02013R0883 — LV — 17.01.2021 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 883/2013

(2013. gada 11. septembris)

par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999

(OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2016/2030 (2016. gada 26. oktobris),

  L 317

1

23.11.2016

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris),

  L 437

49

28.12.2020



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 883/2013

(2013. gada 11. septembris)

par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999



1. pants

Mērķi un uzdevumi

1.  

Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk abas kopā “Savienība”, ja tas kontekstuāli nepieciešams) finanšu intereses, ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom izveidotais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar:

a) 

attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem; un

b) 

attiecīgajiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem, ko Savienība ir noslēgusi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

2.  
Birojs sniedz dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to rīcību Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Birojs veicina un koordinē operatīvās pieredzes un procesuālās paraugprakses apmaiņu ar dalībvalstīm un to starpā par Savienības finanšu interešu aizsardzības jomu un atbalsta kopīgas krāpšanas apkarošanas darbības, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis.
3.  

Šo regulu piemēro, neskarot:

a) 

Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

b) 

Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

c) 

Civildienesta noteikumus;

▼M2

d) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 1 );

e) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 2 ).

▼B

4.  
Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), Birojs veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas rada ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un struktūru locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru personāla locekļi, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi (turpmāk kopā “ierēdņi, citi darbinieki, iestāžu vai struktūru locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai personāla locekļi”).

▼M2

4.a  
Birojs izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 ( 3 ) ciešākas sadarbības rezultātā. Šo attiecību pamatā ir savstarpēja sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un izvairīšanās no dublēšanās. Šo attiecību mērķis, jo īpaši ir nodrošināt, ka, izmantojot to attiecīgo pilnvaru papildināmību un atbalstu, ko Birojs sniedz EPPO, Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi.

▼M2

5.  
Piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ar Biroju var noslēgt administratīvas vienošanās. Minētās administratīvās vienošanās var jo īpaši attiekties uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un jebkādiem pēcpasākumiem.

▼B

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1) 

“Savienības finanšu intereses” ietver tos ieņēmumus, izdevumus un aktīvus, kas iekļauti Eiropas Savienības budžetā un iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetos, kā arī budžetos, ko tie pārvalda un pārrauga;

2) 

“pārkāpums” ir “pārkāpums”, kā tas definēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

▼M2

3) 

“krāpšana, korupcija un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” ir lietots tādā nozīmē, kāda tam piešķirta attiecīgajos Savienības tiesību aktos un “jebkuras citas nelikumīgas darbības” jēdziens ietver pārkāpumus, kā definēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

4) 

“administratīvā izmeklēšana” (“izmeklēšana”) ir jebkura inspekcija, pārbaude vai cits pasākums, ko Birojs veic saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību; minētā izmeklēšana neietekmē EPPO vai dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu;

▼B

5) 

“attiecīgā persona” ir jebkura persona vai uzņēmējs, kuru tur aizdomās par krāpšanas, korupcijas vai jebkādu citu nelikumīgu darbību veikšanu, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz kuru Birojs veic izmeklēšanu.

6) 

jēdzienu “uzņēmējs” lieto tādā nozīmē, kāda tam piešķirta Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96;

7) 

“administratīvā vienošanās” ir Biroja noslēgta tehniska un/vai operatīva rakstura vienošanās, kuras mērķis jo īpaši var būt atvieglot sadarbību un informācijas apmaiņu starp pusēm un ar ko netiek radītas papildu juridiskās saistības;

▼M2

8) 

“iestādes loceklis” ir Eiropas Parlamenta loceklis, Eiropadomes loceklis, dalībvalsts ministra līmeņa pārstāvis Padomē, Komisijas loceklis, Eiropas Savienības Tiesas (EST) loceklis, Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis vai Revīzijas palātas loceklis, ņemot vērā pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos saistībā ar uzdevumiem, ko viņi pilda šajā statusā.

▼M2

3. pants

Ārēja izmeklēšana

1.  
Regulas 1. pantā minētajās jomās Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.
2.  
Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar šo regulu un – ciktāl tas nav ietverts šīs regulas darbības jomā – saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.
3.  
Izmeklēšanas gaitā uzņēmēji sadarbojas ar Biroju. Birojs var pieprasīt sniegt rakstisku vai mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas.
4.  
Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta, ievērojot šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 2. panta 4. punktu, Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6. panta 1. punkta trešo daļu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 7. panta 1. punktu nepiemēro, ciktāl minētajos noteikumos ir prasīts ievērot valsts tiesību aktus un ciktāl tie var ierobežot Biroja piekļuvi informācijai un dokumentācijai, attiecinot uz to tos pašus nosacījumus, ko piemēro valsts administratīvajiem inspektoriem.
5.  
Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, kuri norādīti 7. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarā.

Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 nodrošina, ka Biroja darbinieki var piekļūt visai informācijai, dokumentiem un datiem, kas saistīti ar izmeklējamo lietu un kas izrādās nepieciešami, lai pārbaudes uz vietas un inspekcijas varētu veikt efektīvi un lietderīgi, un ka darbinieki var uzņemties dokumentu vai datu glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju. Ja privātas ierīces izmanto darba vajadzībām, Birojs var pakļaut minētās ierīces inspekcijai. Birojs pakļauj minētās ierīces inspekcijai tikai saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā, kādā valsts kontroles iestādēm ir atļauts izmeklēt privātas ierīces, un tad, ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanai.

6.  
Ja Biroja darbinieki konstatē, ka uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta, ievērojot šo regulu, proti, ja uzņēmējs atsakās piešķirt Birojam nepieciešamo piekļuvi tā telpām vai jebkurām citām darījumdarbības vajadzībām izmantotām telpām, slēpj informāciju vai kavē veikt jebkādu darbību, kas Birojam jāveic pārbaudes uz vietas un inspekcijas gaitā, kompetentās iestādes, tostarp, vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas nepieciešama, lai Birojs varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt pārbaudi uz vietas un inspekciju.

Sniedzot palīdzību saskaņā ar šo punktu vai 5. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem, kas ir piemērojami attiecīgajai kompetentajai iestādei. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādas palīdzības sniegšanai nepieciešams tiesu iestādes pilnvarojums, to lūdz izsniegt.

7.  
Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, uzrādot rakstisku pilnvaru, kā noteikts 7. panta 2. punktā. Vēlākais, uzsākot pārbaudi uz vietas un inspekciju, tas informē attiecīgo uzņēmēju par procedūru, ko piemēro pārbaudei uz vietas un inspekcijai, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām, un uzņēmēja pienākumu sadarboties.
8.  
Īstenojot tam piešķirtās pilnvaras, Birojs ievēro procesuālās garantijas, kas paredzētas šajā regulā un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Pārbaudē uz vietas un inspekcijā attiecīgajam uzņēmējam ir tiesības nesniegt sevi apsūdzošas liecības un saņemt palīdzību no uzņēmēja izvēlētas personas. Uzņēmējam nodrošina iespēju pārbaudes uz vietas un inspekcijas gaitā sniegt liecību jebkurā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā minētais uzņēmējs atrodas. Tiesības saņemt palīdzību no izvēlētās personas neliedz Birojam piekļuvi uzņēmēja telpām un lieki nekavē pārbaudes uz vietas un inspekcijas sākšanu.
9.  
Ja dalībvalsts nesadarbojas ar Biroju saskaņā ar 5. un 6. punktu, Komisija var piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus, lai atgūtu līdzekļus, kas saistīti ar attiecīgo pārbaudi uz vietas un inspekciju.
10.  
Kā daļu no izmeklēšanas funkcijas Birojs veic pārbaudes un inspekcijas dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un nozaru noteikumos, kas minēti tās pašas regulas 9. panta 2. punktā, kā arī – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.
11.  
Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā un ir saistīti ar izmeklējamo lietu, neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro 4. panta 2. un 4. punktu.
12.  
Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums sākt vai nesākt ārēju izmeklēšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, attiecīgās iestādes, struktūras, birojus un aģentūras.

Neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un atzinumiem, kas pamatoti ar informāciju, kura minēta šā punkta pirmajā daļā.

▼B

4. pants

Iekšēja izmeklēšana

▼M2

1.  
Izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās 1. pantā minētajās jomās veic saskaņā ar šo regulu un ar lēmumiem, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra (“iekšējā izmeklēšana”).
2.  

Iekšējās izmeklēšanas gaitā:

a) 

Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai būtiskai ar izmeklējamo lietu saistītai informācijai un datiem – neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti –, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā, un to telpām. Ja privātas ierīces izmanto darba vajadzībām, Birojs var veikt pakļaut minētās ierīces inspekcijai. Birojs pakļauj minētās ierīces inspekcijai tikai ciktāl attiecīgās ierīces izmanto darba nolūkos un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieņemtajos lēmumos, un ja Birojam ir pamatots iemesls aizdomām, ka to saturs varētu būt būtisks izmeklēšanai.

Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var saņemt visu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā esošo dokumentu vai datu nesēju satura kopijas un izrakstus un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju;

b) 

Birojs ierēdņiem, citiem darbiniekiem, iestāžu vai struktūru locekļiem, biroju vai aģentūru vadītājiem vai personāla locekļiem var pieprasīt mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informāciju, kas tiek rūpīgi dokumentēta saskaņā ar piemērojamiem Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumiem.

3.  
Saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti 3. pantā, Birojs var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu piekļuvi informācijai, kas attiecas uz izmeklējamo lietu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.
4.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras tiks informētas par katru gadījumu, kad Biroja darbinieki veic iekšēju izmeklēšanu to telpās, izskata dokumentus vai datus, vai pieprasa informāciju, kas ir to rīcībā. Neskarot 10. un 11. pantu, Birojs var jebkurā laikā nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai iekšējās izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.

▼B

5.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izveido atbilstīgas procedūras un veic nepieciešamos pasākumus, lai visos posmos nodrošinātu iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti.
6.  
Ja iekšējā izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, par to informē to iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai minētā persona ir piederīga.

Gadījumos, kad, izmantojot parastos saziņas kanālus, nevar nodrošināt iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti, Birojs informācijas nodošanai izmanto atbilstīgus alternatīvus kanālus.

Izņēmuma gadījumos šādas informācijas nodošana var tikt atlikta, balstoties uz pamatotu ģenerāldirektora lēmumu, ko nosūta Uzraudzības komitejai pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

7.  
Lēmumā, kuru paredzēts pieņemt katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kā noteikts 1. punktā, jo īpaši ietver noteikumu par ierēdņu, citu darbinieku, iestāžu vai struktūru locekļu, biroju vai aģentūru vadītāju vai personāla locekļu pienākumu sadarboties ar Biroju un sniegt tam informāciju, vienlaikus nodrošinot iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti.

▼M2

8.  
Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums par iekšējās izmeklēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Pēc pieprasījuma attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē Biroju par jebkādu veikto rīcību un gūtajiem atzinumiem, kas balstīti uz šādu informāciju.

▼B

Vajadzības gadījumā Birojs arī informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Šajā gadījumā piemēro 9. panta 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procesuālās prasības. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu uzsākt jebkādus pasākumus, balstoties uz tām nodoto informāciju, tās pēc pieprasījuma attiecīgi informē Biroju.

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

▼M2

1.  
Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Lēmumā sākt izmeklēšanu var ņemt vērā arī vajadzību nodrošināt, ka Biroja resursi tiek izlietoti lietderīgi un ka izmantotie līdzekļi ir samērīgi. Saistībā ar iekšēju izmeklēšanu īpaši ņem vērā to, kura iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra izmeklēšanu var veikt vislabāk, jo īpaši ievērojot faktu būtību, lietas faktisko vai potenciālo finansiālo ietekmi un to, vai ir iespējami kādi turpmāki pasākumi tiesā.
2.  
Lēmumu sākt izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vai arī no dalībvalsts.
3.  
Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt iekšēju izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, vai kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar Biroju nav vienojušās citādi.

Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939.

▼B

4.  
Divos mēnešos pēc tam, kad Birojs ir saņēmis 2. punktā minēto pieprasījumu, pieņem lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu. To nekavējoties paziņo tai dalībvalstij, iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas iesniedza pieprasījumu. Lēmumu nesākt izmeklēšanu pamato. Ja minētajā divu mēnešu laikposmā Birojs nav pieņēmis lēmumu, uzskata, ka Birojs ir pieņēmis lēmumu izmeklēšanu nesākt.

Ja kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis, rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu, Birojam sniedz informāciju, kas ir saistīta ar aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu, Birojs minēto personu informē par to, vai saistībā ar konkrētajiem faktiem ir nolemts sākt vai nesākt izmeklēšanu.

▼M2

5.  
Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu, viņš vajadzības gadījumā var nekavējoties nosūtīt jebkādu būtisku informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, vai attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar šai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai piemērojamajiem noteikumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs ar minēto iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienojas par piemērotiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētās informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā prasa, lai to informē par veikto rīcību.
6.  
Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, viņš nekavējoties nosūta 5. punktā minēto informāciju.

▼B

6. pants

Piekļuve datubāzēs glabātai informācijai pirms izmeklēšanas sākšanas

1.  
Birojam ir tiesības pirms izmeklēšanas sākšanas piekļūt visai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru datubāzēs glabātai būtiskai informācijai, ja tas nepieciešams, lai izvērtētu, vai aizdomas ir faktiski pamatotas. Minētās piekļuves tiesības izmanto noteiktā termiņā, kuru nosaka Birojs atkarībā no tā, cik ilgs laiks nepieciešams aizdomu rūpīgai izvērtēšanai. Izmantojot piekļuves tiesības, Birojs ievēro nepieciešamības principu un proporcionalitātes principu.
2.  
Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nodrošina lojālu sadarbību, ļaujot Birojam iegūt jebkādu būtisku informāciju atbilstīgi nosacījumiem, ko izklāsta lēmumos, kurus pieņem saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

7. pants

Izmeklēšanas procedūra

▼M2

1.  
Ģenerāldirektors vada izmeklēšanas gaitu, attiecīgos gadījumos sagatavojot rakstiskus norādījumus. Izmeklēšanu ģenerāldirektora vadībā veic viņa norīkoti Biroja darbinieki. Ģenerāldirektors pats neveic konkrētas izmeklēšanas darbības.

▼B

2.  
Biroja darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīti darbinieku identitātes dati un statuss. Šādu pilnvaru izsniedz ģenerāldirektors, norādot izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, izmeklēšanas veikšanas juridiskos pamatus un no minētajiem pamatiem izrietošās izmeklēšanas pilnvaras.

▼M2

3.  
Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus. Sniedzot šādu palīdzību, dalībvalstu kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar tām piemērojamajiem valsts procesuālajiem noteikumiem.
3.a  

Pēc rakstiski pamatota Biroja pieprasījuma saistībā ar izmeklējamajām lietām, dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz valsts kompetentajām iestādēm, sniedz Birojam:

a) 

informāciju, kas pieejama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 4 ) 32.a panta 3. punktā minētajos centralizētajos automatizētajos mehānismos;

b) 

darījumu reģistru, ja tas ir absolūti nepieciešams izmeklēšanas mērķiem.

Biroja pieprasījumā iekļauj pamatojumu par pasākuma piemērotību un samērīgumu, ņemot vērā izmeklējamo lietu būtību un nopietnību. Šāds pieprasījums attiecas tikai uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgās kompetentās iestādes.

3.b  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka to ierēdņi, citi darbinieki, locekļi, vadītāji un personāla locekļi sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus.

▼B

4.  
Ja izmeklēšana ietver gan ārējas izmeklēšanas, gan iekšējas izmeklēšanas elementus, piemēro attiecīgi 3. un 4. pantu.
5.  
Izmeklēšanu veic nepārtraukti laikposmā, kam jābūt samērīgam ar lietas apstākļiem un sarežģītību.
6.  

Ja izmeklēšana rāda, ka varētu būt lietderīgi veikt administratīvus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Birojs par notiekošo izmeklēšanu nekavējoties informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Sniedzot informāciju, norāda:

a) 

attiecīgā ierēdņa, cita darbinieka, iestādes vai struktūras locekļa, biroja vai aģentūras vadītāja vai personāla locekļa identitātes datus un attiecīgo faktu kopsavilkumu;

▼M2

b) 

jebkādu informāciju, kas varētu palīdzēt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai pieņemt lēmumu par piemērotiem administratīviem piesardzības pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

▼B

c) 

jebkādus īpašus konfidencialitātes pasākumus, kas jo īpaši ieteicami gadījumos, kad paredzēts izmantot tādus izmeklēšanas pasākumus, kas saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts noteikumiem ir valsts tiesu iestāžu kompetencē vai – ārējas izmeklēšanas gadījumā – valsts iestāžu kompetencē.

▼M2

Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai nolemtu ciešā sadarbībā ar Biroju veikt jebkādus piemērotus piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus. Attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra nekavējoties informē Biroju par visiem veiktajiem piesardzības pasākumiem.

▼B

7.  
Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma veic valsts tiesību aktiem atbilstīgus piemērotus piesardzības pasākumus, jo īpaši tādus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus.

▼M2

8.  
Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un attiecīgā gadījumā plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.

8. pants

Pienākums informēt Biroju

1.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras 1. pantā minētajās jomās nekavējoties nodod Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Ja iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ziņo EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. pantu, tās šā punkta pirmajā daļā izklāstīto pienākumu var izpildīt, nododot Birojam EPPO nosūtītā ziņojuma kopiju.

2.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ja to neliedz valsts tiesību akti – dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz Biroja veikto izmeklēšanu.

Pirms izmeklēšanas sākšanas tās pēc rakstiski pamatota Biroja pieprasījuma nosūta ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu apgalvojumus vai piemērotu izmeklēšanas sākšanai noteiktos kritērijus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.

3.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ja vien to neliedz valsts tiesību akti – dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam jebkādu citu to rīcībā esošu informāciju, dokumentus vai datus, ko tās uzskata par noderīgiem cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.
4.  
Šo pantu nepiemēro EPPO attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu.

Tas neskar EPPO iespēju sniegt Birojam būtisku informāciju par lietām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 34. panta 8. punktu, 36. panta 6. punktu, 39. panta 4. punktu un 101. panta 3. un 4 punktu.

5.  
Noteikumi par informācijas nosūtīšanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 ( 5 ) paliek neskarti.

▼B

9. pants

Procesuālās garantijas

1.  
Veicot izmeklēšanu, Birojs vāc pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu. Izmeklēšanu veic objektīvi un neitrāli saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu un šajā pantā izklāstītajām procesuālajām garantijām.
2.  
Izmeklēšanas laikā Birojs jebkurā brīdī var iztaujāt attiecīgo personu vai liecinieku. Ikvienai iztaujātajai personai ir tiesības neliecināt pret sevi.

Uzaicinājumu ierasties uz iztaujāšanu attiecīgajai personai nosūta vismaz desmit darbdienas pirms plānotās iztaujāšanas. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Otrajā gadījumā paziņošanas laikposms nav īsāks par 24 stundām. Uzaicinājumā uzskaita attiecīgās personas tiesības, jo īpaši tiesības saņemt palīdzību no kādas viņas izvēlētas personas.

Uzaicinājumu ierasties uz iztaujāšanu lieciniekam nosūta vismaz 24 stundas pirms plānotās iztaujāšanas. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja liecinieks ir skaidri paudis savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība.

▼M2

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētās prasības neattiecas uz liecību uzklausīšanu, ko veic saistībā ar pārbaudēm uz vietas un inspekcijām. Procesuālās garantijas, kas minētas 3. panta 7. un 8. punktā, attiecas uz attiecīgo personu, jo īpaši uz tiesībām saņemt palīdzību no kādas tās izvēlētas personas.

▼B

Ja iztaujāšanas gaitā atklājas pierādījumi, ka liecinieks var būt attiecīgā persona, iztaujāšanu beidz. Nekavējoties piemēro procesuālos noteikumus, kas paredzēti šajā punktā, kā arī 3. un 4. punktā. Minēto liecinieku tūlīt informē par viņa kā attiecīgās personas tiesībām un pēc pieprasījuma viņam izsniedz visu tās agrāk sniegto liecību protokolu kopiju. Birojs nedrīkst minētās personas iepriekš sniegtās liecības izmantot pret viņu, ja šai personai vispirms nav dota iespēja minētās liecības komentēt.

Birojs sagatavo iztaujāšanas protokolu un dara to pieejamu iztaujātajai personai, lai tā šo protokolu apstiprinātu vai arī tam pievienotu apsvērumus. Birojs attiecīgajai personai izsniedz iztaujāšanas protokola kopiju.

3.  
Tiklīdz izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, minēto ierēdni, citu darbinieku, iestādes vai struktūras locekli, biroja vai aģentūras vadītāju vai personāla locekli par to informē ar noteikumu, ka tas neskar izmeklēšanas gaitu vai kādas citas izmeklēšanas procedūras, kuras ir valsts tiesu iestāžu kompetencē.
4.  
Neskarot 4. panta 6. punktu un 7. panta 6. punktu, pēc izmeklēšanas pabeigšanas un pirms tiek sagatavoti secinājumi, kuros minēts attiecīgās personas vārds, minētajai personai dod iespēju komentēt faktus, kas uz viņu attiecas.

▼M2

Šajā nolūkā Birojs attiecīgajai personai nosūta uzaicinājumu sniegt savus komentārus vai nu rakstiski, vai arī iztaujāšanā, kuru veic Biroja norīkoti darbinieki. Minētajā uzaicinājumā iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas skar attiecīgo personu, un informāciju, kas jānorāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 15. un 16. pantu, kā arī dara zināmu komentāru iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, skaitot no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums sniegt komentārus. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Atsauci uz jebkādiem šādiem komentāriem iekļauj izmeklēšanas galīgajā ziņojumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti vai EPPO vai valsts tiesu iestādes veiktas notiekošas vai turpmākas kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti, ģenerāldirektors vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar EPPO vai attiecīgo valsts tiesu iestādi var nolemt pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk.

▼B

Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. panta 2. punktā minētajos gadījumos, ja no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras viena mēneša laikā nav saņemta atbilde uz ģenerāldirektora pieprasījumu pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk, uzskata, ka ir saņemta apstiprinoša atbilde.

5.  
Iztaujātajām personām ir tiesības lietot jebkuru no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Tomēr Savienības ierēdņiem vai citām amatpersonām var prasīt lietot kādu no tām Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kuru tie pilnībā pārvalda.

▼M2

9.a pants

Procesuālo garantiju kontrolieris

1.  
Saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru Komisija ieceļ procesuālo garantiju kontrolieri (“Kontrolieris”) uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kas nav pagarināms. Beidzoties minētajam pilnvaru termiņam, Kontrolieris turpina pildīt savus amata pienākumus, līdz tiek iecelts pēcnācējs.
2.  
Kontrolieris ir administratīvi piesaistīts Uzraudzības komitejai. Uzraudzības komitejas sekretariāts sniedz Kontrolierim visu vajadzīgo administratīvo un juridisko atbalstu.
3.  
Komisija no sava apstiprinātā budžeta piešķir Uzraudzības komitejai personālu un finanšu līdzekļus Kontroliera vajadzībām.
4.  
Pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija sagatavo atbilstoši kvalificēto Kontroliera amata kandidātu sarakstu. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi Kontrolieri ieceļ Komisija.
5.  
Kontrolierim ir vajadzīgā kvalifikācija un pieredze procesuālo garantiju jomā.
6.  
Kontrolieris pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, tostarp neatkarīgi no Biroja un Uzraudzības komitejas, un savu pienākumu izpildē nevienam nelūdz un ne no viena nepieņem nekādus norādījumus.
7.  
Ja Kontrolieris vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem vai Kontrolieris ir atzīts par vainīgu smagā pārkāpumā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties, var Kontrolieri atcelt no amata.
8.  
Ievērojot 9.b pantā minēto mehānismu, Kontrolieris uzrauga Biroja atbilstību 9. pantā minētajām procesuālajām garantijām, kā arī noteikumiem, kas piemērojami Biroja veiktai izmeklēšanai. Kontrolieris ir atbildīgs par 9.b pantā minēto sūdzību izskatīšanu.
9.  
Kontrolieris ik gadu ziņo par savu darbību Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Uzraudzības komitejai un Birojam. Viņš neatsaucas uz atsevišķiem gadījumiem, kas tiek izmeklēti, un nodrošina izmeklēšanas konfidencialitāti pat pēc tās pabeigšanas. Kontrolieris ziņo Uzraudzības komitejai par jebkādiem sistēmiskiem jautājumiem, kas izriet no viņa ieteikumiem.

9.b pants

Sūdzību mehānisms

1.  
Attiecīgā persona ir tiesīga iesniegt sūdzību Kontrolierim attiecībā uz to, kā Birojs ievēro 9. pantā minētās procesuālās garantijas, kā arī, pamatojoties uz Biroja veiktai izmeklēšanai piemērojamo noteikumu pārkāpumu, jo īpaši par procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem. Sūdzības iesniegšana neaptur izmeklēšanu, par kuru iesniegta sūdzība.
2.  
Sūdzību iesniedz mēneša laikā pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, kas ir viņa procesuālo garantiju vai šā panta 1. punktā minēto noteikumu iespējamā pārkāpuma pamatā. Jebkurā gadījumā tās iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Tomēr sūdzības, kas saistītas ar 9. panta 2. punktā un 4. punktā minēto paziņošanas laikposmu, iesniedz pirms minētajos noteikumos minētā desmit dienu paziņošanas laikposma beigām.

3.  
Kontrolieris pēc sūdzības saņemšanas nekavējoties informē ģenerāldirektoru.

Kontrolieris desmit darba dienu laikā no reģistrācijas dienas pārliecinās, vai ir izpildīts 1. un 2. punkts.

Ja 1. un 2. punkts ir izpildīts, Kontrolieris aicina Biroju rīkoties, lai atrisinātu sūdzību, un attiecīgi informē Kontrolieri 15 darba dienu laikā.

Ja 1. un 2. punkts nav izpildīts, Kontrolieris lietu slēdz un nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

4.  
Neskarot 10. pantu, Birojs nosūta Kontrolierim visu informāciju, kas nepieciešama, lai Kontrolieris novērtētu, vai sūdzība ir pamatota, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai varētu atrisināt sūdzību un ļautu Kontrolierim sniegt ieteikumu.
5.  
Kontrolieris bez kavēšanās sniedz ieteikumu par to, kā atrisināt sūdzību, un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Birojs ir informējis Kontrolieri par pasākumiem, ko tas veicis, lai atrisinātu sūdzību. Ja pēc 3. punkta trešajā daļā minētā 15 dienu laikposma beigām informācija nav saņemta, Kontrolieris sniedz ieteikumu divu mēnešu laikā pēc minētā laikposma beigām.

Izņēmuma gadījumos Kontrolieris var izlemt pagarināt ieteikuma sniegšanas laikposmu vēl par 15 kalendārām dienām. Kontrolieris rakstiski informē ģenerāldirektoru par šāda pagarinājuma iemesliem.

Kontrolieris var ieteikt Birojam grozīt vai atcelt tā ieteikumus vai ziņojumus, pamatojoties uz 9. pantā minēto procesuālo garantiju vai Biroja izmeklēšanai piemērojamo noteikumu pārkāpumu, jo īpaši procesuālo prasību un pamattiesību pārkāpumiem.

Pirms ieteikuma sniegšanas Kontrolieris apspriežas ar Uzraudzības komiteju, lai ņemtu vērā tās atzinumu.

Kontrolieris iesniedz ieteikumu Birojam un attiecīgi paziņo sūdzības iesniedzējam.

Ja Kontrolieris nav sniedzis ieteikumu šajā punktā noteiktajos laikposmos, uzskata, ka Kontrolieris sūdzību ir noraidījis bez ieteikuma.

6.  
Netraucējot notiekošās izmeklēšanas gaitu, Kontrolieris izskata sūdzību, uzklausīdams abas puses.

Kontrolieris var arī lūgt lieciniekiem sniegt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus, kurus Kontrolieris uzskata par būtiskiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Liecinieki var atteikties sniegt šādus paskaidrojumus.

7.  
Ģenerāldirektors veic atbilstīgus pasākumus, kas ir pamatoti ar ieteikumu. Ja ģenerāldirektors nolemj neievērot Kontroliera ieteikumu, ģenerāldirektors paziņo sūdzības iesniedzējam un Kontrolierim minētā lēmuma galvenos iemeslus, izņemot, ja šāds paziņojums ietekmētu notiekošo izmeklēšanu. Iemeslus Kontroliera ieteikuma neievērošanai ģenerāldirektors paziņo paskaidrojumā, kas pievienots galīgajam izmeklēšanas ziņojumam.
8.  
Šajā pantā noteiktais sūdzību mehānisms neskar tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Līgumiem, tostarp darbības saistībā ar kaitējuma atlīdzināšanu.
9.  
Ģenerāldirektors var lūgt Kontroliera atzinumu par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Kontroliera kompetencē ietilpstošām procesuālām garantijām vai pamattiesībām, tostarp par lēmumu atlikt attiecīgās personas informēšanu saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Ģenerāldirektors katrā šādā lūgumā norāda termiņu, kādā Kontrolierim jāsniedz atbilde.
10.  
Neskarot termiņus, kas noteikti Civildienesta noteikumu 90. pantā, ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks iesniedz sūdzību ģenerāldirektoram saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90.a pantu un ja ierēdnis vai cits darbinieks ir iesniedzis sūdzību Kontrolierim par to pašu jautājumu, ģenerāldirektors pirms atbildes sniegšanas sūdzības iesniedzējam sagaida Kontroliera ieteikumu.
11.  
Kontrolieris pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju pieņem īstenošanas noteikumus sūdzību izskatīšanai.

Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši ietver sīki izstrādātus noteikumus par:

a) 

sūdzības iesniegšanu;

b) 

informācijas apmaiņu starp Uzraudzības komiteju, Kontrolieri un ģenerāldirektoru;

c) 

procesu sūdzībā izvirzīto jautājumu risināšanu, ko veic Birojs;

d) 

sūdzības izskatīšanu, uzklausot abas puses, saskaņā ar 6. punkta pirmo daļu;

e) 

Kontroliera ieteikuma izdošanu un paziņošanu;

f) 

pienācīgi pamatotiem gadījumiem, kad ģenerāldirektors var atkāpties no Kontroliera ieteikuma, un par procedūru, kas jāievēro šādos gadījumos.

▼B

10. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1.  
Ārējas izmeklēšanas gaitā nodotu vai iegūtu informāciju neatkarīgi no tās veida aizsargā attiecīgi noteikumi.
2.  
Iekšējas izmeklēšanas gaitā nodota vai iegūta informācija neatkarīgi no tās veida ir dienesta noslēpums, un to aizsargā noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm.
3.  
Attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nodrošina, ka tiek ievērota Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitāte un attiecīgo personu likumīgās tiesības un, ja ir sākta tiesvedība, ka tiek stingri ievēroti visi šādai tiesvedībai piemērojamie valsts noteikumi.

▼M2

3.a  
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( 6 ) piemēro ziņošanai par krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem.
3.b  
Kad Birojs iesaka uzsākt turpmākus pasākumus tiesā, neskarot trauksmes cēlēju un informācijas sniedzēju tiesības uz konfidencialitāti un saskaņā ar piemērojamajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumiem, attiecīgā persona var lūgt Birojam sniegt ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 11. pantu, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo personu. Birojs minēto lūgumu nekavējoties dara zināmu visiem minētā ziņojuma saņēmējiem un piešķir piekļuvi tikai ar saņēmēju nepārprotamu piekrišanu. Saņēmēji atbild 12 mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā laikposmā iebildumi nav saņemti, Birojs piešķir piekļuvi.

Kompetentā iestāde var arī atļaut Birojam piešķirt piekļuvi pirms šā termiņa beigām.

▼M2

4.  
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 43. pantu Birojs ieceļ datu aizsardzības inspektoru.

▼M1

Datu aizsardzības inspektora kompetencē ir Biroja un Uzraudzības komitejas sekretariāta veiktā datu apstrāde.

▼B

5.  
Ģenerāldirektors nodrošina, ka informācija sabiedrībai tiek sniegta neitrāli un objektīvi un ka, atklājot informāciju, tiek nodrošināta izmeklēšanas konfidencialitāte un ievēroti šajā pantā un 9. panta 1. punktā izklāstītie principi.

▼M1

Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem Biroja darbinieki un Uzraudzības komitejas sekretariāta darbinieki atturas no jebkādas tādas informācijas neatļautas atklāšanas, ko tie saņēmuši, pildot savus pienākumus, ja vien minētā informācija jau nav likumīgi publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai, un minētais pienākums tiem ir saistošs arī pēc darba attiecību izbeigšanas.

Uzraudzības komitejas locekļiem, veicot savus pienākumus, ir jāievēro tāds pats dienesta noslēpuma pienākums, un minētais pienākums tiem ir saistošs arī pēc viņu pilnvaru beigām.

▼B

11. pants

Izmeklēšanas ziņojums un turpmākā rīcība

1.  
Kad Birojs ir pabeidzis izmeklēšanu, ģenerāldirektora vadībā sagatavo ziņojumu. Minētajā ziņojumā norāda izmeklēšanas juridisko pamatu, veiktās procedūras, konstatētos faktus un to provizorisku juridisko klasifikāciju, konstatēto faktu aptuveno finanšu ietekmi, informāciju par 9. pantā noteikto procesuālo garantiju ievērošanu un izmeklēšanas secinājumus.

▼M2

Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz veicamajām darbībām. Piemērotos gadījumos minētajos ieteikumos norāda jebkādus disciplinārus, administratīvus, finanšu vai tiesvedības pasākumus, kas būtu jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas, kā arī konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju.

2.  

Sagatavojot 1. punktā minētos ziņojumus un ieteikumus, ņem vērā attiecīgos Savienības tiesību aktu un – ciktāl tie ir piemērojami – attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumus.

Pamatojoties uz pirmo daļu sagatavotie ziņojumi kopā ar visiem pierādījumiem, kas tos pamato un kas tiem pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem pierādījumiem:

a) 

valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs;

b) 

kriminālprocesā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori, un ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks;

c) 

tiesvedībā EST un administratīvajā procesā iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās.

Dalībvalstis paziņo Birojam par visiem valstu tiesību aktu noteikumiem, kas ir būtiski otrās daļas b) apakšpunkta mērķiem.

Attiecībā uz otrās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis pēc Biroja pieprasījuma nosūta Birojam valsts tiesu galīgo lēmumu pēc tam, kad attiecīgā tiesvedība ir pabeigta un kad galīgais tiesas nolēmums ir publiski pieejams.

Šī regula neietekmē EST un valsts tiesu un kompetento struktūru pilnvaras administratīvā procesā un kriminālprocesā brīvi novērtēt Biroja sagatavoto ziņojumu pierādījuma spēku.

2.a  
Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto ziņojumu un ieteikumu konsekventu kvalitāti.
3.  
Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā arī attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, kas izriet no ārējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu, un turklāt pēc Biroja pieprasījuma. Dalībvalstis var paziņot Birojam attiecīgās valsts iestādes, kuru kompetencē ir šādu ziņojumu, ieteikumu un dokumentu apstrāde.

▼B

4.  
Pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, jo īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kas izriet no iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu un turklāt pēc Biroja pieprasījuma.

▼M2

5.  
Ja pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotā ziņojumā ir atklāts, ka pastāv fakti, kas varētu būt pamats kriminālprocesa ierosināšanai, minēto informāciju kopā ar ieteikumiem nekavējoties nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, neskarot 12.c un 12.d pantu.

Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ieteikumos noteiktajā termiņā nosūta Birojam informāciju par veiktajiem pasākumiem, ja tādi ir veikti, un attiecīgā gadījumā iemeslus, kāpēc ieteikumi netiek īstenoti, pēc tam, kad Birojs ir nosūtījis visu informāciju saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

▼M2 —————

▼B

7.  
Neskarot 4. punktu, ja, pabeidzot izmeklēšanu, nav iegūti pierādījumi pret attiecīgo personu, ģenerāldirektors beidz izmeklēšanu attiecībā uz minēto personu un desmit darbdienās informē minēto personu.

▼M2

8.  
Ja informācijas sniedzējs Birojam ir sniedzis informāciju, pamatojoties uz kuru ir sākta izmeklēšana, Birojs paziņo šim informācijas sniedzējam, ka izmeklēšana ir pabeigta, ja vien viņš neuzskata, ka šī informācija var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām interesēm un izmeklēšanas un turpmāk veicamās darbības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.

▼B

12. pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm

▼M2

1.  
Neskarot šīs regulas 10. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs ārējas izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas arī var nodot šādu informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.

▼B

2.  
Neskarot 10. un 11. pantu, ģenerāldirektors informāciju, ko Birojs ieguvis iekšējas izmeklēšanas gaitā un kas skar faktus, kuri ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm.

Saskaņā ar 4. pantu un neskarot 10. pantu, ģenerāldirektors attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai nodod arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju, tostarp attiecīgās personas identitātes datus, konstatēto faktu kopsavilkumu, to provizorisku juridisko klasifikāciju un aptuveno ietekmi uz Savienības finanšu interesēm.

Piemēro 9. panta 4. punktu.

▼M2

3.  
Ja to neliedz valsts tiesību akti, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties, un jebkurā gadījumā 12 mēnešu laikā no informācijas, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu, saņemšanas informē Biroju par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz minēto informāciju.

▼B

4.  
Birojs var sniegt pierādījumus tiesvedībā valstu tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Civildienesta noteikumiem.

▼M2

5.  
Birojs var sniegt attiecīgu informāciju Eurofisc tīklam, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 904/2010. Eurofisc darbības jomas koordinatori var nosūtīt Birojam attiecīgu informāciju no Eurofisc tīkla saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 904/2010.

12.a pants

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti

1.  
Katra dalībvalsts šīs regulas vajadzībām norīko dienestu (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Biroju (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”). Ja nepieciešams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu šīs regulas vajadzībām var uzskatīt par kompetentu iestādi.
2.  
Pirms tiek pieņemts lēmums par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu, kā arī izmeklēšanas gaitā vai pēc tās pēc Biroja pieprasījuma krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz vai koordinē palīdzību, kas ir vajadzīga, lai Birojs varētu efektīvi veikt savus uzdevumus. Šāda palīdzība, jo īpaši ietver palīdzību, ko dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 3. panta 5. un 6. punktu, 7. panta 3. punktu un 8. panta 2. un 3. punktu.
3.  
Pēc Biroja lūguma Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti var sniegt tam palīdzību, lai tas varētu veikt koordinēšanas pasākumus saskaņā ar 12.b pantu, tostarp vajadzības gadījumā horizontālu sadarbību un informācijas apmaiņu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu starpā.

12.b pants

Koordinēšanas pasākumi

1.  
Saskaņā ar 1. panta 2. punktu Birojs var organizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, iesaistītās iestādes un Birojs var vākt un analizēt informāciju, tostarp operatīvu informāciju, un apmainīties ar to. Pēc to kompetento iestāžu lūguma, kuras veic izmeklēšanas darbības, Biroja darbinieki var piedalīties minēto iestāžu veiktajās darbībās. Piemēro 6. pantu, 7. panta 6. un 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. pantu.
2.  
Birojs attiecīgā gadījumā sagatavo ziņojumu par veiktajiem koordinēšanas pasākumiem un nodod to attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.
3.  
Šo pantu piemēro, neskarot to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras piešķirtas Komisijai konkrētos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju.
4.  
Birojs var piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, un šajā kontekstā apmainīties ar operatīvu informāciju, kas iegūta, ievērojot šo regulu.

12.c pants

Ziņošana EPPO par noziedzīgu rīcību

1.  
Birojs bez liekas kavēšanās iesniedz EPPO ziņojumu par ikvienu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu. Ziņojumu nosūta bez liekas kavēšanās pirms Biroja veiktās izmeklēšanas vai tās gaitā.
2.  
1. punktā minētajā ziņojumā ietver vismaz faktu aprakstu, tostarp izvērtējumu par kaitējumu, kas ir vai varētu tikt radīts, iespējamo juridisko kvalifikāciju un jebkādu pieejamu informāciju par varbūtējiem cietušajiem, aizdomās turētajiem vai citām iesaistītām personām.
3.  
Birojam nav pienākuma ziņot EPPO par acīmredzami nepamatotiem apgalvojumiem.
4.  
Kad Biroja saņemtā informācija neietver šā panta 2. punktā norādītos elementus un Birojs neveic izmeklēšanu, Birojs var veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtēšanu. Izvērtēšanu veic bez kavēšanās un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc tam, kad saņemta informācija. Minētās izvērtēšanas gaitā piemēro 6. pantu un 8. panta 2. punktu. Pēc šīs sākotnējās izvērtēšanas, Birojs ziņo EPPO par ikvienu noziedzīgu rīcību, kā minēts šā panta 1. punktā.
5.  
Ja Biroja veiktas izmeklēšanas gaitā atklājas šā panta 1. punktā minētā noziedzīgā rīcība un pēc minētajā punktā noteiktā ziņojuma saņemšanas EPPO sāk izmeklēšanu, Birojs neturpina izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, izņemot, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO atbild uz šādu lūgumu termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu.

6.  
Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lūgt Biroju veikt sākotnēju izvērtēšanu par tām ziņotajiem apgalvojumiem. Saistībā ar minētajiem lūgumiem 1.–4. punktu piemēro mutatis mutandis. Birojs informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par sākotnējās novērtēšanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana var apdraudēt Biroja vai EPPO veikto izmeklēšanu.
7.  
Ja Birojs beidz izmeklēšanu pēc tam, kad EPPO ir iesniegts ziņojums saskaņā ar šo pantu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

12.d pants

Izmeklēšanas nedublēšanās

1.  
Neskarot 12.e un 12.f pantu ģenerāldirektors izbeidz sāktu izmeklēšanu un nesāk jaunu izmeklēšanu saskaņā ar 5. pantu, ja EPPO veic izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem. Ģenerāldirektors informē EPPO par visiem lēmumiem neturpināt izmeklēšanu, kas pieņemti šādu iemeslu dēļ.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO atbild uz šādu lūgumu termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu.

Ja Birojs izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

2.  
Lai Birojs varētu apsvērt piemērotu administratīvu rīcību saskaņā ar tā pilnvarām, EPPO var sniegt Birojam attiecīgu informāciju par gadījumiem, kad EPPO ir pieņēmusi lēmumu izmeklēšanu neveikt vai ir izbeigusi lietu. Ja Birojam kļūst zināmi jauni fakti, kas EPPO nebija zināmi brīdī, kad tika pieņemts lēmums par izbeigšanu, kā minēts Regulas (ES) 2017/1939 39. panta 1. punktā, ģenerāldirektors var lūgt EPPO atsākt izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 39. panta 2. punktu.

12.e pants

Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO

1.  

EPPO veiktas izmeklēšanas gaitā un pēc EPPO lūguma saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 101. panta 3. punktu Birojs saskaņā ar savām pilnvarām atbalsta vai papildina EPPO darbību, jo īpaši:

a) 

sniedzot informāciju, analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;

b) 

atvieglojot valsts kompetento administratīvo iestāžu un Savienības struktūru konkrētu darbību koordinēšanu;

c) 

veicot administratīvu izmeklēšanu.

Sniedzot atbalstu EPPO, Birojs atturas no konkrētas rīcības vai pasākumiem, kas varētu apdraudēt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

2.  

Lūgumu, kas minēts 1. punktā, nodod rakstiski, un tajā norāda vismaz:

a) 

informāciju attiecībā uz EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem;

b) 

pasākumus, kurus EPPO lūdz veikt Birojam;

c) 

attiecīgā gadījumā lūguma izpildei paredzēto termiņu.

Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju.

3.  
Lai aizsargātu pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas, – gadījumos, kad Birojs savu pilnvaru ietvaros veic atbalsta pasākumus, ko lūdz EPPO saskaņā ar šo pantu, – EPPO un Birojs, rīkojoties ciešā sadarbībā, nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2017/1939 VI nodaļā paredzētās piemērojamās procesuālās garantijas.

12.f pants

Papildu izmeklēšana

1.  
Gadījumos, kad EPPO veic izmeklēšanu un ģenerāldirektors pienācīgi pamatotos gadījumos uzskata, ka nolūkā atvieglot piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības Birojam arī būtu jāsāk izmeklēšana saskaņā ar Biroja pilnvarām, Birojs rakstiski informē EPPO, norādot izmeklēšanas būtību un mērķi.

Pēc šādas informācijas saņemšanas un termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 12.g pantu, EPPO var iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu. Ja EPPO iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai konkrētu izmeklēšanu darbību veikšanu, tā bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad iebilduma pamatojums vairs nav spēkā.

Ja EPPO neiebilst termiņā, kas tiks noteikts saskaņā ar 12.g pantu, Birojs var sākt izmeklēšanu, kuru tas veic, pastāvīgi apspriežoties ar EPPO. Ja EPPO vēlāk iebilst, Birojs aptur vai izbeidz izmeklēšanu vai atturas no noteiktu izmeklēšanas darbību veikšanas.

2.  
Ja, atbildot uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 12.d pantu, EPPO informē Biroju, ka tā neveic izmeklēšanu, bet vēlāk sāk izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, tā nekavējoties informē Biroju. Ja pēc šādas informācijas saņemšanas ģenerāldirektors uzskata, ka izmeklēšana, ko sācis Birojs, būtu jāturpina, lai atvieglotu piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības, piemēro šā panta 1. punktu.

12.g pants

Darba vienošanās un informācijas apmaiņa ar EPPO

1.  
Birojs noslēdz par darba vienošanos ar EPPO. Šādās darba vienošanās nosaka inter alia praktisku kārtību informācijas apmaiņai, tostarp personas datu, operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas informācijas un klasificētas informācijas apmaiņai, un papildu izmeklēšanai.

Darba vienošanās sīki apraksta kārtību, kādā notiek pastāvīga informācijas apmaiņa apgalvojumu saņemšanas un pārbaudes laikā ar mērķi noteikt kompetenci attiecībā uz izmeklēšanu. Tajās ietver arī kārtību, kādā notiek informācijas nodošana starp Biroju un EPPO, gadījumos, kad Birojs atbalsta vai papildina EPPO. Tajās paredz termiņus, kādos jāatbild uz savstarpējiem pieprasījumiem.

Birojs un EPPO vienojas par termiņiem un sīki aprakstīto kārtību attiecībā uz 12.c panta 5. punktu, 12.d panta 1. punktu un 12.f panta 1. punktu. Līdz tiek panākta šāda vienošanās EPPO uz Biroja pieprasījumiem atbild nekavējoties un jebkurā gadījumā desmit darbdienu laikā pēc 12.c panta 5. punktā un 12.d panta 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas un 20 darbdienu laikā pēc 12.f panta 1. punkta pirmajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas.

Pirms darba vienošanās ar EPPO pieņemšanas ģenerāldirektors nosūta tās projektu Uzraudzības komitejai un Eiropas Parlamentam un Padomei informācijai. Uzraudzības komiteja nekavējoties sniedz atzinumu.

2.  
Birojam ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas EPPO lietu pārvaldības sistēmā, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”.

Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījis Birojs, un datiem, kas ir EPPO rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan Birojam, gan EPPO. Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai EPPO, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas tā lietu pārvaldības sistēmā.

Darba vienošanās nosaka tehniskos un drošības aspektus, kas saistīti ar savstarpēju piekļuvi lietu pārvaldības sistēmām, tostarp iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka katra piekļuve ir pienācīgi pamatota to funkciju veikšanai un ir dokumentēta.

3.  
ģenerāldirektors un Eiropas galvenais prokurors tiekas vismaz reizi gadā, lai apspriestu jautājumus, kas ir abu iestāžu interesēs.

▼B

13. pants

Biroja sadarbība ar Eurojust un Eiropolu

▼M2

1.  
Ievērojot savas pilnvaras aizsargāt Savienības finanšu intereses, Birojs attiecīgos gadījumos sadarbojas ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols). Ja tas nepieciešams minētās sadarbības veicināšanai, Birojs noslēdz administratīvu vienošanos ar Eurojust un Eiropolu. Šāda darba vienošanās var attiekties uz operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas informācijas apmaiņu, tostarp ar personas datiem un klasificētu informāciju, un, pēc pieprasījuma, uz apmaiņu ar progresa ziņojumiem.

▼B

Ja tas var veicināt un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp valsts iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vai ja Birojs ir dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodevis informāciju, kura ir pamats aizdomām, ka notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses un kas ir smags noziegums, Birojs attiecīgo informāciju nodod Eurojust atbilstīgi Eurojust pilnvarām.

2.  
Ja informāciju, ko sniegušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, Birojs nodod Eurojust vai Eiropolam, Birojs minētās dalībvalstu iestādes par to savlaicīgi informē.

14. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.  
Attiecīgos gadījumos Birojs var slēgt administratīvu vienošanos ar trešo valstu kompetentām iestādēm un starptautiskām organizācijām. Attiecīgos gadījumos Birojs savu darbību saskaņo ar kompetentajiem Komisijas dienestiem un ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo īpaši pirms tiek noslēgta šāda vienošanās. Šāda vienošanās var attiekties uz apmaiņu ar operatīvu, stratēģisku vai tehnisku informāciju, tostarp pēc pieprasījuma uz apmaiņu ar progresa ziņojumiem.
2.  
Ja informāciju, ko sniegušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, Birojs nodod trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, pirms informācijas nodošanas Birojs par to informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem Birojs uztur reģistru, kurā ietver informāciju par visiem gadījumiem, kad ir notikusi personas datu nodošana, norādot arī datu nodošanas pamatojumu.

15. pants

Uzraudzības komiteja

▼M2

1.  
Uzraudzības komiteja regulāri pārrauga to, kā Birojs veic izmeklēšanas funkciju, ar mērķi palielināt Biroja neatkarību to kompetenču pienācīgā īstenošanā, kuras Birojam ir noteiktas ar šo regulu.

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārrauga norises, kas ir saistītas ar procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu.

Uzraudzības komiteja ģenerāldirektoram sniedz atzinumus, tostarp attiecīgos gadījumos ieteikumus par, inter alia, resursiem, kas nepieciešami Biroja izmeklēšanas funkcijas veikšanai, par Biroja prioritātēm izmeklēšanas jomā un par izmeklēšanas ilgumu. Minētos atzinumus var sniegt pēc komitejas iniciatīvas, pēc ģenerāldirektora pieprasījuma vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu.

Birojs savā tīmekļa vietnē publicē savas atbildes uz Uzraudzības komitejas sniegtajiem atzinumiem.

Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām iesniedz saskaņā ar trešo daļu sniegto atzinumu kopiju.

Uzraudzības komitejai piešķir pieeju visai informācijai un dokumentiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu veikšanai, tostarp ziņojumiem un ieteikumiem, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, un lietām, kuru izskatīšana tikusi noraidīta, vienlaikus tomēr netraucējot notiekošo izmeklēšanu gaitu un pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības prasības.

▼B

2.  
Uzraudzības komitejā ir pieci neatkarīgi locekļi, kuriem ir pieredze vadošos amatos tieslietu vai izmeklēšanas jomās vai citos pielīdzināmos amatos, kas saistīti ar Biroja darbības jomām. Komitejas locekļus, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

Lēmumā, ar kuru ieceļ Uzraudzības komitejas locekļus, iekļauj arī rezerves sarakstu ar potenciāliem komitejas locekļiem, kuri uz atlikušo pilnvaru termiņu nomaina Uzraudzības komitejas locekļus viena vai vairāku komitejas locekļu atkāpšanās, nāves vai pastāvīgas darbnespējas gadījumā.

3.  
Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas nav atjaunojams. Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejas kompetences saglabāšanu, pamīšus nomaina trīs un divus locekļus.
4.  
Pilnvaru termiņam beidzoties, Uzraudzības komitejas locekļi paliek amatā līdz brīdim, kad viņus nomaina.
5.  
Ja kāds no Uzraudzības komitejas locekļiem vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu smagā pārkāpumā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties, var viņu atcelt no amata.
6.  
Saskaņā ar piemērojamiem Komisijas noteikumiem Uzraudzības komitejas locekļi saņem dienas naudu un atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, pildot amata pienākumus.
7.  
Pildot savus pienākumus, Uzraudzības komitejas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus.

▼M2

8.  
Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā pieņem savu reglamentu, kuru pirms pieņemšanas informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas. Tā rīko vismaz desmit sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar kompetento locekļu balsu vairākumu. Tās sekretariātu nodrošina Komisija ciešā sadarbībā ar Uzraudzības komiteju. Pirms ikviena darbinieka iecelšanas amatā sekretariātā notiek apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sekretariāts rīkojas saskaņā ar Uzraudzības komitejas norādījumiem un neatkarīgi no Komisijas. Komisija, neskarot tās kontroli pār Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta budžetu, neiejaucas Uzraudzības komitejas pārraudzības funkcijās.

▼M1

Ierēdņi, kas iecelti amatā Uzraudzības komitejas sekretariātā, nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus saistībā ar Uzraudzības komitejas pārraudzības funkciju īstenošanu.

▼B

9.  
Uzraudzības komiteja pieņem vismaz vienu darbības ziņojumu gadā, kurā tā jo īpaši pievēršas tādiem jautājumiem kā Biroja neatkarības izvērtēšana, procesuālo garantiju piemērošana un izmeklēšanas ilgums. Minētos ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Uzraudzības komiteja var Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai iesniegt ziņojumus par Biroja veikto izmeklēšanu rezultātiem un rīcību, kas veikta, pamatojoties uz minētajiem rezultātiem.

16. pants

Viedokļu apmaiņa ar iestādēm

▼M2

1.  
Reizi gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija rīko tikšanos ar ģenerāldirektoru, lai politiska līmeņa viedokļu apmaiņā pārrunātu Biroja politiku attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Viedokļu apmaiņā piedalās Uzraudzības komiteja. Eiropas galvenais prokurors ir aicināts piedalīties viedokļu apmaiņā. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas lūguma viedokļu apmaiņā ad hoc kārtībā var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, EPPO, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.
2.  

Saskaņā ar 1. punkta mērķi viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar jebkuru jautājumu, par kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas. Jo īpaši viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar šādiem jautājumiem:

a) 

Biroja izmeklēšanas politikas stratēģiskās prioritātes;

b) 

saskaņā ar 15. pantu sagatavotie Uzraudzības komitejas atzinumi un darbības ziņojumi;

c) 

saskaņā ar 17. panta 4. punktu sagatavotie ģenerāldirektora ziņojumi un attiecīgā gadījumā jebkādi citi iestāžu sagatavoti ziņojumi, kas ir saistīti ar Biroja pilnvaru jomu;

d) 

satvars Biroja attiecībām ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši EPPO, tostarp jebkādi horizontāli un sistēmiski jautājumi, kas radušies, veicot pēcpasākumus saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem;

e) 

satvars Biroja attiecībām ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp jebkādi horizontāli un sistēmiski jautājumi, kas radušies, veicot pēcpasākumus saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem;

f) 

Biroja attiecības ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām saistībā ar šajā regulā minētajām vienošanām;

g) 

Biroja darbības efektivitāte saistībā ar tā pilnvaru izpildi.

▼B

3.  
Visas iestādes, kuras piedalās viedokļu apmaiņā, nodrošina, lai šī viedokļu apmaiņa netraucētu izmeklēšanu gaitai.
4.  
Iestādes, kuras piedalās viedokļu apmaiņā, savā darbībā ņem vērā viedokļu apmaiņā paustos uzskatus. Sagatavojot ziņojumus, kas minēti 17. panta 4. punktā, ģenerāldirektors tajos iekļauj informāciju par šādām Biroja darbībām, ja tādas ir bijušas.

17. pants

Ģenerāldirektors

1.  
Biroju vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru ieceļ Komisija saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams.

▼M2

2.  
Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē aicinājumu pieteikties konkursam. Šādu aicinājumu publicē vismaz sešus mēnešus pirms amatā esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Komisija izveido atbilstoši kvalificētu amata kandidātu sarakstu. Pēc tam, kad Uzraudzības komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par Komisijas piemēroto atlases procedūru, Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi vienojas par sarakstu ar trim kandidātiem no Komisijas sastādītā piemēroto amata kandidātu saraksta. Komisija ieceļ ģenerāldirektoru no minētā kandidātu saraksta.
3.  
Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus ne attiecībā uz ārējas un iekšējas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumu sākšanu un veikšanu, ne attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu pēc šādas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumiem. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju un izlemj, vai EST celt prasību pret Komisiju.
4.  
Ģenerāldirektors regulāri un vismaz reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajām darbībām un konstatētajām problēmām, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu un informācijas sniedzēju likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā valsts tiesību aktus, kas piemērojami tiesvedībai. Minētajos ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par pasākumiem, ko veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras, ņemot vērā Biroja sagatavotos ziņojumus un ieteikumus.
4.a  
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma saistībā ar savu budžeta kontroles tiesību īstenošanu ģenerāldirektors var sniegt informāciju par Biroja darbību, ievērojot izmeklēšanas un pēc to pabeigšanas veikto procedūru konfidencialitāti. Eiropas Parlaments un Padome nodrošina saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
5.  

Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbībām, izmeklēšanas funkcijas īstenošanu un par veiktajiem izmeklēšanas pēcpasākumiem.

Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par:

a) 

gadījumiem, kad nav ievēroti ģenerāldirektora ieteikumi;

b) 

gadījumiem, kad informācija ir nodota dalībvalstu tiesu iestādēm vai EPPO;

c) 

lietām, kurās izmeklēšana netika sākta, un izbeigtajām lietām;

d) 

izmeklēšanas ilgumu saskaņā ar 7. panta 8. punktu.

▼B

6.  
Dažu 5. pantā, 7. panta 2. punktā, 11. panta 7. punktā un 12. panta 2. punktā noteiktu uzdevumu veikšanu ģenerāldirektors var rakstiski deleģēt vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem, norādot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus.

▼M2

7.  
Ģenerāldirektors izveido iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas ir saistīta ar, inter alia, attiecīgo personu procesuālu garantiju un pamattiesību, kā arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā 11. panta 2. punktu. Likumības pārbaudi veic Biroja darbinieki, kas ir eksperti tiesību un izmeklēšanas procedūru jomā. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.
8.  

Ģenerāldirektors pieņem Biroja darbiniekiem paredzētas izmeklēšanas procedūru vadlīnijas. Minētās vadlīnijas atbilst šīs regulas noteikumiem un ietver, inter alia, tādus jautājumus kā:

a) 

prakse, kas jāievēro Biroja pilnvaru īstenošanā;

b) 

sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē izmeklēšanas procedūras;

c) 

procesuālās garantijas;

d) 

sīki izstrādāta informācija par iekšējām konsultēšanās un kontroles procedūrām, tostarp likumības pārbaudi;

e) 

datu aizsardzība un politika attiecībā uz saziņu un piekļuvi dokumentiem, kā noteikts 10. panta 3.b punktā;

f) 

attiecības ar EPPO.

▼B

Minētās pamatnostādnes un visus to labojumus pieņem pēc tam, kad Uzraudzības komitejai par tiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus, un pēc tam tos informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī informācijas nolūkā visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās publicē Biroja interneta vietnē.

▼M2

9.  
Pirms ģenerāldirektoram uzliek disciplinārsodu vai pirms atceļ ģenerāldirektora imunitāti, Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju.

▼B

Lēmumam par disciplinārsoda uzlikšanu ģenerāldirektoram ir jābūt pamatotam, un to informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai.

10.  
Visas atsauces uz Biroja direktoru tiesību aktos jālasa kā atsauces uz ģenerāldirektoru.

▼M1

18. pants

Finansējums

Biroja apropriāciju kopsummu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā, kas attiecas uz Komisiju, un detalizēti izklāsta minētās budžeta iedaļas pielikumā. Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā, kas attiecas uz Komisiju.

Biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam. Komisijas štatu sarakstā iekļauj Uzraudzības komitejas sekretariātu.

▼M2

19. pants

Novērtējuma ziņojums un iespējamā pārskatīšana

1.  
Ne vēlāk kā piecus gadu pēc dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti un lietderību. Minētajam ziņojumam pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu.
2.  
Ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad, ievērojot 1. punktu, ir iesniegts novērtējuma ziņojums, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kas paredz modernizēt Biroja darbības satvaru, tostarp papildu vai sīkāk izstrādātus noteikumus par Biroja izveidi, tā funkcijām vai procedūrām, kas piemērojamas tā darbībām, jo īpaši attiecībā uz tā sadarbību ar EPPO, pārrobežu izmeklēšanu un izmeklēšanu dalībvalstīs, kuras nepiedalās EPPO.

▼B

20. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

21. pants

Stāšanās spēkā un pārejas noteikumi

1.  
Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  
Regulas 15. panta 3. punktu piemēro to Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru termiņam, kuri šajā amatā atrodas dienā, kad šī regula stājas spēkā. Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs izlozē divus Uzraudzības komitejas locekļus, kuru pilnvaru termiņš, atkāpjoties no 15. panta 3. punkta pirmā teikuma, beigsies pēc pirmajiem 36 pilnvaru termiņa mēnešiem. Lai nomainītu locekļus, kuru pilnvaru termiņš beidzas, ieceļ divus jaunus locekļus, kuru pilnvaru termiņš automātiski ir pieci gadi, saskaņā ar sarakstu, kas iekļauts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumā 2012/45/ES, Euratom (2012. gada 23. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas locekļus, un ievērojot secību, kādā šīs personas sarakstā ir minētas ( 7 ). Minētie jaunie locekļi ir pirmās divas personas, kuras minētas šajā sarakstā.
3.  
Regulas 17. panta 1. punkta trešo teikumu piemēro tā ģenerāldirektora pilnvaru termiņam, kurš šajā amatā atrodas dienā, kad stājas spēkā šī regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

ATCELTĀS REGULAS (MINĒTAS 20. PANTĀ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999

(OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.)

Padomes Regula (Euratom) Nr. 1074/1999

(OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.)



II PIELIKUMS



ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr 1073/1999 un Regula (Euratom) Nr. 1074/1999

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

—

1. panta 3. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 4. punkts

—

1. panta 5. punkts

—

2. panta 1. punkts

—

2. panta 2. punkts

—

2. panta 3. punkts

2. pants

2. panta 4. punkts

—

2. panta 5. punkts

—

2. panta 6. punkts

—

2. panta 7. punkts

3. panta pirmā daļa

3. panta 1. punkta pirmā daļa

3. panta otrā daļa

3. panta 1. punkta otrā daļa

—

3. panta 2. punkts

—

3. panta 3. punkta otrā daļa

—

3. panta 3. punkta trešā daļa

—

3. panta 4. punkts

—

3. panta 5. punkts

—

3. panta 6. punkts

4. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkta otrā daļa

4. panta 1. punkta otrā daļa

4. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkta pirmā daļa

4. panta 3. punkts

4. panta 3. punkta otrā daļa

—

4. panta 4. punkts

4. panta 4. punkta pirmais teikums

—

4. panta 5. punkts

4. panta 5. punkta pirmā daļa

4. panta 6. punkta pirmā daļa

—

4. panta 6. punkta otrā daļa

4. panta 5. punkta otrā daļa

4. panta 6. punkta trešā daļa

4. panta 6. punkta a) apakšpunkts

4. panta 7. punkts

4. panta 6. punkta b) apakšpunkts

—

—

4. panta 8. punkts

—

5. panta 1. punkts

5. panta pirmā daļa

5. panta 2. punkta pirmā daļa

5. panta otrā daļa

5. panta 2. punkta otrā daļa

—

5. panta 3. punkts

—

5. panta 4. punkts

—

5. panta 5. punkts

—

5. panta 6. punkts

—

6. pants

6. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

7. panta 2. punkta pirmais teikums

6. panta 3. punkts

7. panta 2. punkta otrais teikums

6. panta 4. punkts

3. panta 3. punkta pirmā daļa

—

7. panta 4. punkts

6. panta 5. punkts

7. panta 5. punkts

6. panta 6. punkts

7. panta 3. punkts

—

7. panta 6. punkts

—

7. panta 7. punkts

—

7. panta 8. punkts

7. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

8. panta 3. punkts

—

9. pants

8. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

8. panta 2. punkta pirmā daļa

10. panta 2. punkts

8. panta 2. punkta otrā daļa

—

8. panta 3. punkts

—

8. panta 4. punkts

—

—

10. panta 4. punkts

—

10. panta 5. punkts

9. panta 1. punkts

11. panta 1. punkta pirmā daļa

—

11. panta 1. punkta otrā daļa

9. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

9. panta 3. punkts

11. panta 3. punkts

9. panta 4. punkts

11. panta 4. punkts

—

11. panta 5. punkts

—

11. panta 6. punkts

—

11. panta 7. punkts

—

11. panta 8. punkts

10. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

12. panta 2. punkta pirmā daļa

—

12. panta 2. punkta otrā daļa

—

12. panta 2. punkta trešā daļa

10. panta 3. punkts

4. panta 4. punkta otrais teikums

—

12. panta 3. punkts

—

12. panta 4. punkts

—

13. pants

—

14. pants

11. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 1. punkta pirmā daļa

—

15. panta 1. punkta otrā daļa

11. panta 1. punkta otrā daļa

15. panta 1. punkta trešā daļa

—

15. panta 1. punkta ceturtā daļa

—

15. panta 1. punkta piektā daļa

11. panta 2. punkts

15. panta 2. punkta pirmā daļa

—

15. panta 2. punkta otrā daļa

11. panta 3. punkts

15. panta 3. punkts

11. panta 4. punkts

15. panta 4. punkts

—

15. panta 5. punkts

—

15. panta 6. punkts

11. panta 5. punkts

15. panta 7. punkts

11. panta 6. punkts

15. panta 8. punkts

11. panta 7. punkts

17. panta 5. punkta trešā daļa

11. panta 8. punkts

15. panta 9. punkts

—

16. pants

12. panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts

17. panta 2. punkts

12. panta 3. punkta pirmā daļa

17. panta 3. punkts

12. panta 3. punkta otrā daļa

17. panta 4. punkts

12. panta 3. punkta trešā daļa

10. panta 3. punkts

—

17. panta 5. punkta pirmā daļa

—

17. panta 5. punkta otrā daļa

—

17. panta 6. punkts

—

17. panta 7. punkts

—

17. panta 8. punkts

12. panta 4. punkta pirmais teikums

17. panta 9. punkta pirmā daļa

12. panta 4. punkta otrais teikums

17. panta 9. punkta otrā daļa

—

17. panta 10. punkts

13. pants

18. pants

14. pants

—

15. pants

19. pants

—

20. pants

16. pants

21. panta 1. punkts

—

21. panta 2. punkts

—

21. panta 3. punkts

—

I pielikums

—

II pielikums


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 3 ) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 5 ) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

( 7 ) OV L 26, 28.1.2012., 30. lpp.