2011R1343 — LV — 28.11.2015 — 001.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1343/2011

(2011. gada 13. decembris)

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem

I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Savienība piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (“GFCM”) noteiktos saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumus attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem.

2. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz visām rūpnieciskās zvejas un akvakultūras darbībām, ko veic ES zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie GFCM nolīguma apgabalā.

To piemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1967/2006.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģis kuģo, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 7 ) un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

II

SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

I

NODAĻA

Zvejas lieguma apgabali

I

iedaļa

Zvejas lieguma apgabals Lionas jūras līcī

4. pants

Zvejas lieguma apgabala izveidošana

Lionas jūras līča austrumos ir izveidots zvejas lieguma apgabals, tā robežas iezīmē līnijas, kuras savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

5. pants

Zvejas piepūle

Attiecībā uz bentisko zivju krājumiem to kuģu zvejas piepūle, kuri izmanto velkamos zvejas tīklus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un uz grunts nostiprinātus tīklus zvejai ierobežotā apgabalā, kas minēts 4. pantā, nepārsniedz zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.

6. pants

Nozvejas uzskaite

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar šo valstu karogiem un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti attiecībā uz 4. pantā minēto apgabalu un I pielikumā definēto GFCM 7. ģeogrāfisko apakšapgabalu. Minētajā sarakstā norāda kuģa nosaukumu, tā numuru ES Flotes reģistrā, laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju 4. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 4. pantā minētajā apgabalā.

7. pants

Kuģi, kam atļauts zvejot

1.  Kuģiem, kam atļauts zvejot 4. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izsniedz zvejas atļauju saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ( 9 ).

2.  Zvejas kuģiem, kuri nav veikuši uzskaiti par nozveju 4. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.

3.  Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem:

8. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina to, ka 4. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud tādu iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošu zivju pulcēšanās apgabalam.

9. pants

Informēšana

Katru gadu līdz 1. februārim dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 4. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums par šādām zvejas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II

iedaļa

Zvejas lieguma apgabali jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

10. pants

Zvejas lieguma apgabalu izveidošana

Zveja, izmantojot velkamās dragas un grunts traļus, ir aizliegta šādos apgabalos:

11. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes tiek mudinātas aizsargāt jutīgās dziļūdens dzīvotnes 10. pantā minētajos apgabalos jo īpaši pret tādu ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura apdraud šādām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.

II

NODAĻA

Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

12. pants

Lieguma laiks

1.  Lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) zveja, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (“ZPI”), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laika apstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par pārceļamo dienu skaitu.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības zonā.

4.  Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā iekļauj šādas ziņas:

5.  Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem sešu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un par šo lēmumu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.

6.  Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelšanu, kā minēts 2. punktā.

7.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta 4. punktā minētais pieteikums un 6. punktā minētais ziņojums par šādu pārnešanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Zvejas atļaujas

Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, norādot kuģa nosaukumu un numuru ES Flotes reģistrā, kuru attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai. Kuģiem, kuru kopgarums nepārsniedz 10 metrus, ir vajadzīga zvejas atļauja.

Šī prasība attiecas arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības zonu.

14. pants

Datu vākšana

1.  Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 10 ), dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

2.  Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā iesaistīto kuģu skaitu, kā arī lielo korifēnu kopējo izkrāvumu un pārkrāvumu citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogiem, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā noteikts I pielikumā.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

III

NODAĻA

Zvejas rīki

15. pants

Minimālais linuma acs lielums Melnajā jūrā

1.  Minimālais linuma acs lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm. Tādu linumu plātnes, kuru acs lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot vai turēt uz klāja.

2.  Līdz 2012. gada 1. februārim 1. punktā minētos linumus aizstāj ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir 40 mm, vai – pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – ar rombveida tīkliem, kuru acs lielums ir 50 mm un kuri ir ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acs izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

3.  Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas veic šādas darbības Melnajā jūrā un kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acs lielums ir vismaz 50 mm, kā arī norāda šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.  Komisija nosūta 3. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

▼M1

15.a pants

Traļu un žaunu tīklu izmantošana Melnajā jūrā

1.  Traļu izmantošana ir aizliegta:

2.  Dalībvalstis izņēmuma kārtā saviem zvejas kuģiem var atļaut zvejot 1. punktā minētajā zonā, piešķirot atkāpes saskaņā ar Ieteikumu GFCM/36/2012/3, – ar noteikumu, ka tās par jebkuru šādu atkāpi pienācīgi informē Komisiju.

3.  Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu piešķirtā atkāpe neatbilst minētajā punktā izklāstītajam nosacījumam, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto atkāpi.

4.  Komisija informē GFCM izpildsekretāru par jebkurām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu.

5.  No 2015. gada 1. janvāra grunts žaunu tīklu monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm.

▼B

16. pants

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1 000 m, ir aizliegta.

▼M1

IV NODAĻA

Sarkano koraļļu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana

16.a pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu vai jebkādu citu stingrāku no Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 11 ) izrietošu pasākumu.

16.b pants

Minimālais vākšanas dziļums

1.  Sarkano koraļļu vākšana ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, kamēr GFCM nenorāda citādi.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 12 ) 18. panta 1.–6. punktu, lai piešķirtu atkāpes no 1. punkta.

3.  Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno:

Jebkurus pirmajā daļā minētos dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.

4.  Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.  Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/35/2011/2 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.  Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

7.  Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

16.c pants

Audžu pamatnes minimālais diametrs

1.  Sarkanos koraļļus no sarkano koraļļu audzēm, kuru stumbra pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, mērot viena centimetra attālumā no audzes pamatnes, nedrīkst vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai kā izejvielu.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu, lai, atkāpjoties no 1. punkta, atļautu maksimālo pielaidi, kas ir 10 % no mazizmēra (< 7 mm) sarkano koraļļu audžu dzīvsvara.

3.  Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno minētās atkāpes zinātnisko vai tehnisko pamatojumu.

Jebkurus pirmajā daļā minēto dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.

4.  Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.  Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/36/2012/1 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.  Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

7.  Komisija informē GFCM izpildsekretāru par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

16.d pants

Rīki un ierīces

1.  Sarkano koraļļu vākšanai vienīgais atļautais rīks ir āmurs, ko, ienirstot ar akvalangu, izmanto zvejnieki, kuriem kompetentā valsts iestāde ir izsniegusi atļauju vai kurus tā atzinusi.

2.  Sarkano koraļļu izmantošanā ir aizliegts lietot tālvadāmus zemūdens aparātus (ROV).

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, ROV, ko dalībvalsts pirms 2011. gada 30. septembra ir atļāvusi lietot apsekošanas un izpētes nolūkā, arī turpmāk ir atļauts lietot minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka attiecīgie ROV nevar tikt aprīkoti ar manipulatora roku vai jebkādu citu ierīci, ar kuru var griezt vai vākt sarkanos koraļļus.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus, kas liecina, ka ROV lietošana pēc 2015. gada uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu neradītu negatīvu ietekmi.

4.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut lietot ROV bez manipulatora rokas apsekošanas un izpētes nolūkā minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka tā ir ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus saistībā ar valsts pārvaldības satvaru, kas liecina par to, ka uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu netiek radīta negatīva ietekme.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien pirmajā daļā minētos zinātnisko pētījumu rezultātus nav apstiprinājusi GFCM.

5.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts uz ierobežotu laikposmu, proti, ne ilgāk par 2015. gada 31. decembri, var atļaut lietot ROV zinātniski eksperimentālu kampaņu nolūkos saistībā ar sarkano koraļļu apsekošanu un vākšanu – ar noteikumu, ka kampaņas tiek veiktas valsts pētnieciskās iestādes uzraudzībā vai sadarbībā ar kompetentām valsts vai starptautiskām zinātniskām struktūrām, kā arī jebkurām citām attiecīgām ieinteresētām personām.

V NODAĻA

Zvejas darbību ietekmes uz noteiktām jūras sugām samazināšana

16.e pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro, neskarot jebkādu citu stingrāku no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK ( 13 ) izrietošu pasākumu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 ( 14 ).

16.f pants

Jūras putnu nejauša nozveja zvejas rīkos

1.  Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras putnus, kas nejauši nozvejoti zvejas rīkos.

2.  Zvejas kuģi neizved krastā jūras putnus, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar jūras putnu aizsardzības valsts plāniem vai lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu jūras putnu atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka kompetentās valsts iestādes pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas par nodomu šādus jūras putnus izvest krastā.

16.g pants

Jūras bruņurupuču nejauša nozveja zvejas rīkos

1.  Cik tas ir iespējams, piesardzīgi apietas ar jūras bruņurupučiem, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un atbrīvo tos neievainotus un dzīvus.

2.  Zvejas kuģu kapteiņi neizved krastā jūras bruņurupučus, izņemot īpašas glābšanas vai valsts saglabāšanas programmas mērķiem vai ja tas ir citu iemeslu dēļ nepieciešams glābšanas nolūkā un lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu un apdullinātu jūras bruņurupuču atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

3.  Ciktāl tas ir praktiski iespējams, zvejas kuģi, kuri izmanto riņķvadus mazo pelaģisko sugu zvejai vai lampara tipa vadus pelaģisko sugu zvejai, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņurupučus.

4.  Uz zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un grunts žaunu tīklus, ir jābūt drošas pārvietošanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču pārvietošanu un atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas izredzes.

16.h pants

Mūkroņu (Monachus monachus) nejauša nozveja

1.  Zvejas kuģu kapteiņi neuzņem uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj mūkroņus, izņemot, ja tas ir nepieciešams, lai glābtu atsevišķus ievainotus dzīvniekus un lai nodrošinātu to atkopšanos, ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

2.  Mūkroņus, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, atbrīvo neievainotus un dzīvus. Mirušo īpatņu liemeņus izkrauj, un tos izņem zinātniskās izpētes vajadzībām vai iznīcina kompetentās valsts iestādes.

16.i pants

Vaļveidīgo nejauša nozveja

Zvejas kuģi nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā neievainotus un dzīvus, ciktāl tas ir praktiski iespējams, vaļveidīgos, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un izved līdzās zvejas kuģim.

16.j pants

Aizsargājamo sugu haizivis un rajas

1.  To sugu haizivis un rajas, kas ir iekļautas II pielikumā Protokolam par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā ( 15 ) (“Barselonas konvencijas Protokols”), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, nenodod, neglabā, nepārdod, neizstāda vai nepiedāvā pārdošanai.

2.  Cik tas ir iespējams, zvejas kuģi, kas ir nejauši nozvejojuši to sugu haizivis un rajas, kuras ir norādītas Barselonas konvencijas Protokola II pielikumā, nekavējoties tās atbrīvo neievainotas un dzīvas.

16.k pants

Haizivju identifikācija

Ir aizliegta haizivju galvas atdalīšana un ādas novilkšana uz kuģa un pirms izkraušanas. Haizivis bez galvas un bez ādas nedrīkst piedāvāt pārdošanai pirmreizējās pārdošanas tirgos pēc izkraušanas.

VI NODAĻA

Pasākumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumu zveju Adrijas jūrā

16.l pants

Zvejas kapacitātes pārvaldība

1.  Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu zvejas kuģu sarakstiem, kas ir iesniegti GFCM Sekretariātam saskaņā ar Ieteikuma GFCM/37/2013/1 22. punktu. Minētajos sarakstos ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida lampara tipa vadiem un kuriem ir atļauja zvejot no mazo pelaģisko sugu krājumiem, un kuri ir reģistrēti ostās, kas atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā minēts šīs regulas I pielikumā, vai kuri zvejo 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kas atrodas citos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

2.  Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus zvejas kuģus neatkarīgi no attiecīgā kuģa kopgaruma klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu krājumu zvejā, ja sardīņu un anšovu dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem zvejas kuģiem, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kopējā flotes kapacitāte gan bruto tilpības (GT) vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), gan dzinēja jaudas (kW) izteiksmē atbilstoši valstu un ES flotes reģistru datiem nekad nepārsniedz 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu krājumu zvejai, kā minēts 2. punktā, strādā ne vairāk kā 20 zvejas dienu mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienu gadā.

5.  Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts to šā panta 1. punktā minēto zvejas kuģu sarakstā, kuriem ir piešķirta atļauja, nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi vai sardīnes vai anšovi un sardīnes kopā, ja zvejas kuģis veic zvejas reisu 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

6.  Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minēto zvejas kuģu, kuriem ir piešķirta atļauja, saraksta papildinājumus, svītrojumus vai izmaiņas, tiklīdz šādi papildinājumi, svītrojumi vai izmaiņas ir radušās. Minētās izmaiņas neskar 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija nosūta šo informāciju GFCM izpildsekretāram.

▼B

III

SADAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

I

NODAĻA

Kuģu reģistrs

17. pants

To kuģu reģistrs, kuriem atļauta zveja

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuriem tās atļāvušas zvejot GFCM nolīguma apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

3.  Komisija katru gadu līdz 1. janvārim nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretāram, lai attiecīgos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (“GFCM reģistrs”).

4.  Visas izmaiņas, kas jāveic 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, tās pārsūtītu GFCM izpildsekretāram vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.

5.  ES zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā jebkāda veida zivis vai čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

7.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus, kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.

8.  Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par pamatots iemeslu uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj zivis un čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.

▼M1

Ia NODAĻA

Uzskaitvedības pienākumi

17.a pants

Sarkano koraļļu vākšana

Zvejas kuģu kapteiņiem, kuriem ir atļauja vākt sarkanos koraļļus, uz kuģa ir jābūt žurnālam, kurā katru dienu reģistrē sarkano koraļļu nozveju un zvejas darbības katrā konkrētā apgabalā un dziļumā, tostarp norāda zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju paziņo kompetentajām valsts iestādēm termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.

17.b pants

Konkrētu jūras sugu nejauša nozveja

1.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 5. punktu, zvejas kuģu kapteiņi minētās regulas 14. pantā paredzētajā zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

2.  Valstu ziņojumos, kas paredzēti ZPK izpētei, papildus žurnālā reģistrētajai informācijai vajadzētu būt arī:

3.  Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādā 1. punktā minētos noteikumus par to, kā to zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas zvejas žurnāla kārtošanas prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, reģistrē nejaušo nozveju.

▼B

II

NODAĻA

Ostas valsts pasākumi

18. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro trešo valstu zvejas kuģiem.

19. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā.

20. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktu, dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un pārkraušanas darbībām katru gadu.

2.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, zvejas kuģus, kas ierodas dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

21. pants

Inspekcijas procedūra

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijas, ko veic ostās, atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām.

22. pants

Atteikums izmantot ostu

1.  Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejotu zvejniecības produktu izkraušanai, pārkraušanai vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes pakalpojumus, ja:

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīm nav aizliegts nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas ( 16 ) 18. panta nozīmē atļaut trešās valsts kuģiem izmantot dalībvalstu ostas pakalpojumus, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai.

2.  Šā panta 1. punktu piemēro papildus atteikuma izmantot ostu noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3.  Ja dalībvalsts ir atteikusi izmantot savu ostu trešās valsts kuģim saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju un GFCM izpildsekretāru.

4.  Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un par minēto atsaukšanu informē 3. punktā minētos adresātus.

IV

SADAĻA

SADARBĪBA, INFORMĒŠANA UN ZIŅOŠANA

23. pants

Sadarbība un informēšana

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru, jo īpaši:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zvejniecību, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM izpildsekretāru par III sadaļā minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3.  Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai III sadaļas II nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanā.

4.  Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram un nolīguma pusēm.

5.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼M1

23.a pants

Attiecīgo datu paziņošana Komisijai

1.  Līdz katra gada 15. decembrim attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai:

2.  Komisija līdz katra gada 31. decembrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas to ostu sarakstā, kuras ir izraudzītas sarkano koraļļu nozvejas izkraušanai saskaņā ar Ieteikuma GFCM/36/2012/1 5. punktu.

4.  Dalībvalstis izveido atbilstošas novērošanas sistēmas, lai vāktu uzticamu informāciju par zvejas kuģu, kuri ar grunts žaunu tīkliem zvejo dzelkņu haizivis, ietekmi uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā, un iesniedz minēto informāciju Komisijai.

5.  Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām, kas veiktas kartēs un ģeogrāfisko atrašanās vietu sarakstos, kuros norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta, kā minēts Ieteikuma GFCM/35/2011/5 6. punktā.

6.  Komisija 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta GFCM izpildsekretāram.

7.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz noformējumu un veidu, kādā jānosūta 1., 3., 4. un 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23.b pants

Mazo pelaģisko sugu krājumu zvejas kontrole, novērošana un uzraudzība Adrijas jūrā

1.  Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 16.l pantam, veicot atbilstošu novērošanu un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.

2.  Komisija ne vēlāk kā līdz katra gada 30. oktobrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

▼B

24. pants

Statistikas matricu paziņošana

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam iesniedz GFCM izpildsekretāram GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikuma C iedaļā.

2.  Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM izpildsekretārs un kas pieejams GFCM tīmekļa vietnē.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas iesniegti, pamatojoties uz šo pantu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

26. pants

Pilnvaru deleģēšana

Ciktāl tas nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šīs regulas noteikumus attiecībā uz:

27. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt ►M1  16.b, 16.c un 26. pantā ◄ minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu ►M1  no 2015. gada 28. novembra ◄ . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, sešus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ►M1  16.b, 16.c un 26. pantā ◄ minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ►M1  ar 16.b, 16.c un 26. pantu ◄ pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

28. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ar šo groza šādi:

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

A)    GFCM ĢAA tabula

B)    GFCM ĢAA karte (GFCM, 2009. gads)

–   FAO statistikas rajoni (sarkanā līnija) – GFCM ĢAA (melnā līnija)

01 — Alboranas jūras ziemeļu daļa

02 — Alboranas sala

03 — Alboranas jūras dienvidu daļa

04 — Alžīrija

05 — Baleāru salas

06 — Ziemeļspānija

07 — Lionas jūras līcis

08 — Korsikas sala

09 — Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa

10 — Tirēnu jūras dienvidu daļa un centrālā daļa

11.1 — Sardīnija (rietumi),

11.2 — Sardīnija (austrumi)

12 — Ziemeļtunisija

13 — Hammameta jūras līcis

14 — Gābesas līcis

15 — Malta

16 — Sicīlijas dienvidi

17 — Adrijas jūras ziemeļu daļa

18 — Adrijas jūras dienvidu daļa

19 — Jonijas jūras rietumu daļa

20 — Jonijas jūras austrumu daļa

21 — Jonijas jūras dienvidu daļa

22 — Egejas jūra

23 — Krētas sala

24 — Kipras jūras ziemeļu daļa

25 — Kipra

26 — Kipras jūras dienvidu daļa

27 — Kipras jūra

28 — Marmora jūra

29 — Melnā jūra

30 — Azovas jūra

C)    GFCM ĢAA ģeogrāfiskās koordinātas (GFCM, 2009. gads)

II PIELIKUMS

Ostas valsts veiktas kuģu inspekcijas kārtība

1.   Kuģa identifikācija

Ostas inspektori:

2.   Atļaujas

Ostas inspektori pārbauda, vai atļaujas zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus atbilst saskaņā ar 1. punktu iegūtajai informācijai, un pārbauda atļauju derīguma termiņu un to attiecinājumu uz apgabaliem, sugām un zvejas rīkiem.

3.   Citi dokumenti

Ostas inspektori izskata visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp elektroniskā formātā sagatavotus dokumentus. Attiecīgā dokumentācija var ietvert kuģa žurnālus, jo īpaši zvejas žurnālu, kā arī apkalpes sarakstu, uzglabāšanas plānus un zivju tilpņu rasējumus vai aprakstus, ja tādi pieejami. Šādas tilpnes vai laukumus var inspicēt, lai pārbaudītu, vai to izmērs un struktūra atbilst šiem rasējumiem vai aprakstiem un vai uzglabāšana notiek saskaņā ar uzglabāšanas plāniem. Attiecīgā gadījumā pārbaudāmā dokumentācija var ietvert arī nozvejas dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ko izdevusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.

4.   Zvejas rīki

5.   Zivis un zivsaimniecības produkti

6.   NNN zvejas verifikācija

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

7.   Ziņojums

Pēc inspekcijas pabeigšanas inspektors sagatavo rakstisku ziņojumu un paraksta to, un atstāj vienu kopiju kuģa kapteinim.

8.   Ostas valsts veiktu inspekciju rezultāti

Ostas valsts veiktu inspekciju rezultātos iekļauj vismaz šādu informāciju:

III PIELIKUMS

A)    GFCM/ZPK flotes segmentācija

Segmentu apraksts

Piezīme. Tabulā visas šūnas ir izmantojamas informācijas apkopošanai. Šūnas, kas iepriekšējā tabulā atstātas tukšas, uzskatāmas par tādām, kam, visticamāk, nav liels īpatsvars. Tomēr vajadzības gadījumā ir ieteicams sapludināt “tukšas šūnas” informāciju ar visatbilstošāko blakusesošo “pelēko šūnu”.

B)    Nominālās zvejas piepūles vērtību tabula

C)    GFCM 1. uzdevums – darbības vienības

( 1 ) OV C 354, 28.12.2010., 71. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. decembra nostāja.

( 3 ) OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

( 4 ) OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp., kas aizstāta ar kļūdu labojumu, OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

( 5 ) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

( 6 ) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

( 7 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

( 8 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

( 9 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

( 10 ) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

( 11 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( 14 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).

( 15 ) OV L 322, 14.12.1999., 3. lpp.

( 16 ) OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.