamattīkls
|
|
Marl
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3 —————
|
|
▼B
|
|
Memmingen
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼M3
|
|
Meppen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Minden
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼M3
|
|
Mühlheim an der Ruhr
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
München
|
Pamattīkls*
|
|
|
Pamattīkls (Riem)
|
|
Münster
|
Visaptverošais tīkls
(Münster/Osnabrück)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Niedere Börde
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Norddeich
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Nordenham
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Norderney
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Nürnberg
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Oldenburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Orsoy
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Osnabrück
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Otterstadt
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Paderborn
|
Visaptverošais tīkls (Paderborn Lippstadt)
|
|
|
|
|
Plochingen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Puttgarden
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rees
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Regensburg
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Rheinau
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Rheinberg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Rheinmünster
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Rostock
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Saarlouis-Dillingen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Sassnitz
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Schwarzheide
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Singen
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Speyer
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Spyck
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Stade-Bützfleth/Brunshausen
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼M3 —————
|
|
▼B
|
|
Stolzenau
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Straubing-Sand
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Stürzelberg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Stuttgart
|
Pamattīkls*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Kornwestheim)
|
|
Trier
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Ulm
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Dornstadt)
|
|
▼M3 —————
|
|
▼B
|
|
Weeze
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Wesel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Wesseling
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Westerland-Sylt
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Wiesbaden
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Wilhelmshaven
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Wismar
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Worms
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Wörth am Rhein
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
EE
|
Heltermaa
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kärdla
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Koidula
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Kuivastu
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kuressaare
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Pärnu
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Paldiski South Harbor
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rohuküla
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sillamäe
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Tallinn
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Old City Harbour,
Muuga Harbour,
Paljassaare Harbour)
|
|
|
|
Tartu
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Virtsu
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
IE
|
Carraig Fhiáin/Carrickfin
|
Visaptverošais tīkls (Dún na nGall/Donegal)
|
|
|
|
|
Corcaigh/Cork
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Baile Átha Cliath/Dublin
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls (G.D.A. port cluster)
|
|
|
|
Inis Mór/Inishmore
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ciarraí/Kerry - An Fearann
Fuar/Farranfore
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
An Cnoc/Knock
|
Visaptverošais tīkls (Cúige Chonnacht/Connaught)
|
|
|
|
|
Luimneach/Limerick
|
Visaptverošais tīkls (Sionainn/Shannon)
|
Pamattīkls (Sionainn/Shannon- Foynes/Faing)
|
|
|
|
Ros Láir/Rosslare
|
|
Visaptverošais tīkls (Europort)
|
|
|
|
Port Láirge/Waterford
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
EL
|
Alexandroupolis
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Araxos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Astipalaia
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Athína
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls (Piraeus)
|
|
Pamattīkls (Piraeus/Thriasso Pedio)
|
|
Chalkida
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Chania
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Souda)
|
|
|
|
Chios
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Elefsina
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Heraklion
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Igoumenitsa
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Ikaria
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ioannina
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kalamata
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kalymnos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Karpathos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kassos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kastelorizo
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kastoria
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Katakolo
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kavala
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kefalonia
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kerkyra
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kithira
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kozani
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Kyllini
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Lamia
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Lavrio (Sounio)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Leros
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Limnos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Milos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Mykonos
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Mytilini
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Naxos
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Nea Anchialos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Paros
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Patras
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Preveza
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Rafina
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rodos
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Samos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Santorini
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sitia
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Skiathos
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Skiros
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Syros
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Thessaloniki
|
Pamattīkls (Makedonia)
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Volos
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Zakinthos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
ES
|
A Coruña
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Alcázar de San Juán
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Algeciras
|
|
Pamattīkls (Bahía de Algeciras)
|
|
|
|
Alicante
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Almería
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Antequera (Bobadilla)
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Arrecife
|
Visaptverošais tīkls (Lanzarote)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Arrubal (Logroño)
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Avilés
|
Visaptverošais tīkls (Asturias)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Badajoz
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Barcelona
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Bilbao
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Burgos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Cádiz
|
|
Visaptverošais tīkls (Bahía de Cádiz)
|
|
|
|
Cala Sabina (Formentera)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Carboneras
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Cartagena
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Castellón
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Centro de Transportes de Burgos
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Centro Intermodal de Transporte y Logistica de Vitoria-Gasteiz
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼B
|
|
Ceuta
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Córdoba
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
El Hierro
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (La Estaca)
|
|
|
|
El Penedès (El Vendrell)
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Ferrol
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Figueras
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (El Far d'Emporda)
|
|
Fuerteventura
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Puerto Rosario)
|
|
|
|
Gijón
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Girona
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Granada
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Huelva
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Huesca
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (PLHUS)
|
|
Ibiza
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Eivissa)
|
|
|
|
Jerez
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
La Palma
|
Visaptverošais tīkls
|
Compr (Santa Cruz de La Palma)
|
|
|
|
Las Palmas
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
León
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Linares
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼M3
|
|
Los Cristianos
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼B
|
|
Madrid
|
Pamattīkls (Barajas)*
|
|
|
Pamattīkls (Norte y Sur)
|
|
Mahón (Menorca)
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Málaga
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Melilla
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Monforte de Lemos (Ourense)
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Motril
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Murcia
|
Visaptverošais tīkls (San Javier)
|
|
|
Pamattīkls (ZAL)
|
|
Palma de Mallorca
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Pamplona
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Noain)
|
|
Pasajes
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Reus
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Sagunto
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Salamanca
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
San Cibrao
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
San Sebastián
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Lezo)
|
|
San Sebastián de la Gomera
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Santander
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls (Torrelavega)
|
|
Santiago de Compostela
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Sevilla
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Silla
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼B
|
|
Tarragona
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Tenerife
|
Visaptverošais tīkls (Norte: Los Rodeos),
Pamattīkls (Sur: Reina Sofía)
|
Pamattīkls (Santa Cruz)
|
|
|
|
Toledo
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Tudela
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Valencia
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Valencia Fuente de San Luis
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼B
|
|
Valladolid
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Vigo
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Vitoria
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Zaragoza
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
FR
|
Aiton-Bourgneuf
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Ajaccio
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Avignon
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Bastia
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Bayonne
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Beauvais
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Biarritz
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Bordeaux
|
Pamattīkls (Merignac)
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Boulogne
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Brest
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Caen
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Calais
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Eurotunnel)
|
|
Cayenne
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Chalon-sur-Saône
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Chalons-sur-Marne
|
Visaptverošais tīkls (Paris-Vatry)
|
|
|
|
|
Cherbourg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Clermont-Ferrand
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Dieppe
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Dijon
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Dunkerque
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Fort de France
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Guadeloupe
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
La Rochelle
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Le Boulou
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Le Havre
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Lille
|
Pamattīkls (Lesquin)
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Dourges)
|
|
Limoges
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Lorient
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Lyon
|
Pamattīkls (St.Exupéry)*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Marquion (Cambrai)
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Marseille
|
Pamattīkls (Provence)
|
Pamattīkls (Marseille)
Pamattīkls (Fos-sur-Mer)
|
Pamattīkls (Fos-sur-Mer)
|
Pamattīkls (Miramas)
|
|
Mayotte
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Metz
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Montpellier
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Mulhouse
|
Visaptverošais tīkls (Mulhouse-Bale)
|
|
Pamattīkls (Ottmarsheim)
|
|
|
Nancy
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Nantes Saint-Nazaire
|
Visaptverošais tīkls (Nantes Atlantique)
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Nesle
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Nice
|
Pamattīkls (Côte d'Azur)*
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Nogent-sur-Seine
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Noyon
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Orléans
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Paris
|
Pamattīkls (Charles de Gaulle)*
Pamattīkls (Orly)*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Perpignan
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Point-à-Pitre
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Péronne
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Port Réunion
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rennes
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Roscoff
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rouen
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Sète
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Saint-Denis-Gillot
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Saint-Malo
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Strasbourg
|
Visaptverošais tīkls (Strasbourg Entzheim)
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Thionville
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Toulon
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Toulouse
|
Pamattīkls (Blagnac)
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Valenciennes
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Villefranche-sur-Saône
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
HR
|
Dubrovnik
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Osijek
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Ploče
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Pula
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rijeka
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Šibenik
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sisak
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Slavonski Brod
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Split
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Vukovar
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Zadar
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Zagreb
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
IT
|
Alghero
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ancona
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Iesi)
|
|
Augusta
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Bari
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Bologna
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Bolzano
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Brescia
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Brindisi
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Cagliari
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Porto Foxi, Cagliari)
|
|
|
|
Carloforte
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Catania
|
Visaptverošais tīkls (Fontanarossa, Comiso avārijas skrejceļš)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
▼B
|
|
Cervignano
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Chioggia
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Civitavecchia
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Cremona
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Firenze
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls (Prato)
|
|
Foggia
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Forlì
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Fiumicino
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Gaeta
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Gallarate
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Gela
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Genova
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Vado)
|
|
Gioia Tauro
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Golfo Aranci
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
La Maddalena
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
La Spezia
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Lamezia Terme
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Lampedusa
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Livorno
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Guasticce Collesalvetti)
|
|
Mantova
|
|
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Marina di Carrara
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Messina
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Milano
|
Pamattīkls (Linate)*
Pamattīkls (Malpensa)*
Pamattīkls (Bergamo Orio al Serio)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls (Milano Smistamento)
|
|
Milazzo
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Monfalcone
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Mortara
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Napoli
|
Pamattīkls (Capodichino)
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Nola),
Pamattīkls (Marcianise-Maddaloni)
|
|
Novara
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Olbia
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Orte
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Padova
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Palau
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Palermo
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls (Palermo, Termini Imerese terminal)
|
|
|
|
Pantelleria
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Parma
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Bianconese di Fontevivo)
|
|
Pescara
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Manoppello)
|
|
Piacenza
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Piombino
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Pisa
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Porto Levante
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Porto Nogaro
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Porto Torres
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Portoferraio
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Portovesme
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Ravenna
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Reggio Calabria
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rivalta Scrivia
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Roma
|
Pamattīkls (Fiumicino)*
Visaptverošais tīkls (Ciampino)
|
|
|
Pamattīkls (Pomezia)
|
|
Rovigo
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Salerno
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Savona - Vado
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Siracusa
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Taranto
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Torino
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls (Orbassano)
|
|
Trapani
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Trento
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Treviso
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Trieste
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Venezia
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Verona
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
CY
|
Larnaka
|
Pamattīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Lefkosia
|
|
|
|
|
|
Lemesos
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Pafos
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
LV
|
Daugavpils
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Liepāja
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rīga
|
Pamattīkls (International)*
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Ventspils
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
LT
|
Kaunas
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Klaipėda
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Palanga
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Vilnius
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
LU
|
Luxembourg
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Mertert)
|
Pamattīkls (Bettembourg)
|
|
HU
|
Baja
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Budapest
|
Pamattīkls (Liszt Ferenc)*
|
|
Pamattīkls (Csepel)
|
Pamattīkls (Soroksár)
|
|
Debrecen
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Dunaújváros
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Győr
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Győr-Gönyű)
|
|
|
Komárom
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Miskolc
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Mohács
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Paks
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Sármellék
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Sopron
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Szeged
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Székesfehérvár
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Záhony
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
MT
|
Cirkewwa
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Marsaxlokk
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Mgarr
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Valletta
|
Pamattīkls (Malta - Luqa)
|
Pamattīkls
|
|
|
|
NL
|
Alblasserdam
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Almelo
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Almere
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Alphen aan den Rijn
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Amsterdam
|
Pamattīkls (Schiphol)*
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Arnhem
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Bergen op Zoom
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Beverwijk
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Born
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Cuijk
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Delfzijl/Eemshaven
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Den Bosch
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Den Helder
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Deventer
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Dordrecht
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Drachten
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Eemshaven
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Eindhoven
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Enschede
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Geertruidenberg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Gennep
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Gorinchem
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Gouda
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Grave
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Groningen
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Harlingen
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
▼M3
|
|
Heerenveen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Hengelo
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Kampen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼M3
|
|
Leeuwarden
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Lelystad
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Lemsterland
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Lochem
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Maasbracht
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Maasdriel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Maassluis
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Maastricht
|
Visaptverošais tīkls (Maastricht - Aachen)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Meppel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Moerdijk
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Nijmegen
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Oosterhout
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Oss
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Reimerswaal
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Ridderkerk
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Roermond
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Rotterdam
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Sneek
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Stein
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Terneuzen, Vlissingen
|
|
Pamattīkls (Terneuzen)
Pamattīkls (Vlissingen)
|
Pamattīkls (Terneuzen)
Pamattīkls (Vlissingen)
|
|
|
Tiel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Tilburg
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Utrecht
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Veghel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Velsen/IJmuiden
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Venlo
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Trade Port Noord Limburg)
|
|
Vlaardingen
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Wageningen
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Wanssum
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zaandam
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zaltbommel
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zevenaar
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zuidhorn
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zwijndrecht
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Zwolle
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
AT
|
Graz
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls (Werndorf)
|
|
Innsbruck
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Klagenfurt - Villach
|
Visaptverošais tīkls (Klagenfurt)
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Villach-Fürnitz)
|
|
Krems
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Linz - Wels
|
Visaptverošais tīkls (Linz)
|
|
Pamattīkls (Enns),
Visaptverošais tīkls (Linz)
|
Pamattīkls (Wels)
|
|
Salzburg
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Wien
|
Pamattīkls (Schwechat)*
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Wolfurt
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Wörgl
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
PL
|
Bialystok
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Braniewo
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Bydgoszcz
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Dorohusk / Okopy
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Ełk
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Gdańsk, Gdynia
|
Pamattīkls (Gdańsk)
|
Pamattīkls (Gdańsk)
Pamattīkls (Gdynia)
|
|
Pamattīkls
|
|
Katowice
|
Pamattīkls (Pyrzowice)
|
|
|
Pamattīkls (Slawków)
Visaptverošais tīkls (Gliwice / Pyrzowice)
|
|
Kraków
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Łódź
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls (Łódź / Stryków)
|
|
Małaszewicze / Terespol
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Medyka / Żurawica
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Police
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Poznań
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Rzepin
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Rzeszów
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Szczecin, Świnoujście
|
Pamattīkls (Szczecin)
|
Pamattīkls (Szczecin)
Pamattīkls (Świnoujście)
|
Pamattīkls (Szczecin)
Pamattīkls (Świnoujście)
|
Pamattīkls (Szczecin)
Pamattīkls (Świnoujście)
|
|
Warszawa
|
Pamattīkls*
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Wrocław
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
PT
|
Abrantes / Entroncamento
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Aveiro
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Bragança
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Caniçal
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Corvo
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Elvas
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Faro
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Loulé)
|
|
Flores
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Funchal
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Horta
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Lajes das Flores
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Lajes (Terceira)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Lisboa
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Pico
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ponta Delgada
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Portimão
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Porto
|
Pamattīkls (Sá Carneiro)
|
Pamattīkls (Leixões)
|
Pamattīkls
|
|
|
Poceirão
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Porto Santo
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Praia da Vitória
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Santa Maria
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
São Jorge
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Setúbal
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sines
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls (Grândola)
|
|
Vila Real
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
RO
|
Bacău
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Baia Mare
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
▼M3
|
|
Basarabi
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Brăila
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Brașov
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
București
|
Pamattīkls (Henri Coandă)
|
|
Visaptverošais tīkls (1 Decembrie)
Visaptverošais tīkls (Glina)
|
Pamattīkls
|
|
Calafat
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Călărași
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Cernavodă
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Cluj-Napoca
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Constanța
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Craiova
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Drobeta Turnu Severin
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Galați
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
Giurgiu
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Iași
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
▼M3
|
|
Mahmudia
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Medgidia
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Moldova Veche
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Oltenița
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Oradea
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
▼M3
|
|
Ovidiu
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Sibiu
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Suceava
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Sulina
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Timișoara
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Tulcea
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Turda
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
SI
|
Koper
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Ljubljana
|
Pamattīkls
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Maribor
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Portorož
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
SK
|
Bratislava
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Komárno
|
|
|
Pamattīkls
|
|
|
Košice
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Leopoldov-Šulekovo
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Poprad Tatry
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Žilina
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
FI
|
Eckerö
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Enontekiö
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Hanko
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Helsinki
|
Pamattīkls (Vantaa)*
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Ivalo
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Joensuu
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Jyväskylä
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kajaani
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kaskinen
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kemi
|
Visaptverošais tīkls (Kemi-Tornio)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kilpilahti (Sköldvik)
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kittilä
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kokkola
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kotka-Hamina
|
|
Pamattīkls (Hamina)
Pamattīkls (Kotka)
|
|
|
|
Kouvola
|
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Kruunupyy
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kuopio
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kuusamo
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Lappeenranta
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Maarianhamina
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Oulu
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Pietarsaari
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Pori
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rauma
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rautaruukki/Raahe
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rovaniemi
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Savonlinna
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Tampere
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Turku-Naantali
|
Pamattīkls (Turku)
|
Pamattīkls (Turku)
Pamattīkls (Naantali)
|
|
|
|
Vaasa
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
SE
|
Ängelholm
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Älmhult
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Arvidsjaur
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Gällivare
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Gävle
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Göteborg
|
Pamattīkls (Landvetter)
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Grisslehamn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Hagfors
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Halmstad
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Helsingborg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Hemavan
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Jönkoping
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Kalmar
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kapellskär
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Karlshamn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Karlskrona
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Kiruna
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Köping
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Luleå
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Lycksele
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Malmö
|
Pamattīkls (Sturup)
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Mora
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Norrköping
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Nyköping
|
Visaptverošais tīkls (Stockholm Skavsta)
|
|
|
|
|
Oskarshamn
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Örebro
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Pamattīkls (Hallsberg)
|
|
Östersund
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Oxelösund
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Pajala
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ronneby
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Skellefteå
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Stenungsund
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Stockholm
|
Pamattīkls (Arlanda)*
Visaptverošais tīkls (Bromma)
|
Pamattīkls (Stockholm)
Visaptverošais tīkls (Nynäshamn)
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
Strömstad
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sundsvall
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sveg
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
▼M3
|
|
Södertälje
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
▼B
|
|
Trelleborg
|
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
Umeâ
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Rosersberg
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Varberg
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Västeras
|
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
Vilhelmina
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Visby
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Ystad
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
UK
|
Aberdeen
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Barra
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Belfast
|
Visaptverošais tīkls (City)
Visaptverošais tīkls (International)
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Benbecula
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Birmingham
|
Pamattīkls*
|
|
|
Pamattīkls
|
|
Bournemouth
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Bristol
|
Pamattīkls
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Loch Ryan Ostas
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Campbeltown
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Cardiff-Newport
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls (Cardiff)
Pamattīkls (Newport)
|
|
|
|
Corby
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Eurohub)
|
|
Cromarty Firth
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Daventry
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls (Intl. Rail Freight Terminal)
|
|
Dover/Folkestone
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Durham
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Edinburgh
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls (Forth, Grangemouth, Rosyth and Leith)
|
|
|
|
Exeter
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Felixstowe-Harwich
|
|
Pamattīkls (Felixstowe)
Pamattīkls (Harwich)
|
|
|
|
Fishguard
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Glasgow
|
Pamattīkls*
|
Pamattīkls (Clydeport, King George V dock, Hunterston and Greenock)
|
|
Pamattīkls (Mossend/Coatbridge)
|
|
Glensanda
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Goole
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Grimsby/Immingham
|
|
Pamattīkls (Grimsby and Immingham)
|
|
|
|
Heysham
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Holyhead
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Hull
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Inverness
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ipswich
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Islay
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Kirkwall
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Larne
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Leeds
|
Pamattīkls (Leeds/ Bradford)
|
|
|
Pamattīkls (Leeds/ Wakefield RRT)
|
|
Liverpool
|
Visaptverošais tīkls
|
Pamattīkls
|
|
Pamattīkls
|
|
▼M3
|
|
London
|
Pamattīkls (City)
Pamattīkls (Gatwick)*
Pamattīkls (Heathrow)*
Pamattīkls (Luton)*
Pamattīkls (Stansted)*
Visaptverošais tīkls (Southend)
|
Pamattīkls (London, London Gateway, Tilbury)
|
|
|
|
▼B
|
|
Londonderry
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Manchester
|
Pamattīkls*
|
Visaptverošais tīkls (Manchester and Port Salford)
|
|
|
|
Medway
|
|
Visaptverošais tīkls (Thamesport, Sheerness)
|
|
|
|
Milford Haven
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Newcastle
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Newquay
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Norwich
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Nottingham
|
Pamattīkls (East Midlands)
|
|
|
|
|
Orkney
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Plymouth
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Poole
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Port Salford
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Port Talbot
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Prestwick
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Ramsgate
|
Visaptverošais tīkls (Kent International)
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
River Hull and Humber
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Scilly Isles
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Scrabster
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Selby
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
Sheffield
|
Visaptverošais tīkls (Doncaster - Sheffield)
|
|
|
Pamattīkls (Doncaster RRT)
|
|
Shetland Islands
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls (Sullom Voe)
|
|
|
|
Southampton, Ostasmouth
|
Visaptverošais tīkls (Southampton)
|
Pamattīkls (Southampton)
Visaptverošais tīkls (Ostasmouth)
|
|
|
|
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Stornoway
|
Visaptverošais tīkls
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Sumburgh
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Teesport
|
|
Pamattīkls
|
|
|
|
Tiree
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
Tyne
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Ullapool
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Warrenpoint
|
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
Wick
|
Visaptverošais tīkls
|
|
|
|
|
|
3.
|
Pamattīkla robežas šķērsošanas punkti ar kaimiņvalstīm:
|
ES dalībvalsts
|
Kaimiņvalsts
|
Robežpunkts (ceļš)
|
Robežpunkts (dzelzceļš)
|
|
SOMIJA
|
KRIEVIJA
|
Vaalimaa
|
Vainikkala
|
|
IGAUNIJA
|
KRIEVIJA
|
Luhamaa
|
Koidula
|
|
LATVIJA
|
KRIEVIJA
|
Terehova
|
Zilupe
|
|
BALTKRIEVIJA
|
Pāternieki
|
Indra
|
|
LIETUVA
|
KRIEVIJA
|
Kybartai
|
Kybartai
|
|
BALTKRIEVIJA
|
Medininkai
|
Kena
|
|
POLIJA
|
KRIEVIJA
|
Grzechotki
|
Braniewo
|
|
BALTKRIEVIJA
|
Kukuryki
|
Terespol
|
|
UKRAINA
|
Korczowa
|
Przemyśl
|
|
SLOVĀKIJA
|
UKRAINA
|
Vyšné Nemecké
|
Čierna nad Tisou
|
|
UNGĀRIJA
|
UKRAINA
|
Beregsurány
|
Záhony
|
|
SERBJA
|
Röszke
|
Kelebia
|
|
CROATIA
|
SERBIJA
|
Lipovac
|
Tovarnik
|
|
BOSNIJA UN HERCEGOVINA
|
Svilaj
|
Slavonski Šamac
|
|
MELNKALNE
|
Karasovići
|
/
|
|
ROMANIA
|
UKRAINA
|
Siret
|
Vicșani
|
|
MOLDOVA
|
Ungheni
|
Cristești Jijia
|
|
SERBIJA
|
Stamora Moravița
|
Stamora Moravița
|
|
BULGARIA
|
SERBIJA
|
Kalotina
|
Kalotina
|
|
BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS REPUBLIKA MAĶEDONIJA
|
Gueshevo
|
Gueshevo
|
|
TURCIJA
|
Svilengrad
|
Svilengrad
|
|
GREECE
|
ALBĀNIJA
|
Kakavia
|
Krystallopigi
|
|
BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS REPUBLIKA MAĶEDONIJA
|
Evzoni
|
Idomeni
|
|
TURCIJA
|
Kipi
|
Pythion
|
|
III PIELIKUMS
EIROPAS TRANSPORTA TĪKLA, KAS PAGARINĀTS NOTEIKTĀS KAIMIŅVALSTĪS, INDIKATĪVĀS KARTES
|
|
Palīgs kaimiņvalstu karšu atrašanai
|
|
|
▼B
|
|
12.1. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls un pamattīkls: iekšējie ūdensceļi un ostas
Schweiz / Suisse / Svizzera / Svizra - Liechtenstein
|
12
|
|
|
|
|
|
|
12.2. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: dzelzceļi, ostas un RRT (dzelzceļa termināļi)
Pamattīkls: dzelzceļi (kravas pārvadājumiem), ostas un RRT (dzelzceļa termināļi)
Schweiz / Suisse / Svizzera / Svizra - Liechtenstein
|
12
|
|
|
|
|
|
|
12.3. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: dzelzceļi un lidostas
Pamattīkls: dzelzceļi (pasažieru pārvadājumiem) un lidostas
Schweiz / Suisse / Svizzera / Svizra - Liechtenstein
|
12
|
|
|
|
|
|
|
12.4. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls un pamattīkls:
ceļi, ostas, dzelzceļa termināļi un lidostas
Schweiz / Suisse / Svizzera / Svizra - Liechtenstein
|
12
|
|
|
|
|
▼B
|
|
14.1. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: iekšējie ūdensceļi un ostas
Türkiye
|
14
|
|
|
|
|
|
|
14.2. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: dzelzceļi, ostas un RRT (dzelzceļa termināļi)
Türkiye
|
14
|
|
|
|
|
|
|
14.3. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: dzelzceļi un lidostas
Türkiye
|
14
|
|
|
|
|
|
|
14.4. Indikatīvais pagarinājums kaimiņvalstīs
Visaptverošais tīkls: ceļi, ostas, dzelzceļa termināļi un lidostas
Türkiye
|
14
|
|
|
|
|
▼M1
▼B
Komisijas paziņojumi
1. “Komisija atgādina, ka lēmums iesniegt projektus, kas finansējami saskaņā ar CEF, ir dalībvalstu prerogatīva. Šo prerogatīvu nekādi neskar orientējošā procentuālā daļa konkrētiem transporta mērķiem, kas uzskaitīti pielikuma IV daļā.”
2. “Komisija pauž dziļu nožēlu, ka ir iekļauts 18. pants, kas ievieš Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā minēto pārbaudes procedūru, lai piešķirtu Savienības finansiālo palīdzību projektiem vai projektu daļām, kas izvēlēti pēc katra projektu konkursa, pamatojoties uz daudzgadu vai gada darba programmām, kas minētas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta regulas 17. pantā. Komisija atgādina, ka nav ieteikusi šo procedūru nevienā no nozaru DFS aktiem. Tam bija nolūks vienkāršot DFS programmas, lai ieguvēji būtu ES finansējuma saņēmēji. Dotāciju piešķiršanas lēmumu apstiprināšana bez izskatīšanas komitejā paātrinātu procedūru, samazinot laiku līdz dotāciju piešķiršanai projektu virzītājiem un izvairoties no nevajadzīgas birokrātijas un izmaksām. Turklāt Komisija atgādina, ka lēmumi par dotāciju piešķiršanu ir daļa no Komisijas institucionālās prerogatīvas, kas attiecas uz budžeta izpildi, un tādēļ tie nebūtu jāpieņem ar komitejas procedūru. Komisija arī uzskata, ka šī iekļaušana nevar būt par precedentu attiecībā uz citiem finansēšanas instrumentiem, jo infrastruktūras projektiem ir īpaša ietekme uz dalībvalstu teritoriju.”
3. “Komisija pauž nožēlu par to, ka 2. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā iekļautas norādes uz izmaksām, kas ir izpildaģentūrai, kurai Komisija uzticējusi īstenot īpašas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta daļas saistībā ar programmas atbalsta pasākumiem. Komisija atgādina, ka pēc iepriekšējas izmaksu un ieguvumu analīzes lemt par izpildaģentūras dibināšanu, lai uzticētu tai veikt noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar programmas pārvaldību saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 noteikumiem, ir pašas Komisijas prerogatīva. CEF regulas tekstam nebūtu jāskar izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana ar nolūku uzticēt uzdevumus izpildaģentūrai, kas īstenos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Komisija arī uzskata, ka maksimālais apjoms nevar būt par precedentu attiecībā uz citiem finansēšanas instrumentiem, jo Aģentūras pārvaldītie infrastruktūras projekti ir īpaši.”
