Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Lēmumu 2008/915/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 1 ), un jo īpaši tās V pielikuma 1.4.1. iedaļas ix) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā dalībvalstīm ir noteikta prasība aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus virszemes ūdensobjektus nolūkā panākt labu virszemes ūdeņu stāvokli vēlākais 15 gadus pēc minētās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ievērojot atsevišķus izņēmumus, saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā dalībvalstīm ir noteikta prasība aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus nolūkā panākt labu ekoloģisko potenciālu un labus virszemes ūdeņu ķīmiskos rādītājus vēlākais 15 gadus pēc minētās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ievērojot atsevišķus izņēmumus, saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļas i) punktu attiecībā uz mākslīgajiem un stipri pārveidotajiem ūdensobjektiem atsauces uz ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem atzīst par atsaucēm uz ekoloģisko potenciālu.

(2)	Interkalibrācija paredz izmantot saskaņotu pieeju, lai definētu vienu no Direktīvas 2000/60/EK galvenajiem vides aizsardzības mērķiem – labu ekoloģisko stāvokli.

(3)

Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļā ir paredzēta kārtība, kā nodrošināt, lai dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti, kuriem ir liela nozīme ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijā, būtu salīdzināmi. Lai to panāktu, dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti un monitoringa sistēmu klasifikācijas jāsalīdzina, izmantojot interkalibrācijas tīklu, ko veido monitoringa vietas visās dalībvalstīs un visos Savienības ekoreģionos. Direktīva 2000/60/EK paredz, ka dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ir jāapkopo vajadzīgā informācija par interkalibrācijas tīklā iekļautajām vietām, lai būtu iespējams izvērtēt valstu monitoringa sistēmu klasifikāciju atbilstību Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. iedaļā sniegtajām normatīvajām definīcijām un dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju rezultātu salīdzināmību.

(4)

Interkalibrācijas veikšanai dalībvalstis ir sadalītas interkalibrācijas ģeogrāfiskajās grupās, kuras veido dalībvalstis, kurām ir kopīgi konkrēti virszemes ūdensobjektu tipi, un šīs grupas ir noteiktas pielikuma 2. sadaļā Komisijas 2005. gada 17. augusta Lēmumā 2005/646/EK par tādu vietu reģistra izveidi, kas veidos interkalibrācijas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropadomes Direktīvu 2000/60/EK ( 2 ).

(5)

Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļā ir noteikts, ka interkalibrācija jāveic bioloģiskā faktora līmenī, salīdzinot valsts monitoringa sistēmas klasifikācijas rezultātus par katru bioloģisko faktoru un katru kopīgo virszemes ūdensobjektu tipu to dalībvalstu starpā, kuras ietilpst vienā interkalibrācijas ģeogrāfiskajā grupā, un izvērtējot rezultātu atbilstību normatīvajām definīcijām, kas sniegtas Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. iedaļā.

(6)	Komisija ar Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējas institūta starpniecību ir sekmējusi divu interkalibrācijas posmu norisi.

(7)

Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas Kopējās īstenošanas stratēģiju tika sagatavotas trīs vadlīnijas (6. vadlīnijas ( 3 ) un 14. vadlīnijas (divas versijas) ( 4 )) interkalibrācijas procesa sekmēšanai. Tās sniedza pārskatu par galvenajiem interkalibrācijas procesa principiem un variantiem, tostarp orientējošiem termiņiem un ziņošanas prasībām.

(8)

Līdz 2007. gadam Komisija bija saņēmusi interkalibrācijas rezultātus par vairākiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Tie tika ietverti Komisijas 2008. gada 30. oktobra Lēmumā 2008/915/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas ( 5 ); minētajā lēmumā ir noteiktas vērtības, ar kurām izsaka robežas starp kategorijām un kuras dalībvalstīm būtu jāizmanto savās valsts monitoringa sistēmu klasifikācijās. Interkalibrācijas pirmā posma rezultāti bija nepilnīgi tādā ziņā, ka netika aptverti visi bioloģiskās kvalitātes faktori. Jau pieejamie interkalibrācijas rezultāti tomēr bija jāpieņem laikus, lai tos varētu izmantot, izstrādājot pirmos upju baseinu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantu.

(9)

Šā interkalibrācijas pirmā posma rezultāti tika pieņemti ar Lēmumu 2008/915/EK. Šie rezultāti tika ietverti provizoriskā kārtā ar ieceri, ka par turpmākajiem rezultātiem tiks pieņemts jauns lēmums, kad dalībvalstis būs sniegušas attiecīgo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļu.

(10)	Lai novērstu nepilnības un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2015. gadā paredzētajai upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes otrajai kārtai, Komisija iniciēja interkalibrācijas otro posmu.

(11)	Šā lēmuma I pielikumā ir sniegti tie interkalibrācijas rezultāti, attiecībā uz kuriem interkalibrācija ir sekmīgi īstenota, ņemot vērā pašreizējos tehniskos ierobežojumus.

(12)	Šā lēmuma II pielikumā ir sniegti tie interkalibrācijas rezultāti, attiecībā uz kuriem interkalibrācija ir īstenota daļēji. Lai rezultātus varētu iekļaut jaunā lēmumā, būtu pilnībā jāveic visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības. Tas nozīmē, ka minētie rezultāti ir provizoriski.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāpabeidz interkalibrācija līdz 2016. gada 22. decembrim, lai Komisija varētu šā lēmuma I un II pielikumā ietvertos rezultātus pārcelt uz jauna lēmuma vienīgo pielikumu. Tādējādi minētos rezultātus būtu iespējams izmantot upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes trešajā kārtā.

(14)

Visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības būtu pilnībā jāveic līdz 2016. gada 22. decembrim arī tām interkalibrācijas ģeogrāfiskajām grupām un attiecībā uz tiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem, par kuriem vēl nav nekādu interkalibrācijas rezultātu, ko varētu iekļaut šajā lēmumā. Tādējādi minētos rezultātus būs iespējams iekļaut jaunā lēmumā un izmantot upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes trešajā kārtā.

(15)

Lai gan Direktīva 2000/60/EK nosaka, ka interkalibrācija jāveic bioloģiskās kvalitātes faktora līmenī, dažos gadījumos uzskata, ka atsevišķi parametri (piemēram, hlorofila-a koncentrācija vai makroaļģu un segsēkļu maksimālais augšanas dziļums) reprezentē visu bioloģiskās kvalitātes faktoru. Šādos gadījumos interkalibrācijas rezultāti ir sniegti I pielikumā.

(16)

Dažos gadījumos dalībvalstis ir izstrādājušas neatkarīgas metodes, kas aptver tikai daļu bioloģiskās kvalitātes faktora (piemēram, kvalitātes faktoram “Makrofīti un fitobentoss” – neatkarīgu metodi makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma noteikšanai). Gadījumos, kad ir sekmīgi veikta šādu bioloģiskās kvalitātes apakšfaktoru interkalibrācija, tās rezultāti ir iekļauti pielikumos un identificēti kā bioloģiskās kvalitātes apakšfaktoru interkalibrācijas rezultāti.

(17)

Interkalibrācijas rezultātos būtu jāietver atsauces uz ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli. Ja ūdensobjekti, kas atbilst interkalibrētajiem tipiem, ir atzīti par stipri pārveidotiem ūdensobjektiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu, šā lēmuma I un II pielikumā sniegtos rezultātus var izmantot, lai noteiktu to labo ekoloģisko potenciālu, ņemot vērā šo ūdensobjektu fiziskos pārveidojumus un to ūdens attiecīgo izmantošanu atbilstīgi normatīvajām definīcijām Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.5. iedaļā.

(18)	Katrai dalībvalstij interkalibrācijas rezultāti būtu jāpiemēro savai valsts klasifikācijas sistēmai, lai noteiktu robežas starp ļoti labu un labu stāvokli un starp labu un vidēju stāvokli attiecībā uz visiem valsts ūdensobjektu tipiem.

(19)

Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā paredzēto monitoringa programmu izveides procesā un Direktīvas 2000/60/EK 5. pantā minēto upju baseinu apgabalu īpašību pārskatīšanas un atjaunināšanas laikā varētu kļūt zināmi jauni dati, kuru iespaidā dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmas var būt jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai, savukārt interkalibrācijas rezultāti – laika gaitā jāpārskata, lai uzlabotu to kvalitāti.

(20)	Tādēļ Lēmums 2008/915/EK būtu jāatceļ un attiecīgi jāaizstāj ar citu.

(21)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. iedaļas iii) punkta izpildei dalībvalstis monitoringa sistēmu klasifikācijā izmanto šā lēmuma I un II pielikumā noteiktās vērtības, ar kurām izsaka robežas starp kategorijām.

2. Attiecībā uz šā pielikuma II pielikumā ietvertajiem rezultātiem dalībvalstis pilnībā veic visas vajadzīgās interkalibrācijas darbības līdz 2016. gada 22. decembrim.

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Sateces baseins (km2)	Augstums virs jūras līm. un ģeomorfoloģija	Sārmainība	Tecējuma režīms
R-A1	Prealpīnās upes, mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, kaļķainas	10–1 000	800–2 500 m (sateces baseins), laukakmeņi/oļi	Augsta (tomēr ne ļoti augsta) sārmainība
R-A2	Mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, silicītu	10–1 000	500–1 000 m (sateces baseina maksimālais augstums ir 3 000 m, vidējais augstums — 1 500 m), laukakmeņi	Nav kaļķainas (granīts, metamorfie ieži), vidēja līdz zema sārmainība	Sniega–ledāju tecējuma režīms

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips R-A1
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente - Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)]	0,80	0,60
Francija	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,93	0,79
Vācija	PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos	0,80	0,60
Itālija	MacrOper, kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi)	0,97	0,73
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā)	0,80	0,60
Tips R-A2
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem [Erhebung der biologischen Qualitätselemente - Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)]	0,80	0,60
Francija (Alpi)	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,93	0,71
Francija (Pireneji)	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,94	0,81
Itālija	MacrOper, kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi)	0,95	0,71
Spānija	Pireneju pussalas BMWP (IBMWP)	0,83	0,53

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips R-A1
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos]	0,88	0,56
Francija	IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,94	0,78
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen	0,735	0,54
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009)	0,87	0,70
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	0,80	0,60
Type R-A2
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos]	0,88	0,56
Francija	IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,94	0,78
Spānija	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,94	0,74
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009)	0,85	0,64

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Sateces baseins (km2)	Augstums un ģeomorfoloģija	Sārmainība (mekv./l)
R-C1	Mazas zemieņu upes, silicītu (smilts) gultne	10–100	zemieņu upes, gultnes substrātu galvenokārt veido smilts (mazas daļiņas), platums 3–8 m (pilngultnes līmenī)	> 0,4
R-C2	Mazas zemieņu upes, silicītu (akmeņu) gultne	10–100	zemieņu upes, akmeņaina gultne platums 3–8 m (pilngultnes līmenī)	< 0,4
R-C3	Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne	10–100	upes vidējā augstumā, substrātu veido akmeņi (granīts) un grants, platums 2–10 m (pilngultnes līmenī)	< 0,4
R-C4	Vidēji lielas zemieņu upes, jaukta substrāta gultne	100–1 000	zemieņu upes, substrātu veido smiltis un grants, platums 8–25 m (pilngultnes līmenī)	> 0,4
R-C5	Lielas zemieņu upes, jaukta substrāta gultne	1 000 –10 000	zemieņu upes, barbes zona, dažāds ātrums, maksimālais sateces baseina augstums: 800 m, platums > 25 m (pilngultnes līmenī)	> 0,4
R-C6	Mazas zemieņu upes, kaļķainas	10–300	zemieņu upes, substrātu veido grants (kaļķakmens), platums 3–10 m (pilngultnes līmenī)	> 2

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem	0,80	0,60
Beļģija (Flandrija)	Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF)	0,90	0,70
Beļģija (Valonija)	Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) (Norme AFNOR NF T 90 350, 1992) and Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012	0,97 (tipi R-C3, R-C5, R-C6) 0,94 (tips R-C1)	0,74 (tipi R-C3, R-C5, R-C6) 0,75 (tips R-C1)
Čehija	Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem	0,80	0,60
Dānija	Dānijas ūdensteču faunas indekss (DSFI)	1,00	0,71
Igaunija	Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji	0,90	0,70
Vācija	PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos	0,80	0,60
Francija	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,94	0,80
Īrija	Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value)	0,85	0,75
Itālija	MacrOper, kura pamatā ir STAR_ICM indeksa aprēķins	0,96	0,72
Luksemburga	Classification luxembourgeoise DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) 1992, AFNOR NF-T-90-350,) un 2007. gada 11. aprīļa cirkulārs DCE 2007/22 MEDD/DE/MAGE/BEMA 07 No 4	0,96	0,72
Nīderlande	KRW-maatlat	0,80	0,60
Polija	Sistēma RIVECOmacro upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss, kura pamatā ir STAR_ICM)	0,91 (tips R-C1)	0,72 (tips R-C1)
Spānija	METI	0,93	0,70
Zviedrija	DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004)	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT	0,97	0,86

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai)	RC-3	0,875	0,625
Beļģija (Flandrija)	MAFWAT — Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma	R-C1	0,80	0,60
Beļģija (Valonija)	IBMR-WL — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012)	R-C3	0,925	0,607
Dānija	DSPI — Dānijas ūdensteču augu indekss	R-C1	0,70	0,50
Dānija	DSPI — Dānijas ūdensteču augu indekss	R-C4	0,70	0,50
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Makrophyten	R-C1	0,745	0,495
		R-C3	0,80	0,55
		R-C4	0,575	0,395
Francija	Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01). Qualité de l'eau - Détermination de l'indice biologique macrophytique en rivière (IBMR)	R-C3	0,93	0,79
Francija		R-C4	0,905	0,79
Īrija	MTR-IE — vidējais trofiskā stāvokļa indekss	R-C4	0,74	0,62
Itālija	IBMR-IT — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	R-C1	0,90	0,80
Itālija		R-C4	0,90	0,80
Luksemburga	IBMR-LU — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	R-C3	0,89	0,79
Luksemburga		R-C4	0,89	0,79
Polija	MIR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	R-C1	0,90	0,65
		R-C3	0,91	0,684
		R-C4	0,90	0,65
Apvienotā Karaliste	LEAFPACS — upju ekoloģiskā stāvokļa klasifikācija pēc makrofītu rādītājiem	R-C1	0,80	0,60
		R-C3	0,80	0,60
		R-C4	0,80	0,60

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 - Fließgewässer/Phytobenthos]	Visi tipi, augstums < 500 m	0,70	0,42
Austrija		Visi tipi, augstums > 500 m	0,71	0,43
Beļģija (Flandrija)	Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)	Visi tipi	0,80	0,60
Beļģija (Valonija)	IPS (Coste, CEMAGREF, 1982; Lenoir & Coste, 1996, et Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012.	Visi tipi	0,98	0,73
Igaunija	Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)	Visi tipi	0,85	0,70
Francija	IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	Visi tipi	0,94	0,78
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen	R-C1	0,67	0,43
		R-C3	0,67	0,43
		R-C4	0,61	0,43
		R-C5	0,73	0,55
Īrija	Trofiskā stāvokļa noteikšanas kramaļģu indeksa (TDI) pārskatītais modelis	Visi tipi	0,93	0,78
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009), fitobentosa interkalibrācijas standartizētie rādītāji (pICM: Kelly et al., 2009)	Visi tipi	0,84	0,65
Luksemburga	Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)	Visi tipi	0,90	0,70
Nīderlande	KRW Maatlat	Visi tipi	0,80	0,60
Polija	Indeks Okrzemkowy IO dla rzek (kramaļģu indekss upju novērtēšanai)	Visi tipi	0,80	0,58
Spānija	Kramaļģu vairākrādītāju indekss (MDIAT)	R-C2, R-C3, R-C4	0,93	0,70
Zviedrija	Zviedrijas izmantotās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA noteikumi (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)	Visi tipi	0,89	0,74
Apvienotā Karaliste	Kramaļģu novērtējums upju ekoloģiskā stāvokļa noteikšanai (DARLEQ2)	Visi tipi	1,00	0,75

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Ekoreģions	Sateces baseins (km2)	Augstums (m)	Ģeoloģija	Substrāts
R-E1a	Karpati: mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā	10 .	10–1 000	500–800	jauktas
R-E1b	Karpati: mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā	10 .	10–1 000	200–500	jauktas
R-E2	Līdzenumi: vidēji lielas zemieņu upes	11. un 12.	100–1 000	< 200	jauktas	smilts un dūņas
R-E3	Līdzenumi: lielas zemieņu upes	11. un 12.	> 1 000	< 200	jauktas	smilts, dūņas un grants
R-E4	Līdzenumi: vidēji lielas upes vidējā augstumā	11. un 12.	100–1 000	200–500	jauktas	smilts un grants
R-EX4	Lielas upes vidējā augstumā	10., 11. un 12.	> 1 000	200–500	jauktas	grants un laukakmeņi
R-EX5	Līdzenumi: mazas zemieņu upes	11. un 12.	10–100	< 200	jauktas	smilts un dūņas
R-EX6	Līdzenumi: mazas upes vidējā augstumā	11. un 12.	10–100	200–500	jauktas	grants
R-EX7	Balkāni: mazas, kaļķainas upes vidējā augstumā	5 .	10–100	200–500	kaļķainas	grants
R-EX8	Balkāni: mazas un vidēji lielas, kaļķaini karsta avoti	5 .	10–1 000		kaļķainas	grants, smilts un dūņas

AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem	R-E4	0,80	0,60
Bulgārija	Īrijas biotiskais indekss	R-E1a, R-E1b	0,86	0,67
Čehija	Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem	R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3	0,80	0,60
Ungārija	Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku standartizēto rādītāju indekss	R-E1b, R-E3, R-E4, R-EX5, R-EX6	0,80	0,60
Rumānija	Ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji	R-E1a, R-E1b, R-E3, R-EX4	0,74	0,58
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji	R-E4, R-EX5, R-EX6	0,80	0,60
Slovākija	Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai upēs	R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4	0,80	0,60

AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai)	R-E4	0,875	0,625
Bulgārija	References indekss	R-E2, R-E3	0,570	0,370
Bulgārija	References indekss	R-E4	0,510	0,270
Ungārija	References indekss	R-E2, R-E3	0,700	0,370
Slovēnija	Upju makrofītu indekss	R-E2, R-E3, R-E4	0,800	0,600
Slovākija	Makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	R-E2, R-E3, R-E4	0,800	0,600

AUSTRUMU/KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu	R-E4	0,70	0,42
Bulgārija	Bulgārijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, pamatojoties uz IPS kramaļģu indeksu	R-E1a, R-E1b, R-E3	0,87 (valsts tips R2, R4) 0,85 (valsts tips R7, R8)	0,66 (valsts tips R2, R4) 0,64 (valsts tips R7, R8)
Čehija	Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem	R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-EX4	0,80	0,60
Ungārija	Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem	R-E2, R-E3, R-EX5	0,80	0,60
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	R-E4, R-EX5, R-EX6, R-EX7, R-EX8	0,80	0,60
Slovākija	Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem	R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4	0,90	0,70

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Sateces baseins (km2)	Ģeoloģija	Tecējuma režīms
R-M1	Mazas Vidusjūras reģiona ūdensteces	< 100	Dažādi (izņemot silicītu)	Izteikti sezonāls
R-M2	Vidēji lielas Vidusjūras reģiona ūdensteces	100–1 000	Dažādi (izņemot silicītu)	Izteikti sezonāls
R-M4	Vidusjūras reģiona kalnu ūdensteces		Nesilicītu	Izteikti sezonāls
R-M5	Īslaicīgas ūdensteces			Īslaicīgs

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
R-M1
Francija	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,700
Itālija	MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi)	0,970	0,720
Portugāle	Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)	0,870 (1. tips) 0,850 (3. tips)	0,678 (1. tips) 0,686 (3. tips)
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā)	0,800	0,600
Spānija	Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)	0,845	0,698
Spānija	Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T)	0,811	0,707
R-M2
Francija	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,700
Itālija	MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi)	0,940	0,700
Portugāle	Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)	0,830 (2. tips) 0,880 (4. tips)	0,693 (2. tips) 0,676 (4. tips)
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā)	0,800	0,600
Spānija	Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)	0,845	0,698
Spānija	Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T)	0,811	0,707
R-M4
Kipra	STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi)	0,972	0,729
Francija	Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). AFNOR NF-T-90-350 and arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,700
Itālija	MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi)	0,940	0,700
Spānija	Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)	0,840	0,700
Spānija	Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T)	0,850	0,694
R-M5
Kipra	STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss (STAR_ICMi)	0,982	0,737
Itālija	MacrOper (kura pamatā ir STAR interkalibrācijas standartizēto rādītāju indekss ICMi)	0,970	0,730
Portugāle	Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)	0,973 (5. tips) 0,961 (6. tips)	0,705 (5. tips) 0,708 (6. tips)
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā)	0,800	0,600
Spānija	Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)	0,830	0,630
Spānija	Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvos datus (IMMi-T)	0,830	0,620

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
R-M1, 2, 4
Kipra	IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	0,795	0,596
Francija	Francijas standarts NF T90-395 (2003-10-01) Qualité de l'eau - Détermination de l'indice biologique macrophytique en rivière (IBMR)	0,930	0,745
Grieķija	IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	0,750	0,560
Itālija	IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	0,900	0,800
Portugāle	IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	0,920	0,690
Slovēnija	RMI — upju makrofītu indekss	0,800	0,600
Spānija	IBMR — makrofītu indekss upju bioloģiskās kvalitātes noteikšanai	0,950	0,740

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
R-M1
Francija	IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,780
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009)	0,800	0,610
Portugāle	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,970 (1. tips) 0,910 (3. tips)	0,730 (1. tips) 0,680 (3. tips)
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	0,800	0,600
Spānija	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,937	0,727
R-M2
Francija	IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,780
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009)	0,800	0,610
Portugāle	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,910 (2. tips) 0,970 (4. tips)	0,680 (2. tips) 0,730 (4. tips)
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	0,800	0,600
Spānija	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,938	0,727
R-M4
Kipra	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,910	0,683
Francija	IBD 2007 (Coste et al., Ecol. Ind. 2009) AFNOR NF-T-90-354, December 2007. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	0,940	0,780
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009)	0,800	0,610
Spānija	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,935	0,727
R-M5
Kipra	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,958	0,718
Itālija	ICMi (interkalibrācijas standartizēto rādītāju) indekss (Mancini un Sollazzo, 2009)	0,880	0,650
▼C1
Portugāle	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,940 (5. tips) 0,800 (6. tips)	0,700 (5. tips) 0,651 (6. tips)
▼B
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	0,800	0,600
Spānija	IPS (Coste in Cemagref, 1982)	0,935	0,700

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Sateces baseins (attiecīgās daļas)	Augstums un ģeomorfoloģija	Sārmainība (mekv./l)	Organiskās vielas (mg Pt/l)
R-N1	Mazas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība	10–100 km2	< 200 m vai zem augstākās piekrastes līnijas	0,2–1	< 30 (< 150 Īrijā)
R-N3	Mazas/vidēji lielas zemieņu upes, augsts organisko vielu saturs, zema sārmainība	10–1 000 km2		< 0,2	> 30
R-N4	Vidēji lielas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība	100–1 000 km2		0,2–1	< 30
R-N5	Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība	10–100 km2	Starp zemienēm un augstienēm	< 0,2	< 30

Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un vispārējo degradāciju

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Vairākrādītāju sistēma, pirmais ieviestais variants	0,80	0,60
Īrija	Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value)	0,85	0,75
Norvēģija	ASPT	0,99	0,87
Zviedrija	DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004)	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) – WHPT	0,97	0,86

Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo acidifikāciju)

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz dzidrūdens upēm ar zemu sārmainību.

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Norvēģija	AcidIndex2 (modificēts Raddum index2) (upju acidifikācija)	0,675	0,515
Apvienotā Karaliste — Skotija	ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība	0,910	0,830
Apvienotā Karaliste — Anglija un Velsa	ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība	0,980	0,890

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Zviedrija	MISA — ūdensteču acidifikācijas vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem	0,550	0,400
Apvienotā Karaliste	ŪPD-AWICsp: ŪPD ūdens acidifikācijas indikatorsugu sabiedrība	0,930	0,830

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)	0,91	0,80
Zviedrija	Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)	0,89	0,74
Īrija	Trofiskā stāvokļa noteikšanas kramaļģu indeksa (TDI) pārskatītais modelis	0,93	0,78
Apvienotā Karaliste	DARLEQ 2	1,00	0,75
Norvēģija	Trofiskā stāvokļa noteikšanas perifitona indekss (PIT)	0,99 (Ca ≤ 1 mg/L) 0,95 (Ca > 1 mg/L)	0,83

Pārskats par reģionu grupām, kas izveidots upju zivju rādītāju interkalibrācijai:

Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa – Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Francija, Vācija, Nīderlande, Lietuva, Luksemburga, APVIENOTĀ KARALISTE (Anglija un Velsa), Polija, Latvija, Igaunija, Dānija, Ungārija

Ziemeļu grupa – Somija, Īrija, Zviedrija, APVIENOTĀ KARALISTE (Skotija un Ziemeļīrija), Norvēģija

Vidusjūras un Atlantijas okeāna dienviddaļas grupa – Portugāle, Spānija, Itālija, Grieķija

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Beļģija (Flandrija)	Pretstraumes un zemieņu IBI	0,850	0,650
Beļģija (Valonija)	IBIP (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge 12.10.2012)	0,958	0,792
Francija	Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF-T-90-344. Arrêté du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	1,131	0,835
Vācija	FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	1,086	0,592
Luksemburga	Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF-T-90-344. Arrêté du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {…} des eaux de surface	1,131	0,835
Nīderlande	NLFISR	0,800	0,600
Lietuva	LZI	0,940	0,720

Ziemeļu grupa

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: L2	0,665	0,499
Somija	Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: L3	0,658	0,493
Somija	Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M1	0,709	0,532
Somija	Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M2	0,734	0,550
Somija	Somijas zivju indekss (FiFi) — tips: M3	0,723	0,542
Īrija	FCS2 IRELAND	0,845	0,540
Zviedrija	Zviedrijas metode VIX	0,739	0,467
Apvienotā Karaliste — Ziemeļīrija	IR_FCS2	0,845	0,540
Apvienotā Karaliste — Skotija	FCS2 Scotland	0,850	0,600

Vidusjūras reģiona grupa

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Portugāle	F_IBIP	0,850	0,675
Spānija	IBIMED — tips: T2	0,816	0,705
Spānija	IBIMED — tips: T3	0,929	0,733
Spānija	IBIMED — tips: T4	0,864	0,758
Spānija	IBIMED — tips: T5	0,866	0,650
Spānija	IBIMED — tips: T6	0,916	0,764

Donavas grupa

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Čehija	Čehijas vairākrādītāju metode CZI	0,780	0,585
Rumānija	EFI+ Eiropas zivju indekss (tips: karpu dzimta, atlase brienot)	0,939	0,700
Rumānija	EFI+ Eiropas zivju indekss (tips: lašu dzimta)	0,911	0,755
Slovākija	Slovākijas zivju indekss FIS	0,710	0,570

Alpīno kalnu grupa

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem
Austrija	FIA	0,875	0,625
Francija	FBI	1,131	0,876
Vācija	FIBS – fischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	1,086	0,592
Slovēnija	SIFAIR	0,800	0,600

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Upju raksturojums	Sateces baseins (attiecīgās daļas)	Sārmainība (mekv./l)
R-L1	Ļoti lielas upes, zema sārmainība	> 10 000 km2	< 0,5
R-L2	Ļoti lielas upes, vidēja un augsta sārmainība	> 10 000 km2	> 0,5

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz ļoti lielām upēm ar zemu sārmainību (tips R-L1).

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Indice de Polluosensibilité Spécifique (specifiskais piesārņojuma jutības indekss SPI)	0,80	0,60
Zviedrija	Bentiskās aļģes tekošā ūdenī — kramaļģu analīze	0,89	0,74

Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz ļoti lielām upēm ar vidēju un augstu sārmainību (tips R-L2).

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa, kas attiecas uz fitobentosu	0,85	0,57
Čehija	Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem	0,80	0,60
Igaunija	Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — upju fitobentoss	0,83	0,64
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Diatomeen	0,725	0,545
Ungārija	Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem	0,762	0,60
Nīderlande	ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji	0,80	0,60
Slovākija	Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem	0,90	0,70
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja rek s fitobentosom in makrofiti v Sloveniji; fitobentos (Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa un makrofītu rādītājiem Slovēnijā; fitobentoss)	0,80	0,60

BIOLOĢISKĀS KVALITĀTES FAKTORI: Makrofīti, fitoplanktons, zivis, bentiskie bezmugurkaulnieki

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Augstums (m virs jūras līmeņa)	Vidējais dziļums (m)	Sārmainība (mekv./l)	Ezera lielums (km2)
L-AL3	Zemieņu ezeri vai ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli	50–800	> 15	> 1	> 0,5
L-AL4	Ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja un augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli	200–800	3–15	> 1	> 0,5

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums — daļa B2 “Fitoplanktons”	0,80	0,60
Vācija	PSI (Phyto-Seen-Index) - Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	0,80	0,60
Itālija	Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM)	0,80	0,60
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer s fitoplanktonom v Sloveniji (Sistēma ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem Slovēnijā)	0,80	0,60

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas		Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas		Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	AIM ezeru novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai)	L-AL3+L-AL4	0,80	0,60
Francija	IBML (Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai)	L-AL3+L-AL4	0,92	0,72
Vācija	PHYLIB ezeru novērtēšanai (Vācijas sistēma ezeru novērtēšanai pēc makrofītu un fitobentosa rādītājiem, lai piemērotu ŪPD), modulis “Makrofīti”	L-AL3+L-AL4	0,76	0,51
Vācija	PHYLIB ezeru novērtēšanai (Vācijas sistēma ezeru novērtēšanai pēc makrofītu un fitobentosa rādītājiem, lai piemērotu ŪPD), moduļi “Makrofīti” un “Fitobentoss”	LAL4	0,74	0,47
Itālija	MacroIMMI (makrofītu indekss Itālijas ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai)	L-AL3+L-AL4	0,80	0,60
Slovēnija	SMILE (Slovēnijas indekss ezeru ekosistēmu novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem)	L-AL3	0,80	0,60

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Slovēnija	Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer z bentoškimi nevretenčarji v Sloveniji (Sistēma ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem Slovēnijā)	0,80	0,60
Vācija	AESHNA - Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	0,80	0,60

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Austrija	ALFI (Austrijas ezeru zivju indekss) — vairākrādītāju indekss alpīno ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc zivju rādītājiem	0,80	0,60
Vācija	DELAFI_SITE - Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie	0,85	0,69
Itālija	Ezeru zivju indekss (LFI)	0,82	0,64

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Augstums (m virs jūras līmeņa)	Vidējais dziļums (m)	Sārmainība (mekv./l)	Ūdens apmaiņas laiks (gados)
L-CB1	Zemieņu, sekli, kaļķaini	< 200	3–15	> 1	1–10
L-CB2	Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini	< 200	< 3	> 1	0,1–1

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Beļģija (Flandrija)	Flandrijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,80	0,60
Vācija	PSI (Phyto-See-Index) - Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland — Vācijas ezeru fitoplanktona indekss (Phyto-See-Index)	0,80	0,60
Dānija	Dānijas fitoplanktona indekss	0,80	0,60
Igaunija	Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru fitoplanktons	0,80	0,60
Īrija	IE ezeru fitoplanktona indekss	0,80	0,60
Nīderlande	ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji	0,80	0,60
Polija	Metode Polijas ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PMPL)	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PLUTO)	0,80	0,60

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	IK tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	IK tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Beļģija (Flandrija)	Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma	Visi tipi	0,80	0,60
Dānija	Dānijas ezeru makrofītu indekss	Visi tipi	0,80	0,60
Igaunija	Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru makrofīti	LCB1	0,78	0,52
Igaunija		LCB2	0,76	0,50
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Makrophyten	Visi tipi	0,80	0,60
Lietuva	Lietuvas metode novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem	Visi tipi	0,75	0,50
Latvija	Latvijas metode novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem	Visi tipi	0,80	0,60
Nīderlande	ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji	Visi tipi	0,80	0,60
Polija	Ezeru novērtēšanas indikatormetode, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji — ekoloģiskā stāvokļa makrofītu indekss ESMI (vairākrādītāju indekss)	Visi tipi	0,68	0,41
Apvienotā Karaliste	LEAFPACS ezeru makrofītu klasifikācijas rīks (1)	Visi tipi	0,80	0,66
(1) To izmantos Anglijā, Velsā un Skotijā.

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Beļģija (Flandrija)	Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF)	0,90	0,70
Vācija	AESHNA - Bewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	0,80	0,60
Igaunija	Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums — ezeru makroskopiskie bezmugurkaulnieki	0,86	0,70
Lietuva	Lietuvas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss	0,74	0,50
Nīderlande	ŪPDi — dabisko ūdeņu tipu rādītāji	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Trīsuļodu kūniņu apvalku metode (CPET)	0,77	0,64

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Augstums (m)	Gada vidējais nokrišņu daudzums (mm) un temperatūra (°C)	Vidējais dziļums (m)	Platība (km2)	Sateces baseins (km2)	Sārmainība (mekv./l)
L-M5/7	Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, silicītu, “mitras teritorijas”	< 1 000	> 800 un/vai < 15	> 15	0,5–50	< 20 000	< 1
L-M8	Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, kaļķaini	< 1 000	—	> 15	0,5–50	< 20 000	> 1

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
LM 5/7
Spānija	Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP)	nav not. (1)	0,58
Portugāle	Metode ūdenskrātuvju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem NMASRP)	nav not.	0,60
Itālija	Jaunā Itālijas metode (NITMET)	nav not.	0,60
L-M8
Spānija	Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP)	nav not.	0,60
Kipra	Jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (NMASRP)	nav not.	0,60
Itālija	Jaunā Itālijas metode (NITMET)	nav not.	0,60
(1) Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem nav noteikta attiecībā uz ūdenskrātuvēm (gan LM5/7, gan LM8 ir ūdenskrātuves).

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Augstums (m virs jūras līmeņa)	Vidējais dziļums (m)	Sārmainība (mekv./l)	Krāsa (mg Pt/l)
L-N1	Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, dzidrūdens	< 200	3–15	0,2–1	< 30
L-N2a	Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens	< 200	3–15	< 0,2	< 30
L-N2b	Dziļi zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens	< 200	> 15	< 0,2	< 30
L-N3a	Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, mezohumozi	< 200	3–15	< 0,2	30–90
L-N5	Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens	200–800	3–15	< 0,2	< 30
L-N6a	Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, mezohumozi	200–800	3–15	< 0,2	30–90
L-N8a	Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, mezohumozi	< 200	3–15	0,2–1	30–90

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Somijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,80	0,60
Īrija	IE ezeru fitoplanktona indekss	0,80	0,60
Norvēģija	Metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,80	0,60
Zviedrija	Ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metodes, kvalitātes faktors: fitoplanktons	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Rīks ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PLUTO)	0,80	0,60

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Sārmainība (mekv./l)	Krāsa (mg Pt/l)
L-N-M 101	Zema sārmainība, dzidrūdens	0,05–0,2	< 30
L-N-M 102	Zema sārmainība, humozi	0,05–0,2	> 30
L-N-M 201	Vidēja sārmainība, dzidrūdens	0,2–1,0	< 30
L-N-M 202	Vidēja sārmainība, humozi	0,2–1,0	> 30
L-N-M 301a	Augsta sārmainība, dzidrūdens, atlantiskais apakštips	> 1,0	< 30
L-N-M 302a	Augsta sārmainība, humozi, atlantiskais apakštips	> 1,0	> 30

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	Somijas sistēma klasifikācijai pēc makrofītu rādītājiem	0,8 (visiem tipiem)	0,6 (visiem tipiem)
Īrija	Frī [Free] makrofītu indekss	0,9 (visiem tipiem)	0,68 (visiem tipiem)
Norvēģija	Valsts makrofītu indekss (trofiskā stāvokļa indekss — TIc)	Tipam 101: 0,98 Tipam 102: 0,96 Tipam 201: 0,95 Tipam 202: 0,99	Tipam 101: 0,87 Tipam 102: 0,87 Tipam 201: 0,75 Tipam 202: 0,77
Zviedrija	Trofiskā stāvokļa makrofītu indekss (TMI)	Tipam 101: 0,93 Tipam 102: 0,93 Tipam 201: 0,89 Tipam 202: 0,91	Tipam 101: 0,80 Tipam 102: 0,83 Tipam 201: 0,78 Tipam 202: 0,78
Apvienotā Karaliste	LEAFPACS ezeru makrofītu klasifikācijas rīks (1)	0,8 (visiem tipiem)	0,66 (visiem tipiem)
Apvienotā Karaliste	Frī makrofītu indekss (2)	0,9 (visiem tipiem)	0,68 (visiem tipiem)
(1) To izmantos Anglijā, Velsā un Skotijā. (2) To izmantos arī Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā).

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Ekoreģions	Augstums (m v. j. l.)	Sārmainība 54(mekv./l)	Krāsa (mg Pt/l)
Ezeru litorālā acidifikācija
L-N-BF1	Zemieņu ezeri un ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens	nav not.	< 800	0,05–0,2	< 30
Ezeru profundālā eitrofikācija
L-N-BF2	22. ekoreģions, zema sārmainība, dzidrūdens, humozi	22	Platība > 1 km2, maksimālais dziļums < 6 m	< 0,2	nav not.

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Ezeru litorālā acidifikācija
Zviedrija	MILA — ezeru acidifikācijas vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem	0,85	0,60
Apvienotā Karaliste	LAMM (ezeru acidifikācijas rādītāji pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem)	0,86	0,70
Norvēģija	MultiClear — dzidrūdens ezeru vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem	0,95	0,74
Ezeru profundālā eitrofikācija
Zviedrija	BQI (bentosa kvalitātes indekss)	0,84	0,67
Somija	BQI (bentosa kvalitātes indekss)	0,75	0,63

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Ezera lielums (km2)	Sārmainība (mekv./l)	Krāsa (mg Pt/l)
L-N-F1	Dimiktiskie dzidrūdens ezeri	< 40	< 0,2	< 30
L-N-F2	Dimiktiskie humozie ezeri	< 5	< 0,2	30–90

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Somija	EQR4	0,80	0,60
Īrija	FIL2	0,76	0,53
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)	FIL2	0,76	0,53

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Ezeru raksturojums	Sārmainība (mekv./l)	Ekoreģioni
HA	Dzidrūdens ezeri ar augstu sārmainību	> 1	Centrāleiropas/Baltijas reģions, Vidusjūras reģions
MA	Ezeri ar vidēju sārmainību	0,2–1	Centrāleiropas/Baltijas reģions, Ziemeļu reģions
LA	Ezeri ar zemu sārmainību	< 0,2	Ziemeļu reģions

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips HA
Beļģija (Flandrija)	Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)	0,80	0,60
Vācija	Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (Phylib), Modul Phytobenthos	0,80	0,55
Ungārija	MIL — ezeru vairākrādītāju indekss	0,80	0,69
Īrija	Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE)	0,90	0,63
Polija	PL IOJ (Multimetryczny Indeks Okrzemkowy dla Jezior — ezeru kramaļģu vairākrādītāju indekss)	0,91	0,76
Zviedrija	IPS	0,89	0,74
Slovēnija	Trofiskā stāvokļa indekss (TI)	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	DARLEQ 2	0,92	0,70
Tips MA
Beļģija (Flandrija)	Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)	0,80	0,60
Somija	IPS	0,80	0,64
Īrija	Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE)	0,90	0,63
Zviedrija	IPS	0,89	0,74
Apvienotā Karaliste	DARLEQ 2	0,93	0,66
Tips LA
Īrija	Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (IE)	0,90	0,66
Apvienotā Karaliste	DARLEQ 2	0,92	0,70

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips	Sāļums virsējā slānī praktiskā sāļuma vienībās (PSV)	Sāļums piedibens slānī	Pakļautība iedarbībai	Dienas ar ledu jūrā	Citas iezīmes
BT 1	0–8 Oligohalīni	0–8	Ļoti pasargāti	—	Polijas Vislas līcis un Lietuvas Kuršu joma
BC1	0,5–6 Oligohalīni	1–6	Atklāti	90–150	Teritorijas Kvarkenā un Botnijas jūrā līdz Arhipelāga jūrai (attiecībā uz fitoplanktonu Arhipelāga jūra nav iekļauta tipā un ir integrēta tipā BC9) Humozu vielu ietekme
BC3	3–6 Oligohalīni	3–6	Pasargāti	90–150	Somu līča Somijas un Igaunijas piekraste
BC4	5–8 Mezohalīni zemā pakāpē	5–8	Pasargāti	< 90	Igaunijas un Latvijas teritorijas Rīgas jūras līcī
BC5	6–8 Mezohalīni zemā pakāpē	6–12	Atklāti	< 90	Teritorijas Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā gar Latvijas, Lietuvas un Polijas piekrasti
BC6	8–12 Mezohalīni vidējā pakāpē	8–12	Pasargāti	< 90	Teritorijas Baltijas jūras rietumdaļā pie Zviedrijas dienvidu piekrasti un Dānijas dienvidaustrumu piekrasti
BC7	6–8 Mezohalīni vidējā pakāpē	8–11	Atklāti	< 90	Polijas rietumu piekraste un Vācijas austrumu piekraste
BC8	13–18 Mezohalīni augstā pakāpē	18–23	Pasargāti	< 90	Dānijas un Vācijas piekraste Baltijas jūras rietumdaļā
BC9	3–6 Mezohalīni zemā pakāpē	3–6	Mēreni atklāti un atklāti	90–150	Teritorijas Somu līča rietumdaļā, Arhipelāga jūrā un Askē arhipelāgā (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
BC1
Somija	BBI — Somijas iesāļūdens bentosa indekss	0,96	0,56
Zviedrija	BQI — Zviedrijas bioloģiskās kvalitātes vairākrādītāju indekss (mīkstā substrāta infauna)	0,77	0,31
BC3
Igaunija	ZKI — Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss	0,39	0,24
Somija	BBI — Somijas iesāļūdens bentosa indekss	0,94	0,56
BC6
Dānija	DKI 2. versija — Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija	0,84	0,68
Zviedrija	BQI — Zviedrijas bioloģiskās kvalitātes vairākrādītāju indekss (mīkstā substrāta infauna)	0,76	0,27
BC8
Dānija	DKI 2. versija — Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija	0,86	0,72
Vācija	MarBIT — jūras biotiskā indeksa rīks	0,8	0,6

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem
BC7
Vācija	Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,8	0,6
Polija	Polijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,8	0,6
BC8
Dānija	Dānijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,8	0,6
Vācija	Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem	0,8	0,6

Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): SK. II PIELIKUMU

Interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
BC3
Igaunija	EPI — Igaunijas piekrastes ūdeņu fitobentosa indekss (makroaļģes un segsēkļi)	0,98	0,86
Somija	Fuka maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes)	0,92	0,79

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības parametram, kas ir sastopamības indikators (parastās jūraszāles Zostera marina maksimālais augšanas dziļums): ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Tips un valsts	Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti		Parametra vērtības/diapazons Maksimālais augšanas dziļums (m) Jūraszāle Zostera marina
	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
BC8
Dānija un Vācija Atklāta piekraste	0,90	0,74	8,5	7

INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips

Raksturojums

Sāļums (PSV)

Plūdmaiņu amplitūda (m)

Dziļums (m)

Straumes ātrums (mezglos)

Pakļautība iedarbībai

Sajaukšanās

Ūdens apmaiņas laiks

Tips attiecībā uz oportūnistiskām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

NEA1/26

Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis (līdz nedēļām Vatu jūrā)

Apakštipi attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm

NEA1/26 A2

Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

Vidējas temperatūras ūdeņi (galvenokārt > 13 °C) un augsts gaismas starojums (fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR) galvenokārt > 29 mol/m2 dienā)

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA1/26 B21

Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

Zemas temperatūras ūdeņi (galvenokārt < 13 °C) un vidējs gaismas starojums (FAR galvenokārt < 29 mol/m2 dienā)

> 30

Galvenokārt vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

Apakštipi attiecībā uz fitoplanktonu

NEA1/26a

Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA1/26b

Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA1/26c

Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, daļēji stratificēti

> 30

Maza/vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA1/26d

Skandināvijas piekrastes ūdeņi, atklāti vai pasargāti, sekli

> 30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

< 30

Mazs: < 1

Atklāti vai mēreni atklāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA1/26e

Apvelinga apgabali, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

Tipi attiecībā uz fitoplanktonu, makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām, bentiskajiem bezmugurkaulniekiem un zivīm (pārejas ūdeņi)

NEA3/4

Polihalīni, atklāti vai mēreni atklāti (Vatu jūras tips)

Polihalīni: 18–30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai mēreni atklāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA7

Dziļu fjordu un šauru jūras līču sistēmas

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

> 30

Mazs: < 1

Pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA8a

Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni atklāti, sekli

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Mēreni atklāti

Pilnīga

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA8b

Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni pasargāti, sekli

Polihalīni: 10–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

< 30

Mazs: < 1

Pasargāti vai mēreni atklāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA9

Fjords ar seklu pārgāzni pie ieejas jūrā, kura maksimālais dziļums centrālajā baseinā ir ļoti liels un dziļūdeņu apmaiņa ir vāja

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Pasargāti

Daļēja stratifikācija

Vairākas nedēļas

NEA10

Skageraka ārējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, atklāti, dziļi

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Atklāti

Daļēja stratifikācija

Vairākas diennaktis

NEA11

Pārejas ūdeņi

Oligohalīni: 0–35

No mazas līdz lielai plūdmaiņu amplitūdai:

< 30

Mainīgs

Pasargāti vai mēreni atklāti

Pastāvīga daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Rezultāti attiecināmi tikai uz mīkstā substrāta biotopiem (zem plūdmaiņu līmeņa esošie dūņu/smilšu biotopi).

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA8b
Dānija	DKI	0,84	0,68
Zviedrija	BQI	0,71	0,54
Tipi NEA8a/9/10
Norvēģija	NQI	0,82	0,63
Zviedrija	BQI	0,71	0,54

Rezultāti attiecībā uz piekrastes ūdeņiem, TIPI NEA 1/26 UN NEA7: SK. II PIELIKUMU

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto augšanas sezonu sešu gadu laikposmā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas ietverti šajos tipos, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.

Dalībvalsts	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti		Vērtības (μg/l, 90. procentile)
Dalībvalsts	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
NEA1/26c
Dānija	0,67	0,44	5	7,5
Vācija	0,67	0,44	5	7,5

Rezultāti attiecībā uz piekrastes ūdeņiem, TIPI NEA 1/26a, NEA 1/26b, NEA1/26e, NEA 3/4, NEA9, NEA10: SK. II PIELIKUMU

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: makroaļģu parametrs — plūdmaiņu zonas vai zem plūdmaiņu līmeņa esošās makroaļģes akmeņainā substrātā

Piekrastes ūdeņi

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA1/26 A2 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm
Francija	CCO — pārklājums, raksturīgās sugas, oportūnistiskās sugas plūdmaiņu zonā akmeņainā substrātā	0,80	0,60
Portugāle	PMarMAT — rīks jūras novērtēšanai pēc makroaļģu rādītājiem	0,80	0,61
Spānija	CFR — akmeņainu substrātu kvalitāte	0,81	0,60
Spānija	RICQI — akmeņainu substrātu sabiedrības kvalitātes rādītājs plūdmaiņu zonā	0,82	0,60
Spānija	RSL — saīsināts sugu saraksts	0,75	0,48
Tips NEA1/26 B21 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm
Īrija	RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts	0,80	0,60
Norvēģija	RSLA — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts	0,80	0,60
Tips NEA7 attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm
Norvēģija	RSLA — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar sastopamības rādītājiem	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	RSL — saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts	0,80	0,60
Tips NEA8a/9/10 attiecībā makroaļģēm zem plūdmaiņu līmeņa
Norvēģija	MSMDI — daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss	0,80	0,60
Zviedrija	MSMDI — daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss	0,80	0,60

Rezultāti attiecībā uz makroaļģēm — parametrs: plūdmaiņu zonas ziedošās makroaļģes, tips NEA1/26: SK. II PIELIKUMU

Rezultāti attiecībā uz makroaļģēm — parametrs: plūdmaiņu zonas ziedošās makroaļģes, tips NEA11: SK. II PIELIKUMU

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA3/4
Vācija	SG - Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	0,80	0,60
Nīderlande	Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un blīvumu	0,80	0,60

Rezultāti attiecībā uz segsēkļiem (subBQE, kas ir jūraszāļu indikators), tips 1/26: SK. II PIELIKUMU

Rezultāti attiecībā uz segsēkļiem (subBQE, kas ir jūraszāļu indikators), tips NEA11: SK. II PIELIKUMU

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Beļģija	EBI — Zēšeldes grīvas biotiskais indekss	0,85	0,615
Francija	ELFI — grīvu un lagūnu zivju indekss	0,91	0,675
Vācija	FAT – TW - Fischbasiertes Bewertungswerkzeug für Übergangsgewässer der norddeutschen Ästuare	0,84	0,62
Īrija	TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss	0,81	0,58
Nīderlande	FAT – TW – ŪPD pārejas ūdeņu zivju indekss, tips O2	0,80	0,60
Portugāle	EFAI — grīvu zivju klasifikācijas indekss	0,865	0,70
Spānija	AFI – AZTI zivju indekss	0,78	0,55
Spānija	TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss	0,90	0,65
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)	TFCI — pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss	0,81	0,58

Tipoloģija ar reģionu kopējiem interkalibrācijas tipiem ir noteikta tikai attiecībā uz fitoplanktonu (sk. turpmāk).

Attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem, makroaļģēm un jūraszālēm interkalibrācijas rezultāti attiecas uz visu Vidusjūras teritoriju, kas ietilpst dalībvalstu teritorijā.

Rezultāti: valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Metodes ar daudzveidības parametru
Itālija	M-AMBI	0,81	0,61
Slovēnija	M-AMBI	0,83	0,62
Metodes bez daudzveidības parametra
Kipra	Bentix	0,75	0,58
Francija	AMBI	0,83	0,58
Grieķija	Bentix	0,75	0,58
Spānija	BOPA	0,95	0,54
Spānija	MEDOCC	0,73	0,47

Interkalibrēto tipu apraksts attiecībā uz piekrastes ūdeņiem (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)

Tips	Apraksts	Blīvums (kg/m3)	Vidējais sāļums gadā (PSV)
I tips	Liela ieplūstošā saldūdens ietekme	< 25	< 34,5
Tips IIA, IIA (Adrijas jūras)	Mērena ieplūstošā saldūdens ietekme (kontinenta ietekme)	25–27	34,5–37,5
Tips IIIW	Kontinentāla piekraste, neietekmē saldūdens ieplūšana (Rietumu baseins)	> 27	> 37,5
Tips IIIE	Neietekmē saldūdens ieplūšana (Austrumu baseins)	> 27	> 37,5
Tips Island-W	Salu piekraste (Rietumu baseins)	Viss diapazons	Viss diapazons

Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): SK. II PIELIKUMU

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Šie rezultāti attiecas uz augšējo sublitorālo zonu (3,5–0,2 m dziļumā) akmeņainās piekrastēs.

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Kipra	EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss	0,76	0,48
Francija	CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija	0,75	0,60
Grieķija	EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss	0,76	0,48
Itālija	CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija	0,75	0,60
Slovēnija	EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss	0,76	0,48
Spānija	CARLIT — akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija	0,75	0,60

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Kipra	PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss	0,775	0,55
Francija	PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss	0,775	0,55
Itālija	PREI — Posidonia oceanica ātrais un vienkāršais indekss	0,775	0,55
Spānija	POMI — Posidonia oceanica vairākparametru indekss	0,775	0,55
Spānija	Valencian-CS	0,775	0,55

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas metodes	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Francija	Exclame	0,80	0,60
Grieķija	EEI-c — ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas indekss	0,70	0,40
Itālija	MaQI — makrofītu kvalitātes indekss	0,80	0,60

Kopēju interkalibrācijas tipu apraksts

Tips

Apraksts

CW-BL1

Piekrastes ūdeņi

Mezohalīni, maza plūdmaiņu amplitūda: (< 1 m), sekli (< 30 m), mēreni atklāti, jaukts substrāts

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Bulgārija	IBI	0,80	0,63
Rumānija	IBI	0,80	0,63

Rezultāti parametram, kas ir biomasas indikators (hlorofils-a): ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Turpmāk sniegtie rezultāti attiecas uz vidējām vērtībām vasarā no maija/jūnija līdz septembrim.

Dalībvalsts	Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti		Parametra vērtības/diapazons Hlorofils-a (μg/l)
Dalībvalsts	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
BC1
Somija	0,76	0,59	1,7	2,2
Zviedrija	0,87	0,65	1,5	2,0
BC9
Igaunija	0,82	0,67	2,2	2,7
Somija	0,79	0,65	1,9	2,3
Zviedrija	0,80	0,67	1,5	1,8

INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Rezultāti attiecināmi tikai uz mīkstā substrāta biotopiem (zem plūdmaiņu līmeņa esošie dūņu/smilšu biotopi).

Tipi NEA 1/26 un NEA7

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tipi NEA1/26 un NEA 7 (indeksi, kas galvenokārt atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un toksiskā piesārņojuma radīto slodzi mīkstā substrāta biotopos)
Dānija	DKI	0,67	0,53
Francija	M-AMBI	0,77	0,53
Vācija	M-AMBI	0,85	0,70
Īrija	IQI	0,75	0,64
Nīderlande	BEQI2	0,78	0,58
Norvēģija	NQI	0,92	0,81
Portugāle	P-BAT	0,79	0,58
Spānija	M-AMBI	0,77	0,53
Spānija	BO2A	0,78	0,44
Apvienotā Karaliste	IQI	0,75	0,64
Tips NEA1/26 (indekss, kas atspoguļo dažādas slodzes dažādos biotopos)
Beļģija	BEQI	0,80	0,60

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti		Vērtības (μg/l, 90. procentile)
Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
NEA 1/26a
Francija	0,67	0,33	5	10
Īrija	0,67	0,33	5	10
Norvēģija	0,67	0,33	2,5	5
Spānijas dienviddaļa	0,67	0,33	5	10
Spānijas ziemeļdaļa, Austrumkantabrija	0,67	0,33	1,5	3
Spānijas ziemeļdaļa, Centrālkantabrija	0,67	0,33	3	6
Apvienotā Karaliste	0,67	0,33	5	10
NEA1/26b
Beļģija	0,67	0,44	10	15
Francija	0,67	0,44	10	15
Nīderlande	0,67	0,44	10	15
Apvienotā Karaliste	0,67	0,44	10	15
NEA3/4
Vācija	0,66	0,44	7-10	11-15
Nīderlande	0,66	0,44	10-14	15-21
NEA1/26e
Portugāle	0,67	0,44	6 – 8	9 – 12
Spānija	0,67	0,44	6 – 8	9 – 12
NEA9
Norvēģija	0,67	0,33	2,5	5
Zviedrija	0,67	0,33	2,5	5
NEA10
Norvēģija	0,67	0,33	3	6
Zviedrija	0,67	0,33	3	6

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Makroaļģes: parametrs — plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, sastopamības indikators

Rezultāti: interkalibrētā valsts parametra ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA1/26
Vācija	Bewertungssystem für opportunistische Makroalgen auf eulitoralen Weichböden der Küstengewässer	0,80	0,60
Īrija	OGA rīks — oportūnistisko zaļo makroaļģu sastopamība	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks OMBT	0,80	0,60

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA11
Īrija	OGA rīks — oportūnistisko zaļo makroaļģu sastopamība	0,80	0,60
Portugāle	BMI — ziedošo makroaļģu indekss (ziedošo makroaļģu novērtējums)	0,80	0,60
Apvienotā Karaliste	Oportūnistisko makroaļģu ziedēšanas novērtēšanas rīks OMBT	0,80	0,60

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Valsts	Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA1/26
Francija	SBQ — jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdeņos	0,80	0,60
Vācija	SG — Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland	0,80	0,60
Īrija	Jūraszāļu sastopamība un sugu sadalījums plūdmaiņu zonā	0,80	0,63

Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts	Interkalibrētais valsts parametrs	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Tips un valsts	Interkalibrētais valsts parametrs	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips NEA11
Francija	SBQ — jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdeņos	0,80	0,60
Vācija	SG — Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmen-richtlinie in Deutschland	0,80	0,60
Īrija	Jūraszāļu sastopamība un sugu sadalījums plūdmaiņu zonā	0,83	0,70
Nīderlande	Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un blīvumu	0,80	0,60
Portugāle	SQI — pārejas ūdeņu plūdmaiņu zonas jūraszāļu kvalitātes indekss	0,80	0,60

Parametra vērtības izteiktas kā μg/l kā hlorofila-a 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta gada laikā vismaz piecu gadu periodā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas ietverti šajos tipos, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.

Tips	Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti		Vērtības (μg/l, 90. procentile)
Tips	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem	Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem	Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem
Tips II-A
Francija	0,80	0,53	2,38	3,58
Spānija	0,80	0,53	2,38	3,58
Itālija (Tirēnu jūra)	0,76	0,59	1,06	2,19
Tips II-A (Adrijas jūras)
Itālija	0,75	0,58	1,58	3,81
Slovēnija	0,75	0,58	1,58	3,81
Tips Island-W
Francija	0,80	0,50	0,75	1,20
Spānija	0,80	0,50	0,75	1,20
Tips III-W
Francija	0,80	0,50	1,13	1,80
Spānija	0,80	0,50	1,13	1,80
Tips III-E
Kipra	0,80	0,20	0,10	0,40
Grieķija	0,80	0,20	0,10	0,40

( 3 ) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, 6. vadlīnijas “Ceļā uz vadlīnijām par interkalibrācijas tīkla izveidi un interkalibrācijas procesu”, Eiropas Kopienas, 2003, ISBN 92-894-5126-2.

( 4 ) Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, 14. vadlīnijas “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2004.–2006. gadam”, ISBN 92-894-9471-9.

Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) Kopējā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2008.–2011. gadam”, ISBN 978-92-79-18997-5.