02012R0236 — LV — 09.01.2024 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 086, 24.3.2012., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) |
L 257 |
1 |
28.8.2014 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/27 (2021. gada 27. septembris), |
L 6 |
9 |
11.1.2022 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2869 (2023. gada 13. decembris), |
L |
1 |
20.12.2023 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 236/2012
(2012. gada 14. marts)
par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
finanšu instrumentiem 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kurus ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā Savienībā, tostarp šādiem instrumentiem, ja tos tirgo ārpus tirdzniecības vietas;
atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas minēti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas attiecas uz a) apakšpunktā minēto finanšu instrumentu vai uz šāda finanšu instrumenta emitentu, tostarp uz šādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tos tirgo ārpus tirdzniecības vietas;
parāda instrumentiem, ko emitējusi dalībvalsts vai Savienība, un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas minēti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas ir saistīti ar vai attiecas uz parāda instrumentiem, kurus emitējusi dalībvalsts vai Savienība.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“finanšu instruments” ir kāds no Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā uzskaitītajiem instrumentiem;
“īsā pārdošana” attiecībā uz akcijām vai parāda instrumentiem ir tādu akciju vai parāda instrumentu pārdošana, kas pārdevējam nepieder pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī, tostarp šāda pārdošana gadījumos, kad pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī pārdevējs ir aizņēmies vai vienojies aizņemties akcijas vai parāda instrumentus, lai tos piegādātu, veicot norēķinu, izņemot:
pārdošanu, ko viena vai otra puse veic ar pārdošanas ar atpirkšanu līgumu, kur viena puse ir piekritusi pārdot otrai pusei vērtspapīru par noteiktu cenu un otra puse uzņemas saistības vēlāk pārdot vērtspapīru atpakaļ par citu noteiktu cenu;
vērtspapīru pārvedumu atbilstīgi vērtspapīru aizdevuma līgumam; vai
nākotnes līgumu vai citu tādu atvasinātu finanšu instrumentu līgumu slēgšanu, kuri ietver vienošanos pārdot vērtspapīrus par noteiktu cenu kādā vēlākā datumā;
“kredītriska mijmaiņas darījums” ir atvasinātu finanšu instrumentu līgums, kurā viens darījuma partneris veic maksājumu otram darījuma partnerim apmaiņā pret samaksu vai citu ieguvumu gadījumā, ja iestājas kredīta notikums, saistībā ar atsauces vienību un jebkuru citu saistību nepildīšanas gadījumā, kas attiecas uz minēto atvasināto finanšu instrumentu līgumu, kam ir līdzīga ekonomiskā ietekme;
“valsts emitents” ir jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:
Savienība;
dalībvalsts, tostarp dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;
federālas dalībvalsts gadījumā – federācijas loceklis;
vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;
starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud; vai
Eiropas Investīciju banka;
“valsts kredītriska mijmaiņas darījums” ir kredītriska mijmaiņas darījums, kurā veic maksu ar maksājumu vai ar citu ieguvumu gadījumā, ja iestājas kredīta notikums, vai saistību nepildīšanas gadījumā saistībā ar valsts emitentu;
“valsts parāda vērtspapīrs” ir parāda instruments, ko emitējis valsts emitents;
“emitētie valsts parāda vērtspapīri” ir to valsts emitenta emitētu valsts parāda vērtspapīru kopums, kuri vēl nav izpirkti;
“emitēts akciju kapitāls” attiecībā uz sabiedrību ir parasto un visu veidu priekšrocību akciju kopums, ko emitējusi sabiedrība, bet kurā neietver konvertējamus parāda vērtspapīrus;
“piederības dalībvalsts” ir:
attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē vai uz regulētu tirgu Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta nozīmē – piederības dalībvalsts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20) apakšpunkta nozīmē;
attiecībā uz kredītiestādi – izcelsmes dalībvalsts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 1 ) 4. panta 7. punkta nozīmē;
attiecībā uz juridisku personu, kas nav minēta i) vai ii) punktā, – dalībvalsts, kurā ir juridiskās personas juridiskā adrese, vai, ja tai nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas juridiskās personas galvenais birojs;
attiecībā uz fizisku personu – dalībvalsts, kurā atrodas minētās personas galvenais birojs, vai, ja nav galvenā biroja, dalībvalsts, kurā ir minētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;
“attiecīgā kompetentā iestāde” ir:
attiecībā uz dalībvalsts valsts parāda vērtspapīriem vai, federālas dalībvalsts gadījumā, attiecībā uz federācijas locekļa valsts parāda vērtspapīriem, vai attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu saistībā ar dalībvalsti vai federācijas locekli – minētās dalībvalsts kompetentā iestāde;
attiecībā uz Savienības valsts parāda vērtspapīriem vai kredītriska mijmaiņas darījumiem saistībā ar Savienību – tās jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurā atrodas departaments, kas emitē parāda vērtspapīrus;
attiecībā uz vairāku tādu dalībvalstu valsts parāda vērtspapīriem, kuras rīkojas, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai kredītriska mijmaiņas darījumu, kas saistīts ar tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, – tās jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurā ir reģistrēta īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība;
attiecībā uz tādas starptautiskas finanšu iestādes valsts parāda vērtspapīriem, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud, – tās jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurā ir reģistrēta starptautiskā finanšu iestāde;
attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nav šā apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētais instruments, – šāda finanšu instrumenta kompetentā iestāde, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 ( 2 ) 2. panta 7. punktā un noteikta saskaņā ar tās pašas regulas III nodaļu;
attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko neattiecas i) līdz v) punkts, – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pirmo reizi ir atļauts finanšu instrumentu tirgot tirdzniecības vietā;
attiecībā uz parāda instrumentu, ko emitējusi Eiropas Investīciju banka, – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas Eiropas Investīciju banka;
“tirgus uzturētāja darbības” ir darbības, ko veic tādas ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, trešās valsts vienības, vai Direktīvas 2004/39/EK 2. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētās sabiedrības, kas ir tirdzniecības vietas vai tirgus dalībnieks trešā valstī, kuras tiesisko regulējumu un uzraudzības sistēmu Komisija pasludinājusi par līdzvērtīgu saskaņā ar 17. panta 2. punktu, ja attiecībā uz finanšu instrumentu – neatkarīgi no tā, vai to tirgo tirdzniecības vietā vai ārpus tirdzniecības vietas, – tā darbojas kā galvenā persona kādā no šādām darbībām:
veicot publisku pastāvīgu divvirzienu kotāciju, kam ir salīdzināms apmērs un konkurētspējīgas cenas, tā rezultātā regulāri un nepārtraukti nodrošinot likviditāti tirgū;
savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros izpildot klientu ierosinātus rīkojumus vai izpildot rīkojumus, reaģējot uz klienta pieprasījumu veikt tirdzniecību;
ierobežojot to pozīciju risku, kas veidojas, pildot uzdevumus saskaņā ar i) un ii) punktu;
“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta nozīmē vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15) apakšpunkta nozīmē;
“galvenā vieta” saistībā ar akcijām ir vieta, kurā akcijas tirdzniecībai ir vislielākais apgrozījums;
“pilnvarots primārais tirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura parakstījusi vienošanos ar valsts emitentu vai kuru valsts emitents vai kāds tā vārdā ir oficiāli atzinis par primāro tirgotāju un kura saskaņā ar minēto vienošanos vai atzīšanu apņēmusies darboties kā galvenā persona saistībā ar primārā un sekundārā tirgus operācijām saistībā ar minētā emitenta emitētiem parāda vērtspapīriem;
“centrālais darījuma partneris” ir juridiska vienība, kas atrodas starp tādu līgumu darījuma partneriem, kurus tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos, un kas kļūst par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam un atbild par klīringa sistēmas darbību;
“tirdzniecības diena” ir tirdzniecības diena, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1287/2006 4. pantā;
“apgrozījums” attiecībā uz akcijām ir apgrozījums Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 9. punkta nozīmē.
3. pants
Īsās un garās pozīcijas
Šajā regulā pozīciju, ko veido kāds no turpmāk minētajiem elementiem, uzskata par īso pozīciju saistībā ar emitēto akciju kapitālu vai emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem:
sabiedrības emitētas akcijas vai valsts emitenta emitēta parāda instrumenta īsā pārdošana;
iesaistīšanās darījumā, kurš rada finanšu instrumentu vai attiecas uz finanšu instrumentu, kas nav a) apakšpunktā minētais instruments, ja darījuma ietekme vai viena no ietekmēm ir akcijas vai parāda instrumenta cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā piešķirt fiziskajai vai juridiskajai personai, kas iesaistās minētajā darījumā, finansiālu priekšrocību.
Šajā regulā pozīciju, ko veido kāds no turpmāk minētajiem elementiem, uzskata par garo pozīciju saistībā ar emitēto akciju kapitālu vai emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem:
sabiedrības emitētas akcijas vai valsts emitenta emitēta parāda instrumenta turējums;
iesaistīšanās darījumā, kurš rada finanšu instrumentu vai attiecas uz finanšu instrumentu, kas nav a) apakšpunktā minētais instruments, ja darījuma ietekme vai viena no ietekmēm ir akcijas vai parāda instrumenta cenas vai vērtības palielināšanās gadījumā piešķirt fiziskajai vai juridiskajai personai, kas iesaistās minētajā darījumā, finansiālu priekšrocību.
Piemērojot 1. un 2. punktu, īso vai garo pozīciju aprēķinā saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem iekļauj valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, kuri attiecas uz valsts emitentu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, precizējot:
gadījumus, kādos 2. punkta nolūkā uzskata, ka fiziska vai juridiska persona tur akcijas vai parāda instrumentus;
gadījumus, kādos 4. un 5. punkta nolūkā fiziskai vai juridiskai personai ir neto īsā pozīcija, un šādas pozīcijas aprēķināšanas metodi;
pozīciju aprēķināšanas metodi 3., 4. un 5. punkta nolūkā, kad dažādām grupas vienībām ir garās vai īsās pozīcijas, vai fondu pārvaldības darbībām attiecībā uz atsevišķiem fondiem.
Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, aprēķināšanas metodē jo īpaši ņem vērā to, vai attiecībā uz konkrētu emitentu tiek izmantotas dažādas ieguldījumu stratēģijas, izmantojot vairāk nekā vienu atsevišķu fondu, ko pārvalda tas pats fondu pārvaldnieks; vai attiecībā uz konkrētu emitentu tiek īstenota viena un tā pati ieguldījumu stratēģija, izmantojot vairāk nekā vienu fondu; un vai vienā un tajā pašā vienībā vairāk nekā vienu portfeli pārvalda diskrecionāri, izmantojot vienu un to pašu ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz konkrētu emitentu.
4. pants
Nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos
Šajā regulā uzskata, ka fiziskai vai juridiskai personai ir nesegta pozīcija valsts kredītriska mijmaiņas darījumā, ja valsts kredītriska mijmaiņas darījumu neizmanto, lai ierobežotu:
emitenta saistību neizpildes risku, ja fiziskai vai juridiskai personai ir garā pozīcija minētā emitenta valsts parāda vērtspapīros, uz kuriem attiecas valsts kredītriska mijmaiņas darījums; vai
valsts parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās risku, ja fiziska vai juridiska persona tur aktīvus vai ja uz to attiecas pasīvi, tostarp, bet ne tikai, finanšu līgumi, aktīvu portfelis vai finanšu saistības, kuru vērtība ir saistīta ar valsts parāda vērtspapīru vērtību.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā precizējot:
gadījumus, kādos valsts kredītriska mijmaiņas darījumu uzskata par saistību neizpildes riska vai valsts parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās riska ierobežošanu, un valsts kredītriska mijmaiņas darījuma nesegtas pozīcijas aprēķināšanas metodi;
tādu pozīciju aprēķināšanas metodi, ja dažādām grupas vienībām ir garās vai īsās pozīcijas, vai fondu pārvaldības darbībām attiecībā uz atsevišķiem fondiem.
II
NODAĻA
NETO ĪSO POZĪCIJU PĀRREDZAMĪBA
5. pants
Kompetento iestāžu informēšana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām akcijās
6. pants
Informācijas publiskošana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām akcijās
7. pants
Kompetento iestāžu informēšana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām valsts parāda vērtspapīros
Komisija:
nodrošina, ka sliekšņus nenosaka tādā līmenī, lai būtu jāinformē par pozīcijām, kuru vērtība ir minimāla;
attiecībā uz katru valsts emitentu ņem vērā tā neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējo apjomu un vidējo pozīciju apmēru, kādu tur tirgus dalībnieki saistībā ar attiecīgā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīriem; un
ņem vērā katra valsts obligāciju tirgus likviditāti.
8. pants
Kompetento iestāžu informēšana par nesegtām pozīcijām valsts kredītriska mijmaiņas darījumos
Ja kompetentā iestāde aptur ierobežojumus saskaņā ar 14. panta 2. punktu, fiziska vai juridiska persona, kurai ir nesegta pozīcija valsts kredītriska mijmaiņas darījumā, informē attiecīgo kompetento iestādi, ja šāda pozīcija sasniedz attiecīgā valsts emitenta attiecīgos informēšanas sliekšņus vai nokrīt zem tiem, kā noteikts saskaņā ar 7. pantu.
9. pants
Informēšanas un informācijas publiskošanas metode
Piemērojot 5., 6., 7. un 8. pantu, fiziskas un juridiskas personas, kuras tur nozīmīgas neto īsās pozīcijas, piecus gadus glabā datus par bruto pozīcijām, kuras veido nozīmīgu neto īso pozīciju.
EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu noteikumus.
10. pants
Informēšanas un informācijas publiskošanas prasību piemērošana
Informēšanas un informācijas publiskošanas prasības atbilstīgi 5., 6., 7. un 8. pantam piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta ir Savienībā vai trešā valstī.
11. pants
EVTI sniedzamā informācija
Kompetentā iestāde sniedz pieprasīto informāciju EVTI vēlākais septiņās kalendārajās dienās. Gadījumos, ja negatīvi notikumi vai negatīva attīstība nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kompetentā iestāde 24 stundās iesniedz EVTI visu pieejamo informāciju atbilstīgi 5., 7. un 8. panta informēšanas prasībām.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
11.a pants
Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā;
informācijai ir pievienoti šādi metadati:
visi vārdi un uzvārdi vai nosaukumi fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru informācija attiecas;
juridiskām personām – juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
juridiskām personām – personas lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;
informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;
norāde uz to, vai informācija satur personas datus.
Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:
jebkādi citi informācijai pievienojamie metadati;
datu strukturēšana informācijā;
kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.
Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmo formātu priekšrocības un trūkumus un veic atbilstošus izmēģinājumus uz vietas.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
III
NODAĻA
NESEGTA ĪSĀ PĀRDOŠANA
12. pants
Ierobežojumi attiecībā uz akciju nesegtu īso pārdošanu
Fiziska vai juridiska persona var iesaistīties tādu akciju īsajā pārdošanā, kuras ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā, tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
fiziskā vai juridiskā persona ir aizņēmusies akcijas vai ir veikusi citus pasākumus, kas rada līdzīgas tiesiskās sekas;
fiziskā vai juridiskā persona ir noslēgusi nolīgumu par akciju aizņemšanos, vai arī tai ir cits noteikti izpildāms prasījums, kas izriet no līguma vai īpašuma tiesības reglamentējošiem tiesību aktiem, par īpašuma tiesību maiņu uz atbilstošu skaitu tādas pašas klases vērtspapīru, un tādējādi minēto norēķinu varēs veikt tā izpildes termiņā;
fiziskajai vai juridiskai personai ir vienošanās ar trešo personu, saskaņā ar kuru minētā trešā persona ir apstiprinājusi, ka akcijas ir rezervētas un ka tā ir veikusi pasākumus attiecībā uz trešām personām, kas vajadzīgi, lai fiziskajai vai juridiskajai personai būtu pamatotas cerības, ka minēto norēķinu varēs veikt tā izpildes termiņā.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
13. pants
Ierobežojumi attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru nesegtu īso pārdošanu
Fiziska vai juridiska persona var iesaistīties valsts parāda vērtspapīru īsajā pārdošanā tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
fiziskā vai juridiskā persona ir aizņēmusies valsts parāda vērtspapīrus vai ir veikusi citus pasākumus, kas rada līdzīgas tiesiskās sekas;
fiziskā vai juridiskā persona ir noslēgusi nolīgumu par valsts parāda vērtspapīru aizņemšanos vai arī tai ir cits noteikti izpildāms prasījums, kas izriet no līguma vai īpašuma tiesības reglamentējošiem tiesību aktiem, par īpašuma tiesību maiņu uz atbilstošu skaitu tādas pašas klases vērtspapīru, un tādējādi minēto norēķinu var veikt tā izpildes termiņā; vai
fiziskajai vai juridiskajai personai ir vienošanās ar trešo personu, saskaņā ar kuru minētā trešā persona ir apstiprinājusi, ka valsts parāda vērtspapīri ir rezervēti vai arī citu iemeslu dēļ ir pamatotas cerības, ka norēķinu varēs veikt tā izpildes termiņā.
Apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no dienas, kad to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Apturēšanu var atjaunot uz laikposmiem, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja apturēšanas iemesli vēl aizvien pastāv. Ja līdz sākotnējā laikposma vai jebkura turpmāka atjaunošanas laikposma beigām apturēšana netiek atjaunota, tā automātiski beidzas.
EVTI 24 stundās pēc attiecīgās kompetentās iestādes paziņojuma sniedz atzinumu, pamatojoties uz 4. punktu, par paziņoto apturēšanu vai apturēšanas atjaunošanu. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.
Parametrus un metodes, saskaņā ar kurām dalībvalstis aprēķina slieksni, nosaka tā, ka gadījumā, ja slieksnis tiek sasniegts, tas atspoguļo nozīmīgu samazinājumu salīdzinājumā ar attiecīgā valsts parāda vērtspapīra vidējo likviditātes līmeni.
Šo slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ir raksturīgi attiecīgajam valsts parāda vērtspapīru tirgum, tostarp ņemot vērā katra valsts emitenta neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējo apmēru.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
14. pants
Ierobežojumi attiecībā uz nesegtiem valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem
Kompetentā iestāde var uz laiku apturēt 1. punktā minētos ierobežojumus, ja tai ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka tās valsts parāda vērtspapīru tirgus nedarbojas pienācīgi un ka šādiem ierobežojumiem varētu būt negatīva ietekme uz valsts kredītriska mijmaiņas darījumu tirgu, it īpaši palielinot aizņemšanās izmaksas valsts emitentiem vai nelabvēlīgi ietekmējot valsts emitentu spēju emitēt jaunus parāda vērtspapīrus. Minētie iemesli balstās uz šādiem rādītājiem:
augstas vai pieaugošas valsts parāda vērtspapīru procentu likmes;
pieaugošas valsts parāda vērtspapīru procentu likmju atšķirības salīdzinājumā ar citu valsts emitentu emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem;
pieaugošas prēmijas par valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem salīdzinājumā ar pašu līkni un salīdzinājumā ar citiem valsts emitentiem;
laiks, kādā nepieciešams, lai pēc apjomīgas tirdzniecības valsts parāda vērtspapīru cena atgrieztos tās sākotnējā līdzsvara pozīcijā;
valsts parāda vērtspapīru apmērs, ko var tirgot.
Kompetentā iestāde var izmantot arī citus rādītājus papildus tiem, kas minēti pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā.
Pirms attiecīgā kompetentā iestāde aptur ierobežojumus saskaņā ar šo pantu, tā paziņo EVTI un pārējām kompetentajām iestādēm par ierosināto apturēšanu un par tās pamatā esošajiem iemesliem.
Apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Apturēšanu var atjaunot uz laikposmiem, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja apturēšanas iemesli vēl aizvien pastāv. Ja līdz sākotnējā laikposma vai jebkura turpmāka atjaunošanas laikposma beigām apturēšana netiek atjaunota, tā automātiski beidzas.
EVTI 24 stundās pēc attiecīgās kompetentās iestādes paziņojuma sniedz atzinumu par plānoto apturēšanu vai minētās apturēšanas atjaunošanu neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde apturēšanu ir pamatojusi ar rādītājiem, kas noteikti pirmās daļas a) līdz e) punktā, vai ar citiem rādītājiem. Ja plānotā apturēšana vai apturēšanas atjaunošana tiek pamatota ar otro daļu, minētajā atzinumā iekļauj arī kompetentās iestādes izmantoto rādītāju novērtējumu. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.
▼M1 —————
IV
NODAĻA
ATBRĪVOJUMI
16. pants
Atbrīvojums, ja galvenā tirdzniecības vieta atrodas trešā valstī
Attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par šādām akcijām, attiecībā uz kurām tiek noteikts, ka to galvenā tirdzniecības vieta atrodas trešā valstī.
Reizi divos gados EVTI publicē tādu akciju sarakstu, kuru galvenā tirdzniecības vieta atrodas trešā valstī. Saraksts ir spēkā divus gadus.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.
Lai nodrošinātu vienotus 1. un 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:
dienu, kurā, un laikposmu, par kuru ir jāveic aprēķins, lai noteiktu akciju galveno tirdzniecības vietu;
dienu, līdz kurai attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par tām akcijām, kuru galvenā tirdzniecības vieta atrodas trešā valstī;
dienu, kurā sarakstam ir jāstājas spēkā pēc tam, kad to ir publicējusi EVTI.
Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
17. pants
Atbrīvojums tirgus uzturētāja darbībām un primārā tirgus operācijām
Trešās valsts tiesisko regulējumu un uzraudzības sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja minētajā trešā valstī:
uz tirgiem attiecas reģistrācijas pienākums un tie ir pakļauti nepārtrauktai efektīvai uzraudzībai un īstenošanai;
tirgos ir spēkā skaidri un pārredzami vērtspapīru tirdzniecības atļaujas noteikumi, kas nodrošina šādu vērtspapīru godīgu, pareizu un efektīvu tirgošanu un to brīvu apgrozījumu;
vērtspapīru emitentiem tiek piemērotas prasības regulāri un nepārtraukti sniegt informāciju, nodrošinot ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību; un
tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, nepieļaujot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācija.
V
NODAĻA
KOMPETENTO IESTĀŽU UN EVTI IEJAUKŠANĀS PILNVARAS
1.
IEDAĻA
Kompetento iestāžu pilnvaras
18. pants
Informēšana un informācijas publiskošana ārkārtas apstākļos
Ievērojot 22. pantu, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir neto īsās pozīcijas saistībā ar īpašiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu kategorijām, informē to vai publisko sīkāku informāciju par pozīciju, ja pozīcija sasniedz kompetentās iestādes noteikto informēšanas slieksni vai nokrīt zem tā un ja:
negatīvi notikumi vai negatīva attīstība nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs; un
pasākums nepieciešams apdraudējuma novēršanai, un tā negatīvā ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti būs samērīga ar tā labvēlīgo ietekmi.
19. pants
Informēšanas pienākums aizdevējiem ārkārtas apstākļos
Ievērojot 22. pantu, kompetentā iestāde var veikt šā panta 2. punktā minēto pasākumu, ja:
negatīvi notikumi vai negatīva attīstība nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs; un
pasākums nepieciešams apdraudējuma novēršanai, un tā negatīvā ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti būs samērīga ar tā labvēlīgo ietekmi.
20. pants
Īsās pārdošanas un līdzīgu darījumu ierobežojumi ārkārtas apstākļos
Ievērojot 22. pantu, kompetentā iestāde var veikt vienu vai vairākus šā panta 2. punktā minētos pasākumus, ja:
negatīvi notikumi vai negatīva attīstība nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs; un
pasākums nepieciešams apdraudējuma novēršanai, un tā negatīvā ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti būs samērīga ar tā labvēlīgo ietekmi.
Kompetentā iestāde var aizliegt fiziskām vai juridiskām personām iesaistīties vai noteikt nosacījumus attiecībā uz to iesaistīšanos:
īsajā pārdošanā; vai
darījumā, kas nav īsā pārdošana, kura rada finanšu instrumentu vai ir saistīta ar finanšu instrumentu, un minētā darījuma ietekme vai viena no ietekmēm ir cita finanšu instrumenta cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā piešķirt fiziskajai vai juridiskajai personai, kas iesaistās minētajā darījumā, finansiālu priekšrocību.
21. pants
Valsts kredītriska mijmaiņas darījumu ierobežojumi ārkārtas apstākļos
Ievērojot 22. pantu, kompetentā iestāde var ierobežot fiziskas vai juridiskas personas tiesības iesaistīties valsts kredītriska mijmaiņas darījumos vai ierobežot valsts kredītriska mijmaiņas darījumu nesegto pozīciju vērtību, kuros minētajām personām atļauts iesaistīties, ja:
negatīvi notikumi vai negatīva attīstība nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs; un
pasākums nepieciešams apdraudējuma novēršanai, un tā negatīvā ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti būs samērīga ar tā labvēlīgo ietekmi.
22. pants
Citu kompetento iestāžu pasākumi
Neskarot 26. pantu, kompetentā iestāde attiecībā uz tādu finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru tā nav attiecīgā kompetentā iestāde, var noteikt vai atjaunot pasākumu saskaņā ar 18., 19., 20. vai 21. pantu tikai ar attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu.
23. pants
Pilnvaras īslaicīgi ierobežot finanšu instrumentu īsās pārdošanas ievērojama cenu krituma gadījumā
Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu kompetentā iestāde pārliecinās, ka tas ir lietderīgi, tā akciju vai parāda instrumentu gadījumā aizliedz vai ierobežo fizisko un juridisko personu iesaistīšanos īsajā pārdošanā minētajā tirdzniecības vietā vai cita veida finanšu instrumenta gadījumā ierobežo darījumus ar attiecīgo finanšu instrumentu minētajā tirdzniecības vietā, lai nepieļautu attiecīgā finanšu instrumenta cenas haotisku samazināšanos.
Ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes veiktajām darbībām saistībā ar finanšu instrumentu, ar kuru veic darījumus dažādās tirdzniecības vietās, kuru darbību regulē dažādas kompetentās iestādes, EVTI var palīdzēt minētajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.
Samierināšanu pabeidz tās pašas tirdzniecības dienas beigās līdz pusnaktij. Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos samierināšanas posmā, EVTI var pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu. Lēmumu pieņem pirms nākamās tirdzniecības dienas sākuma.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, grozot šā panta 5. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā attīstību finanšu tirgū.
EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 31. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.
24. pants
Ierobežojumu laikposms
Pasākums, ko piemēro saskaņā ar 18., 19., 20. vai 21. pantu, sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no 25. pantā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.
Pasākumu var turpmāk atjaunot uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja joprojām pastāv šāda pasākuma piemērošanas iemesli. Ja pasākums netiek atjaunots līdz šāda triju mēnešu laikposma beigām, tas automātiski beidzas.
25. pants
Paziņojums par ierobežojumiem
Paziņojumā iekļauj sīkāku informāciju vismaz par:
noteiktajiem pasākumiem, tostarp par tiem instrumentiem un darījumu kategorijām, uz kurām tie attieksies, kā arī par to ilgumu;
iemesliem, kādēļ kompetentā iestāde uzskata, ka ir jānosaka pasākumi, tostarp pierādījumiem, kas pamato minētos iemeslus.
26. pants
Paziņojums EVTI un citām kompetentām iestādēm
2.
IEDAĻA
EVTI pilnvaras
27. pants
EVTI veikta koordinācija
28. pants
EVTI iejaukšanās pilnvaras ārkārtas apstākļos
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu EVTI, ievērojot šā panta 2. punktu, vai nu:
pieprasa, lai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir neto īsās pozīcijas saistībā ar īpašu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu kategoriju, informē kompetento iestādi vai publisko sīkāku informāciju par šādu pozīciju; vai
nosaka aizliegumu vai nosacījumus attiecībā uz fizisku vai juridisku personu iesaistīšanos īsajā pārdošanā vai darījumā, kas rada finanšu instrumentu, kurš nav neviens no 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, vai ir saistīts ar tādu finanšu instrumentu, ja šā darījuma ietekme vai viena no ietekmēm ir piešķirt fiziskai vai juridiskai personai finansiālu priekšrocību cita finanšu instrumenta cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā.
Pasākumu var piemērot īpašos EVTI noteiktos apstākļos, vai uz to var attiekties EVTI noteikti izņēmumi. Izņēmumus var jo īpaši precizēt, lai tos piemērotu tirgus uzturētāja darbībām vai primārā tirgus darbībām.
EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja:
pasākumi, kas uzskaitīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir vērsti uz finanšu tirgu pienācīgas darbības un integritātes apdraudējuma vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējuma novēršanu, un situācijai ir pārrobežu ietekme; un
neviena kompetentā iestāde nav veikusi pasākumus apdraudējuma novēršanai vai viena vai vairākas kompetentās iestādes ir veikušas pasākumus, kas nav pienācīgi novērsuši apdraudējumu.
Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā to, kādā mērā pasākums:
ievērojami novērš finanšu tirgu pienācīgas darbības un integritātes apdraudējumu vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējumu vai ievērojami uzlabo kompetento iestāžu spēju pārraudzīt šo apdraudējumu;
nerada regulatīvās patvaļas risku;
nerada negatīvu ietekmi uz finanšu tirgu efektivitāti, tostarp samazinot likviditāti šajos tirgos vai radot neskaidrības tirgus dalībniekiem tādā veidā, kas nav samērīgi ar pasākuma labvēlīgo ietekmi.
Ja viena vai vairākas kompetentās iestādes veikušas pasākumu saskaņā ar 18., 19., 20. vai 21. pantu, EVTI var veikt ikvienu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, nesniedzot 27. pantā paredzēto atzinumu.
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par visiem lēmumiem noteikt vai atjaunot kādu 1. punktā minēto pasākumu. Paziņojumā precizē vismaz šādu informāciju:
noteiktos pasākumus, tostarp instrumentus un darījumu kategorijas, uz kurām tie attieksies, kā arī to ilgumu; un
iemeslus, kādēļ EVTI uzskata, ka pasākumi ir jānosaka, tostarp pierādījumus, kas pamato minētos iemeslus.
29. pants
EVTI pilnvaras ārkārtas situācijās saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem
Ja rodas ārkārtas situācija saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem vai valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem, piemēro Regulas (ES) Nr. 1095/2010 18. un 38. pantu.
30. pants
Negatīvu notikumu vai negatīvas attīstības turpmāka precizēšana
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus, precizējot kritērijus un faktorus, kuri jāņem vērā kompetentajām iestādēm un EVTI, nosakot, kādos gadījumos rodas 18. līdz 21. pantā un 27. pantā minētie negatīvie notikumi vai negatīva attīstība un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apdraudējumi.
31. pants
EVTI pētījumi
Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas EVTI var veikt pētījumu par konkrētu jautājumu vai praksi saistībā ar īso pārdošanu vai saistībā ar kredītriska mijmaiņas darījumu izmantošanu, lai izvērtētu, vai minētais jautājums vai prakse potenciāli apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum Savienībā.
EVTI trīs mēnešu laikā no šāda pētījuma beigām publicē ziņojumu, izklāstot konstatētos faktus un ieteikumus saistībā ar attiecīgo jautājumu vai praksi.
VI
NODAĻA
KOMPETENTO IESTĀŽU LOMA
32. pants
Kompetentās iestādes
Katra dalībvalsts šīs regulas vajadzībām norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes.
Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā skaidri nosaka to attiecīgo lomu un norīko attiecīgu iestādi, kas būs atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Dalībvalstis par norīkotajām iestādēm informē Komisiju, EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
33. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras
Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, attiecīgām kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Tās savas pilnvaras īsteno jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:
tieši;
sadarbībā ar citām iestādēm;
vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.
Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvaras:
piekļūt jebkuram dokumentam jebkādā formā, saņemt vai izgatavot tā kopiju;
pieprasīt informāciju no ikvienas fiziskas vai juridiskas personas un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt fizisku vai juridisku personu, lai iegūtu informāciju;
veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;
pieprasīt esošos tālruņa sarunu un esošos datu plūsmas ierakstus;
pieprasīt izbeigt jebkuru praksi, kas ir pretrunā šīs regulas noteikumiem;
pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju.
Neskarot 2. punkta a) un b) apakšpunktu, kompetentajām iestādēm ir pilnvaras atsevišķos gadījumos pieprasīt, lai fiziska vai juridiska persona, kura iesaistās kredītriska mijmaiņas darījumā, sniedz šādu informāciju:
paskaidrojumu par darījuma mērķi un par to, vai darījums tiek veikts riska ierobežošanai vai ar citu mērķi; un
informāciju, kas apliecina pamatā esošo risku, ja darījums tiek veikts riska ierobežošanai.
34. pants
Dienesta noslēpums
35. pants
Sadarbības pienākums
Kompetentās iestādes sadarbojas, ja tas nepieciešams vai ir noderīgi, piemērojot šo regulu. Jo īpaši kompetentās iestādes nekavējoties sniedz viena otrai informāciju, kas ir svarīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.
36. pants
Sadarbība ar EVTI
Piemērojot šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.
Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.
37. pants
Sadarbība pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanas lūgumu gadījumos
Kompetentā iestāde, kas izteikusi lūgumu, informē EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto lūgumu. Ja pārbaudei vai izmeklēšanai ir pārrobežu ietekme, EVTI var koordinēt šo pārbaudi vai izmeklēšanu, un tā koordinē to, ja tas tiek lūgts.
Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu veikt pārbaudi uz vietas, tā var:
pati veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;
ļaut kompetentajai iestādei, kura iesniegusi lūgumu, piedalīties pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā;
ļaut kompetentajai iestādei, kura iesniegusi lūgumu, pašai veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;
iecelt revidentus vai ekspertus pārbaudes veikšanai uz vietas vai izmeklēšanas veikšanai;
īpašus, ar uzraudzību saistītus uzdevumus izpildīt kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm.
38. pants
Sadarbība ar trešām valstīm
Kompetentā iestāde informē EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tā ierosina noslēgt šādu vienošanos.
EVTI arī koordinē tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas var būt svarīga, veicot pasākumus saskaņā ar V nodaļu.
39. pants
Personas datu pārsūtīšana un glabāšana
Attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un trešo valsti dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK. Attiecībā uz EVTI veikto personas datu pārsūtīšanu dalībvalstīm vai trešai valstij EVTI ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Pirmajā daļā minēto personas datu glabāšanas maksimālais ilgums ir pieci gadi.
40. pants
Informācijas izpaušana trešām valstīm
Katru gadījumu izskatot atsevišķi, kompetentā iestāde var nosūtīt trešās valsts uzraudzības iestādei datus un datu analīzi, ja ir izpildīti Direktīvas 95/46/EK 25. vai 26. panta nosacījumi. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka datu nosūtīšana ir nepieciešama šīs regulas mērķiem. Jebkuru šādu nosūtīšanu veic, vienojoties, ka, nesaņemot kompetentās iestādes skaidru rakstisku atļauju, trešā valsts nenosūta datus citas trešās valsts uzraudzības iestādei.
Kompetentā iestāde izpauž no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņemto informāciju, kas saskaņā ar 34. pantu ir konfidenciāla, trešās valsts uzraudzības iestādei tikai tad, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju nosūtošās kompetentās iestādes skaidru piekrišanu, turklāt attiecīgā gadījumā informāciju izpauž tikai tiem mērķiem, kuriem kompetentā iestāde ir sniegusi savu piekrišanu.
41. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām un administratīviem pasākumiem, kas piemērojami šīs regulas pārkāpumu gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas un administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 EVTI var pieņemt pamatnostādnes, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz dalībvalstīs paredzamajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.
Par šiem pirmajā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem dalībvalstis informē Komisiju un EVTI līdz 2012. gada 1. jūlijam, un nekavējoties tās informē par visiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē minētos noteikumus.
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina katrā dalībvalstī piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu sarakstu.
Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI apkopotu informāciju par visām piemērotajām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem. Ja kompetentā iestāde publisko informāciju par to, ka ir piemērota sankcija vai administratīvs pasākums, tā par to vienlaikus informē EVTI.
VII
NODAĻA
DELEĢĒTIE AKTI
42. pants
Deleģēšanas īstenošana
43. pants
Deleģēto aktu pieņemšanas termiņš
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 4. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 3. punktu, 17. panta 2. punktu, 23. panta 5. punktu un 30. pantu līdz 2012. gada 31. martam.
Komisija var pagarināt pirmajā daļā minēto termiņu par sešiem mēnešiem.
VIII
NODAĻA
ĪSTENOŠANAS AKTI
44. pants
Komitejas procedūra
IX
NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
45. pants
Pārskatīšana un ziņojums
Līdz 2013. gada 30. jūnijam, ņemot vērā diskusijas ar kompetentajām iestādēm un EVTI, Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par:
informēšanas un informācijas publiskošanas sliekšņu saskaņā ar regulas 5., 6., 7. un 8. pantu atbilstību;
ietekmi, ko rada atsevišķas informācijas publiskošanas prasības saskaņā ar 6. pantu, jo īpaši attiecībā uz finanšu tirgu efektivitāti un svārstīgumu;
tiešas, centralizētas ziņošanas EVTI atbilstību;
regulas II un III nodaļā noteikto ierobežojumu un prasību darbību;
nesegtu valsts kredītriska mijmaiņas darījumu ierobežojumu atbilstību un citu īsās pārdošanas vai kredītriska mijmaiņas darījumu ierobežojumu vai nosacījumu atbilstību.
46. pants
Pārejas noteikums
47. pants
EVTI personāls un resursi
EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim izvērtē tās personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
48. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 1. novembra.
Tomēr 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 9. panta 5. punktu, 11. panta 3. un 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 4. un 5. punktu, 16. panta 3. un 4. punktu, 17. panta 2. punktu, 23. panta 5., 7. un 8. punktu un 30., 42., 43. un 44. pantu piemēro no 2012. gada 25. marta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
( 2 ) Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).
( 3 ) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).
( 5 ) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.
( 6 ) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.
( 7 ) OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.
( 8 ) OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.