Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem

1. Ar šo regulu nosaka tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem un vienotas prasības centrālo darījumu partneru (“CCP”) un darījumu reģistru darbībai.

2. Šī regula attiecas uz CCP un to tīrvērtes dalībniekiem, finanšu darījumu partneriem un darījumu reģistriem. Tā attiecas uz nefinanšu darījumu partneriem un tirdzniecības vietām, ja tā noteikts.

3. Šīs regulas V sadaļa attiecas tikai uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas definēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) un b) punktā un 19. apakšpunktā.

a) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām dalībvalstu iestādēm, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

c) centrālajām bankām un publiskām vienībām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai kuras iesaistās tā pārvaldīšanā, šādās valstīs:

5. Izņemot 9. pantā noteikto ziņošanas pienākumu, šī regula neattiecas uz šādām vienībām:

b) publiskām struktūrām Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 18. punkta nozīmē, ja tās pieder centrālajām valdībām un ja tām ir centrālo valdību sniegtas skaidri noteiktas garantijas;

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai grozītu šā panta 4. punktā iekļauto sarakstu.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2012. gada 17. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē attieksmi starptautiskā līmenī pret publiskām vienībām, kuru pienākumos ir valsts parāda un centrālo banku pārvaldība vai kuras tajā iesaistās.

Ziņojumā iekļauj salīdzinošu analīzi par minēto vienību un centrālo banku attieksmi ievērojamā skaitā trešo valstu tiesību sistēmu, tostarp vismaz trijās visnozīmīgākajās jurisdikcijās attiecībā uz tirgoto līgumu apjomu, par izmantotajiem riska pārvaldības standartiem, ko piemēro atvasināto instrumentu darījumiem, kurus noslēgušas attiecīgās vienības un attiecīgo jurisdikciju centrālās bankas. Ja ziņojumā, it īpaši saistībā ar salīdzinošo analīzi, ir secināts, ka ir nepieciešams no šo trešo valstu centrālo banku monetārajiem pienākumiem izņemt tīrvērtes un ziņošanas pienākumu, Komisija tās iekļauj sarakstā, kas ietverts šā panta 4. punktā.

1) “CCP” ir juridiska persona, kura ir darījumu pušu starpnieks attiecībā uz līgumiem, ko tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos, un kura kļūst par pircēju attiecībā uz katru pārdevēju un par pārdevēju attiecībā uz katru pircēju;

3) “tīrvērte” ir pozīciju noteikšana, tostarp neto saistību aprēķināšana, un pārliecināšanās, ka ir pieejami finanšu instrumenti, skaidra nauda vai abi, lai nodrošinātos pret šo pozīciju radītajiem riskiem;

4) “tirdzniecības vieta” ir ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieka Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. un 13. apakšpunkta nozīmē, kas nav sistemātiski internalizētāji minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkta nozīmē, pārvaldīta sistēma, kas apvieno sistēmā intereses pirkt un pārdot finanšu instrumentus, tādējādi veidojot līgumu saskaņā ar minētās direktīvas II un III sadaļu;

5) “atvasinātais instruments” jeb “atvasināto instrumentu līgums” ir finanšu instruments, kas minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā, ko īsteno ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 38. un 39. pantu;

6) “atvasināto instrumentu klase” ir atvasināto instrumentu apakšgrupa, kurai ir kopīgas būtiskas īpašības, tostarp vismaz saikne ar bāzes aktīvu, bāzes aktīva veids un nomināla summas valūta. Tās pašas klases atvasinātajiem instrumentiem var būt atšķirīgi dzēšanas termiņi;

7) “ārpusbiržas atvasinātais instruments” jeb “ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kura izpilde nenotiek regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar šīs regulas 2.a pantu;

8) “finanšu darījumu partneris” ir ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, kredītiestāde, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, apdrošināšanas uzņēmums, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2002/83/EK, pārapdrošināšanas uzņēmums, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, PVKIU un, attiecīgā gadījumā, to pārvaldības sabiedrība, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punkta nozīmē un alternatīvo ieguldījumu fonds, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldītāji, kam atļauja piešķirta vai kas reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;

9) “nefinanšu darījumu partneris” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav neviena no 1. un 8. punktā minētajām vienībām;

a) papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punkta nozīmē, tostarp jebkura pilnvarota vienība, kas atbild par šādas institūcijas pārvaldību un rīkojas tās uzdevumā atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 1. punktam, kā arī jebkura šādu institūciju ieguldīšanas nolūkā izveidota juridiska persona, kas rīkojas tikai un vienīgi to interesēs;

c) dzīvības apdrošināšanas sabiedrību papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbības, uz ko attiecas Direktīva 2002/83/EK, ar noteikumu, ka visi ar darbību saistītie aktīvi un saistības ir norobežotas, pārvaldītas un organizētas atsevišķi no citām apdrošināšanas uzņēmumu darbībām, izslēdzot pārveduma iespējas;

11) “darījumu partnera kredītrisks” ir risks, ka darījumu partneris neizpilda saistības pirms darījuma naudas plūsmu galīgā norēķina;

13) “kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas minēta šā panta 8. punktā minētajos tiesību aktos, kompetentā iestāde, kas minēta 10. panta 5. punktā, vai iestāde, ko saskaņā ar 22. pantu norīkojusi katra dalībvalsts;

14) “tīrvērtes dalībnieks” ir uzņēmums, kurš piedalās kāda CCP veiktajā tīrvērtē un atbild par to finansiālo pienākumu izpildi, kas rodas no tādas dalības;

15) “klients” ir uzņēmums, kuram ir līgumattiecības ar CCP tīrvērtes dalībnieku, kas ļauj minētajam uzņēmumam nokārtot savus darījumus ar minēto CCP;

16) “grupa” ir uzņēmumu grupa, ko veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, vai uzņēmumu grupa, kas minēta Direktīvas 2006/48/EK 3. panta 1. punktā un 80. panta 7. un 8. punktā;

17) “finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2006/48/EK I pielikuma 2. līdz 12. punktā uzskaitītajām darbībām;

18) “finanšu līdzdalības sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viens šāds meitasuzņēmums ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi 2. panta 15. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos ( 1 );

19) “pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma turēšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību;

20) “būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība CCP vai darījumu reģistrā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts 9. un 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( 2 ), ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punkta nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tā CCP vai darījumu reģistra pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

22) “meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, kā arī jebkurš galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmums;

b) kontrole vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu vai jebkādu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu, meitasuzņēmumu uzskatot arī par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda šos uzņēmumus.

Uzskata, ka situācijā, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības, ir arī cieša saikne starp šādām personām;

25) “kapitāls” ir parakstītais kapitāls nozīmē, kas paredzēta 22. pantā Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem ( 3 ), tādā apjomā, kas ir apmaksāts, pieskaitot saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus; tas pilnībā sedz zaudējumus parastās situācijās un ierindojams aiz visām citām prasībām bankrota vai likvidācijas gadījumā;

26) “rezerves” ir rezerves tādā nozīmē kā 9. pantā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 4 ), kā arī peļņa un zaudējumi, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem;

27) “valde” ir administratīvā valde vai uzraudzības padome, vai abas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem uzņēmējdarbības jomā;

28) “neatkarīgs valdes loceklis” ir valdes loceklis, kam nav darba, ģimenes vai citādu attiecību, kuras rada interešu konfliktu attiecībā uz CCP, tā kontrolējošajiem akcionāriem, vadību vai tīrvērtes dalībniekiem, un kam nav bijušas šādas attiecības piecus gadus pirms dalības valdē;

29) “augstākā vadība” ir persona(-as), kas faktiski vada centrālā darījumu starpnieka vai darījumu reģistra darbību, un valdes izpildloceklis(-ļi).

Lēmumi par līdzvērtīgumu ārpusbiržas atvasināto instrumentu definēšanas nolūkos

1. Šīs regulas 2. panta 7. punkta nolūkos trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas minētās direktīvas III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi, kā Komisija noteikusi saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, ka trešās valsts tirgus atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ka minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi 1. punkta nolūkos.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 86. panta 2. punktā.

3. Komisija un EVTI savās tīmekļa vietnēs publicē to tirgu sarakstu, kuri būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem saskaņā ar 2. punktā minēto īstenošanas aktu. Minēto sarakstu periodiski atjaunina.

1. Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneri grupas iekšējais darījums ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un uz tiem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, un šis darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā vai, ja tas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, Komisija attiecībā uz šo trešo valsti ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

a) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i) finanšu darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā vai, ja tas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, Komisija attiecībā uz šo trešo valsti ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktu;

ii) otrs darījuma partneris ir finanšu darījumu partneris, finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas uzraudzības prasības;

b) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, ja abi darījumu partneri ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīts šā punkta a) apakšpunkta ii) punkta nosacījums;

c) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts starp kredītiestādēm, kas saistītas ar vienu un to pašu galveno iestādi, vai starp šādu kredītiestādi un galveno iestādi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 3. panta 1. punktā; vai

d) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar nefinanšu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un uz tiem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, un šis darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā vai tādas trešās valsts jurisdikcijā, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

3. Šā panta vajadzībām darījumu partnerus uzskata par tādiem, kas jāiekļauj kopīgā konsolidācijā, ja tie abi ir:

a) iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, saskaņā ar trešās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1569/2007 ir atzīti par līdzvērtīgiem IFRS (vai trešās valsts grāmatvedības standartiem, kuru izmantošana ir atļauta saskaņā ar minētās regulas 4. pantu); vai

b) uz abiem attiecas viena konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Direktīvu 2006/49/EK vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, viena konsolidētā uzraudzība, ko veic attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde un kas pēc pārbaudes ir atzīta par līdzvērtīgu uzraudzībai, kuru reglamentē principi, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 143. pantā vai Direktīvas 2006/49/EK 2. pantā.

ĀRPUSBIRŽAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU TĪRVĒRTES PIENĀKUMS, ZIŅOŠANAS PIENĀKUMS UN ĀRPUSBIRŽAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA MAZINĀŠANA

1. Darījumu partneri veic tīrvērti visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas pieder pie ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kuru saskaņā ar 5. panta 2. punktu attiecas tīrvērtes pienākums, ja minētie līgumi atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

ii) starp finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

iv) starp finanšu darījumu partneri vai nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un vienību, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un uz ko attiektos tīrvērtes pienākums, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā; vai

v) starp divām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās trešās valstīs un uz kurām attiektos tīrvērtes pienākums, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, ar noteikumu, ka līgumam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai ja šāds pienākums ir vajadzīgs vai lietderīgs, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas; un

ii) dienā, kad notikusi paziņošana, kas minēta 5. panta 1. punktā, vai pēc tās, bet pirms dienas, no kuras stājas spēkā tīrvērtes pienākums, ja līgumu atlikušais termiņš ir garāks par minimālo atlikušo termiņu, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

2. Neskarot riska mazināšanas metodes, kas noteiktas 11. pantā, tīrvērtes pienākumu neattiecina uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri ir grupas iekšējie darījumi, kā noteikts 3. pantā.

a) ja divi darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder vienai grupai, vispirms ir rakstiski informējuši attiecīgās kompetentās iestādes, ka tie plāno izmantot savstarpēji noslēgtu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu atbrīvojumu. Paziņojumu sniedz ne mazāk kā 30 kalendārās dienas pirms atbrīvojuma pielietošanas. Kompetentās iestādes 30 kalendārajās dienās pēc minētā paziņojuma saņemšanas var iebilst pret šāda atbrīvojuma izmantošanu, ja darījumu partneru darījumi neatbilst 3. panta nosacījumiem, neierobežojot kompetento iestāžu tiesības izteikt iebildumus pēc minētā 30 kalendāro dienu termiņa, ja minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti. Ja rodas domstarpības starp kompetentajām iestādēm, EVTI var palīdzēt šīm iestādēm panākt vienošanos atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu;

b) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem starp vienas grupas diviem darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un trešā valstī – ja darījumu partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir saņēmis savas kompetentās iestādes atļauju izmantot atbrīvojumu 30 kalendārajās dienās pēc tam, kad to ir informējis darījuma partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ja tiek ievēroti 3. panta nosacījumi. Kompetentā iestāde par lēmumu paziņo EVTI.

3. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar 1. punktu attiecas tīrvērtes pienākums, tīrvērti veic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu vai saskaņā ar 25. pantu atzīts par tiesīgu veikt tīrvērti minētajai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei un ir iekļauts reģistrā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Lai to veiktu, darījumu partneris kļūst par tīrvērtes dalībnieku, klientu vai vienojas par netiešas tīrvērtes noteikumiem ar tīrvērtes dalībnieku, ja šāda vienošanās nepalielina darījumu partnera risku, un nodrošina, ka darījumu partneris savus aktīvus un pozīcijas var aizsargāt līdzvērtīgi tam, kā minēts 39. un 48. pantā.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot līgumus, kuri uzskatāmi par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai gadījumus, kad ir vajadzīgs vai lietderīgi novērst izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas, kā minēts 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā, un netiešu līgumattiecību veidus, kas atbilst nosacījumiem, kuri minēti 3. punkta otrajā daļā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Ja kompetentā iestāde atļauj CCP veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei saskaņā ar 14. vai 15. pantu, tai nekavējoties jāpaziņo EVTI par šādu atļauju.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot informāciju, kas jāiekļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2. Sešos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu vai pēc 25. pantā minētās atzīšanas procedūras pabeigšanas EVTI, veikusi publisku apspriešanu un apspriedusies ar ESRK un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, izstrādā un iesniedz Komisijai apstiprināšanai īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

b) dienu vai dienas, no kuras(-ām) stājas spēkā tīrvērtes pienākums, tostarp jebkuru pakāpeniskas īstenošanas periodu, kā arī darījumu partneru kategorijas, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums; un

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar šo punktu, EVTI neskar pārejas noteikumu par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES ( 5 ) 95. pantā.

3. EVTI pēc savas iniciatīvas un pēc publiskas apspriešanas un konsultācijām ar ESRK un, ja nepieciešams, trešo valstu kompetentajām iestādēm nosaka atbilstoši 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un paziņo Komisijai atvasināto instrumentu klases, uz kurām būtu jāattiecina 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums, bet attiecībā uz kuru neviens CCP vēl nav saņēmis atļauju.

Pēc paziņojuma saņemšanas EVTI publicē aicinājumu izstrādāt priekšlikumus par šādu atvasināto instrumentu klašu tīrvērti.

4. Ar vispārējo mērķi mazināt sistēmisko risku regulatīvo tehnisko standartu projektos attiecībā uz daļu, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ņem vērā šādus kritērijus:

c) patiesas, uzticamas un vispārpieņemtas informācijas par cenu noteikšanu pieejamība attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei.

Sagatavojot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI var ņemt vērā savstarpējo saistību starp darījumu partneriem, kuri izmanto attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, paredzēto ietekmi uz darījumu partneru kredītriska līmeni starp darījumu partneriem, kā arī ietekmi uz konkurenci Savienībā.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai detalizēti precizētu pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos kritērijus.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. Regulatīvo tehnisko standartu projektos attiecībā uz daļu, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā, ņem vērā šādus kritērijus:

d) to darījumu partneru veids un skaits, kuri ir aktīvi vai, sagaidāms, būs aktīvi attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases tirgū;

e) laiks, kas nepieciešams darījumu partnerim, uz kuru attiecas tīrvērtes pienākums, lai izveidotu mehānismus tā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtei ar CCP starpniecību;

f) tādu darījumu partneru riska pārvaldība, juridiskā un darbības kapacitāte, kuri ir aktīvi attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases tirgū un uz kuriem saskaņā ar 4. panta 1. punktu attieksies tīrvērtes pienākums.

6. Ja ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei vairs nav CCP, kam ir atļauja vai kas ir atzīts par piemērotu šo līgumu tīrvērtes veikšanai saskaņā ar šo regulu, uz šo klasi vairs neattiecina 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu un piemēro šā panta 3. punktu.

1. EVTI izveido, uztur un atjaunina publisko reģistru, lai pareizi un nepārprotami identificētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums. Publiskais reģistrs ir pieejams EVTI tīmekļa vietnē.

3. Ja CCP vairs nav atļaujas vai tas vairs nav atzīts par pilnvarotu saskaņā ar šo regulu noteiktas atvasināto instrumentu klases tīrvērtes veikšanai, EVTI nekavējoties to dzēš no publiskā reģistra attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu klasi.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai detalizēti precizētu 1. punktā minētajā publiskajā reģistrā iekļaujamo informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CDP, kuram ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pieņem šādus līgumus tīrvērtei bez diskriminācijas un pārredzami, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a) nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic centrālais darījumu partneris, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu un/vai piemērojamību; un

b) kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats centrālais darījumu partneris, ievērojot riska modeli, kas atbilst 41. pantam.

CDP var prasīt, lai tirdzniecības vieta atbilst centrālā darījuma partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām.

2. CCP apmierina vai noraida tirdzniecības vietas pieprasījumu par piekļuvi trīs mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Ja CCP atsaka piekļuvi saskaņā ar 2. punktu, tam jāsniedz tirdzniecības vietai pilnīgs šāda atteikuma pamatojums.

4. Izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas un CCP kompetentā iestāde atsaka piekļuvi, CCP saskaņā ar šā punkta otro daļu piešķir piekļuvi trīs mēnešos pēc lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības vietas oficiāla pieprasījuma apmierināšanu saskaņā ar 2. punktu.

Tirdzniecības vietas un CCP kompetentā iestāde var atteikt piekļuvi CCP pēc tirdzniecības vietas oficiālas prasības tikai tādā gadījumā, ja šāda piekļuve kaitētu vienmērīgai un pareizai tirgu darbībai vai palielinātu sistēmisko risku.

5. Visas domstarpības, kas rodas kompetento iestāžu domstarpību gadījumā, EVTI risina atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6. Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā attiecībā uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, sīkāk nosaka tehniskajos standartos, ko pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( 6 ) 35. panta 6. punkta e) apakšpunktu.

1. Tirdzniecības vieta sniedz informāciju par darījumiem nediskriminējošā un pārredzamā veidā ikvienam CCP, kas saņēmis atļauju veikt šajā tirdzniecības vietā tirgoto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pēc šāda CCP pieprasījuma.

2. Ja CCP ir iesniedzis tirdzniecības vietai oficiālu pieprasījumu par piekļuvi tai, tirdzniecības vieta sniedz atbildi CCP trīs mēnešos.

3. Ja tirdzniecības vieta atsaka piekļuvi, tā attiecīgi informē CCP, sniedzot pilnīgu pamatojumu.

4. Neskarot tirdzniecības vietas un CCP kompetento iestāžu lēmumu, tirdzniecības vieta nodrošina piekļuvi trīs mēnešos pēc pozitīvas atbildes uz pieprasījumu nodrošināt piekļuvi.

CCP piekļuvi tirdzniecības vietai nodrošina tikai tad, ja šādai piekļuvei nav nepieciešama sadarbspēja vai tā neapdraud vienmērīgu un pareizu tirgu darbību, it īpaši likviditātes sadrumstalotības dēļ, un ja tirdzniecības vieta ir ieviesusi atbilstīgus mehānismus, lai novērstu šādu sadrumstalotību.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā definē likviditātes sadrumstalotības jēdzienu.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Darījumu partneri un CCP nodrošina, ka dati par katru noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un par jebkādiem grozījumiem vai līguma izbeigšanu tiek paziņoti darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 55. pantu vai atzīts saskaņā ar 77. pantu. Datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Darījumu partneris vai CCP, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu.

Darījumu partneris un CCP rūpējas, lai atvasināto instrumentu līgumu dati tiktu paziņoti bez dublēšanās.

2. Darījumu partneri reģistrē katru noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un datus par jebkādiem grozījumiem vismaz piecus gadus pēc līguma izbeigšanas.

3. Ja darījumu reģistrs nav pieejams atvasināto instrumentu līguma datu reģistrācijai, darījumu partneri un CCP nodrošina, ka šādi dati tiek paziņoti EVTI.

Šādā gadījumā EVTI nodrošina, lai visām attiecīgajām vienībām, kas minētas 81. panta 3. punktā, būtu piekļuve visiem atvasināto instrumentu līgumu datiem, kas tiem nepieciešami savu pienākumu un pilnvaru izpildei.

4. Ja darījumu partneris vai CCP paziņo datus par atvasināto instrumentu līgumu darījumu reģistram vai EVTI, vai jebkādai vienībai, kas ziņo par šādiem datiem, kāda darījumu partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam uzliek līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.

Ziņošanas vienībai vai tās direktoriem vai darbiniekiem nav nekādas atbildības šādas izpaušanas dēļ.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka 1. un 3. punktā minēto ziņojumu datus un veidu dažādām atvasināto instrumentu klasēm.

b) atvasināto instrumentu līgumu galvenās īpašības, tostarp to veidu, pamatā esošo dzēšanas termiņu, nominālvērtību, cenu un norēķinu dienu.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 3. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot:

b) dienu, līdz kurai jāpaziņo par atvasināto instrumentu līgumiem, tostarp jebkuru pakāpeniskas īstenošanas termiņu līgumiem, kas noslēgti pirms ziņošanas pienākuma piemērošanas.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1. Ja nefinanšu darījumu partneris izveido pozīcijas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un minētās pozīcijas pārsniedz 3. punktā norādīto tīrvērtes slieksni, šis nefinanšu darījumu partneris:

b) tiek pakļauts tīrvērtes pienākumam attiecībā uz nākotnes līgumiem saskaņā ar 4. pantu, ja slīdošā vidējā pozīcija 30 darījuma dienu periodā pārsniedz slieksni; un

2. Nefinanšu darījumu partnerim, uz ko attiecas tīrvērtes pienākums saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un kas pēc tam pierāda saskaņā ar 5. punktu ieceltajai iestādei, ka tā slīdošā vidējā pozīcija 30 darbdienu periodā nepārsniedz tīrvērtes slieksni, vairs nepiemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu.

3. Aprēķinot pozīcijas, kas minētas 1. punktā, nefinanšu darījumu partneris ietver visus nefinanšu darījumu partnera vai citas nefinanšu vienības grupā, kurai pieder nefinanšu darījumu partneris, noslēgtos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuri nav tādi, kas objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera vai šīs grupas komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

4. Lai nodrošinātu šā panta vienotu piemērošanu, EVTI, apspriežoties ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a) kritērijus, kas ļauj noteikt, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar 3. punktā minēto komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību; un

b) tīrvērtes sliekšņu vērtības, kuras nosaka, ņemot vērā katra darījuma partnera tīro pozīciju un riska pozīciju summas sistēmisko nozīmību katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei.

EVTI pēc atklātas publiskas apspriešanas iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm EVTI periodiski pārskata sliekšņus un vajadzības gadījumā ierosina nepieciešamos īstenošanas tehniskos standartus to grozīšanai.

5. Katra dalībvalsts norīko iestādi, kuras pienākums ir nodrošināt to, ka tiek izpildīts 1. punktā minētais pienākums.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuriem CCP neveic tīrvērti, riska mazināšanas metodes

1. Finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas iesaistās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumā, kura tīrvērti CCP neveic, ar pienācīgu rūpību nodrošina, ka tiek ieviestas piemērotas procedūras un kārtība darbības riska un darījumu partnera kredītriska mērīšanai, uzraudzībai un mazināšanai, tostarp vismaz:

a) attiecīgā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumu savlaicīga apstiprināšana, ja iespējams, ar elektroniskiem līdzekļiem;

b) standartizēti procesi, kas ir noturīgi, elastīgi un revīzijā kontrolējami un kas ļauj saskaņot portfeļus, pārvaldīt saistīto risku un agrīni konstatēt pušu strīdus un tos atrisināt, un uzraudzīt neizpildīto līgumu vērtību.

2. Finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas minēti 10. pantā, katru dienu pēc tirgus vērtības novērtē neizpildīto līgumu vērtību. Ja tirgus apstākļi neļauj novērtēt pēc tirgus vērtības, veic ticamu un piesardzīgu novērtēšanu pēc modeļa.

3. Finanšu darījumu partneriem ir riska pārvaldības procedūras, kas nosaka savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājumu apmaiņu saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti 2012. gada 16. augustā vai vēlāk. Nefinanšu darījumu partneriem, kas minēti 10. pantā, ir riska pārvaldības procedūras, kas nosaka savlaicīgu, precīzu un atbilstoši nošķirtu nodrošinājumu apmaiņu saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti dienā, kad pārsniegts tīrvērtes slieksnis, vai pēc tam.

4. Finanšu darījumu partneri glabā atbilstošu un samērīgu kapitālu, lai pārvaldītu risku, ko nesedz atbilstoša nodrošinājuma apmaiņa.

5. Prasība, kas minēta šā panta 3. punktā, neattiecas uz grupas iekšēju darījumu, kas minēts 3. pantā, kuru noslēdz darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ar noteikumu, ka nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

6. Šīs regulas 3. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz abu attiecīgo kompetento iestāžu pozitīvu lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) darījumu partneru riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un atvasināto instrumentu darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas;

b) nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

Ja kompetentās iestādes nepanāk pozitīvu lēmumu 30 kalendārajās dienās pēc atbrīvojuma pieteikuma saņemšanas, EVTI var palīdzēt minētajām iestādēm panākt vienošanos atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

7. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, atbrīvo no šā panta 3. punktā minētās prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) darījumu partneru riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un atvasināto instrumentu darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas;

b) nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

Nefinanšu darījumu partneri savu nodomu piemērot atbrīvojumu paziņo 10. panta 5. punktā minētajām kompetentajām iestādēm. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad kāda no informētajām kompetentajām iestādēm trīs mēnešos pēc paziņojuma dienas dara zināmu, ka tā nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem.

8. Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, un darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valsts jurisdikcijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz tās kompetentās iestādes pozitīvu lēmumu, kas atbild par tā darījumu partnera uzraudzību, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) darījumu partneru riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un atvasināto instrumentu darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas;

b) nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

9. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, un darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valsts jurisdikcijā, atbrīvo no šā panta 3. punktā minētās prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) darījumu partneru riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un atvasināto instrumentu darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas;

b) nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

Nefinanšu darījumu partneris savu nodomu piemērot atbrīvojumu paziņo 10. panta 5. punktā minētajām kompetentajām iestādēm. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad kāda no informētajām kompetentajām iestādēm trīs mēnešos pēc paziņojuma dienas dara zināmu, ka tā nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem.

10. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneri un finanšu darījumu partneri, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz tās kompetentās iestādes pozitīvu lēmumu, kas atbild par finanšu darījumu partnera uzraudzību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) darījumu partneru riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un atvasināto instrumentu darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas;

b) nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

Attiecīgā kompetentā iestāde, kas atbild par finanšu darījumu partnera uzraudzību, paziņo jebkuru šādu lēmumu 10. panta 5. punktā minētajai kompetentajai iestādei. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad informētā kompetentā iestāde nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem. Ja rodas domstarpības starp kompetentajām iestādēm, EVTI var palīdzēt šīm iestādēm panākt vienošanos atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

11. Darījumu partneris grupas iekšējā darījumā, kas atbrīvots no 3. punktā noteiktās prasības, publisko informāciju par atbrīvojumu.

Kompetentā iestāde paziņo EVTI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6., 8. vai 10. punktu, vai jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 7., 9. vai 10. punktu, un sniedz EVTI informāciju par attiecīgo grupas iekšējo darījumu.

12. Šā panta 1. līdz 11. punktā minētos pienākumus piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp trešo valstu vienībām, uz kurām minētie pienākumi attiektos, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, ja šiem līgumiem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā vai ja šādi pienākumi ir vajadzīgi vai lietderīgi, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

13. EVTI regulāri uzrauga darbības ar tīrvērtei nepiemērotiem atvasinātajiem instrumentiem, lai konstatētu gadījumus, kad attiecīgā atvasināto instrumentu kalse var radīt sistēmisku risku un novērstu regulējuma arbitrāžu starp tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte ir veikta, un tiem, kuriem tīrvērte nav veikta. Jo īpaši – EVTI pēc apspriešanās ar ESRK rīkojas saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai pārskata regulatīvos tehniskos standartus maržu prasībām, kas noteiktas šā panta 14. punktā un 41. pantā.

14. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

b) tirgus apstākļus, kas neļauj veikt novērtēšanu pēc tirgus vērtības, un kritērijus novērtēšanai pēc modeļa, kā minēts 2. punktā;

e) līgumus, par kuriem tiek uzskatīts, ka tiem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai, ja ir vajadzīgs vai ir lietderīgi, lai novērstu izvairīšanos no šīs regulas noteikumu ievērošanas, kā minēts 12. punktā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

15. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma un nošķiršanas sistēmu vajadzīgo līmeni un veidu, kas vajadzīgs 3. punkta izpildei;

d) piemērojamos kritērijus, kas minēti 5. līdz 10. punktā, tostarp jo īpaši to, kas būtu uzskatāms par praktisku vai juridisku šķērsli pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

EUI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2012. gada 30. septembrim.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā rakstura Komisijai deleģē pilnvaras saskaņā ar 10. līdz 14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 vai (ES) Nr. 1095/2010 pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs sadaļas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ietver vismaz administratīvas sodanaudas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas atbild par finanšu un, attiecīgos gadījumos, nefinanšu darījumu partneru uzraudzību, nodod atklātībai visas sankcijas, kas piemērotas par 4., 5. un 7. līdz 11. panta pārkāpumiem, ja vien tāda nodošana atklātībai nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Dalībvalstis regulāri publisko noteikto sankciju efektivitātes vērtējuma ziņojumus. Šādā publiskotā un publicētā materiālā neiekļauj personas datus Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punkta nozīmē.

Dalībvalstis līdz 2013. gada 17. februārim Komisijai dara zināmus 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem minēto noteikumu grozījumiem.

3. Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums neskar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu spēkā esamību vai iespēju partneriem īstenot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumus. Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums nerada tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma partnera.

1. EVTI palīdz Komisijai uzraudzīt un sagatavot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par 4., 9. 10. un 11. pantā noteikto principu starptautisko piemērošanu, jo īpaši par iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām tirgus dalībniekiem, un Komisija iesaka iespējamās darbības.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

c) tiek piemērotas un īstenotas taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, ka attiecīgajā trešā valstī tiek nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Īstenošanas akts par līdzvērtību, kas minēts 2. punktā, nozīmē, ka darījumu partneri, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, ir izpildījuši šīs regulas 4., 9., 10. un 11. pantā paredzētos pienākumus, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī.

4. Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, vai trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, efektīvi īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 4., 9., 10. un 11. pantā noteiktajām prasībām, un regulāri – vismaz reizi gadā – ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja ziņojumā norādīts, ka trešās valsts iestādes piemēro līdzvērtīgās prasības nepietiekami vai nekonsekventi, Komisija 30 kalendārajās dienās pēc ziņojuma iesniegšanas atceļ minētās trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšanu par līdzvērtīgu. Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneriem atkal automātiski attiecina visas šajā regulā noteiktās prasības.

1. Ja juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, plāno sniegt CCP tīrvērtes pakalpojumus, tā iesniedz atļaujas pieteikumu tās uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentajai iestādei (CCP kompetentajai iestādei) saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.

2. Tiklīdz saskaņā ar 17. pantu atļauja ir piešķirta, tā ir spēkā visā Savienības teritorijā.

3. Atļauju, kas minēta 1. punktā, piešķir tikai ar tīrvērti saistītām darbībām un tajā min pakalpojumus vai darbības, ko CCP ir atļauts sniegt vai veikt, kā arī finanšu instrumentu klases, uz kurām šāda atļauja attiecas.

4. CCP katrā laikā atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami atļaujas saņemšanai.

CCP bez nepamatotas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par būtiskām izmaiņām, kas iespaido atļaujas nosacījumus.

5. Šā panta 1. punktā minētā atļauja neliedz dalībvalstīm pieņemt vai turpināt piemērot papildu prasības attiecībā uz CCP, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, tostarp konkrētas prasības par atļaujām saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

1. CCP, kas vēlas paplašināt darbību ar papildu pakalpojumiem vai darbības veidiem, kuri nav ietverti sākotnējā atļaujā, iesniedz paplašināšanas pieteikumu CCP kompetentajai iestādei. Tādu tīrvērtes pakalpojumu piedāvāšanu, kuriem CCP līdz šim nav saņēmis atļauju, uzskata par minētās atļaujas paplašināšanu.

2. Ja CCP vēlas paplašināt darbību, aptverot dalībvalsti, kurā tas neveic uzņēmējdarbību, CCP kompetentā iestāde to tūlīt paziņo šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

1. CCP ir pastāvīgs un pieejams sākumkapitāls vismaz EUR 7,5 miljonu apjomā, kam jāsaņem atļauja atbilstīgi 14. pantam.

2. CCP kapitāls, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, ir samērīgs ar CCP darbību risku. Tas katrā laikā ir pietiekams, lai nodrošinātu organizētu darbības izbeigšanu vai pārstrukturēšanu piemērotā laikposmā un CCP pienācīgu aizsardzību pret kredītrisku, darījumu partnera risku, tirgus risku, darbības risku, juridisko un uzņēmējdarbības risku, kuru vēl nesedz 41. līdz 44. pantā minētie speciālie finanšu resursi.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EBI ciešā sadarbībā ar ECBS un pēc apspriešanās ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā precizējot 2. punktā minētās prasības attiecībā uz CCP kapitālu, nesadalīto peļņu un rezervēm.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim.

Pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1. Pieteikumu iesniedzošais CCP iesniedz atļaujas pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

2. Pieteikumu iesniegušais CCP sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikumu iesniegušais CCP atļaujas izdošanas laikā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā izklāstītos pienākumus. Kompetentā iestāde nekavējoties sniedz EVTI un kolēģijai, kas minēta 18. panta 1. punktā, visu no CCP saņemto informāciju.

3. Kompetentā iestāde 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušais CCP sniedz papildu informāciju. Ja pieteikums ir pilnīgs, kompetentā iestāde attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo CCP, saskaņā ar 18. panta 1. punktu izveidoto kolēģiju un EVTI.

4. Kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja tā ir pilnībā pārliecinājusies, ka pieteikumu iesniegušais CCP atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām un ka CCP ir izziņots kā sistēma atbilstīgi Direktīvai 98/26/EK.

Kompetentā iestāde pienācīgi izvērtē kolēģijas atzinumu, kas pieņemts saskaņā ar 19. pantu. Ja CCP kompetentā iestāde nepiekrīt kolēģijas pozitīvam atzinumam, tās lēmumā iekļauj pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkurām būtiskām novirzēm no minētā pozitīvā viedokļa.

CCP atļauju nepiešķir, ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka CCP nevar saņemt atļauju. Šajā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un detalizētu izklāstu par iemesliem, kādēļ kolēģija uzskata, ka nav izpildītas šaja regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

Ja trešajā daļā minētais kopīgais atzinums, savstarpēji vienojoties, nav panākts un ja kolēģija ar divu trešdaļu vairākumu ir izteikusi negatīvu atzinumu, jebkura attiecīgā kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto kolēģijas divu trešdaļu vairākumu, 30 kalendārajās dienās pēc negatīvā atzinuma pieņemšanas var šo lietu nodot EVTI atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Nodošanas lēmumā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus, kādēļ attiecīgie kolēģijas locekļi uzskata, ka nav izpildītas šaja regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Tādā gadījumā CCP kompetentā iestāde atliek savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu un gaida, kādu lēmumu par atļaujas piešķiršanu CCP pieņems EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu. Kompetentā iestāde pieņem savu lēmumu atbilstīgi EVTI lēmumam. Ja ceturtajā daļā minētais 30 dienu termiņš ir beidzies, lietu nenodod EVTI.

Ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka CCP nav jāpiešķir atļauja, CCP kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var lietu nodot EVTI.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, nosūta lēmumu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

5. Ja CCP kompetentā iestāde nav piemērojusi šīs regulas noteikumus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti Savienības tiesību akti, EVTI rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

EVTI var izmeklēt iespējamo Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanu pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc kompetentās iestādes informēšanas.

6. Veicot savus pienākumus, neviena kolēģijas locekļa veiktā darbība tieši vai netieši nediskriminē nevienu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā tīrvērtes pakalpojumu vietu jebkurā valūtā.

7. Sešos mēnešos pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP par to, vai atļauja piešķirta vai atteikta.

1. Lai atvieglotu 15., 17., 49., 51. un 54. pantā minēto uzdevumu izpildi, CCP kompetentā iestāde 30 kalendārajās dienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 17. pantu izveido un vada kolēģiju un vada tās sēdes.

c) kompetentās iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt CCP tīrvērtes dalībniekus, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielāko kopējo ieguldījumu viena gada laikā 42. pantā minētajā CCP saistību neizpildes fondā;

g) attiecīgie ECBS dalībnieki, kas atbild par CCP pārraudzību, un attiecīgie ECBS dalībnieki, kas atbild par to CCP pārraudzību, ar kuriem noslēgti sadarbspējas mehānismi;

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.

4. Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

5. Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par balsošanas procedūru, kā minēts 19. panta 3. punktā, un var noteikt uzdevumus, kurus uztic CCP kompetentajai iestādei vai citam kolēģijas loceklim.

6. Lai nodrošinātu kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību visā Savienībā, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot nosacījumus, ar kādiem 2. punkta h) apakšpunktā minētās Savienības valūtas uzskatāmas par nozīmīgākajām, un 5. punktā minēto praktiskās darbības kārtību.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP kompetentā iestāde četros mēnešos pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas no CCP saskaņā ar 17. pantu veic CCP riska novērtēšanu un sniedz ziņojumu kolēģijai.

Kolēģija 30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas, pamatojoties uz tajā iekļautajiem konstatējumiem, vienojas par kopīgu atzinumu, kurā norāda, ka pieteikumu iesniegušais CCP atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām.

Neskarot 17. panta 4. punkta ceturto daļu, ja viena mēneša laikā pēc ziņojuma saņemšanas nav sagatavots kopīgs atzinums saskaņā ar otro daļu, kolēģija atzinumu pieņem ar balsu vairākumu tādā pašā termiņā.

2. EVTI veicina kopīga atzinuma pieņemšanu saskaņā ar tās vispārīgo koordinācijas funkciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam.

3. Kolēģijas vairākuma atzinumu pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot), balsstiesības ir ne vairāk kā diviem kolēģijas locekļiem no vienas dalībvalsts un katram balsstiesīgam loceklim ir tikai viena balss. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts ir ne vairāk kā trīs balsstiesīgi locekļi un katram balsstiesīgam loceklim ir viena balss. EVTI nav balsstiesību kolēģijas atzinumu pieņemšanā.

1. Neskarot šīs regulas 22. panta 3. punktu, CCP kompetentā iestāde anulē atļauju, ja CCP:

a) nav izmantojis atļauju divpadsmit mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis CCP kompetentās iestādes pieprasītās koriģējošās darbības;

2. Ja CCP kompetentā iestāde uzskata, ka ir piemērojams kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tā piecās darbdienās par to attiecīgi paziņo EVTI un kolēģijas locekļiem.

3. Par nepieciešamību anulēt CCP atļauju apspriežas ar kolēģijas locekļiem, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir steidzams.

4. Jebkurš kolēģijas loceklis katrā laikā var pieprasīt, lai CCP kompetentā iestāde pārbauda, vai CCP joprojām atbilst nosacījumiem, ar kuriem atļauja piešķirta.

5. CCP kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

6. CCP kompetentā iestāde nosūta EVTI un kolēģijas locekļiem savu pilnīgi pamatoto lēmumu un ņem vērā jebkuru kolēģijas locekļu iebildumus.

1. Neskarot kolēģijas lomu, 22. pantā minētās kompetentās iestādes pārskata CCP īstenotās vienošanās, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un novērtē riskus, kuriem CCP ir vai varētu tikt pakļauti.

2. Šā panta 1. punktā minētā pārskatīšana un novērtējums aptver visas šajā regulā noteiktās prasības.

3. Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtējuma biežumu un mērogu, ņemot vērā attiecīgā CCP darbību apjomu, sistēmisko nozīmību, raksturu, apmērus un sarežģītību. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

4. Kompetentās iestādes regulāri, un vismaz vienreiz gadā, informē kolēģiju par 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtējuma rezultātiem, tostarp jebkurām koriģējošām darbībām vai sankcijām.

5. Kompetentās iestādes pieprasa, lai katrs CCP, kas nav izpildījis šajā regulā noteiktās prasības, savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

6. EVTI pilda koordinatora lomu starp kompetentajām iestādēm un kolēģijām, lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi, nodrošinot vienotas procedūras un konsekventas pieejas un stiprinot konsekvenci uzraudzības rezultātos.

a) veic salīdzinošo izvērtēšanu uzraudzības darbībām, ko visas kompetentās iestādes veikušas saistībā ar CCP darbības atļaušanu un uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu; un

b) uzsāk un koordinē visas Savienības mēroga novērtējumus par CCP noturību pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32. panta 2. punktu.

Ja šā punkta b) apakšpunktā minētais novērtējums atklāj viena vai vairāku CCP noturības trūkumus, EVTI sniedz vajadzīgos ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbild par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs regulas attiecībā uz tādu CCP darbības atļaušanu un uzraudzību, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, un par to informē Komisiju un EVTI.

Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā skaidri nosaka attiecīgās funkcijas un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbības koordināciju un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem saskaņā ar 23., 24., 83. un 84. pantu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kompetentajai iestādei būtu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas tās funkciju izpildei.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem var veikt vai tām piemērot atbilstīgus administratīvus pasākumus.

Šie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tie var ietvert prasību noteiktā termiņā veikt koriģējošas darbības.

4. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

1. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā, ar EVTI, kā arī – vajadzības gadījumā – ar ECBS.

2. Balstoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās, kas minētas 24. pantā.

CCP kompetentā iestāde vai jebkura cita iestāde bez kavēšanās informē EVTI, kolēģiju, attiecīgos ECBS dalībniekus un citas attiecīgās iestādes par katru ar CCP saistītu ārkārtas situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur CCP vai kāds no tā tīrvērtes dalībniekiem veic uzņēmējdarbību.

1. CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja šo CCP atzīst EVTI.

2. EVTI pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm var atzīt CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu dažu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ja:

b) CCP ir saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī un tam piemēro efektīvu uzraudzību un prasības, kas nodrošina pilnīgu atbilstību šajā trešā valstī piemērotajām uzraudzības prasībām;

d) CCP veic uzņēmējdarbību vai ir saņēmis atļauju trešā valstī, par kuru Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 ( 7 ) neuzskata, ka tās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiski trūkumi, kas rada būtiskus apdraudējumus Savienības finanšu sistēmai.

3. Novērtējot, vai ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

b) kompetentajām iestādēm, kuru pienākums ir uzraudzīt CCP tīrvērtes dalībniekus, kas veic uzņēmējdarbību trijās dalībvalstīs, kuras sniedz vai, pēc CCP prognozēm, sniegs lielāko kopējo ieguldījumu 42. pantā minētajā CCP saistību neizpildes fondā viena gada laikā;

e) attiecīgajiem ECBS dalībniekiem no dalībvalstīm, kurās CCP sniedz vai plāno sniegt tīrvērtes pakalpojumus, un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem, kas atbildīgi par to CCP pārziņu, ar kuriem ir izveidoti sadarbspējas mehānismi;

Pieteikumu iesniegušais CCP sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tā atzīšanai. EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušais CCP sniedz papildu informāciju.

Lēmums par atzīšanu pamatojas uz 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un nav atkarīgs no novērtējuma, pēc kura pieņem 13. panta 3. punktā minēto lēmumu par līdzvērtīgumu.

EVTI pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar 3. punktā minētajām iestādēm un vienībām.

EVTI 180 darbadienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu.

EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to CCP sarakstu, kas ir atzīti saskaņā ar šo regulu.

5. Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm un vienībām EVTI pārskata tāda CCP atzīšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja šis CCP ir paplašinājis savu darbību un pakalpojumu klāstu Savienībā. Šādu pārskatīšanu veic saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu. EVTI var anulēt CCP atzīšanu, ja tas vairs neizpilda 2. punktā izklāstītos nosacījumus, un tādos pašos apstākļos kā 20. pantā aprakstītie.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, norādot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina to, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušie CCP atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šīs regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām, ka šiem CCP šajā trešā valstī pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un prasību izpilde un ka šīs trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu CCP atzīšanai, kas saņēmis atļauju saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu.

7. EVTI noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu tiek atzīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

a) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CCP, kas saņēmuši atļauju trešās valstīs;

b) mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai par gadījumiem, kad trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzītais CCP pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus tam piemērojamus tiesību aktus;

c) mehānismu, kā trešās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo EVTI par gadījumiem, kad tās uzraudzītajam CCP ir piešķirtas tiesības sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā norādot informāciju, ko pieteikumu iesniegušais CCP ietver EVTI iesniegtajā atzīšanas pieteikumā.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Katram CCP ir stingri pārvaldības noteikumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2. CCP pieņem politiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem.

3. CCP uztur un izmanto organizatorisko struktūru, kas nodrošina tā pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

4. CCP skaidri nošķir riska pārvaldības un citu CCP darbību ziņošanas kārtību.

5. CCP pieņem, īsteno un uztur atlīdzības politiku, kas sekmē stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

6. CCP uztur informācijas tehnoloģijas sistēmas, kas ir piemērotas tam, lai tiktu galā ar dažādiem sarežģītiem un daudzveidīgiem pakalpojumiem un darbībām, lai nodrošinātu augstus drošības standartus un uzturētās informācijas neskartību un slepenumu.

7. CCP publisko savu pārvaldības kārtību un vadības noteikumus, kā arī tīrvērtes dalības kritērijus, nepieprasot par to maksu.

8. CCP piemēro biežas un neatkarīgas revīzijas. Minēto revīziju rezultātus paziņo valdei un dara zināmus kompetentajai iestādei.

9. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kur nosaka 1. līdz 8. punktā minēto noteikumu un pārvaldības kārtības minimālo saturu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP augstākajai vadībai ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu CCP vadību.

2. CCP ir valde. Vismaz viena trešdaļa, bet ne mazāk par diviem minētās valdes locekļiem ir neatkarīgi. Tīrvērtes dalībnieku klientu pārstāvjus uzaicina piedalīties valdes sanāksmēs, kurās apspriež ar 38. un 39. pantu saistītos jautājumus. Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem valdes locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CCP uzņēmējdarbības rezultātiem.

CCP valdes locekļiem, tostarp neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem.

3. CCP skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei un revidentiem.

1. CCP izveido riska komiteju, kas sastāv no tā tīrvērtes dalībniekiem, neatkarīgiem valdes locekļiem un klientu pārstāvjiem. Riska komiteja var aicināt CCP darbiniekus un ārējus neatkarīgus ekspertus piedalīties riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām. Kompetentās iestādes var pēc pieprasījuma piedalīties riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām un saņemt pienācīgu informāciju par riska komitejas darbību un lēmumiem. Riska komitejas spriedumi ir neatkarīgi no CCP vadības tiešas ietekmes. Riska komitejā nevienai pārstāvju grupai nav balsu vairākuma.

2. CCP skaidri nosaka riska komitejas locekļu darba uzdevumu, pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu tās neatkarību, darbības procedūras, pieņemšanas kritērijus un ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtība ir publiski pieejama, un tajā ir vismaz noteikts, ka riska komitejas priekšsēdētājs ir neatkarīgs valdes loceklis, ka riska komiteja tieši atbild valdes priekšā un rīko regulāras sanāksmes.

3. Riska komiteja konsultē valdi par pasākumiem, kas var iespaidot CCP riska pārvaldību, piemēram, būtiskas izmaiņas tā riska modelī, saistību neizpildes procedūras, kritēriji tīrvērtes dalībnieku akceptēšanai, jaunu instrumentu klašu tīrvērtei vai funkciju nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem. Riska komiteja nesniedz ieteikumus par CCP ikdienas darbībām. Ir jāmēģina darīt visu iespējamo, lai ar riska komiteju apspriestos par notikumiem, kas ietekmē CCP riska pārvaldību ārkārtas apstākļos.

4. Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz riska komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja riska komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai varbūtējs interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.

5. CCP nekavējoties informē kompetento iestādi par katru lēmumu, kurā valde nolemj neievērot riska komitejas atzinumus.

1. CCP vismaz desmit gadus glabā visu dokumentāciju par pakalpojumiem un darbību, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams pārraudzīt CCP atbilstību šai regulai.

2. CCP vismaz desmit gadus pēc līguma izbeigšanas glabā visu informāciju par visiem līgumiem, ko tas apstrādājis. Šī informācija ļauj vismaz konstatēt darījumu sākotnējos noteikumus pirms tā tīrvērtes ar attiecīgā CCP starpniecību.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos uzskaites datus un informāciju, kā arī visu informāciju par pozīcijām līgumos, kuriem veikta tīrvērte, CCP neatkarīgi no vietas, kur darījumi izpildīti, pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei, EVTI un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 1. līdz 3. punktā minētos glabājamos uzskaites datus un informāciju.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai minēto regulatīvo standartu projektu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot uzglabājamo uzskaites datu un informācijas formātu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1. Kompetentā iestāde nepiešķir CCP darbības atļauju, pirms nav noskaidrojusi to tiešo vai netiešo akcionāru vai biedru, fizisko vai juridisko personu ar būtisku līdzdalību identitāti un šīs līdzdalības apjomu.

2. Kompetentā iestāde atsaka CCP atļauju, ja nav pārliecināta par to akcionāru vai biedru piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība CCP, ņemot vērā vajadzību nodrošināt stabilu un pārdomātu CCP pārvaldību.

3. Ja CCP ir cieša saistība ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saistība kompetentajai iestādei netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkciju.

4. Ja 1. punktā minētajām personām ir ietekme, kas varētu kaitēt stabilai un pārdomātai CCP pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, lai tādu stāvokli izbeigtu, tostarp tā var anulēt CCP piešķirto atļauju.

5. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām CCP ir cieša saistība, vai grūtības šo aktu izpildē traucē efektīvi īstenot kompetentās iestādes uzraudzības funkcijas.

1. CCP paziņo savai kompetentajai iestādei par visām izmaiņām tā pārvaldībā un piegādā kompetentajai iestādei visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu atbilstību 27. panta 1. punktam un 27. panta 2. punkta otrajai daļai.

Ja pastāv varbūtība, ka valdes locekļa rīcība var kaitēt stabilai un pārdomātai CCP pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert šā locekļa izslēgšanu no valdes.

2. Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā CCP vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai CCP kļūtu par to meitasuzņēmumu (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajai iestādei vispirms rakstiski paziņo to, kurā CCP tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 32. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CCP (potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šīs līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka CCP vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divās darbdienās pēc šajā punktā minētā paziņojuma un 3. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstiski apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai pārdevējam.

Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas, kad apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 32. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentās iestādes rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas (“vērtēšanas periods”), lai veiktu 32. panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”).

Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai pārdevējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu dienu.

3. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtēšanu. Šo pieprasījumu iesniedz rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas perioda skaitīšanu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai. Minētā apturēšana nedrīkst pārsniegt 20 darbdienas. Kompetentā iestāde ir tiesīga atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šā iemesla dēļ vērtēšanas perioda skaitīšanu nedrīkst apturēt.

4. Kompetentā iestāde drīkst pagarināt 3. punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs vai pārdevējs:

b) ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru neattiecas uzraudzība saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 73/239/EEK, Padomes Direktīvu 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana ( 8 ), vai Direktīvām 2002/83/EK, 2003/41/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK, 2006/48/EK, 2009/65/EK vai 2011/61/ES.

5. Ja kompetentā iestāde pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tā divās darbdienās, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstiski informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Kompetentā iestāde par to attiecīgi informē 18. pantā minēto kolēģiju. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja lūguma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tomēr dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

6. Ja kompetentā iestāde vērtēšanas perioda laikā rakstiski neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

7. Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

8. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm par balsstiesību vai kapitāla tiešu vai netiešu iegūšanu vai uz kompetentās iestādes apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības, nekā noteikts šajā regulā.

1. Izvērtējot 31. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 31. panta 3. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un pārdomātu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CCP, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc turpmāk minētā:

d) vai nav pamata domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš notiekošajam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību.

Vērtējot CCP spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš tam, vai grupai, par kuras sastāvdaļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt uzdevumu sadalījumu pa kompetentajām iestādēm.

2. Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties tāpēc, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3. Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga vērtējuma veikšanai un ko kompetentās iestādes saņem, kad tām iesniedz 31. panta 2. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga, un to pielāgo potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska piesardzīga novērtējuma veikšanai.

5. Neskarot 31. panta 2., 3. un 4. punktu, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tajā pašā CCP, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata, nevienu nediskriminējot.

6. Veicot vērtēšanu, attiecīgās kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāds no turpmāk norādītajiem:

a) citā dalībvalstī atļauju saņēmis cits CCP, kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, tirgus operators, vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, PVKIU pārvaldības sabiedrība vai AIFP;

b) citā dalībvalstī atļauju saņēmuša cita CCP, kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības, tirgus operatora, vērtspapīru norēķinu sistēmas operatora, PVKIU pārvaldības sabiedrības vai AIFP mātesuzņēmums;

c) fiziska vai juridiska persona, kuras kontrolē ir citā dalībvalstī atļauju saņēmis cits CCP, kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, tirgus dalībnieks, vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, PVKIU pārvaldības sabiedrība vai AIFP.

7. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma nodod visu attiecīgo informāciju un – pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi atļauju CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

1. CCP uztur spēkā un īsteno efektīvus rakstiskus organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus starp sevi, tostarp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru personu, kam ir tieša vai netieša kontrole pār tiem vai cieša saikne ar tiem, un tā tīrvērtes dalībniekiem vai to klientiem, kas ir zināmi CCP. Tas uztur spēkā un īsteno piemērotas procedūras ar mērķi novērst varbūtējus interešu konfliktus.

2. Ja CCP organizatoriskie vai administratīvie noteikumi par interešu konflikta pārvaldību nav pietiekami, lai ticami nodrošinātu, ka tiek novērsts risks nodarīt kaitējumu tīrvērtes dalībnieka vai klienta interesēm, tas nepārprotami atklāj interešu konfliktu vispārējo raksturu vai avotus tīrvērtes dalībniekam pirms jaunu darījumu pieņemšanas no šā tīrvērtes dalībnieka. Ja klients CCP ir pazīstams, CCP informē klientu un tīrvērtes dalībnieku, par kura klientu ir runa.

3. Ja CCP ir mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, rakstiskajos noteikumos ņem vērā visus apstākļus, kas CCP ir zināmi vai būtu jāzina, kuri var izraisīt interešu konfliktu, kas rodas tādu citu uzņēmumu struktūras un darbības veidu dēļ, ar kuriem tas ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecībās.

a) atrunāti apstākļi, kas veido vai var izraisīt interešu konfliktu, kura dēļ pastāv būtisks risks nodarīt kaitējumu viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku vai klientu interesēm;

5. CCP dara visu praktiski iespējamo, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, un novērš minētās informācijas izmantošanu citā uzņēmējdarbībā. Fiziska persona, kurai ir cieša saikne ar CCP, vai juridiska persona, kam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības ar CCP, neizmanto minētā CCP reģistrēto konfidenciālo informāciju komerciālām vajadzībām bez iepriekšējas rakstiskas piekrišanas no klienta, kuram šāda konfidenciālā informācija pieder.

1. CCP iedibina, īsteno un uztur piemērotu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu ar mērķi nodrošināt tā funkciju saglabāšanu, darbību laicīgu atjaunošanu un CCP izpildi. Šāds plāns vismaz atļauj atjaunot visus darījumus kopš pārtraukšanas brīža, lai CCP varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus paredzētajā dienā.

2. CCP iedibina, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas laikus nodrošina pienācīgus norēķinus vai klienta un tīrvērtes dalībnieku aktīvu un pozīciju pārvedumu veikšanu, ja atļauja ir anulēta atbilstīgi lēmumam saskaņā ar 20. pantu.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka uzņēmējdarbības nepārtrauktības politikas un negadījuma seku novēršanas plāna minimālo saturu un prasības.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Ja CCP nodod ārpakalpojumu sniedzējiem operacionālās funkcijas, pakalpojumus vai darbības, tas paliek pilnīgi atbildīgs par visu savu pienākumu izpildi atbilstīgi šai regulai un vienmēr nodrošina, ka:

d) ārpakalpojumi nav šķērslis uzraudzības un pārraudzības funkciju īstenošanai, tostarp piekļuvei uz vietas, lai iegūtu jebkādu informāciju, kas nepieciešama šo uzdevumu izpildei;

f) pakalpojumu sniedzējs ievieš uzņēmējdarbības nepārtrauktības prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras CCP jāpilda saskaņā ar šo regulu;

g) CCP saglabā speciālās zināšanas un resursus, kas vajadzīgi, lai novērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu kvalitāti un organizatorisko un kapitāla pietiekamību un lai efektīvi pārraudzītu ārpakalpojumu sniedzējiem nodotās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumiem saistītos riskus, un tas pastāvīgi uzrauga minētās funkcijas un pārvalda minētos riskus;

j) pakalpojumu sniedzējs aizsargā konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz CCP un tā tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, vai, ja pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, nodrošina, ka šīs trešās valsts datu aizsardzības standarti vai standarti, par kuriem vienojušās ieinteresētās personas, ir salīdzināmi ar Savienībā spēkā esošajiem datu aizsardzības standartiem.

CCP ārpakalpojumu sniedzējiem nenodod svarīgas darbības, kas saistītas ar riska pārvaldību, ja šādu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem nav apstiprinājusi kompetentā iestāde.

2. Kompetentā iestāde liek CCP rakstiskā līgumā skaidri sadalīt un izklāstīt savas un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus.

3. CCP pēc pieprasījuma ļauj piekļūt visai informācijai, kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt ārpakalpojumu darbību izpildes atbilstību šai regulai.

1. Sniedzot pakalpojumus saviem tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, CCP rīkojas taisnīgi un profesionāli, maksimāli ievērojot šo tīrvērtes dalībnieku un to klientu intereses, un īsteno pārdomātu riska pārvaldību.

2. CCP ir viegli pieejami, pārredzami un taisnīgi noteikumi par sūdzību ātru izskatīšanu.

1. Pēc apspriešanās ar riska komiteju atbilstīgi 28. panta 3. punkta prasībām CCP, attiecīgā gadījumā vadoties pēc produkta veida, kuram veikta tīrvērte, nosaka pieņemamo tīrvērtes dalībnieku kategorijas un pieņemšanas kritērijus. Šādi kritēriji ir nediskriminējoši, pārredzami un objektīvi, lai nodrošinātu taisnīgu un atklātu piekļuvi CCP, un nodrošina, ka tīrvērtes dalībniekiem ir pietiekami finanšu resursi un operacionālās jaudas, lai izpildītu pienākumus, ko uzliek dalība CCP. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tādā mērā, ciktāl to mērķis ir kontrolēt CCP risku.

2. CCP nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievērota 1. punktā minēto kritēriju piemērošana, un tam ir iespējams laikus piekļūt informācijai, kas attiecas uz šādu novērtēšanu. Vismaz vienreiz gadā CCP veic vispārēju pārbaudi par tā tīrvērtes dalībnieku atbilstību šim pantam.

3. Tīrvērtes dalībniekiem, kuru darījumiem tiek veikta tīrvērte to klientu vārdā, ir šīs darbības izpildei nepieciešamie papildu finanšu resursi un operacionālā jauda. CCP noteikumi par tīrvērtes dalībniekiem ļauj tam iegūt vajadzīgo pamatinformāciju, lai noteiktu, uzraudzītu un pārvaldītu būtisku riska koncentrāciju saistībā ar pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tīrvērtes dalībnieki pēc pieprasījuma informē CCP par kritērijiem un kārtību, ko tie pieņem, lai ļautu to klientiem piekļūt CCP pakalpojumiem. Tīrvērtes dalībnieki uzņemas pienākumu nodrošināt, ka klienti pilda savus pienākumus.

4. CCP ir objektīvas un pārredzamas procedūras, lai tādi tīrvērtes dalībnieki, kas vairs neatbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, varētu tikt atstādināti un lai tie varētu izstāties pareizā veidā.

5. Tīrvērtes dalībniekiem, kuri atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CCP drīkst liegt piekļuvi tikai gadījumos, kad tas pietiekami rakstiski pamatots, balstoties uz vispārēju riska analīzi.

6. CCP var uzlikt tīrvērtes dalībniekiem īpašus papildu pienākumus, piemēram, piedalīšanos tīrvērtes dalībnieka, kurš nepilda saistības, pozīcijas izsolēs. Tādi papildu pienākumi ir samērā ar tīrvērtes dalībnieka radīto risku un neierobežo dalību atsevišķu kategoriju tīrvērtes dalībniekiem.

1. CCP un tā tīrvērtes dalībnieki publisko ar sniedzamajiem pakalpojumiem saistītās cenas un maksu. Tie izpauž cenas un maksu par katru sniegto pakalpojumu atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. CCP ļauj tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem.

CCP atsevišķi uzskaita izdevumus un ieņēmumus saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem un sniedz šo informāciju kompetentajai iestādei.

2. CCP izpauž tīrvērtes dalībniekiem un klientiem riskus, kas saistīti ar sniedzamajiem pakalpojumiem.

3. CCP atklāj tīrvērtes dalībniekiem un kompetentajai iestādei cenu informāciju, ko izmanto, lai aprēķinātu dienas noslēguma riska pozīcijas tā tīrvērtes dalībniekiem.

CCP publisko informāciju par darījumu, kam tas veicis tīrvērti, kopējiem apjomiem attiecībā uz katru instrumentu klasi.

4. CCP publisko darbības un tehniskās prasības attiecībā uz saziņas protokoliem, norādot saturu un ziņojumu formātu, ko tas izmanto saziņai ar trešām personām, tostarp darbības un tehniskās prasības, kas minētas 7. pantā.

5. CCP publisko informāciju par ikvienu 37. panta 1. punktā minēto kritēriju un šā panta 1. punktā noteikto prasību pārkāpumu, ko izdara tīrvērtes dalībnieki, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar EVTI uzskata, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu stabilitāti vai uzticību tirgum vai nopietni apdraudētu finanšu tirgus, vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

1. CCP ir atsevišķa uzskaite un konti, kas tam ļauj katrā laikā bez kavēšanās CCP kontos nodalīt uz viena tīrvērtes dalībnieka rēķina turētus aktīvus un pozīcijas no uz jebkura cita tīrvērtes dalībnieka rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām un no saviem aktīviem.

2. CCP piedāvā atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļauj CCP kontos nodalīt minētā tīrvērtes dalībnieka aktīvus un pozīcijas no uz savu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām (“pilnīga klienta nošķiršana”).

3. CCP piedāvā atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļauj CCP kontos nodalīt uz klienta rēķina turētus aktīvus un pozīcijas no uz citu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām (“individuāla klienta nošķiršana”). CCP pēc pieprasījuma piedāvā tīrvērtes dalībniekiem iespēju savā vārdā vai klientu vārdā atvērt citus kontus.

4. Tīrvērtes dalībnieks kārto atsevišķu uzskaiti un kontus, kas tam ļauj gan CCP, gan paša kontos nodalīt savus aktīvus un pozīcijas no uz savu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām.

5. Tīrvērtes dalībnieks saviem klientiem piedāvā vismaz iespēju izvēlēties “pilnīgu klienta nošķiršanu” vai “individuālu klienta nošķiršanu” un paziņo viņiem par 7. punktā minētajām izmaksām un aizsardzības līmeni saistībā ar abām iespējām. Klients rakstiski apstiprina savu izvēli.

6. Ja klients izvēlas individuālu klienta nošķiršanu, par ikvienu pārsniegtu maržu virs klienta prasībām ziņo arī CCP un nodala to no citu klientu vai tīrvērtes dalībnieku maržām, un uz to neattiecas zaudējumi, kas saistīti ar citu kontu pozīcijām.

7. CCP un tīrvērtes dalībnieki publisko aizsardzības līmeņus un izmaksas, kas saistītas ar to nodrošinātajiem atšķirīgajiem nošķīruma līmeņiem, un piedāvā šos pakalpojumus, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgā piedāvātā nošķīruma līmeņa galveno juridisko seku aprakstu, cita starpā informāciju par attiecīgajās jurisdikcijās piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem.

8. CCP ir izmantošanas tiesības, kas saistītas ar maržām vai iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem, kuras veiktas, izmantojot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem ( 9 ) 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja vien tā darbības noteikumi paredz šādu līgumu izmantošanu. Tīrvērtes dalībnieks rakstiski apliecina savu piekrišanu darbības noteikumiem. CCP publisko minētās izmantošanas tiesības, kuras īsteno saskaņā ar 47. pantu.

10. Aktīviem ir atsauce uz nodrošinājumu pozīciju segšanai un ietver tiesības uz šim nodrošinājumam līdzvērtīgu aktīvu pārvešanu vai jebkura nodrošinājuma realizācijas ieņēmumiem, bet neietver iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem.

CCP pēc iespējas reālā laikā mēra un novērtē savu likviditāti un kredītriskus ar katru tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā ar citu CCP, ar kuru tam ir izveidots sadarbspējas mehānisms. CCP laikus un nediskriminējot ir pieejami attiecīgie cenu noteikšanas avoti, lai efektīvāk novērtētu savas riska pozīcijas. To darot, ievēro izmaksu pamatotības principu.

1. Lai ierobežotu savu kredītrisku, CCP nosaka, pieprasa un iekasē maržas no tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī no tiem CCP, ar kuriem ir izveidots sadarbspējas mehānisms. Šādas maržas ir arī pietiekamas, lai nodrošinātos pret potenciālo risku, kas pēc CCP novērtējuma ir sagaidāms līdz attiecīgo pozīciju likvidācijai. Tās ir arī pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas rodas no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā, un tās nodrošina, ka CCP vismaz reizi dienā pilnībā nodrošina savus riska darījumus ar visiem tā tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā ar tiem CCP, kuriem ir izveidoti sadarbspējas mehānismi. CCP sistemātiski pārrauga un vajadzības gadījumā pārskata maržu līmeni, lai tas atbilstu tirgus apstākļiem, ņemot vērā šādas pārskatīšanas varbūtējo prociklisko iedarbību.

2. CCP pieņem modeļus un parametrus, nosakot tā maržas prasības, kas ietver to produktu riska rādītājus, kuriem veikta tīrvērte, un ņem vērā intervālu starp maržas iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamām izmaiņām darījuma veikšanas laikā. Modeļus un parametrus apstiprina kompetentā iestāde, ņemot vērā atzinumu, kas sniegts saskaņā ar 19. pantu.

3. CCP pieprasa un iekasē maržas dienas laikā, vismaz tad, kad ir pārkāpti iepriekš noteiktie sliekšņi.

4. CCP pieprasa un iekasē maržas, kas ir pietiekamas, lai segtu reģistrēto pozīciju radīto risku visos kontos, kurus kārto īpašiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 39. pantu. CCP var aprēķināt maržas finanšu instrumentu portfelim ar nosacījumu, ka izmantotās metodes ir saprātīgas un drošas.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas nosaka attiecīgo procentuālo daļu un laikposmu likvidācijas periodam un vēsturiskā svārstīguma aprēķinam, kā minēts 1. punktā, kas jāņem vērā dažādām finanšu instrumentu klasēm, paturot prātā procikliskuma ierobežošanas mērķi un apstākļus, kādos var īstenot 4. punktā minēto maržas noteikšanu finanšu instrumentu portfelim.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai papildus ierobežotu kredītrisku attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem, CCP uztur priekšfinansētu fondu saistību neizpildes gadījumiem, lai segtu zaudējumus, kas pārsniedz 41. pantā noteiktās maržas prasības un kas rodas saistību neizpildes gadījumā, tostarp sākot viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku maksātnespējas procedūru.

CCP nosaka minimālo summu, kas jebkādos apstākļos ir jānodrošina fondam saistību neizpildes gadījumiem.

2. CCP nosaka minimālās iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem un kritērijus, lai aprēķinātu katra tīrvērtes dalībnieka iemaksas apjomu. Šīs iemaksas ir proporcionālas katra tīrvērtes dalībnieka riska darījumiem.

3. Fonds saistību neizpildes gadījumiem vismaz ļauj CCP ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos izturēt tā tīrvērtes dalībnieka, ar ko tam ir lielākais kredītrisks, vai arī otrā un trešā lielākā riska darījuma tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas, ja to veikto riska darījumu summa ir lielāka. CCP izstrādā scenārijus ārkārtējiem, taču iespējamiem tirgus apstākļiem. Šie scenāriji ietver visnepastāvīgākos periodus, ko piedzīvojuši tie tirgi, kam CCP sniedz pakalpojumus, un iespējamo nākotnes scenāriju virkni. Tajos ņem vērā finanšu resursu pēkšņu pārdošanu un tirgus likviditātes strauju pazemināšanos.

4. CCP var izveidot vairāk nekā vienu fondu saistību neizpildes gadījumiem dažādām instrumentu klasēm, kam tas veic tīrvērti.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS un pēc apspriešanās ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka sistēmu, kas ir jāizmanto, definējot 3. punktā minētos ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļus, kā arī nosakot fonda saistību neizpildes gadījumiem lielumu un pārējo 43. pantā minēto resursu apjomu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP uztur pietiekamu pieejamo priekšfinansēto finanšu resursu apjomu, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas pārsniedz to apjomu, ko sedz, izmantojot 41. pantā noteiktās maržas prasības un fonda saistību neizpildes gadījumiem resursus, kā minēts 42. pantā. Šādi priekšfinansēti finanšu resursi ietver CCP īpašus resursus, ir brīvi pieejami CCP, un tos neizmanto 16. pantā noteikto kapitāla prasību izpildei.

2. Fonds saistību neizpildes gadījumiem, kas minēts 42. pantā, un citi finanšu resursi, kuri minēti šā panta 1. punktā, vienmēr dod iespēju CCP izturēt vismaz to divu tīrvērtes dalībnieku, ar ko tam ir lielāki riska darījumi, saistību neizpildes sekas ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos.

3. CCP var pieprasīt tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, sniegt papildu līdzekļus, ja cits tīrvērtes dalībnieks nespēj pildīt savas saistības. CCP tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP ir ierobežotas.

1. Lai sniegtu savus pakalpojumu un veiktu savas darbības, CCP katrā laikā ir piekļuve atbilstīgai likviditātei. Šajā sakarā tas iegūst nepieciešamās kredītlīnijas vai līdzīgas iespējas, lai apmierinātu savas likviditātes vajadzības gadījumā, ja tā rīcībā esošie finanšu resursi nav uzreiz pieejami. Tīrvērtes dalībnieks un šā tīrvērtes dalībnieka mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums kopā sniedz ne vairāk kā 25 % no kredītlīnijām, kas nepieciešamas CCP.

CCP katru dienu nosaka iespējamās likviditātes vajadzības. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada vismaz to divu tīrvērtes dalībnieku saistību neizpilde, ar kuriem tam ir lielākās riska pozīcijas.

2. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot sistēmu, lai pārvaldītu CCP likviditātes risku, kuru CCP ir jāvar izturēt saskaņā ar 1. punktu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Pirms citu finanšu resursu izmantošanas zaudējumu segšanai CCP izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas.

2. Ja saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas nav pietiekamas, lai segtu CCP zaudējumus, tas zaudējumu segšanai izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem.

3. CCP izmanto saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, kā arī jebkādus citus 43. panta 1. punktā minētos finanšu resursus tikai pēc tam, kad izmantotas visas saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka iemaksas.

4. CCP lieto īpašos paša resursus, pirms tiek lietotas saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem. CCP neizmanto saistības izpildījušu tīrvērtes dalībnieku maržas, lai segtu zaudējumus, kas radušies cita tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes dēļ.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot metodes, kā aprēķināt un uzturēt CCP pašu resursu apjomu, kas izmantojami saskaņā ar 4. punktu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai nodrošinātu CCP sākotnējās un esošās riska pozīcijas ar tā tīrvērtes dalībniekiem, tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks. Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneriem CCP var pieņemt bankas garantijas, ņemot šādas garantijas vērā, aprēķinot savas riska pozīcijas ar banku, kas ir tīrvērtes dalībniece. Tas piemēro atbilstošus diskontus aktīvu vērtībām, kas var samazināt to vērtību laikposmā no pēdējās pārvērtēšanas līdz tam, kad tās var pamatoti uzskatīt par likvidējamām. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada tirgus dalībnieka saistību neizpilde, un koncentrācijas risku saistībā ar atsevišķiem aktīviem, kas var radīt nepieciešamību izveidot pieņemamu nodrošinājumu un ieviest attiecīgus diskontus.

2. Attiecīgos gadījumos, ja tā ir pietiekami piesardzīga rīcība, CCP var kā maržu nodrošinājumu pieņemt tāda atvasināto instrumentu līguma vai finanšu instrumenta bāzes aktīvus, kurš rada CCP risku.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI, ESRK un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

a) nodrošinājuma veidu, ko varētu uzskatīt par ļoti likvīdu, piemēram, skaidru naudu, zeltu, valsts parādzīmes vai korporatīvās parādzīmes, kurām ir augsts kredītreitings, un nodrošinātas obligācijas;

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP iegulda savus finanšu resursus tikai skaidrā naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. CCP ieguldījumiem ir jābūt ātri likvidējamiem ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

2. CCP kapitālu, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, kas nav ieguldīts saskaņā ar 1. punktu, neizmanto 16. panta 2. punktā vai 45. panta 4. punktā minētajiem mērķiem.

3. Finanšu instrumentus, kas izvietoti kā maržas vai kā iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, ja tādi pieejami, deponē vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kas nodrošina šo finanšu instrumentu pilnīgu aizsardzību. Kā alternatīvu var izmantot citus augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm.

4. CCP veic skaidras naudas noguldījumus, izmantojot augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm vai kā alternatīvu izmantojot centrālo banku pastāvīgo noguldījumu mehānismus vai citus līdzvērtīgus paņēmienus, ko piedāvā centrālās bankas.

5. Ja CCP nogulda aktīvus, izmantojot trešo personu, tas rūpējas par to, lai tīrvērtes dalībnieku aktīvi būtu nosakāmi atsevišķi no CCP piederošiem aktīviem un no trešās personas aktīviem, izmantojot kontus ar citu nosaukumu trešās personas grāmatvedības dokumentos vai citus līdzvērtīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības pakāpi. Vajadzības gadījumā CCP nodrošina tūlītēju piekļuvi finanšu instrumentiem.

6. CCP neiegulda savu kapitālu vai summas, kas saistītas ar 41., 42., 43. vai 44. pantā noteiktajām prasībām, savos vērtspapīros vai sava mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma vērtspapīros.

7. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, CCP ņem vērā tā kredītriska pozīcijas ar atsevišķiem debitoriem un nodrošina, ka tā kopējais risks attiecībā uz katru atsevišķu debitoru saglabājas pieņemamas koncentrācijas robežās.

8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot 1. punktā minētos finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem un ar kuriem saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks, 3. un 4. punktā minētos augsta līmeņa drošības pasākumus un 7. punktā minētās riska koncentrācijas robežas.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP ir jānosaka sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, ja tīrvērtes dalībnieks laikus nerīkojas saskaņā ar 37. pantā noteiktajām CCP dalības prasībām un saskaņā ar CCP noteiktajām procedūrām. CCP sīki izklāsta procedūras, kas jāievēro, ja CCP nav paziņojis par tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi. Minētās procedūras pārskata reizi gadā.

2. CCP tūlīt atbilstoši rīkojas, lai ierobežotu zaudējumus un novērstu likviditātes problēmas, kas izriet no saistību neizpildes, kā arī nodrošina, ka kāda tīrvērtes dalībnieka pozīciju slēgšana netraucē tā darbību un nerada saistības pildījušajiem tīrvērtes dalībniekiem tādus zaudējumus, ko tie nevar paredzēt vai kontrolēt.

3. Ja CCP uzskata, ka tīrvērtes dalībnieks nespēs izpildīt savas saistības nākotnē, tas nekavējoties informē kompetento iestādi, pirms tiek izziņota vai uzsākta saistību neizpildes procedūra. Kompetentā iestāde šo informāciju nekavējoties dara zināmu EVTI, attiecīgajiem ECBS dalībniekiem un iestādei, kas atbild par saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uzraudzību.

4. CCP pārliecinās, ka tās procedūras saistību neizpildes gadījumā ir obligāti izpildāmas. CCP veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tam ir nepieciešamās juridiskās pilnvaras, lai likvidētu saistības nepildījušajam tīrvērtes dalībniekam piederošās pozīcijas un nodotu vai likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta pozīcijas.

5. Ja aktīvi un pozīcijas ir iegrāmatotas CCP uzskaitē un kontos kā saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klientu rēķina turēti aktīvi un pozīcijas saskaņā ar 39. panta 2. punktu, CCP vismaz līgumiski apņemas pats pēc tā klientu lūguma, bez saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka piekrišanas paredzēt procedūras, lai pārvestu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klientu vārdā turētus aktīvus un pozīcijas citam tīrvērtes dalībniekam, kuru norādījuši visi minētie klienti. Šim citam tīrvērtes dalībniekam ir pienākums pieņemt šos aktīvus un pozīcijas tikai tad, ja tas iepriekš ir stājies līgumattiecībās ar klientiem, tādējādi pats apņemoties to veikt. Ja aktīvu un pozīciju pārvešana minētajam citam tīrvērtes dalībniekam kāda iemesla dēļ nav notikusi iepriekš noteiktā pārvešanas periodā, kas norādīts tā darbības noteikumos, CCP var veikt jebkādus pasākumus, kuri atļauti tā noteikumos, lai veiktu aktīvu riska pārvaldību saistībā ar minētajām pozīcijām, tostarp likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klientu vārdā turētus aktīvus un pozīcijas.

6. Ja aktīvi un pozīcijas ir iegrāmatotas CCP uzskaitē un kontos kā saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klienta rēķina turēti aktīvi un pozīcijas saskaņā ar 39. panta 3. punktu, CCP vismaz līgumiski apņemas pats paredzēt procedūras, lai pārvestu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta vārdā turētus aktīvus un pozīcijas citam tīrvērtes dalībniekam, kuru norādījis klients, pēc klienta pieprasījuma un bez saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka piekrišanas. Šim citam tīrvērtes dalībniekam ir pienākums pieņemt šos aktīvus un pozīcijas tikai tad, ja tas iepriekš ir stājies līgumattiecībās ar klientu, tādējādi pats apņemoties to veikt. Ja aktīvu un pozīciju pārvešana minētajam citam tīrvērtes dalībniekam kāda iemesla dēļ nav notikusi iepriekš noteiktā pārvešanas periodā, kas norādīts tā darbības noteikumos, CCP var veikt jebkādus pasākumus, kas atļauti tā noteikumos, lai veiktu aktīvu riska pārvaldību saistībā ar minētajām pozīcijām, tostarp likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klienta rēķina turētus aktīvus un pozīcijas.

7. Saskaņā ar 39. panta 2. un 3. punktu nodalīto klientu nodrošinājumu izmanto tikai šo klientu vārdā turētu pozīciju segšanai. Jebkādu atlikumu, ko CCP ir parādā pēc tam, kad CCP ir pabeidzis tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes pārvaldības procesu, tas atdod šiem klientiem, ja tie CCP ir zināmi, vai – ja tie nav zināmi – tīrvērtes dalībniekam tā klientu vārdā.

1. CCP regulāri pārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem. CCP veic modeļiem stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to izturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, kā arī veic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodoloģijas ticamību. CCP saņem neatkarīgu apstiprinājumu, informē savu kompetento iestādi un EVTI par veikto pārbaužu rezultātiem un saņem no tām apstiprinājumu, pirms tas drīkst izdarīt jebkādas būtiskas izmaiņas modeļos un parametros.

Attiecībā uz pieņemtajiem modeļiem un parametriem, tostarp jebkurām būtiskām izmaiņām tajos, saņem kolēģijas atzinumu saskaņā ar 19. pantu.

EVTI nodrošina, ka EUI saņem informāciju par stresa testu rezultātiem, lai novērtētu risku, ko finanšu uzņēmumiem rada CCP saistību neizpilde.

2. CCP regulāri pārbauda saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru galvenos aspektus un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tīrvērtes dalībnieki tos saprot un var veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgi rīkotos saistību neizpildes gadījumā.

3. CCP publisko galveno informāciju par tā riska pārvaldības modeļiem un pieņēmumiem, lai veiktu 1. punktā minētos stresa testus.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI, citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai norēķinātos par saviem darījumiem, CCP, ja tas ir praktiski izdarāms, pēc iespējas cenšas izmantot centrālās bankas naudu. Ja neizmanto centrālās bankas naudu, veic pasākumus, lai stingri ierobežotu skaidras naudas norēķinu risku.

2. CCP skaidri norāda savas saistības attiecībā uz finanšu instrumentu piegādēm, tostarp norādot, vai tam ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes vai arī tas atlīdzina dalībniekiem piegādes procesā radušos zaudējumus.

3. Ja CCP ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes, tam jānovērš pamatrisks, pēc iespējas izmantojot principu “piegāde pret samaksu”.

1. ►C1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ( 10 ) 308. panta vajadzībām, CCP aprēķina K CCP, kā ◄ norādīts šā panta 2. punktā, visiem līgumiem un darījumiem, kam tas veic tīrvērti, visiem tīrvērtes dalībniekiem, kas ir attiecīgā saistību neizpildes fonda seguma jomā.

Visas formulas vērtības pirmajā daļā attiecas uz vērtības noteikšanu dienas beigās pirms notiek minētās dienas pēdējā drošības rezervju pieprasījuma apmaiņa.

3. CCP 2. punktā pieprasīto aprēķinu veic vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa tīrvērtes dalībnieku, kuri ir iestādes, kompetentās iestādes.

4. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai 3. punkta vajadzībām noteiktu:

b) situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt lielāku aprēķināšanas un ziņošanas biežumu, nekā tas minēts a) apakšpunktā.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

Lai veiktu aprēķinus, kas paredzēti 50.a panta 2. punktā, piemēro turpmāk norādīto:

i) riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar tās 274. pantā noteikto tirgus vērtības metodi;

ii) riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, kas norādīta minētās regulas 223. pantā, ar uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām, kas norādītas minētās regulas 223. un 224. pantā; minētās regulas 285. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu nepiemēro;

iii) riska darījumiem, kas rodas saistībā ar darījumiem, kuri nav uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punktā un kuri satur tikai norēķina risku, tas aprēķina tos saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas V sadaļu;

b) iestādēm, kuras ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomā, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ir tādas pašas kā tās, kas definētas minētās regulas Trešās daļas II sadaļā;

c) aprēķinot vērtības, kas minētas a) punktā, CCP no saviem riska darījumiem atņem nodrošinājumu, kuru ir iesnieguši tā tīrvērtes dalībnieki, atbilstīgi samazinātu par uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 224. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi;

e) ja CCP ir riska darījumi ar vienu vai vairākiem CCP, tas uzskata visus šos riska darījumus par tādiem, kas ir riska darījumi ar tīrvērtes dalībniekiem, un KCCP aprēķinā iekļauj jebkuru drošības rezervi vai priekšfinansētas iemaksas, kuras saņemtas no šiem CCP;

f) ja CCP ir izveidojis saistošu līgumisku kārtību ar saviem tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, CCP uzskata šo sākotnējo drošības rezervi 1. punkta aprēķinu vajadzībām par priekšfinansētām iemaksām, nevis par sākotnējo drošības rezervi;

h) piemērojot tirgus vērtības metodi, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā, CCP aizstāj minētās regulas 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto formulu ar šādu:

kur NGR skaitītājs tiek aprēķināts saskaņā ar minētās regulas 274. panta 1. punktu un tieši pirms mainīgo drošības rezervju faktiskās apmaiņas norēķinu perioda beigās un saucējs ir bruto aizstāšanas izmaksas;

i) paziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm par tā nespēju aprēķināt NGR un par iemesliem, kāpēc tas nespēj veikt aprēķinu,

k) lai aprēķinātu iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu iespējamo nākotnes riska darījumu vērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā norādīto tirgus vērtības metodi, CCP reizina līguma nosacīto vērtību ar iespējas līguma delta absolūto vērtību
, kā ir noteikts minētās regulas 280. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

l) ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas veic 50.a panta 2. punktā noteikto aprēķinu katram saistību neizpildes fondam atsevišķi.

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta vajadzībām CCP ziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

c) to priekšfinansēto finanšu resursu summu, kuru – saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem – ir pieprasīts izmantot, lai segtu tā zaudējumus pēc viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes un pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas (DFCCP);

Ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas paziņo pirmajā daļā minēto informāciju par katru saistību neizpildes fondu atsevišķi.

2. CCP tos tīrvērtes dalībniekus, kuri ir iestādes, informē vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa šo tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes.

c) situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt biežāku ziņošanu, nekā ir minēts b) apakšpunktā.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

a) ja CCP noteikumi paredz, ka tas izmanto daļu vai visus tā finanšu resursus paralēli tā tīrvērtes dalībnieku priekšfinansētām iemaksām tādā veidā, kas padara šos resursus līdzvērtīgus tīrvērtes dalībnieka priekšfinansētām iemaksām tādā ziņā, kā tie absorbē zaudējumus, kas CCP radušies tā viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, CCP pievieno šo resursu attiecīgo summu DFCM;

b) ja CCP noteikumos ir paredzēts, ka tas daļu no saviem finanšu resursiem vai visus savus finanšu resursus izmanto, lai segtu savus zaudējumus, kas radušies tā viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes dēļ, pēc tam, kad būs beidzies saistību neizpildes fonds, bet pirms tas būs pieprasījis līgumā noteiktās tīrvērtes dalībnieku iemaksas, CCP šo papildu finanšu resursu attiecīgo summu
pieskaita priekšfinansēto iemaksu kopsummai (DF) šādi:

1. Ja ir izpildītas 52., 53. un 54. pantā noteiktās prasības, CCP var izveidot sadarbspējas mehānismu ar citu CCP.

2. Izveidojot sadarbspējas mehānismu ar citu CCP, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus konkrētā tirdzniecības vietā, CCP ir nediskriminējoša piekļuve gan datiem, kas tam nepieciešami tā funkciju pildīšanai šajā konkrētajā tirdzniecības vietā, ciktāl CCP atbilst tirdzniecības vietas operacionālajām un tehniskajām prasībām, gan attiecīgajai norēķinu sistēmai.

3. Sadarbspējas mehānismu vai piekļuvi datiem vai norēķinu sistēmai, kas minēti 1. un 2. punktā, tieši vai netieši noraida vai ierobežo tikai tālab, lai novērstu risku, ko rada mehānisms vai piekļuve.

a) ieviest atbilstīgu politiku, procedūras un sistēmas tāda riska efektīvai identificēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai, kas izriet no mehānisma, lai tie varētu laikus izpildīt savas saistības;

c) identificēt, pārraudzīt un efektīvi pārvaldīt kredītrisku un likviditātes risku tā, lai viena CCP tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde neietekmētu otru CCP, ar ko izveidots sadarbspējas mehānisms;

d) identificēt, pārraudzīt un rast risinājumu iespējamām savstarpējām atkarībām un korelācijām, kas rodas, izveidojot sadarbspējas mehānismu, un kas varētu ietekmēt kredītrisku un likviditātes risku saistībā ar tīrvērtes dalībnieka koncentrācijām un apvienotajiem finanšu resursiem.

Lai izpildītu b) apakšpunkta noteikumus, CCP attiecīgā gadījumā ņem vērā tos pašus noteikumus par pārveduma rīkojumu ievadīšanas brīdi attiecīgajās sistēmās un neatsaucamību, kas noteikti Direktīvā 98/26/EK.

Lai izpildītu c) apakšpunkta noteikumus, vienošanās noteikumos izklāsta procesu, ko piemēro, novēršot saistību neizpildes sekas, ja viens no CCP, ar kuru izveidots sadarbspējas mehānisms, nav pildījis saistības.

Lai izpildītu d) apakšpunkta noteikumus, CCP, ja to pieļauj attiecīgās kompetentās iestādes, veic stingru tīrvērtes dalībnieku nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas kontroli saskaņā ar noteiktu kārtību. Vienošanās tekstā norāda, kā rīkojas attiecīgā riska situācijā, ņemot vērā pietiekamu segumu un nepieciešamību ierobežot riska negatīvo ietekmi.

2. Ja pārvaldības modeļi, ko izmanto CCP, lai segtu savas riska pozīcijas ar to tīrvērtes dalībniekiem vai to savstarpējo risku, ir atšķirīgi, CCP nosaka šīs atšķirības, novērtē riskus, kas var rasties, un veic pasākumus, tostarp nodrošinot papildu finanšu resursus, kas ierobežo to ietekmi uz sadarbspējas mehānismu, kā arī to iespējamās savstarpējās negatīvās ietekmes risku, kā arī nodrošina, ka šīs atšķirības neietekmē katra CCP spēju pārvaldīt tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas.

3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, visas saistītās izmaksas, kas izriet no 1. un 2. punkta, sedz CCP, kurš pieprasa sadarbspēju vai piekļuvi.

1. CCP nodala kontos aktīvus un pozīcijas, kas tiek turētas uz to CCP rēķina, ar kuriem tam ir izveidoti sadarbspējas mehānismi.

2. Ja CCP, kas izveido sadarbspējas mehānismu ar citu CCP, nodrošina attiecīgajam CCP tikai sākotnējās maržas saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, CCP, kas saņem nodrošinājumu, nav nekādu izmantošanas tiesību attiecībā uz maržām, ko nodrošina otrs CCP.

3. Finanšu instrumentu veidā saņemtu nodrošinājumu deponē pie to vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kuras ir darītas zināmas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

4. CCP, kas saņem nodrošinājumu, 1. un 2. punktā minētie aktīvi ir pieejami vienīgi tā CCP saistību neizpildes gadījumā, kurš sniedzis nodrošinājumu saistībā ar sadarbspējas mehānismu.

5. Ja saistības nav izpildījis CCP, kas saņēmis nodrošinājumu saistībā ar sadarbspējas mehānismu, 1. un 2. punktā minēto nodrošinājumu bez kavēšanās atmaksā CCP, kas sniedzis nodrošinājumu.

1. Sadarbspējas mehānisma iepriekšēju apstiprinājumu sniedz iesaistīto CCP kompetentās iestādes. Piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.

2. Kompetentās iestādes apstiprina sadarbspējas mehānismu tikai tad, ja iesaistītajiem CCP ir atļauts veikt tīrvērti saskaņā ar 17. pantu vai tie ir atzīti saskaņā ar 25. pantu vai vismaz trīs gadus ir atzīti saskaņā ar iepriekš valstī spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu, ja ir izpildītas 52. pantā noteiktās prasības un tīrvērtes darījumu tehniskie nosacījumi saskaņā ar pieņemto kārtību nodrošina vienmērīgu un sakārtotu finanšu tirgu darbību un ja mehānisms neapdraud uzraudzības efektivitāti.

3. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka nav izpildītas 2. punktā noteiktās prasības, tā rakstiski sniedz skaidrojumus par tās riska apsvērumiem citām kompetentajām iestādēm, kā arī iesaistītajiem CCP. Tā arī informē EVTI, kas novērtē, vai riska apsvērumi faktiski var būt par iemeslu sadarbspējas mehānisma atteikumam. EVTI atzinumu dara pieejamu visiem iesaistītajiem CCP. Ja EVTI atzinums atšķiras no attiecīgās kompetentās iestādes novērtējuma, minētā kompetentā iestāde pārskata savu nostāju, ņemot vērā EVTI atzinumu.

4. EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantā noteikto procedūru sniedz pamatnostādnes vai ieteikumus, lai ieviestu konsekventus, efektīvus un lietderīgus sadarbspējas mehānismu novērtējumus.

EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā minēto pamatnostādņu vai ieteikumu projektu.

2. Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un atbilst VII sadaļā noteiktajām prasībām.

3. Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.

4. Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.

2. EVTI 20 darbdienās no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot 1. punktā minēto sīkāko informāciju par reģistrācijas pieteikumu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot reģistrācijas pieteikuma EVTI formātu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas

1. Ja darījumu reģistrs, kas piesakās reģistrācijai, ir vienība, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tā veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to šai kompetentajai iestādei un apspriežas ar minēto kompetento iestādi pirms darījumu reģistra reģistrācijas.

2. EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai reģistrētu darījumu reģistru, kā arī lai uzraudzītu šīs vienības atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas noteikumiem dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

1. EVTI 40 darbdienās pēc 56. panta 2. punkta trešajā daļā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību 78. līdz 81. pantam, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

2. Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

1. Ja EVTI pieņem lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu vai anulēšanu, tā par to paziņo darījumu reģistram piecās darbdienās, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 57. panta 1. punktā.

2. EVTI dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

3. EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

Pilnvaras, kas 61. līdz 63. pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt darījumu reģistriem un saistītām trešām personām, kurām darījumu reģistri ārpakalpojumu veidā deleģējuši operacionālas funkcijas vai darbības, sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2. Sūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

e) informē personu, kurai pieprasa sniegt informāciju, ka tā var nesniegt šo informāciju, bet, ja tā atbildi sniedz brīvprātīgi, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa un maldinoša; un

f) norāda, ka 65. pantā saistībā ar I pielikuma IV iedaļas a) punktu ir paredzēta sodanauda, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

f) norāda, ka 65. pantā saistībā ar I pielikuma IV iedaļas a) punktu ir paredzēta sodanauda, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas; un

g) norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai viņu pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 61. panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 61. panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī 66. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie uzskaites dokumenti, dati, procedūras un citi materiāli vai atbildes uz 61. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, un 65. pantā saistībā ar I pielikuma IV iedaļas b) punktu paredzētās sodanaudas, ja atbildes uz 61. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 61. panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 66. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4. Pirms izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saistībā ar pieprasījumu saņemt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no tiesas iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja tiek pieprasīta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, lai paredzētie piespiedu līdzekļi nebūtu nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

1. Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas 61. panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmumu telpās vai ārpus tām. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nebrīdinot.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmumu telpās vai ārpus tām, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 62. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgu laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 66. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic.

4. Personām, kas minētas 61. panta 1. punktā, ir jāpakļaujas EVTI lēmumam veikt pārbaudi uz vietas. Šajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 66. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā pārbaude veicama.

5. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

6. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 62. panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 62. panta 1. punktā.

7. Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona nesadarbojas pārbaudē, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu šīm personām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

9. Ja tiek pieprasīta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde apliecina, ka EVTI lēmums ir autentisks un ka paredzētie piespiedu līdzekļi nav nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI sniegt sīkākus skaidrojumus. Šāds pieprasījums sniegt sīkākus skaidrojumus var būt jo īpaši saistīts ar EVTI iemesliem aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, kā arī ar to, cik nopietns ir iespējamais pārkāpums, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nevar pārskatīt pašas pārbaudes nepieciešamību, nedz arī pieprasīt, lai tai iesniedz EVTI lietā iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un sodanaudu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par I pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI ietvaros. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā darījumu reģistra uzraudzībā vai reģistrācijas procesā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI.

2. Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visus komentārus, ko iesniegušas personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu atzinumu kopumu iesniedz EVTI.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 61. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 62. un 63. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 60. pantu.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

3. Kad izmeklēšana ir pabeigta un pirms atzinumu kopums tiek iesniegts EVTI, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Izmeklēšanas darbinieks savus atzinumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4. Iesniedzot savu atzinumu kopumu EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

5. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot personas, uz ko attiecas izmeklēšana saskaņā ar 67. pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 73. pantu un piemēro sodanaudu saskaņā ar 65. pantu.

6. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

7. Komisija pieņem turpmākus procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un sodanaudu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Pirmajā daļā minētos noteikumus pieņem ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 82. pantu.

8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no sodanaudu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

1. Ja saskaņā ar 64. panta 5. punktu EVTI konstatē, ka darījumu reģistrs tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījis kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot sodanaudu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Darījumu reģistra pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka darījumu reģistrs vai tā augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minēto sodanaudu pamatsummu nosaka šādās robežās:

a) par pārkāpumiem, kas minēti I pielikuma I iedaļas c) punktā, I pielikuma II iedaļas c) līdz g) punktā un I pielikuma III iedaļas a) un b) punktā, sodanauda ir vismaz EUR 10 000 , bet ne vairāk kā EUR 20 000 ;

b) par pārkāpumiem, kas minēti I pielikuma I iedaļas a), b) un d) līdz h) punktā un I pielikuma II iedaļas a), b) un h) punktā, sodanauda ir vismaz EUR 5 000 , bet ne vairāk kā EUR 10 000 .

Lai izlemtu, vai sodanaudas pamatsummai būtu jāatbilst šā punkta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu zemākajai, vidējai vai augstākajai robežai, EVTI ņem vērā attiecīgā darījumu reģistra gada apgrozījumu iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Pamatsummas zemāko robežu piemēro darījumu reģistriem, kuru gada apgrozījums ir līdz EUR 1 miljonam, pamatsummas vidējo robežu – darījumu reģistriem, kuru apgrozījums ir EUR 1–5 miljoni, un pamatsummas augstāko robežu – darījumu reģistriem, kuru gada apgrozījums pārsniedz EUR 5 miljonus.

3. Šā panta 2. punktā norādītās pamatsummas koriģē, vajadzības gadījumā ņemot vērā atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem koeficientiem, kas noteikti II pielikumā.

Attiecīgos atbildību pastiprinošos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Attiecīgos atbildību mīkstinošos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta sodanaudas summa nepārsniedz 20 % no attiecīgā darījumu reģistra gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, bet, ja darījumu reģistrs no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu, sodanaudas summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

Ja darījumu reģistra rīcība vai nolaidība ietver vairāk nekā tikai vienu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko sodanaudu, kas aprēķināta atbilstīgi 2. un 3. punktam un attiecas tikai uz vienu no šiem pārkāpumiem.

ii) sadarbojas izmeklēšanā, un jo īpaši uzrāda visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 62. pantu; vai

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 65. un 66. pantu, EVTI dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par tās atzinumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz apsvērumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

2. Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

Informācijas publiskošana par sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI atklātībai dara zināmu informāciju par ikvienu sodanaudu un periodisku soda maksājumu, kas piemērots saskaņā ar 65. un 66. pantu, ja vien šāda atklāšana būtiski nekaitē finanšu tirgiem un nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 65. un 66. pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot sodanaudu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Sodanaudas un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 65. un 66. pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās valsts spēkā esošās civilprocesa normas, kurā izpilde notiek. Izpildes rīkojumu pievieno lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, ko katras dalībvalsts valdība norīko šim nolūkam un dara zināmu EVTI un Tiesai.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas šīs formalitātes, minētā puse var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, griežoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgās dalībvalsts tiesu kompetencē.

5. Sodanaudu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi sodanaudu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto sodanaudu vai periodisko soda maksājumu.

Lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos, Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem groza II pielikumu.

1. Neskarot 73. pantu, EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju, ja darījumu reģistrs:

2. Par lēmumu anulēt darījumu reģistra reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 57. panta 1. punktā.

3. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var lūgt EVTI izskatīt, vai ir izpildīti attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šā lēmuma pamatojumu.

4. Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 22. pantu.

1. EVTI iekasē no darījumu reģistriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi darījumu reģistru reģistrācijai un uzraudzībai un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 74. pantam.

2. No darījumu reģistra iekasētā maksa sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tā reģistrāciju un uzraudzības pasākumiem, un ir proporcionāla attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumam.

3. Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 82. pantu, tajā sīkāk nosakot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

1. Ja saskaņā ar 64. panta 5. punktu EVTI konstatē, ka darījumu reģistrs ir izdarījis kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus šādus lēmumus:

2. Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

b) vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus uzņēmuma procedūrās, tā pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

3. EVTI Uzraudzības padome bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, informē attiecīgo darījumu reģistru un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem lēmumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no lēmuma pieņemšanas dienas.

Publiski paziņojot šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu, EVTI arī publiski paziņo par attiecīgā darījumu reģistra tiesībām šo lēmumu apstrīdēt un vajadzības gadījumā arī par to, ka šāda apelācija ir iesniegta, norādot, ka ar šādu apelāciju nevar apturēt lēmuma piemērošanu, kā arī to, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 61. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 62. pantu un 63. panta 6. punktu.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi. Šāda apspriešanās attiecas uz:

3. Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 72. panta 3. punktu, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto lēmumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģēšana neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Uzraudzības pienākumi saskaņā ar šo regulu, tostarp lēmumi par reģistrāciju, galīgie novērtējumi un lēmumi par papildpasākumiem pārkāpumu gadījumos, netiek deleģēti.

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, nosakot, ka trešās valsts juridiskie un uzraudzības mehānismi nodrošina, ka:

a) minētajā trešā valstī atļauju saņēmušie darījumu reģistri atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;

c) pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp to dienesta noslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām, un tās ir vismaz līdzvērtīgas šajā regulā minētajām garantijām.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Attiecīgā gadījumā un noteikti pēc 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei ieteikumus sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem ar attiecīgajām trešām valstīm par savstarpēju piekļuvi informācijai un tās apmaiņu par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas darījumu reģistros, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī, tādā veidā, kas nodrošina, ka Savienības iestādes, tostarp EVTI, var nekavējoties un pastāvīgi piekļūt visai informācijai, kas nepieciešama, lai tās pildītu savus pienākumus.

3. Pēc 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanas un atbilstīgi tiem EVTI veido sadarbības mehānismus ar attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm. Šie mehānismi paredz vismaz:

a) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un jebkuru citu Savienības iestādi, kas veic savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, no vienas puses, un attiecīgo trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, no otras puses; un

4. Attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešai valstij EVTI piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Attiecīgas iestādes trešās valstīs, kuru jurisdikcijā neviens darījumu reģistrs neveic uzņēmējdarbību, var sazināties ar EVTI ar mērķi izveidot sadarbības mehānismus, lai piekļūtu informācijai par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas Savienības darījumu reģistros.

EVTI var izveidot sadarbības mehānismus ar šīm minētajām iestādēm attiecībā uz piekļuvi informācijai par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas Savienības darījumu reģistros un ir vajadzīgi šīm iestādēm attiecīgo pienākumu un pilnvaru pildīšanai, ar nosacījumu, ka pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp to dienesta noslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām.

1. Darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var 9. panta piemērošanas nolūkā veikt savu darbību un sniegt pakalpojumus vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai pēc tam, kad to ir atzinusi EVTI saskaņā ar 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētais darījumu reģistrs iesniedz EVTI atzīšanai savu pieteikumu kopā ar visu nepieciešamo informāciju, tostarp vismaz informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, ka darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un ka tam piemēro efektīvu uzraudzību trešā valstī:

a) ko Komisija ar īstenošanas aktu atbilstīgi 75. panta 1. punktam atzinusi par tādu, kurai ir līdzvērtīga un īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma;

c) kas pievienojusies sadarbības mehānismam atbilstīgi 75. panta 3. punktam, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, tostarp EVTI, var nekavējoties un pastāvīgi piekļūt visai nepieciešamai informācijai.

EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušajam darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

EVTI 180 darbdienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo darījumu reģistru, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

EVTI savā tīmekļa vietnē publisko to darījumu reģistru sarakstu, kuri atzīti saskaņā ar šo regulu.

1. Katram darījumu reģistram ir noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kas nepieļauj jebkādas konfidenciālas informācijas izpaušanu.

2. Darījumu reģistrs uztur spēkā un īsteno efektīvus rakstiskus organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus, kas skar tā vadītājus, darbiniekus vai jebkuru personu, kas tieši vai netieši ar viņiem saistīta ciešas saiknes dēļ.

3. Darījumu reģistrs izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu tā atbilstību, cita starpā tā vadītāju un darbinieku atbilstību, visiem šīs regulas noteikumiem.

4. Darījumu reģistrs uztur un apkalpo attiecīgu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu darījumu reģistra pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5. Ja darījumu reģistrs piedāvā papildpakalpojumus, piemēram, tirdzniecības darījumu apstiprināšanu, tirdzniecības darījumu saskaņošanu, kredīta notikumu administrēšanu, portfeļa saskaņošanas vai portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, tas šos papildpakalpojumus funkcionāli nodala no darījumu reģistra funkcijas centralizēti vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem.

6. Darījumu reģistra augstākajai vadībai un valdes locekļiem ir jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu tā stabilu un pārdomātu vadību.

7. Darījumu reģistrs objektīvi, nediskriminējoši un publiski dara zināmas prasības attiecībā uz to uzņēmumu piekļuvi, uz kuriem attiecas 9. pantā noteiktais ziņošanas pienākums. Darījumu reģistrs nodrošina pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējošu piekļuvi darījumu reģistra uzturētajai informācijai ar nosacījumu, ka attiecīgie darījumu partneri ir devuši savu piekrišanu. Piekļuvi ierobežojošie kritēriji ir atļauti tikai tiktāl, ciktāl to mērķis ir kontrolēt risku, kas saistīts ar darījumu reģistrā uzturēto datu drošību.

8. Darījumu reģistrs publiski izpauž cenas un maksu par pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo regulu. Tas izpauž cenas un maksu par katru sniegto pakalpojumu atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas ļauj ziņošanas vienībām piekļūt katram noteiktam pakalpojumam atsevišķi. Darījumu reģistra iekasētās cenas un maksa ir saistīta ar izmaksām.

1. Darījumu reģistrs identificē darbības riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstošas sistēmas, veicot pārbaudi un izmantojot procedūras. Šādas sistēmas ir uzticamas un drošas, un tām ir atbilstoši resursi, lai attiecīgi apstrādātu saņemto informāciju.

2. Darījumu reģistrs izstrādā, īsteno un uztur atbilstošu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kura mērķis ir nodrošināt savu funkciju uzturēšanu, savlaicīgu darbības atsākšanu un darījumu reģistra pienākumu turpmāku izpildi. Šādā plānā ir vismaz jāparedz rezerves iekārtas izveidošana.

3. Darījumu reģistrs, kuram anulēta reģistrācija, nodrošina organizētu aizstāšanu, cita starpā datu nodošanu citiem darījumu reģistriem un datu plūsmu novirzīšanu uz citiem darījumu reģistriem.

1. Saskaņā ar 9. panta noteikumiem darījumu reģistrs nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību.

2. Darījumu reģistrs drīkst izmantot tikai tos datus, ko tas saņem saskaņā ar šo regulu komerciāliem mērķiem, ja attiecīgie darījuma partneri ir devuši savu piekrišanu.

3. Darījumu reģistrs nekavējoties reģistrē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un glabā to vismaz desmit gadus pēc attiecīgo līgumu termiņa izbeigšanās. Tas nodrošina savlaicīgas un efektīvas uzskaites procedūras, lai ieviestu attiecīgas izmaiņas reģistrētajā informācijā.

4. Darījumu reģistrs aprēķina pozīcijas pēc atvasināto instrumentu klasēm un pēc attiecīgās ziņošanas iestādes, pamatojoties uz atvasināto instrumentu līgumu informāciju, kas paziņota saskaņā ar 9. pantu.

5. Darījumu reģistrs ļauj līgumslēdzējām pusēm laikus piekļūt informācijai saistībā ar minēto līgumu un labot šo informāciju.

6. Darījumu reģistrs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Fiziska persona, kurai ir cieša saikne ar darījumu reģistru, vai juridiska persona, kam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības ar darījumu reģistru, neizmanto darījumu reģistra reģistrēto konfidenciālo informāciju komerciāliem nolūkiem.

1. Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa atvasināto instrumentu klasēm par tam paziņotajiem līgumiem.

2. Darījumu reģistrs apkopo un uztur datus un nodrošina, lai 3. punktā minētajām iestādēm būtu tieša un tūlītēja piekļuve atvasināto instrumentu līgumu informācijai, kas tiem vajadzīga attiecīgo pienākumu un pilnvaru izpildei.

3. Darījumu reģistrs turpmāk minētajām iestādēm dara pieejamu informāciju, kas nepieciešama, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras:

g) attiecīgie ECBS dalībnieki, tostarp ECB, tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( 11 );

j) attiecīgās Savienības vērtspapīru un tirgus iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz līgumiem, tirgiem, dalībniekiem un bāzes aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

o) kompetentās iestādes vai valsts kompetentās iestādes, Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2003/41/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES un 2014/65/ES nozīmē, un uzraudzības iestādes Direktīvas 2009/138/EK nozīmē;

Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( 15 ) 26. panta prasībām.

4. EVTI apmainās ar informāciju, kas nepieciešama citām attiecīgajām Savienības iestādēm to pienākumu veikšanai.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā sīkāk paskaidrojot 1. un 3. punktā minēto informāciju, tās sniegšanas biežumu, kā arī operacionālos standartus, kuri vajadzīgi, lai apkopotu un salīdzinātu reģistru datus un nodrošinātu 3. punktā minētajām iestādēm piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Šo regulatīvo tehnisko standartu projekta mērķis ir panākt, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, būtu tāda, pēc kuras nav iespējams identificēt nevienu no līgumslēdzējām pusēm.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 1. panta 6. punktu, 64. panta 7. punktu, 70. pantu, 72. panta 3. punktu un 85. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

1. Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas saskaņā ar 22. pantu norīkotajās kompetentajās iestādēs un 81. panta 3. punktā minētajās iestādēs, EVTI, kā arī uz revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI. Konfidenciālu informāciju, ko minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā un tā, lai nevarētu identificēt atsevišķu CCP, darījumu reģistru vai kādu citu personu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, nodokļu tiesības vai šī regula.

2. Ja CCP ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, tad konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālās lietās, ja tas vajadzīgs tiesvedībai.

3. Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentās iestādes, EVTI, vienības vai fiziskas un juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai – kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, bet citu iestāžu, vienību vai fizisko un juridisko personu gadījumā – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, vienība vai persona, kas sniedz informāciju, tam piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.

4. Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 1., 2. un 3. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi neliedz EVTI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, AIFP, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem un tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes, citas iestādes vai vienības, vai fiziskas un juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

1. Kompetentās iestādes, EVTI un citas attiecīgās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei.

2. Kompetentās iestādes, EVTI, citas attiecīgās iestādes un citas vienības vai fiziskas un juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, to izmanto tikai savu pienākumu izpildei.

3. Kompetentās iestādes nodod informāciju attiecīgajiem ECBS dalībniekiem, ja šāda informācija attiecas uz to pienākumu izpildi.

1. Komisija līdz 2015. gada 17. augustam pārskata un sagatavo vispārēju ziņojumu par šo regulu. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

a) sadarbībā ar ECBS dalībniekiem izvērtē vajadzību pēc pasākumiem, kas veicinātu CCP piekļuvi centrālās bankas likviditātes mehānismiem;

b) izvērtē, saskaņojot ar EVTI un attiecīgās nozares iestādēm, sistēmisko nozīmi nefinanšu uzņēmumu darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un jo īpaši šīs regulas ietekmi uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu izmantošanu nefinanšu uzņēmumu vidū;

c) pamatojoties uz gūto pieredzi, izvērtē CCP uzraudzības regulējumu, tostarp uzraudzības kolēģiju efektivitāti, 19. panta 3. punktā noteikto attiecīgo balsošanas kartību un EVTI pārvaldību, jo īpaši CCP atļauju piešķiršanas procesā;

d) sadarbībā ar EVTI un ESRK izvērtē maržu noteikšanas prasību efektivitāti, lai ierobežotu procikliskumu, un vajadzību noteikt papildu iejaukšanās spēju šajā jomā;

e) sadarbībā ar EVTI izvērtē CCP politikas attīstību nodrošinājuma maržu un garantēšanas prasību jomā un to pielāgošanu lietotāju konkrētajām darbībām un riska profiliem.

Veicot 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, ņem vērā visus darba rezultātus, kuri iegūti centrālo banku iesāktās sadarbības rezultātā Savienības un starptautiskā līmenī. Novērtējumā ņem vērā centrālo banku neatkarības principu un to tiesības pēc saviem ieskatiem nodrošināt piekļuvi likviditātes mehānismiem, kā arī iespējamo netīšo ietekmi uz CCP rīcību vai iekšējo tirgu. Nekādi papildu priekšlikumi nedrīkst tieši vai netieši diskriminēt nevienu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā tīrvērtes pakalpojumu vietu.

2. Komisija, apspriedusies ar EVTI un EAFPI, līdz 2014. gada 17. augustam sagatavo ziņojumu, kurā novērtē CCP paveikto un centienus rast tehniskus risinājumus, lai pārvestu bezskaidras naudas nodrošinājumu kā mainīgās maržas atbilstīgi pensiju shēmu mehānismiem, kā arī vajadzību pēc pasākumiem, kas atvieglotu šādu risinājumu. Ja Komisija uzskata, ka nav pieliktas vajadzīgās pūles, lai rastu pienācīgus tehniskus risinājumus, un ka centralizēti veicamas tīrvērtes atvasināto instrumentu līgumi joprojām negatīvi ietekmē nākotnes pensionāru pensiju maksājumus, tā ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto triju gadu laikposmu vienreiz par diviem gadiem un tad vēl par vienu gadu.

a) par tīrvērtes pienākuma piemērošanu saskaņā ar II sadaļu un jo īpaši par tīrvērtes pienākuma nepiemērošanu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai;

d) par sadarbspējas mehānismu darbības jomas paplašināšanu saskaņā ar V sadaļu, attiecinot tos arī uz citiem darījumiem ar finanšu instrumentu klasēm, kas nav pārvedami vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti;

Piemērojot 1. punktu, minētos ziņojumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī. Tos iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un EVTI un pēc ESRK novērtējuma pieprasīšanas sagatavo gada pārskatu, kurā novērtē sadarbspējas mehānismu iespējamo sistēmisko risku un ietekmi uz izmaksām.

Šajā ziņojumā uzmanība jāvērš vismaz uz šādu vienošanos skaitu un sarežģītības pakāpi, kā arī riska pārvaldības sistēmu un modeļu piemērotību. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

ESRK sniedz Komisijai savu vērtējumu par sadarbspējas mehānismu iespējamo sistēmisko risku.

5. EVTI reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par kompetento iestāžu piemērotajām sankcijām, tostarp uzraudzības pasākumiem, sodanaudām un periodiskajiem soda maksājumiem.

1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 16 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

“Ja sistēmas operators ir sniedzis nodrošinājumu citam sistēmas operatoram saistībā ar sadarbspējīgu sistēmu, nodrošinājuma sniedzēja sistēmas operatora tiesības uz šo nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret nodrošinājuma saņēmēja sistēmas operatoru.”

2. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 17. augustam izpildītu 1. punkta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz Direktīvu 98/26/EK vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

c) CCP, kuriem atļauts sniegt pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā un kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, kā arī pakalpojumus, kurus tiem atļauts sniegt, vai darbības, kuras tiem atļauts veikt, tostarp finanšu instrumentu klases, uz kurām attiecas piešķirtā atļauja;

e) CCP, kuriem atļauts sniegt pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā un kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kā arī pakalpojumus, kurus tiem atļauts sniegt, vai darbības, kuras tiem atļauts veikt, tostarp finanšu instrumentu klases, uz kurām attiecas piešķirtā atļauja;

2. Īstenojot 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta noteikumus, kompetentās iestādes uztur tīmekļa vietnes, kas saistītas ar EVTI tīmekļa vietni.

3. Visas tīmekļa vietnes, kas minētas šajā pantā, ir publiski pieejamas, un tās regulāri atjaunina, un informācija tajās ir sniegta viegli saprotamā veidā.

1. ►M8 Līdz 2018. gada 16. augustam 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas tieši saistīti ar 2. panta 10. punktā minēto pensiju shēmu mehānismu maksātspēju. Pārejas periods attiecas arī uz vienībām, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos. ◄

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem pretējā gadījumā attiektos tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4. pantu un kurus minētās vienības noslēgušas šajā laikposmā, piemēro 11. pantā noteiktās prasības.

2. Attiecībā uz 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pensiju shēmu mehānismiem šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu šāda veida vienībām vai mehānismiem sniedz attiecīgā kompetentā iestāde. Pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde par to paziņo EVTI un EAAPI. EVTI 30 kalendārajās dienās pēc paziņojuma saņemšanas pēc apspriešanās ar EAAPI sniedz atzinumu, novērtējot šādu vienību vai mehānismu atbilstību 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktam, kā arī atbrīvojuma pamatotību saistībā ar grūtībām izpildīt mainīgās maržas prasības. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tā ir pilnībā pārliecinājusies, ka šādas vienības vai mehānismi atbilst 2. panta 10. punkta c) vai d) apakšpunktam un ka tiem ir grūtības izpildīt mainīgās maržas prasības. Kompetentā iestāde desmit darbdienās pēc EVTI atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu, pienācīgi ņemot vērā minēto atzinumu. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI atzinumam, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu un paskaidro visas būtiskās novirzes no atzinuma.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minēto veidu vienībām un mehānismiem, kuriem piešķirts izņēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Lai papildus stiprinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci, EVTI katru gadu veic sarakstā iekļauto vienību salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu.

3. Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 4., 5., 8. līdz 11., 16., 18., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 46., 47., 49., 56. un 81. pantu, CCP, kas dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedz pieteikumu atļaujai saskaņā ar 14. pantu šīs regulas vajadzībām sešos mēnešos no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti saskaņā ar 16., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu.

Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu, CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir atzīts tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 25. pantu šīs regulas vajadzībām sešos mēnešos no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu.

4. Kamēr saskaņā ar šo regulu nav pieņemts lēmums par CCP darbības atļauju vai atzīšanu, turpina piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus par atļaujas piešķiršanu un atzīšanu un CCP turpina uzraudzīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai ir atzīts.

5. Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju CCP veikt noteiktas atvasināto instrumentu klases tīrvērti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 45., 47. un 49. pantu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 5. panta 1. punktu paziņo EVTI par šādas atļaujas piešķiršanu.

Ja kompetentā iestāde ir atzinusi, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, drīkst veikt tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 45., 47. un 49. pantu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 5. panta 1. punktu paziņo EVTI par šādu atzīšanu.

►C1 5.a. Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49.pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 14. pantu pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu CCP, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.

►C1 Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 25. pantu pieņemts lēmums par CCP atzīšanu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.

Līdz šā punkta pirmajās divās daļās noteiktajiem termiņiem un ņemot vērā šā punkta ceturto daļu, ja CCP nav ne saistību neizpildes fonda, ne saistošas līgumiskas kārtības ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, informācijā, ko tas ziņo saskaņā ar 50.c panta 1. punktu, iekļauj sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, kuru tas ir saņēmis no tā tīrvērtes dalībniekiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos termiņus var pagarināt par sešiem mēnešiem saskaņā ar Komisijas īstenošanas aktu, kas pieņemts ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu.

6. Ja darījumu reģistrs dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts, lai vāktu un uzturētu uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 9., 56. un 81. pantu, tas sešos mēnešos no visu minēto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu stāšanās spēkā dienas iesniedz pieteikumu reģistrācijai saskaņā ar 55. pantu.

Ja darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir saņēmis atļauju vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem kādā dalībvalstī saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija vēl nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 9., 56. un 81. pantu, tas sešos mēnešos no visu minēto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu stāšanās spēkā iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 77. pantu.

7. Kamēr saskaņā ar šo regulu nav pieņemts lēmums par darījumu reģistra reģistrāciju vai atzīšanu, turpina piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus par atļaujas piešķiršanu un darījumu reģistru atzīšanu un šo darījumu reģistru turpina uzraudzīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai ir atzīts.

8. Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 56. un 81. pantu, darījumu reģistru, kas dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts, lai vāktu un uzturētu uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, var izmantot, lai izpildītu ziņošanas prasību saskaņā ar 9. pantu, līdz tiek pieņemts lēmums par šā darījumu reģistra reģistrēšanu saskaņā ar šo regulu.

Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 56. un 81. pantu, darījumu reģistru, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir saņēmis atļauju vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, var izmantot, lai izpildītu ziņošanas prasību saskaņā ar 9. pantu, līdz tiek pieņemts lēmums par šā darījumu reģistra atzīšanu saskaņā ar šo regulu.

9. Neatkarīgi no 81. panta 3. punkta f) apakšpunkta, ja nav noslēgts starptautisks nolīgums starp trešo valsti un Savienību, kā minēts 75. pantā, darījumu reģistrs vajadzīgo informāciju var darīt pieejamu minētās trešās valsts attiecīgajām iestādēm līdz 2013. gada 17. augustam, ja vien tas par to paziņo EVTI.

EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

a) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 1. punktu, ja tam nav noturīgas pārvaldības sistēmas, kas ietvertu skaidru organizatorisko struktūru, kurā būtu precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kas nepieļauj konfidenciālas informācijas izpaušanu;

b) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 2. punktu, ja tam nav rakstisku organizatorisku un administratīvu noteikumu, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus, kas skar tā vadītājus, darbiniekus vai jebkuru citu personu, kas tieši vai netieši ar viņiem saistīta kontroles vai ciešas saiknes dēļ;

c) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 3. punktu, ja nav izstrādāta atbilstoša politika un vajadzīgās procedūras, lai nodrošinātu tā atbilstību, cita starpā tā vadītāju un darbinieku atbilstību, visiem šīs regulas noteikumiem;

d) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 4. punktu, ja tas neuztur un neizmanto attiecīgu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu darījumu reģistra pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu;

e) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 5. punktu, funkcionāli nenodalot papildpakalpojumus no funkcijas centralizēti vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem;

f) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 6. punktu, nenodrošinot, lai tā augstākajai vadībai un valdes locekļiem būtu pietiekami laba reputācija un pieredze, lai nodrošinātu darījumu reģistra stabilu un pārdomātu vadību;

g) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 7. punktu, nenodrošinot objektīvas, nediskriminējošas un publiskotas prasības attiecībā uz to pakalpojumu sniedzēju un uzņēmumu piekļuvi, uz kuriem attiecas 9. pantā noteiktais ziņošanas pienākums;

h) darījumu reģistrs pārkāpj 78. panta 8. punktu, ja tas nepublisko cenas un maksu par pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tādējādi neļaujot ziņošanas vienībām piekļūt katram konkrētam pakalpojumam atsevišķi vai iekasējot cenas un maksu, kas nav balstītas uz izmaksām.

a) darījumu reģistrs pārkāpj 79. panta 1. punktu, ja tas neatklāj darbības riska cēloņus vai nemēģina tos mazināt, izstrādājot atbilstošas sistēmas, kontroli un procedūras;

b) darījumu reģistrs pārkāpj 79. panta 2. punktu, ja tas nemēģina izstrādāt, īstenot vai uzturēt atbilstošu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kura mērķis būtu nodrošināt savu funkciju uzturēšanu, savlaicīgu darbības atsākšanu un darījumu reģistra pienākumu turpmāku izpildi;

c) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 1. punktu, ja tas nenodrošina saskaņā ar 9. pantu saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti vai aizsardzību;

d) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 2. punktu, ja tas izmanto datus, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, komerciāliem mērķiem bez attiecīgo darījumu partneru piekrišanas;

e) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 3. punktu, ja tas uzreiz nereģistrē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, neglabā to vismaz desmit gadus pēc attiecīgo līgumu termiņa izbeigšanās, kā arī laikus neizmanto efektīvas uzskaites procedūras, lai reģistrētu attiecīgas izmaiņas glabātajā informācijā;

f) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 4. punkta noteikumus, ja tas neaprēķina pozīcijas pēc atvasināto instrumentu klasēm un pēc attiecīgās ziņošanas vienības, pamatojoties uz atvasināto instrumentu līgumu datiem, kas paziņoti saskaņā ar 9. pantu;

g) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 5. punktu, ja tas neļauj līgumslēdzējām pusēm laikus piekļūt informācijai saistībā ar attiecīgo līgumu un labot šo informāciju;

h) darījumu reģistrs pārkāpj 80. panta 6. punktu, ja tas neveic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

a) darījumu reģistrs pārkāpj 81. panta 1. punktu, ja tas nepublicē regulāri un viegli pieejamā veidā pozīciju kopsavilkumu pa atvasināto instrumentu klasēm par tam paziņotajiem līgumiem;

b) darījumu reģistrs pārkāpj 81. panta 2. punktu, ja tas liedz iestādēm, kas minētas 81. panta 3. punktā, tiešu un tūlītēju piekļuvi atvasināto instrumentu līgumu datiem, kuri tiem vajadzīgi savu pienākumu un pilnvaru izpildei.

a) darījumu reģistrs pārkāpj 61. panta 1. punktu, ja tas sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu EVTI pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 61. panta 2. punktu vai uz EVTI lēmumu, ar kuru tiek pieprasīta informācija saskaņā ar 61. panta 3. punktu;

Ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem saistītie koeficienti, kas izmantojami, piemērojot 65. panta 3. punktu

Turpmāk izklāstītos koeficientus kumulatīvi piemēro pamatsummām, kas minētas 65. panta 2. punktā.

c) ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus darījumu reģistra organizācijā, jo īpaši tā procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē, piemēro koeficientu 2,2;

b) ja darījumu reģistra augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pārkāpuma novēršanai nepieciešamos pasākumus, piemēro koeficientu 0,7;

d) ja darījumu reģistrs ir veicis brīvprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 11 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

( 12 ) Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs)	L 176	1	27.6.2013
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1002/2013 (2013. gada 12. jūlijs),	L 279	2	19.10.2013
M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2014. gada 15. maijs),	L 173	190	12.6.2014
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs)	L 173	84	12.6.2014
►M5	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/849 Dokuments attiecas uz EEZ (2015. gada 20. maijs)	L 141	73	5.6.2015
M6	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1515 (2015. gada 5. jūnijs),	L 239	63	15.9.2015
►M7	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris)	L 337	1	23.12.2015
►M8	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/610 (2016. gada 20. decembris),	L 86	3	31.3.2017
►M9	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/979 (2017. gada 2. marts),	L 148	1	10.6.2017