Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK

Dalībvalstis var noteikt robežvērtības, kas pārsniedz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības. Tomēr kopējās bilances robežvērtība nepārsniedz EUR 6 000 000 un neto apgrozījuma robežvērtība – EUR 12 000 000 .

Veicot pārrēķinu to dalībvalstu naudas vienībās, kuras nav ieviesušas euro,1, 3., 4., 6. un 7. punktā norādītās summas euro var palielināt vai samazināt par ne vairāk kā 5 %, lai iegūtu apaļu summu naudas vienībās.

Dalībvalstis var pieprasīt uzņēmumiem, kas nav mazie uzņēmumi, papildus pirmajā daļā minētajiem dokumentiem gada finanšu pārskatos iekļaut vēl citus pārskatus.

Dalībvalstis var noteikt attiecīgus izņēmuma gadījumus un izstrādāt attiecīgus īpašus noteikumus, kas jāpiemēro minētajos gadījumos.

Dokumentā, kurā iekļauj finanšu pārskatus, norāda uzņēmuma nosaukumu un informāciju, kas paredzēta Direktīvas 2009/101/EK 5. panta a) un b) punktā.

Pārvērtēšanas rezervi jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji kapitalizēt.

Pārvērtēšanas rezervi samazina, ja uz minēto rezervi pārnestās summas vairs nav vajadzīgas, lai īstenotu grāmatvedības pārvērtēšanas principus. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas regulē pārvērtēšanas rezerves izmantošanu, ar noteikumu, ka pārvedumu no pārvērtēšanas rezerves uz peļņas un zaudējumu pārskatu drīkst veikt tikai tad, ja pārnestās summas ir iegrāmatotas kā izdevumi peļņas un zaudējumu pārskatā vai atspoguļo realizētus vērtības palielinājumus. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst izmaksāt – tieši vai netieši –, izņemot gadījumus, kad tā atspoguļo faktiski gūtu ienākumu.

Izņemot šā punkta otrajā un trešajā daļā paredzētos gadījumus, pārvērtēšanas rezervi nedrīkst samazināt.

Šādu atļauju vai prasību var ierobežot, attiecinot tikai uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

Finanšu instrumentus, kurus nevar ticami novērtēt pēc metodēm, kas aprakstītas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, novērtē saskaņā ar iegādes cenas vai ražošanas izmaksu principu tiktāl, ciktāl šāds novērtējums ir iespējams.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, ka kāda pārdošanai pieejama finanšu aktīva, kas nav atvasināts finanšu instruments, vērtības izmaiņa ir tieši iekļaujama patiesās vērtības rezervē. Minēto patiesās vērtības rezervi koriģē, kad tajā iekļautās summas vairs nav vajadzīgas pirmās daļas a) un b) apakšpunkta īstenošanai.

Dalībvalstis var atļaut vai prasīt apvienot bilances un peļņas un zaudējumu pārskata posteņus, ko apzīmē ar arābu cipariem, ja šo posteņu vērtībām nav lielas nozīmes, sniedzot patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vai ja šāda apvienošana vieš lielāku skaidrību, ar noteikumu, ka šādi apvienotos posteņus atsevišķi paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs.

Bilances izklāstam dalībvalstis paredz vienu vai abas no III līdz VI pielikumā noteiktajām shēmām. Ja dalībvalsts paredz abas shēmas, tā ļauj uzņēmumiem izvēlēties, kuru no paredzētajām shēmām izmantot.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visi uzņēmumi vai noteiktas uzņēmumu kategorijas izdalītu īstermiņa posteņus un ilgtermiņa posteņus, piemērojot shēmu, kas atšķiras no tās, kas noteikta III un IV pielikumā, ar noteikumu, ka sniegtā informācija ir vismaz līdzvērtīga tai, kas jāsniedz saskaņā ar III un IV pielikumu.

Vērtēšanu pēc zemākās vērtības, kas paredzēta šā punkta pirmajā daļā, nevar turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas.

Izņēmuma gadījumos, kad nemateriālās vērtības lietderīgās izmantošanas laiku un attīstības izmaksas nav iespējams ticami aplēst, šādus aktīvus noraksta dalībvalsts noteiktajā maksimālajā laikposmā. Minētais maksimālais laikposms nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus. Paskaidrojumu par laikposmu(-iem), kura(-u) laikā nemateriālo vērtību noraksta, sniedz finanšu pārskata piezīmēs.

Ja valsts tiesību akti atļauj iekļaut attīstības izmaksas sadaļā “Aktīvi” un ja attīstības izmaksas nav pilnībā norakstītas, dalībvalstis pieprasa, lai peļņas sadale nenotiktu, ja vien sadalei pieejamo rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa nav vismaz vienāda ar nenorakstītajām izmaksām.

Ja valsts tiesību akti atļauj iekļaut dibināšanas izdevumus sadaļā “Aktīvi”, tos noraksta, vēlākais, piecu gadu laikposmā. Tādā gadījumā dalībvalstis pieprasa, lai trešā daļa mutadis mutandis tiktu piemērota dibināšanas izdevumiem.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstis drīkst atļaut atkāpes no trešās un ceturtās daļas. Šādas atkāpes un to iemeslus paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs.

Dalībvalstis var arī atļaut veidot uzkrājumus, kas paredzēti, lai segtu tos izdevumus, kuru būtība ir skaidri formulēta un kuri varētu rasties bilances datumā, vai kuri noteikti radīsies, bet var mainīties to summa vai rašanās datums.

Bilances datumā uzkrājums atbilst precīzākajai aplēsei par izdevumiem, kuri varētu rasties, vai saistību gadījumā – par summu, kas vajadzīga, lai izpildītu minētās saistības. Uzkrājumus nevar izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai.

Ja bilances un peļņas un zaudējumu pārskata piezīmes izklāsta saskaņā ar šo nodaļu, piezīmes izklāsta tādā kārtībā, kādā posteņi ir izklāstīti bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā.

Piemērojot pirmo daļu, 17. panta 1. punkta p) apakšpunktā prasītā informācija attiecas tikai uz minētajā apakšpunktā minēto pasākumu veidu un mērķi.

Piemērojot pirmo daļu, 17. panta 1. punkta r) apakšpunktā prasītās informācijas atklāšana attiecas tikai uz darījumiem, kas noslēgti ar minētā apakšpunkta ceturtajā daļā uzskaitītajām personām.

Papildu informācija, kas jāatklāj vidējiem un lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām

Papildus 16. pantā un jebkurā citā šīs direktīvas pantā prasītajai informācijai vidēji un lieli uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras finanšu pārskatu piezīmēs atklāj informāciju par šādiem jautājumiem:

attiecībā uz dažādiem pamatlīdzekļu posteņiem:

iegādes cena vai ražošanas izmaksas, vai, ja tikuši piemēroti alternatīvi vērtēšanas principi, patiesā vērtība vai pārvērtētā summa finanšu gada sākumā un beigās,

ii)

papildinājumi, atsavinājumi un pārvedumi finanšu gada laikā,

iii)

uzkrātās vērtības korekcijas finanšu gada sākumā un beigās,

iv)

finanšu gada laikā aprēķinātās vērtības korekcijas,

uzkrātajās vērtības korekcijās reģistrētās pārmaiņas attiecībā uz papildinājumiem, atsavinājumiem un pārvedumiem finanšu gada laikā, un

vi)

ja procenti tikuši kapitalizēti saskaņā ar 12. panta 8. punktu, – finanšu gada laikā kapitalizētā summa.

ja pamatlīdzekļu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas izdara tikai un vienīgi nodokļu dēļ, – korekciju summa un iemesli;

ja finanšu instrumentus novērtē pēc iegādes cenas vai ražošanas izmaksām:

attiecībā uz katru atvasināto finanšu instrumentu grupu:

—

instrumentu patiesā vērtība, ja šo vērtību var noteikt, izmantojot kādu no 8. panta 7. punkta a) apakšpunktā minētajām metodēm, un

—

informācija par instrumentu apjomu un veidu;

ii)

attiecībā uz finanšu pamatlīdzekļiem, kas iegrāmatoti ar summu, kura pārsniedz to patieso vērtību:

—

atsevišķu aktīvu vai to attiecīgu kategoriju bilances vērtība un patiesā vērtība, un

—

iemesli, kuru dēļ netiek samazināta bilances vērtība, tostarp to pierādījumu raksturojums, kas pamato pieņēmumu, ka bilances vērtība tiks atgūta;

par finanšu gadu piešķirtais atalgojums administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem par viņu pienākumu veikšanu, un visas saistības, kas ir radušās vai iestājušās attiecībā uz pensiju maksājumiem minēto struktūru agrākajiem darbiniekiem, norādot kopējo summu katrai struktūru kategorijai.

Dalībvalstis var atteikties no prasības atklāt šādu informāciju, ja tās atklāšana ļautu noteikt šādas struktūras konkrētā darbinieka finansiālo stāvokli;

vidējais darbinieku skaits finanšu gadā sadalījumā pa kategorijām un personāla izmaksas finanšu gadā, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas un zaudējumu pārskatā, iedalot tās algās, sociālā nodrošinājuma izmaksās un pensiju izmaksās;

ja uzkrājumi atliktajiem nodokļiem ir atzīti bilancē, atlikto nodokļu atlikumi finanšu gada beigās un šajos atlikumos reģistrētās pārmaiņas finanšu gadā;

to uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, kuros uzņēmumam (vai nu pašam, vai arī personai, kas rīkojas savā vārdā, bet uzņēmuma interesēs) ir līdzdalības daļa, uzrādot šo kapitāla daļu, kapitālu un rezerves un attiecīgā uzņēmuma, kuram finanšu pārskati ir pieņemti, pēdējā finanšu gada peļņu vai zaudējumus; informāciju par kapitālu un rezervēm un peļņu vai zaudējumiem var nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci un to nekontrolē cits uzņēmums.

Dalībvalstis var atļaut šā apakšpunkta pirmajā daļā prasīto informāciju sniegt pārskata veidā, kuru reģistrē saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. un 3. punktu; šādu pārskatu reģistrēšanu atspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs. Dalībvalstis var arī atļaut nenorādīt šādu informāciju, ja tās būtība ir tāda, ka tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu ikvienam uzņēmumam, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katru šādas informācijas nesniegšanas gadījumu norāda finanšu pārskatu piezīmēs;

to akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība, kuras ir parakstītas finanšu gada laikā atļautā kapitāla ietvaros, attiecībā uz šā kapitāla summu, neskarot Direktīvas 2009/101/EK 2. panta e) punktu vai Direktīvas 2012/30/ES 2. panta c) un d) punktu;

ja ir vairāku kategoriju akcijas, akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība katrai kategorijai;

jebkādu līdzdalības sertifikātu, konvertējamu obligāciju, regulētā tirgū tirgotu garantiju, iespējas līgumu vai tamlīdzīgu vērtspapīru vai tiesību esamība, norādot to skaitu un tiesības, kādas tie piešķir;

katra uzņēmuma, kura dalībnieks ir uzņēmums ar neierobežotu atbildību, nosaukums, galvenais birojs vai juridiskā adrese un tiesiskais statuss;

nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā;

nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās mazākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā un kura ir iekļauta arī 1. apakšpunktā minētajā uzņēmumu vienībā;

vieta, kur var saņemt 1. un m) apakšpunktā minēto konsolidēto finanšu pārskatu kopijas, ar noteikumu, ka tie ir pieejami;

priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu vai – attiecīgā gadījumā – peļņas sadale vai zaudējumu segšana;

uzņēmuma ārpusbilances pasākumu veids un mērķis un šādu pasākumu finansiālā ietekme uz uzņēmumu, ar noteikumu, ka riski vai ieguvumi, ko rada šādi pasākumi, ir būtiski un tiktāl, ciktāl šādu risku vai ieguvumu atklāšana ir nepieciešama uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanai;

pēc bilances datuma notikušu tādu būtisku notikumu raksturojums un finansiālā ietekme, kuri nav atspoguļoti peļņas un zaudējumu pārskatā vai bilancē; un

darījumi, ko uzņēmums ir noslēdzis ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saiknes būtība, kā arī cita informācija par darījumiem, kas nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc to veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai tiktu atklāti tikai tie darījumi ar saistītām pusēm, kuri nav noslēgti parastos tirgus apstākļos.

Dalībvalstis var atļaut neatklāt darījumus, ko noslēdzis viens vai vairāki grupas locekļi, ar noteikumu, ka meitasuzņēmumi, kas ir šādā darījumā iesaistītās puses, pilnībā pieder kādam no šiem locekļiem.

Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti ar saistītām pusēm, dalībvalstis var atļaut vidējam uzņēmumam atklāt informāciju tikai par tiem darījumiem, kas noslēgti ar:

personām, kurām pieder līdzdalības daļa uzņēmumā;

ii)

uzņēmumiem, kuros uzņēmumam pašam ir līdzdalības daļa; un

iii)

uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem.

Papildu informācija, kas jāatklāj lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām

Apskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu uzņēmuma uzņēmējdarbības attīstības un rezultātu un tā stāvokļa analīzi atbilstoši uzņēmējdarbības apjomam un sarežģītībai.

Ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, analīzē iekļauj gan finanšu rezultātu pamatrādītājus, gan attiecīgā gadījumā tos nefinanšu rezultātu pamatrādītājus, kas attiecas uz šo konkrēto uzņēmējdarbību, tostarp informāciju par vides aspektiem un darbiniekiem. Vadības ziņojumā, sniedzot šādu analīzi, attiecīgā gadījumā iekļauj atsauces uz gada finanšu pārskatos norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām.

Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.

Pirmajā daļā minētā informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, jo tā ir iekļauta īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā.

Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 ( 13 ) 5. panta 2. punktu, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.

Mazie un vidējie uzņēmumi, mazas un nesarežģītas iestādes un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, ziņo saskaņā ar 29.c pantā minētajiem mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.

Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.

Uzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākums sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.

Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Uzskata, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, ir izpildījuši šā panta pirmās daļas g) apakšpunktā noteikto pienākumu, ja tie, ziņojot par ilgtspēju, iekļauj minētajā apakšpunktā prasīto informāciju un ja atsauce uz to ir iekļauta paziņojumā par korporatīvo pārvaldību.

Minētajā atsevišķajā ziņojumā vai dokumentā, kas minēts attiecīgi a) un b) apakšpunktā, var iekļaut savstarpējas atsauces uz vadības ziņojumu, ja informācija, kas sniedzama saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir darīta pieejama minētajā vadības ziņojumā.

Šajā nodaļā mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir jākonsolidē, ja mātesuzņēmums ir uzņēmums, kuram piemēro šajā direktīvā noteiktos koordinācijas pasākumus, pamatojoties uz 1. panta 1. punktu.

Dalībvalstis paredz vismaz tos pasākumus, kas minēti ii) punktā. Tās i) punkta piemērošanai var noteikt prasību, ka balsstiesības atbilst vismaz 20 % no kopējā skaita.

Tomēr i) punktā minētais nav piemērojams, ja kādai trešai personai ir a), b) vai c) apakšpunktā minētās tiesības attiecībā uz minēto uzņēmumu.

Tomēr dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt konsolidētu finanšu pārskatu sastādīšanu arī citā datumā, lai ņemtu vērā uzņēmumu vairākuma vai vissvarīgāko konsolidācijā iekļauto uzņēmumu bilances datumus, ar noteikumu, ka:

Dalībvalsts var noteikt viena vai otra a) vai b) apakšpunktā paredzētā varianta piemērošanu. Šādos gadījumos, konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs norāda, kurš no minētajiem variantiem izmantots.

Turklāt a) vai b) apakšpunkta varianta vajadzībām dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt starpības aprēķināšanu akciju pārņemšanas dienā vai, ja tās pārņemtas divās vai vairākās stadijās, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par asociēto uzņēmumu.

Informāciju par kapitālu un rezervēm un par peļņu vai zaudējumiem var arī nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci.

Pirmajā daļā minētā informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, ko panāk, izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu konsolidētu vadības ziņojuma sadaļu.

Mātesuzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām.

Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, mātesuzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kuras norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.

Uzņēmumi norāda, vai konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas gadskārtējā vai konsolidētā līmenī attiecīgi saskaņā ar 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu.

Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.

Mātesuzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākuma sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ja šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.

Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kas minētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam precizē, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 29.a panta 1. un 2. punktu, un kas ietver vismaz informāciju, kura vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regulā (ES) 2019/2088 paredzētie informācijas atklāšanas pienākumi, lai tie varētu izpildīt minētos pienākumus.

Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam precizē:

Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.

Pieņemot deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar trešās daļas ii) apakšpunktu, Komisija pievērš īpašu uzmanību ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku un ietekmes apmēram katrā nozarē, ņemot vērā to, ka dažās nozarēs riski un ietekme ir lielāki.

Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.

Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar Eiropas Parlamentu un kopīgi apspriežas ar Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā ilgtspējas ziņu sniegšanas standarta priekšmetu:

Pirmā daļa neskar Savienības prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgas rūpības procesu.

Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants, nodrošinātu, ka vadības ziņojums bez maksas ir publiski pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē. Ja uzņēmumam nav tīmekļa vietnes, dalībvalstis var tam pieprasīt, lai tas nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma ir pieejama tā vadības ziņojuma rakstiska kopija.

Ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 34. panta 1. punkta aa) apakšpunkta otrajā daļā minēto atzinumu, šo atzinumu publicē kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

Šā panta ceturtajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas 19.a un 29.a pantā.

Finanšu pārskatu kopijas ir saņemamas pēc pieprasījuma. Šādas kopijas cena nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas.

Ja uzņēmums, kas sastāda konsolidētos finanšu pārskatus, veic uzņēmējdarbību kā kāds no II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem un ja tā dalībvalsts tiesību akti neliek tam publicēt 1. punktā minētos dokumentus tā, kā noteikts Direktīvas 2009/101/EK 3. pantā, šis uzņēmums minētos dokumentus vismaz dara publiski pieejamus savā galvenajā birojā un pēc pieprasījuma izsniedz kopiju, kuras cena nepārsniedz tās administratīvās izmaksas.

Šis punkts neskar 30. panta 1. punktu, ciktāl minētais pants attiecas uz peļņas un zaudējumu pārskatu, vadības ziņojumu un obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atzinumu.

Atbildība un saistības attiecībā uz finanšu pārskatu un vadības ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu

Member States shall ensure that, where an independent assurance services provider expresses the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1 of this Article, that opinion is prepared in accordance with Articles 26a, 27a and 28a of Directive 2006/43/EC and that, where applicable, the audit committee, or a dedicated committee, reviews and monitors the independence of the independent assurance services provider in accordance with point (e) of Article 39(6) of Directive 2006/43/EC.

Member States shall ensure that independent assurance services providers accredited before 1 January 2024 for the assurance of sustainability reporting, in accordance with Regulation (EC) No 765/2008, are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph of this paragraph.

Member States shall ensure that independent assurance services providers that on 1 January 2024 are undergoing the accreditation process in accordance with the relevant national requirements are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph as regards the assurance of sustainability reporting, provided they complete that process by 1 January 2026.

Member States shall ensure that the independent assurance services providers referred to in the third and fourth subparagraphs acquire the necessary knowledge in sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting via the continuing education requirement referred to in point (b) of the first subparagraph.

If a Member State, pursuant to the first subparagraph, decides to allow an independent assurance services provider to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1, it shall also allow a statutory auditor other than the one(s) carrying out the statutory audit of financial statements to do so, as provided for in paragraph 3.

The home Member State shall be responsible for the supervision of the independent assurance services providers established in its territory, unless the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers in its territory.

If the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out in its territory by independent assurance services providers registered in another Member State, the host Member State shall:

Neatkarīgi no Direktīvu 2009/101/EK un 2012/30/ES noteikumiem dalībvalstij nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojuma saturu, revīziju un publicēšanu tādiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti un kuri ir meitasuzņēmumi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Atbrīvojums attiecībā uz peļņas un zaudējumu pārskatu mātesuzņēmumiem, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus

Dalībvalstij nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz peļņas un zaudējumu pārskata revīziju un publicēšanu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti un kuri ir mātesuzņēmumi, ar noteikumu, ka ir spēkā šādi nosacījumi:

Ja vien šajā direktīvā nav nepārprotami noteikts citādi, dalībvalstis neattiecina direktīvā paredzētos vienkāršojumus un atbrīvojumus uz sabiedriskas nozīmes struktūrām. Sabiedriskas nozīmes struktūru uzskata par lielu uzņēmumu neatkarīgi no tās neto apgrozījuma, bilances kopsummas vai vidējā darbinieku skaita finanšu gadā.

Pirmo daļu piemēro tikai lieliem meitasuzņēmumiem un maziem un vidējiem meitasuzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Dalībvalsts pieprasa, lai filiāle, kas atrodas tās teritorijā un ir tāda uzņēmuma filiāle, uz kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un kura vai nu neietilpst grupā, vai arī tās galīgais īpašnieks ir uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā, darot to trešās valsts uzņēmuma grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī.

Trešajā daļā minēto noteikumu piemēro filiālei tad, ja trešās valsts uzņēmumam nav pirmajā daļā minētā meitasuzņēmuma un ja filiāles neto apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza 40 miljonus EUR.

Pirmo un trešo daļu piemēro minētajās daļās minētajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm vienīgi tad, ja trešās valsts uzņēmums grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī katrā no pēdējiem diviem secīgiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirmajā un trešajā daļā minētie meitasuzņēmumi vai filiāles nosūta tām informāciju par neto apgrozījumu, ko to teritorijā un Savienībā sasnieguši trešo valstu uzņēmumi.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētā informācija, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, nav pieejama, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle pieprasa trešās valsts uzņēmumam sniegt visu informāciju, kas tiem vajadzīga savu saistību izpildei.

Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju.

Gadījumā, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar pirmo daļu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu.

Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, ar ko papildina šo direktīvu, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus trešo valstu uzņēmumiem, kuros precizēta 40.a pantā minētajos ilgtspējas ziņojumos iekļaujamā informācija.

Atbildība par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem sagatavošanu, publicēšanu un pieejamības nodrošināšanu

Dalībvalstis nosaka, ka trešo valstu uzņēmumu filiāles ir atbildīgas par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka to ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka 40.a pantā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi ir kolektīvi atbildīgi par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka viņu ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums ziņot par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Maksājumus, ko uzņēmums veic saistībā ar struktūras līmenī noteiktām saistībām var atklāt struktūras līmenī, nevis projekta līmenī.

Uzskata, ka mātesuzņēmums darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē tad, ja kāds no tā meitasuzņēmumiem darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē.

Konsolidētajā ziņojumā ietver tikai tos maksājumus, kas izriet no ieguves darbībām un/vai darbībām, kas saistītas ar pirmatnējo mežu izstrādi.

Minētos izņēmumus piemēro tikai gadījumos, kad tos izmanto arī konsolidēto finanšu pārskatu vajadzībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu tās trešo valstu ziņošanas prasības, kuras, piemērojot līdzvērtības kritērijus, kas noteikti saskaņā ar 46. pantu, tā atzīst par līdzvērtīgām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija veic šīs nodaļas pārskatīšanu un ziņo par tās īstenošanu un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz ziņošanas pienākumu darbības jomu un ievērošanu un kārtību, ko izmanto ziņojumiem par katru atsevišķo projektu.

Pārskatīšanā ņem vērā starptautiskos notikumus, jo īpaši attiecībā uz pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu pārredzamības uzlabošanu, izvērtē citu starptautisko režīmu ietekmi un ņem vērā ietekmi uz konkurētspēju un energoapgādes drošību. To pabeidz līdz 21 jūlijs 2018.

Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta projektu. Minētajā ziņojumā apsver ziņošanas prasību attiecināšanu uz papildu rūpniecības nozarēm un to, vai par ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām būtu jāveic revīzija. Ziņojumā ņem vērā arī papildu informācijas atklāšanu par darbinieku vidējo skaitu, apakšuzņēmēju izmantošanu un jebkādiem valsts pārvaldītiem naudas sodiem.

Ņemot vērā ESAO ietvaros notiekošos procesus un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus, ziņojumā analizē arī iespējas ieviest prasību lieliem uzņēmumiem katru gadu sagatavot atsevišķu ziņojumu par katru dalībvalsti un trešo valsti, kurā šie uzņēmumi darbojas, sniedzot informāciju vismaz par gūto peļņu, samaksātajiem peļņas nodokļiem un saņemtajām publiskajām subsīdijām.

Turklāt ziņojumā analizē iespējamību ieviest pienākumu visiem Savienības emitentiem, iegūstot derīgos izrakteņus, veltīt pienācīgu ievērību tam, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdes nav saistītas ar konfliktā iesaistītām personām un tiek ievēroti EITI un ESAO ieteikumi par atbildīgu piegādes ķēžu pārvaldību.

Definīcijas saistībā ar ziņojuma sniegšanu par ienākuma nodokļa informāciju

Uzņēmumi un filiāles, kam pieprasa sniegt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju

Dalībvalstis paredz, ka uz galveno mātesuzņēmumu vairs neattiecas pirmajā daļā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja tā kopējie konsolidētie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā konsolidētajos finanšu pārskatos.

Dalībvalstis pieprasa atsevišķiem uzņēmumiem, kurus reglamentē to valsts tiesību akti un kuru kopējie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā pārsniedza 750 000 000 EUR, kā atspoguļots to gada finanšu pārskatos, sagatavot, publicēt un darīt pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju attiecībā uz pēdējo no minētajiem diviem secīgiem finanšu gadiem.

Dalībvalstis paredz, ka uz atsevišķo uzņēmumu vairs neattiecas trešajā daļā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja tā kopējie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots finanšu pārskatos.

Ja minētā informācija vai ziņojums nav pieejams, meitasuzņēmums pieprasa, lai tā galvenais mātesuzņēmums sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai tas varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar pirmo daļu. Ja galvenais mātesuzņēmums nesniedz visu prasīto informāciju, meitasuzņēmums sagatavo, publicē un dara pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, kurā ietverta visa tā rīcībā esošā, iegūtā vai saņemtā informācija, un paziņojumu, kurā norādīts, ka tā galvenais mātesuzņēmums nav darījis pieejamu vajadzīgo informāciju.

Dalībvalstis paredz, ka uz vidējiem un lielajiem meitasuzņēmumiem vairs neattiecas šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja galvenā mātesuzņēmuma kopējie konsolidētie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā konsolidētajos finanšu pārskatos.

Ja minētā informācija vai ziņojums nav pieejams, šāda persona vai personas, kas norīkotas 48.e panta 2. punktā minēto informācijas atklāšanas formalitāšu veikšanai, pieprasa, lai galvenais mātesuzņēmums vai atsevišķais uzņēmums, kas minēts šā punkta sestās daļas a) apakšpunktā, sniegtu visu informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus.

Ja netiek sniegta visa prasītā informācija, filiāle sagatavo, publicē un dara pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, kurā ietverta visa tās rīcībā esošā, iegūtā vai saņemtā informācija, un paziņojumu, kurā norādīts, ka galvenais mātesuzņēmums vai atsevišķais uzņēmums nav darījis pieejamu vajadzīgo informāciju.

Dalībvalstis paredz, ka šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi attiecas tikai uz filiālēm, kuru neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem pēc kārtas pārsniedz neto apgrozījuma robežvērtību, kā transponēts, ievērojot 3. panta 2. punktu.

Dalībvalstis paredz, ka filiālei, uz kuru attiecas šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi, minētie pienākumi vairs nav saistoši, ja tās neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem nepārsniedz robežvērtību, kā transponēts, ievērojot 3. panta 2. punktu.

Dalībvalstis paredz, ka šajā punktā izklāstītos noteikumus piemēro filiālei tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

Dalībvalstis paredz, ka uz filiāli vairs neattiecina šajā punktā noteiktos ziņošanas pienākumus, ja a) apakšpunktā minētais kritērijs vairs netiek izpildīts divus pēdējos secīgos finanšu gadus.

Piemērojot d) apakšpunktu, ieņēmumi ietver darījumus ar saistītām personām.

Piemērojot f) apakšpunktu, kārtējie nodokļa izdevumi attiecas tikai uz uzņēmuma darbībām attiecīgajā finanšu gadā un neietver atliktos nodokļus vai uzkrājumus neskaidrām nodokļu saistībām.

Piemērojot g) apakšpunktu, samaksātie nodokļi ietver nodokļu ieturējumus, ko samaksājuši citi uzņēmumi attiecībā uz maksājumiem uzņēmumiem un filiālēm grupā.

Piemērojot h) apakšpunktu, uzkrātā peļņa ir iepriekšējo finanšu gadu un attiecīgā finanšu gada peļņas summa, kuras sadale vēl nav izlemta. Attiecībā uz filiālēm uzkrātā peļņa ir uzņēmuma, kas ir atvēris filiāli, uzkrātā peļņa.

Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju arī informāciju, kas minēta šā panta 2. vai 3. punktā, norāda atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir sagatavo ziņojums, ir uzskaitīta I pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un sniedz šādu informāciju atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir jāsagatavo ziņojums, un iepriekšējā finanšu gada 1. martā bija minēta II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju apkopotā veidā norāda arī 2. vai 3. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām.

Informāciju attiecina uz katru attiecīgo nodokļu jurisdikciju, pamatojoties uz iedibinājumu, konkrētas darījumdarbības vietas vai pastāvīgas darījumdarbības esību, par ko, ņemot vērā grupas vai atsevišķa uzņēmuma darbības, var uzlikt ienākuma nodokli minētajā nodokļu jurisdikcijā.

Ja par vairāku radniecīgu uzņēmumu darbībām var uzlikt ienākuma nodokli vienā nodokļu jurisdikcijā, informācija, kuru attiecina uz minēto nodokļu jurisdikciju, ir informācijas summa par šādām katra radniecīgā uzņēmuma un to filiāļu darbībām minētajā nodokļu jurisdikcijā.

Informāciju par konkrētu darbību vienlaicīgi neattiecina vairāk kā uz vienu nodokļu jurisdikciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka visu saskaņā ar pirmo daļu neiekļauto informāciju publisko vēlākā ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju ne vēlāk kā piecus gadus no tās sākotnējās neiekļaušanas dienas.

Dalībvalstis nodrošina, ka nekad nedrīkst neiekļaut informāciju, kas attiecas uz nodokļu jurisdikcijām, kuras ir iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, kā minēts šā panta 5. punktā.

Tomēr 48.b panta 4. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju izmanto valūtu, kurā meitasuzņēmums publicē savus gada finanšu pārskatus.

Robežvērtības, kas minētas 48.b panta 4. un 5. punktā, konvertē līdzvērtīgā visu attiecīgo trešo valstu valūtu summā, izmantojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā 2021. gada 21. decembrī, un kas noapaļots līdz tuvākajam tūkstotim.

Atbildība sagatavot, publicēt un darīt pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju

Dalībvalstis prasa, ka gadījumos, kad uzņēmuma finanšu pārskatu revīzija saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem jāveic vienam vai vairākiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, revīzijas ziņojumā norāda, vai par finanšu gadu pirms finanšu gada, par kuru tika sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar revīziju, uzņēmumam bija pienākums publicēt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju atbilstīgi 48.b pantam, un ja tā, vai ziņojums tika publicēts saskaņā ar 48.d pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē 48.a–48.f pantu, piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais finanšu gads, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai pēc tam.

Līdz 2027. gada 22. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu par atbilstību 48.a–48.f pantā paredzētajiem ziņošanas pienākumiem un to ietekmi un, ņemot vērā situāciju ESAO līmenī, vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un vajadzību saglabāt konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem un privātiem ieguldījumiem, Komisija pārskata un izvērtē, jo īpaši, vai būtu piemēroti pienākumu ziņot par ienākuma nodokļa informāciju, kas noteikts 48.b pantā, izvērst arī uz lieliem uzņēmumiem un lielām grupām, kā attiecīgi definēts 3. panta 4. un 7. punktā, un, iekļaujot papildus elementus, izvērst ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju saturu, kas noteikts 48.c pantā. Minētajā ziņojumā Komisija arī izvērtē ietekmi, ko uz šīs direktīvas efektivitāti rada nodokļu informācija apkopotā veidā par trešo valstu nodokļu jurisdikcijām, kā paredzēts 48.c panta 5. punktā, un informācijas pagaidu neiekļaušana, kā paredzēts 48.c panta 6. punktā.

Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā iekļaut Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto informāciju par darbībām, ko veic šā punkta pirmajā daļā minētā mātesuzņēmuma visi Savienības meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 19.a vai 29.a pants.

Šā punkta a) un d) apakšpunkts neskar publisko struktūru un valstu standartizācijas organizāciju līdzdalību EFRAG tehniskajā darbā.

EFRAG tehnisko ieteikumu pavaddokumentus iesniedz kopā ar minētajiem tehniskajiem ieteikumiem.

Par deleģēto aktu projektiem pirms to pieņemšanas, kā minēts šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā, Komisija kopīgi apspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, un ar grāmatvedību regulējošo komiteju, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā.

Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. EVTI, EBI un EAAPI savus atzinumus sniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.

Pirms šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo Banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro finanšu pārskatiem par finanšu gadiem, kuri sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendārā gada laikā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jānorāda pozīcijā “Kapitāls un rezerves”; tādā gadījumā pieprasīto, bet vēl neapmaksāto kapitāla daļu norāda kā aktīvu posteni vai nu A daļā, vai D daļas II nodaļas 5. punktā).

atbilstoši valsts tiesību aktu definīcijai, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvu. Valsts tiesību aktos var arī noteikt, ka dibināšanas izdevumi ir jāuzrāda kā “Nemateriālo aktīvu” pirmais postenis.

(Summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, norāda katram postenim atsevišķi.)

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda kā aktīvu postenis D daļas II nodaļas 6. punktā).

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda šajā postenī; tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas norāda atsevišķi).

(Katram postenim atsevišķi norāda summas, kas nomaksājamas tuvākā gada laikā, un summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, kā arī minēto posteņu kopējo summu.)

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda C daļas “Kreditori” 9. punktā.)

(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda L daļā. Tādā gadījumā pieprasītā, bet vēl neapmaksātā kapitāla daļa ir jānorāda vai nu A daļā, vai D daļas II nodaļas 5. punktā).

kā definēts valsts tiesību aktos, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvu posteni. Valsts tiesību aktos var arī noteikt, ka dibināšanas izdevumi ir jāuzrāda kā “Nemateriālo aktīvu” pirmais postenis.

(Summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, ir jānorāda katram postenim atsevišķi.)

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda D daļas II nodaļas 6. punktā.)

(Ņemot vērā nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ienākumus, ja tos uzrāda E daļā un uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumus, ja tos uzrāda K daļā.)

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda F daļas 9. punktā vai I daļas 9. punktā, vai abos.)

(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda šajā postenī; tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas ir jānorāda atsevišķi.)

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATA SHĒMA – PĒC IZDEVUMU VEIDA, KAS PAREDZĒTA 13. PANTĀ

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATA SHĒMA – PĒC IZDEVUMU FUNKCIJAS, KAS PAREDZĒTA 13. PANTĀ

Atbilstības tabula

Direktīva 78/660/EEK	Direktīva 83/349/EEK	Šī direktīva
1. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa	—	1. panta 1. punkta a) apakšpunkts
1. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais līdz divdesmit septītais ievilkums	—	I pielikums
1. panta 1. punkta otrā daļa	—	1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
1. panta 1. punkta otrās daļas a) līdz aa) apakšpunkts	—	II pielikums
1. panta 1. punkta trešā daļa	—	—
1. panta 2. punkts	—	—
2. panta 1. punkts	—	4. panta 1. punkts
2. panta 2. punkts	—	4. panta 2. punkts
2. panta 3. punkts	—	4. panta 3. punkts
2. panta 4. punkts	—	4. panta 3. punkts
2. panta 5. punkts	—	4. panta 4. punkts
2. panta 6. punkts	—	4. panta 5. punkts
3. pants	—	9. panta 1. punkts
4. panta 1. punkts	—	9. panta 2. punkts
4. panta 2. punkts	—	9. panta 3. punkts
4. panta 3. punkts	—	9. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts	—	9. panta 5. punkts
4. panta 5. punkts	—	—
4. panta 6. punkts	—	6. panta 1. punkta h) apakšpunkts un 6. panta 3. punkts
5. panta 1. punkts	—	—
5. panta 2. punkts	—	2. panta 14. punkts
5. panta 3. punkts	—	2. panta 15. punkts
6. pants	—	9. panta 6. punkts
7. pants	—	6. panta 1. punkta g) apakšpunkts
8. pants	—	10. pants
9. panta A iedaļa	—	III pielikuma A. daļa
9. panta B iedaļa	—	III pielikuma B. daļa
9. panta C iedaļa	—	III pielikuma C. daļa
9. panta D iedaļa	—	III pielikuma D. daļa
9. panta E iedaļa	—	III pielikuma E. daļa
9. panta F iedaļa	—	—
Pasīvi 9. panta A iedaļa	—	Kapitāls, rezerves un saistības III pielikuma A. daļa
9. panta B iedaļa	—	III pielikuma B. daļa
9. panta C iedaļa	—	III pielikuma C. daļa
9. panta D iedaļa	—	III pielikuma D. daļa
9. panta E iedaļa	—	—
10. pants	—	IV pielikums
10.a pants	—	11. pants
11. panta pirmā daļa	—	3. panta 2. punkts un 14. panta 1. punkts
11. panta otrā daļa	—	—
11. panta trešā daļa	—	3. panta 9. punkta pirmā daļa
12. panta 1. punkts	—	3. panta 10. punkts
12. panta 2. punkts	—	3. panta 9. punkta otrā daļa
12. panta 3. punkts	—	3. panta 11. punkts
13. panta 1. punkts	—	12. panta 1. punkts
13. panta 2. punkts	—	12. panta 2. punkts
14. pants	—	16. panta 1. punkta d) apakšpunkts
15. panta 1. punkts	—	12. panta 3. punkts
15. panta 2. punkts	—	2. panta 4. punkts
15. panta 3. punkta a) apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta a) apakšpunkts
15. panta 3. punkta b) apakšpunkts	—	—
15. panta 3. punkta c) apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts
15. panta 4. punkts	—	—
16. pants	—	12. panta 4. punkts
17. pants	—	2. panta 2. punkts
18. pants	—	—
19. pants	—	2. panta 8. punkts
20. panta 1. punkts	—	12. panta 12. punkta pirmā daļa
20. panta 2. punkts	—	12. panta 12. punkta otrā daļa
20. panta 3. punkts	—	12. panta 12. punkta trešā daļa
21. pants	—	—
22. panta pirmā daļa	—	13. panta 1. punkts
22. panta otrā daļa	—	13. panta 2. punkts
23. panta 1. līdz 15. postenis	—	V pielikums, 1. līdz 15. postenis
23. panta 16. līdz 19. postenis	—	—
23. panta 20. un 21. postenis	—	V pielikums, 16. un 17. postenis
24. pants	—	—
25. pants, 1. līdz 13. postenis	—	VI pielikums, 1. līdz 13. postenis
25. panta 14. līdz 17. postenis	—	—
25. panta 18. un 19. postenis	—	VI pielikums, 14. un 15. postenis
26. pants	—	—
27. panta pirmās daļas ievaddaļa	—	3. panta 3. punkts
27. panta pirmās daļas a) un c) apakšpunkts	—	14. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
27. panta pirmās daļas b) un d) apakšpunkts	—	—
27. panta otrā daļa	—	3. panta 9. punkts pirmā daļa
28. pants	—	2. panta 5. punkts
29. pants	—	—
30. pants	—	—
31. panta 1. punkts	—	6. panta 1. punkta ievaddaļa un a) līdz f) apakšpunkts
31. panta 1.a punkts	—	6. panta 5. punkts
31. panta 2. punkts	—	4. panta 4. punkts
32. pants	—	6. panta 1. punkta i) apakšpunkts
33. panta 1. punkta ievaddaļa	—	7. panta 1. punkts
33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā un trešā daļa	—	—
33. panta 1. punkta c) apakšpunkts	—	7. panta 1. punkts
33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa un 33. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunkts	—	7. panta 2. punkts
33. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa	—	16. panta 1. punkta b) apakšpunkts
33. panta 3. punkts	—	7. panta 3. punkts
33. panta 4. punkts	—	16. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts
33. panta 5. punkts	—	—
34. pants	—	12. panta 11. punkta ceturtā daļa
35. panta 1. punkta a) apakšpunkts	—	6. panta 1. punkta i) apakšpunkts
35. pants 1. punkts b) apakšpunkts	—	12. panta 5. punkts
35. pants 1. punkts c) apakšpunkts	—	12. panta 6. punkts
35. panta 1. punkta d) apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta b) apakšpunkts
35. panta 2. punkts	—	2. panta 6. punkts
35. panta 3. punkts	—	2. panta 7. punkts
35. panta 4. punkts	—	12. panta 8. punkts un 17. punkta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punkts
36. pants	—	—
37. panta 1. punkts	—	12. panta 11. punkts pirmā, trešā un piektā daļa
37. panta 2. punkts	—	12. panta 11. punkts pirmā un otrā daļa
38. pants	—	—
39. panta 1. punkta a) apakšpunkts	—	6. panta 1. punkta i) apakšpunkts
39. panta 1. punkta b) apakšpunkts	—	12. panta 7. punkta pirmā daļa
39. panta 1. punkta c) apakšpunkts	—	—
39. panta 1. punkta d) apakšpunkts	—	12. panta 7. punkta otrā daļa
39. panta 1. punkta e) apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta b) apakšpunkts
39. panta 2. punkts	—	2. panta 6. punkts
40. panta 1. punkts	—	12. panta 9. punkts
40. panta 2. punkts	—	—
41. pants	—	12. panta 10. punkts
42. panta pirmā daļa	—	12. panta 12. punkta trešā daļa
42. panta otrā daļa	—	—
42.a panta 1. punkts	—	8. panta 1. punkta a) apakšpunkts
42.a panta 2. punkts	—	8. panta 2. punkts
42.a panta 3. punkts	—	8. panta 3. punkts
42.a panta 4. punkts	—	8. panta 4. punkts
42.a panta 5. apakšpunkts	—	8. panta 5. punkts
42.a panta 5.a apakšpunkts	—	8. panta 6. punkts
42.b pants	—	8. panta 7. punkts
42.c pants	—	8. panta 8. punkts
42.d pants	—	16. panta 1. punkta c) apakšpunkts
42.e pants	—	8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
42.f pants	—	8. panta 9. punkts
43. panta 1. punkta ievaddaļa	—	16. panta 1. punkta ievaddaļa
43. panta 1. punkta 1. apakšpunkts	—	16. panta 1. punkta a) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 2. apakšpunkta pirmā daļa	—	17. panta 1. punkta g) apakšpunkta pirmā daļa
43. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrā daļa	—	17. panta 1. punkta k) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 3. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta h) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 4. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta i) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 5. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta j) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 6. apakšpunkts	—	16. panta 1. punkta g) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 7. apakšpunkts	—	16. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 7.a apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta p) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 7.b apakšpunkts	—	2. panta 3. punkts un 17. panta 1. punkta r) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 8. apakšpunkts	—	18. panta 1. punkta a) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 9. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta e) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 10. apakšpunkts	—	—
43. panta 1. punkta 11. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta f) apakšpunkts
43. panta 1. punkta 12. apakšpunkts	—	17. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa
43. panta 1. punkta 13. apakšpunkts	—	16. panta 1. punkta e) apakšpunkts
43. panta 1. punkts, 14. apakšpunkta a) punkts	—	17. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts
43. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punkts	—	17. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts
43. panta 1. punkta 15. apakšpunkts	—	18. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 18. panta 3. punkts
43. panta 2. punkts	—	—
43. panta 3. punkts	—	17. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā daļa
44. pants	—	—
45. panta 1. punkts	—	17. panta 1. punkta g) apakšpunkta otrā daļa 28. panta 3. punkts
45. panta 2. punkts	—	18. panta 2. punkts
46. pants	—	19. pants
46.a pants	—	20. pants
47. panta 1. un 1.a punkts	—	30. panta 1. un 2. punkts
47. panta 2. punkts	—	31. panta 1. punkts
47. panta 3. punkts	—	31. panta 2. punkts
48. pants	—	32. panta 1. punkts
49. pants	—	32. panta 2. punkts
50. pants	—	17. panta 1. punkta o) apakšpunkts
50.a pants	—	—
50.b pants	—	33. panta 1. punkta a) apakšpunkts
50.c pants	—	33. panta 2. punkts
51. panta 1. punkts	—	34. panta 1. punkts
51. panta 2. punkts	—	—
51. panta 3. punkts	—	—
51.a pants	—	35. panta
52. pants	—	—
53. panta 2. punkts	—	3. panta 13. punkts
53.a pants	—	40. pants
55. pants	—	—
56. panta 1. punkts	—	—
56. panta 2. punkts	—	17. panta 1. punkta l), m) un n) apakšpunkts
57. pants	—	37. pants
57.a pants	—	38. pants
58. pants	—	39. pants
59. panta 1. punkts	—	9. panta 7. punkta a) apakšpunkts
59. panta 2. līdz 6. punkts, a) apakšpunkts	—	9. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 27. pants
59. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts	—	9. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts
59. panta 7. un 8. punkts	—	9. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 27. pants
59. panta 9. punkts	—	27. panta 9. punkts
60. pants	—	—
60.a pants	—	51. pants
61. pants	—	17. panta 2. punkts
61.a pants	—	—
62. pants	—	55. pants
—	1. panta 1. punkts	22. panta 1. punkts
—	1. panta 2. punkts	23. panta 2. punkts
—	2. panta 1., 2. un 3. punkts	22. panta 3., 4. un 5. punkts
—	3. panta 1. punkts	22. panta 6. punkts
—	3. panta 2. punkts	2. panta 10. punkts
—	4. panta 1. punkts	21. pants
—	4. panta 2. punkts	—
—	5. pants	—
—	6. panta 1. punkts	23. panta 2. punkts
—	6. panta 2. punkts	3. panta 8. punkts
—	6. panta 3. punkts	3. panta 9. punkta otrā daļa, 3. panta 10. un 11. punkts
—	6. panta 4. punkts	23. panta 2. punkts
—	7. panta 1. punkts	23. panta 3. punkts
—	7. panta.2 punkts	23. panta 4. punkts
—	7. panta 3. punkts	23. panta 3. punkta ievaddaļa
—	8. pants	23. panta 5. punkts
—	9. panta 1. punkts	23. panta 6. punkts
—	9. panta 2. punkts	—
—	10. pants	23. panta 7. punkts
—	11. pants	23. panta 8. punkts
—	12. panta 1. punkts	22. panta 7. punkts
—	12. panta 2. punkts	22. panta 8. punkts
—	12. panta 3. punkts	22. panta 9. punkts
—	13. panta 1. un 2. punkts	2. panta 16. punkts un 6. panta 1. punkta j) apakšpunkts
—	13. panta 2.a punkts	23. panta 10. punkts
—	13. panta 3. punkts	23. panta 9. punkts
—	15. pants	—
—	16. pants	4. pants
—	17. panta 1. punkts	24. panta 1. punkts
—	17. panta 2. punkts	—
—	18. pants	24. panta 2. punkts
—	19. pants	24. panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunkts
—	20. pants	—
—	21. pants	24. panta 4. punkts
—	22. pants	24. panta 5. punkts
—	23. pants	24. panta 6. punkts
—	24. pants	—
—	25. panta 1. punkts	6. panta 1. punkta b) apakšpunkts
—	25. panta 2. punkts	4. panta 4. punkts
—	26. panta 1. punkts	24. panta 7. punkts
—	26. panta 2. punkts	—
—	26. panta 3. punkts	6. panta 1. punkta j) apakšpunkts
—	27. pants	24. panta 8. punkts
—	28. pants	24. panta 9. punkts
—	29. panta 1. punkts	24. panta 10. punkts
—	29. panta 2. punkts	24. panta 11. punkts
—	29. panta 3. punkts	24. panta 12. punkts
—	29. panta 4. punkts	24. panta 13. punkts
—	29. panta 5. punkts	24. panta 14. punkts
—	30. panta 1. punkts	24. panta 3. punkta c) apakšpunkts
—	30. panta 2. punkts	—
—	31. pants	24. panta 3. punkta f) apakšpunkts
—	32. panta 1. un 2. punkts	26. pants
—	32. panta 3. punkts	—
—	33. pants	27. pants
—	34. panta ievaddaļa un 34. panta 1. punkta pirmais teikums	16. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	34. panta 1. punkta otrais teikums	—
—	34. panta 2. punkts	28. panta 2. punkta a) apakšpunkts
—	34. panta 3. punkta a) apakšpunkts	28. panta 2. punkta b) apakšpunkts
—	34. panta 3. punkta b) apakšpunkts	—
—	34. panta 4. punkts	28. panta 2. punkta c) apakšpunkts
—	34. panta 5. punkts	28. panta 2. punkta d) apakšpunkts
—	34. panta 6. punkts	16. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	34. panta 7. punkts	16. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	34. panta 7.a punkts	17. panta 1. punkta p) apakšpunkts
—	34. panta 7.b punkts	17. panta 1. punkta r) apakšpunkts
—	34. panta 8. punkts	18. panta 1. punkta a) apakšpunkts
—	34. panta 9. punkta a) apakšpunkts	17. panta 1. punkta e) apakšpunkts
—	34. panta 9. punkta b) apakšpunkts	28. panta 1. punkta b) apakšpunkts
—	34. panta 10. punkts	—
—	34. panta 11. punkts	17. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	34. panta 12. un 13. punkts	28. panta 1. punkta c) apakšpunkts
—	34. panta 14. punkts	16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	17. panta 1. punkta c) apakšpunkts	17. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	34. panta 16. punkts	18. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts
—	35. panta 1. punkts	28. panta 3. punkts
—	35. panta 2. punkts	—
—	36. panta 1. punkts	19. panta 1. punkts un 29. panta 1. punkts
—	36. panta 2. punkta a) apakšpunkts	—
	36. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts	19. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts
—	36. panta 2. punkta d) apakšpunkts	29. panta 2. punkta a) apakšpunkts
—	36. panta 2. punkta e) apakšpunkts	19. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 29. panta 1. punkts
—	36. panta 2. punkta f) apakšpunkts	29. panta 2. punkta b) apakšpunkts
—	36. panta 3. punkts	29. panta 3. punkts
—	36.a pants	33. panta 1. punkta b) apakšpunkts
—	36.b pants	33. panta 2. punkts
—	37. panta 1. punkts	34. panta 1. un 2. punkts
—	37. panta 2. punkts	35. pants
—	37. panta 4. punkts	35. pants
—	38. panta 1. punkts	30. panta 1. punkta pirmā daļa un 30. panta 3. punkta pirmā daļa
—	38. panta 2. punkts	30. panta 1. punkta otrā daļa
—	38. panta 3. punkts	—
—	38. panta 4. punkts	30. panta 3. punkta otrā daļa
—	38. panta 5.un 6. punkts	—
	38. panta 7. punkts	40. pants
—	38.a pants	—
—	39. pants	—
—	40. pants	—
—	41. panta 1. punkts	2. panta 12. punkts
—	41. panta 1.a punkts	2. panta 3. punkts
—	41. panta 2. līdz 5. punkts	—
—	42. pants	—
—	43. pants	—
—	44. pants	—
—	45. pants	—
—	46. pants	—
—	47. pants	—
—	48. pants	51. pants
—	49. pants	—
—	50. pants	—
—	50.a pants	—
—	51. pants	55. pants

( 1 ) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

( 9 ) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

( 10 ) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, attiecībā uz korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (OV L 322, 16.12.2022., 15.. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

( 19 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).

( 20 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).

( 21 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).

( 22 ) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

( 26 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

( 28 ) Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council of 17 May 2006 on statutory audits of annual accounts and consolidated accounts, amending Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC and repealing Council Directive 84/253/EEC (OJ L 157, 9.6.2006, p. 87).

( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 33 ) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris),	L 330	1	15.11.2014
►M2	PADOMES DIREKTĪVA 2014/102/ES (2014. gada 7. novembris),	L 334	86	21.11.2014
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/2101 (2021. gada 24. novembris),	L 429	1	1.12.2021
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris),	L 322	15	16.12.2022