Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

PADOMES DIREKTĪVA 2011/16/ES

(2011. gada 15. februāris)

par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā paredz noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minēto dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem.

Šajā direktīvā paredz arī noteikumus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas elektronisku apmaiņu, kā arī noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis un Komisija sadarbojas jautājumos par koordināciju un izvērtēšanu.

Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tā neskar arī dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz plašāku administratīvu sadarbību, kas izriet no citiem tiesību instrumentiem, tostarp divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem.

2. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro visiem nodokļiem, ko iekasē dalībvalsts, dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai ko iekasē dalībvalsts vai apakšvienību vārdā.

Neskarot 1. punktu, šo direktīvu nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim un muitas nodokļiem, kā arī akcīzes nodokļiem, uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti par dalībvalstu savstarpēju administratīvu sadarbību. Šo direktīvu nepiemēro arī sociālā nodrošinājuma obligātajām iemaksām, kas iemaksājamas dalībvalstij vai dalībvalsts apakšvienībai, vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām.

Panta 1. punktā minētos nodokļus nekādā gadījumā neuzskata par tādiem, kas aptver:

maksas, piemēram, par valsts iestāžu izdotām izziņām un citiem dokumentiem; vai

līgumiskas maksas, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Šī direktīva piemērojama 1. punktā minētajiem nodokļiem, kas noteikti teritorijā, uz kuru attiecas Līgumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 52. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“kompetentā iestāde” – dalībvalsts kompetentā iestāde ir iestāde, ko attiecīgā dalībvalsts par tādu izraudzījusies. Rīkojoties saskaņā ar šo direktīvu, centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis arī tiek uzskatīts par kompetento iestādi atbilstīgi pilnvarojumam saskaņā ar 4. pantu;

“centrālais koordinācijas birojs” ir birojs, kas par tādu izraudzīts un kam uzticēta galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā;

“koordinācijas departaments” ir jebkurš birojs, kas nav centrālais koordinācijas birojs un kas par tādu ir izraudzīts, lai saskaņā ar šo direktīvu veiktu tiešu informācijas apmaiņu;

“kompetentais ierēdnis” ir jebkurš ierēdnis, kas saskaņā ar šo direktīvu ir pilnvarots veikt tiešu informācijas apmaiņu;

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas iesniedz palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas saņem palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

“administratīvā procedūra” ir visas kontroles, pārbaudes un citi pasākumi, ko dalībvalstis ir veikušas, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu pareizu piemērošanu;

“informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma” ir informācijas apmaiņa, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts pieprasījumu pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij konkrētā gadījumā;

▼M3

“automātiska apmaiņa” ir:

▼M9

direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ae pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

▼M3

direktīvas 8. panta 3.a punktā – iepriekš noteiktas informācijas par rezidentiem citās dalībvalstīs sistemātiska paziņošana attiecīgajai rezidences vietas dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

▼M9

pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a līdz 8.ae pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas paredzēta šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Šīs direktīvas šā panta, 8. panta 3.a un 7.a punkta un 21. panta 2. punkta un šīs direktīvas IV pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta ar šīs direktīvas I pielikumā iekļautajām atbilstošajām definīcijām. Šīs direktīvas 21. panta 5. punkta un 25. panta 3. un 4. punkta kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta ar šīs direktīvas I, V vai VI pielikumā iekļautajām atbilstošajām definīcijām. Šīs direktīvas 8.aa panta un šīs direktīvas III pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta ar šīs direktīvas III pielikumā iekļautajām atbilstošajām definīcijām. Šīs direktīvas 8.ac panta un šīs direktīvas V pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta ar šīs direktīvas V pielikumā iekļautajām atbilstošajām definīcijām. Šīs direktīvas 8.ad panta un šīs direktīvas VI pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta ar šīs direktīvas VI pielikumā iekļautajām atbilstošajām definīcijām. Šīs direktīvas 8.ae un 9.a panta un šīs direktīvas VII pielikuma kontekstā jebkuram terminam ir tāda pati nozīme, kāda definēta Padomes Direktīvas (ES) 2022/2523 ( 1 ) 3. pantā, 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 16. panta 4., 6., 8. un 11. punktā, 17. panta 1. punktā, 21. panta 5. punktā, 22. panta 1. punktā, 24. panta 4. un 6. punktā, 26. panta 2. punktā, 27. panta 3., 4. un 5. punktā, 28. panta 1. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. punktā, 32. pantā, 33. panta 1. punktā, 35. panta 1. punktā, 36. panta 1. punktā, 37. panta 1. punktā, 39. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā, 47. panta 1. punktā un 49. panta 3. punktā. Turklāt jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda pati nozīme, kāda definēta šīs direktīvas VII pielikuma I iedaļā.

▼B

10)

“spontāna apmaiņa” ir nesistemātiska informācijas paziņošana citai dalībvalstij jebkurā brīdī un bez iepriekšēja pieprasījuma;

11)

“persona” ir:

fiziska persona;

juridiska persona;

ja tāda iespēja ir paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos – personu apvienība, kas atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības, bet kam trūkst juridiskas personas statusa; vai

jebkura cita jebkāda veida un formas juridiska sistēma neatkarīgi no tā, vai tai ir juridiskas personas statuss, kuras īpašumā ir līdzekļi vai kura pārvalda līdzekļus, uz ko (tostarp arī uz ienākumiem, kas no tiem gūti) attiecas jebkurš no nodokļiem, kurš iekļauts šīs direktīvas darbības jomā;

12)

“elektroniski” nozīmē – izmantojot datu elektroniskās apstrādes, tostarp arī datu saspiešanai, un uzglabāšanas iekārtas, izmantojot vadus, radioraidīšanu, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskus līdzekļus;

13)

“CCN tīkls” ir kopējā platforma, kas balstīta uz kopējo sakaru tīklu (CCN), kuru Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku nosūtīšanu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm;

▼M2

14)

“iepriekšējs pārrobežu nolēmums” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdots, grozīts vai atjaunots saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

to ir izdevusi, grozījusi vai atjaunojusi dalībvalsts valdība vai nodokļu iestāde, vai dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai tas ir izdots, grozīts vai atjaunots to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

tas ir izdots, grozīts vai atjaunots konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

tas attiecas uz tāda juridiska vai administratīva noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, kas attiecas uz to valsts tiesību aktu īstenošanu vai izpildi, kuri ir saistīti ar dalībvalsts nodokļiem vai dalībvalsts teritoriālu vai administratīvu apakšvienību, tostarp vietējo iestāžu, nodokļiem;

▼M8

attiecas uz pārrobežu darījumu vai uz jautājumu par to, vai darbības, ko persona veic citā jurisdikcijā, rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai arī uz jautājumu par to, vai fiziska persona nodokļu vajadzībām ir vai nav rezidents dalībvalstī, kas izdod nolēmumu; un

▼M2

tas ir sagatavots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā jurisdikcijā, kas potenciāli rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības.

Pārrobežu darījums var ietvert (bet neaprobežojas tikai ar to) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

15)

“iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdota, grozīta vai atjaunota saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

to ir izdevušas, grozījušas vai atjaunojušas vienas vai vairāku dalībvalstu valdības vai nodokļu iestādes, tostarp jebkura to teritoriāla vai administratīva apakšvienība, tostarp vietējās iestādes, vai tā ir izdota, grozīta vai atjaunota to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

tā ir izdota, grozīta vai atjaunota konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties; un

pirms pārrobežu darījumu veikšanas starp saistītiem uzņēmumiem ar to nosaka pienācīgu kritēriju kopumu saistībā ar transfertcenu noteikšanu minētajiem darījumiem vai nosaka peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Uzņēmumi ir saistīti uzņēmumi, ja viens uzņēmums tieši vai netieši piedalās cita uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā vai vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās uzņēmumu vadībā, kontrolē vai kapitālā.

Transfertcenas ir cenas, par kurām uzņēmums pārved materiālo un nemateriālo īpašumu vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem, un “transfertcenas noteikšana” ir atbilstīgi jāinterpretē;

16)

piemērojot 14. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, ja:

ne visas darījuma vai darījumu virknes puses ir rezidenti nodokļu vajadzībām dalībvalstī, kura izdod, groza vai atjauno iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

darījuma vai darījumu virknes jebkura puse vienlaikus ir rezidents nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

viena no darījuma vai darījumu virknes pusēm veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, un darījums vai darījumu virkne veido daļu vai visu pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību. Pārrobežu darījumā vai darījumu virknē ir ietvertas arī vienošanās, ko persona ir noslēgusi attiecībā uz tādu darījumdarbību citā jurisdikcijā, kuru minētā persona veic ar pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas starpniecību; vai

šādiem darījumiem vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

Piemērojot 15. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, kurā iesaistīti saistītie uzņēmumi, no kuriem ne visi ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā jurisdikcijā, vai ja darījumam vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme;

17)

piemērojot 15. un 16. punktu, “uzņēmums” ir jebkāda veida darījumdarbības veikšana;

▼M5

18)

“pārrobežu shēma” ir shēma, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti vai arī dalībvalsti un trešo valsti, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

ne visi shēmas dalībnieki ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā un tai pašā jurisdikcijā;

viens vai vairāki shēmas dalībnieki vienlaikus ir rezidenti nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

viens vai vairāki shēmas dalībnieki veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma veido visu minētās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;

kādu darbību citā jurisdikcijā veic tāds viens vai vairāki shēmas dalībnieki, kas nav rezidenti nodokļu vajadzībām vai kas neizveido pastāvīgu pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā;

šādai shēmai ir iespējama ietekme uz automātisko informācijas apmaiņu vai faktisko īpašumtiesību identificēšanu.

Šā panta 18.–25. punktā, 8.ab pantā un IV pielikumā shēma ietver arī shēmu virkni. Shēma var ietvert vairākus posmus vai daļas;

19)

“ziņojama pārrobežu shēma” ir ikviena pārrobežu shēma, kam ir vismaz viena no IV pielikumā izklāstītajām pazīmēm;

20)

“pazīme” ir kādas pārrobežu shēmas elements vai iezīme, kas norāda uz iespējamu nodokļu apiešanas risku, kā uzskaitīts IV pielikumā;

21)

“starpnieks” ir ikviena persona, kas plāno, komercializē, organizē vai dara pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanai vai vada tās īstenošanu.

Starpnieks ir arī ikviena persona, kura, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus un pamatojoties uz pieejamo informāciju un attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni, kas vajadzīga, lai sniegtu šādus pakalpojumus, zina vai var pamatoti uzskatīt, ka zina, ka tā ir tieši vai ar citu personu palīdzību sniegusi palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz to, lai plānotu, popularizētu, organizētu, darītu pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanu vai vadītu tās īstenošanu. Ikvienai personai ir tiesības sniegt pierādījumus pat to, ka šī persona nezināja vai ka nevar pamatoti uzskatīt, ka tā zināja, ka minētā persona bija iesaistīta ziņojamā pārrobežu shēmā. Šajā nolūkā minētā persona var atsaukties uz visiem attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, kā arī pieejamo informāciju un tās attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni.

Persona, kuru atzīst par starpnieku, atbilst vismaz vienam no šādiem papildu nosacījumiem:

tā ir rezidente nodokļu vajadzībām kādā no dalībvalstīm;

tai ir pastāvīga pārstāvniecība kādā dalībvalstī, un caur šo iestādi tiek sniegti pakalpojumi attiecībā uz shēmu;

tā ir inkorporēta kādā no dalībvalstīm vai tās darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti;

tā ir reģistrēta kādā profesionālajā apvienībā, kura ir saistīta ar juridiskiem, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumiem kādā dalībvalstī;

22)

“attiecīgais nodokļu maksātājs” ir ikviena persona, kurai ziņojama pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanas nolūkā vai kura ir gatava īstenot ziņojamu pārrobežu shēmu vai ir īstenojusi šādas shēmas pirmo posmu;

23)

direktīvas 8.ab pantā “saistīts uzņēmums” ir persona, kura ir saistīta ar citu personu vismaz vienā no šādiem veidiem:

persona piedalās citas personas pārvaldībā tādējādi, ka var ievērojami ietekmēt šo citu personu;

persona piedalās citas personas kontrolē ar līdzdalību, kas pārsniedz 25 % balsstiesību;

persona piedalās citas personas kapitālā ar īpašumtiesībām, kas tieši vai netieši pārsniedz 25 % kapitāla;

personai ir tiesības uz vismaz 25 % citas personas peļņas.

Ja vienas un tās pašas personas pārvaldībā, kontrolē, kapitālā vai peļņā – kā minēts a) līdz d) apakšpunktā – piedalās vairāk par vienu personu, par saistītu uzņēmumu uzskata visas attiecīgās personas.

Ja vairāku personu pārvaldībā, kontrolē, kapitālā vai peļņā – kā minēts a) līdz d) apakšpunktā – piedalās vienas un tās pašas personas, par saistītu uzņēmumu uzskata visas attiecīgās personas.

Šajā apakšpunktā personu, kas attiecībā uz balsstiesībām vai kapitālu kādā vienībā rīkojas kopā ar citu personu, uzskata par tādu, kas tur līdzdalību visās balsstiesībās vai kapitālā minētajā vienībā, kurā līdzdalību tur minētā cita persona.

Netiešas līdzdalības gadījumā to, vai ir izpildīti c) apakšpunktā minētie nosacījumi, nosaka, sareizinot līdzdalības likmes secīgos līmeņos. Ja persona tur vairāk nekā 50 % balsstiesību, uzskata, ka tā tur 100 % balsstiesību.

Personu, viņas laulāto un viņas augšupējos vai lejupējos radiniekus uzskata par vienu personu;

24)

“tirgojama shēma” ir pārrobežu shēma, kas ir plānota, popularizēta, gatava īstenošanai vai darīta pieejama īstenošanai bez vajadzības veikt būtiskus pielāgojumus;

25)

“individualizēta shēma” ir jebkādas pārrobežu shēma, kas nav tirgojama shēma;

▼M7

26)

“kopīga revīzija” ir administratīva procedūra, ko kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes un kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses;

27)

“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kas radies tīšas nelikumīgas rīcības, nolaidības vai nejaušības dēļ, kura rezultātā tiek iznīcināta, pazaudēta, mainīta informācija, vai jebkurš incidents, kas saistīts ar neatbilstīgu vai neatļautu piekļuvi informācijai, tās izpaušanu vai izmantošanu, tostarp, bet neaprobežojoties ar personas datiem, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti. Datu aizsardzības pārkāpums var attiekties uz datu konfidencialitāti, pieejamību un integritāti;

▼M8

28)

“dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem” ir dividendes vai citi ienākumi, ko maksātāja dalībvalstī uzskata par dividendēm un ko maksā vai kreditē kontā, kas nav Turētāja konts, kā definēts I pielikuma VIII iedaļas C punkta 3. apakšpunktā;

29)

“dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem” ir Apdrošināšanas līgumi, kas nav Apdrošināšanas līgumi ar naudas vērtību, par kuriem jāsniedz ziņojumi saskaņā ar I pielikuma I iedaļu, ja pabalsti saskaņā ar līgumiem tiek izmaksāti polises turētāja nāves gadījumā;

▼C2

30)

“sadalītās virsgrāmatas adrese” ir sadalītās virsgrāmatas adrese, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1113 ( 2 ) 3. panta 18) punktā;

▼M8

31)

“klients” 8.ab pantā ir jebkurš starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus, tostarp palīdzību, padomus, konsultācijas vai norādījumus no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu.

▼B

4. pants

Organizācija

Katra dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 2011. gada 11. marta informē Komisiju par savu kompetento iestādi šīs direktīvas piemērošanai, kā arī nekavējoties informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz to.

Komisija dara šo informāciju pieejamu citām dalībvalstīm un publicē dalībvalstu norādīto iestāžu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Kompetentā iestāde ieceļ centrālo koordinācijas biroju. Kompetentā iestāde ir atbildīga par Komisijas un citu dalībvalstu informēšanu par to.

Centrālo koordinācijas biroju var norīkot arī kā atbildīgo par saziņu ar Komisiju. Kompetentā iestāde ir atbildīga par Komisijas informēšanu par to.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var iecelt koordinācijas departamentus, kuriem ir piešķirta kompetence saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai politiku. Centrālais koordinācijas birojs atbild par koordinācijas departamentu saraksta atjaunināšanu un tā pieejamības nodrošināšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem un Komisijai.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var iecelt kompetentos ierēdņus. Centrālais koordinācijas birojs atbild par kompetento ierēdņu saraksta atjaunināšanu un tā pieejamības nodrošināšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem un Komisijai.

Ierēdņus, kas iesaistīti administratīvajā sadarbībā saskaņā ar šo direktīvu, jebkurā gadījumā šim nolūkam un saskaņā ar kompetento iestāžu noteikto kārtību uzskata par kompetentajiem ierēdņiem.

Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis nosūta vai saņem sadarbības pieprasījumu vai atbildi uz sadarbības pieprasījumu, tas informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju saskaņā ar minētās dalībvalsts noteikto kārtību.

Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis saņem sadarbības pieprasījumu, kurā lūgts veikt pasākumus, kuri nav tā kompetencē, kas tam piešķirta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktiem vai politiku, tas šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta savas dalībvalsts centrālajam koordinācijas birojam un par to informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 7. pantā noteiktais laikposms sākas nākamajā dienā pēc sadarbības pieprasījuma nosūtīšanas centrālajam koordinācijas birojam.

NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

IEDAĻA

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

5. pants

Procedūra informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma

Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei jebkuru 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā.

▼M7

5.a pants

Prognozējamais svarīgums

Attiecībā uz 5. pantā minēto pieprasījumu pieprasītā informācija ir prognozējami svarīga, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasījuma iesniegšanas brīdī uzskata, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pamatota iespēja, ka pieprasītā informācija attieksies uz viena vai vairāku nodokļu maksātāju (neatkarīgi no tā, vai tie identificēti pēc vārda vai kā citādi) nodokļu lietām un būs pamatota izmeklēšanas vajadzībām.

Lai pierādītu pieprasītās informācijas prognozējamo svarīgumu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei vismaz šādu informāciju:

nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta; un

informācijas precizējums, kas vajadzīga tās valsts tiesību aktu īstenošanai vai izpildei.

Ja 5. pantā minētais pieprasījums attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kurus nevar identificēt atsevišķi, pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei vismaz šādu informāciju:

grupas detalizēts apraksts;

paskaidrojums par piemērojamajiem tiesību aktiem un faktiem, saskaņā ar kuriem ir pamats uzskatīt, ka grupas nodokļu maksātāji nav ievērojuši piemērojamos tiesību aktus;

paskaidrojums par to, kā pieprasītā informācija palīdzētu noteikt grupā ietilpstošo nodokļu maksātāju atbilstību; un

attiecīgā gadījumā – fakti un apstākļi, kas saistīti ar tādas trešās personas iesaistīšanos, kura aktīvi veicinājusi grupā ietilpstošo nodokļu maksātāju iespējamu neatbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem.

▼B

6. pants

Administratīvās procedūras

Pieprasījuma saņēmēja iestāde noorganizē jebkādu administratīvo procedūru veikšanu, kas vajadzīgas, lai iegūtu 5. pantā minēto informāciju.

▼M7

Direktīvas 5. pantā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīva procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei attiecīgos iemeslus.

▼B

Lai iegūtu pieprasīto informāciju vai lai veiktu pieprasīto administratīvo procedūru, pieprasījuma saņēmēja iestāde ievēro kārtību, kādu tā ievērotu, ja rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.

Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes īpaša lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde nosūta oriģināldokumentus, ja tas nav pretrunā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem.

7. pants

Termiņi

▼M7

Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 5. pantā minēto informāciju, cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Tomēr, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uz pieprasījumu nespēj atbildēt līdz attiecīgā termiņa beigām, tā par to nekavējoties un jebkurā gadījumā trijos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi un norāda atbildes kavējuma iemeslus un datumu, līdz kuram tā, iespējams, spēs sniegt atbildi. Attiecīgais termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā šāda informācija jau ir, informāciju nosūta divos mēnešos pēc minētās dienas.

▼B

Konkrētos īpašos gadījumos pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 1. punktā paredzētajiem.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina pieprasījuma saņemšanu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

Viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieprasījuma saņēmēja iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par jebkādiem trūkumiem pieprasījumā un par situāciju skaidrojošas papildu informācijas nepieciešamību. Šādā gadījumā 1. punktā paredzētie termiņi sākas nākamajā dienā pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde ir saņēmusi vajadzīgo papildu informāciju.

▼M7 —————

▼B

Ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas un tā nespēj atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai atsakās to darīt 17. pantā paredzēto iemeslu dēļ, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par iemesliem.

IEDAĻA

Obligāta automātiska informācijas apmaiņa

8. pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas darbības joma un nosacījumi

▼M8

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ar automātisku informācijas apmaiņu paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir pieejama, par minētās citas dalībvalsts rezidentiem; minētā informācija ir par šādām konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju:

ienākumi no nodarbinātības;

direktoru atalgojumi;

ienākumi no dzīvības apdrošināšanas produktiem, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem;

pensijas;

īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

autoratlīdzības;

dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem, kas nav ienākumi no dividendēm, kuras atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ievērojot Padomes Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. vai 6. pantu ( 3 ).

▼M7

Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, dalībvalstis cenšas pirmajā daļā minētajā informācijā iekļaut rezidences dalībvalsts izdoto rezidentu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (NMIN).

Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par vismaz divām pirmajā daļā uzskaitītajām ienākumu un kapitāla kategorijām, attiecībā uz kurām tās paziņo informāciju par citas dalībvalsts rezidentiem.

Dalībvalstis pirms 2024. gada 1. janvāra informē Komisiju par vismaz četrām 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par minētās citas dalībvalsts rezidentiem. Šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

▼M8

Dalībvalstis pirms 2026. gada 1. janvāra informē Komisiju par vismaz piecām 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par minētās citas dalībvalsts rezidentiem. Šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

▼M1

Dalībvalsts kompetentā iestāde jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei var norādīt, ka tā nevēlas saņemt informāciju par vienu vai vairākām 1. punktā minētajām ienākumu un kapitāla kategorijām. Tā par to informē arī Komisiju.

▼M7 —————

▼M9

3.a

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu savām Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izpildīt I un II pielikumā iekļautos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus un nodrošinātu šādu noteikumu efektīvu īstenošanu un atbilstības ievērošanu saskaņā ar I pielikuma IX iedaļu.

Ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas iekļauti I un II pielikumā, katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju par taksācijas periodiem no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes noteikumu piemērošanas saskaņā ar I un II pielikumu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

Turētāja konta gadījumā:

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kuri gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii)

kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs vai citādi kā Konta turētāja aģents;

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā;

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā;

vai par katru Konta turētāju ir sniegts derīgs pašapliecinājums;

veicamais(-ie) pienākums(-i), kas katru tādu Personu, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir Vienības konta turētāja Kontrolējošā persona, padara par Vienības Kontrolējošo personu, un vai par katru šādu Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir sniegts derīgs pašapliecinājums;

konta veids, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts un vai konts ir kopīgs konts, tostarp kopīgo Konta turētāju skaits; un

gadījumā, ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta Līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par Līdzdalības daļas kapitālā turētāju.

Lai apmainītos ar informāciju saskaņā ar šo punktu, ja vien šajā punktā vai I vai II pielikumā nav noteikts citādi, uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura nosūta informāciju.

Šā punkta pirmā un otrā daļa prevalē pār 1. punkta c) apakšpunktu vai jebkuru citu Savienības juridisko instrumentu, ciktāl attiecīgā informācijas apmaiņa ir 1. punkta c) apakšpunkta vai jebkura cita Savienības juridiskā instrumenta darbības jomā.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo otrās daļas h) līdz k) apakšpunktā minēto informāciju par taksācijas periodiem, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

▼M2 —————

▼M1

Informācijas nosūtīšana notiek šādi:

attiecībā uz 1. punktā paredzētajām kategorijām: vismaz reizi gadā sešos mēnešos pēc tā dalībvalsts nodokļu gada beigām, kurā informācija kļuva pieejama;

attiecībā uz 3.a punktā noteikto informāciju: vismaz reizi gadā deviņos mēnešos pēc kalendārā vai cita attiecīga ziņošanas perioda, uz kuru attiecas informācija, beigām.

▼B

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija līdz 29. panta 1. punktā norādītajiem datumiem pieņem praktiskus pasākumus automātiskajai informācijas apmaiņai.

▼M8

7.a

Dalībvalstis nodrošina, ka vienības un konti, kas attiecīgi jāuzskata par Finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtajiem kontiem, atbilst visām prasībām, kuras uzskaitītas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punktā un C punkta 17. apakšpunkta g) punktā, un, jo īpaši, ka tas, ka Finanšu iestādei ir Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, statuss un tas, ka kontam ir Izslēgtā konta statuss, nekaitē šīs direktīvas mērķiem.

▼B

Ja dalībvalstis vienojušās par informācijas automātisko apmaiņu par ienākuma un kapitāla papildu kategorijām, noslēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, tās dara zināmus minētos nolīgumus Komisijai; Komisija savukārt dara pieejamus minētos nolīgumus visām pārējām dalībvalstīm.

▼M2

8.a pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu darbības joma un nosacījumi

Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai atjaunota pēc 2016. gada 31. decembra, dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, saskaņā ar piemērojamiem praktiskiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu, par to informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Komisiju – ar ierobežojumiem, kas izklāstīti šā panta 8. punktā.

Dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamiem praktiskiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu, turklāt informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Komisiju – ar ierobežojumiem, kas izklāstīti šā panta 8. punktā, par tādiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kuri izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā, kas sākas piecus gadus pirms 2017. gada 1. janvāra.

Ja iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, šāda informācijas paziņošana notiek saskaņā ar nosacījumu, ka tie joprojām bija spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Ja iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdoti, grozīti vai atjaunoti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, šāda informācijas paziņošana notiek neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir spēkā.

Dalībvalstis no šajā punktā minētās paziņojamās informācijas var izslēgt informāciju par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kas pirms 2016. gada 1. aprīļa izdoti, grozīti vai atjaunoti konkrētai personai vai personu grupai, izņemot tos, kas veic galvenokārt finanšu vai ieguldījumu darbības, ar grupas kopējo gada neto apgrozījumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 4 ) 2. panta 5. punktā, kas ir mazāks par EUR 40 000 000 (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā) tajā fiskālajā gadā, kas ir pirms gada, kad iepriekšēji pārrobežu nolēmumi un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai atjaunotas.

Divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ar trešām valstīm ir izslēgtas no automātiskas informācijas apmaiņas jomas saskaņā ar šo pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, par to neļauj atklāt informāciju trešām personām. Ar šādu divpusēju vai daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu apmainās saskaņā ar 9. pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, ļauj par to atklāt informāciju un trešās valsts kompetentā iestāde dod atļauju atklāt informāciju.

Tomēr, ja divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu tiktu izslēgtas no automātiskās informācijas apmaiņas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ar šā panta 6. punktā norādīto informāciju, kas minēta pieprasījumā, kura rezultātā ir izdota šāda divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, tā vietā apmainās saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

▼M8

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz vienas vai vairāku fizisku personu nodokļu lietām, izņemot gadījumus, kad šāds iepriekšējs pārrobežu nolēmums ir izdots, grozīts vai atjaunots pēc 2026. gada 1. janvāra, un gadījumos, kad:

iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjoms pārsniedz 1 500 000 EUR (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā), ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā; vai

ar iepriekšēju pārrobežu nolēmumu ir noteikts, vai persona ir vai nav rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī, kura izdod nolēmumu.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu un neskarot iepriekšējā pārrobežu nolēmumā minētos apjomus, iepriekšēja pārrobežu nolēmuma apjoms darījumu virknē attiecībā uz dažādām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem veido kopējo pamatā esošo vērtību. Šos apjomus nesummē, ja darījumi attiecībā uz vienām un tām pašām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem tiek veikti vairākkārt.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta informācijas apmaiņa par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem attiecībā uz fiziskām personām neietver šādus nolēmumus par nodokļa uzlikšanu ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz nerezidentu ienākumiem no nodarbinātības, direktoru atalgojumiem vai pensijām.

▼M2

Informācijas apmaiņa notiek šādi:

▼M7

attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 1. punktu – nekavējoties pēc tam, kad ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu, un ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no tā kalendārā gada puses beigām, kurā ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu;

▼M2

attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 2. punktu, – pirms 2018. gada 1. janvāra.

Informācijā, kas dalībvalstij jāpaziņo, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, ietver šādus datus:

▼M8

tādas personas identifikācija, kas nav fiziska persona, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas uz fizisku personu un tiek paziņots, ievērojot 1. un 4. punktu, un – attiecīgā gadījumā – personu grupas, pie kuras tā pieder, identifikācija;

▼M7

kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, un jebkāda cita informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas izpaušanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

▼M2

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, grozīšanas vai atjaunošanas datumi;

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa sākuma datums, ja tāds ir norādīts;

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa beigu datums, ja tāds ir norādīts;

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu veids;

iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjoms, ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā vai ar iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu;

to kritēriju kopas apraksts, kas izmantoti transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

tās metodes identifikācija, kas izmantota transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

to pārējo dalībvalstu identifikācija, ja tādas ir, kuras varētu skart iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu;

▼M8

jebkuras personas, kas nav fiziska persona, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas uz fizisku personu un tiek paziņots, ievērojot 1. un 4. punktu, identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu (norādot, ar kurām dalībvalstīm ietekmētās personas ir saistītas); un

▼M2

norāde par to, vai paziņotās informācijas pamatā ir iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai pati iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, vai pieprasījums, kas minēts šā panta 3. punkta otrajā daļā.

Lai veicinātu šā panta 6. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija pieņem praktiskus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 6. punktā minētās informācijas paziņošanu kā procedūras daļu, ko izmanto, lai noteiktu 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu.

Informāciju, kas noteikta saskaņā ar šā panta 6. punkta a), b), h) un k) apakšpunktu, neziņo Eiropas Komisijai.

To attiecīgo dalībvalstu kompetentā iestāde, kuras noteiktas saskaņā ar 6. punkta j) apakšpunktu, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņās darbdienās pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina informācijas saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju. Šo pasākumu piemēro līdz brīdim, kad sāk darboties 21. panta 5. punktā minētais direktorijs.

10.

Dalībvalstis – saskaņā ar 5. pantu un ņemot vērā 21. panta 4. punktu – var pieprasīt papildu informāciju, tostarp iepriekšējā nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.

▼M3

8.aa pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas attiecībā uz pārskatiem par katru valsti darbības joma un nosacījumi

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai no Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgā mātesuzņēmuma, kas minētās dalībvalsts teritorijā ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai no jebkuras Pārskatu sniedzošās vienības saskaņā ar III pielikuma II iedaļu pieprasītu iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu 12 mēnešu laikā pēc Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējās dienas saskaņā ar III pielikuma II iedaļu.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārskats par katru valsti saņemts saskaņā ar 1. punktu, 4. punktā noteiktajā termiņā, veicot automātisku apmaiņu, nosūta pārskatu par katru valsti jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz informāciju pārskatā par katru valsti, viena vai vairākas vienības, kas ir Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurā tām uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar pastāvīgās iestādes starpniecību.

Pārskatā par katru valsti ietver šādu informāciju par Starptautisku uzņēmumu grupu:

apkopotu informāciju, kura attiecas uz ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli, pamatkapitālu, uzkrātajiem ienākumiem, darbinieku skaitu un materiālajiem aktīviem, kas nav nauda vai naudas ekvivalenti, attiecībā uz katru jurisdikciju, kurā darbojas Starptautiska uzņēmumu grupa;

katras Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības identifikāciju, norādot minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikciju un, ja tā atšķiras no minētās nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikcijas, to jurisdikciju, saskaņā ar kuras tiesību aktiem minētā Sastāvā esošā vienība ir izveidota, un minētās Sastāvā esošās vienības galvenās darījumdarbības vai darījumdarbību būtību.

Paziņošana notiek 15 mēnešu laikā pēc tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālā gada pēdējās dienas, uz kuru attiecas pārskats par katru valsti. Pirmo pārskatu par katru valsti paziņo par Starptautiskas uzņēmumu grupas Fiskālo gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, un to dara 18 mēnešu laikā pēc minētā Fiskālā gada pēdējās dienas.

▼M5

8.ab pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par ziņojamām pārrobežu shēmām darbības joma un nosacījumi

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai starpniekiem pieprasītu par ziņojamām pārrobežu shēmām iesniegt tādu informāciju, kura tiem ir zināma, ir to rīcībā vai kontrolē, kompetentajām nodokļu iestādēm 30 dienu laikā, sākot no:

nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai; vai

nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir gatava īstenošanai; vai

brīža, kad ir uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms,

atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

Neatkarīgi no pirmās daļas 3. panta 21. punkta otrajā daļā minētajiem starpniekiem arī pieprasa iesniegt informāciju 30 dienu laikā, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad viņi tieši vai ar citu personu palīdzību ir snieguši palīdzību, atbalstu vai konsultācijas.

Tirgojamu shēmu gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus nolūkā pieprasīt, lai starpnieks reizi trijos mēnešos sniegtu periodisku ziņojumu ar atjauninājumu, kas satur jaunu ziņojamu informāciju, kura minēta 14. punkta a), d), g) un h) apakšpunktā un kura kļuvusi pieejama kopš pēdējā ziņojuma iesniegšanas.

Ja starpniekam ir pienākums informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām iesniegt vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tas šādu informāciju iesniedz tikai tajā dalībvalstī, kura ir pirmā turpmākajā uzskaitījumā:

dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām;

dalībvalstī, kurā starpniekam ir pastāvīga pārstāvniecība, caur kuru tiek sniegti pakalpojumi attiecībā uz shēmu;

dalībvalstī, kurā starpnieks ir inkorporēts vai kuras tiesību akti reglamentē tā darbību;

dalībvalstī, kurā starpnieks ir reģistrēts kādā profesionālajā apvienībā, kura ir saistīta ar juridiskiem, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumiem.

Ja, ievērojot 3. punktu, ir pienākums sniegt vairākus ziņojumus, starpnieku atbrīvo no informācijas iesniegšanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka tā pati informācija ir iesniegta citā dalībvalstī.

▼M8

Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, ja ziņošanas pienākums pārkāptu tiesības uz tiesību aktos noteiktās saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Šādos apstākļos katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu jebkuriem starpniekiem, kuri ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, nekavējoties paziņot savam klientam, ja minētais klients ir starpnieks vai – ja šāda starpnieka nav – ja minētais klients ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par attiecīgā klienta ziņošanas pienākumiem saskaņā ar 6. punktu.

▼M5

Starpniekiem var piešķirt pirmajā daļā minētās tiesības uz atbrīvojumu tikai tiktāl, ciktāl tie darbojas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kuros ir definēta viņu profesija.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad nav starpnieka vai starpnieks paziņo attiecīgajam nodokļu maksātājam vai citam starpniekam par atbrīvojuma piemērošanu saskaņā ar 5. punktu, – pienākums iesniegt informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu attiecas uz šo citu informēto starpnieku vai – ja šāda starpnieka nav – uz attiecīgo nodokļu maksātāju.

Attiecīgais nodokļu maksātājs, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, iesniedz informāciju 30 dienu laikā, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai minētajam attiecīgajam nodokļu maksātājam vai ir gatava, lai attiecīgais nodokļu maksātājs to varētu īstenot, vai kad ir uzsākts tās īstenošanas pirmais posms saistībā ar attiecīgo nodokļu maksātāju, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

Ja attiecīgajam nodokļu maksātājam ir pienākums informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu iesniegt vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tas šādu informāciju iesniedz tikai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kura ir pirmā turpmākajā uzskaitījumā:

dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām;

dalībvalsts, kurā attiecīgajam nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība, kas gūst labumu no shēmas;

dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs saņem ienākumus vai gūst peļņu, lai gan attiecīgais nodokļu maksātājs nevienā dalībvalstī nav rezidents nodokļu vajadzībām un tam nevienā dalībvalstī nav pastāvīgas pārstāvniecības;

dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs veic kādu darbību, lai gan attiecīgais nodokļu maksātājs nevienā dalībvalstī nav rezidents nodokļu vajadzībām un tam nevienā dalībvalstī nav pastāvīgas pārstāvniecības.

Ja, ievērojot 7. punktu, ir pienākums sniegt vairākus ziņojumus, attiecīgo nodokļu maksātāju atbrīvo no informācijas iesniegšanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka tā pati informācija ir iesniegta citā dalībvalstī.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad ir vairāki starpnieki, – pienākums iesniegt informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu attiecas uz visiem starpniekiem, kas ir iesaistīti vienā un tai pašā ziņojamajā pārrobežu shēmā.

Starpnieks tiek atbrīvots no informācijas iesniegšanas pienākuma tikai tiktāl, ciktāl tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju, kas minēta 14. punktā, jau ir iesniedzis cits starpnieks.

10.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad ziņošanas pienākums attiecas uz attiecīgo nodokļu maksātāju un kad ir vairāki attiecīgie nodokļu maksātāji, – attiecīgais nodokļu maksātājs, kam ir jāiesniedz informācija saskaņā ar 6. punktu, ir tas, kurš ir pirmais turpmākajā uzskaitījumā:

attiecīgais nodokļu maksātājs, kurš vienojies par ziņojamo pārrobežu shēmu ar starpnieku;

attiecīgais nodokļu maksātājs, kurš vada shēmas īstenošanu.

Ikviens attiecīgais nodokļu maksātājs tiek atbrīvots no informācijas iesniegšanas pienākuma tikai tiktāl, ciktāl tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju, kas minēta 14. punktā, jau ir iesniedzis cits attiecīgais nodokļu maksātājs.

11.

Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai katram attiecīgajam nodokļu maksātājam pieprasītu iesniegt nodokļu iestādei informāciju par to, kā tas ir izmantojis shēmu katrā gadā, kad tā izmantota.

▼C1

12.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem un attiecīgajiem nodokļu maksātājiem iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuru pirmais posms īstenots laikposmā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Starpnieki un attiecīgie nodokļu maksātāji attiecīgi iesniedz informāciju par minētajām ziņojamajām pārrobežu shēmām līdz 2020. gada 31. augustam.

▼M5

13.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta informācija saskaņā ar šā panta 1. līdz 12. punktu, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo šā panta 14. punktā minēto informāciju visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu.

14.

Informācijā, ko dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo saskaņā ar 13. punktu, ietver attiecīgi šādus datus:

▼M8

starpnieku, kas nav starpnieki, kuri ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma tā iemesla dēļ, ka uz viņiem attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saskaņā ar 5. punktu, un attiecīgo nodokļu maksātāju identifikācija, tostarp vārds/nosaukums, dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), rezidences vieta nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un – attiecīgā gadījumā – personas, kuras ir ar attiecīgo nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;

▼M5

informācija par IV pielikumā izklāstītajām pazīmēm, kuru dēļ par pārrobežu shēmu ir jāziņo;

▼M8

kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, citstarp tās vispārzināmais nosaukums, ja tāds ir, un attiecīgo vienošanos apraksts, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu palīdzēt kompetentajai iestādei novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizpaužot komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu vai komercprocesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

▼M5

datums, kad ir uzsākts vai tiks uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms;

informācija par valsts regulējumu, kas veido ziņojamās pārrobežu shēmas pamatu;

ziņojamās pārrobežu shēmas vērtība;

tās attiecīgā(-o) nodokļu maksātāja(-u) dalībvalsts un jebkuru citu dalībvalstu identifikācija, uz kurām varētu attiekties ziņojamā pārrobežu shēma;

jebkuru tādu citu personu identifikācija dalībvalstī, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma, norādot, ar kurām dalībvalstīm šādas personas ir saistītas.

15.

Tas, ka nodokļu iestāde nereaģē uz ziņojamu pārrobežu shēmu, nenozīmē nekādu piekrišanu šajā shēmā iekļautajām darbībām vai nodokļu regulējuma piemērošanai attiecībā uz šo shēmu.

16.

Lai veicinātu šā panta 13. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija kopā ar procedūru, ar ko nosaka 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu, pieņem praktiskus pasākumus, kuri vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 14. punktā izklāstītās informācijas paziņošanu.

17.

Komisijai nav piekļuves 14. punkta a), c) un h) apakšpunktā minētajai informācijai.

18.

Automātiskā informācijas apmaiņa notiek viena mēneša laikā no tā ceturkšņa beigām, kurā informācija tika iesniegta. Pirmo reizi informāciju paziņo līdz 2020. gada 31. oktobrim.

▼M7

8.ac pants

Platformu operatoru paziņotās informācijas obligātās automātiskās apmaiņas darbības joma un nosacījumi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem veikt pienācīgas pārbaudes procedūras un izpildīt ziņošanas prasības, kas noteiktas V pielikuma II un III iedaļā. Katra dalībvalsts arī nodrošina šādu pasākumu efektīvu īstenošanu un ievērošanu saskaņā ar V pielikuma IV iedaļu.

Saskaņā ar piemērojamajām pienācīgas pārbaudes procedūrām un ziņošanas prasībām, kas ietvertas V pielikuma II un III iedaļā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notikusi ziņošana saskaņā ar 1. pantu, izmantojot automātisku informācijas apmaiņu, 3. punktā noteiktajā termiņā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma II iedaļas D punkta nozīmē un kur Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus, šādu informāciju par katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums:

Ziņojošā platformas operatora nosaukums, juridiskā adrese, NMIN un attiecīgā gadījumā individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, vārds un uzvārds, un Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir Vienība, juridiskais nosaukums;

Galvenā adrese;

Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, NMIN, norādot katru izdošanas dalībvalsti, vai, ja NMIN nav, Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, dzimšanas vieta;

Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir Vienība, uzņēmuma reģistrācijas numurs;

Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, dzimšanas datums;

tā Finanšu konta identifikators, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ciktāl tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma II iedaļas D punkta nozīmē, nav paziņojusi visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

ja tas atšķiras no Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārda, uzvārda / nosaukuma, papildus Finanšu konta identifikatoram – finanšu konta, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, turētāja vārds, uzvārds / nosaukums, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram, kā arī jebkāda cita finanšu identifikācijas informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju;

katra dalībvalsts, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents, kas noteikta saskaņā ar V pielikuma II iedaļas D punktu;

kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, par kurām tā tika samaksāta vai kreditēta;

visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošā platforma;

▼M8

Identifikācijas pakalpojuma identifikators un izdevēja dalībvalsts, ja Ziņojošais platformas operators paļaujas uz tiešu Pārdevēja identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko darījusi pieejamu dalībvalsts vai Savienība, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un nodokļu rezidenci; šādos gadījumos c)–g) punktā norādītā informācija Identifikācijas pakalpojuma identifikatora izdevējai dalībvalstij nav jāziņo.

▼M7

Ja Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus, paziņo šādu papildu informāciju:

katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi V pielikuma II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais zemes reģistrācijas numurs vai tā ekvivalents saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas, ja pieejams;

kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, kas veiktas saistībā ar katru Parādīto īpašumu;

ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

Ziņošana, ievērojot šā panta 2. punktu, notiek, izmantojot 20. panta 4. punktā minēto standarta elektronisko formātu, divu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies Pārskata periods, uz kuru attiecas Ziņojošā platformas operatora ziņošanas prasības. Pirmo informāciju paziņo par Pārskata periodiem no 2023. gada 1. janvāra.

Lai izpildītu ziņošanas prasības, ievērojot šā panta 1. punktu, katra dalībvalsts paredz vajadzīgos noteikumus, lai pieprasītu Ziņojošajam platformas operatoram V pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrēties Savienībā. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde šādam Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru.

Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem Ziņojošais platformas operators var izvēlēties reģistrēties vienas vienīgas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti V pielikuma IV iedaļas F punktā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu, ka Ziņojošajam platformas operatoram V pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē, kura reģistrācija ir anulēta saskaņā ar V pielikuma IV iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, var atļaut veikt atkārtotu reģistrāciju tikai ar nosacījumu, ka tas attiecīgās dalībvalsts iestādēm sniedz pienācīgas garantijas par savu apņemšanos izpildīt ziņošanas prasības Savienībā, tostarp visas vēl neizpildītās ziņošanas prasības.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību, kas vajadzīga, lai reģistrētu un identificētu Ziņojošos platformu operatorus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja Platformas operatoru uzskata par Izslēgto platformas operatoru, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā saskaņā ar V pielikuma I iedaļas A punkta 3. apakšpunktu ir iesniegts pierādījums, par to attiecīgi informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp par visām turpmākajām izmaiņām.

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim izveido centrālo reģistru, kurā reģistrē informāciju, kas jāziņo saskaņā ar šā panta 5. punktu un kas jāsniedz saskaņā ar V pielikuma IV iedaļas F punkta 2. apakšpunktu. Minētais centrālais reģistrs ir pieejams visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nosaka, vai informācija, ar kuru ir jāapmainās automātiski saskaņā ar vienošanos starp attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, V pielikuma I iedaļas A punkta 7. apakšpunkta nozīmē ir līdzvērtīga informācijai, kas minēta V pielikuma III iedaļas B punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalsts, kas pieprasa pirmajā daļā minēto pasākumu, nosūta Komisijai pamatotu pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, tā viena mēneša laikā paziņo par to dalībvalstij, un tā iesniedz attiecīgo informāciju 26. panta 2. punktā minētajai komitejai.

Rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Komisija pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir noslēgusi kompetento iestāžu nolīgumu ar ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus no darbībām, kuras palīdz veikt Platformas.

Nosakot, vai informācija attiecībā uz Attiecīgo darbību ir līdzvērtīga pirmās daļas nozīmē, Komisija pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā šādas informācijas pamatā esošais režīms atbilst tam, kas minēts V pielikumā, jo īpaši attiecībā uz:

Ziņojošā platformas operatora, Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, Attiecīgās darbības definīcijām;

ii)

procedūrām, kas piemērojamas, lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums;

iii)

ziņošanas prasībām; un

iv)

noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kurām jābūt ieviestām ārpus Savienības esošās jurisdikcijās, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas minētajā režīmā noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un nodrošināta atbilstība tām.

To pašu procedūru piemēro, lai noteiktu, ka informācija vairs nav līdzvērtīga.

▼M8

8.ad pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, sniegtās informācijas obligātās automātiskās apmaiņas tvērums un nosacījumi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus nolūkā pieprasīt, lai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, pildītu ziņošanas prasības un veiktu pienācīgas pārbaudes procedūras, kas noteiktas attiecīgi VI pielikuma II un III iedaļā. Katra dalībvalsts arī nodrošina šādu pasākumu efektīvu īstenošanu un ievērošanu saskaņā ar VI pielikuma V iedaļu.

Ievērojot piemērojamajās ziņošanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras, kas ietvertas VI pielikuma II un III iedaļā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek šā panta 1. punktā minētā ziņošana, izmantojot automātisku apmaiņu, šā panta 6. punktā noteiktajā termiņā paziņo šā panta 3. punktā minēto informāciju attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 21. pantam.

Dalībvalsts kompetentā iestāde par katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz šādu informāciju:

katra Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds/nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un, ja lietotājs ir fiziska persona, dzimšanas datums un vieta, un, ja lietotājs ir Vienība, kura pēc VI pielikuma III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, paļaujas uz tiešu Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība dara pieejamu, lai pārliecinātos par Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām, informācija, kas jāsniedz Identifikācijas pakalpojuma identifikatora izdevējai dalībvalstij par Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vārds/nosaukums, Identifikācijas pakalpojuma identifikators un izdošanas dalībvalsts, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, vārds/nosaukums, adrese, NMIN un, ja tāds ir, 7. punktā minētais individuālais identifikācijas numurs un globālais juridiskās personas identifikators;

par katru Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veidu attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgā gadījumā citā atbilstošā pārskata periodā ir veicis Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi:

Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veida pilns nosaukums;

ii)

kopējā samaksātā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret Bezseguma valūtu;

iii)

kopējā saņemtā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret Bezseguma valūtu;

iv)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

vi)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits;

vii)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz pārvedumiem Lietotājam, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas ii) un iv) punkts;

viii)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz pārvedumiem, kurus veicis Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas iii), v) un vi) punkts; un

▼C2

ix)

kopējā patiesā tirgus vērtība, kā arī to Pārvedumu vienību kopskaits, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veicis uz Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 18) punktā definētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu iestādi.

▼M8

Pirmās daļas c) apakšpunkta ii) un iii) punkta vajadzībām par samaksāto vai saņemto summu ziņo tajā Bezseguma valūtā, kurā tā samaksāta vai saņemta. Ja summas ir samaksātas vai saņemtas vairākās Bezseguma valūtās, par summām ziņo vienā Bezseguma valūtā, kas konvertēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Pirmās daļas c) apakšpunkta iv)–ix) punkta vajadzībām patieso tirgus vērtību nosaka un ziņo vienā Bezseguma valūtā, kas novērtēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Sniegtajā informācijā norāda Bezseguma valūtu, kurā tiek uzrādīta katra summa.

Lai veicinātu šā panta 3. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus, citstarp pasākumus, lai standartizētu minētajā punktā minētās informācijas paziņošanu, kā daļu no 20. panta 5. punktā paredzētās standarta veidlapas izveides procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Komisijai nav piekļuves 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai informācijai.

Paziņošana, ievērojot šā panta 3. punktu, notiek, izmantojot 20. panta 5. punktā minēto standarta datorizēto formātu, deviņos mēnešos pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru attiecas ziņošanas prasības, kas piemērojamas Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus. Pirmo informāciju par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu paziņo no 2026. gada 1. janvāra.

Lai izpildītu 1. punktā minētās ziņošanas prasības, katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu Kriptoaktīvu operatoram reģistrēties Savienībā. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde šādam Kriptoaktīvu operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru.

Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem Kriptoaktīvu operators reģistrējas vienas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta noteikumiem.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, ka Kriptoaktīvu operatoram, kura reģistrācija ir atsaukta saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, var atļaut atkal reģistrēties tikai tad, ja tas attiecīgās dalībvalsts iestādēm iesniedz attiecīgu apliecinājumu attiecībā uz apņemšanos ievērot ziņošanas prasības Savienībā, citstarp izpildīt visas neizpildītās ziņošanas prasības.

Šā panta 7. punkts netiek piemērots Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem VI pielikuma IV iedaļas B punkta 1. apakšpunkta izpratnē.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktiskos un tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi Kriptoaktīvu operatoru reģistrācijai un identifikācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

10.

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim izveido Kriptoaktīvu operatoru reģistru, kurā reģistrē informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta 2. apakšpunktu. Minētais Kriptoaktīvu operatoru reģistrs ir pieejams visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

11.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pēc jebkuras dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nosaka, vai informācija, ar kuru ir automātiski jāapmainās saskaņā ar nolīgumu starp attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, atbilst VI pielikuma II iedaļas B punktā norādītajai informācijai VI pielikuma IV iedaļas F punkta 5. apakšpunkta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalsts, kas pieprasa pirmajā daļā minēto pasākumu, nosūta Komisijai pamatotu pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visas informācijas, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un precizē, kāda papildu informācija ir vajadzīga. Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, tā viena mēneša laikā informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un iesniedz attiecīgo informāciju 26. panta 1. punktā minētajai komitejai.

Komisija, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem tikai attiecībā uz dalībvalsts noslēgtu kompetentās iestādes nolīgumu ar ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kurā paredzēta automātiska informācijas apmaiņa par personu vai Vienību, kas ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, klients, lai veiktu dalībvalsts noslēgtus Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi.

Nosakot, vai informācija ir atbilstoša informācija pirmās daļas nozīmē attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, Komisija pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā režīms, uz kuru balstās šāda informācija, atbilst VI pielikumā noteiktajam, jo īpaši attiecībā uz:

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, definīcijām;

procedūrām, kas piemērojamas, lai identificētu Lietotājus, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

ziņošanas prasībām;

Šajā punktā izklāstīto procedūru piemēro arī, lai noteiktu, ka informācija vairs nav atbilstoša VI pielikuma IV iedaļas F punkta 5. apakšpunkta nozīmē.

12.

Neatkarīgi no 11. punkta, ja starptautiskais standarts ziņošanai un automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem ir noteikts kā minimālais standarts vai līdzvērtīgs standarts, jebkādi Komisijas lēmumi ar īstenošanas aktiem par to, vai informācija, kuras automātiska apmaiņa ir nepieciešama saskaņā ar šā standarta īstenošanu un kompetentās iestādes nolīgumu starp attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, ir atbilstoša informācija, vairs nav nepieciešami. Šo informāciju uzskata par atbilstošu informācijai, kas tiek prasīta saskaņā ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka starp visu attiecīgo dalībvalstu un ārpus Savienības esošu jurisdikciju kompetentajām iestādēm ir noslēgts kompetento iestāžu nolīgums, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par personu vai Vienību, kas ir tāda Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klients, kurš sniedz ziņojumus, lai veiktu Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Šajā pantā un VI pielikumā paredzētos atbilstīgos noteikumus šādiem nolūkiem vairs nepiemēro.

▼M9

8.ae pants

Iesniegšanas formāts un informācijas apmaiņa attiecībā uz Virsnodokļa informācijas deklarācijām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2523 44. pantu

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai Direktīvas (ES) 2022/2523 44. pantā paredzētā iesniegšanas pienākumu izpildei SU grupas sastāvā esošai vienībai prasītu izmantot šīs direktīvas VII pielikuma IV iedaļā noteikto standarta veidni.

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas Virsnodokļa informācijas deklarāciju ir saņēmusi no galīgā mātesuzņēmuma vai izraudzītās iesniedzējas vienības, kā minēts Direktīvas (ES) 2022/2523 44. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, automātiskas informācijas apmaiņas veidā un saskaņā ar šādu izplatīšanas pieeju paziņo:

Virsnodokļa informācijas deklarācijas Vispārīgo iedaļu Īstenošanas dalībvalstij, kurā atrodas SU galīgais mātesuzņēmums vai sastāvā esošās vienības;

Virsnodokļa informācijas deklarācijas Vispārīgo iedaļu, izņemot tās 1.4. iedaļā iekļauto virslīmeņa kopsavilkuma informāciju, Dalībvalstīm, kuras piemēro tikai kvalificētu vietējo virsnodokli (QDTT):

kurās atrodas SU grupas sastāvā esošās vienības;

ii)

kurās atrodas SU grupas kopuzņēmums vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks, ja dalībvalstī kopuzņēmumiem tiek piemērots kvalificēts vietējais virsnodoklis;

iii)

kurās dalībvalstī tiek piemērots kvalificēts vietējais virsnodoklis attiecībā uz SU grupas sastāvā esošu vienību bez valstspiederības vai kopuzņēmumu bez valstspiederības;

vienu vai vairākas Virsnodokļa informācijas deklarācijas Ar jurisdikciju saistītās iedaļas dalībvalstīm, kurām ir tiesības uzlikt nodokli saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2523, tostarp kvalificētu vietējo virsnodokli, attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas šādas Ar jurisdikciju saistītas iedaļas.

Neatkarīgi no pirmās daļas c) apakšpunkta UTPR jurisdikcijām, kuru UTPR procentuālā daļa ir nulle, iesniedz tikai to Virsnodokļa informācijas deklarācijas daļu, kas satur informāciju par virsnodokļa attiecināšanu saskaņā ar UTPR attiecībā uz minēto jurisdikciju, turklāt šāda informācija atbilst izrakstam no Virsnodokļa informācijas deklarācijas 3.4.3. iedaļas, un Īstenošanas dalībvalstij, kurā atrodas galīgais mātesuzņēmums, iesniedz visas Ar jurisdikciju saistītās iedaļas.

Dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo Virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas saņemta, ievērojot 2. punktu, un minētā paziņošana notiek ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc termiņa, kas noteikts tās iesniegšanai par attiecīgo Pārskata fiskālo gadu.

Dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo Virsnodokļa informācijas deklarāciju, kas saņemta pēc iesniegšanas termiņa, un minētā paziņošana notiek ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās saņemšanas dienas.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu šā panta 2. punktā minēto paziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Komisijai nav piekļuves 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajai informācijai.

Šā panta 2., 3. un 4. punktā minētā informācijas paziņošana notiek, izmantojot standarta elektronisku formātu, kas minēts 20. panta 4. punktā.

▼M9

8b. pants

Statistika par automātisko apmaiņu

Dalībvalstis reizi gadā iesniedz Komisijai statistiku par automātiskās informācijas apmaiņas apjomu saskaņā ar 8. panta 1. un 3.a punktu, 8.aa pantu, 8.ac pantu un 8.ae pantu, kā arī informāciju par administratīvām un citām attiecīgām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar notikušo apmaiņu un visām iespējamām izmaiņām gan attiecībā uz nodokļu administrācijām, gan trešām personām.

▼B

III

IEDAĻA

Spontāna informācijas apmaiņa

9. pants

Spontānas informācijas apmaiņas darbības joma un nosacījumi

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei 1. panta 1. punktā minēto informāciju jebkurā no šiem gadījumiem:

vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka otrā dalībvalstī varētu rasties nodokļu zudums;

persona, kam ir nodokļu saistības, saņem nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem vienā dalībvalstī, kas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai nodokļu saistības otrā dalībvalstī;

komercdarījumi, ko persona, kam ir nodokļu saistības vienā dalībvalstī, veic ar personu, kam ir nodokļu saistības citā dalībvalstī, notiek ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tā, lai vienā vai otrā dalībvalstī vai arī abās dalībvalstīs varētu rasties nodokļu ietaupījumi;

dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;

informācija, ko kādai dalībvalstij nosūtījusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības šajā dalībvalstī.

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc savas iniciatīvas paziņot citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tām zināmu un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm iespējami noderīgu informāciju.

▼M9

9.a pants

Sadarbība saistībā ar labojumiem, atbilstību un izpildi attiecībā uz Virsnodokļa informācijas deklarācijām

Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka ir nepieciešami acīmredzamu kļūdu labojumi informācijā, kas iekļauta saskaņā ar 8.ae pantu paziņotā Virsnodokļa informācijas deklarācijā, kuru iesniedzis galīgais mātesuzņēmums vai izraudzītā iesniedzēja vienība, kura atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā, tā par to bez nepamatotas kavēšanās paziņo otras dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja kompetentā iestāde, kas saņēmusi paziņojumu, piekrīt, ka informācija Virsnodokļa informācijas deklarācijā ir jālabo, tā bez nepamatotas kavēšanās veic piemērotus pasākumus, lai iegūtu labotu virsnodokļa informācijas deklarāciju no attiecīgā galīgā mātesuzņēmuma vai izraudzītās iesniedzējas vienības. Tā bez nepamatotas kavēšanās paziņo laboto virsnodokļa informācijas deklarāciju visām kompetentajām iestādēm, attiecībā uz kurām notiek šādas informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde no vienas vai vairākām sastāvā esošām vienībām, kuras atrodas tās dalībvalstī, ir saņēmusi paziņojumu par to, ka šādu sastāvā esošo vienību Virsnodokļa informācijas deklarācija bija jāiesniedz galīgajam mātesuzņēmumam vai izraudzītajai iesniedzējai vienībai, kura atrodas citā dalībvalstī, bet Virsnodokļa informācijas deklarācijā iekļautās informācijas paziņošana netika veikta 8.ae panta 3. punktā vai 27.d panta 3. un 4. punktā noteiktajos termiņos, tā bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai kompetentajai iestādei, ka informācija nav saņemta. Kompetentā iestāde, kas saņēmusi paziņojumu, bez nepamatotas kavēšanās nosaka iemeslu, kāpēc nav veikta attiecīgās Virsnodokļa informācijas deklarācijas paziņošana, un viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas informē kompetento iestādi, tostarp attiecīgā gadījumā norādot paredzamo datumu apmaiņai ar Virsnodokļa informācijas deklarāciju. Kā paredzamo datumu apmaiņai nosaka dienu, kas nav vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad ir saņemts paziņojums par trūkstošo apmaiņu.

▼B

10. pants

Termiņi

Kompetentā iestāde, kurai kļūst pieejama 9. panta 1. punktā minētā informācija, nosūta šo informāciju attiecīgai jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei tik drīz, cik vien iespējams, un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad informācija kļuvusi pieejama.

Kompetentā iestāde, kurai saskaņā ar 9. pantu ir paziņota informācija, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina informācijas saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju.

III

NODAĻA

CITAS ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS FORMAS

IEDAĻA

Atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās

11. pants

Darbības joma un nosacījumi

▼M7

Lai apmainītos ar 1. panta 1. punktā minēto informāciju, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai pirmās minētās dalībvalsts pilnvaroti ierēdņi saskaņā ar otrās minētās dalībvalsts noteikto procedūru:

atrastos birojos, kuros pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;

būtu klāt administratīvās procedūrās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā;

piedalītos administratīvās procedūrās, ko veic pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde atbild uz pirmajā daļā minēto pieprasījumu 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, apstiprinot savu piekrišanu vai paziņojot pamatotu atteikumu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kam pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi var piekļūt, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz to kopijas.

▼B

►M7 Ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi administratīvo procedūru laikā ir klāt vai piedalās administratīvajās procedūrās, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, viņi var izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus, ņemot vērā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts noteikto procedūru. ◄

Pieprasījuma saņēmēja iestāde jebkuru tās personas atteikšanos respektēt pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņu veiktos pārbaudes pasākumus, attiecībā uz kuru tiek veikta izmeklēšana, uzskata par līdzvērtīgu atteikumam pakļauties pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts pilnvarotiem ierēdņiem, kas atrodas citā dalībvalstī saskaņā ar 1. punktu, vienmēr jāspēj uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kurš apliecina to identitāti un oficiālo statusu.

IEDAĻA

Vienlaicīgas pārbaudes

12. pants

Vienlaicīgas pārbaudes

Ja divas vai vairākas dalībvalstis vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām to kopīgās vai papildinošās interesēs, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro 2., 3. un 4. punkta noteikumus.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu. Tā paziņo attiecīgo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli.

Tā norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.

▼M7

Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj, vai tā vēlas piedalīties vienlaicīgās pārbaudēs. Tā apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, 60 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas.

▼B

Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu.

▼M7

IIa

IEDAĻA

Kopīgas revīzijas

12.a pants

Kopīgas revīzijas

Vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts (vai citu dalībvalstu) kompetento iestādi veikt kopīgu revīziju. Pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes atbild uz pieprasījumu veikt kopīgu revīziju 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pamatotu iemeslu dēļ pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes var noraidīt dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt kopīgu revīziju.

Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic kopīgas revīzijas iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā, tostarp attiecībā uz valodu lietojuma kārtību, un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūras prasībām, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Katrā dalībvalstī, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgās revīzijas uzraudzību un koordinēšanu minētajā dalībvalstī.

To dalībvalstu ierēdņu tiesības un pienākumus, kuri piedalās kopīgajā revīzijā, ja viņi ir klāt darbībās, ko veic citā dalībvalstī, nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Nodrošinot atbilstību tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, citas dalībvalsts ierēdņi neīsteno nekādas pilnvaras, kas pārsniegtu to pilnvaru tvērumu, kuras viņiem piešķirtas saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.

Neskarot 2. punktu, dalībvalsts, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, veic vajadzīgos pasākumus, lai:

ļautu citu dalībvalstu ierēdņiem, kas piedalās kopīgas revīzijas darbībās, izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar tās dalībvalsts ierēdņiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, ņemot vērā procedūru, ko noteikusi dalībvalsts, kurā šīs darbības notiek;

nodrošinātu to, ka kopīgās revīzijas darbībās savāktos pierādījumus, tostarp attiecībā uz to pieņemamību, var novērtēt saskaņā ar tādiem pašiem juridiskajiem nosacījumiem kā gadījumā, ja revīziju veic dalībvalstī, kur tajā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu; un

nodrošinātu to, ka personai(-ām), uz kuru(-ām) attiecas vai kuru(-as) skar kopīga revīzija, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tādas revīzijas gadījumā, kurā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu.

Ja divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes veic kopīgu revīziju, tās cenšas vienoties par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgo revīziju, un cenšas panākt vienošanos par revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz kopīgās revīzijas rezultātiem. Kopīgās revīzijas konstatējumus iekļauj galīgajā ziņojumā. Jautājumus, par kuriem kompetentās iestādes vienojas, atspoguļo galīgajā ziņojumā un ņem vērā attiecīgajos instrumentos, ko pēc minētās kopīgās revīzijas izdevušas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes.

Ņemot vērā šā punkta pirmo daļu, darbības, ko dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās ierēdņi veic pēc kopīgas revīzijas, un jebkādi citi šajā dalībvalstī turpmāk notiekošie procesi, piemēram, nodokļu iestāžu lēmumi, ar to saistītais pārsūdzības vai vienošanās process, notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Revidētajām personām paziņo par kopīgās revīzijas rezultātiem, tostarp par galīgā ziņojuma kopiju, 60 dienu laikā pēc galīgā ziņojuma izdošanas.

▼B

III

IEDAĻA

Administratīvais paziņojums

13. pants

Paziņojuma pieprasījums

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma citas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgu instrumentu paziņošanu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, paziņo adresātam visus tos instrumentus un lēmumus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts administratīvās iestādes un kuri attiecas uz šajā direktīvā aplūkoto nodokļu tiesību aktu piemērošanu tās teritorijā.

Paziņojuma pieprasījumos norāda paziņojamā instrumenta vai lēmuma priekšmetu un precizē adresāta vārdu un adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, un jo īpaši par dienu, kurā instruments vai lēmums paziņots adresātam.

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz veikt paziņojumu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo dokumentu paziņošanu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, tā nevar veikt paziņojumu pati vai ja šāds paziņojums radītu nesamērīgas grūtības. Dalībvalsts kompetentā iestāde citas dalībvalsts teritorijā esošai personai var tiešā veidā ar ierakstītu pasta sūtījumu vai elektroniski paziņot jebkuru dokumentu.

IEDAĻA

Atsauksme

14. pants

Nosacījumi

Ja kompetentā iestāde sniedz informāciju saskaņā ar 5. vai 9. pantu, tā var lūgt kompetento iestādi, kas saņem informāciju, nosūtīt atsauksmi par to. Ja tiek lūgta atsauksme, kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, neskarot tās dalībvalstī piemērojamos noteikumus par nodokļu slepenības saglabāšanu un datu aizsardzību, nosūta atsauksmi tai kompetentajai iestādei, kas informāciju sniegusi, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tapuši zināmi pieprasītās informācijas izmantošanas rezultāti. Komisija nosaka praktiskus pasākumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalstu kompetentās iestādes nosūta atsauksmes par automātisko informācijas apmaiņu citām attiecīgajām dalībvalstīm reizi gadā saskaņā ar praktiskiem pasākumiem, par kuriem panākta divpusēja vienošanās.

IEDAĻA

Labākās prakses un pieredzes apmaiņa

15. pants

Darbības joma un nosacījumi

Dalībvalstis kopā ar Komisiju pārbauda un izvērtē administratīvo sadarbību saskaņā ar šo direktīvu un apmainās ar savu pieredzi, lai uzlabotu šo sadarbību un vajadzības gadījumā izstrādātu noteikumus attiecīgajās jomās.

Dalībvalstis var kopīgi ar Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par jebkādiem aspektiem, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai apmainītos ar labāko praksi un pieredzi.

NODAĻA

ADMINISTRATĪVO SADARBĪBU REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

16. pants

Informācijas un dokumentu nodošana

▼M8

Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai novērtētu, pārvaldītu un piemērotu dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, kā arī PVN, citiem netiešajiem nodokļiem, muitas nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

▼B

Šādu informāciju var izmantot arī, lai novērtētu un izpildītu citus nodokļus un nodevas, uz kuriem attiecas 2. pants Padomes Direktīvā 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz noteiktiem nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem ( 5 ), vai lai novērtētu un izpildītu sociālā nodrošinājuma obligātās iemaksas.

To tāpat var izmantot saistībā ar tiesvedību un administratīvām procedūrām, kurās nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, neskarot vispārējas tiesību normas un noteikumus, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādā tiesvedībā.

▼M7

Ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju, kas saskaņā ar šo direktīvu sniedz informāciju, un tikai tādā mērā, kādā tas atļauts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras kompetentā iestāde šo informāciju saņem, informāciju un dokumentus, kas saņemti saskaņā ar šo direktīvu, var izmantot citiem nolūkiem nekā tiem, kas paredzēti 1. punktā. Šādu atļauju piešķir, ja informāciju līdzīgos nolūkos drīkst izmantot dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde informāciju ir sniegusi.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var nosūtīt visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar nolūkiem (papildus tiem, kas minēti 1. punktā), kuriem saskaņā ar tās tiesību aktiem var izmantot informāciju un dokumentus. Kompetentā iestāde, kas saņem informāciju un dokumentus, saņemto informāciju un dokumentus bez šā punkta pirmajā daļā minētās atļaujas var izmantot jebkuram no paziņotājas dalībvalsts uzskaitītajiem nolūkiem.

▼M8

Kompetentā iestāde, kas saņem informāciju un dokumentus, var izmantot saņemto informāciju un dokumentus bez šā punkta pirmajā daļā minētās atļaujas arī jebkādiem mērķiem, uz kuriem attiecas akts, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, un šādā nolūkā kopīgot tos ar kompetento iestādi, kas attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par ierobežojošiem pasākumiem.

▼M8

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei 1. punktā minētajos nolūkos, tā var nosūtīt minēto informāciju minētās trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei ar noteikumu, ka šī nosūtīšana norit saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Tā informē dalībvalsts kompetento iestādi, no kuras informācija nākusi, par savu ieceri nosūtīt minēto informāciju trešajai dalībvalstij. Informācijas izcelsmes dalībvalsts var iebilst pret šādu informācijas nosūtīšanu 15 kalendārajās dienās no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu no dalībvalsts par vēlmi nosūtīt informāciju.

▼B

Atļauju saskaņā ar 2. punktu izmantot informāciju, kura nosūtīta saskaņā ar 3. punktu, var piešķirt tikai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras informācija nākusi.

Informāciju, ziņojumus, pārskatus un jebkādus citus dokumentus vai to apstiprinātus norakstus vai izrakstus no tiem, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde ieguvusi un nosūtījusi pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šo direktīvu, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes var izmantot kā pierādījumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā minētās dalībvalsts iestādes sniegtu līdzīgu informāciju, ziņojumus, pārskatus un jebkādus citus dokumentus.

▼M3

Neatkarīgi no šā panta 1.–4. punkta informāciju, ar kuru dalībvalstis apmainās saskaņā ar 8.aa pantu, izmanto, lai izvērtētu augsta līmeņa transfertcenu riskus un citus riskus, kas saistīti ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, tostarp, lai izvērtētu risku, ka Starptautiskas uzņēmumu grupas dalībnieki neievēro piemērojamos transfertcenu noteikšanas noteikumus, un attiecīgā gadījumā – lai veiktu atbilstošu ekonomisko un statistisko analīzi. Saņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādes transfertcenu noteikšanas korekcijas nebalsta uz informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar 8.aa pantu. Neatkarīgi no iepriekš minētā – informāciju, ar kuru dalībvalstis apmainās saskaņā ar 8.aa pantu, nav aizliegts nodokļu revīzijas laikā izmantot kā pamatu turpmākām pārbaudēm par Starptautiskas uzņēmumu grupas transfertcenu noteikšanu vai citiem nodokļu jautājumiem, un tā rezultātā var veikt atbilstošas korekcijas Sastāvā esošas vienības ar nodokli apliekamajos ienākumos.

▼B

17. pants

Ierobežojumi

Vienas dalībvalsts pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei 5. pantā minēto informāciju ar noteikumu, ka pieprasījuma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, kurus tā attiecīgajos apstākļos būtu varējusi izmantot, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamo mērķu sasniegšanu.

Šī direktīva pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij neuzliek par pienākumu veikt pārbaudes vai paziņot informāciju, ja šādas pārbaudes veikšana vai pieprasītās informācijas ievākšana pašas vajadzībām būtu pretrunā ar tās tiesību aktiem.

Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt līdzīgu informāciju.

Var atteikties sniegt informāciju, ja tas izraisītu komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai ja informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par informācijas pieprasījuma atteikuma iemesliem.

18. pants

Pienākumi

Ja dalībvalsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo direktīvu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts izmanto tās informācijas vākšanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja minētai dalībvalstij šāda informācija, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Minētais pienākums neskar 17. panta 2., 3. un 4. punktu, ko nekādā veidā nevar interpretēt kā tādu, kas pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka informācija nav vajadzīga tās iekšējām interesēm.

Šīs direktīvas 17. panta 2. un 4. punktu nekādā veidā nevar interpretēt kā tādu, kas dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalsts var atteikties no pieprasītās informācijas nosūtīšanas, ja šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem līdz 2011. gada 1. janvārim un ja šādas informācijas nosūtīšanu varētu noraidīt, pamatojoties uz Direktīvas 77/799/EEK 8. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka tā ir pieprasīta pirms 2011. gada 11. marta.

▼M9

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ievieš efektīvu mehānismu, lai nodrošinātu tās informācijas izmantošanu, kas iegūta, ziņojot vai apmainoties ar informāciju saskaņā ar 8. līdz 8.ae pantu.

▼B

19. pants

Trešai valstij nodrošinātas plašākas sadarbības izvēršana

Ja dalībvalsts nodrošina kādai trešai valstij plašāku sadarbību, nekā paredzēts saskaņā ar šo direktīvu, minētā dalībvalsts nedrīkst atteikties nodrošināt šādu plašāku sadarbību jebkurai dalībvalstij, kura vēlas sākt šādu plašāku savstarpēju sadarbību ar minēto dalībvalsti.

20. pants

Standarta veidlapas un elektroniskie formāti

Informācijas un administratīvo procedūru pieprasījumus saskaņā ar 5. pantu, kā arī atbildes uz tiem, apstiprinājumus, situāciju skaidrojošas papildu informācijas pieprasījumus, paziņojumus par nespēju vai atteikumu sniegt informāciju saskaņā ar 7. pantu pēc iespējas sūta, izmantojot standarta veidlapu, ko saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprinājusi Komisija.

Standarta veidlapām var pievienot ziņojumus, pārskatus un citus dokumentus vai to apstiprinātus norakstus vai izrakstus no tiem.

▼M7

Šā panta 1. punktā minētajā standarta veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju, kas jāsniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei:

tās personas identitāte, par kuru jāveic pārbaude vai izmeklēšana, un – 5.a panta 3. punktā minēto grupas pieprasījumu gadījumā – grupas detalizēts apraksts;

nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta.

▼B

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var tiktāl, ciktāl zināms, un saskaņā ar attīstību starptautiskā mērogā sniegt jebkuras personas vārdu un adresi, kuras īpašumā varētu būt pieprasītā informācija, kā arī jebkādas ziņas, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei varētu atvieglot informācijas iegūšanu.

▼M7

Spontānu informāciju un apstiprinājumu par tās saņemšanu saskaņā attiecīgi ar 9. un 10. pantu, administratīvā paziņojuma pieprasījumus saskaņā ar 13. pantu, atsauksmes saskaņā ar 14. pantu un paziņojumus saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu un 24. panta 2. punktu nosūta, izmantojot standarta veidlapas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M9

Automātisko informācijas apmaiņu, ievērojot 8., 8.ac un 8.ae pantu, veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, kura mērķis ir atvieglot šādu automātisku apmaiņu un kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M8

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta datorizētās veidlapas, citstarp valodu lietojuma kārtību, šādos gadījumos:

automātiskajai informācijas apmaiņai par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu saskaņā ar 8.a pantu – līdz 2017. gada 1. janvārim;

automātiskajai informācijas apmaiņai par ziņojamām pārrobežu shēmām saskaņā ar 8.ab pantu – līdz 2019. gada 30. jūnijam;

automātiskai informācijas apmaiņai par Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, saskaņā ar 8.ad pantu – līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Minētās standarta datorizētās veidlapas nepārsniedz 8.a panta 6. punktā un 8.ab panta 14. punktā un 8.ad panta 3. punktā minētos informācijas apmaiņas elementus un citas šādi saistītas jomas, kas saistītas ar šiem elementiem, kuri ir vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgi 8.a, 8.ab un 8.ad panta mērķus.

Šā punkta pirmajā daļā minētā valodu lietojuma kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 8.a un 8.ab pantā minēto informāciju jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā.

Šajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

▼M3

Automātisko apmaiņu ar informāciju attiecībā uz pārskatu par katru valsti saskaņā ar 8.aa pantu veic, izmantojot III pielikuma III iedaļas 1., 2. un 3. tabulā norādīto standarta veidlapu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem valodu lietojuma kārtību minētajai informācijas apmaiņai. Minētā kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 8.aa pantā minēto informāciju jebkurā no Savienības oficiālajām un darba valodām. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼B

21. pants

Praktiskie pasākumi

Informāciju, ko paziņo saskaņā ar šo direktīvu, pēc iespējas sniedz elektroniski, izmantojot CCN tīklu.

Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka praktiskus pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

▼M1

Komisija ir atbildīga par CCN tīkla jebkāda veida pilnveidošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šīs informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, un par CCN tīkla drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savu sistēmu jebkāda veida pilnveidošanu, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu minētās informācijas apmaiņu, izmantojot CCN tīklu, un savu sistēmu drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai atsevišķai Personai, par ko jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz viņa datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

Dalībvalstis atsakās no visiem prasījumiem atmaksāt izdevumus, kas radušies, piemērojot šo direktīvu, izņemot tādus izdevumus, kas vajadzības gadījumā saistīti ar ekspertiem samaksāto atlīdzību.

▼M2

Noteiktā kārtībā Komisijas Drošības akreditācijas iestādes pienācīgi akreditētas personas minētajai informācijai drīkst piekļūt tikai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs 5. punktā minētā direktorija un CCN tīkla apkopei, uzturēšanai un pilnveidošanai.

▼B

Sadarbības pieprasījumi, tostarp paziņojuma pieprasījumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par kuru pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir vienojušās.

Minētajiem pieprasījumiem tulkojumu pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām pievieno tikai īpašos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda iemeslu, kāpēc tā lūdz tulkojumu.

▼M8

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.ab panta 13., 14. un 16. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.ad panta 2. un 3. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.ad panta 2. un 3. punktu, dalībvalsts kompetentajai iestādei tomēr ir piekļuve tikai tai informācijai, kas attiecas uz minētajā dalībvalstī rezidējošiem Lietotājiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, un Personām, par kurām jāsniedz ziņojums. Komisijai arī ir piekļuve minētajā direktorijā reģistrētajai informācijai, tomēr ar ierobežojumiem, kas noteikti 8.a panta 8. punktā, 8.ab panta 17. punktā un 8.ad panta 5. punktā, un tikai statistikas vākšanas nolūkā saskaņā ar šā panta 7. punktu. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kamēr minētais drošais centrālais direktorijs vēl nedarbojas, 8.a panta 1. un 2. punktā, 8.ab panta 13., 14 un 16. punktā un 8.ad panta 2. un 3. punktā paredzēto automātisko informācijas apmaiņu veic saskaņā ar šā panta 1. punktu un piemērojamiem praktiskajiem pasākumiem.

▼M3

Informāciju, ko paziņo saskaņā ar 8.aa panta 2. punktu, sniedz elektroniski, izmantojot CCN tīklu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus, lai jauninātu CCN tīklu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M7

Komisija izstrādā un sniedz tehnisku un loģistikas atbalstu saistībā ar drošu centrālu saskarni administratīvajai sadarbībai nodokļu jomā, kur dalībvalstis sazinās, izmantojot standarta veidlapas saskaņā ar 20. panta 1. un 3. punktu. Minētajai saskarnei var piekļūt visu dalībvalstu kompetentās iestādes. Statistikas vākšanas nolūkā Komisijai ir piekļuve informācijai par informācijas apmaiņu, kas reģistrēta saskarnē un ko var iegūt automātiski. Komisijai ir piekļuve tikai anonīmiem un apkopotiem datiem. Komisijas piekļuve neskar dalībvalstu pienākumu sniegt statistikas datus par informācijas apmaiņu saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vajadzīgos praktiskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M8

Komisija nodrošina dalībvalstīm rīku, kas ļauj elektroniski un automatizēti pārbaudīt pārskatu sniedzošās vienības, vai nodokļu maksātāja sniegtā NMIN pareizību, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu.

Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā pirmajā daļā minētā instrumenta tehniskos parametrus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼B

22. pants

Īpaši pienākumi

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

nodrošinātu sekmīgu 4. pantā minēto organizācijas pasākumu iekšējo koordināciju;

izveidotu tiešu sadarbību ar citu dalībvalstu iestādēm, kas minētas 4. pantā;

nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto administratīvās sadarbības pasākumu nevainojamu darbību.

▼M7

1.a

Lai īstenotu un izpildītu dalībvalstu tiesību aktus, ar ko īsteno šo direktīvu, un nodrošinātu, ka darbojas administratīvā sadarbība, kuru izveido ar šo direktīvu, dalībvalstis likumā nodokļu iestādēm paredz piekļuvi mehānismiem, procedūrām, dokumentiem un informācijai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 6 ) 13., 30., 31., 32.a un 40. pantā.

▼B

Komisija paziņo katrai dalībvalstij visu vispārīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

▼M8

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis glabā informāciju, kas saņemta, veicot automātisku informācijas apmaiņu saskaņā ar 8.–8.ad pantu, ne ilgāk, kā tas nepieciešams, bet jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus no tās saņemšanas dienas.

▼B

NODAĻA

ATTIECĪBAS AR KOMISIJU

23. pants

Izvērtēšana

Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē to, kā darbojas šajā direktīvā paredzētā administratīvās sadarbība.

Dalībvalstis paziņo Komisijai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, cik efektīva ir saskaņā ar šo direktīvu izveidotā administratīvā sadarbība, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

▼M8

Katra dalībvalsts uzrauga un novērtē administratīvās sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo direktīvu savā dalībvalstī, tostarp tad, kad tā apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu, un reizi gadā paziņo Komisijai sava novērtējuma rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼B

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka to statistikas datu sarakstu, ko dalībvalstis iesniedz šīs direktīvas izvērtēšanai.

▼M2 —————

▼M2

23.a pants

Informācijas konfidencialitāte

Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai paziņota, ievērojot šo direktīvu, Komisija saglabā konfidencialitāti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Savienības iestādēm, un to nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem kā tikai tiem, kuri vajadzīgi, lai noteiktu, vai un cik lielā mērā dalībvalstis izpilda šīs direktīvas prasības.

▼M7

Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 23. pantu, kā arī visus ziņojumus vai dokumentus, kurus Komisija ir izstrādājusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz šādi pārsūtītu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi.

Komisijas izstrādātus ziņojumus un dokumentus, kas minēti pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst izmantot tikai analītiskiem mērķiem, un dalībvalstis informāciju nepublicē un nedara pieejamu nevienai citai personai vai struktūrai, ja nav saņemta nepārprotama Komisijas piekrišana.

Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas Komisija katru gadu var publicēt anonimizētus kopsavilkumus ar statistikas datiem, kurus dalībvalstis tai paziņo saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

▼B

NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

24. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saņem informāciju no trešās valsts, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minētās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, minētā iestāde, ciktāl tas atļauts saskaņā ar nolīgumu ar minēto trešo valsti, var sniegt minēto informāciju tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām minētā informācija varētu noderēt, un visām pieprasījuma iesniedzējām iestādēm.

Kompetentās iestādes saskaņā ar to valsts noteikumiem par personas datu nodošanu trešām valstīm informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo direktīvu, var nodot trešām valstīm, ja ir izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi:

informācijas nodošanai ir piekritusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras informācija nākusi;

attiecīgā trešā valsts apņēmusies nodrošināt sadarbību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu neatbilstību vai nelikumību, kuri, iespējams, ir pretrunā ar nodokļu tiesību aktiem vai tos pārkāpj.

VII

NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▼M7

25. pants

Datu aizsardzība

Uz jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 ( 7 ). Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis ierobežo Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, 14. panta 1. punktā un 15. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 8 ) piemēro jebkurai personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, Regulas (ES) 2018/1725 15. pantā, 16. panta 1. punktā un 17. līdz 21. pantā paredzēto pienākumu un tiesību joma tiek ierobežota, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās intereses.

▼M8

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, starpnieki, Ziņojošie platformu operatori, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, un dalībvalstu kompetentās iestādes tiek uzskatītas par pārziņiem, kas darbojas atsevišķi vai kopā. Tiek uzskatīts, ka Komisija, apstrādājot personas datus šīs direktīvas vajadzībām,personas datus apstrādā pārziņu vārdā, un tā ievēro Regulā (ES) 2018/1725 noteiktās prasības attiecībā uz apstrādātājiem. Apstrādi reglamentē līgums Regulas (ES) 2016/679 28. panta 3. punkta un Regulas (ES) 2018/1725 29. panta 3. punkta nozīmē.

Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esoša Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai starpnieks, vai Ziņojošais platformas operators vai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, atkarībā no konkrētā gadījuma:

informē katru attiecīgo personu par to, ka informācija, kas attiecas uz šo personu, tiks vākta un pārsūtīta saskaņā ar šo direktīvu; un

sniedz katrai attiecīgajai personai visu informāciju, ko šai personai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, pietiekami savlaicīgi, lai šī persona varētu īstenot savas datu aizsardzības tiesības, un jebkurā gadījumā pirms informācijas paziņošanas.

▼M7

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas uzliek Ziņojošajiem platformu operatoriem pienākumu informēt Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, par paziņoto Atlīdzību.

Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šīs direktīvas mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar ikviena datu pārziņa iekšējiem valsts noteikumiem saistībā ar noilgumu.

Dalībvalsts, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, nekavējoties ziņo Komisijai par datu aizsardzības pārkāpumu un jebkādiem turpmākiem korektīviem pasākumiem. Komisija nekavējoties informē visas dalībvalstis par datu aizsardzības pārkāpumu, par kuru tai ir ziņots vai par kuru tā ir uzzinājusi, un par jebkādiem korektīviem pasākumiem.

Katra dalībvalsts var apturēt informācijas apmaiņu ar dalībvalsti(-īm), kurā(-ās) noticis datu aizsardzības pārkāpums, par to rakstiski paziņojot Komisijai un attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm). Šāda apturēšana stājas spēkā nekavējoties.

Dalībvalsts(-is), kurā(-ās) noticis datu aizsardzības pārkāpums, izmeklē, aptur un novērš datu aizsardzības pārkāpumu un, ja datu aizsardzības pārkāpumu nevar nekavējoties un atbilstīgi apturēt, šīs direktīvas nolūkos pieprasa apturēt piekļuvi CCN, par to rakstiski paziņojot Komisijai. Pēc šāda pieprasījuma, šīs direktīvas nolūkos Komisija aptur šādas(-u) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN.

Pēc tam, kad dalībvalsts, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, ziņojusi par datu aizsardzības pārkāpuma novēršanu, Komisija šīs direktīvas nolūkos atjauno attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN. Ja viena vai vairākas dalībvalstis lūdz Komisiju kopīgi pārbaudīt, vai datu aizsardzības pārkāpums ir veiksmīgi novērsts, Komisija pēc šādas pārbaudes šīs direktīvas nolūkos atjauno attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN.

Ja centrālajā direktorijā vai CCN šīs direktīvas nolūkos notiek datu aizsardzības pārkāpums un ja varētu tikt ietekmēta apmaiņa starp dalībvalstīm ar CCN starpniecību, Komisija nekavējoties informē dalībvalstis par datu aizsardzības pārkāpumu un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Šādi korektīvi pasākumi var ietvert piekļuves apturēšanu centrālajam direktorijam vai CCN šīs direktīvas nolūkos, līdz datu aizsardzības pārkāpums ir novērsts.

Dalībvalstis ar Komisijas palīdzību vienojas par praktiskajiem pasākumiem, kas nepieciešami šā panta īstenošanai, tostarp attiecībā uz datu drošības pārkāpumu pārvaldības procesiem saskaņā ar starptautiski atzītu paraugpraksi un attiecīgā gadījumā – vienošanos par kopīgiem datu pārziņiem, datu apstrādātāja un datu pārziņa vienošanos vai to paraugiem.

▼M9

25.a pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un attiecas uz 8.aa līdz 8.ae pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

▼M3

26. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības komiteja nodokļu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 9 ) nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▼M5

27. pants

Ziņojuma sniegšana

Reizi piecos gados pēc 2013. gada 1. janvāra Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.

▼M8 —————

▼M6

27.a pants

Fakultatīva termiņu atlikšana Covid-19 pandēmijas dēļ

Neatkarīgi no termiņiem informācijas iesniegšanai par ziņojamām pārrobežu shēmām, kā norādīts 8.ab panta 12. punktā, dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai starpniekiem un attiecīgajiem nodokļu maksātājiem dotu iespēju līdz 2021. gada 28. februārim iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuru pirmais posms ir īstenots no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Ja dalībvalstis veic 1. punktā minētos pasākumus, tās veic arī vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju, ka:

neatkarīgi no 8.ab panta 18. punkta pirmo informāciju tiktu paziņota līdz 2021. gada 30. aprīlim;

8.ab panta 1. un 7. punktā minētais 30 dienu laikposms informācijas iesniegšanai sāktos līdz 2021. gada 1. janvārim, ja:

ziņojama pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai vai ir gatava īstenošanai, vai ja pirmais tās īstenošanas posms ir veikts no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim, vai

ii)

ja starpnieki 3. panta 21. punkta otrās daļas nozīmē laikposmā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim tieši vai ar citu personu starpniecību sniedz atbalstu, palīdzību vai konsultācijas;

tirgojamu shēmu gadījumā starpnieks pirmo periodisko ziņojumu saskaņā ar 8.ab panta 2. punktu sagatavotu līdz 2021. gada 30. aprīlim.

Neatkarīgi no 8. panta 6. punkta b) apakšpunktā noteiktā termiņa dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācijas paziņošana, kas minēta 8. panta 3.a punktā un attiecas uz 2019. kalendāro gadu vai citu attiecīgo ziņošanas periodu, notiek 12 mēnešu laikā pēc 2019. kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigām.

27.b pants

Atlikšanas laikposma pagarināšana

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko 27. a pantā paredzēto termiņu atlikšanas laikposmu var pagarināt par trīs mēnešiem, ar noteikumu, ka joprojām pastāv Covid-19 pandēmijas radītais nopietnais sabiedrības veselības apdraudējums, šķēršļi un ekonomikas traucējumi un ka dalībvalstis piemēro pārvietošanās ierobežojumu pasākumus.

Priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam iesniedz Padomei vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgo termiņu beigām.

▼M8

27.c pants

Ziņošana un informēšana par NMIN

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai prasītu, ka pārskatu sniedzošā vienība vai pārskatu sniedzošā persona paziņo rezidences dalībvalsts izdotu to personu vai vienību NMIN, par kurām tiek ziņots, un katra dalībvalsts par to informē, ja tas ir skaidri prasīts šīs direktīvas pantos un pielikumos, un ievērojot tos.

Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts, sniedzot 8.a panta 6. punkta a) un k) apakšpunktā minēto informāciju, ja to ir ieguvusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, informācijā iekļauj vienību un personu NMIN, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, kā arī 8.aa panta 3. punkta b) apakšpunktā un 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktā minētajā informācijā – to vienību un personu NMIN, par kurām tiek ziņots.

▼M9

27.d pants

Pirmais Pārskata fiskālais gads un informācijas paziņošana saskaņā ar 8.ae pantu pirmo reizi

Pirmais Pārskata fiskālais gads, par kuru ir jāpaziņo informācija saskaņā ar 8.ae pantu, ir pirmais fiskālais gads, kas sākas no 2023. gada 31. decembra.

Dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās nepiemērot IIR un UTPR, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2523 50. panta 1. punktu, pirmais Pārskata fiskālais gads, par kuru ir jāpaziņo informācija saskaņā ar 8.ae pantu, ir pirmais fiskālais gads pēc šādas izvēles beigām.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās nepiemērot IIR un UTPR, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2523 50. panta 1. punktu, un kuras ir izvēlējušās piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, ievērojot minētās Direktīvas 11. panta 1. punktu, pirmais Pārskata fiskālais gads, par kuru ir jāpaziņo informācija saskaņā ar 8.ae pantu, ir pirmais fiskālais gads, kurā piemēro kvalificēto iekšzemes virsnodokli.

Dalībvalsts kompetentā informāciju saskaņā ar 8.ae pantu attiecībā uz pirmo Pārskata fiskālo gadu paziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc iesniegšanas termiņa.

Jebkurā gadījumā dalībvalstis informāciju saskaņā ar 8.ae pantu pirmo reizi paziņo ne agrāk kā 2026. gada 1. decembrī.

▼B

28. pants

Direktīvas 77/799/EEK atcelšana

Direktīvu 77/799/EEK atceļ no 2013. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

29. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas 8. panta prasības, dalībvalstīs stājas spēkā no 2015. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

31. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M1

I PIELIKUMS

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

Šajā pielikumā nosaka ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kuri jāpiemēro Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, lai dalībvalstis varētu paziņot šīs direktīvas 8. panta 3.a punktā minēto informāciju, veicot automātisku apmaiņu. Šajā pielikumā aprakstīti arī noteikumi un administratīvās procedūras, kurām jābūt dalībvalstu rīcībā, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas iepriekš minētās ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūras un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

▼M8

Ievērojot C līdz F punktu, katra Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz savas dalībvalsts kompetentajai iestādei:

šādu informāciju:

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN, dzimšanas datums un vieta (privātpersonas gadījumā) un tas, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un (ja ir) citas rezidences dalībvalstis un NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums;

vai konts ir kopīgs konts, citstarp kopīgā Kontu turētāju skaits;

konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;

▼M1

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

Turētāja konta gadījumā:

procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

▼M8

jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā;

▼M8

6.a)

Ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa – veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir līdzdalības daļas turētājs; un

▼M1

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts A punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

▼M8

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) NMIN vai dzimšanas datums nav tās Finanšu iestādes lietvedībā, kas sniedz ziņojumus, un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Savienības juridisko instrumentu nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām, un ikreiz, kad tai ir jāatjaunina informācija par Iepriekšpastāvējušu kontu, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

▼M1

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta nodokļu maksātāja identifikācijas numurs nav jāziņo, ja nodokļu maksātāja identifikācijas numuru nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad:

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot to saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, citādi ir vai ir bijis pienākums iegūt un ziņot to saskaņā ar jebkuriem Savienības juridiskajiem instrumentiem, kas ir spēkā vai bija spēkā 2015. gada 5. janvārī; un

tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

▼M8

Neatkarīgi no A punkta 5. apakšpunkta b) punkta un ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz jebkuru skaidri noteiktu kontu grupu neizvēlas citādi, bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas nav jāziņo, ciktāl Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par šādiem bruto ieņēmumiem no šādu Finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas ziņo saskaņā ar 8.ad pantu.

▼M1

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds, norādīts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā pēc gada, uz kuru šī informācija attiecas.

Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada pēdējā dienā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas gada pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGA PĀRBAUDE IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Ievads. Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

Konta turētāja kā dalībvalsts rezidenta identifikācija;

pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) dalībvalstī;

viens vai vairāki tālruņa numuri dalībvalstī un neviens tālruņa numurs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī;

regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu;

pašreiz spēkā esošā pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi dalībvalstī; vai

norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” dalībvalstī, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas dalībvalsts rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā dalībvalsts rezidents, ja:

informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi šajā dalībvalstī, vienu vai vairākus tālruņa numurus šajā dalībvalstī (un nevienu tālruņa numuru Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; un

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz;

informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi šajā dalībvalstī, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; vai

ii)

Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

Elektroniska datu meklēšana. Attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

jebkuras pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākums veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

Konta turētāja rezidences vietas statuss;

Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus:

Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Pazīmju konstatēšanas sekas.

Ja Lielas vērtības kontiem pastiprinātas pārbaudes procedūrā, kas aprakstīta C punktā, ā netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāti Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts kompetentajai iestādei kā nedokumentēts konts.

Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts no 2015. gada 31. decembra, bet kļūst par Lielas vērtības kontu līdz nākamā kalendārā gada pēdējai dienai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru sniedz ziņojumu, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, kuras nav C punkta 4. apakšpunktā aprakstītais klientu apkalpošanas operatora pieprasījums, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts, un Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu tās atkārtoti jāpiemēro, līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta 2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam dalībvalstī ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

Iepriekšpastāvējušu Lielas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2016. gada 31. decembrim. Iepriekšpastāvējušu Zemākas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2017. gada 31. decembrim.

Jebkurš Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir dalībvalsts rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs attiecībā uz šādu dalībvalsti (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašapliecinājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠU VIENĪBU KONTU PIENĀCĪGA PĀRBAUDE

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000 , nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000 , un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

Pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai) lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi dalībvalstī.

Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro D punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, ko tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības, kopējai konta bilancei vai vērtībai nepārsniedzot summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 ; vai

ii)

pašapliecinājumu no Konta turētāja vai dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u), kurā Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000 , jāpabeidz līdz 2017. gada 31. decembrim.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000 , bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM VIENĪBU KONTIEM

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu dalībvalsti.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro A punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

▼M8

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, ja šādas procedūras atbilst Direktīvai (ES) 2015/849. Ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas atbilst Direktīvai (ES) 2015/849, tā Kontrolējošo personu noteikšanai piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.

▼M1

VII IEDAĻA

SPECIĀLIE PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

▼M8

Aa.

Pašapliecinājuma pagaidu trūkums. Izņēmuma gadījumos, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar savlaicīgi saņemt pašapliecinājumu par Jaunu kontu, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz pārskata periodu, kurā konts tika atvērts, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pienācīgas pārbaudes procedūras Iepriekšpastāvējušiem kontiem, līdz šāds pašapliecinājums ir saņemts un apstiprināts.

▼M1

Alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu Kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, var uzskatīt par Finanšu kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

ii)

darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

iii)

kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 .

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir Anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIM, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

A. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus. “Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents dalībvalstī, ja šī filiāle atrodas minētajā dalībvalstī.

“Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks.

▼M8

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas:

pieņem noguldījumus parastā banku vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

tur e-naudu vai Centrālās bankas digitālās valūtas klientu labā.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu; valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem; pārvedamiem vērtspapīriem; vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)

individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)

citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā. Šā panta A punkta 6. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver pakalpojumu, ar ko veic Maiņas darījumus, sniegšanu klientu uzdevumā vai vārdā. “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīvā nefinanšu vienība, jo minētā Vienība izpilda jebkuru no D punkta 8. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Direktīvā (ES) 2015/849.

“Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piem., kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piem., procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, Kriptoaktīvos, par kuriem jāsniedz ziņojumi, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

▼M1

“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

▼M8

Šajā pielikumā “elektroniskā nauda” vai “e-nauda” ir jebkurš produkts, kas ir:

digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

ir saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

ir dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Terminos “elektroniskā nauda” jeb “e-nauda” nav ietverts produkts, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

10.

“Bezseguma valūta” ir jurisdikcijas oficiālā valūta, ko emitē jurisdikcija vai jurisdikcijas norīkota Centrālā banka vai monetārā iestāde un kas pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai nauda dažādās digitālās formās, citstarp banku rezerves un Centrālās bankas digitālās valūtas. Šis termins ietver arī komercbanku naudu un elektroniskās naudas produktus (Elektroniskā nauda).

11.

“Centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla Bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka vai cita monetārā iestāde.

▼C2

12.

“Kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( 10 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

▼M8

13.

“Kriptoaktīvs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš Kriptoaktīvs, kas nav Centrālās bankas digitālā valūta, Elektroniskā nauda, vai jebkurš Kriptoaktīvs, attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir pienācīgi noteicis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.

14.

“Maiņas darījums” ir:

jebkura Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, un Bezseguma valūtu apmaiņa; un

jebkura viena vai vairāku Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, veidu apmaiņa.

▼M1

B. Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

“Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

▼M8

Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot:

attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde; vai

ii)

attiecībā uz Centrālo banku Digitālo valūtu uzturēšanas darbību Kontu turētājiem, kas nav Finanšu iestādes, Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas;

▼M1

Plašas līdzdalības pensiju fonds, Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, Valdības vienības pensiju fonds, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs;

jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura ir iekļauta šīs direktīvas 8. panta 7.a punktā minētajā to Finanšu iestāžu sarakstā, kas nesniedz ziņojumus, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem;

atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

“Valdības vienība” ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvs teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai vairākiem administratīviem teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas neatņemamām daļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

Dalībvalsts vai citas jurisdikcijas “neatņemama daļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir suverēna, oficiāla vai kas ir administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)

Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)

pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības iestādi, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), i) kas galvenokārt sastāv no valdībām; ii) kas ar dalībvalsti ir noslēgušas mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu, un iii) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts valdības un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij.

“Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi;

ii)

vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B. punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem;

iii)

līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B. punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās; vai

iv)

darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000 .

“Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

dalībnieki, kas nav tās dalībvalsts rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

“Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

“Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

sākot no vai pirms 2016. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000 , vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

“Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Ieguldījumu vienību, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība, par Atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar B punkta 9. apakšpunktu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas, ar noteikumu, ka:

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība pēc 2015. gada 31. decembra nav izsniegusi vai neizsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas;

atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība visas šādas akcijas noraksta;

kolektīvo ieguldījumu sabiedrība veic II līdz VII iedaļā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida maksājumam; un

kolektīvo ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir pasākumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un, jebkurā gadījumā, pirms 2018. gada 1. janvāra tiek dzēstas vai imobilizētas.

C. Finanšu konts

“Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu, un:

Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

jebkādu Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un Anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privātpersonai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

▼M8

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur Noguldījumu iestāde. Noguldījumu konts ietver arī:

summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

kontu vai nosacīto kontu, kas atspoguļo visu klienta labā turēto E-naudu; un

kontu, kurā klienta labā tiek turēta viena vai vairākas Centrālās bankas Digitālās valūtas.

▼M1

“Turētāja konts” ir konts (kas nav Apdrošināšanas līgums vai Anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā viena vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

▼M8

“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

Finanšu konts, ko no 2015. gada 31. decembra ir uzturējusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai ar šīs direktīvas grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu (ES) 2023/2226 ( 11 ), – no 2025. gada 31. decembra;

jebkurš Konta turētāja Finanšu konts, neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus) abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļas A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)

saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)

lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo direktīvu.

10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts Finanšu konts, kas atvērts 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai ar šīs direktīvas grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu (ES) 2023/2226, – 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk.

▼M1

11.

“Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12.

“Jauns privātpersonas konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13.

“Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14.

“Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 .

15.

“Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 .

16.

“Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17.

“Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)

attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv)

līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000 , vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

konts, kas atbilst šādām prasībām:

konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii)

iii)

līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes;

iv)

ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000 , piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii)

līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii)

summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv)

līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

tiesas nolēmums vai spriedums;

ii)

nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

—

konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

—

konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

—

konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

—

konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

—

konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii)

tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

iv)

Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

▼M8

uzņēmuma dibināšana vai kapitāla palielināšana, ja konts atbilst šādām prasībām:

—

konts tiek izmantots tikai tāda kapitāla noguldīšanai, ko paredzēts izmantot uzņēmuma dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, kā noteikts likumā;

—

visas kontā turētās summas tiek bloķētas līdz brīdim, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saņem neatkarīgu apstiprinājumu par nodibināšanu vai kapitāla palielināšanu;

—

konts pēc dibināšanas vai kapitāla palielināšanas tiek slēgts vai pārveidots par kontu uz uzņēmuma vārda;

—

visi atmaksājumi, kas izriet no neveiksmīga nodibinājuma vai kapitāla palielinājuma, atskaitot pakalpojumu sniedzēja un tamlīdzīgas maksas, tiek veikti tikai tām personām, kuras iemaksājušas summas; un

—

konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem;

ea)

Noguldījumu konts, kurā ir visa elektroniskā nauda, kas tiek turēta klienta labā, ja slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz 10 000 USD nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā;

▼M1

Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii)

sākot ar vai pirms 2016. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000 , vai lai nodrošinātu, ka jebkurš klienta noguldījums, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāts 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tas ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā;

jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš ir iekļauts šīs direktīvas 8. panta 7.a punktā minētajā Izslēgto kontu sarakstā, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem.

D. Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām sniedz ziņojumu, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām sniedz ziņojumu, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

▼M8

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav:

Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos;

jebkura Vienība, kas ir a) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība;

Valdības vienība;

Starptautiska organizācija;

Centrālā banka; vai

Finanšu iestāde.

▼M1

“Dalībvalsts persona” attiecībā uz katru dalībvalsti ir privātpersona vai Vienība, kas ir jebkuras citas dalībvalsts rezidents saskaņā ar minētās citas dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi jebkuras citas dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

“Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz katru dalībvalsti ir:

jebkura cita dalībvalsts;

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts publicētajā sarakstā un paziņota Eiropas Komisijai;

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

“Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

“Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav Aktīva nefinanšu vienība, vai ii) A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

“Aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)

tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā;

iii)

tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

E. Dažādi

“Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde, turot Finanšu kontu citas personas labā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo direktīvu netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

“Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

“Vienība” ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja a) Vienība kontrolē otru Vienību; b) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai c) abas Vienības ir A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

“Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus var izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

▼M8

“Identifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko dalībvalsts vai Savienība bez maksas dara pieejamu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, lai pārliecinātos par Konta turētāja vai Kontrolējošās personas identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

▼M1

IX IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Ievērojot šīs direktīvas 8. panta 3.a punktu, dalībvalstīs jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

▼M8

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pirmās daļas 2. punktā minētā informācija ir pieejama ne ilgāk, kā nepieciešams, bet jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus.

▼M1

X IEDAĻA

ĪSTENOŠANAS DATUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU IESTĀDĒM, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS UN ATRODAS AUSTRIJĀ

Attiecībā uz Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus un atrodas Austrijā, visas atsauces uz 2016. un 2017. gadu šajā pielikumā būtu attiecīgi jālasa kā atsauces uz 2017. un uz 2018. gadu.

Attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem, kurus tur Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumu un atrodas Austrijā, visas atsauces uz 2015. gada 31. decembri šajā pielikumā būtu jālasa kā atsauces uz 2016. gada 31. decembri.

▼M8

XI IEDAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

Neatkarīgi no I iedaļas A punkta 1. apakšpunkta b) punkta un A punkta 6.a) apakšpunkta, attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 2025. gada 31. decembra, un par pārskata periodiem, kas beidzas otrajā kalendārajā gadā pēc šāda datuma, informācija par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības kontrolējošā persona vai Līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ir jāziņo tikai tad, ja šāda informācija ir pieejama Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamos datos.

▼M1

II PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

1. Apstākļu maiņa

“Apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1. līdz 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi un neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2. Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3. Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir rezidents dalībvalstī, ja tā ir šādas dalībvalsts jurisdikcijā (proti, ja dalībvalsts var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, tā ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai dalībvalstij, tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā dalībvalstī. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tas atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts Finanšu iestāde, ja

ja tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī; vai

uz to attiecas dalībvalsts finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās dalībvalstīs, uz šo Finanšu iestādi attieksies tās dalībvalsts ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4. Uzturēts konts

Parasti kontu būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes aģentu, neatkarīgi no tā, vai šāds aģents ir Finanšu iestāde);

saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5. Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju dalībvalstī saskaņā ar šīs dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzību veidojumu.

6. Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, ja vien šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.

▼M3

III PIELIKUMS

IESNIEGŠANAS NOTEIKUMI STARPTAUTISKĀM UZŅĒMUMU GRUPĀM

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Termins “Grupa” apzīmē ar īpašumtiesībām vai kontroli saistītu uzņēmumu kopumu, kam finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām ir nepieciešams sagatavot Konsolidētus finanšu pārskatus saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības principiem vai arī kam šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja līdzdalības daļas pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā.

Termins “Uzņēmums” apzīmē jebkādu darījumdarbības veidu, ko veic jebkura 3. panta 11. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā persona.

Termins “Starptautiska uzņēmumu grupa” apzīmē Grupu, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas dažādās jurisdikcijās, vai kas ietver uzņēmumu, kura rezidence nodokļu vajadzībām atrodas vienā jurisdikcijā un kuram nodokli par darījumdarbību, ko tas veic ar pastāvīgas iestādes starpniecību, uzliek citā jurisdikcijā, un kas nav Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa.

Termins “Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa” – attiecībā uz jebkuru Grupas Fiskālo gadu – apzīmē Grupu, kuras kopējie konsolidētie grupas ieņēmumi nepārsniedz EUR 750 000 000 vai līdzvērtīgu summu vietējā valūtā aptuveni EUR 750 000 000 apmērā 2015. gada janvārī attiecīgajā Fiskālajā gadā tieši pirms Pārskata sniegšanas fiskālā gada, kā tas atspoguļots tās Konsolidētajos finanšu pārskatos par šādu iepriekšējo Fiskālo gadu.

Termins “Sastāvā esoša vienība” apzīmē jebkuru no šādām struktūrām:

jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķa darījumdarbības vienība, kas finanšu pārskatu sniegšanas nolūkā ir iekļauta Starptautiskās uzņēmumu grupas Konsolidētajos finanšu pārskatos vai būtu tajos iekļauta, ja līdzdalības daļas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas darījumdarbības vienības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā;

jebkura šāda darījumdarbības vienība, kas ir izslēgta no Starptautiskas uzņēmumu grupas Konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz lieluma vai būtiskuma apsvērumiem;

jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķas darījumdarbības vienības pastāvīgā iestāde, kas minēta a) vai b) apakšpunktā, ja attiecīgā darījumdarbības vienība sagatavo atsevišķu finanšu pārskatu šādai pastāvīgajai iestādei finanšu pārskatu sniegšanas, regulatīvos, nodokļu pārskatu sniegšanas vai iekšējās pārvaldības nolūkos.

Termins “Pārskatu sniedzoša vienība” apzīmē Sastāvā esošo vienību, kurai ir pienākums savas Starptautiskās uzņēmumu grupas vārdā savā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt tādu pārskatu par katru valsti, kurš atbilst 8.aa panta 3. punkta prasībām. Pārskatu sniedzošā vienība var būt Galīgais mātesuzņēmums, Surogātmātesuzņēmums vai jebkura II iedaļas 1. punktā minētā vienība.

Termins “Galīgais mātesuzņēmums” apzīmē Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošu vienību, kas atbilst šādiem kritērijiem:

tai tieši vai netieši pieder tāda pietiekama līdzdalība vienā vai vairākās citās šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienībās, ka tai ir nepieciešams sagatavot Konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko vispārīgi piemēro minētās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā, vai arī tai šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja minētās vienības līdzdalības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā tās nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā;

nav citas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības, kurai tieši vai netieši pieder līdzdalība a) apakšpunktā pirmajā gadījumā minētajā Sastāvā esošajā vienībā.

Termins “Surogātmātesuzņēmums” apzīmē vienas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošu vienību, ko šāda Starptautiskā uzņēmumu grupa ir iecēlusi kā vienīgo Galīgā mātesuzņēmuma aizstājēju, lai šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas vārdā attiecīgās Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegtu pārskatu par katru valsti, ja ir piemērojams viens vai vairāki no II iedaļas 1. punkta pirmās daļas b) apakspunktā minētajiem nosacījumiem.

Termins “Fiskālais gads” apzīmē gada pārskata periodu, par kuru Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums sagatavo savus finanšu pārskatus.

10.

Termins “Pārskata fiskālais gads” apzīmē Fiskālo gadu, kura finanšu un darbības rezultāti ir atspoguļoti 8.aa panta 3. punktā minētajā pārskatā par katru valsti.

11.

Termins “Atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” apzīmē nolīgumu starp ES dalībvalsts un tādas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas ir Starptautiska nolīguma puses, un kurā ir pieprasīts starp jurisdikcijām automātiski apmainīties ar pārskatiem par katru valsti.

12.

Termins “Starptautisks nolīgums” apzīmē daudzpusējo Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, jebkuru divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju vai jebkuru nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumu, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse un kurā saskaņā ar tā noteikumiem paredzēts tiesiskais pamats nodokļu informācijas apmaiņai starp jurisdikcijām, tostarp automātiska šādas informācijas apmaiņa.

13.

Termins “Konsolidēti finanšu pārskati” apzīmē Starptautiskas uzņēmumu grupas finanšu pārskatus, kuros Galīgā mātesuzņēmuma un Sastāvā esošo vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir uzrādīti kā vienai saimnieciskajai vienībai piederīgi.

14.

Termins “Sistēmisks traucējums” attiecībā uz jurisdikciju apzīmē vai nu to, ka attiecīgajai jurisdikcijai un dalībvalstij ir Atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums, bet tā ir apturējusi automātisku informācijas apmaiņu (citu iemeslu dēļ nekā tie, kas ir saskaņā ar minētā Nolīguma noteikumiem), vai arī to, ka jurisdikcija citādi pastāvīgi nav spējusi dalībvalstij automātiski sniegt tās rīcībā esošus tādu Starptautisku uzņēmumu grupu pārskatus par katru valsti, kuru Sastāvā esošās vienības atrodas minētajā dalībvalstī.

II IEDAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1. Sastāvā esoša vienība, kas ir rezidente dalībvalstī un kas nav Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums, iesniedz pārskatu par katru valsti attiecībā uz tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Pārskata fiskālo gadu, kurā tā ir Sastāvā esoša vienība, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

vienība nodokļu vajadzībām ir rezidente dalībvalstī;

ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

Starptautiskās uzņēmumu grupas Galīgajam mātesuzņēmumam nav pienākuma tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt pārskatu par katru valsti;

ii)

jurisdikcijai, kurā Galīgais mātesuzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, ir pašreizējs Starptautisks nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse, bet nav spēkā esoša Atbilstīga kompetentās iestādes nolīguma, kur dalībvalsts ir nolīguma puse līdz 8.aa panta 1. punktā noteiktajam laikam, kas paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti;

iii)

Galīgā mātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā ir noticis Sistēmisks traucējums, ko dalībvalsts ir darījusi zināmu Sastāvā esošajai vienībai, kura nodokļu vajadzībām ir rezidente attiecīgajā dalībvalstī.

Neskarot 8.aa panta 1. punktā minēto Galīgā mātesuzņēmuma vai tā Surogātmātesuzņēmuma pienākumu iesniegt pirmo pārskatu par katru valsti par Starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālo gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, dalībvalstis var nolemt, ka šīs iedaļas 1. punktā minēto Sastāvā esošo vienību pienākumu piemēro pārskatiem par katru valsti attiecībā uz Pārskata fiskālajiem gadiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

Sastāvā esoša vienība, kas ir rezidente dalībvalstī, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, pieprasa tās Galīgajam mātesuzņēmumam tai sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu izpildīt pienākumus saskaņā ar 8.aa panta 3. punktu iesniegt pārskatu par katru valsti. Ja, neskatoties uz to, minētā Sastāvā esošā vienība nav ieguvusi vai saņēmusi visu nepieciešamo informāciju pārskatam attiecībā uz Starptautisku uzņēmumu grupu, šī Sastāvā esošā vienība iesniedz pārskatu par katru valsti, kurā ir visa tās rīcībā esošā informācija, iegūta vai saņemta, un paziņo savas rezidences dalībvalstij, ka Galīgais mātesuzņēmums ir atteicies sniegt nepieciešamo pieejamo informāciju. Tas neskar attiecīgās dalībvalsts tiesības piemērot tās valsts tiesību aktos paredzētās sankcijas, un šī dalībvalsts informē visas dalībvalstis par šo atteikumu.

Ja vienai un tai pašai Starptautiskai uzņēmumu grupai ir viena vai vairākas Sastāvā esošas vienības, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā, un ja ir piemērojams viens vai vairāki pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītie noteikumi, Starptautiskā uzņēmumu grupa vienu no šādām Sastāvā esošajām vienībām var izraudzīties, lai tā 8.aa panta 1. punktā norādītajā termiņā iesniegtu 8.aa panta 3. punkta prasībām atbilstīgu pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkuru no Pārskata fiskālajiem gadiem un paziņotu dalībvalstij, ka ar šo iesniegšanu ir paredzēts izpildīt pārskatu iesniegšanas prasību attiecībā uz visām šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā. Minētā dalībvalsts saskaņā ar 8.aa panta 2. punktu saņemto pārskatu par katru valsti nosūta jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz pārskatā par katru valsti norādīto informāciju, vienas vai vairākas Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurā tām uzliek nodokli par darījumdarbību, kas veikta ar pastāvīgas iestādes starpniecību.

Ja Sastāvā esoša vienība nevar iegūt vai saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai saskaņā ar 8.aa panta 3. punktu iesniegtu pārskatu par katru valsti, šāda Sastāvā esošā vienība nav tiesīga tikt izraudzīta par Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskatu sniedzošo vienību saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Šis noteikums neskar Sastāvā esošās vienības pienākumu paziņot savas rezidences dalībvalstij, ka Galīgais mātesuzņēmums ir atteicies sniegt nepieciešamo informāciju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja ir piemērojams viens vai vairāki no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, 1. punktā aprakstītajai vienībai nav pienākuma iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkādu Pārskata fiskālo gadu, ja Starptautiskā uzņēmumu grupa, kurā tā ir Sastāvā esošā vienība, saskaņā ar 8.aa panta 3. punktu attiecībā uz šādu Fiskālo gadu ir darījusi pieejamu pārskatu par katru valsti, izmantojot Surogātmātesuzņēmumu, kas minēto pārskatu par katru valsti iesniedz tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijas nodokļu iestādē 8.aa panta 1. punktā minētajā datumā vai pirms tā un kas gadījumā, ja Surogātmātesuzņēmums nodokļu vajadzībām ir rezidents ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, atbilst šādiem nosacījumiem:

Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija pieprasa iesniegt tādus pārskatus par katru valsti, kuri atbilst 8.aa panta 3. punkta prasībām;

Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcijai līdz 8.aa panta 1. punktā noteiktajam laikam, kurš paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti, ir spēkā esošs Atbilstīgs kompetentās iestādes nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse;

Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija nav dalībvalstij paziņojusi par Sistēmisku traucējumu;

Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija no Sastāvā esošās vienības, kuras rezidence nodokļu vajadzībām ir tās jurisdikcijā, ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā ir saņēmusi paziņojumu, ka tā ir Surogātmātesuzņēmums;

dalībvalstij saskaņā ar 4. punktu ir sniegts paziņojums.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente minētajā dalībvalstī, ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā paziņo dalībvalstij, vai tā ir Galīgais mātesuzņēmums vai Surogātmātesuzņēmums, vai arī saskaņā ar 1. punktu noteikta Sastāvā esošā vienība. Dalībvalstis var pagarināt minēto termiņu līdz minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu deklarācijas par iepriekšējo fiskālo gadu iesniegšanas pēdējai dienai.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente šajā dalībvalstī, nav ne Galīgais mātesuzņēmums, ne saskaņā ar 1. punktu noteikts Surogātmātesuzņēmums, tā ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā dalībvalsti informē par Pārskatu sniedzošās vienības identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām. Dalībvalstis var pagarināt minēto termiņu līdz minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu deklarācijas par iepriekšējo fiskālo gadu iesniegšanas pēdējai dienai.

5. Pārskatā par katru valsti precizē minētajā pārskatā norādīto summu valūtu.

III IEDAĻA

PĀRSKATS PAR KATRU VALSTI

A. Veidne pārskatam par katru valsti

1. tabula. Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums: Attiecīgais Fiskālais gads: Izmantotā valūta:
Nodokļu jurisdikcija	Ieņēmumi			Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas	Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)	Uzkrātais ienākuma nodoklis – kārtējais gads	Pamatkapitāls	Uzkrātie ienākumi	Darbinieku skaits	Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti
Nodokļu jurisdikcija	Nesaistīta puse	Saistīta puse	Kopā	Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas	Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)	Uzkrātais ienākuma nodoklis – kārtējais gads	Pamatkapitāls	Uzkrātie ienākumi	Darbinieku skaits	Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti

2. tabula. Saraksts ar visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kas iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums:

Attiecīgais Fiskālais gads:

Nodokļu jurisdikcija

Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence ir nodokļu jurisdikcijā

Izveidošanas vai reģistrācijas vietas nodokļu jurisdikcija, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas

Galvenais(-ie) darījumdarbības veids(-i)

Pētniecība un izstrāde

Intelektuālā īpašuma turējums vai pārvaldība

Pirkšana vai publiskais iepirkumus

Apstrādes rūpniecība vai ražošana

Pārdošana, tirgvedība vai izplatīšana

Administratīvie, pārvaldības vai atbalsta pakalpojumi

Pakalpojumu sniegšana nesaistītām pusēm

Grupas iekšējā finansēšana

Regulēti finanšu pakalpojumi

Apdrošināšana

Līdzdalība daļās vai citos kapitāla vērtspapīru instrumentos

Neaktīva darbība

Cits (1)

(1)

Lūdzu, norādiet Sastāvā esošās vienības darbības veidu iedaļā “Papildu informācija”.

3. tabula. Papildu informācija

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums:

Attiecīgais Fiskālais gads:

Lūdzu, sniedziet jebkādu īsu papildu informāciju vai paskaidrojumu, ko uzskatāt par nepieciešamu vai kas veicinātu izpratni par obligāto informāciju, kura sniegta pārskatā par katru valsti

B. Vispārīgās norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1. Mērķis

Šo veidni izmanto, lai sniegtu pārskatu par starptautiskas uzņēmumu grupas ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.

2. Filiālēm un pastāvīgajām iestādēm piemērotā pieeja

Datus par pastāvīgo iestādi uzrāda, atsaucoties uz nodokļu jurisdikciju, kurā pastāvīgā iestāde atrodas, nevis atsaucoties uz darījumdarbības vienības, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, rezidences nodokļu jurisdikciju. Sniedzot rezidences nodokļu jurisdikcijas pārskatu par darījumdarbības vienību, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, neietver finanšu datus par pastāvīgo iestādi.

3. Laikposms, uz kuru attiecas gada veidne

Veidne aptver pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālo gadu. Attiecībā uz Sastāvā esošajām vienībām pēc pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas ieskatiem veidnē konsekventi atspoguļo šādu informāciju:

informāciju par attiecīgo Sastāvā esošo vienību Fiskālo gadu, kas beidzas tajā pašā dienā, kad beidzas pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālais gads, vai kas beidzas 12 mēnešu laikā pirms minētā datuma;

informāciju par visām attiecīgajām Sastāvā esošajām vienībām, par kurām sniegts pārskats pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālajā gadā.

4. Datu avots

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa, aizpildot veidni, konsekventi no gada uz gadu izmanto vienus un tos pašus datu avotus. Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa var izvēlēties izmantot datus no tās konsolidācijas pārskatu dokumentu kopuma, atsevišķas vienības obligātajiem gada finanšu pārskatiem, regulatīviem finanšu pārskatiem vai iekšējiem vadības pārskatiem. Nav nepieciešams veidnes ieņēmumu, peļņas un nodokļu pārskatus saskaņot ar Konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus izmanto par pamatu pārskatu sniegšanai, visas summas izsaka pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas uzrādītajā funkcionālajā valūtā ar vidējo maiņas kursu attiecīgajam gadam, kas norādīts veidnes iedaļā “Papildu informācija”. Tomēr nav jāveic korekcijas saistībā ar dažādajās nodokļu jurisdikcijās piemēroto grāmatvedības principu atšķirībām.

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” sniedz īsu aprakstu par datu avotiem, kas izmantoti, sagatavojot veidni. Ja gadu no gada izmantotais datu avots tiek izmainīts, pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” paskaidro minētās izmaiņas iemeslus un tās sekas.

C. Konkrētas norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1. Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (1. tabula)

1.1. Nodokļu jurisdikcija

Pirmajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzskaita visas nodokļu jurisdikcijas, kurās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām. Nodokļu jurisdikcija ir definēta kā valsts vai arī nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija. Iekļauj atsevišķu rindu visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa neuzskata par nevienas nodokļu jurisdikcijas rezidentēm nodokļu vajadzībām. Ja Sastāvā esoša vienība ir rezidente vairāk nekā vienā nodokļu jurisdikcijā, tad, lai noteiktu rezidences nodokļu jurisdikciju, piemēro izšķirošo piemērojamo nodokļu nolīgumu. Ja nepastāv piemērojams nodokļu nolīgums, pārskatu par Sastāvā esošo vienību sniedz Sastāvā esošās vienības faktiskās vadības vietas nodokļu jurisdikcijā. Faktiskās vadības vietu nosaka ar starptautiski pieņemtiem standartiem.

1.2. Ieņēmumi

Trijās veidnes ailēs ar virsrakstu “Ieņēmumi” pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda šādu informāciju:

visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem;

visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar neatkarīgām personām;

šā apakšpunkta a) un b) punktā minētās summas kopā.

Ieņēmumi ietver ieņēmumus no krājumu un īpašumu pārdošanas, pakalpojumiem, honorāriem, procentiem, prēmijām un jebkuras citas summas. Ieņēmumi neietver maksājumus, kas saņemti no citām sastāvā esošajām vienībām un ko uzskata par dividendēm maksātāja nodokļu jurisdikcijā.

1.3. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas

Piektajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda peļņas (zaudējumu) summu pirms ienākuma nodokļa nomaksas attiecībā uz visām Sastāvā esošajām vienībām, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas ietver visus ārkārtas ienākumu un izdevumu posteņus.

1.4. Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)

Sestajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda ienākuma nodokļa summu, ko par attiecīgo Fiskālo gadu faktiski samaksājušas visas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Nomaksātie nodokļi ietver pēc kases principa nomaksātus nodokļus, ko Sastāvā esošās vienības samaksājušas rezidences nodokļu jurisdikcijai un visām citām nodokļu jurisdikcijām. Nomaksātie nodokļi ietver ieturētos nodokļus, ko citas vienības (asociētie uzņēmumi un neatkarīgie uzņēmumi) samaksājušas attiecībā uz Sastāvā esošās vienības maksājumiem. Tādējādi, ja uzņēmums A, kas ir rezidents nodokļu jurisdikcijā A, saņem procentus nodokļu jurisdikcijā B, nodokli, kas ieturēts nodokļu jurisdikcijā B, uzrāda uzņēmums A.

1.5. Uzkrātais ienākuma nodoklis (kārtējais gads)

Septītajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda kārtējos uzkrātos nodokļu izdevumus, kas uzrādīti attiecībā uz visu to Sastāvā esošo vienību pārskata gada ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Kārtējie nodokļu izdevumi atspoguļo tikai kārtējā gada darījumus un neietver atliktos nodokļus vai rezerves neskaidrām nodokļu saistībām.

1.6. Pamatkapitāls

Astotajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību pamatkapitāla summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm pamatkapitālu uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir, ja vien pastāvīgās iestādes nodokļu jurisdikcijā regulatīviem nolūkiem nav noteikta kapitāla prasība.

1.7. Uzkrātie ienākumi

Devītajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību kopēju uzkrāto ienākumu summu gada beigās, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm uzkrātos ienākumus uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir.

1.8. Darbinieku skaits

Desmitajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību darbinieku kopējo skaitu ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE), kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Darbinieku skaitu var uzrādīt uz gada beigām vai pamatojoties uz vidējo gada nodarbinātības līmeni vai jebkuru citu pamatu, kas konsekventi piemērots dažādās nodokļu jurisdikcijās un no gada uz gadu. Šajā nolūkā neatkarīgus līgumslēdzējus, kas piedalās Sastāvā esošās vienības parastajā saimnieciskajā darbībā, var uzrādīt kā darbiniekus. Saprātīga darbinieku skaita noapaļošana vai tuvināšana ir pieļaujama ar noteikumu, ka šāda noapaļošana vai tuvināšana būtiski nekropļo darbinieku relatīvo sadalījumu dažādajās nodokļu jurisdikcijās. Konsekventu pieeju piemēro no gada uz gadu un starp vienībām.

1.9. Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti

Vienpadsmitajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību materiālo aktīvu neto bilances vērtības summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgām iestādēm aktīvus uzrāda, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Materiālie aktīvi šim nolūkam neietver skaidru naudu vai tās ekvivalentus, nemateriālos aktīvus vai finanšu aktīvus.

2. Saraksts ar visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kas iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (2. tabula)

2.1. Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence ir nodokļu jurisdikcijā

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām un pēc juridisko personu nosaukumiem uzskaita visas tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Tomēr, kā vispārīgo norāžu 2. punktā noteikts attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm, tās uzskaita, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Norāda juridisko personu, kura pastāvīgā iestāde tā ir.

2.2. Izveidošanas vai reģistrācijas vietas nodokļu jurisdikcija, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda tās nodokļu jurisdikcijas nosaukumu, saskaņā ar kuras tiesību aktiem Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošā vienība ir izveidota vai reģistrēta, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas.

2.3. Galvenais(-ie) darījumdarbības veids(-i)

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa nosaka Sastāvā esošās vienības galveno(-os) darījumdarbības veidu(-us) attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, atzīmējot vienu vai vairākas attiecīgās rūtiņas.

▼M5

IV PIELIKUMS

PAZĪMES

I daļa. Galvenā ieguvuma tests

Vispārīgās pazīmes A kategorijā un īpašās pazīmes B kategorijā un C kategorijas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, c) un d) apakšpunktā var ņemt vērā tikai tad, ja tās iztur “galvenā ieguvuma testu”.

Minēto testu uzskata par izturētu, ja var noteikt, ka galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem, ko, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, persona pamatoti var sagaidīt izrietam no shēmas, ir iegūt nodokļu priekšrocību.

Saistībā ar pazīmi C kategorijas 1. punktā tas, ka pastāv C kategorijas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, c) vai d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, pats par sevi nevar būt par iemeslu secinājumam, ka shēma iztur galvenā ieguvuma testu.

II daļa. Pazīmju kategorijas

A. Vispārīgās pazīmes, kas ir saistītas ar galvenā ieguvuma testu

1. Shēma, kur attiecīgais nodokļu maksātājs vai shēmas dalībnieks apņemas ievērot konfidencialitātes nosacījumu, saskaņā ar kuru tam var pieprasīt neizpaust citiem starpniekiem vai nodokļu iestādēm to, kā ar šo shēmu var nodrošināt nodokļu priekšrocību.

2. Shēma, kur starpniekam ir tiesības saņemt maksu (vai procentus, atlīdzību par finanšu izmaksām un citiem maksājumiem) par shēmu, un šī maksa ir noteikta atkarībā no:

nodokļu priekšrocības apmēra, kas izriet no shēmas; vai

tā, vai no shēmas faktiski tiek iegūta kāda nodokļu priekšrocība. Tas ietvertu pienākumu starpniekam daļēji vai pilnībā atlīdzināt maksas, ja paredzētā nodokļu priekšrocība, kas izriet no shēmas, netiek daļēji vai pilnīgi iegūta.

3. Shēma, kas ietver būtībā standartizētu dokumentāciju un/vai struktūru un kas ir pieejama vairāk nekā vienam attiecīgajam nodokļu maksātājam bez nepieciešamības veikt būtiskus pielāgojumus, lai to īstenotu.

B. Īpašas pazīmes, kas ir saistītas ar galvenā ieguvuma testu

1. Shēma, kurā shēmas dalībnieks veic mākslīgas darbības, kas ietver zaudējumus nesoša uzņēmuma iegādi, šāda uzņēmuma galvenās darbības pārtraukšanu un tās zaudējumu izmantošanu nolūkā samazināt tā nodokļu saistības, tostarp, pārvedot minētos zaudējumus uz citu jurisdikciju vai paātrinot minēto zaudējumu izmantošanu.

2. Shēma, kas ietekmē ienākuma pārvēršanu kapitālā, dāvinājumos vai citās ieņēmumu kategorijās, kurām tiek piemērots zemāks nodoklis vai atbrīvojums no nodokļa.

3. Shēma, kas ietver apļveida darījumus, ar kuriem aktīvus pārdod, tos vēlāk atpērkot vai iegādājoties to vietā līdzīgus aktīvus par tādu pašu cenu, proti, izmantojot iestarpinātas struktūras bez citas primāras komerciālas funkcijas vai darījumus, kas kompensē vai aizstāj viens otru vai kam ir citas līdzīgas iezīmes.

C. Īpašas pazīmes, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem

1. Shēma, kas ietver atskaitāmus pārrobežu maksājumus, ko veic starp diviem vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

saņēmējs nav rezidents nodokļu vajadzībām nevienā nodokļu jurisdikcijā;

lai gan saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām kādā jurisdikcijā, šī jurisdikcija:

neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli ar likmi nulles vai gandrīz nulles apmērā; vai

ii)

ir iekļauta sarakstā ar trešo valstu jurisdikcijām, kuras dalībvalstis kopīgi vai ESAO satvarā ir novērtējušas kā tādas, kas nesadarbojas;

maksājumam tiek piemērots pilnīgs atbrīvojums no nodokļa jurisdikcijā, kurā saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām;

maksājumam tiek piemērots preferenciāls nodokļu režīms jurisdikcijā, kurā saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām;

2. Atskaitījumi par vienu un to pašu aktīva amortizāciju tiek pieprasīti vairāk nekā vienā jurisdikcijā.

3. Atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz vienu un to pašu ienākuma vai kapitāla posteni tiek pieprasīts vairāk nekā vienā jurisdikcijā.

4. Ir iekļauts darījums vai darījumu kopums, kas ietver aktīvu pārvešanu, ja pastāv būtiska atšķirība starp summu, ko uzskata par maksājamu par aktīviem minētajās iesaistītajās jurisdikcijās.

D. Īpašas pazīmes attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un faktiskajām īpašumtiesībām

1. Shēma, kas var kavēt ziņošanas pienākumu saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Savienības tiesību aktus, vai jebkādiem ekvivalentiem nolīgumiem par Finanšu Kontu informācijas automātisku apmaiņu, tostarp nolīgumiem ar trešām valstīm, vai kura izmanto apstākli, ka šādu tiesību aktu vai nolīgumu nav. Šādas shēmas ietver vismaz turpmāk uzskaitīto:

tāda konta, produkta vai ieguldījuma izmantošana, kurš nav vai neparedz būt Finanšu Konts, bet kuram ir pazīmes, kas ir būtiski līdzīgas Finanšu Konta pazīmēm;

Finanšu Kontu vai aktīvu pārvešana uz jurisdikcijām, kurām nav saistoša Finanšu Kontu informācijas automātiska apmaiņa ar attiecīgā nodokļu maksātāja rezidences vietas valsti, vai šādu jurisdikciju izmantošana;

ienākuma un kapitāla pārklasificēšana produktos vai maksājumos, uz kuriem Finanšu Kontu informācijas automātiska apmaiņa neattiecas;

Finanšu Iestādes vai Finanšu Konta, vai tajos esošo aktīvu pārvešana vai pārvēršana Finanšu Iestādē vai Finanšu Kontā, vai aktīvos, uz kuriem neattiecas ziņošana saistībā ar Finanšu Kontu informācijas automātisko apmaiņu;

tādu juridisku vienību, shēmu vai struktūru izmantošana, kuras izskauž vai paredz izskaust ziņošanu par vienu vai vairākiem Konta turētājiem vai Kontrolējošajām personām saskaņā ar Finanšu Kontu informācijas automātisko apmaiņu;

shēmas, kuras vājina uzticamības pārbaudes procedūras, ko izmanto Finanšu Iestādes, lai izpildītu savu pienākumu paziņot Finanšu Kontu informāciju, vai kuras izmanto nepilnības šādās procedūrās, tostarp tādu jurisdikciju izmantošana, kurās ir nepietiekami vai vāji nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu izpildes režīmi vai vājas pārredzamības prasības attiecībā uz juridiskām personām vai juridiskiem veidojumiem.

2. Shēma, kas ietver nepārredzamu juridisko vai faktisko īpašumtiesību ķēdi, kurā izmanto personas, juridiskus veidojumus vai struktūras:

kas neveic reālu ekonomisku darbību, kura balstītos uz pietiekamu personālu, aprīkojumu, aktīviem un telpām; un

kas ir inkorporēti, pārvaldīti, rezidējoši, kontrolēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijā, kas nav rezidences vietas jurisdikcija vienam vai vairākiem tādu aktīvu faktiskajiem īpašniekiem, kuru turētājs ir šādas personas, juridiski veidojumi vai struktūras; un

ja šādu personu, juridisku veidojumu vai struktūru faktiskie īpašnieki, kā tie definēti Direktīvā (ES) 2015/849 ir padarīti par neidentificējamiem.

E. Īpašas pazīmes attiecībā uz transfertcenu noteikšanu

1. Shēma, kas ietver vienpusēju vienkāršotu transfertcenu nosacījumu (safe harbour rules) izmantošanu.

2. Shēma, kas ietver grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu pārvešanu. Grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu jēdziens ietver nemateriālus aktīvus vai tiesības uz nemateriāliem aktīviem, kuriem brīdī, kad tos pārved starp saistītiem uzņēmumiem,

nepastāv uzticami salīdzināmi aktīvi; un

darījumu noslēgšanas brīdī prognozes par nākotnes naudas plūsmām vai gaidāmo ienākumu, kas izriet no pārvestā nemateriālā aktīva, vai pieņēmumi, kurus izmanto nemateriālā aktīva vērtēšanā, ir ļoti nenoteikti, kā rezultātā ir sarežģīti paredzēt to, cik pozitīvs būs nemateriālā aktīva galarezultāts tā pārvešanas brīdī.

3. Shēma, kas ietver funkciju un/vai risku, un/vai aktīvu pārrobežu pārvešanu grupas iekšienē, ja pārvedēja vai pārvedēju paredzētā ikgadējā peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) trīs gadu laikā pēc pārvešanas ir mazāka nekā 50 % no šā pārvedēja vai pārvedēju paredzētās ikgadējās EBIT, ja pārvešana nebūtu tikusi veikta.

▼M7

V PIELIKUMS

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS, ZIŅOŠANAS PRASĪBAS UN CITI NOTEIKUMI PLATFORMU OPERATORIEM

Šajā pielikumā noteiktas pienācīgas pārbaudes procedūras, ziņošanas prasības un citi noteikumi, ko piemēro Ziņojošie platformu operatori, lai dalībvalstis ar automātisku informācijas apmaiņu varētu paziņot šīs direktīvas 8.ac pantā minēto informāciju.

Šajā pielikumā arī paredzēti noteikumi un administratīvās procedūras, kurām dalībvalstīs jābūt ieviestām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas tajā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir pie tiem izklāstītā nozīme.

Ziņojošie platformu operatori

“Platforma” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas ļauj Pārdevējiem pieslēgties citiem lietotājiem, lai šādiem lietotājiem tieši vai netieši veiktu Attiecīgo darbību. Tas ietver arī jebkādu vienošanos par Atlīdzības par Attiecīgo darbību iekasēšanu un samaksu.

Termins “Platforma” neietver programmatūru, kas bez turpmākas iejaukšanās Attiecīgās darbības veikšanā ļauj tikai un vienīgi jebko no turpmāk minētā:

apstrādāt maksājumus saistībā ar Attiecīgo darbību;

lietotājiem parādīt vai reklamēt kādu Attiecīgo darbību;

novirzīt vai pārsūtīt lietotājus uz Platformu.

“Platformas operators” ir Vienība, kas slēdz līgumus ar Pārdevējiem par Platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šādiem Pārdevējiem.

“Izslēgtais platformas operators” ir Platformas operators, kas iepriekš un katru gadu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurai Platformas operatoram citādi būtu jāsniedz ziņojums saskaņā ar III iedaļas A punkta 1. līdz 3. apakšpunkta noteikumiem, ir atbilstīgi pierādījis, ka Platformas vispārējais darījumdarbības modelis ir tāds, ka tai nav Pārdevēju, par kuriem jāsniedz ziņojums.

“Ziņojošais platformas operators” ir jebkurš Platformas operators, kas nav Izslēgtais platformas operators un ko raksturo kāds no turpmākajiem apstākļiem:

tas ir rezidents nodokļu vajadzībām kādā dalībvalstī vai, ja šādam Platformas operatoram nevienā dalībvalstī nav rezidences nodokļu vajadzībām, tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

tas ir inkorporēts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

ii)

tā vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas kādā dalībvalstī; vai

iii)

tam kādā dalībvalstī ir pastāvīga iestāde un tas nav Kvalificēts ārpussavienības platformas operators;

tas nav ne rezidents nodokļu vajadzībām, ne ir inkorporēts vai tiek pārvaldīts kādā dalībvalstī, un tam nav arī pastāvīgas iestādes kādā dalībvalstī, bet tas palīdz Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, Attiecīgās darbības veikšanā vai tādas Attiecīgās darbības veikšanā, kas saistīta ar kādā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma iznomāšanu, un tas nav Kvalificēts ārpussavienības platformas operators.

“Kvalificēts ārpussavienības platformas operators” ir platformas operators, kuram visas Attiecīgās darbības, ko tas palīdz veikt, ir arī Kvalificētas attiecīgās darbības un kurš nodokļu vajadzībām ir rezidents Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā vai, ja šāds Platformas operators nav rezidents nodokļu vajadzībām Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, tas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

tas ir inkorporēts saskaņā ar kādas Kvalificētas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas tiesību aktiem; vai

tā vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā.

“Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija” ir ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kurai ir spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ārpus Savienības esošās jurisdikcijas publicētajā sarakstā ir norādītas kā jurisdikcijas, par kurām jāsniedz ziņojums.

“Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” ir nolīgums starp dalībvalsts kompetento iestādi un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu, kas līdzvērtīga tai, kas minēta šā pielikuma III iedaļas B punktā, kā apstiprināts īstenošanas aktā saskaņā ar 8. ac panta 7. punktu.

“Attiecīgā darbība” ir darbība, ko veic par Atlīdzību un kas ir kāda no turpmākajām darbībām:

nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas;

individuāli pakalpojumi;

preču pārdošana;

jebkura transporta veida iznomāšana;

Termins “Attiecīgā darbība” neietver darbību, ko veic Pārdevējs, kurš darbojas kā Platformas operatora darbinieks vai kā ar Platformas operatoru saistītas Vienības darbinieks.

“Kvalificētas attiecīgās darbības” ir visas Attiecīgās darbības, uz kurām attiecas automātiskā informācijas apmaiņa saskaņā ar Spēkā esošu atbilstīgu kompetento iestāžu nolīgumu.

10.

“Atlīdzība” ir jebkāda veida kompensācija, atskaitot jebkādas maksas, komisijas maksas vai nodokļus, ko ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators, kuru maksā vai kreditē Pārdevējam saistībā ar Attiecīgo darbību un kuras summa Platformas operatoram ir zināma vai kuras summu tas varētu loģiski izsecināt.

11.

“Individuāls pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver ar laiku vai uzdevumu saistītu darbu, kuru veic viena vai vairākas fiziskas personas, kas darbojas vai nu neatkarīgi, vai kādas Vienības vārdā, un kuru veic pēc lietotāja pieprasījuma vai nu tiešsaistē, vai fiziski bezsaistē pēc tam, kad to veikt ir palīdzējusi Platforma.

Pārdevēji, par kuriem jāsniedz ziņojums

“Pārdevējs” ir Platformas lietotājs (vai nu fiziska persona, vai Vienība), kas jebkurā brīdī Pārskata perioda laikā ir reģistrēts Platformā un veic Attiecīgo darbību.

“Aktīvs pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs, kas vai nu nodrošina Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā, vai kam tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība saistībā ar Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā.

“Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš Aktīvs pārdevējs, izņemot Izslēgtos pārdevējus, kas ir rezidents kādā dalībvalstī vai kas ir iznomājis kādā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu.

“Izslēgtais pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs,

kas ir Valdības vienība;

kas ir Vienība, kuras akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai tādas Vienības saistītā Vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

kas ir Vienība, kurai Platformas operators pārskata periodā ir palīdzējis veikt vairāk nekā 2 000 Attiecīgo darbību, iznomājot ar Parādīto īpašumu saistītu nekustamo īpašumu; vai

kurai Platformas operators, pārdodot Preces, ir palīdzējis veikt mazāk nekā 30 Attiecīgās darbības un par kuru pārskata periodā samaksātā vai kreditētā Atlīdzības kopējā summa nepārsniedza 2 000 EUR.

Citas definīcijas

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks veidojums, piemēram, korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds. Vienība ir citas Vienības saistītā Vienība, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu. Netiešas līdzdalības gadījumā atbilstību prasībai turēt vairāk nekā 50 % īpašumtiesību citas Vienības kapitālā nosaka, sareizinot līdzdalības likmes secīgos līmeņos. Ja persona tur vairāk nekā 50 % balsstiesību, uzskata, ka tā tur 100 % balsstiesību.

“Valdības vienība” ir kādas dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai kādam vai vairākiem no minētajiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”).

“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ko piešķīrusi dalībvalsts, vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents.

“PVN identifikācijas numurs” ir unikāls numurs, ar kuru identificē nodokļa maksātāju vai ar nodokli neapliekamu tiesību subjektu, kuri ir reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

“Galvenā adrese” ir adrese, kas ir Pārdevēja, kurš ir fiziska persona, galvenā dzīvesvieta, kā arī adrese, kas ir tāda Pārdevēja juridiskā adrese, kurš ir Vienība.

“Pārskata periods” ir kalendārais gads, par kuru notiek ziņošana saskaņā ar III iedaļu.

“Parādītais īpašums” ir visi nekustamie īpašumi, kas atrodas vienā un tajā pašā adresē, pieder vienam un tam pašam īpašniekam un ko viens un tas pats Pārdevējs Platformā piedāvā iznomāšanai.

“Finanšu konta identifikators” ir unikāls identifikācijas numurs vai atsauce, kas Platformas operatoram ir pieejama, attiecībā uz bankas kontu vai citu līdzīgu maksājumu pakalpojumu kontu, kurā tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība.

“Prece” ir jebkurš materiāls īpašums.

▼M8

10.

“Identifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko dalībvalsts vai Savienība bez maksas dara pieejamu Ziņojošajam platformas operatoram, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

▼M7

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Pārdevēji, uz kuriem pārskatīšana neattiecas

Lai noteiktu, vai pārdevējs, kas ir Vienība, ir kvalificējams kā I iedaļas B punkta 4. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītais Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators var paļauties uz publiski pieejamu informāciju vai apstiprinājumu no Vienības Pārdevēja.

Lai noteiktu, vai pārdevējs ir kvalificējams kā I iedaļas B punkta 4. apakšpunkta c) un d) punktā aprakstītais Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators var paļauties uz saviem pieejamajiem datiem.

Informācijas par Pārdevēju apkopošana

Par katru Pārdevēju, kas ir fiziska persona, bet nav Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators apkopo visu šādu informāciju:

vārds un uzvārds;

Galvenā adrese;

minētajam Pārdevējam piešķirtais NMIN, norādot katru izdošanas dalībvalsti, un, ja NMIN nav, minētā Pārdevēja dzimšanas vieta;

minētā Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

dzimšanas datums.

Par katru Pārdevēju, kas ir Vienība, bet nav Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators apkopo visu šādu informāciju:

juridiskais nosaukums;

Galvenā adrese;

minētajam Pārdevējam izdotie NMIN, norādot arī izdevējas dalībvalstis;

minētā Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

uzņēmuma reģistrācijas numurs;

jebkuras pastāvīgas iestādes esība, ar kuras starpniecību Savienībā veic Attiecīgās darbības, ja tāda ir, norādot katru attiecīgo dalībvalsti, kurā šāda pastāvīga iestāde atrodas.

▼M8 —————

▼M7

Neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta c) punkta un B punkta 2. apakšpunkta c) un e) punkta Ziņojošajam platformas operatoram nav jāapkopo NMIN vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma reģistrācijas numurs nevienā no šādiem gadījumiem:

Pārdevēja rezidences dalībvalsts Pārdevējam neizdod NMIN vai uzņēmuma reģistrācijas numuru;

Pārdevēja rezidences dalībvalsts nepieprasa apkopot NMIN, kas izdots Pārdevējam.

Informācijas par Pārdevēju pārbaude

Ziņojošais platformas operators nosaka, vai informācija, kas apkopota atbilstīgi A punktam, B punkta 1. apakšpunktam, B punkta 2. apakšpunkta a)–e) punktam un E punktam, ir uzticama, izmantojot visu informāciju un dokumentus, kuri Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā ierakstos, kā arī izmanto jebkādu elektronisku saskarni, ko bez maksas darījusi pieejamu kāda dalībvalsts vai Savienība, lai pārliecinātos par NMIN un/vai PVN identifikācijas numura derīgumu.

Neatkarīgi no C punkta 1. apakšpunkta, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu, Ziņojošais platformas operators var noteikt, vai informācija, kura apkopota saskaņā ar A punktu, B punkta 1. apakšpunktu un 2. apakšpunkta a)–e) punktu un E punktu, ir uzticama, izmantojot informāciju un dokumentus, kas Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā elektroniski pārmeklējamos ierakstos.

Piemērojot F punkta 3. apakšpunkta b) punktu un neatkarīgi no C punkta 1. un 2. apakšpunkta, ja Ziņojošajam platformas operatoram ir pamats zināt, ka kāds no B vai E punktā aprakstītajiem informācijas elementiem var būt neprecīzs, pamatojoties uz informāciju, ko kādas dalībvalsts kompetentā iestāde sniegusi pieprasījumā attiecībā uz konkrētu Pārdevēju, šis operators pieprasa Pārdevējam labot informācijas elementus, par kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi, un iesniegt apliecinošus dokumentus, datus vai informāciju, kas ir uzticama un no neatkarīga avota, piemēram:

derīgu vadības izdotu identifikācijas dokumentu;

nesen izdotu sertifikātu par rezidenci nodokļu vajadzībām.

Pārdevēja rezidences dalībvalsts(-u) noteikšana šīs direktīvas nolūkiem

Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents tā Galvenās adreses dalībvalstī. Ja tā atšķiras no Pārdevēja Galvenās adreses dalībvalsts, Ziņojošais platformas operators uzskata Pārdevēju par rezidentu arī tajā dalībvalstī, kas tam izdevusi NMIN. Ja Pārdevējs ir sniedzis informāciju par pastāvīgas iestādes esību atbilstīgi B punkta 2. apakšpunkta f) punktam, Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents arī attiecīgajā dalībvalstī, kuru Pārdevējs norādījis.

Neatkarīgi no D punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents katrā dalībvalstī, par kuru šis fakts tiek apstiprināts ar elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība darījusi pieejamu saskaņā ar B punkta 3. apakšpunktu.

Informācijas par iznomātu nekustamo īpašumu apkopošana

Ja Pārdevējs ir iesaistīts Attiecīgajā darbībā, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu, Ziņojošais platformas operators apkopo visu Parādīto īpašumu adreses un attiecīgos zemes reģistrācijas numurus vai to ekvivalentus, ja tādi ir, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas. Ja Ziņojošais platformas operators ir palīdzējis veikt vairāk nekā 2 000 Attiecīgo darbību, iznomājot Parādīto īpašumu tam pašam pārdevējam, kurš ir Vienība, Ziņojošais platformas operators apkopo apliecinošus dokumentus, datus vai informāciju par to, ka Parādītais īpašums pieder vienam un tam pašam īpašniekam.

Pienācīgas pārbaudes procedūru laika grafiks un derīgums

Ziņojošais platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras, kas izklāstītas A līdz E punktā, līdz Pārskata perioda 31. decembrim.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Pārdevējiem, kas platformā jau bijuši reģistrēti svētdienā, 2023. gada 1. janvārī vai dienā, kad Vienība kļuvusi par Ziņojošo platformas operatoru, A līdz E punktā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras ir jāizpilda līdz Ziņojošā platformas operatora otrā Pārskata perioda 31. decembrim.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas attiecībā uz iepriekšējiem Pārskata periodiem, ar noteikumu, ka:

informācija par Pārdevēju, kas prasīta B punkta 1. un 2. apakšpunktā, ir vai nu apkopota un pārbaudīta, vai apstiprināta pēdējo 36 mēnešu laikā; un

Ziņojošajam platformas operatoram nav iemesla apzināties, ka saskaņā ar A, B un E punktu apkopotā informācija ir vai ir kļuvusi neuzticama vai nepareiza.

Pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošana tikai Aktīviem pārdevējiem

Ziņojošais platformas operators var izvēlēties izpildīt pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar A līdz F punktu tikai attiecībā uz Aktīviem pārdevējiem.

Pienācīgas pārbaudes procedūras, ko izpilda trešās personas

Ziņojošais platformas operators šajā iedaļā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē var paļauties uz trešo personu – pakalpojumu sniedzēju, taču par šā pienākuma izpildi atbildīgs paliek Ziņojošais platformas operators.

Ja kāds Platformas operators izpilda pienācīgas pārbaudes pienākumus Ziņojošā platformas operatora vietā attiecībā uz to pašu Platformu atbilstīgi H punkta 1. apakšpunktam, šis Platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem. Pienācīgas pārbaudes pienākumi paliek Ziņojošā platformas operatora atbildībā.

III IEDAĻA

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

Ziņošanas laiks un veids

Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura noteikta saskaņā ar I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punktu, šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums. Ja ir vairāk nekā viens Ziņojošais platformas operators, jebkuru no šiem Ziņojošajiem platformas operatoriem atbrīvo no informācijas paziņošanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju ir paziņojis cits Ziņojošais platformas operators.

Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas izraugās vienu no minētajām dalībvalstīm, kurā tas izpildīs šajā iedaļā noteiktās ziņošanas prasības. Šāds Ziņojošais platformas operators paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu kompetentajai iestādei izvēlētajā dalībvalstī, kā tā noteikta saskaņā ar IV iedaļas E punktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums. Ja ir vairāk nekā viens Ziņojošais platformas operators, jebkuru no minētajiem Ziņojošajiem platformas operatoriem atbrīvo no informācijas paziņošanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju ir paziņojis cits Ziņojošais platformas operators citā dalībvalstī.

Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā tas noteikts saskaņā ar IV iedaļas F punkta 1. apakšpunktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

Neatkarīgi no šīs iedaļas A punkta 3. apakšpunkta Ziņojošajam platformas operatoram I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē nav pienākuma sniegt šīs iedaļas B punktā izklāstīto informāciju par Kvalificētām attiecīgām darbībām, uz kurām attiecas Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums, kas jau paredz automātisku līdzvērtīgas informācijas apmaiņu ar dalībvalsti par Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri ir konkrētās dalībvalsts rezidenti.

Ziņojošais platformas operators B punkta 2. un 3. apakšpunktā minēto informāciju sniedz arī Pārdevējam, par kuru jāsniedz ziņojums un uz kuru tā attiecas, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

Informāciju par Atlīdzību, kas samaksāta vai kreditēta bezseguma naudā, uzrāda valūtā, kurā tā samaksāta vai kreditēta. Ja Atlīdzība ir samaksāta vai kreditēta veidā, kurš nav bezseguma nauda, to norāda vietējā valūtā, konvertējot vai novērtējot veidā, ko konsekventi nosaka Ziņojošais platformas operators.

Informāciju par Atlīdzību un citām summām paziņo par to Pārskata perioda ceturksni, kurā šī Atlīdzība izmaksāta vai kreditēta.

Ziņojamā informācija

Katrs Ziņojošais platformas operators ziņo šādu informāciju:

Ziņojošā platformas operatora nosaukums, juridiskā adrese, NMIN un attiecīgā gadījumā individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts, ievērojot IV iedaļas F punkta 4. apakšpunktu, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

Attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš veicis Attiecīgo darbību, kas nav nekustamā īpašuma iznomāšana:

informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

Finanšu konta identifikators, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums, ir rezidents II iedaļas D punkta nozīmē, nav publiski paziņojusi, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem, kā noteikts, ievērojot II iedaļas D punktu;

kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, par kurām tā tika samaksāta vai kreditēta;

visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators;

Attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš veicis Attiecīgo darbību, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu:

informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem, kā noteikts, ievērojot II iedaļas D punktu;

katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais zemes reģistrācijas numurs vai tā ekvivalents saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas, ja pieejams;

kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, kas veiktas saistībā ar katru Parādīto īpašumu;

visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators;

ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

▼M8

Neatkarīgi no B punkta 2. apakšpunkta a) punkta un B punkta 3. apakšpunkta a) punkta Ziņojošajam platformas operatoram nav pienākuma ziņot informācijas datus, kurus ir likts apkopot II iedaļas B punktā, tad, kad tas ziņo kompetentajai iestādei, kura izmanto Identifikācijas pakalpojumu un paļaujas uz tiešu Pārdevēja identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība dara pieejamu, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām. Ja Ziņojošais platformas operators paļāvās uz Identifikācijas pakalpojumu, lai nodokļu vajadzībām pārliecinātos par tā Pārdevēja identitāti un visām rezidencēm, par kuru jāsniedz ziņojums, tad paziņo nosaukumu, Identifikācijas pakalpojuma identifikatoru (-us) un izdevēju dalībvalsti.

▼M7

IV IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Ievērojot 8.ac pantu, dalībvalstīs ir spēkā noteikumi un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu šā pielikuma II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību efektīvu īstenošanu un atbilstību tām.

Noteikumi II iedaļā noteikto informācijas apkopošanas un pārbaudes prasību izpildei

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem izpildīt II iedaļā paredzētās informācijas apkopošanas un pārbaudes prasības attiecībā uz to Pārdevējiem.

Ja Pārdevējs nesniedz II iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas seko Ziņojošā platformas operatora sākotnējam pieprasījumam, – bet ne ātrāk kā pēc 60 dienu termiņa beigām – Ziņojošais platformu operators slēdz šā Pārdevēja kontu un neļauj Pārdevējam atkārtoti reģistrēties Platformā vai ietur Atlīdzības maksājumu Pārdevējam, kamēr Pārdevējs neiesniedz pieprasīto informāciju.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem Ziņojošajiem platformu operatoriem ir jāreģistrē informācija par veiktajiem pasākumiem un izmantoto informāciju, izpildot pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un atbilstīgi pasākumi šādas informācijas iegūšanai

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem reģistrēt veiktos pasākumus un visu informāciju, kas izmantota II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību izpildei. Šāds reģistrs ir pieejams pietiekami ilgu laiku un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 gadus, bet ne vairāk kā 10 gadus pēc tā Pārskata perioda beigām, uz kuru tas attiecas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus (tostarp ir iespēja nosūtīt Ziņojošajiem platformu operatoriem ziņošanas norādījumu), lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija tiek paziņota kompetentajai iestādei, kas tai ļautu izpildīt pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar 8.ac panta 2. punktu.

Administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības

Dalībvalstis nosaka administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, kas izklāstītas II un III iedaļā.

Administratīvās procedūras turpmākiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošo platformas operatoru, ja tiek sniegta nepilnīga vai neprecīza informācija

Dalībvalstis nosaka procedūras turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošajiem platformas operatoriem, ja paziņotā informācija ir nepilnīga vai neprecīza.

Administratīvā procedūra vienas dalībvalsts izvēlei ziņošanas nolūkos

Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas III iedaļā noteikto ziņošanas prasību izpildei izraugās vienu no minētajām dalībvalstīm. Ziņojošais platformas operators par savu izvēli paziņo visām šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Administratīvā procedūra vienai Ziņojošā platformas operatora reģistrācijai

Ziņojošais platformas operators šā pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrējas jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē, ievērojot 8.ac panta 4. punktu, kad tas sāk darboties kā Platformas operators.

Ziņošanas platformas operators paziņo šīs vienas reģistrācijas dalībvalstij šādu informāciju:

vārds, uzvārds / nosaukums;

pasta adrese;

elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

NMIN, kas izdots Ziņojošajam platformas operatoram;

paziņojums ar informāciju par konkrētā Ziņojošā platformas operatora identifikāciju PVN nolūkiem Savienībā, ievērojot Padomes Direktīvas 2006/112/EK ( 12 ) XII sadaļas 6. nodaļas 2. un 3. iedaļu;

dalībvalstis, kurās pārdevēji, par kuriem jāsniedz ziņojums, ir rezidenti II iedaļas D punkta nozīmē.

Ziņojošais platformas operators vienas reģistrācijas dalībvalstij paziņo par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu.

Vienas reģistrācijas dalībvalsts Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru un paziņo to elektroniski visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

▼M8

Vienas reģistrācijas dalībvalsts svītro Ziņojošo platformas operatoru no centrālā reģistra šādos gadījumos:

▼M7

Platformas operators paziņo šai dalībvalstij, ka tas vairs neveic nekādas darbības Platformas operatora statusā;

ja netiek iesniegts paziņojums saskaņā ar a) apakšpunktu, ir pamats uzskatīt, ka Platformas operatora darbība ir beigusies;

Platformas operators vairs neatbilst I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nosacījumiem;

dalībvalstis ir anulējušas reģistrāciju savā kompetentajā iestādē, ievērojot F punkta 7. apakšpunktu.

Katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par jebkuru Platformas operatoru I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē, kurš uzsāk darbību kā Platformas operators, taču nav reģistrējies, ievērojot šo apakšpunktu.

Ja Ziņojošais platformas operators nepilda pienākumu reģistrēties vai ja tā reģistrācija ir anulēta saskaņā ar šīs iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, dalībvalstis, neskarot 25.a pantu, veic efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus, lai panāktu atbilstību savā jurisdikcijā. Šādu pasākumu izvēle paliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis cenšas arī koordinēt savas darbības, kuru mērķis ir panākt atbilstību, tostarp – galējas nepieciešamības gadījumā – nepieļaut, ka Ziņojošais platformas operators var darboties Savienībā.

Ja Ziņojošais platformas operators nepilda ziņošanas pienākumu saskaņā ar šā pielikuma III iedaļas A punkta 3. apakšpunktu pēc vienas reģistrācijas dalībvalsts diviem atgādinājumiem, dalībvalsts, neskarot 25.a pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai anulētu Ziņojošā platformas operatora reģistrāciju, kas veikta, ievērojot 8.ac panta 4. punktu. Reģistrāciju anulē ne vēlāk kā pēc 90 dienu termiņa beigām, bet ne agrāk kā 30 dienas pēc otrā atgādinājuma.

▼M8

VI PIELIKUMS

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS, PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI, KURI PIEMĒROJAMI KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS

Šajā pielikumā noteiktas ziņošanas prasības, pienācīgas pārbaudes procedūras un citi noteikumi, kas jāpiemēro Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, lai dalībvalstis ar automātisku informācijas apmaiņu varētu paziņot 8.ad pantā minēto informāciju.

Šajā pielikumā arī paredzēti noteikumi un administratīvās procedūras, kurām dalībvalstīs jābūt ieviestām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas tajā izklāstītās ziņošanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras, un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

TO KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, dalībvalstī piemēro ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kas noteiktas attiecīgi II un III iedaļā, ja tas:

ir Vienība, kurai dalībvalsts piešķīrusi atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 63. pantu vai kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc paziņošanas dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. pantu; vai

nav Vienība, kurai dalībvalsts piešķīrusi atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 63. pantu vai kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc paziņošanas dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. pantu, un ja tas ir:

Vienība vai persona, kas nodokļu vajadzībām ir kādas dalībvalsts rezidente;

Vienība, kas i) ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un ii) ir juridiska persona dalībvalstī vai kurai ir pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas vai nodokļu informācijas deklarācijas dalībvalsts nodokļu iestādēm attiecībā uz Vienības ienākumiem;

Vienība, ko pārvalda no dalībvalsts; vai

Vienība vai persona, kuras pastāvīgā darījumdarbības vieta ir dalībvalstī.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī tiek piemērotas attiecīgi II un III iedaļā noteiktās pienācīgas ziņošanas un pārbaudes prasības attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi un kuri veikti, izmantojot filiāli, kura atrodas dalībvalstī.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus un ir Vienība, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta c) vai d) punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī vai kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, jo tas ir Vienība, kura a) ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar šīs dalībvalsts vai Kvalificētas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas tiesību aktiem un b) ir juridiska persona citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā vai kurai attiecībā uz Vienības ienākumiem ir pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas vai nodokļu informācijas deklarācijas citas dalībvalsts vai Kvalificētas ārpus Savienības esošās jurisdikcijas nodokļu iestādēm.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus un ir persona, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta d) punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī vai kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, jo tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā dalībvalstī vai Kvalificētajā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas ir pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punktu, ja tas dalībvalstij ir iesniedzis paziņojumu šīs dalībvalsts noteiktā formātā, apstiprinot, ka šis Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis šādas prasības saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts vai Kvalificētās ārpus Savienības esošās jurisdikcijas noteikumiem atbilstoši kritērijiem, kas pēc būtības ir līdzīgi attiecīgajiem A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta kritērijiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi un kurus tas veic, izmantojot Filiāli, kura atrodas jebkurā citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā, ja šī Filiāle ir izpildījusi šādas prasības šādā citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā.

II IEDAĻA

ZIŅOŠANAI NOTEIKTĀS PRASĪBAS

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, I iedaļas A un B. punkta nozīmē informāciju, kas ir izklāstīta šīs iedaļas B punktā, paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uz to attiecas ziņošanas prasības saskaņā ar I iedaļu.

Par katru attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstošu pārskata periodu un saskaņā ar I iedaļā noteiktajiem to Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem, kas sniedz ziņojumus, un III iedaļā noteiktajām pienācīgas pārbaudes procedūrām Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, par saviem Kriptoaktīvu lietotājiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, vai kuru Kontrolējošās personas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojumi, sniedz šādu informāciju:

katra Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds/nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un, ja lietotājs ir fiziska persona, dzimšanas datums un vieta, un, ja lietotājs ir Vienība, par kuru pēc III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir konstatēts, ka tam ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un NMIN un katras Vienības Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra šāda Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta pirmās daļas, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ziņo kompetentajai iestādei, kas izmanto identifikācijas pakalpojumu un paļaujas uz tiešu Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība darījusi pieejamu, lai pārliecinātos par Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitāti un visām rezidencēm nodokļu vajadzībām, informācija, kas jāsniedz par Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vārds/nosaukums, Identifikācijas pakalpojuma identifikators(-i) un izdošanas dalībvalsts(-is), kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, vārds/nosaukums, adrese, NMIN un, ja tāds ir, 8.ad panta 7. punktā minētais individuālais identifikācijas numurs un globālais juridiskās personas identifikators;

Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veida pilns nosaukums;

kopējā samaksātā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret Bezseguma valūtu;

kopējā saņemtā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret Bezseguma valūtu;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz Pārvedumiem Lietotājam, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas b) un d) punkts;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz Pārvedumiem, kurus veicis Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas c), e) un f) punkts; un

▼C2

kopējā patiesā tirgus vērtība, kā arī to Pārvedumu vienību kopskaits, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veic uz Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 18) punktā definētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu iestādi.

▼M8

Piemērojot B punkta 3. apakšpunkta b) un c) punktu, par samaksāto vai saņemto summu ziņo tajā Bezseguma valūtā, kurā tā samaksāta vai saņemta. Ja summas ir samaksātas vai saņemtas vairākās Bezseguma valūtās, par summām ziņo vienā valūtā, kas konvertēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Piemērojot B punkta 3. apakšpunkta d)–i) punktu, patieso tirgus vērtību nosaka un paziņo vienā valūtā, kas novērtēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Sniegtajā informācijā norāda Bezseguma valūtu, kurā tiek uzrādīta katra summa.

Neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta nav jāziņo dzimšanas vieta, ja vien Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav citādi noteikts pienākums to iegūt un ziņot.

Šīs iedaļas B punktā minētā informācija ir jāpaziņo ik gadu tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, uz kuru informācija attiecas. Pirmo informāciju sniedz par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu no 2026. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no šīs iedaļas A un D punkta Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta nozīmē nav pienākuma sniegt šīs iedaļas B punktā noteikto informāciju par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Kontrolējošo personu, attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, pabeidz šādas informācijas ziņošanu ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, uz kuru attiecas Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar šāda Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vai šādas Kontrolējošās personas rezidences dalībvalsti.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Kriptoaktīvu lietotājs tiek uzskatīts par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no dienas, kad tas saskaņā ar šajā iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām ir identificēts kā lietotājs.

Pienācīgas pārbaudes procedūras Individuālajiem kriptoaktīvu lietotājiem

Lai noteiktu, vai Individuālais kriptoaktīvu lietotājs ir Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Līdz 2027. gada 1. janvārim – nodibinot attiecības ar Individuālo kriptoaktīvu lietotāju vai attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem individuālajiem kriptoaktīvu lietotājiem, – Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saņem pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Individuālā kriptoaktīvu lietotāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām, un apstiprina šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas savākta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Ja kādā brīdī attiecībā uz Individuālo kriptoaktīvu lietotāju mainās apstākļi, kā rezultātā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzzina vai tam ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs vai neuzticams, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu un iegūst derīgu pašapliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu un attiecīgā gadījumā dokumentāciju, kas pamato sākotnējā pašapliecinājuma derīgumu.

Pienācīgas pārbaudes procedūras Vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus

Lai noteiktu, vai Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Vienība, kas nav Izslēgtā persona vai Aktīvā vienība, ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Nosaka, vai Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Līdz 2027. gada 1. janvārim – nodibinot attiecības ar Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, vai attiecībā uz Iepriekšpastāvējušām vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus, – Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saņem pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām, un apstiprina šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas savākta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām. Ja Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz faktiskās vadības vietu vai galvenā biroja adresi, lai noteiktu Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidenci.

Ja pašapliecinājumā norādīts, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir kādas dalībvalsts rezidente, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzskata Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, ja vien tas, pamatojoties uz pašapliecinājumu vai tā rīcībā esošo vai publiski pieejamo informāciju, pamatoti nekonstatē, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Izslēgtā persona.

Nosaka, vai Vienībā ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus un nav Izslēgtā persona, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nosaka, vai tai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, ja vien tas nenosaka, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Aktīvā vienība, pamatojoties uz Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, pašapliecinājumu.

Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošās personas, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām, ja šādas procedūras atbilst Direktīvai (ES) 2015/849. Ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot Klienta pienācīgas pārbaudes procedūras, kas atbilst Direktīvai (ES) 2015/849, tas Kontrolējošo personu noteikšanai piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.

Nosaka, vai Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, paļaujas uz Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, vai šādas Kontrolējošās personas pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Kontrolējošās personas rezidenci(-es) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas iegūta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Ja kādā brīdī attiecībā uz Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, vai tās Kontrolējošajām personām mainās apstākļi, kā rezultātā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzzina vai tam ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs vai neuzticams, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu un iegūst derīgu pašapliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu un attiecīgā gadījumā dokumentāciju, kas pamato sākotnējā pašapliecinājuma derīgumu.

Prasības attiecībā uz pašapliecinājuma derīgumu

Individuālā kriptoaktīvu lietotāja vai Kontrolējošās personas iesniegtais pašapliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis vai citādi pozitīvi apliecinājis Individuālais kriptoaktīvu lietotājs vai Kontrolējošā persona, tā ir datēta ne vēlāk kā saņemšanas dienā un tajā par Individuālo kriptoaktīvu lietotāju vai Kontrolējošo personu ir norādīta šāda informācija:

vārds, uzvārds;

rezidences vietas adrese;

dalībvalsts(-is), kas ir rezidences valsts(-is) nodokļu vajadzībām;

attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, – NMIN attiecībā uz katru dalībvalsti;

dzimšanas datums.

Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, iesniegtais pašapliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis vai citādi pozitīvi apliecinājusi Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, tas ir datēts ne vēlāk kā saņemšanas dienā un tajā par Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, ir norādīta šāda informācija:

juridiskais nosaukums;

adrese;

dalībvalsts(-is), kas ir rezidences valsts(-is) nodokļu vajadzībām;

attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, – NMIN attiecībā uz katru dalībvalsti;

tādas Vienības gadījumā, kas izmanto kriptoaktīvus un nav Izslēgtā persona vai Aktīvā vienība, C punkta 1. apakšpunktā aprakstītā informācija par katru Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošo personu, ja vien minētā Kontrolējošā persona nav iesniegusi pašapliecinājumu saskaņā ar C punkta 1. apakšpunktu, kā arī par pienākumu(-iem), pamatojoties uz kuru(-iem) katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, ja tā jau nav noteikta, pamatojoties uz Klienta uzticamības pārbaudes procedūrām;

attiecīgā gadījumā informāciju par kritērijiem, kādiem tā atbilst, lai to uzskatītu par Aktīvo vienību vai Izslēgto personu.

Vispārīgas pienācīgas pārbaudes prasības

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus un kas arī ir Finanšu iestāde šīs direktīvas nolūkā, pienācīgas pārbaudes procedūru nolūkā saskaņā ar šo iedaļu var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas saskaņā ar I pielikuma IV un VI iedaļu. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var arī paļauties uz pašapliecinājumu, kas jau iegūts citiem nodokļu mērķiem, ja šāds pašapliecinājums atbilst šīs iedaļas C punkta prasībām.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz trešo personu, lai izpildītu šajā iedaļā izklāstītos pienācīgas pārbaudes pienākumus, bet par šādiem pienākumiem joprojām ir atbildīgs Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus.

IV IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Tālāk minētajiem terminiem ir pie tiem izklāstītā nozīme.

Kriptoaktīvs, par kuru jāsniedz ziņojums

“Kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

“Centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla Bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka vai cita monetārā iestāde.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai jurisdikcijas valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no jurisdikcijas valdības un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder jurisdikcijai.

Šajā pielikumā “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” nozīmē jebkuru Kriptoaktīvu, kas ir:

digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

ir saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

ir dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Termini “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus

“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

“Kriptoaktīvu operators” ir pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus un kas nav Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus” ir jebkurš Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un jebkurš Kriptoaktīvu operators, kas veic vienu vai vairākus Kriptoaktīvu pakalpojumus, ar ko veic Maiņas darījumus Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, uzdevumā vai vārdā.

“Kriptoaktīvu pakalpojums” ir kriptoaktīvu pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā, citstarp uzkrāšanas un aizdevumu pakalpojumi.

Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums

“Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš:

Maiņas darījums; un

Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums.

“Maiņas darījums” ir jebkura:

Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, un Bezseguma valūtu apmaiņa; un

jebkura viena veida vai vairāku veidu Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, apmaiņa.

“Neliela apjoma maksājumu Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000 USD (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā).

“Pārvedums” ir darījums, ar kuru Kriptoaktīvu, par kuru jāsniedz ziņojums, pārvieto no vai uz viena Kriptoaktīvu lietotāja Kriptoaktīva adresi vai kontu, kas nav adrese vai konts, ko tā paša Kriptoaktīvu lietotāja vārdā uztur Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ja, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, rīcībā esošo informāciju darījuma brīdī, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar noteikt, ka darījums ir Maiņas darījums.

Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums

“Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir kādas dalībvalsts rezidente.

“Kriptovalūtu lietotājs” ir fiziska persona vai Vienība, kas ir Kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, klients nolūkā veikt Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Fizisku personu vai Vienību, kas nav Finanšu iestāde vai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, un darbojas kā Kriptoaktīvu lietotājs citas fiziskas personas vai Vienības labā vai vārdā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, neuzskata par Kriptoaktīvu lietotāju, un šādu citu fizisku personu vai Vienību uzskata par Kriptoaktīvu lietotāju. Ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, sniedz pakalpojumu, tirgotāja vārdā vai tā uzdevumā veicot Neliela apjoma maksājumu darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, arī klientu, kas ir tirgotāja darījumu partneris attiecībā uz šādiem Neliela apjoma maksājumu darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, uzskata par Kriptoaktīvu lietotāju attiecībā uz šādiem Neliela apjoma maksājumu darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar valsts noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir pienākums pārbaudīt šāda klienta identitāti saistībā ar Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuru jāsniedz ziņojums.

“Individuāls kriptoaktīvu lietotājs” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir privātpersona.

“Iepriekšpastāvējis individuāls kriptoaktīvu lietotājs” ir Individuāls kriptoaktīvu lietotājs, kas 2025. gada 31. decembrī ir nodibinājis attiecības ar Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

“Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir Vienība.

“Iepriekšpastāvējusi vienība, kas izmanto kriptoaktīvus” ir Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus un kas 2025. gada 31. decembrī ir nodibinājusi attiecības ar Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav Izslēgtā persona.

“Dalībvalsts persona” attiecībā uz katru dalībvalsti ir privātpersona vai Vienība, kas ir jebkuras dalībvalsts rezidents saskaņā ar tās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi jebkuras dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” interpretē atbilstīgi jēdzienam “faktiskais īpašnieks”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6) punktā, ciktāl tas attiecas uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus.

10.

“Aktīvā vienība” ir jebkura Vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

mazāk nekā 50 % no Vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri rada pasīvos ienākumus vai tiek turēti pasīvo ienākumu veidošanai;

būtībā visas Vienības darbības paredz turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

Vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

Vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

Vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

Vienība atbilst visām šādām prasībām:

tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā vienīgi reliģiskiem, labdarības, zinātnes, mākslas, kultūras, sporta vai izglītības mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā, un tā ir profesionāla organizācija, darījumdarbības līga, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniskā līga vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)

tā savā rezidences jurisdikcijā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa;

iii)

tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Vienības rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Vienības dibināšanas dokumentiem Vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

saskaņā ar Vienības rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

Izslēgtā persona

“Izslēgtā persona” ir:

Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos;

jebkura Vienība, kas ir a) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība;

Valdības vienība;

Starptautiska organizācija;

Centrālā banka; vai

Finanšu iestāde, kas nav E punkta 5. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība.

“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

“Noguldījumu iestāde” ir Vienība, kas:

pieņem noguldījumus parastā banku vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

tur Elektronisko naudu vai Centrālās bankas digitālās valūtas klientu labā.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

ii)

individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)

citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas E punkta 5. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību E punkta 5. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā.

Šā panta E punkta 5. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver pakalpojumu, ar ko veic Maiņas darījumus, sniegšanu klientiem vai to vārdā. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīvā vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 10. apakšpunkta b)–e) punkta kritērijiem.

Šo punktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 2) punktā.

“Valdības vienība” ir jurisdikcijas valdība, jebkāds jurisdikcijas administratīvs teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai jurisdikcijai, vai vairākiem administratīviem teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija sastāv no jurisdikcijas neatņemamām daļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

Jurisdikcijas “neatņemama daļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumus ieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir valdības pārstāvis, ierēdnis vai administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

ii)

Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)

pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot valdības vienību, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

kas galvenokārt sastāv no valdībām;

kurai faktiski ir galvenā mītne vai pēc būtības līdzīgs nolīgums ar jurisdikciju; un

no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

“Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, Kriptoaktīvos, par kuriem jāsniedz ziņojumi, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

10.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka Līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai Personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

11.

12.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku personu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

13.

14.

vienīgi pamatojoties uz tādas personas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

Dažādi jautājumi

“Klienta pienācīgas pārbaudes procedūras” ir klienta pienācīgas pārbaudes procedūras, ko veic Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, vai līdzīgas prasības, kas attiecas uz šādu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks veidojums, piemēram, korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds.

Vienība ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

“Filiāle” ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, struktūrvienība, uzņēmums vai birojs, kas saskaņā ar jurisdikcijas regulatīvo režīmu tiek uzskatīts par filiāli vai ko saskaņā ar jurisdikcijas tiesību aktiem citādi regulē kā atsevišķu no citiem Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, birojiem, struktūrvienībām vai filiālēm. Visas Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, struktūrvienības, uzņēmumi vai biroji vienā jurisdikcijā tiek uzskatīti par vienu filiāli.

“Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” ir nolīgums starp dalībvalsts kompetento iestādi un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu, kas atbilst tai, kas minēta šā pielikuma II iedaļas B punktā, kā noteikts īstenošanas aktā saskaņā ar 8.ad panta 11. punktu.

“Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija” ir ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kurai ir Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ārpus Savienības esošās jurisdikcijas publicētajā sarakstā ir norādītas kā jurisdikcijas, par kurām jāsniedz ziņojums.

“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents). NMIN ir jebkurš numurs vai kods, ko kompetentā iestāde izmanto, lai identificētu nodokļu maksātāju.

“Identifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko dalībvalsts vai Savienība bez maksas dara pieejamu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, lai noteiktu Kriptoaktīvu lietotāja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Noteikumi III iedaļā noteikto informācijas apkopošanas un pārbaudes prasību izpildei

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz saviem Kriptoaktīvu lietotājiem piemērot III iedaļā noteiktās informācijas apkopošanas un pārbaudes prasības.

Ja Kriptoaktīvu lietotājs nesniedz III iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas saņemti pēc Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, sākotnējā pieprasījuma, bet ne pirms 60 dienu termiņa beigām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, neļauj Kriptoaktīvu lietotājam veikt Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto ziņojumu sniegšanas prasību un pienācīgas pārbaudes procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, un atbilstīgi pasākumi šādas informācijas iegūšanai

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, reģistrēt veiktos pasākumus un visu informāciju, kas izmantota attiecīgi II un III iedaļā noteikto ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūru izpildei. Šāds reģistrs ir pieejams pietiekami ilgu laiku un jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc tam, kad beidzies periods, kurā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums sniegt informāciju, ja šī informācija ir jāsniedz saskaņā ar II iedaļu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus (citstarp ir iespēja nosūtīt Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ziņošanas norādījumu), lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija tiek paziņota kompetentajai iestādei, kas tai ļautu izpildīt pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar 8.ad panta 3. punktu.

Administratīvās procedūras, lai pārbaudītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūrām

Dalībvalstis nosaka administratīvās procedūras, lai pārbaudītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, atbilstību attiecīgi II un III iedaļā noteiktajām ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Administratīvās procedūras, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ja tiek sniegta nepilnīga vai neprecīza informācija

Dalībvalstis nosaka procedūras turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ja paziņotā informācija ir nepilnīga vai neprecīza.

Administratīvā procedūra Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pilnvarošanai

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz atļauju Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114, regulāri un ne vēlāk kā līdz 31. decembrim attiecīgajā kalendārajā gadā vai citā atbilstošā pārskata periodā saskaņā ar šo Direktīvu iesniedz kompetentajai iestādei, ja tā ir cita iestāde, visu pilnvaroto Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sarakstu.

Administratīvā procedūra Kriptoaktīvu operatora vienotai reģistrācijai

Kriptoaktīvu operators, kurš ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, saskaņā ar 8.ad panta 7. punktu reģistrējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas noteikta saskaņā ar I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punktu vai B punktu, pirms ir beidzies termiņš, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram jāpaziņo II iedaļas B punktā noteiktā informācija. Ja šāds Kriptoaktīvu operators atbilst attiecīgi I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta vai B punkta nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas saskaņā ar 8.ad panta 7. punktu reģistrējas vienas no šo dalībvalstu kompetentajā iestādē, pirms ir beidzies termiņš, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram jāpaziņo II iedaļas B punktā noteiktā informācija.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta pirmās daļas Kriptoaktīvu operators, kurš ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, nereģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram nav jāpilda attiecīgās II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, ievērojot I iedaļas C, D, E, F, G, vai H punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu operators ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī.

Pēc reģistrācijas Kriptoaktīvu operators paziņo savas vienotās reģistrācijas dalībvalstij, kas noteikta saskaņā ar F punkta 1. apakšpunktu, šādu informāciju:

nosaukums;

pasta adrese;

elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

visi Kriptoaktīvu operatoriem izsniegtie NMIN;

dalībvalstis, kurās Lietotāji, par kuriem jāsniedz ziņojums, ir rezidenti III iedaļas A un B punkta nozīmē;

jebkura Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kā minēts I iedaļas C, D, E, F vai H punktā.

Kriptoaktīvu operators vienotās reģistrācijas dalībvalstij paziņo par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu.

Vienotās reģistrācijas dalībvalsts Kriptoaktīvu operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru un paziņo to elektroniski visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Vienotās reģistrācijas dalībvalsts var izslēgt Kriptoaktīvu operatoru no Kriptoaktīvu operatoru reģistra šādos gadījumos:

Kriptoaktīvu operators paziņo attiecīgajai dalībvalstij, ka tam Savienībā vairs nav Lietotāju, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

ja netiek iesniegts paziņojums saskaņā ar a) apakšpunktu, ir pamats uzskatīt, ka Kriptoaktīvu operatora darbība ir beigusies;

Kriptoaktīvu operators vairs neatbilst IV iedaļas B punkta 2. apakšpunkta nosacījumiem;

dalībvalstis ir anulējušas reģistrāciju savā kompetentajā iestādē, ievērojot F punkta 7. apakšpunktu.

Katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par jebkuru Kriptoaktīvu operatoru IV iedaļas B punkta 2. apakšpunkta nozīmē, kuram ir Lietotāji, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri ir Savienības rezidenti, bet kuri nav reģistrējušies saskaņā ar šo punktu. Ja Kriptoaktīvu operators nepilda pienākumu reģistrēties vai ja tā reģistrācija ir anulēta saskaņā ar šīs iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, dalībvalstis, neskarot 25.a pantu, veic efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus, lai panāktu atbilstību savā jurisdikcijā. Šādu pasākumu izvēle paliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis cenšas arī koordinēt savas darbības, kuru mērķis ir panākt atbilstību, tostarp – galējas nepieciešamības gadījumā – nepieļaut, ka Kriptoaktīvu operators var darboties Savienībā.

Ja Kriptoaktīvu operators nepilda ziņošanas pienākumu saskaņā ar šā pielikuma II iedaļas B punktu pēc vienotās reģistrācijas dalībvalsts diviem atgādinājumiem, vienotās reģistrācijas dalībvalsts, neskarot 25.a pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai anulētu Kriptoaktīvu operatora reģistrāciju, kas veikta, ievērojot 8.ad panta 7. punktu. Reģistrāciju anulē ne vēlāk kā pēc 90 dienu termiņa beigām, bet ne agrāk kā 30 dienas pēc otrā atgādinājuma.

▼M9

VII PIELIKUMS

Iesniegšanas noteikumi un Virsnodokļa informācijas deklarācijas standarta veidne

I IEDAĻA

DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“Īstenošanas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas attiecīgajā Pārskata fiskālajā gadā ir īstenojusi vai nu kvalificētu ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR), vai kvalificētu nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR), kā definēts attiecīgi Direktīvas (ES) 2022/2523 3. panta 18) un 43) punktā, vai abus;

“Dalībvalsts, kura piemēro tikai kvalificētu vietējo virsnodokli (QDTT)” ir dalībvalsts, kas attiecīgajā Pārskata fiskālajā gadā ir īstenojusi kvalificētu vietējo virsnodokli, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2523 3. panta 28) punktā;

“Virsnodokļa informācijas deklarācija” ir informācijas deklarācija, ko iesniedz galīgais mātesuzņēmums, izraudzīta iesniedzēja vienība, norīkota vietēja vienība vai sastāvā esoša vienība un kuras standarta veidne ir noteikta šā pielikuma IV iedaļā;

“Vispārīgā iedaļa” ir Virsnodokļa informācijas deklarācijas iedaļa, kurā ir vispārīga informācija par SU grupu kopumā, tostarp tās korporatīvo struktūru, un virslīmeņa kopsavilkums par Direktīvas (ES) 2022/2523 piemērošanu, un šāda iedaļa atbilst Virsnodokļa informācijas deklarācijas standarta veidnes 1. iedaļai;

“Ar jurisdikciju saistītās iedaļas” ir Virsnodokļa informācijas deklarācijas iedaļas, kas satur informāciju, kā detalizēti piemērot kvalificētu IIR, kvalificētu UTPR un kvalificētu vietējo virsnodokli attiecībā uz katru jurisdikciju, kurā darbojas SU grupa, un šādas iedaļas atbilst Virsnodokļa informācijas deklarācijas standarta veidnes 2. un 3. iedaļai;

“Pārskata fiskālais gads” ir fiskālais gads, uz kuru attiecas Virsnodokļa informācijas deklarācija.

II IEDAĻA

IESNIEGŠANAS PRASĪBAS

Sastāvā esoša vienība, kas iesniedz Virsnodokļa informācijas deklarāciju, identificē attiecīgās iedaļas un attiecīgās dalībvalstis, kurām tiks nosūtīta informācija, ievērojot 8.ae pantā izklāstīto izplatīšanas pieeju.

III IEDAĻA

IESNIEGŠANAS FORMĀTS UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA ATTIECĪBĀ UZ LIELĀM VIETĒJĀM GRUPĀM AR KOPUZŅĒMUMIEM

Ja lielas vietējas grupas mātesuzņēmumam ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītā vienībā, uz kuru attiecas kvalificētais vietējais virsnodoklis dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir lielas vietējas grupas atrašanās vieta, šāda liela vietēja grupa izmanto Virsnodokļa informācijas deklarācijas standarta veidni, kas noteikta šā pielikuma IV iedaļā.

Gadījumos, uz kuriem attiecas pirmā daļa, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 8.ae panta 2. punkta un 9.a panta piemērošanu.

IV IEDAĻA

DATU PUNKTI

1. Informācija par su grupu

1.1. Sastāvā esošas iesniedzējas vienības identifikācija

1. GMU ir sastāvā esoša iesniedzēja vienība	2. Sastāvā esošas iesniedzējas vienības nosaukums	3. Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs	4. Funkcija	5. Jurisdikcija, kurā atrodas sastāvā esoša iesniedzēja vienība	6. Saņēmējas jurisdikcijas informācijas apmaiņai (attiecīgā gadījumā)
Jā/Nē

1.2. Vispārīga informācija par SU grupu

1.2.1. SU grupa un Pārskata fiskālais gads

1. SU grupas nosaukums	2. Pārskata fiskālā gada sākuma datums	3. Pārskata fiskālā gada beigu datums	4. Grozīta deklarācija
			Jā/Nē

1.2.2. Vispārīga grāmatvedības informācija saistībā ar SU

1. GMU konsolidētie finanšu pārskati (veids)	2. Finanšu grāmatvedības standarts, ko izmanto GMU konsolidētajiem finanšu pārskatiem	3. Pārskata sniegšanas valūta, ko izmanto GMU konsolidētajiem finanšu pārskatiem (ISO kods)

1.3. Korporatīvā struktūra

1.3.1. Galīgais mātesuzņēmums

1. GMU jurisdikcija
2. Piemērojamie noteikumi?
3. GMU nosaukums
4. GMU NMIN
5. GMU NMIN iesniegšanas jurisdikcijā (ja tas atšķiras un ja tāds ir)
6. Statuss noteikumos
7. Ja GMU ir izslēgta vienība – veids
8. Jurisdikcija, kurā tiek uzskatīts, ka uz mātesuzņēmums ar dubultu rezidences vietu attiecas kvalificēts IIR (ja uz noteikumu pamata tiek uzskatīts, ka mātesuzņēmums ir citā jurisdikcijā, kurā uz to neattiecas kvalificēts IIR) (ja ir)

1.3.2. Grupas vienības (kas nav GMU) un kopuzņēmuma grupu dalībnieki

1.3.2.1. Sastāvā esošas vienības un kopuzņēmuma grupu dalībnieki

Izmaiņas	1. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo Pārskata fiskālo gadu?	Jā/Nē
Jurisdikcija	2. Jurisdikcija
Jurisdikcija	3. Piemērojamie noteikumi?
Sastāvā esošās vienības, kopuzņēmuma vai kopuzņēmuma saistītās vienības identifikācija	4. Sastāvā esošās vienības, kopuzņēmuma vai kopuzņēmuma saistītās vienības nosaukums
	5. NMIN
	6. NMIN attiecībā uz iesniegšanas jurisdikciju (ja tāda ir)
	7. Statuss noteikumos
Sastāvā esošās vienības, kopuzņēmuma vai kopuzņēmuma saistītās vienības īpašumtiesību struktūra	Par katru vienību, kurai pieder īpašumtiesības sastāvā esošajā vienībā, kopuzņēmumā vai kopuzņēmuma saistītajā vienībā: 8. Veids 9. NMIN (sastāvā esošajām vienībām vai kopuzņēmuma grupu dalībniekiem) 10. Īpašumtiesību daļa (procentos)
Ja sastāvā esošā vienība ir daļēji piederošs mātesuzņēmums vai mātes starpniekuzņēmums, vai vienībai ir jāpiemēro kvalificēts IIR?	11. Mātesuzņēmuma statuss
	12. Ja mātes starpniekuzņēmums nepiemēro IIR tāpēc, ka uz GMU attiecas kvalificēts IIR, vai ja pastāv cits mātes starpniekuzņēmums, kam tajā ir kontrolējoša līdzdalība un uz ko attiecas kvalificēts IIR, tiek norādīts GMU vai tas otrais mātes starpniekuzņēmums (NMIN).
	13. Ja daļēji piederošs mātesuzņēmums nepiemēro IIR tāpēc, ka citam daļēji piederošam mātesuzņēmumam, uz kuru attiecas kvalificēts IIR, pieder 100 % tā īpašumtiesību, tiek norādīts tas otrais daļēji piederošais mātesuzņēmums, kuram ir jāpiemēro kvalificēts IIR (NMIN)
Vai UTPR ir piemērojams attiecībā uz vienību?	14. Vai ir piemērojams sākotnējais starptautiskās darbības posms?	Jā/Nē
	15. To mātesuzņēmumu kopējās īpašumtiesības (attiecīgi iedalāmā virsnodokļu daļa), kuriem ir jāpiemēro kvalificēts IIR attiecībā uz sastāvā esošo vienību (attiecīgi kopuzņēmuma grupas dalībnieku) (procentos)
	16. Vai GMU īpašumtiesības sastāvā esošajā vienībā (attiecīgi GMU iedalāmā virsnodokļa daļa kopuzņēmuma grupas dalībniekam) ir lielākas par to mātesuzņēmumu kopējām īpašumtiesībām (attiecīgi iedalāmo daļu), kurām ir jāpiemēro kvalificēts IIR minētajā sastāvā esošajā vienībā (attiecīgi kopuzņēmuma grupas dalībniekā)?	Jā/Nē

1.3.2.2. Izslēgtas vienības

1. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo Pārskata fiskālo gadu?	Jā/Nē
2. Izslēgtās vienības nosaukums
3. Izslēgtās vienības veids

1.3.3. Izmaiņas korporatīvajā struktūrā, kas notikušas Pārskata fiskālajā gadā

Vai izmaiņas korporatīvajā struktūrā, kas notikušas Pārskata fiskālajā gadā, netika uzrādītas tāpēc, ka tās neietekmēja ne efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanu, ne virsnodokļa aprēķināšanu vai attiecināšanu?								Jā/Nē
1. Sastāvā esošās vienības (vai citas SU grupas vienības) vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka nosaukums	2. NMIN	3. Izmaiņu spēkā stāšanās datums	4. Statuss pirms izmaiņām	5. Statuss pēc izmaiņām	6. Vienības, kurām ir īpašumtiesības minētajā sastāvā esošajā vienībā (vai citā vienībā) vai kopuzņēmuma grupas dalībniekā pirms vai pēc izmaiņām	7. Īpašumtiesības minētajā sastāvā esošajā vienībā (vai citā vienībā) vai kopuzņēmuma grupas dalībniekā pirms izmaiņām (procenti)	8. Īpašumtiesības minētajā sastāvā esošajā vienībā (vai citā vienībā) vai kopuzņēmuma grupas dalībniekā pēc izmaiņām (procenti)

1.4. Virslīmeņa informācijas kopsavilkums

1. Jurisdikcijas nosaukums	2. Apakšgrupas (ja tāda ir) veids	3. Apakšgrupas (ja tāda ir) identifikācija	4. Tās(-o) jurisdikcijas(-u) nosaukums(-i), kurai(-ām) ir tiesības uzlikt nodokli	5. Vai tiek piemērots aizsardzības noteikums vai izslēgšana?	6. Efektīvās nodokļa likmes diapazons	7. Vai tas, ka piemēro ienākumu izslēgšanu pēc satura, ir radījis nulles virsnodokli?	8. Maksājamais virsnodoklis (kvalificēts vietējais virsnodoklis) – diapazons	9. Maksājamais virsnodoklis (kvalificēts IIR/kvalificēts UTPR) – diapazons
				[Ievietot attiecīgo variantu]	[Ievietot attiecīgo variantu]	Jā/Nē	[Ievietot attiecīgo variantu]	[Ievietot attiecīgo variantu]

2. Ar jurisdikciju saistītie aizsardzības noteikumi un izņēmumi

2.1. Jurisdikcijas raksturojums

1. Jurisdikcijas nosaukums
2. Apakšgrupas (ja tāda ir) veids
3. Apakšgrupas (ja tāda ir) identifikācija
4. Jurisdikcija ar nodokļu uzlikšanas tiesībām
5. Ziņojamo atšķirību pastāvēšana (jā/nē)

2.2. Ar jurisdikciju saistītie izņēmumi, kas piemērojami attiecībā uz šo jurisdikciju (virsnodoklis samazināts līdz nullei)

2.2.1. Aizsardzības noteikuma jurisdikcijas izvēle

2.2.1.1. Aizsardzības noteikuma izvēle

1. Aizsardzības noteikums izvēlēts

[ievietot attiecīgo variantu]

2.2.1.2. Pastāvīgie aizsardzības noteikumi

 Vienkāršots aprēķins attiecībā uz nebūtiskām sastāvā esošajām vienībām

	1. Visu nebūtisko sastāvā esošo vienību kopējie ieņēmumi jurisdikcijā	2. Kopējais vienkāršotais visu nebūtisko sastāvā esošo vienību nodoklis attiecīgajā jurisdikcijā
a. Pārskata fiskālais gads
b. Pirmais iepriekšējais fiskālais gads (attiecīgā gadījumā)		n.p.
c. Otrais iepriekšējais fiskālais gads (attiecīgā gadījumā)		n.p.
d. Triju fiskālo gadu vidējais rādītājs (attiecīgā gadījumā)		n.p.

2.2.1.3. Pārejas aizsardzības noteikumi

a) Pārejas aizsardzības noteikums saistībā ar pārskatu sniegšanu par katru valsti (CbCR)

1. Kopējie ieņēmumi
2. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas
3. Vienkāršoti aptvertie nodokļi

b) Pārejas aizsardzības noteikums saistībā ar UTPR

1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme

2.2.2. De minimis izņēmuma izvēle

 Izvēle piemērot de minimis izņēmumu Pārskata fiskālajam gadam

 Vienkāršoti aprēķini nebūtiskām sastāvā esošām vienībām – sastāvā esošām vienībām, kas nav nebūtiskas sastāvā esošas vienības

	1. Ieņēmumi (finanšu pārskati)	2. Kvalificētie ieņēmumi	3. Finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi	4. Kvalificētie ienākumi vai zaudējumi
a. Pārskata fiskālais gads
b. Pirmais iepriekšējais fiskālais gads (attiecīgā gadījumā)
c. Otrais iepriekšējais fiskālais gads (attiecīgā gadījumā)
d. Triju fiskālo gadu vidējais rādītājs (attiecīgā gadījumā)

2.3. SU grupa sākotnējā starptautiskās darbības posmā (attiecīgā gadījumā)

1. Pirmā tā pirmā fiskālā gada diena, kurā uz SU grupu pirmo reizi attiecas noteikumi
2. Atsauces jurisdikcija
3. Materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība atsauces jurisdikcijā attiecībā uz fiskālo gadu, kurā uz SU grupu pirmo reizi attiecas noteikumi
4. To jurisdikciju skaits, kurās SU grupai ir sastāvā esošas vienības fiskālajā gadā, kurā uz SU grupu pirmo reizi attiecas noteikumi
5. To sastāvā esošo vienību materiālie pamatlīdzekļi, kuras atrodas ārpus atsauces jurisdikcijas, tajā fiskālajā gadā, kurā uz SU grupu pirmo reizi attiecas noteikumi	a. Jurisdikcija
	b. Visu to sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība, kuras atrodas katrā jurisdikcijā
6. To jurisdikciju skaits, kurās Pārskata fiskālajā gadā SU grupai ir sastāvā esošas vienības
7. Visu to sastāvā esošo vienību materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtību summa, kuras atrodas citās jurisdikcijās, kas nav atsauces jurisdikcija, Pārskata fiskālajā gadā

3. Aprēķini

3.1. Jurisdikcijas raksturojums

1. Jurisdikcijas nosaukums
2. Apakšgrupas (ja tāda ir) veids
3. Apakšgrupas (ja tāda ir) noteikšana efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa aprēķinam
4. Jurisdikcija ar nodokļu uzlikšanas tiesībām
5. Efektīvā nodokļa likme
6. Koriģētie aptvertie nodokļi
7. Neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi
8. Ienākuma izslēgšana pēc satura
9. Papildu kārtējais virsnodoklis
10. Virsnodokļa summa saskaņā ar valsts tiesību aktiem
11. Izvēles
12. Kopējie kārtējie nodokļa izdevumi par aptvertajiem nodokļiem pēc to aptverto nodokļu sadales, kuri radušies noteiktu veidu sastāvā esošām vienībām
13. Kvalificēti atmaksājamie nodokļa ieskaiti vai tirgojami, pārvedami nodokļa ieskaiti (nodokļa izdevumi)
14. Citi nodokļa ieskaiti (nodokļa izdevumi)
15. Atliktā nodokļa izdevumu summa
16. Kvalificēti atmaksājamie nodokļa ieskaiti vai tirgojami, pārvedami nodokļa ieskaiti (ienākumi)
17. Negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu
18. Pārejas noteikumi

3.2. Efektīvās nodokļa likmes diapazons

1.2.2. Efektīvā nodokļa likme

a. Finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi	b. Neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi	c. Ienākuma nodokļa izdevumi	d. Koriģēti aptvertie nodokļi	e. Efektīvā nodokļa likme
	[A]		[B]	[C]=[B]/[A]

3.2.1.1. Kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķināšana

1. Kopējā finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu summa pēc sadales (visas sastāvā esošās vienības jurisdikcijā)
2. Korekcijas	Neto summa
a) Neto nodokļu izdevumi
b) izslēgtās dividendes
c) izslēgtie pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi
d) Iekļautie pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi
e) Guvumi vai zaudējumi no aktīvu un saistību atsavināšanas, kas izslēgti reorganizācijas dēļ
f) Asimetriskie ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi
g) Politikas nepieļauti izdevumi
h) Iepriekšēju periodu kļūdas
i) Izmaiņas grāmatvedības principos
j) Uzkrātie pensiju izdevumi
k) Parādu dzēšana
l) Uz krājumiem balstīta kompensācija
m) Nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas korekcijas
n) Kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits vai tirgojams pārvedams nodokļa ieskaits
o) Izvēle attiecībā uz peļņu un zaudējumiem, izmantojot realizācijas principu
p) Izvēle attiecībā uz koriģēto aktīvu guvumu
q) Izdevumi saistībā ar grupas iekšējās finansēšanas kārtību
r) Izvēle attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem tajā pašā jurisdikcijā
s) Apdrošināšanas sabiedrību nodokļi, ko iekasē no polišu turētājiem
t) Pašu kapitāla palielinājums/samazinājums, kas attiecināts uz samaksātā/maksājamā vai saņemtā/saņemamā pirmā līmeņa papildu kapitāla un ierobežotā kapitāla sadali
u) Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai un aiziet no tās
v) Tāda GMU kvalificēto ienākumu samazinājums, kas ir caurplūsmas vienība
w) Tāda GMU kvalificēto ienākumu samazinājums, uz kuru attiecas atskaitāmu dividenžu režīms
x) Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle
y) Starptautiskās kuģniecības ienākums
z) Darījumi starp sastāvā esošajām vienībām
3. Jurisdikcijas neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi

3.2.1.2. Koriģēto aptverto nodokļu aprēķināšana

a) Koriģēto aptverto nodokļu kopsumma

1. Kopējie kārtējie nodokļa izdevumi attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem pēc sadales (visas sastāvā esošās vienības jurisdikcijā)
2. Korekcijas	Neto summa
a) Aptvertais nodoklis, kas uzkrāts finanšu pārskatos kā izdevumi peļņā pirms nodokļu uzlikšanas
b) Kvalificēto zaudējumu atliktā nodokļa aktīvs – konstatēts vai izmantots
c) Aptvertie nodokļi saistībā ar neskaidru nodokļu pozīciju, kas iegrāmatoti kā aptverto nodokļu samazinājums iepriekšējā gadā
d) Kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits vai tirgojami pārvedami nodokļa ieskaiti, kas iegrāmatoti kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums
e) Kvalificēti caurplūsmas nodokļu atvieglojumi attiecībā uz kvalificētām īpašumtiesībām
f) Kārtējie nodokļa izdevumi saistībā ar ienākumiem, kas izslēgti no kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem
g) Nekvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits, netirgojams pārvedams nodokļa ieskaits vai citi nodokļa ieskaiti, kas nav iegrāmatoti kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums
h) Atmaksātie vai ieskaitītie aptvertie nodokļi (izņemot jebkādu kvalificētu atmaksājamu nodokļa ieskaitu vai tirgojamus pārvedamus nodokļa ieskaitus), ko neuzskata par kārtējo nodokļa izdevumu korekciju
i) Kārtējie nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neskaidru nodokļu pozīciju
j) Kārtējie nodokļa izdevumi, kuru samaksa nav paredzama trīs gadu laikā
k) Korekcijas pēc iesniegšanas
l) Aptvertie nodokļi, kas saistīti ar neto aktīvu guvumiem vai neto aktīvu zaudējumiem
m) Tāda GMU aptverto nodokļu samazinājums, kas ir caurplūsmas vienība
n) Aptvertie nodokļi attiecībā uz GMU kvalificēto ienākumu, kas ir samazināts saskaņā ar atskaitāmu dividenžu režīmu
o) Domājamais sadales nodoklis
p) Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle
q) Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa
r) Tādu aptverto nodokļu palielinājums vai samazinājums, kas iereģistrēti pašu kapitālā vai citos apvienotajos ienākumos saistībā ar summām, kuras iekļautas to kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, kas tiks aplikti ar nodokli atbilstoši vietējiem nodokļu noteikumiem
s) Negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu
t) Aptverto nodokļu samazinājums (bet ne zemāk par nulli) par negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešanas uz nākamo periodu atlikumu
3. Koriģētie aptvertie nodokļi

b) Negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu

1. Iepriekšējo gadu atlikums	[A]
2. Pārskata fiskālajā gadā radušos negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu	[B]
3. Pārskata fiskālajā gadā izmantoto negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu	[C]
4. Atlikušo negatīvo pārsniegto nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamajiem gadiem	[D]=[A]+[B]-[C]

c) Aprēķins saistībā ar jauktu pārejas režīmu, ko piemēro kontrolētam ārvalstu uzņēmumam CFC (ja tāds ir)

1. CFC jurisdikcijas	2. Apakšgrupa	3. Kopējie nodokļi, kas iedalīti minētajai apakšgrupai saskaņā ar jaukto CFC nodokļu režīmu


Kopā

3.2.2. Ar jurisdikciju saistīti aprēķini attiecībā uz atliktā nodokļa uzskaiti

3.2.2.1. Atliktā nodokļa korekcijas

a) Virslīmeņa kopsavilkums

1. Atliktā nodokļa izdevumi noteikumu vajadzībām pirms pārrēķināšanas un korekcijas	a) Atliktā nodokļa izdevumi finanšu pārskatos	[A]
	b) Atliktā nodokļa izdevumi attiecībā uz aktīviem vai saistībām, kuru uzskaites vērtība, pamatojoties uz noteikumiem, atšķiras no grāmatvedības uzskaites vērtības	[B]
	c) Atliktā nodokļa izdevumi, pamatojoties uz aktīvu vai saistību uzskaites vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz noteikumiem	[C]
	d) Atliktā nodokļa izdevumi noteikumu vajadzībām pirms pārrēķināšanas un korekcijas	[D]=[A]-[B]+[C]
2. Korekciju kopsumma		[E]
3. Atliktā nodokļa izdevumu pārrēķināšana pēc minimālās nodokļa likmes	e) Atliktā nodokļa izdevumi noteikumu vajadzībām pirms pārrēķināšanas	[F]=[D]+[E]
	f) Starpība starp atliktā nodokļa izdevumiem, kas reģistrēti pēc nodokļa likmes, kura ir zemāka par minimālo nodokļa likmi, un nodokļa izdevumiem, kas pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes	[G]
	g) Starpība starp atliktā nodokļa izdevumiem, kas reģistrēti pēc nodokļa likmes, kura ir augstāka par minimālo nodokļa likmi, un nodokļa izdevumiem, kas pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes	[H]
4. Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa		[I]=[F]+[G]-[H]

b) Korekciju sadalījums

1. Atliktā nodokļa izdevumu korekcijas	Neto summa
a) Atliktā nodokļa izdevumi saistībā ar pozīcijām, kas izslēgtas no kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem
b) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neatskaitāmiem uzkrājumiem
c) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neapvērstiem uzkrājumiem
d) Vērtības korekcija vai grāmatvedības atzīšanas korekcija saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu
e) Atliktā nodokļa izdevumi, kas izriet no pārvērtēšanas saistībā ar nodokļa likmes izmaiņām
f) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar nodokļa ieskaitu radīšanu un izmantošanu
g) Atliktā nodokļa aktīvs saistībā ar aizstātu zaudējumu pārnešanu uz nākamo periodu vai atliktā nodokļa aktīvs saistībā ar domājamu aizstātu zaudējumu pārnešanu uz nākamo periodu
h) Neatskaitāmi uzkrājumi vai neapvērsti uzkrājumi, kas samaksāti fiskālajā gadā
i) Atgūtās atliktā nodokļa saistības, kas samaksātas fiskālajā gadā
j) Finanšu pārskatos neiekļauta zaudējumu atliktā nodokļa aktīva atzīšana
k) Atliktā nodokļa izdevumu korekcija, kas izriet no nodokļa likmes samazinājuma
l) Atliktā nodokļa izdevumu korekcija, kas izriet no nodokļa likmes palielinājuma
m) Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai un aiziet no tās
n) Tāda GMU atliktā nodokļa izdevumi, kas ir caurplūsmas vienība
o) Tāda GMU atliktā nodokļa izdevumi, uz kuru attiecas atskaitāmu dividenžu režīms
p) Atliktā nodokļa korekcija, kas izriet no darījumiem starp sastāvā esošām vienībām
2. Korekciju kopsumma	[E]

c) Zaudējumu pārnese uz iepriekšējo periodu

	1. Domājamie atliktā nodokļa aktīvi, kas attiecināmi uz zaudējumu pārnesi uz iepriekšējo periodu	2. Aptvertā nodokļa atmaksa saistībā ar zaudējumu pārnesi uz iepriekšējo periodu
a. Summa, kas attiecināta uz iepriekšējo fiskālo gadu X
b. Summa, kas attiecināta uz iepriekšējo fiskālo gadu Y utt.
c. Kopā

3.2.2.2. Atgūšanas mehānisms

a) To atliktā nodokļa saistību gada summa, uz kurām attiecas atgūšanas noteikums

1. To atliktā nodokļa saistību summa, uz kurām attiecas atgūšanas noteikums un kuras pieprasītas piektajā fiskālajā gadā pirms Pārskata fiskālā gada
2. Atgūto atliktā nodokļa saistību summa, kas noteikta Pārskata fiskālajā gadā, attiecībā uz piekto fiskālo gadu pirms Pārskata fiskālā gada
3. To atliktā nodokļa saistību summa, uz kurām attiecas atgūšanas noteikums un kuras pieprasītas attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu

b) Kopējie atliktā nodokļa saistību atgūšanas konti

	1. Pārskata fiskālais gads	2. Iepriekšējais fiskālais gads
a. Atliktā nodokļa saistību summa pirms pārejas gada
b. Atlikuma summa
c. Nepamatotā atlikuma summa

3.2.2.3. Pārejas noteikumi

1. Pārejas gads

a) Atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības pārejas gada sākumā

Atliktā nodokļa saistības
1. Atliktā nodokļa saistības pārejas gada sākumā			2. Atliktā nodokļa saistības, kas pārrēķinātas pēc minimālās nodokļa likmes (attiecīgā gadījumā)

Atliktā nodokļa aktīvi
3. Atliktā nodokļa aktīvi pārejas gada sākumā	4. Atliktā nodokļa aktīvi, kas pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes (attiecīgā gadījumā)	5. Atliktā nodokļa aktīvi, kas izriet no izslēgtajām pozīcijām		6. Atliktā nodokļa aktīvi, ko ņem vērā noteikumu vajadzībām
[A]	[B]	[C]		[D] = [[A] vai [B], attiecīgā gadījumā] - [C]

b) Aktīvu pārvešana pēc 2021. gada 30. novembra un pirms pārejas gada sākuma

1. Atsavinātāju vienību jurisdikcija	2. Nodoklis, kas samaksāts saistībā ar darījumu(-iem)	3. Neto atliktā nodokļa aktīvs vai saistības, kas atspoguļotas atsavinātājas(-u) sastāvā esošas(-u) vienības(-u) finanšu pārskatos	4. Pārvesto aktīvu uzskaites vērtība noteikumu vajadzībām	5. Neto atliktā nodokļa aktīvu vai saistības nosaka attiecībā uz pārvestajiem aktīviem to noteikumu vajadzībām, kas attiecas uz iegādātāju(-ām) sastāvā esošu(-ām) vienību(-ām)

3.2.3. Jurisdikcijas izvēles (ja tādas ir)

3.2.3.1. Jurisdikcijas izvēles

a) Izvēles

1. Ikgadējas izvēles
a. Kopējo aktīvu guvumu izvēle				
b. Aptverto nodokļu nebūtiska samazinājuma izvēle				
c. Izvēle nepiemērot ienākumu pēc satura izslēgšanu				
d. Negatīvo nodokļa izdevumu pārnešana uz nākamo periodu				
2. Piecu gadu izvēles		3. Izvēles gads			4. Atsaukšanas gads
e. Pašu kapitāla ieguldījumu iekļaušanas izvēle
f. Uz krājumiem balstītas kompensācijas izvēle
g. Realizācijas principa izvēle
h. Grupas iekšējo darījumu izvēle
i. Izvēle nepiešķirt pārrobežu atlikto nodokli
5. Citas izvēles	6. Izvēles gads		7. Atsaukšanas gads
j. Kvalificēto zaudējumu izvēle

b) Informācijas prasības saistībā ar jurisdikcijas izvēlēm

1. Pašu kapitāla guvumu vai zaudējumu iekļaušana attiecībā uz pašu kapitāla ieguldījumu iekļaušanas izvēli
2. Īpašnieka ieguldījuma kvalificētās īpašumtiesībās atlikums no iepriekšējiem gadiem	[A]
3. Pieskaitījumi īpašnieka ieguldījumam kvalificētās īpašumtiesībās	[B]
4. Samazinājumi īpašnieka ieguldījumā kvalificētās īpašumtiesībās	[C]
5. Īpašnieka ieguldījuma kvalificētās īpašumtiesībās atlikums	[D]=[A]+[B]-[C]

3.2.3.2. Domājamā sadales nodokļa izvēle

1. Domājamā sadales nodokļa izvēle



a) Atgūšanas mehānisms

1. Fiskālais gads	2. Domājamā sadales nodokļa summa	3. Domājamais sadales nodoklis, kas ir samaksāts vai izmantots				4. Domājamā sadales nodokļa atlikuma atgūšanas konts
1. Fiskālais gads	2. Domājamā sadales nodokļa summa	Trešais iepriekšējais fiskālais gads	Otrais iepriekšējais fiskālais gads	Pirmais iepriekšējais fiskālais gads	Pārskata fiskālais gads	4. Domājamā sadales nodokļa atlikuma atgūšanas konts
Ceturtais iepriekšējais fiskālais gads
Trešais iepriekšējais fiskālais gads		Neattiecas
Otrais iepriekšējais fiskālais gads		Neattiecas	Neattiecas
Pirmais iepriekšējais fiskālais gads		Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas
Pārskata fiskālais gads		Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas

b) Efektīvās nodokļa likmes un virsnodokļa pārrēķins

1. Koriģēto aptverto nodokļu samazinājums par iepriekšējo fiskālo gadu	2. Papildu virsnodoklis	3. Atgūšanas rādītājs atsavināšanas brīdī
[A]	[B]	[C]

3.2.4. Sastāvā esošās vienības aprēķini

a) Vienkāršota jurisdikcijas ziņošanas pārejas satvara izvēle

1. Vai SU grupa izvēlas piemērot vienkāršoto jurisdikcijas ziņošanas pārejas satvaru?

Jā/Nē

b) Apkopotie pārskati konsolidētu nodokļu grupām

1. Konsolidētu nodokļu grupa (NMIN)	2. Konsolidētās vienības (NMIN)

3.2.4.1. Kvalificētie ienākumi vai zaudējumi

a) Finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu korekcijas

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)
2. Finanšu grāmatvedības neto ienākumu vai zaudējumu summa pēc sadales
3. Korekcijas	Pieskaitījumi	Samazinājumi
a) Neto nodokļu izdevumi
b) izslēgtās dividendes
c) izslēgtie pašu kapitāla guvumi vai zaudējumi
d) Iekļautie pārvērtēšanas metodes guvumi vai zaudējumi
e) Guvumi vai zaudējumi no aktīvu un saistību atsavināšanas, kas izslēgti reorganizācijas dēļ
f) Asimetriskie ārvalstu valūtas guvumi vai zaudējumi
g) Politikas nepieļauti izdevumi
h) Iepriekšēju periodu kļūdas
i) Izmaiņas grāmatvedības principos
j) Uzkrātie pensiju izdevumi
k) Parādu dzēšana
l) Uz krājumiem balstīta kompensācija
m) Nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas korekcijas
n) Kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits vai tirgojami pārvedami nodokļa ieskaiti
o) Izvēle attiecībā uz peļņu un zaudējumiem, izmantojot realizācijas principu
p) Izvēle attiecībā uz koriģēto aktīvu guvumu
q) Izdevumi saistībā ar grupas iekšējās finansēšanas kārtību
r) Izvēle attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem tajā pašā jurisdikcijā
s) Apdrošināšanas sabiedrību nodokļi, ko iekasē no polišu turētājiem
t) Pašu kapitāla palielinājums/samazinājums, kas attiecināts uz samaksātā/maksājamā vai saņemtā/saņemamā pirmā līmeņa papildu kapitāla un ierobežotā kapitāla sadali
u) Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai un aiziet no tās
v) Tāda GMU kvalificēto ienākumu samazinājums, kas ir caurplūsmas vienība
w) Tāda GMU kvalificēto ienākumu samazinājums, uz kuru attiecas atskaitāmu dividenžu režīms
x) Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle
y) Starptautiskās kuģniecības ienākums
z) Darījumi starp sastāvā esošajām vienībām
4. Sastāvā esošas vienības vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka kvalificētie ienākumi vai zaudējumi

b) Ienākumu vai zaudējumu pārrobežu sadale starp galveno vienību un pastāvīgo pārstāvniecību un caurplūsmas vienību

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieki, kas atrodas šajā jurisdikcijā, vai sastāvā esoša vienība bez valstspiederības (NMIN)	2. Finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi pirms korekcijas	3. Korekcijas pamats	4. Cita sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)	5. Citas sastāvā esošas vienības vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka jurisdikcija (ISO)	6. Pieskaitījumi šai sastāvā esošai vienībai	7. Samazinājumi šai sastāvā esošai vienībai	8. Finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi pēc korekcijas

c) Pārrobežu korekcijas

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)	2. Korekcijas pamats	3. Cita sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)	4. Citas sastāvā esošas vienības jurisdikcija (ISO)	5. Pieskaitījumi šai sastāvā esošai vienībai	6. Samazinājumi šai sastāvā esošai vienībai

d) Tāda GMU kvalificēto ienākumu korekcijas, kas ir caurplūsmas vienība vai uz kuru attiecas atskaitāmu dividenžu režīms

1. Sastāvā esoša vienība (vai kopuzņēmuma dalībnieks), kas atrodas šajā jurisdikcijā (NMIN)	2. Samazināšanas pamats	3. Īpašumtiesību turētāju vai dividenžu saņēmēju identifikācija	4. Īpašumtiesības tiešā turējumā (procentos)	5. Samazinājumi šai sastāvā esošai vienībai

3.2.4.2. Koriģētie aptvertie nodokļi

a) Kārtējo nodokļa izdevumu korekcijas finanšu pārskatos

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)
2. Kārtējie nodokļa izdevumi attiecībā uz aptvertajiem nodokļiem pēc sadales
3. Korekcijas	Pieskaitījumi	Samazinājumi
a) Aptvertais nodoklis, kas uzkrāts finanšu pārskatos kā izdevumi peļņā pirms nodokļu uzlikšanas
b) Aptvertie nodokļi saistībā ar neskaidru nodokļu pozīciju, kas iegrāmatoti kā aptverto nodokļu samazinājums iepriekšējā gadā
c) Kvalificēts atmaksājamais nodokļa ieskaits vai tirgojami pārvedami nodokļa ieskaiti, kas iegrāmatoti kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums
d) Kvalificēti caurplūsmas nodokļu atvieglojumi attiecībā uz kvalificētām īpašumtiesībām
e) Kārtējie nodokļa izdevumi saistībā ar ienākumiem, kas izslēgti no kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem
f) Nekvalificēts atmaksājams nodokļa ieskaits, netirgojams pārvedams nodokļa ieskaits vai citi nodokļa ieskaiti, kas nav iegrāmatoti kā kārtējo nodokļa izdevumu samazinājums
g) Atmaksātie vai ieskaitītie aptvertie nodokļi (izņemot jebkādu kvalificētu atmaksājamu nodokļa ieskaitu vai tirgojamus pārvedamus nodokļa ieskaitus), ko neuzskata par kārtējo nodokļa izdevumu korekciju
h) Kārtējie nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neskaidru nodokļu pozīciju
i) Kārtējie nodokļa izdevumi, kuru samaksa nav paredzama trīs gadu laikā
j) Korekcijas pēc iesniegšanas
k) Aptvertie nodokļi, kas saistīti ar neto aktīvu guvumiem vai neto aktīvu zaudējumiem
l) Tāda GMU aptverto nodokļu samazinājums, kas ir caurplūsmas vienība
m) Aptvertie nodokļi attiecībā uz GMU kvalificēto ienākumu, kas ir samazināts saskaņā ar atskaitāmu dividenžu režīmu
n) Domājamais sadales nodoklis
o) Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle
p) Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa
q) Tādu aptverto nodokļu palielinājums vai samazinājums, kas iereģistrēti pašu kapitālā vai citos apvienotajos ienākumos saistībā ar summām, kuras iekļautas to kvalificēto ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, kas tiks aplikti ar nodokli atbilstoši vietējiem nodokļu noteikumiem
4. Koriģētie aptvertie nodokļi

b) Nodokļu horizontāla sadale

1. Sastāvā esoša vienība, kura atrodas šajā jurisdikcijā, vai sastāvā esoša vienība bez valstspiederības (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks) (NMIN)	2. Sastāvā esošas vienības (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka) aptvertie nodokļi pirms korekcijas	3. Korekcijas pamats	4. Cita sastāvā esoša vienība (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks) (NMIN)	5. Citas sastāvā esošas vienības (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka) jurisdikcija (ISO)	6. Pieskaitījumi šai sastāvā esošai vienībai	7. Samazinājumi šai sastāvā esošai vienībai	8. Sastāvā esošas vienības (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka) aptvertie nodokļi pēc korekcijas

c) Atliktā nodokļa izdevumi

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)
2. Atliktā nodokļa izdevumu summa noteikumu vajadzībām
3. Atliktā nodokļa izdevumu korekcijas	Pieskaitījumi	Samazinājumi
a) Atliktā nodokļa izdevumi saistībā ar pozīcijām, kas izslēgtas no kvalificētiem ienākumiem vai zaudējumiem
b) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neatskaitāmiem uzkrājumiem
c) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar neapvērstiem uzkrājumiem
d) Vērtības korekcija vai grāmatvedības atzīšanas korekcija saistībā ar atliktā nodokļa aktīvu
e) Atliktā nodokļa izdevumi, kas izriet no pārvērtēšanas saistībā ar nodokļa likmes izmaiņām
f) Atliktā nodokļa izdevumi, kas saistīti ar nodokļa ieskaitu radīšanu un izmantošanu
g) Atliktā nodokļa aktīvs saistībā ar aizstātu zaudējumu pārnešanu uz nākamo periodu vai atliktā nodokļa aktīvs saistībā ar domājamu aizstātu zaudējumu pārnešanu uz nākamo periodu
h) Neatskaitāmi uzkrājumi vai neapvērsti uzkrājumi, kas samaksāti fiskālajā gadā
i) Atgūtās atliktā nodokļa saistības, kas samaksātas fiskālajā gadā
j) Finanšu pārskatos neiekļauta zaudējumu atliktā nodokļa aktīva atzīšana
k) Atliktā nodokļa izdevumu korekcija, kas izriet no nodokļa likmes samazinājuma
l) Atliktā nodokļa izdevumu korekcija, kas izriet no nodokļa likmes palielinājuma
m) Sastāvā esošas vienības, kas pievienojas SU grupai un aiziet no tās
n) Tāda GMU atliktā nodokļa izdevumi, kas ir caurplūsmas vienība
o) Tāda GMU atliktā nodokļa izdevumi, uz kuru attiecas atskaitāmu dividenžu režīms
p) Atliktā nodokļa korekcija, kas izriet no darījumiem starp sastāvā esošām vienībām
4. Starpība starp atliktā nodokļa izdevumiem, kas reģistrēti pēc nodokļa likmes, kura ir zemāka par minimālo nodokļa likmi, un nodokļa izdevumiem, kas pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes
5. Starpība starp atliktā nodokļa izdevumiem, kas reģistrēti pēc nodokļa likmes, kura ir augstāka par minimālo nodokļa likmi, un nodokļa izdevumiem, kas pārrēķināti pēc minimālās nodokļa likmes
6. Kopējā atliktā nodokļa korekcijas summa

3.2.4.3. Sastāvā esošas vienības izvēle (vai izvēles, kas attiecas uz kopuzņēmuma grupu)

1. Sastāvā esošas vienības (vai kopuzņēmuma dalībnieks), attiecībā uz kuriem tiek veikta izvēle (NMIN)
2. Ikgadējas izvēles	a. Izvēle piemērot vienkāršotos aprēķinus nebūtiskām sastāvā esošām vienībām (vienkāršotu aprēķinu aizsardzības noteikumi)
	b. Parādu dzēšanas izvēle
	c. Neapvērsta uzkrājuma izvēle
3. Piecu gadu izvēles		4. Izvēles gads	5. Atsaukšanas gads
	d. Izvēle neuzskatīt vienību par izslēgtu vienību
	e. Visu dividenžu iekļaušana attiecībā uz portfeļa akciju turējumu
	f. Ārvalstu valūtas maiņas guvumu vai zaudējumu, kas attiecināmi uz riska ierobežošanu, uzskatīšana par izslēgtiem pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem
	g. Ieguldījumu vienības nodokļu caurskatāmības izvēle
	h. Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle
	i. Neapvērsta uzkrājuma piecu gadu izvēle
6. Citas izvēles	j. Kvalificēto zaudējumu izvēle
	k. Patiesās vērtības izvēle

1. Sastāvā esošas vienības (vai kopuzņēmuma grupu dalībnieki), attiecībā uz kuriem tiek veikta izvēle (NMIN)	2. Aktivizētājnotikuma fiskālais gads	3. Iekļaušana aktivizētājnotikuma fiskālajā gadā vai iekļaušana piecos gados

3.2.4.4. Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana

a) Starptautiskās kuģniecības ienākuma izslēgšana

1. Sastāvā esoša vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks, kas atrodas šajā jurisdikcijā (NMIN)
Starptautiskās kuģniecības ienākums	2. Kategorija
	3. Ieņēmumi	[A]
	4. Izmaksas	[B]
	5. Starptautiskās kuģniecības ienākums	[C]=[A]-[B]
Kvalificēts starptautiskās kuģniecības papildienākums	6. Kategorija
	7. Ieņēmumi	[D]
	8. Izmaksas	[E]
	9. Kvalificēts starptautiskās kuģniecības papildienākums	[F]=[D]-[E]
Ietekme uz ienākumu pēc satura izslēgšanas	10. Algu izmaksas, kas attiecināmas uz izslēgto starptautiskās kuģniecības ienākumu vai kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu
Ietekme uz ienākumu pēc satura izslēgšanas	11. Tādu materiālo aktīvu uzskaites vērtība, kurus izmanto, lai radītu izslēgto starptautiskās kuģniecības ienākumu vai kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu
Aptvertie nodokļi	12. Aptvertie nodokļi, kas attiecināmi uz izslēgto starptautiskās kuģniecības ienākumu vai kvalificētu starptautiskās kuģniecības papildienākumu

b) Jurisdikcijas maksimālā robežvērtība kvalificēta starptautiskās kuģniecības papildienākuma izslēgšanai

1. Kopējais starptautiskās kuģniecības ienākums visām sastāvā esošajām vienībām (vai kopuzņēmuma grupas dalībniekiem)	[A]
2. 50 % maksimālā robežvērtība	50 %x[A]
3. Kopējais kvalificētais starptautiskās kuģniecības papildienākums visām sastāvā esošajām vienībām (vai kopuzņēmuma grupas dalībniekiem)	[B]
4. Maksimālās robežvērtības pārsniegums, ja B pārsniedz 50 % no A	[B]-50 %x[A]

3.2.4.5. Informācija nolūkā veikt izvēli piemērot ar nodokli apliekamas sadales metodi (attiecīgā gadījumā)

Ar nodokli apliekamas sadales metodes izvēle

1. Sastāvā esoša īpašniekvienība (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks), attiecībā uz kuru tiek veikta izvēle (NMIN)	2. Ieguldījumu vienība, attiecībā uz kuru tiek veikta izvēle (NMIN)	3. Ieguldījumu vienības kvalificēto ienākumu, ko saņēmusi sastāvā esošā īpašniekvienība, faktiskā un domājamā sadale	4. Vietējā ieskaitāmā nodokļa bruto palielinājums, kas radies ieguldījumu sabiedrībai	5. Sastāvā esošas īpašniekvienības proporcionālā daļa ieguldījumu vienības nesadalītajos neto kvalificētajos ienākumos

3.2.4.6. Cits grāmatvedības standarts

1. Sastāvā esoša vienība (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks) ar finanšu grāmatvedības neto ienākumiem vai zaudējumiem, kuru pamatā ir cits grāmatvedības standarts (NMIN)	2. Pieņemams vai apstiprināts finanšu grāmatvedības standarts

3.3. Virsnodokļa aprēķināšana

3.3.1. Virsnodoklis

a. Virsnodokļa procentuālā daļa	b. Ienākuma izslēgšana pēc satura	c. Virspeļņa	d. Papildu virsnodoklis	e. Maksājamais vietējais virsnodoklis	f. Virsnodoklis
[A]=15 % – efektīvā nodokļa likme	[B]	[C] = neto kvalificētie ienākumi vai zaudējumi -[B]	[D]	[E]	=[A]x[C]+[D]-[E]

3.3.2. Ienākumu pēc satura izslēgšanas aprēķināšana (attiecīgā gadījumā)

3.3.2.1. Ienākumu pēc satura izslēgšanas kopsumma

Algu izslēgšana		Materiālo pamatlīdzekļu izslēgšana		Kopā
2. Attiecīgā procentuālā palielinājuma piemērošana Pārskata fiskālajam gadam	3. To atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība, kas atrodas jurisdikcijā	4. Attiecīgā procentuālā palielinājuma piemērošana Pārskata fiskālajam gadam	5. Ienākuma pēc satura izslēgšana	2. Attiecīgā procentuālā palielinājuma piemērošana Pārskata fiskālajam gadam
[A]	[B]	[C]	[D]	[E]=[A]x[B]+[C]x[D]

3.3.2.2. Atbilstīgo algu izmaksu un atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības attiecināšana uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ienākumu pēc satura izslēgšanas nolūkos

1. Attiecīgās atbilstīgās algu izmaksas	2. Atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība	3. Pastāvīgo pārstāvniecību jurisdikcija	4. Attiecīgās atbilstīgās algu izmaksas, kas attiecinātas uz pastāvīgajām pārstāvniecībām	5. To attiecīgo atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība, kas attiecināti uz pastāvīgajām pārstāvniecībām

3.3.2.3. Caurplūsmas vienības atbilstīgo algu izmaksu un atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtības attiecināšana ienākumu pēc satura izslēgšanas nolūkos

1. Attiecīgās atbilstīgās algu izmaksas	2. Atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība	3. Sastāvā esošo īpašniekvienību (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieku) jurisdikcija	4. Attiecīgās atbilstīgās algu izmaksas, kas attiecinātas uz sastāvā esošo īpašniekvienību (vai izslēgtas)	5. To attiecīgo atbilstīgo materiālo pamatlīdzekļu uzskaites vērtība, kas attiecināti uz sastāvā esošo īpašniekvienību (vai izslēgti)

3.3.3. Papildu kārtējais virsnodoklis

3.3.3.1. Papildu virsnodoklis citos gadījumos nekā neto kvalificētie zaudējumi Pārskata fiskālajā gadā

1. Attiecīgie panti	2. Attiecīgais gads	3. Kā iepriekš ziņots vai pārrēķināts	4. Neto kvalificētie ienākumi / zaudējumi	5. Koriģētie aptvertie nodokļi	6. Efektīvā nodokļa likme	7. Virspeļņa	8. Virsnodokļa procentuālā daļa	9. Virsnodoklis	10. Papildu virsnodoklis
	Iepriekšējais fiskālais gads X	a. Iepriekš ziņots
	Iepriekšējais fiskālais gads X	b. Pārrēķināts

3.3.3.2. Papildu virsnodoklis neto kvalificētu zaudējumu gadījumā Pārskata fiskālajā gadā

1. Koriģētie aptvertie nodokļi jurisdikcijai (ja negatīvi)	[A]
2. Kvalificētie zaudējumi jurisdikcijai	[B]
3. Paredzamie koriģētie aptvertie nodokļi	[C]=[B]×15 %
4. Papildu virsnodoklis	[D]=[C]-[A]

3.3.4. Kvalificēts vietējais virsnodoklis

1. Finanšu grāmatvedības standarts
2. Kvalificēta vietējā virsnodokļa maksājamā summa
3. Kvalificēta vietējā virsnodokļa minimālā nodokļa likme (ja pārsniedz 15 %)
4. Ienākumu un nodokļu apvienošanas pamats (ja atšķiras no IIR noteikumiem)
5. Izmantotā valūta (ja atšķiras no konsolidētā finanšu pārskata uzrādīšanas valūtas)
6. Piecu gadu izvēle izmantot konsolidētā finanšu pārskata valūtu vai vietējo valūtu	Valūta	Izvēles gads	Atsaukšanas gads
7. Vai ir pieejama ienākuma pēc satura izslēgšana?	Jā/Nē
8. Vai ir pieejams de minimis izņēmums?	Jā/Nē

3.4. Virsnodokļa sadale un attiecināšana (attiecīgā gadījumā)

3.4.1. IIR piemērošana attiecībā uz šo jurisdikciju

1. Grupas vienībai iedalītais virsnodoklis	a. Sastāvā esoša zemu nodokļu vienība vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks (NMIN)
	b. Sastāvā esošas zemu nodokļu vienības vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka kvalificētie ienākumi	[A]
	c. Sastāvā esošas zemu nodokļu vienības vai kopuzņēmuma grupas dalībnieka virsnodoklis	[C] = [T] x [A]/[A+B+etc.]
2. Mātesuzņēmumi, kuriem ir jāpiemēro kvalificēts IIR	a. Mātesuzņēmums (NMIN)	[Mātesuzņēmums 1]
	b. Mātesuzņēmuma jurisdikcija	Jurisdikcija B
	c. Tādu kvalificēto ienākumu summa, kas attiecināmi uz citu īpašnieku turētajām īpašumtiesībām	[D]
	d. Mātesuzņēmuma iekļaušanas koeficients	[F]=([A]-[D])/[A]
3. IIR virsnodoklis	a. Mātesuzņēmuma iedalāmā virsnodokļa daļa	[G]=[C]×[F]
	b. IIR kompensēšana	[H]
	c. Mātesuzņēmuma maksājamais virsnodoklis	[I]=[G]-[H]

3.4.2. Kopējā UTPR virsnodokļa summa attiecībā uz šo jurisdikciju

1. Sastāvā esoša zemu nodokļu vienība (vai kopuzņēmuma grupas dalībnieks), kam nepiemēro UTPR samazinājumu līdz nullei (NMIN)
2. Virsnodoklis, kas ņemts vērā, aprēķinot kopējo UTPR virsnodokli katrai sastāvā esošai zemu nodokļu vienībai
3. Kopējā UTPR virsnodokļa summa attiecībā uz šo jurisdikciju

3.4.3. Virsnodokļa attiecināšana saskaņā ar UTPR

1. UTPR jurisdikcijas	2. UTPR virsnodokļa pārnešana uz nākamo periodu	3. Darbinieku skaits	4. Materiālo pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība	5. UTPR procentuālā daļa	6. UTPR virsnodokļa summa, kas attiecināta uz Pārskata fiskālo gadu	7. Papildu maksājamo nodokļu izdevumi, kas radušies sastāvā esošajām vienībām UTPR jurisdikcijā	8. Atlikušais UTPR virsnodoklis, kas jāpārnes uz nākamo periodu


Kopā

( 1 ) Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 15. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (OV L 328, 22.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2523/oj).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113 (2023. gada 31. maijs) par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L 150, 9.6.2023., 1. lpp.).

( 3 ) Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

( 11 ) Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L, 2023/2226, 24.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2226/oj).”;

( 12 ) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES DIREKTĪVA 2014/107/ES (2014. gada 9. decembris),	L 359	1	16.12.2014
►M2	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris),	L 332	1	18.12.2015
►M3	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs),	L 146	8	3.6.2016
M4	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/2258 (2016. gada 6. decembris),	L 342	1	16.12.2016
►M5	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs),	L 139	1	5.6.2018
►M6	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs),	L 204	46	26.6.2020
►M7	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts),	L 104	1	25.3.2021
►M8	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris),	L 2226	1	24.10.2023
►M9	PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2025/872 (2025. gada 14. aprīlis),	L 872	1	6.5.2025

►C1	Kļūdu labojums, OV L 031, 1.2.2019, lpp 108 (2018/822)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 90947, 26.11.2025, lpp 1 (2023/2226)