Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006

Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā, lai mazinātu grūtības, ko Līguma 349. pantā minētajiem Savienības reģioniem (“tālākie reģioni”) rada to ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta, izolētība, nelielā platība, reljefs, sarežģītie klimatiskie apstākļi un ekonomiskā atkarība no ierobežota skaita produktu ražošanas.

1. Regulas 1. pantā minētie īpašie pasākumi veicina šādu mērķu sasniegšanu:

2. Šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus īsteno, izmantojot III, IV un V nodaļā minētos pasākumus.

1. Regulas 1. pantā paredzētos pasākumus nosaka katram tālākajam reģionam, izmantojot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) (“POSEI programma”), kurā ietilpst:

2. POSEI programmu izveido tādā ģeogrāfiskajā līmenī, kādu attiecīgā dalībvalsts uzskata par vispiemērotāko. To sagatavo kompetentās iestādes, ko izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts, kura, apspriedusies ar kompetentajām iestādēm un organizācijām attiecīgajā vietējā līmenī, iesniedz to Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 6. pantu.

3. Katra dalībvalsts attiecībā uz saviem tālākajiem reģioniem var iesniegt tikai vienu POSEI programmu.

1. Pasākumi, ko veic saskaņā ar POSEI programmām, atbilst Savienības tiesību aktiem. Šādi pasākumi ir saskanīgi ar pārējām Savienības politikas nostādnēm un saskaņā ar šādām politikas nostādnēm veiktajiem pasākumiem.

2. Ir jānodrošina, ka saskaņā ar POSEI programmām veiktie pasākumi saskan ar pasākumiem, kas tiek īstenoti saistībā ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas, jo īpaši kopīgo tirgus organizāciju, lauku attīstības, produktu kvalitātes, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības, instrumentiem.

1. POSEI programmas izveido ar Regulu (EK) Nr. 247/2006, un tās finansē, izmantojot 30. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu.

Ikviena programma ietver provizorisko piegādes bilanci, kurā norādīti produkti, to daudzumi un piegādei paredzētā Savienības atbalsta summa, un vietējās ražošanas atbalsta programmas projektu.

2. Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociāli ekonomiskajiem partneriem var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotus priekšlikumus minēto pasākumu grozīšanai 30. panta 2. un 3. punktā minētā finanšu piešķīruma kontekstā, lai tās labāk pielāgotu tālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido procedūras, lai novērtētu, vai ierosinātie grozījumi atbilst Savienības tiesību aktiem, un pieņemtu lēmumus par to apstiprināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Procedūrās, ko izveido ar 2. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, var ņemt vērā šādus elementus: to, cik nozīmīgi ir dalībvalstu ierosinātie grozījumi attiecībā uz jaunu pasākumu ieviešanu; vai pasākumiem piešķirtā budžeta izmaiņas ir būtiskas, vai tiek mainītas produktu atbalsta summas un apmēri provizoriskajās piegādes bilancēs un modificēti kodi un apraksti, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ( 2 ).

4. Īstenošanas akti, kas minēti 2. punktā, ikvienai procedūrai nosaka arī to, cik bieži pieprasāma grozījumu izdarīšana, kā arī termiņu, kurā apstiprinātie grozījumi ir jāīsteno.

Dalībvalstis līdz 2013. gada 22. aprīlim iesniedz Komisijai savu POSEI programmu grozījumu projektus, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar 30. panta 5. punktu.

Šie grozījumi kļūst piemērojami vienu mēnesi pēc to iesniegšanas, ja Komisija šajā laikā nav izteikusi iebildumus.

Kompetentās iestādes 30. panta 5. punktā minēto atbalstu izmaksā ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

Dalībvalstis veic pārbaudes, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Komisija pieņem īstenošanas aktus par dalībvalstīm veicamo pārbaužu minimālajām prasībām.

Komisija arī pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz procedūrām un fiziskiem un finanšu rādītājiem, lai nodrošinātu programmu īstenošanas efektīvu uzraudzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kam tālākajos reģionos ir būtiska nozīme cilvēka uzturā, citu produktu ražošanā vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem.

2. Attiecīgā dalībvalsts pēc saviem uzskatiem vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī izveido provizorisku piegādes bilanci, lai skaitliski izteiktu katra tālākā reģiona ikgadējās vajadzības pēc Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

To uzņēmumu vajadzībām, kuri iepako un pārstrādā produktus, kas paredzēti vietējam tirgum, tradicionālajai nosūtīšanai uz pārējo Savienības teritoriju vai eksportam kā daļai no reģionālās tirdzniecības saskaņā ar 14. panta 3. punktu vai tradicionālo tirdzniecības plūsmu kontekstā, var izstrādāt atsevišķu provizorisko bilanci.

1. Nepārsniedzot provizoriskajā piegādes bilancē noteiktos daudzumus, to produktu tiešo importu no trešām valstīm uz tālākajiem reģioniem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu no trešām valstīm, ar nodokļiem neapliek.

Šajā nodaļā produktus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā saskaņā ar režīmu, ko piemēro ievešanai pārstrādei, vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par tiešo importu no trešām valstīm.

2. Lai nodrošinātu saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto vajadzību apmierināšanu cenas un kvalitātes ziņā, vienlaikus raugoties, lai piegāžu apjomā tiktu saglabāta Savienības daļa, piešķir atbalstu tādu Savienības produktu piegādei tālākajiem reģioniem, kurus uzglabā noliktavās saistībā ar valsts intervences pasākumiem vai kuri ir pieejami Savienības tirgū.

Šādu atbalstu nosaka katram attiecīgo produktu veidam, lai ņemtu vērā papildu izmaksas, kas rodas, produktus transportējot uz tālākajiem reģioniem, un cenas, kuras piemēro eksportam uz trešām valstīm, kā arī – lauksaimnieciskās ražošanas resursu un pārstrādei paredzēto produktu gadījumā – papildu izmaksas, kas saistītas ar ārkārtīgi tālo atrašanās vietu un jo īpaši – ar to izolētību un nelielo platību.

3. Atbalstu nepiešķir tādu produktu piegādei, kuriem īpašais piegādes režīms jau ir piemērots citā tālākajā reģionā.

4. Īpašo piegādes režīmu piemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte. Attiecībā uz produktiem no trešām valstīm nodrošina tādu pašu garantiju līmeni kā attiecībā uz produktiem, ko ražo atbilstīgi Savienības veterinārijas un augu veselības standartiem.

1. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai atbalstu saistībā ar īpašo piegādes režīmu piešķir, uzrādot sertifikātu.

Šos sertifikātus izsniedz tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir reģistrēti kompetento iestāžu uzturētā reģistrā.

2. Iesniedzot pieteikumu importa atļaujas, atbrīvojuma sertifikāta vai atbalsta sertifikāta saņemšanai, nodrošinājumu neprasa. Tomēr – ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu, – kompetentā iestāde var pieprasīt sniegt nodrošinājumu piešķirtās priekšrocības apmērā, kā minēts 13. pantā. Šādos gadījumos piemēro 34. panta 1., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 376/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem ( 3 ).

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 33. pantu, paredzot nosacījumus ekonomikas dalībnieku iekļaušanai attiecīgajā reģistrā un nodrošinot, ka ekonomikas dalībnieki pilnībā izmanto savas tiesības piedalīties īpašajā piegādes režīmā.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis vienādi piemēro šo pantu, jo īpaši attiecībā uz sertifikātu sistēmas ieviešanu un ekonomikas dalībnieku saistībām, kuras tie uzņēmušies reģistrēšanās brīdī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Īpašo piegādes režīmu, kas izpaužas kā atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa vai atbalsta piešķiršana, piemēro ar nosacījumu, ka tā rezultātā gūtā ekonomiskā priekšrocība tiek nodota tālāk galalietotājam, kurš var būt vai nu patērētājs, ja produkti ir paredzēti tiešajam patēriņam, pēdējais pārstrādātājs vai iepakotājs, ja produkti paredzēti pārstrādes vai iepakošanas rūpniecībai, vai lauksaimnieki, ja produkti paredzēti lopbarībai vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi.

Šā punkta pirmajā daļā minētā priekšrocība ir līdzvērtīga ievedmuitas atbrīvojuma summai vai atbalsta summai.

2. Lai nodrošinātu 1. punkta vienotu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz 1. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, un konkrētāk – attiecībā uz nosacījumiem uzraudzībai, ko dalībvalstis veic, lai pārbaudītu, vai no attiecīgās priekšrocības gūtais labums patiešām ir nodots tālāk galalietotājam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Eksports uz trešām valstīm un nosūtīšana uz pārējo Savienības teritoriju

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka prasības attiecībā uz to produktu eksportu uz trešām valstīm vai nosūtīšanu uz pārējo Savienības teritoriju, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, un šīs prasības ietver ievedmuitas nodokļa maksāšanu vai 10. pantā minētā saņemtā atbalsta atmaksāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, sertifikāts nav jāuzrāda.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro tirdzniecības plūsmām starp Francijas aizjūras departamentiem.

2. Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro produktiem, kas iegūti, tālākajos reģionos pārstrādājot produktus, kuriem piemērots īpašais piegādes režīms, ja šos produktus:

Par eksportētajiem produktiem, kas minēti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, nekādu kompensāciju nepiešķir.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kas minēti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, sertifikāts nav jāuzrāda.

3. Šajā nodaļā ar jēdzienu “reģionāla tirdzniecība” ir domāta ikviena tālākā reģiona tirdzniecība ar trešām valstīm, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā attiecīgie tālākie reģioni, un ar valstīm, ar ko tālākajiem reģioniem ir vēsturiskas tirdzniecības saiknes. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido minēto valstu sarakstu, ņemot vērā objektīvas prasības, ko dalībvalstis iesniegušas pēc apspriešanās ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Tos Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeirai vai Kanāriju salām piegādātos produktus, kuriem piemērots īpašais piegādes režīms un kurus izmanto kuģu un gaisa kuģu apgādei, uzskata par vietēji patērētiem.

5. Atkāpjoties no 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju šādus turpmākos piecus gadus var nosūtīt šādu maksimālo cukura (KN kods 1701 ) daudzumu:

6. Pārstrādes darbības, kas var būt saistītas ar tradicionālo vai reģionālo eksportu vai tradicionālo nosūtīšanu, pēc analoģijas atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajiem pārstrādes nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar režīmu ieviešanai pārstrādei, un pārstrādes procedūrai saskaņā ar muitas kontroli, izņemot visus parastos apstrādes veidus.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 204. panta 2. un 3. punktā noteiktajā laikposmā tās pašas regulas 61. pantā minēto ārpuskvotas produkciju atbrīvo no ievedmuitas nodokļa, ievērojot šīs regulas 9. pantā minēto provizorisko piegādes bilanci attiecībā uz cukuru, kurš:

2. Azoru salās 1. punktā minētos daudzumus, kuri paredzēti rafinēšanai, var papildināt ar jēlcukuru, kas atbilst KN kodam 1701 11 10 (niedru jēlcukurs), ievērojot provizorisko piegādes bilanci.

Nosakot Azoru salu vajadzības pēc jēlcukura, ņem vērā vietējās cukurbiešu ražošanas attīstību. Daudzumus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, nosaka tā, lai Azoru salās rafinētā cukura gada kopējais apjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu.

Atkāpjoties no 9. panta, Kanāriju salas arī turpmāk var saņemt rūpnieciskai pārstrādei paredzēta sausā vājpiena, kas atbilst KN kodam 1901 90 99 (sausais vājpiens, kas satur augu taukus), piegādes, nepārsniedzot 800 tonnu gadā. Atbalsts, kas piešķirts šā produkta piegādei no Savienības, nepārsniedz EUR 210 par tonnu, un to iekļauj 30. pantā noteiktajā maksimālajā apjomā. Šo produktu izmanto tikai vietējam patēriņam.

Francijas aizjūras departamentā Reinjonā nekādus ievedmuitas nodokļus neuzliek patēriņam importētiem produktiem, kas atbilst KN kodiem 1006 10 , 1006 20 un 1006 40 00 .

1. Produktus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, administratīvi pārbauda tad, kad tos importē vai ieved tālākajos reģionos, kā arī tad, kad tos eksportē vai nosūta no šiem reģioniem.

Komisija pieņem īstenošanas aktus par dalībvalstīm veicamo pārbaužu minimālajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ja 12. pantā minētais ekonomikas dalībnieks neievēro saistības, ko tas uzņēmies saskaņā ar 12. pantu – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus –, kompetentā iestāde, neskarot atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem piemērojamās sankcijas:

3. Ja 12. pantā minētie ekonomikas dalībnieki neveic plānoto importu vai ievešanu, kompetentā iestāde – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus – pārtrauc to tiesības pieteikties uz atļaujām un sertifikātiem uz 60 dienām, sākot no attiecīgās atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņa beigām. Pēc apturēšanas laikposma beigām turpmākās atļaujas vai sertifikātus izsniedz, ja ir sniegts nodrošinājums, kas līdzvērtīgs tās priekšrocības skaitliskajai vērtībai, kuru piešķir uz laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai atkārtoti izmantotu jebkuru produktu daudzumu, kuri ir pieejami izsniegto atļauju un sertifikātu neizmantošanas, daļējas izmantošanas vai anulēšanas vai piešķirto priekšrocību atgūšanas rezultātā.

1. POSEI programmas ietver tādus īpašus pasākumus Līguma trešās daļas III sadaļas darbības jomā ietilpstošo lauksaimniecības produktu vietējās ražošanas veicināšanai, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību ikvienā tālākajā reģionā.

2. Programmas daļas, kurās iekļauti pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam un kuras atbilst 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, ietver vismaz šādus elementus:

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus par prasībām attiecībā uz 2. punktā aprakstītā atbalsta sniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Programmā var iekļaut pasākumus lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes vai pārdošanas atbalstam tālākajos reģionos.

Katrs pasākums var ietvert dažādas darbības. Katrai darbībai programmā nosaka vismaz šādus elementus:

Lai atbalstītu produktu laišanu tirgū ārpus reģiona, kurā tie saražoti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem laišanai tirgū paredzētā atbalsta summas noteikšanai un attiecīgā gadījumā attiecībā uz nosacījumiem to produktu daudzuma noteikšanai, kuriem šo atbalstu piemēro.

1. Šajā nodaļā paredzēto pasākumu pārbaudi veic, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

2. Nepamatota maksājuma gadījumā tā saņēmējs atmaksā attiecīgo summu. Pēc analoģijas piemēro 80. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu ( 4 ).

1. Lai uzlabotu informētību par tālākajiem reģioniem raksturīgiem kvalitatīviem pārstrādātiem vai nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un veicinātu šo produktu patēriņu, ievieš logotipu.

2. Šā panta 1. punktā minētā logotipa izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās tirdzniecības organizācijas. Dalībvalstu iestādes šos priekšlikumus kopā ar atzinumu par tiem nosūta Komisijai.

Šā logotipa izmantošanu uzrauga publiska institūcija vai struktūra, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem tiesībām izmantot šo logotipu, tā atveidošanai un šāda atveidojuma izmantošanai. Minētos nosacījumus paredz tādus, lai tie uzlabotu informētību par tālāko reģionu kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem un palielinātu šādu produktu patēriņu neatkarīgi no tā, vai tie ir pārstrādāti vai nepārstrādāti.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par logotipa izmantošanu un dalībvalstu veicamo pārbaužu un uzraudzības minimālajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktu, minētās regulas I pielikumā noteiktos gada maksimālos apjomus, par kuriem var saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apmēram gadījumā, ja tiek veikti pasākumi ezeru aizsardzībai Azoru salās un pasākumi ainavas, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemes tradicionālo iezīmju aizsardzībai un akmens sienu saglabāšanai tālākajos reģionos.

2. Attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā minētajās šiem reģioniem paredzētajās programmās iekļauj to pasākumu aprakstu, kuri ir plānoti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

1. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums un kuriem piemēro tā 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar Līguma 108. pantu var atļaut darbības atbalstu minēto produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, lai mazinātu tālāko reģionu lauksaimnieciskās darbības īpašos ierobežojumus, ko rada to izolētība un ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta.

2. Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu POSEI programmu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis par piešķirto valsts atbalstu paziņo Komisijai, un Komisija var to apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajām programmām. Atbalstu, par kuru šādi paziņots, uzskata par tādu, par kuru paziņots Līguma 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

3. Francija savu tālāko reģionu cukura nozarei var piešķirt atbalstu, kas nepārsniedz EUR 90 miljonus vienā tirdzniecības gadā.

Francija par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām.

4. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 180. panta pirmās daļas, kā arī no 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko konkrētus konkurences noteikumus piemēro dažu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai ( 5 ), Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus dalībvalstis veic saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu, šā panta 3. punktu un 24. un 28. pantu.

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai to organismu kontroles programmas, kuri ir kaitīgi augiem vai augu produktiem tālākajos reģionos. Šajās programmās jo īpaši nosaka sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, to ilgumu un izmaksas.

Komisija izvērtē iesniegtās programmas. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu vai noraidītu minētās programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Savienība sniedz ieguldījumu 1. punktā minēto programmu finansēšanā, pamatojoties uz reģionu situācijas tehnisku analīzi.

Šāds ieguldījums var segt līdz pat 75 % no attaisnotajiem izdevumiem. Maksājumu veic, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt pārbaudes, ko tās vārdā veic eksperti, kuri minēti 21. pantā Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā ( 6 ).

Kaitīgo organismu kontroles programmas Savienības attālākajos reģionos Savienība finansē saskaņā noteikumiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 ( 7 ) par tādu izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz katru reģionu un programmu, ar ko, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un programmu, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, noteiktu:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.v, 103.w, 103.x un 182.a pantā minētos pasākumus Azoru salām un Madeirai nepiemēro.

2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a panta 2. punkta otro daļu, vīnogas, kas izaudzētas no minētās daļas b) punktā uzskaitītajām vīnogulāju šķirnēm un kas novāktas Azoru salās un Madeirā, var izmantot vīna ražošanai, ja šis vīns paliek minētajos reģionos.

Portugāle pakāpeniski pārtrauc ievākt ražu no zemes gabaliem, kas apstādīti ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minēto šķirņu vīnogulājiem, vajadzības gadījumā izmantojot minētās regulas 103.q pantā paredzēto atbalstu.

3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.f panta, Kanāriju salām līdz 2012. gada 31. decembrim piemēro stādīšanas tiesību pārejas režīmu.

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 79. pantā minētās papildu nodevas sadalīšanas nolūkā par ražotājiem, kas piedalījušies limita pārsniegšanā, uzskata tikai tos ražotājus, kas minētās regulas 65. panta c) punkta nozīmē ir reģistrējuši savu darbību un nodarbojas ar ražošanu Azoru salās, to tirgū laistās produkcijas apjomam pārsniedzot to references daudzumu, kuram pieskaitīts šā punkta trešajā daļā minētais procents.

Papildu nodevu piemēro daudzumiem, kas pārsniedz kvotu, kura tādējādi palielinājusies par trešajā daļā minēto procentu, pēc tam kad neizmantotie daudzumi, nepārsniedzot minētā palielinājuma rezultātā radušās robežvērtības, pārdalīti visiem ražotājiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 65. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrējuši savu darbību un nodarbojas ar lauksaimniecību Azoru salās, proporcionāli katram ražotājam pieejamajam references daudzumam.

Pirmajā daļā minētais procents ir attiecība starp 23 000 tonnu daudzumu, sākot no 2005./2006. tirdzniecības gada, un katrai saimniecībai pieejamo references daudzumu kopsummu 2010. gada 31. martā. Tas attiecas tikai uz kvotām, kas pieejamas 2010. gada 31. martā.

2. Piena vai piena ekvivalenta daudzumus, kuri laisti tirgū, pārsniedzot attiecīgo kvotu, bet kuri atbilst 1. punkta trešajā daļā minētajam procentam, pēc tajā pašā punktā minētās pārdalīšanas neņem vērā, nosakot iespējamu kvotas pārsniegumu Portugālē, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 66. pantu.

3. Piena ražotājiem piemērojamo papildu nodevas režīmu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1234/2007, nepiemēro Francijas aizjūras departamentos un, vietējās produkcijas apjomam nepārsniedzot 4 000 tonnu piena, Madeirā.

4. Neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punktu, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota īpaši augstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā ir atļauta, nepārsniedzot vietējā patēriņa vajadzības, ar noteikumu, ka šis pasākums nepadraud vietēji saražotā piena savākšanu un realizāciju. Ja Francija pierāda šāda pasākuma lietderību Francijas aizjūras departamentos – Martinikā, Gvadelupā un Francijas Gviānā, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt nepieciešamos deleģētos aktos saskaņā ar 33. pantu, lai paplašinātu šā pasākuma piemērošanu, attiecinot to arī uz minētajiem departamentiem. Šo produktu izmanto tikai vietējam patēriņam.

Šādi atjaunota ļoti augstā temperatūrā apstrādāta piena iegūšanas metodi skaidri norāda uz pārdošanas etiķetes.

1. Tikmēr, kamēr bullēnu vietējais skaits nav sasniedzis pietiekamu daudzumu, lai nodrošinātu vietējās liellopu gaļas ražošanas saglabāšanu un attīstību Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nodrošina iespēju liellopus importēt no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot ievedmuitas nodokli saskaņā ar kopējo muitas tarifu. Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu šo panta daļu, un jo īpaši līdzekļus, ar kādiem ievieš atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa attiecībā uz bullēnu importu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecībā uz dzīvniekiem, kas atbilst šā punkta pirmajā daļā minētā atbrīvojuma piemērošanas kritērijiem, piemēro 13. pantu un 14. panta 1. punktu.

2. To dzīvnieku skaitu, kuri atbilst 1. punktā minētā atbrīvojuma kritērijiem, nosaka POSEI programmās, ja šāda importa nepieciešamību pamato ar vietējās ražošanas attīstību. Prioritāti attiecībā uz šādiem dzīvniekiem piešķir ražotājiem, no kuru turējumā esošajiem nobarošanai paredzētajiem dzīvniekiem vismaz 50 % ir vietējas izcelsmes dzīvnieki.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem importu atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. Minētajos nosacījumos ņem vērā liellopa gaļas ražošanas nozares vietējās īpatnības.

3. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, Portugāle var samazināt tai noteiktā maksimāli pieļaujamā apjoma komponenti, kas atbilst maksājumiem par aitas un kazas gaļu un piemaksu par zīdītājgovīm. Šādā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu attiecībā uz atbilstīgo summu no maksimālā pieļaujamā apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, ko pārnes uz finanšu piešķīrumu, kurš minēts šīs regulas 30. panta 2. punkta otrajā ievilkumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās. Šā atbalsta piešķiršana nedrīkst izraisīt diskrimināciju starp ražotājiem šajās salās.

Atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 2 980,62 par tonnu. Papildu atbalstu katru gadu piešķir par apjomu, kas nepārsniedz 10 tonnas.

1. Muitas nodokļus neuzliek tādas jēltabakas un daļēji apstrādātas tabakas tiešajam importam Kanāriju salās, kura atbilst šādiem KN kodiem:

Pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu piešķir ar 12. pantā minētajiem sertifikātiem.

Šo atbrīvojumu piemēro pirmajā daļā minētajiem produktiem, kas paredzēti pārstrādei Kanāriju salās, lai vietējā līmenī ražotu patēriņam domātus gatavus tabakas izstrādājumus, nepārsniedzot importa maksimālo apjomu gadā, proti, 20 000 tonnu jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu ekvivalenta.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai, un konkrētāk – pasākumus, lai ieviestu tabakas importa atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa Kanāriju salās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 8 ) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, izņemot pasākumus, kas noteikti:

2. Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādas ikgadējās summas:

3. Summas, ko attiecībā uz katru finanšu gadu piešķir III nodaļā paredzētajiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt šādas summas:

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka prasības, saskaņā ar kurām dalībvalstis var grozīt to finansējumu, ko katru gadu piešķir dažādajiem produktiem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem tā ikgadējā maksimālā apjoma noteikšanai, kādu var piešķirt pasākumiem pētījumu, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības finansēšanai, ar noteikumu, ka šāds piešķīrums ir saprātīgs un proporcionāls.

5. Savienība attiecībā uz 2013. finanšu gadu piešķir papildu finansējumu tālāko reģionu banānu nozarei, kura maksimālais apjoms ir šāds:

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm un administratīvām sankcijām, un informē par to Komisiju.

1. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī paziņo Komisijai par apropriācijām, kas tām darītas pieejamas un ko tās ir paredzējušas nākamajā gadā izmantot provizoriskās piegādes bilances īstenošanai un katra POSEI programmās iekļautā vietējās lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanas pasākuma īstenošanai.

2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā.

3. Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp banānu un piena nozarē, kuras veiktas saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

4. Analīzēs, pētījumos un novērtējumos, ko Komisija veic saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem un kopējo lauksaimniecības politiku, tā iekļauj īpašu sadaļu par visiem tiem jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tālākajiem reģioniem.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 2. punktā, 19. panta 4. punkta trešajā daļā, 21. panta 3. punktā, 26. panta 4. punkta pirmajā daļā, 27. panta 2. punkta otrajā daļā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 21. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 2. punktā, 19. panta 4. punkta trešajā daļā, 21. panta 3. punktā, 26. panta 4. punkta pirmajā daļā, 27. panta 2. punkta otrajā daļā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 12. panta 2. punktu, 19. panta 4. punkta trešo daļu, 21. panta 3. punktu, 26. panta 4. punkta pirmo daļu, 27. panta 2. punkta otro daļu un 30. panta 4. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kas minētie akti paziņoti Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Komisijai palīdz ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 141. pantu izveidotā Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, izņemot šīs regulas 24. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 76/894/EEK ( 9 ). Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Komisija pārskata šo kārtību līdz 2013. gada beigām, lai novērtētu tās vispārējo efektivitāti un saistībā ar jauno KLP satvaru, un nepieciešamības gadījumā ierosina atbilstīgus priekšlikumus pārskatītai POSEI sistēmai.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā ievietoto atbilstības tabulu.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 247/2006	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	9. pants
3. panta 1. un 2. punkts	10. panta 1. un 2. punkts
—	10. panta 3. punkts
—	10. panta 4. punkts
3. panta 3. punkts	11. pants
3. panta 4. punkts	13. pants
4. panta 1. un 2. punkts	14. panta 1. un 2. punkts
—	14. panta 3. punkts
—	14. panta 4. punkts
4. panta 3. punkts	14. panta 5. punkts
5. pants	15. pants
6. pants	16. pants
7. pants	17. pants
8. panta pēdējais teikums	12. panta 3. punkts
9. panta 1. punkts un 10. pants	19. panta 1. punkts
9. panta 2. un 3. punkts	3. pants
11. pants	4. pants
12. panta a), b) un c) punkts	19. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts
12. panta d), e), f) un g) punkts	5. pants
13. pants	8. panta otrā daļa
14. pants	21. pants
15. pants	22. pants
16. pants	23. pants
17. pants	24. pants
18. pants	25. pants
19. pants	26. pants
20. pants	27. pants
21. pants	28. pants
22. pants	29. pants
23. pants	30. pants
24. pants	6. pants
27. pants	31. pants
28. pants	32. pants
29. pants	36. pants
33. pants	37. pants

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris)	L 317	4	23.11.2016