02010R1093 — LV — 01.01.2020 — 007.003


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1093/2010

(2010. gada 24. novembris),

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK

(OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1022/2013 (2013. gada 22. oktobris),

  L 287

5

29.10.2013

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/17/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2014. gada 4. februāris)

  L 60

34

28.2.2014

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2014. gada 15. maijs),

  L 173

190

12.6.2014

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs),

  L 225

1

30.7.2014

 M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2366 Dokuments attiecas uz EEZ (2015. gada 25. novembris)

  L 337

35

23.12.2015

►M6

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1717 (2018. gada 14. novembris)

  L 291

1

16.11.2018

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris),

  L 334

1

27.12.2019


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 191, 16.6.2020, lpp 6 (1093/2010)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1093/2010

(2010. gada 24. novembris),

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK



I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (turpmāk “iestāde”).

▼M7

2.  Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2008/48/EK ( 1 ), Direktīvas 2009/110/EK, Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 2 ), Direktīvas 2013/36/ES ( 3 ), Direktīvas 2014/49/ES ( 4 ), 2014/92/ES ( 5 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 6 ) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2005/60/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( 7 ).

Iestāde rīkojas arī saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/847 ( 9 ) darbības jomai, ciktāl minētā direktīva un regula attiecas uz finanšu sektora dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga. Vienīgi minētajā nolūkā iestāde veic uzdevumus, kuri ar jebkuru juridiski saistošu Savienības aktu uzticēti Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 10 ), vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 11 ). Veicot šādus uzdevumus, iestāde apspriežas ar minētajām Eiropas Uzraudzības iestādēm un pastāvīgi tās informē par savām darbībām, kuras attiecas uz jebkuru vienību, kas ir Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1. punktā definētā “finanšu iestāde” vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1. punktā definētais “finanšu tirgu dalībnieks”.

3.  Iestāde rīkojas kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus, ar noteikumu, ka šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu.

▼B

4.  Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

▼M7

5.  Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:

▼B

a) 

iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b) 

finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

c) 

starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

d) 

regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;

▼M7

e) 

to, lai tiktu nodrošināta kredītrisku un citu risku pienācīga regulācija un uzraudzība;

f) 

klientu un patērētāju aizsardzības uzlabošanu;

▼M7

g) 

iekšējā tirgus uzraudzības konverģences uzlabošanu;

h) 

finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai nepieļaušanu.

▼M7

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

▼B

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

▼M7

Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.

▼M7

Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu iestādes, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai.

6.  Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.

▼B

2. pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

▼M7

1.  Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu un patērētāju efektīvu un pietiekamu aizsardzību.

▼B

2.  EFUS sastāvā ietilpst:

a) 

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. 1092/2010 un šajā regulā;

b) 

iestāde;

c) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 12 );

d) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 13 );

e) 

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”), pildot uzdevumus, kas minēti šīs regulas 54. līdz 57. pantā, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010;

▼M1

f) 

kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kuri minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Centrālā Banka attiecībā uz uzdevumiem, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, kā arī Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

▼B

3.  Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

▼M7

4.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.

▼B

5.  Tām uzraudzības iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

▼M7

Neskarot dalībvalstu kompetenci, šajā regulā atsauces uz uzraudzību ietver visu kompetento iestāžu visas attiecīgās darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

▼M7

3. pants

Iestāžu pārskatatbildība

1.  Iestādes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Centrālā banka atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par to uzraudzības uzdevumu izpildi, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, saskaņā ar minēto regulu.

2.  Saskaņā ar LESD 226. pantu iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu jebkuras izmeklēšanas laikā, kuru veic saskaņā ar minēto pantu.

3.  Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.

4.  Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

5.  Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 4. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.

6.  Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

7.  Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz jebkuru Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdoto jautājumu piecu nedēļu laikā no tā saņemšanas.

8.  Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs aiz slēgtām durvīm notur mutisku konfidenciālu apspriedi ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un koordinatoriem. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.

9.  Neskarot konfidencialitātes saistības, kas izriet no dalības starptautiskos forumos, iestāde pēc pieprasījuma informē Eiropas Parlamentu par tās ieguldījumu Savienības interešu vienotā, kopējā, konsekventā un efektīvā pārstāvēšanā šādos starptautiskos forumos.

▼B

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M7

1. 

“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar jebkuru no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;

▼M7

1.a 

“finanšu sektora dalībnieks” ir “subjekts”, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/849 2. pantā, kas ir vai nu finanšu iestāde, kā definēts šā panta 1) punktā vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai “finanšu tirgu dalībnieks”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā;

▼M7

2. 

“kompetentās iestādes” ir:

i) 

kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;

ii) 

attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt finanšu iestāžu atbilstību minētās direktīvas prasībām;

iii) 

attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 – iestādes un struktūras, kas uzrauga finanšu sektora dalībniekus un ir kompetentas nodrošināt to atbilstību minētās direktīvas prasībām;

iv) 

attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums – valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes;

v) 

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES ( 14 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 15 ) noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveidotā Vienotā noregulējuma valde, un Padome un Komisija, kad tās veic Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā norādītās darbības, izņemot gadījumus, kad tās izmanto savu rīcības brīvību vai izdara politikas izvēles;

vi) 

“kompetentās iestādes”, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES ( 16 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/751 ( 17 ), Direktīvā (ES) 2015/2366, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK ( 18 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 ( 19 );

vii) 

“struktūras un organizācijas”, kā minēts Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā.

▼B

5. pants

Juridiskais statuss

1.  Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

2.  Visās dalībvalstīs iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā, konkrēti, var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.  Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

6. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

1) 

Uzraudzības padome, kura veic 43. pantā noteiktos uzdevumus;

2) 

Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;

3) 

priekšsēdētājs, kurš veic 48. pantā noteiktos uzdevumus;

4) 

izpilddirektors, kurš veic 53. pantā noteiktos uzdevumus;

5) 

Apelācijas padome, kura veic 60. pantā noteiktos uzdevumus.

▼M6

7. pants

Mītnesvieta

Iestādes mītnesvieta atrodas Parīzē, Francijā.

Iestādes mītnesvieta neietekmē Iestādes uzdevumu un pilnvaru izpildi, tās pārvaldības struktūras organizāciju, galvenās organizācijas darbību vai tās darbību vispārējo finansēšanu un dod iespēju attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar Iestādes pamatdarbību. Komisija līdz 2019. gada 30. martam un pēc tam reizi 12 mēnešos Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par to, kā Eiropas Uzraudzības iestādes ievēro minēto prasību.

▼B



II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

8. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1.  Iestādes uzdevumi ir:

▼M7

a) 

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;

aa) 

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā jāizklāsta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi un cita starpā ņem vērā mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu;

▼M7

ab) 

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā jāizklāsta noregulējuma uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvas noregulējuma uzraudzības metodoloģijas un procesi, ņemot vērā Vienotā noregulējuma valdes darbu, un mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielumu;

▼M7

b) 

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;

▼M1

c) 

veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

▼B

d) 

cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

▼M7

e) 

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) 

pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kreditēšanas, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu kreditēšanas, jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;

g) 

veikt tirgus analīzes, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

h) 

attiecīgā gadījumā sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;

▼M1

i) 

sekmēt uzraudzītāju kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību, sistēmisku risku uzraudzību, novērtēšanu un mērīšanu, atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi un saskaņošanu, noguldītāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu visā Savienībā un grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējuma metožu izstrādi, kā arī novērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem, ar ko veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas krīžu pārvaldībā saistībā ar pārrobežu iestādēm, kas var izraisīt sistēmisku risku, saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;

▼M7

ia) 

palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;

▼B

j) 

veikt jebkurus citus šajā regulā vai citos leģislatīvos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

k) 

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

▼M7

ka) 

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku;

▼M1 —————

▼M7

l) 

palīdzēt novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkā, tostarp veicinot konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

▼M1

1.a  Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:

a) 

pilnībā izmanto savas pilnvaras; un,

▼M7

b) 

pienācīgu uzmanību pievēršot mērķim nodrošināt finanšu iestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā finanšu iestāžu dažādos veidus, darījumdarbības modeļus un lielumu; un

▼M7

c) 

ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.

▼B

2.  Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:

a) 

izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu 10. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

b) 

izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 15. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

c) 

pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 16. pantā;

▼M7

ca) 

sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a pantā;

▼B

d) 

sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 17. panta 3. punktā;

▼M7

da) 

sniegt brīdinājumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

▼B

e) 

īpašos gadījumos, kas noteikti 18. panta 3. punktā un 19. panta 3. punktā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;

f) 

gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus, kas īpašos gadījumos ir noteikti 17. panta 6. punktā, 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā;

▼M7

g) 

sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 16.a pantā;

▼M7

ga) 

sniegt atbildes uz jautājumiem, kā noteikts 16.b pantā;

gb) 

rīkoties saskaņā ar 9.c pantu;

▼B

h) 

vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. pantā;

i) 

izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

j) 

nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie akti.

▼M7

3.  Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, kas iegūti saskaņā ar šo regulu.

Regulas 10., 15., 16. un 16.a pantā minētās atklātās sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm un dotu ieinteresētajām personām pietiekamu laiku atbilžu sniegšanai. Iestāde publicē no ieinteresētajām personām saņemto atbilžu kopsavilkumu un pārskatu par to, kā regulatīvā tehniskā standarta projektā un īstenošanas tehnisko standartu projektā ir izmantota informācija un viedokļi, kas iegūti no apspriešanas.

▼B

9. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1.  Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:

▼M7

a) 

vācot, analizējot un sniedzot informāciju par patēriņa tendencēm, tādām kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu un produktu izmaksu un cenu vai tarifu izmaiņas dalībvalstīs;

▼M7

aa) 

veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un analizētu to ietekmi;

ab) 

izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem;

▼B

b) 

pārskatot un koordinējot kompetento iestāžu finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas;

c) 

izstrādājot apmācības standartus nozarei; un

d) 

atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi;

▼M7

e) 

veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kurā patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem un produktiem;

f) 

veicinot turpmākas izmaiņas regulēšanas un uzraudzības ziņā, kuras varētu atvieglot padziļinātu saskaņošanu un integrāciju Savienības līmenī; un

g) 

attiecīgā gadījumā koordinējot kontrolpirkumu darbības, ko veic kompetentās iestādes.

▼M7

2.  Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.

▼B

3.  Iestāde var arī brīdināt gadījumā, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

▼M7

4.  Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 20 ), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.

5.  Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde pārskata pirmajā daļā minēto lēmumu pēc atbilstīgiem laikposmiem un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt ietekmi uz klientu vai patērētāju, iestāde var lemt par aizlieguma ikgadējo pagarināšanu.

Dalībvalsts var lūgt iestādi pārskatīt savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde saskaņā ar 44. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu par to, vai minētais lēmums paliek spēkā.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību vai praksi, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.

▼M7

9.a pants

Īpaši uzdevumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu

1.  Iestāde savas attiecīgās kompetences ietvaros uzņemas vadošu, koordinējošu un pārraugošu lomu integritātes, pārredzamības un drošības veicināšanā finanšu sistēmā, pieņemot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai minētajā sistēmā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu minētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu mērķus, un tajos pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu sektora dalībnieku un tirgu lielumu. Minētie pasākumi ietver:

a) 

informācijas vākšanu no kompetentajām iestādēm par trūkumiem, kas pastāvīgās uzraudzības un atļauju piešķiršanas procedūru laikā konstatēti procesos un procedūrās, pārvaldības pasākumos, piemērotībā un atbilstībā, būtiskas līdzdalības iegādē, darījumdarbības modeļos un finanšu sektora dalībnieku darbībās saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, kā arī pasākumus, ko kompetentās iestādes veikušas, reaģējot uz turpmāk minētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri ietekmē vienu vai vairākas prasības, kas noteiktas attiecīgi šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, kā arī jebkuros valstu tiesību aktos, ar kuriem tos transponē, kuras saistītas ar to, lai nepieļautu un novērstu to, ka finanšu sistēmu izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai:

i) 

šādu prasību pārkāpums vai iespējamais pārkāpums, ko izdarījis finanšu sektora dalībnieks;

ii) 

šādu prasību nepareiza vai neefektīva piemērošana, ko veicis finanšu sektora dalībnieks; vai

iii) 

nolūkā panākt atbilstību šādām prasībām - finanšu sektora dalībnieka veikta savu iekšējās politikas un procedūru neatbilstoša vai neefektīva piemērošana.

Kompetentās iestādes sniedz iestādei visu šādu informāciju papildus visiem pienākumiem saskaņā ar šīs regulas 35. pantu un savlaicīgi informē iestādi par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar sniegto informāciju. Iestāde cieši sadarbojas ar ES finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kā minēts Direktīvā (ES) 2015/849, vienlaikus ievērojot to statusu un pienākumus un neradot nekādu nevajadzīgu dublēšanos;

Kompetentās iestādes var saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņot 2. punktā minētajai centrālajai datubāzei jebkādu papildu informāciju, ko tās uzskata par relevantu, lai nepieļautu un novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai;

b) 

ciešu koordinēšanu un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm, tostarp Eiropas Centrālo banku, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, un ar iestādēm, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt atbildīgos subjektus, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, kā arī ar FIU, vienlaikus ievērojot FIU statusu un pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2015/849/ES;

c) 

vienotu norādījumu un standartu izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai finanšu nozarē un to konsekventas īstenošanas veicināšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti;

d) 

palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm pēc šo iestāžu īpaša pieprasījuma;

e) 

tirgus norišu uzraudzību un apdraudējumu un risku novērtēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu finanšu nozarē.

Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot trūkuma definīciju, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, tostarp atbilstošās situācijas, kurās šie trūkumi var rasties, trūkuma būtiskumu un iestādes veiktās informācijas vākšanas praktisko īstenošanu, kā arī tās informācijas veidu, kura būtu jāsniedz saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu. Izstrādājot minētos tehniskos standartus, iestāde ņem vērā sniedzamās informācijas apjomu un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās. Tā izklāsta arī pasākumus, ar ko nodrošina efektivitāti un konfidencialitāti.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.

2.  Iestāde izveido un uztur atjauninātu centrālu datubāzi ar informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Iestāde nodrošina, ka minēto informāciju analizē un dara pieejamu kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti. Attiecīgā gadījumā iestāde var saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem nosūtīt attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm un kompetentajām iestādēm tās rīcībā esošos pierādījumus, kas var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Attiecīgā gadījumā iestāde var saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 ( 21 ) arī nosūtīt pierādījumus Eiropas Prokuratūrai, ja šādi pierādījumi attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Prokuratūra īsteno vai varētu īstenot kompetenci.

3.  Kompetentās iestādes var adresēt iestādei pamatotus tādas informācijas pieprasījumus par finanšu sektora dalībniekiem, kura ir relevanta to uzraudzības darbībām, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Iestāde izvērtē minētos pieprasījumus un savlaicīgi sniedz informāciju, ko pieprasa kompetentās iestādes, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas. Ja iestāde nesniedz pieprasīto informāciju, tā informē pieprasījumu iesniegušo kompetento iestādi un sniedz paskaidrojumu, kādēļ informācija nav sniegta. Iestāde paziņo kompetentajai iestādei vai jebkurai citai iestādei vai iestādei, kura ir sākotnēji sniegusi pieprasīto informāciju, pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes nosaukumu, attiecīgā finanšu sektora dalībnieka identitāti, informācijas pieprasījuma iemeslu, kā arī to, vai informācija ir paziņota. Turklāt iestāde var analizēt informāciju, lai pēc savas iniciatīvas paziņotu kompetentajām iestādēm informāciju, kas ir relevanta to uzraudzības darbībām, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Šādā gadījumā tā informē kompetento iestādi, kura sākotnēji sniegusi informāciju. Iestāde veic analīzi arī apkopotā veidā ar mērķi nākt klajā ar atzinumu, kas tai jāsagatavo, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu.

Līdz 2020. gada 31. decembrim iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē, kā informācija, pamatojoties uz vajadzību pēc tās un ievērojot konfidencialitāti, jāanalizē un jādara pieejama kompetentajām iestādēm.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu.

4.  Iestāde veicina Direktīvā (ES) 2015/849 minēto uzraudzības procesu konverģenci, tostarp saskaņā ar šīs regulas 30. pantu veicot salīdzinošu pārskatīšanu un izdodot ar to saistītus ziņojumus un veicot turpmākus pasākumus. Iestāde, veicot šādu izvērtēšanu saskaņā ar šīs regulas 30. pantu, ņem vērā attiecīgos novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un starpvaldību struktūras, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas novēršanas jomā, kā arī Komisijas sagatavotu pusgada ziņojumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 6. pantu un dalībvalstu veiktus riska novērtējumus, ievērojot minētās direktīvas 7. pantu.

5.  Iestāde, piedaloties kompetentajām iestādēm, veic kompetento iestāžu stratēģijas, spēju un resursu riska novērtējumus, lai novērstu vissvarīgākos jaunos riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu Savienības līmenī, kas norādīti pārvalstiskā riska novērtējumā. Minētos riska novērtējumus tā veic jo īpaši ar mērķi nākt klajā ar atzinumu, kas tai jāsagatavo, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 6. panta 5. punktu. Iestāde riska novērtējumus veic, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, tostarp saskaņā ar šīs regulas 30. pantu veikto salīdzinošo izvērtēšanu, savu šā panta 2. punkta nolūkos centrālajā datubāzē savāktās informācijas apkopojuma analīzi, kā arī atbilstīgiem novērtējumiem, izvērtējumiem vai ziņojumiem, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un starpvaldību struktūras, kuru kompetencē ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas novēršana, un riska novērtējumiem, ko dalībvalstis sagatavojušas, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 7. pantu. Iestāde riska novērtējumus dara pieejamus visām kompetentajām iestādēm.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām iestāde ar iekšējās komitejas, kas izveidota saskaņā ar šā panta 7. punktu, starpniecību izstrādā un piemēro metodes, kuras ļauj veikt objektīvu novērtējumu, kā arī augstas kvalitātes un konsekventu novērtēšanas un metodoloģijas piemērošanas pārskatīšanu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Minētā iekšējā komiteja veic riska novērtējumu kvalitātes un konsekvences pārskatīšanu. Tā sagatavo riska novērtējumu projektus, kas saskaņā ar 44. pantu jāpieņem Uzraudzības padomei.

6.  Gadījumos, kad pazīmes liecina, ka finanšu sektora dalībnieki pārkāpj Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktās prasības, un ja pastāv pārrobežu dimensija attiecībās ar trešām valstīm, iestāde vajadzības gadījumā uzņemas vadošu lomu Savienības kompetento iestāžu un attiecīgo trešo valstu iestāžu īstenotas sadarbības atvieglošanas veicināšanā. Šī iestādes loma neskar kompetento iestāžu regulāro mijiedarbību ar trešo valstu iestādēm.

7.  Iestāde izveido pastāvīgu iekšējo komiteju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai, lai koordinētu pasākumus nolūkā novērst un nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai un saskaņā ar Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849 un sagatavot visu lēmumu projektus, kas iestādei jāpieņem saskaņā ar šīs regulas 44. pantu.

8.  Šā panta 7. punktā minētās komitejas sastāvā ir visu dalībvalstu iestāžu un struktūru, kas ir kompetentas nodrošināt, lai finanšu sektora dalībnieki ievērotu Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849, augsta līmeņa pārstāvji, kam ir speciālās zināšanas un pilnvaras pieņemt lēmumus par to, kā nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, kā arī attiecīgi Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) augsta līmeņa pārstāvji, kam ir speciālās zināšanas par dažādiem darījumdarbības modeļiem un nozaru īpatnībām, un minēto citu Eiropas Uzraudzības iestāžu augsta līmeņa pārstāvji piedalās minētās komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām. Turklāt Komisija, ESRK un Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valde katra ieceļ vienu augsta līmeņa pārstāvi, kas piedalās minētās komitejas sanāksmēs kā novērotāji. Minētās komitejas priekšsēdētāju ievēl minētās komitejas balsstiesīgie locekļi no sava vidus.

Katra pirmajā daļā minētā iestāde un struktūra no savu darbinieku vidus ieceļ pārstāvja aizstājēju, kurš var aizstāt locekli gadījumā, ja attiecīgā persona nevar piedalīties. Tās dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena iestāde, un kuru kompetencē ir nodrošināt, lai finanšu sektora dalībnieki ievērotu Direktīvu (ES) 2015/849, var iecelt pa vienam pārstāvim no katras kompetentās iestādes. Neatkarīgi no tā, cik daudzas kompetentās iestādes ir pārstāvētas sanāksmē, katrai dalībvalstij ir viena balss. Minētā komiteja var izveidot iekšējas darba grupas attiecībā uz konkrētiem tās darba aspektiem, lai sagatavotu minētās komitejas lēmumu projektus. Minētajās grupās var piedalīties darbinieki no visām minētajā komitejā pārstāvētajām kompetentajām iestādēm un no iestādes, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes).

9.  Iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) katrā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par jebkuru šā panta 7. punktā minētās komitejas lēmuma projektu. Uzraudzības padome pienācīgi ņem vērā šādus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Ja lēmuma projekts ir balstīts uz vai saistīts ar pilnvarām, kas iestādei piešķirtas saskaņā ar 9.b, 17. vai 19. pantu, un attiecas uz:

a) 

finanšu iestādēm, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tās uzrauga; vai

b) 

finanšu tirgus dalībniekiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 1) punktā, vai jebkuru no kompetentajām iestādēm, kas tos uzrauga.

iestāde var pieņemt lēmumu tikai ar Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) a) apakšpunkta gadījumā vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) b) apakšpunkta gadījumā piekrišanu. Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) vai Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) paziņo savus viedokļus iestādei 20 dienu laikā no 7. punktā minētās komitejas lēmuma projekta dienas. Ja tās 20 dienu laikā iestādei nepaziņo savu viedokli un nepieprasa pienācīgi pamatotu pagarinājumu, lai paziņotu šādu viedokli, uzskata, ka tās piekrīt attiecīgajam lēmumam.

9.b pants

Pieprasījums veikt izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu

1.  Jautājumos, kas saistīti ar to, lai novērstu un apkarotu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, iestāde, ja tai ir norādes uz būtiskiem pārkāpumiem, var lūgt kompetento iestādi, kā minēts 4. panta 2. punkta iii) apakšpunktā: a) izmeklēt finanšu sektora dalībnieka iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un gadījumos, kad šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas vai skaidri piešķir iespējas dalībvalstīm, valsts tiesību aktu pārkāpumus, ciktāl ar tiem transponē direktīvas vai izmanto izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem; un b) apsvērt iespēju minētajam dalībniekam piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem. Vajadzības gadījumā tā var arī pieprasīt, lai kompetentā iestāde, kā minēts 4. panta 2. punkta iii) apakšpunktā, pieņemtu individuālu lēmumu, kas adresēts minētajam finanšu sektora dalībniekam, kura pienākums ir veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas noteiktas tieši piemērojamajos Savienības tiesību aktos vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ciktāl ar tiem transponē direktīvas vai izmanto iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā jebkādas darbības pārtraukšanu. Šajā punktā minētie pieprasījumi nekavē uzraudzības pasākumu īstenošanu, ko veic kompetentā iestāde, kurai adresēts attiecīgais pieprasījums.

2.  Kompetentā iestāde izpilda jebkuru pieprasījumu, kas tai adresēts saskaņā ar 1. punktu, un pēc iespējas ātri un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu minēto pieprasījumu.

3.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā neinformē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai panāktu atbilstību šā panta 2. punktam, tad piemēro šīs regulas 17. pantu.

9.c pants

Vēstules bez rīcības

1.  Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:

a) 

iestāde uzskata, ka šādā aktā ietvertie noteikumi var būt tieši pretrunā ar citu nozīmīgu aktu;

b) 

ja akts ir kāds no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tādu deleģēto vai īstenošanas aktu trūkums, kuri papildinātu vai precizētu attiecīgo aktu, radītu pamatotas šaubas par juridiskajām sekām, kas izriet no leģislatīvā akta vai tā pienācīgas piemērošanas;

c) 

šīs regulas 16. pantā minēto pamatnostādņu un ieteikumu neesamība radītu praktiskus sarežģījumus saistībā ar attiecīgā leģislatīvā akta piemērošanu.

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, iestāde kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām.

Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, iestāde sniedz Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.

Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, iestāde cik drīz vien iespējams izvērtē vajadzību pieņemt attiecīgas pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.

Iestāde rīkojas ātri, jo īpaši, lai palīdzētu novērst 1. punktā minētās problēmas, kad vien tas ir iespējams.

3.  Ja nepieciešams, 1. punktā minētajos gadījumos un līdz jaunu pasākumu pieņemšanai un piemērošanai pēc 2. punktā minētajiem pasākumiem iestāde sniedz atzinumus par konkrētiem 1. punktā minēto aktu noteikumiem, lai veicinātu konsekventu, iedarbīgu un efektīvu uzraudzības un izpildes praksi, kā arī kopēju, vienotu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu.

4.  Ja, pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no kompetentajām iestādēm, iestāde uzskata, ka jebkuri leģislatīvie akti, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai jebkurš deleģētais vai īstenošanas akts, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, rada būtiskas ārkārtas problēmas, kas saistītas ar uzticēšanos tirgum, klientu, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā, tā nekavējoties kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām. Iestāde var sniegt Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikumu vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.

▼B

10. pants

Regulatīvi tehniskie standarti

▼M7

1.  Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼B

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.

▼M7

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

▼M7 —————

▼M7

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼B

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai arī noraidīt to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

▼M7

2.  Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.

▼B

3.  Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

▼M7

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

▼B

Komisija nekavējoties nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu iestādei. Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus sešās nedēļās, Komisija var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

▼M7

4.  Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.

▼B

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Šīs regulas 10. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaras uz četriem gadiem no 2010. gada 16. decembra piešķir Komisijai. Komisija izstrādā ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 14. pantu.

2.  Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir saistītas ar nosacījumiem, kas noteikti 12. līdz 14. pantā.

12. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar šādu lēmumu par atsaukšanu pilnvaru deleģēšana, kas precizēta minētajā lēmumā, zaudē spēku. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo regulatīvu tehnisko standartu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvu tehnisko standartu. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu pagarina par trim mēnešiem.

▼M7 —————

▼B

2.  Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebilduši pret regulatīvu tehnisko standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā paziņotajā datumā.

Regulatīvu tehnisko standartu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kas pauž iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

14. pants

Regulatīva tehniskā standarta projekta neapstiprināšana vai grozīšana

1.  Ja Komisija neapstiprina regulatīva tehniskā standarta projektu vai veic tajā grozījumus, kā paredzēts 10. pantā, Komisija informē iestādi, Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus.

2.  Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma var aicināt atbildīgo komisāru kopā ar iestādes priekšsēdētāju uz Eiropas Parlamenta vai Padomes kompetentās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu atšķirīgos apsvērumus.

15. pants

Īstenošanas tehniskie standarti

▼M7

1.  Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai iestāde organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un analīze nav ļoti nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā ir iecerējusi to nepieņemt, vai izskaidrojot savu grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraidīt to.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā izklāstīts šajā pantā.

2.  Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.

▼B

3.  Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

▼M7

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

▼B

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu iestādei. Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus sešu nedēļu laikā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

▼M7

4.  Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.

▼B

16. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

▼M7

1.  Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visām finanšu iestādēm un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienai vai vairākām finanšu iestādēm.

Pamatnostādnes un ieteikumi atbilst pilnvarām, kas piešķirtas 1. panta 2. punktā vai šajā pantā minētajos leģislatīvajos aktos.

2.  Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.

▼M7

2.a  Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.

▼B

3.  Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, vai tā ievēro vai paredz ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu, tā par to paziņo iestādei, minot iemeslus.

Iestāde publisko informāciju par to, ka kāda kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot minēto pamatnostādni vai ieteikumu. Iestāde, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, var arī pieņemt lēmumu publiskot kompetentās iestādes norādītos iemeslus, kāpēc tā nav ievērojusi pamatnostādni vai ieteikumu. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

▼M7

4.  Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.

▼M7

16.a pants

Atzinumi

1.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

2.  Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.

3.  Attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā minētajiem novērtējumiem, kuru veikšanai saskaņā ar minēto pantu ir nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasījuma var sniegt un publicēt atzinumu par šādiem novērtējumiem. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms minētajā pantā norādītā novērtēšanas laikposma beigām.

4.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

16.b pants

Jautājumi un atbildes

1.  Neskarot šā panta 5. punktu, iestādei jautājumus par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu noteikumu, ar tiem saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu praktisko piemērošanu vai īstenošanu var jebkurā Savienības oficiālajā valodā iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras.

Pirms jautājuma iesniegšanas iestādei finanšu iestādes izvērtē, vai šo jautājumu vispirms nebūtu jāuzdod savai kompetentajai iestādei.

Pirms tiek publicētas atbildes uz pieņemamajiem jautājumiem, iestāde var lūgt papildu skaidrojumus par jautājumiem, ko uzdevusi šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona.

2.  Atbildes, ko iestāde sniedz uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, nav saistošas. Atbildēm jābūt pieejamām vismaz tajā oficiālajā valodā, kurā tika iesniegts jautājums.

3.  Iestāde savā tīmekļa vietnē izveido un uztur tīmekļa rīku, kas ir pieejams jautājumu iesniegšanai un savlaicīgai visu saņemto jautājumu un visu to atbilžu publicēšanai, kuras ir dotas uz jautājumiem, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar minēto personu likumīgajām interesēm vai nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei. Iestāde var noraidīt jautājumus, uz kuriem tā neplāno atbildēt. Noraidītos jautājumus iestāde savā tīmekļa vietnē publicē uz diviem mēnešiem.

4.  Trīs Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi var Uzraudzības padomi lūgt saskaņā ar 44. pantu izlemt, vai šā panta 1. punktā minēto pieņemamo jautājumu izskatīt pamatnostādnēs, ievērojot 16. pantu, vai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai lūgt konsultāciju, vai jautājumus un atbildes pārskatīt ik pēc piemērota laika sprīža, vai veikt atklātas sabiedriskas apspriešanas, vai veikt iespējamu ar to saistīto izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādai apspriešanai un analīzei ir jābūt samērīgai ar attiecīgo jautājumu un atbilžu projektu tvērumu, veidu un ietekmi vai ar lietas īpašo steidzamību. Iesaistot 37. pantā minēto ieinteresēto personu grupu, piemēro konfidencialitātes pienākumu.

5.  Iestāde nosūta Komisijai jautājumus, kuriem nepieciešama Savienības tiesību aktu interpretācija. Iestāde publicē visas atbildes, ko sniegusi Komisija.

▼B

17. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1.  Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

▼M7

2.  Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.

▼M2

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp par to, kā 1. panta 2. punktā minētie akti tiek piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

▼M7

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

2.a  Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.

▼B

3.  Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.  Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5.  Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

▼M7

6.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt individuālu finanšu iestādei vai citam finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, ja 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem, iestāde var pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai kompetentā iestāde ievēro šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā norādītajā termiņā. Ja iestāde nepilda minēto lēmumu, iestāde var pieņemt arī lēmumu saskaņā ar pirmo daļu. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja minētās regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu.

7.  Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

▼B

8.  Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.

▼M7

17.a pants

Trauksmes cēlēju aizsardzība

1.  Iestāde ievieš īpašus ziņošanas kanālus, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu.

2.  Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic ziņošanu, izmantojot minētos kanālus, attiecīgā gadījumā ir aizsargātas pret represijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( 22 ).

3.  Iestāde nodrošina, ka visu informāciju var iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtiskiem pārkāpumiem, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.

▼B

18. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

▼M1

1.  Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai spētu pildīt minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, iestāde saņem informāciju par visiem būtiskajiem notikumiem, un to aicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu atbilstīgajās sanāksmēs.

▼B

2.  Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata šo lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja lēmumu neatjauno pēc mēneša, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.

Ja ESRK vai iestāde lemj, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē sanāksmes sasaukšanas iespējas. Attiecīgajā procesā garantē pienācīgu slepenību.

Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.

▼M7

3.  Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un – ārkārtas apstākļos –, ja valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgiem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un patērētāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.

▼B

4.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kāda kompetentā iestāde minētajā lēmumā noteiktajā termiņā neievēro 3. punktā minēto iestādes lēmumu, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tostarp regulatīvos tehniskajos standartos un īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu, finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Tas attiecas vienīgi uz situācijām, kurās kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, tostarp regulatīvus tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kuri pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, vai arī piemēro tos tādā veidā, kas šķiet acīmredzams minēto aktu pārkāpums, un kad nekavējoties jāveic novēršanas pasākumi, lai atjaunotu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

5.  Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

19. pants

Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos

▼M7

1.  Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a) 

pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b) 

gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts, ka iestāde var palīdzēt pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem iemesliem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums un kad saskaņā ar minētajiem aktiem iestāde pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.

▼M7

1.a  Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a) 

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) 

ir beidzies termiņš; vai

ii) 

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b) 

ja 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) 

vismaz divas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu iemeslu pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii) 

ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b  Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 44. panta 3.a. punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas šā panta 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.

▼B

2.  Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā iestāde darbojas kā vidutājs.

3.   ►M7  Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. ◄

▼M7

3.a  Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.

▼M7

4.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes vai – saistībā ar jautājumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu – finanšu sektora dalībnieka atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu minētajai finanšu iestādei vai finanšu sektora dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai, iestāde var arī pieņemt lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja attiecīgās 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu prasības nav tieši piemērojamas finanšu sektora dalībniekiem. Šajā nolūkā iestāde piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un, ja šādi Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ciktāl ar tiem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja šīs regulas skaidri piešķir izvēles iespējas dalībvalstīm, iestāde piemēro arī valsts tiesību aktus, ciktāl šādas iespējas ir izmantotas.

▼B

5.  Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

6.  Šīs regulas 50. panta 2. punktā minētajā ziņojumā iestādes priekšsēdētājs norāda uz kompetento iestāžu domstarpību būtību un veidu, uz panāktiem izlīgumiem un lēmumiem, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

20. pants

Domstarpību izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 19. un 56. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kā noteikts attiecigi šīs regulas 4. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 2. punktā.

▼M1

20.a pants

Uzraudzības pārskatīšanas procesa konverģence

Iestāde savu pilnvaru ietvaros veicina uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa konverģenci saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, lai Savienībā ieviestu stingrus uzraudzības standartus.

▼B

21. pants

Uzraudzītāju kolēģijas

▼M7

1.  Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

▼M1

2.  Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.

▼B

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde var:

a) 

apkopot un izplatīt visu atbilstīgo informāciju sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu kolēģijas darbu un izveidotu un pārvaldītu centrālu sistēmu, kuras mērķis ir darīt tādu informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm kolēģijā;

▼M7

b) 

ierosināt un koordinēt Savienības mēroga spriedzes testus saskaņā ar 32. pantu, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši 23. pantā minēto finanšu iestāžu radīto sistēmisko risku, un izvērtēt sistēmiskā riska iespējamību palielināties spriedzes situācijās, nodrošinot, lai attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes, un attiecīgā gadījumā adresēt kompetentajai iestādei ieteikumu labot spriedzes testā konstatētās problēmas, tostarp ieteikumu veikt konkrētus novērtējumus; tā var ieteikt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas un var piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas, lai nodrošinātu Savienības mērogā veiktas izvērtēšanas metožu, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību;

▼B

c) 

veicināt efektīvas un iedarbīgas uzraudzības darbības, tostarp izvērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai var būt pakļautas, kā noteikts saskaņā ar uzraudzības pārskata procesu vai stresa situācijās;

d) 

saskaņā ar šajā regulā precizētajiem pienākumiem un pilnvarām pārraudzīt, lai kompetentās iestādes veiktu savus pienākumus, un

e) 

visos gadījumos, kad tā uzskata, ka lēmuma rezultātā tiktu nepareizi piemēroti Savienības tiesību akti vai ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi par uzraudzības prakses konverģenci, lūgt kolēģiju turpināt apspriesties. Tā var arī prasīt no konsolidētās uzraudzības iestādes paredzēt kolēģijas sanāksmi vai iekļaut sanāksmes darba kārtībā kādu punktu.

▼M7

3.  Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.

▼B

4.  Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajai iestādei saskaņā ar 19. pantu.

22. pants

▼M7

Vispārīgi noteikumi par sistēmisku risku

▼B

1.  Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

a) 

ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un

b) 

kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

▼M1

1.a  Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saskaņā ar 32. pantu, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par saviem apsvērumiem. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga novērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.

▼M7

2.  Iestāde, sadarbojoties ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (“riska paneli”) sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai.

▼B

Iestāde izstrādā arī atbilstīgu stresa testu sistēmu, lai palīdzētu noteikt tās iestādes, kas var radīt sistēmisku risku. Šīm iestādēm piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

3.  Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu iestādēm, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai finanšu iestāžu radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos.

▼M7

4.  Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu sistēmas stabilitātei vai klientu vai patērētāju aizsardzībai.

Pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu, Uzraudzības padome var sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm atbilstošus ieteikumus rīcībai.

Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. pantu.

▼B

5.  Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Sistēmisku risku noteikšana un mērīšana

▼M7

1.  Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu spriedzes testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu iestādes var radīt vai kuru tām var radīt spriedzes situācijās, tostarp iespējams, ar vidi saistīts sistēmisks risks. Finanšu iestādēm, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

▼B

2.  Izstrādājot kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai, kuru rada finanšu iestādes, iestāde pilnībā ņem vērā attiecīgās starptautiskās pieejas, tostarp tās, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome, Starptautiskais valūtas fonds un Starptautiskā norēķinu banka.

24. pants

Ilgstoša spēja reaģēt uz sistēmiskiem riskiem

1.  Iestāde nodrošina, ka tai ir specializētas un nepārtrauktas spējas efektīvi reaģēt uz 22. un 23. pantā minēto sistēmisku risku materializēšanos un jo īpaši attiecībā uz iestādēm, kas rada sistēmisku risku.

2.  Iestāde pilda tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar šo regulu, 1. panta 2. punktā minētājiem tiesību aktiem, un palīdz nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīžu pārvarēšanas un noregulējuma sistēmu Savienībā.

25. pants

Ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma procedūras

▼M1

1.  Iestāde sniedz ieguldījumu un aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot un saskaņojot efektīvus, konsekventus un atjauninātus finanšu iestāžu atveseļošanas un noregulējuma plānus. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, iestāde arī palīdz izstrādāt procedūras ārkārtas situācijām un preventīvus pasākumus, lai mazinātu jebkādu neveiksmju sistēmisko ietekmi.

▼M4

1.a  Iestāde var organizēt un veikt salīdzinošo izvērtēšanu par informācijas apmaiņu un Regulā Nr. 806/2014 minētās Valdes un vienotajā noregulējuma mehānismā neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu kopīgiem pasākumiem, veicot pārrobežu grupu noregulējumu, lai stiprinātu rezultātu efektivitāti un konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtēšanu un salīdzināšanu.

▼B

2.  Lai sekmētu grūtībās nonākušu iestāžu – jo īpaši pārrobežu grupu – noregulējumu, iestāde var noteikt paraugpraksi tā, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos, nodrošinot, ka ir pieejami piemēroti instrumenti, tostarp pietiekami resursi, un iestādes un grupas var pienācīgi, rentablā veidā un laikus rast noregulējumu.

3.  Iestāde var pieņemt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru.

26. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēma

1.  Rīkojoties saskaņā ar šajā regulā noteiktām pilnvarām, lai garantētu pareizu Direktīvas 94/19/EK piemērošanu, iestāde veicina Valsts noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēmas (DGS) nostiprināšanu, lai nodrošinātu, ka valstu noguldījumu garantiju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no iemaksām no finanšu iestādēm, tostarp no tām finanšu iestādēm, kas izveidotas un kas pieņem noguldījumus Savienībā, bet kuru galvenās mītnes atrodas ārpus Savienības, kā noteikts Direktīvā 94/19/EK, un nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni visiem noguldītājiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā, kas neskar stabilizējošo drošību, kuru sniedz savstarpējās garantiju sistēmas, ja tās atbilst Savienības tiesību aktiem.

2.  Regulas 16. pants par iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz noguldījumu garantiju sistēmām.

3.  Iestāde var pieņemt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta 10. līdz 15. pantā.

4.  Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas valstu noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēmas konverģencei.

27. pants

Eiropas sistēma banku noregulējumam un finansēšanas pasākumi

1.  Iestāde palīdz izstrādāt metodes, ar ko rastu noregulējumu grūtībās nonākušām finanšu iestādēm, jo īpaši tām, kas var radīt sistēmisku risku, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos un ļautu sistemātiskā veidā un laicīgi izbeigt finanšu iestāžu darbību, tostarp, ja vajadzīgs, piemērojot attiecīgus saskaņotus un stabilus finansēšanas mehānismus.

▼M1

2.  Iestāde veic novērtējumu par to, vai ir vajadzīga saskaņotu, stabilu un uzticamu finansēšanas mehānismu sistēma, kurā atbilstīgi finansēšanas instrumenti būtu saistīti ar koordinētu krīzes pārvarēšanas pasākumu kopumu.

▼B

Iestāde palīdz strādāt pie jautājumiem par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un jebkādu tādu nodokļu un iemaksu sistēmu kumulatīvo ietekmi uz finanšu iestādēm, kurus varētu ieviest, lai kā daļu no saskaņotas un uzticamas noregulējuma sistēmas nodrošinātu taisnīgu pienākumu sadali un stimulus, tādējādi ierobežojot sistēmisku risku.

▼M7 —————

▼B

28. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1.  Kompetentās iestādes, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus deleģēšanas nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģēšanu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu iestāžu vai grupu uzraudzībai.

2.  Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot paraugpraksi.

3.  Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto aktu kompetences. Deleģētās iestādes tiesību akti reglamentē deleģēto pienākumu procedūru, izpildi, administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

4.  Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

29. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

1.  Iestāde aktīvi piedalās kopējas Savienības uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā, kā arī vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā. Iestāde veic vismaz šādus pasākumus:

a) 

sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;

▼M7

aa) 

nosaka Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar 29.a pantu;

ab) 

izveido koordinācijas grupas saskaņā ar 45.b pantu, lai sekmētu uzraudzības konverģenci un apzinātu paraugpraksi;

▼M7

b) 

veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos;

▼B

c) 

sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 3. punktu;

d) 

pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu, ka arī iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus; un

▼M7

e) 

izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus; un

▼M7

f) 

ievieš uzraudzības sistēmu, lai novērtētu vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos riskus, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu.

▼M7

2.  Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku būtību, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā pienācīgi ņem vērā risku veidu, mērogu un sarežģītību, darījumdarbības praksi, darījumdarbības modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta paraugpraksi un norāda kvalitatīvas metodoloģijas un procesus.

Iestāde attiecīgā gadījumā veic 1. punkta a) apakšpunktā minēto atzinumu un šajā punktā minēto rīku un instrumentu atklātu sabiedrisku apspriešanu. Tā arī attiecīgā gadījumā analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar atzinuma vai rīku un instrumentu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

▼M7

29.a pants

Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes

Pēc apspriedes Uzraudzības padomē un ņemot vērā no kompetentajām iestādēm saņemto ieguldījumu, Savienības iestāžu esošo darbu un ESRK publicēto analīzi, brīdinājumus un ieteikumus, iestāde vismaz reizi trīs gados līdz 31. martam nosaka ne vairāk kā divas Savienības mēroga būtiskas prioritātes, kas atspoguļo turpmāko attīstību un tendences. Kompetentās iestādes, izstrādājot savas darba programmas, ņem vērā minētās prioritātes un attiecīgi par to paziņo iestādei. Iestāde apspriež attiecīgās kompetento iestāžu nākamajā gadā veicamās darbības un izdara secinājumus. Iestāde apspriež iespējamus turpmākus pasākumus, kuros var būt ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi kompetentajām iestādēm un salīdzinoša izvērtēšana attiecīgajā jomā.

Iestādes identificētās Savienības mēroga būtiskās prioritātes neliedz kompetentajām iestādēm piemērot savu paraugpraksi saskaņā ar savām papildu prioritātēm un attīstību, un tiek ņemtas vērā valstu īpatnības.

▼M7

30. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana

1.  Iestāde periodiski veic salīdzinošu izvērtēšanu par dažām vai visām kompetento iestāžu darbībām, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtējamo iestāžu novērtējumu un salīdzināšanu. Plānojot un veicot salīdzinošu izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot jebkādu būtisku informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu būtisku informāciju no ieinteresētajām personām.

2.  Šā panta nolūkiem iestāde izveido ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas komitejas, kurās ietilpst iestādes darbinieki un kompetento iestāžu locekļi. Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju priekšsēdētāji ir iestādes darbinieki. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt dalības pieteikumu iesniedz priekšlikumu par salīdzinošās izvērtēšanas komitejas priekšsēdētāju un locekļiem, ko apstiprina Uzraudzības padome. Priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, ja vien 10 dienu laikā no dienas, kad priekšsēdētājs to iesniedzis, Uzraudzības padome nepieņem lēmumu to noraidīt.

3.  Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:

a) 

kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

b) 

Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 10. līdz 16. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanas efektivitāte, piemērošanā panāktā konverģences pakāpe un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos izklāstīto mērķu sasniegšanas līmenis;

c) 

tās paraugprakses piemērošana, kuru izstrādājušas kompetentās iestādes un kuru labi būtu pieņemt citām kompetentajām iestādēm;

d) 

efektivitāte un panāktais konverģences līmenis attiecībā uz to noteikumu izpildi, kuri pieņemti, īstenojot Savienības tiesību aktus, tostarp administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus, kas ir piemēroti atbildīgajām personām, ja minētie noteikumi nav bijuši ievēroti.

4.  Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus. Minēto salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 3.a punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valde jo īpaši novērtē, vai metodika ir piemērota vienādi. Ziņojumā paskaidro un nosaka turpmākus pasākumus, kas salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par piemērotiem, samērīgiem un nepieciešamiem. Minētos turpmākos pasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus.

Lai nodrošinātu augstākās kvalitātes uzraudzības prakšu konverģenci, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.

5.  Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka no Savienības viedokļa būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.

6.  Iestāde divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas sāk gatavot turpmāku ziņojumu. Turpmāko ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 3.a punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem turpmākajiem ziņojumiem. Turpmākajā ziņojumā ir iekļauts novērtējums par to, bet ne tikai par to, cik piemērotas un efektīvas darbības ir veikušas kompetentās iestādes, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, reaģējot uz turpmākajiem pasākumiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā.

7.  Salīdzinošās izvērtēšanas komiteja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas salīdzinošā izvērtēšana, nosaka pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas galvenos konstatējumus. Iestāde publicē pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas un 6. punktā minētā turpmākā ziņojuma galvenos konstatējumus. Ja Iestādes pamatotie galvenie konstatējumi atšķiras no tiem, kurus norādījusi salīdzinošās izvērtēšanas komiteja, iestāde konfidenciāli nosūta salīdzinošās izvērtēšanas komitejas konstatējumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ja kompetentā iestāde, kurai veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir nobažījusies, ka iestādes pamatoto galveno konstatējumu publicēšana radītu risku finanšu sistēmas stabilitātei, tai tiek dota iespēja lietu nodot Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome var pieņemt lēmumu minētos izvilkumus nepublicēt.

8.  Šā panta nolūkiem Valde iesniedz priekšlikumu salīdzinošās izvērtēšanas darba plānam nākamajiem diviem gadiem, kurā cita starpā tiek atspoguļotas atziņas, kas gūtas no iepriekšējiem salīdzinošās izvērtēšanas procesiem un diskusijām, kas notikušas 45.b pantā minētajās koordinācijas grupās. Salīdzinošās izvērtēšanas darba plāns veido atsevišķu gada un daudzgadu darba programmas daļu. To publisko. Steidzamības vai neparedzētu notikumu gadījumā iestāde var veikt papildu salīdzinošo izvērtēšanu.

▼B

31. pants

Koordinācijas funkcija

▼M7

1.  Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

2.  Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:

▼B

a) 

veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

▼M1

b) 

nosakot tās informācijas apjomu, kura būtu jādara pieejama visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un attiecīgā gadījumā pārbaudot tās uzticamību;

▼B

c) 

neskarot 19. pantu, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošu starpnieka funkciju;

▼M1

d) 

nekavējoties informējot ESRK, Padomi un Komisiju par visām iespējamām ārkārtas situācijām;

▼M7

e) 

pieņemot atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojami notikumi, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;

▼M7

ea) 

pieņemot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu rīcību, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes nolūkā atvieglot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju;

▼M1

f) 

apkopojot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, saistībā ar iestādēm noteikto regulatīvo ziņošanas pienākumu. Iestāde paziņo šo informāciju pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

▼M7

3.  Lai veicinātu kopējas Eiropas mēroga pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.

31.a pants

Informācijas apmaiņa par piemērotību un atbilstību

Iestāde kopā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) izveido sistēmu informācijas apmaiņai par personu, kam ir būtiska līdzdalība finanšu iestādēs, finanšu iestāžu direktoru un galveno funkciju veicēju piemērotības un atbilstības izvērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

▼B

32. pants

▼M7

Tirgus norišu izvērtēšana, tostarp spriedzes testi

1.  Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde savos izvērtējumos ietver to tirgu analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādām iestādēm.

2.  Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:

a) 

kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz finanšu iestādes finanšu stāvokli, cita starpā ņemot vērā riskus, kas izriet no nelabvēlīgiem vides apstākļiem;

▼M7

aa) 

kopēju metodoloģiju to Savienības finanšu iestāžu noteikšanai, kuras iekļaujamas Savienības mēroga izvērtēšanā;

▼M1

b) 

vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu izturētspējas novērtējumu rezultātu paziņošanai;

▼M7

c) 

kopēju metodoloģiju konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmes uz finanšu iestādi izvērtēšanai;

d) 

kopēju metodoloģiju aktīvu novērtēšanai kā nepieciešams spriedzes testu veikšanai; un

▼M7

e) 

kopēju metodoloģiju, lai izvērtētu vides risku ietekmi uz finanšu iestāžu finanšu stabilitāti.

Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.

▼M7

3.  Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minēto riska paneli.

▼B

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

▼M1

3.a  Lai veiktu Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saskaņā ar šo pantu, iestāde saskaņā ar 35. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, var tieši pieprasīt informāciju no minētajām finanšu iestādēm. Tā var arī prasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašas pārbaudes. Tā var prasīt tām veikt pārbaudes uz vietas, tostarp ar iestādes līdzdalību, saskaņā ar 21. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, lai nodrošinātu metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību.

▼M7

3.b  Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes pieprasa, lai finanšu iestādes informācijai, kas tām jāsniedz saskaņā ar 3.a punktu, veiktu neatkarīgu revīziju.

▼B

4.  Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

▼M7

33. pants

Starptautiskās attiecības, tostarp līdzvērtība

1.  Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešās valsts iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

Ja trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuru valsts režīmos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un teroristu finansēšanas novēršanai ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, iestāde neslēdz administratīvus nolīgumus ar minētās trešās valsts regulatīvajām, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm. Tas neizslēdz citas sadarbības formas starp iestādi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai mazinātu draudus Savienības finanšu sistēmai.

2.  Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

3.  Iestāde pārrauga attiecīgās regulatīvās, uzraudzības un attiecīgā gadījumā noregulējuma norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, īpašu uzmanību veltot to ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, tik lielā mērā, cik tas ir būtiski uz risku balstītiem līdzvērtības novērtējumiem, par kuriem Komisija, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību.

Turklāt tā pārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu lēmumi par līdzvērtību, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi.

Iestāde var sadarboties ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Iestāde iesniedz konfidenciālu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kurā izdara kopsavilkumu par pārraudzībā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz visām līdzvērtīgajām trešām valstīm. Ziņojumā jo īpaši uzmanību pievērš ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību.

Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas šajā punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības vai attiecīgā gadījumā noregulējuma attiecīgas norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgu integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

4.  Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a) 

mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b) 

ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šādiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties.

5.  Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veikto pārraudzību saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6.  Iestāde saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, veicina vienotu, kopīgu, konsekventu un efektīvu Savienības interešu pārstāvību starptautiskos forumos.

▼M7 —————

▼B

35. pants

Informācijas vākšana

▼M1

1.  Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes sniedz iestādei visu nepieciešamo informāciju norādītajos formātos, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar noteikumu, ka tām ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai. Informācija ir precīza, saskaņota, pilnīga un savlaicīga.

2.  Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un norādītajos formātos vai salīdzināmās veidnēs, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

3.  Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma iestāde sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.

▼B

4.  Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

5.  Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, tās valsts ministrijai, kas atbild par finansēm, kuras rīcībā ir plaša informācija, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

▼M1

6.  Ja nav pieejama pilnīga vai precīza informācija vai tā nav sniegta savlaicīgi saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde ar pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu var tieši pieprasīt informāciju no:

a) 

attiecīgajām finanšu iestādēm,

b) 

kontrolakciju sabiedrībām vai attiecīgās finanšu iestādes filiālēm,

c) 

neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.

Šādu pieprasījumu adresāti tūlīt un bez nepamatotas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

▼B

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.

7.  Iestāde var izmantot saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu ar šo regulu tai noteikto pienākumu izpildi.

▼M1

7.a  Ja pieprasījuma adresāti saskaņā ar 6. punktu nekavējoties nesniedz skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju, iestāde attiecīgā gadījumā informē Eiropas Centrālo banku un attiecīgās dalībvalsts attiecīgās iestādes, kuras, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, sadarbojas ar iestādi, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi informācijai un jebkādu dokumentu, uzskaites dokumentu vai protokolu oriģināliem, kuriem adresātam ir likumīga piekļuve, lai pārbaudītu minēto informāciju.

▼B

36. pants

Attiecības ar ESRK

1.  Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

2.  Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši informācija par atsevišķām finanšu iestādēm.

▼M7 —————

▼M7

4.  Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.

Ja iestāde nerīkojas, lai reaģētu uz brīdinājumu vai ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK iemeslus, kāpēc tā to nedara. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu. ESRK par to informē arī Padomi.

5.  Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs neplāno ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

▼M7 —————

▼B

37. pants

Banku nozares ieinteresēto personu grupa

1.  Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10 līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Banku nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

▼M1

Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas pēc savas iniciatīvas, kad nepieciešams, un katrā ziņā vismaz četras reizes gadā.

▼M7

2.  Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:

a) 

13 locekļi proporcionāli pārstāv Savienībā darbojošās finanšu iestādes, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvās kredītiestādes un krājbankas;

b) 

13 locekļi pārstāv Savienībā darbojošos finanšu iestāžu darbinieku pārstāvjus, patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus; un

c) 

četri locekļi ir neatkarīgi vadošu akadēmisko aprindu pārstāvji.

3.  Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu banku nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.

▼M7

3.a  Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.

Eiropas Parlaments var uzaicināt Banku nozares ieinteresēto personu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

▼M7

4.  Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 23 ) (Civildienesta noteikumi). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

▼B

Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

▼M7

5.  Banku nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. pantā un 29., 30. un 32. pantā.

Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupu locekļi nespēj vienoties par konsultāciju, vienai trešdaļai to locekļu vai vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošajiem locekļiem ir atļauts sniegt atsevišķu konsultāciju.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar 56. pantu (kopējas nostājas un kopēji akti) sniegt kopīgu konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar EUI darbu.

▼B

6.  Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

▼M7

7.  Iestāde publisko Banku nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā konsultācija un apspriežu rezultāti ir ņemti vērā.

▼B

38. pants

Aizsargpasākumi

1.  Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18. vai 19. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

2.  Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā divu nedēļu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esamību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai tiek grozīts, iestāde norāda, ka fiskālie pienākumi nav skarti.

Ja iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome kādā no tās sanāksmēm – vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad iestāde ir nosūtījusi paziņojumu dalībvalstīm, kā minēts ceturtajā daļā, ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums paliek spēkā.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmumu atceļ.

3.  Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un īpaši izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.

Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.

4.  Ja Padome saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu neatcelt iestādes lēmumu saistībā ar 18. panta 3. punktu un attiecīgā dalībvalsts joprojām uzskata, ka iestādes lēmums skar tās fiskālos pienākumus, minētā dalībvalsts var informēt Komisiju un iestādi un lūgt Padomei vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt Padomes lēmumam.

Četru nedēļu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.

5.  Jebkāda šā panta ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar iestādes lēmumu, kam nav būtiska vai materiāla fiskāla ietekme, ir aizliegta, jo nav savienojama ar iekšējo tirgu.

▼M7

39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.  Pieņemot lēmumus atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu.

2.  Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3.  Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4.  Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

5.  Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6.  Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

▼B



III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA



1. IEDAĻA

Uzraudzības padome

40. pants

Sastāvs

1.  Uzraudzības padomi veido:

▼M7

a) 

priekšsēdētājs;

▼B

b) 

par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;

c) 

viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;

▼M1

d) 

viens Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes izvirzīts pārstāvis, kam nav balsstiesību;

▼B

e) 

viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;

f) 

pa vienam tādam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

2.  Uzraudzības padome ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu regulāri rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

3.  Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja minētā persona nevar ierasties.

4.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt ņemt līdzi dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kam nav balsstiesību.

▼M1

4.a  Diskusijās, kas nav saistītas ar atsevišķām finanšu iestādēm, kā noteikts 44. panta 4. punktā, pārstāvim, ko nozīmējusi Eiropas Centrālas bankas Uzraudzības valde, var pievienoties Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam ir specializētas zināšanas centrālo banku uzdevumu jomā.

▼B

5.  Dalībvalstīs, kurās uzraudzība saskaņā ar šo regulu ir vairāk nekā vienas iestādes kompetencē, šīs iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi. Tomēr, ja Uzraudzības padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas neietilpst tādas valsts iestādes kompetencē, kuru pārstāv 1. punkta b) apakšpunktā minētais loceklis, šāds loceklis var ņemt līdzi attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību.

6.  Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

▼M3

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.

▼M4

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētājs ir novērotājs Uzraudzības padomē.

▼B

7.  Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

▼M7

8.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.

▼M7

41. pants

Iekšējās komitejas

1.  Uzraudzības padome pēc savas iniciatīvas vai pēc priekšsēdētāja lūguma var izveidot iekšējas komitejas tai uzticēto konkrēto uzdevumu veikšanai. Pēc Valdes vai priekšsēdētāja pieprasījuma Uzraudzības padome var izveidot iekšējas komitejas konkrēto uzdevumu veikšanai, kas uzticēti Valdei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.

2.  Piemērojot 17. pantu un neskarot 9.a panta 7. punktā minētās komitejas lomu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav tās kompetentās iestādes pārstāvji, kas, iespējams, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgo kompetento iestādi.

Katram darba grupas loceklim ir viena balss.

Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.

3.  Piemērojot 19. pantu un neskarot 9.a panta 7. punktā minētās komitejas lomu, priekšsēdētājs ierosina lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šie seši citi locekļi nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kas iesaistītas domstarpībās, un tiem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Katram darba grupas loceklim ir viena balss.

Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.

4.  Lai veiktu 22. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanu, priekšsēdētājs var ierosināt lēmumu sākt izmeklēšanu un lēmumu sasaukt neatkarīgu darba grupu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Neatkarīgo darba grupu veido priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri jāizvirza priekšsēdētājam pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

Katram darba grupas loceklim ir viena balss.

Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.

5.  Šā panta 2. un 3. punktā minētās darba grupas vai priekšsēdētājs ierosina lēmumus saskaņā ar 17. pantu vai 19. pantu, izņemot jautājumus, kas attiecas uz to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, lai tos galīgi pieņemtu Uzraudzības padome. Šā panta 4. punktā minētā darba grupa iesniedz Uzraudzības padomei saskaņā ar 22. panta 4. punkta pirmo daļu veiktās izmeklēšanas rezultātus.

6.  Uzraudzības padome pieņem šajā pantā minēto darba grupu reglamentu.

42. pants

Uzraudzības padomes neatkarība

1.  Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, valstu valdību un citu publisku vai privātu struktūru norādījumus.

2.  Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

3.  Uzraudzības padomes locekļi, priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji bez balsstiesībām un novērotāji, kas piedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs, pirms šādām sanāksmēm precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

4.  Uzraudzības padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 3. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.

▼B

43. pants

Uzdevumi

▼M7

1.  Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu un atbild par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu. Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un attiecīgā gadījumā sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz attiecīgās iekšējās komitejas vai darba grupas, priekšsēdētāja vai Valdes priekšlikumu.

▼M7 —————

▼B

4.  Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, apstiprina iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

▼M7

5.  Uzraudzības padome uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.

▼B

6.  Uzraudzības padome pieņem iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu atklātībai.

7.  Uzraudzības padome pieņem budžetu saskaņā ar 63. pantu.

▼M7

8.  Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Saskaņā ar 51. panta 5. punktu tā var atbrīvot izpilddirektoru no amata.

▼M7

43.a pants

Uzraudzības padomes pieņemto lēmumu pārredzamība

Neatkarīgi no 70. panta, sešu nedēļu laikā pēc katras Uzraudzības padomes sanāksmes iestāde Eiropas Parlamentam iesniedz vismaz vispusīgu un jēgpilnu attiecīgās sanāksmes protokolu, kas ļauj pilnībā izprast tajā notikušās diskusijas, un anotētu lēmumu sarakstu. Šādā protokolā neatspoguļo Uzraudzības padomes diskusijas par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.

▼B

44. pants

Lēmumu pieņemšana

▼M7

1.  Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.

Attiecībā uz šīs regulas 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un šīs regulas VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts LES 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā, un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (“iesaistītās dalībvalstis”), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav definētās iesaistītās dalībvalstis (“neiesaistītās dalībvalstis”).

Priekšsēdētājs nebalso par otrajā daļā minētajiem lēmumiem.

Attiecībā uz darba grupu sastāvu saskaņā ar 41. panta 2., 3. un 4. punktu un 30. panta 2. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas komitejas dalībniekiem, izskatot priekšsēdētāja priekšlikumus, Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.

Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.

▼B

2.  Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru, un tās vada priekšsēdētājs.

3.  Uzraudzības padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

▼M7

3.a  Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 30. pantu Uzraudzības padome balso par ierosinātajiem lēmumiem, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien ar balsojošo Uzraudzības padomes dalībnieku balsu vairākumu netiek pausti iebildumi. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja trīs Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, iebilst pret rakstisko procedūru, Uzraudzības padome lēmuma projektu izskata un izlemj saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstīto procedūru.

3.b  Attiecībā uz lēmumiem saskaņā 17. un 19. pantu Uzraudzības padome balso par ierosināto lēmumu, izmantojot rakstisku procedūru. Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem ir balsstiesības, balsošanai ir astoņas darbdienas laika. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ierosinātais lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja vien pret to neiebilst locekļu vienkāršs balsu vairākums no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai locekļu vienkāršs balsu vairākums no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Atturēšanās netiek uzskatītas par piekrišanu vai par iebildumiem, un, skaitot balsojuma rezultātus, tās neņem vērā. Ja Uzraudzības padomes trīs balsojošie locekļi iebilst pret rakstisko procedūru, lēmuma projektu apspriež Uzraudzības padomē un to var pieņemt ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Atkāpjoties no pirmās daļas, sākot ar dienu, kad četri vai mazāk balsojošie locekļi ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver vismaz vienu balsi no neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļiem.

▼M7

4.  Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro izpilddirektoram un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru ieceļ tās Uzraudzības padome.

4.a  Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.

▼B



2. IEDAĻA

Valde

▼M7

45. pants

Sastāvs

1.  Valdē ir priekšsēdētājs un seši Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram Valdes loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas viņu var aizvietot, ja viņš nevar ierasties.

2.  Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir dzimuma ziņā sabalansēts un atspoguļo visu Savienību kopumā. Valdē ir vismaz divi pārstāvji no neiesaistītajām dalībvalstīm. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.

3.  Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu, un tās vada priekšsēdētājs. Valdes sanāksmes notiek pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā.

4.  Atbilstoši reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās Valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.

▼M7

45.a pants

Lēmumu pieņemšana

1.  Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, vienlaikus cenšoties panākt vienprātību. Katram loceklim ir viena balss. Priekšsēdētājs ir balsstiesīgs loceklis.

2.  Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 63. pantā minētajiem jautājumiem.

3.  Valde pieņem un publisko savu reglamentu.

45.b pants

Koordinācijas grupas

1.  Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var izveidot koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem, kuru gadījumā varētu būt nepieciešams koordinēt darbības, ņemot vērā konkrētas tirgus norises. Pēc piecu Uzraudzības padomes locekļu pieprasījuma Valde izveido koordinācijas grupas par konkrētiem tematiem.

2.  Visas kompetentās iestādes piedalās koordinācijas grupās un saskaņā ar 35. pantu koordinācijas grupām sniedz vajadzīgo informāciju, lai koordinācijas grupas varētu veikt savus koordinēšanas uzdevumus saskaņā ar to pilnvarām. Koordinācijas grupu darba pamatā ir kompetento iestāžu sniegtā informācija un jebkādi iestādes apzinātie konstatējumi.

3.  Grupas vada kāds no Valdes locekļiem. Katrs attiecīgais Valdes loceklis, kura atbildībā ir koordinācijas grupa, ziņo Uzraudzības padomei par galvenajiem pārrunu elementiem un konstatējumiem un, ja relevanti, nāk klājā ar ierosinājumu par regulatīviem turpmākiem pasākumiem vai salīdzinošu izvērtēšanu attiecīgajā jomā. Kompetentās iestādes informē iestādi par to, kā tās savā darbībā ir ņēmušas vērā koordinācijas grupu darbu.

4.  Pārraugot tirgus norises, kas var būt koordinācijas grupu uzmanības centrā, iestāde saskaņā ar 35. pantu var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu veikt savu pārraudzības funkciju.

▼M7

46. pants

Valdes neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi, vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu un struktūru, nevienas valdības vai citas valsts vai privātās struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Valdes locekļus, tiem pildot savus pienākumus.

▼B

47. pants

Uzdevumi

1.  Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2.  Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3.  Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

▼M7

3.a  Valde var izskatīt visus jautājumus, sniegt par tiem atzinumus un nākt klajā ar priekšlikumiem par tiem, izņemot par uzdevumiem, kas noteikti 9.a, 9.b., 30. pantā, kā arī 17. un 19. pantā par jautājumiem, kas attiecas uz to, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai.

▼M1

4.  Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un, ievērojot 68. panta 2. punktu, Civildienesta noteikumu īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

▼B

5.  Saskaņā ar 72. pantu Valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

▼M7

6.  Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.

▼B

7.  Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

▼M7

8.  Saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu Valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus, pienācīgi ņemot vērā Uzraudzības padomes priekšlikumu.

▼M7

9.  Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

▼B



3. IEDAĻA

Priekšsēdētājs

48. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.  Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

▼M7

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu, tostarp par Uzraudzības padomes pieņemamās darba kārtības noteikšanu, sanāksmju sasaukšanu un jautājumu iesniegšanu lēmuma pieņemšanai, kā arī vada Uzraudzības padomes sanāksmes.

Priekšsēdētājs atbild par Valdes darba kārtības noteikšanu, kura jāpieņem Valdei, un vada Valdes sanāksmes.

Priekšsēdētājs var aicināt Valdi apsvērt koordinācijas grupas izveidi saskaņā ar 45.b pantu.

2.  Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Uzraudzības padome ar Komisijas palīdzību izstrādā kvalificētu priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu. Pamatojoties uz minēto sarakstu, Padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Minētais priekšsēdētāja vietnieks netiek ievēlēts no Valdes locekļu vidus.

▼B

3.  Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

a) 

pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b) 

nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

▼M7

Pirmajā daļā minētā izvērtējuma vajadzībām priekšsēdētāja pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.

Padome, pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu un ar Komisijas palīdzību un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5.  Priekšsēdētāju var atcelt no amata tikai nopietna iemesla dēļ. Viņu var atcelt tikai Eiropas Parlaments pēc Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.

▼B

49. pants

▼M7

Priekšsēdētāja neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

▼B

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkāda cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

▼M7

49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm, kurās piedalījušās ārējas ieinteresētās personas, darot to divu nedēļu laikā pēc attiecīgās sanāksmes, un par baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

▼M7 —————

▼B



4. IEDAĻA

Izpilddirektors

51. pants

Iecelšana

1.  Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2.  Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3.  Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome jo īpaši izvērtē:

a) 

pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;

b) 

nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5.  Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

52. pants

Neatkarība

Neskarot Valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita valsts vai privāta struktūra necenšas ietekmēt izpilddirektoru, tam pildot savus pienākumus.

Saskaņā ar 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem izpilddirektoram pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

▼M1

52.a pants

Izdevumi

Izpilddirektors publisko notikušās sanāksmes un saņemto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

▼B

53. pants

Uzdevumi

1.  Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo Valdes darbu.

2.  Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē Valde.

3.  Saskaņā ar šo regulu izpilddirektors veic nepieciešamos pasākumus, īpaši pieņemot iekšējos administratīvos norādījumus un publicējot paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību.

4.  Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 47. panta 2. punktā.

5.  Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 47. panta 2. punktā.

6.  Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu.

7.  Katru gadu izpilddirektors sagatavo ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena – finanšu un administratīviem jautājumiem.

8.  Izpilddirektors īsteno 68. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.



IV NODAĻA

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOPĒJĀS STRUKTŪRAS



1. IEDAĻA

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja

54. pants

Izveide

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

▼M7

2.  Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā nozaru īpatnības, jo īpaši attiecībā uz:

— 
finanšu konglomerātiem un gadījumos, kad tas ir prasīts Savienības tiesību aktos, prudenciālo konsolidāciju,

▼B

— 
grāmatvedību un revīziju,
— 
mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi,
— 
privāto klientu ieguldījumu projektiem,

▼M7

— 
kiberdrošību,
— 
informācijas un paraugprakses apmaiņu ar ESRK un pārējām EUI,

▼M7

— 
finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem,
— 
saskaņā ar 1. panta 6. punktu izveidotās komitejas konsultācijām.

2.a  Apvienotā komiteja var palīdzēt Komisijai novērtēt nosacījumus un tehniskās specifikācijas un procedūras centralizēto automatizēto mehānismu drošas un efektīvas savstarpējās savienojamības nodrošināšanai Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas nolūkā, kā arī efektīvā reģistru savstarpējā savienojamībā saskaņā ar minēto direktīvu.

▼M7

3.  Apvienotajai komitejai ir specializēts personāls, ko nodrošina EUI, un šis personāls darbojas kā pastāvīgs sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.

▼B

4.  Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar 56. pantu.

55. pants

Sastāvs

1.  Apvienoto komiteju veido EUI priekšsēdētāji un attiecīgā gadījumā – jebkuras saskaņā ar 57. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2.  Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuras 57. pantā minētās apakškomitejas sanāksmēs kā novērotājus.

▼M7

3.  Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no EUI priekšsēdētājiem. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir ESRK otrais priekšsēdētāja vietnieks.

▼B

4.  Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

▼M7

Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi trīs mēnešos.

▼M7

5.  Iestādes priekšsēdētājs regulāri informē Uzraudzības padomi par Apvienotās komitejas sanāksmēs pieņemtām nostājām.

▼M7

56. pants

Kopējas nostājas un kopēji tiesību akti

Šīs regulas II nodaļā izklāstīto uzdevumu satvarā, un jo īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienprātīgi vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, pasākumus atbilstīgi šīs regulas 10. līdz 16. pantam un lēmumus atbilstīgi šīs regulas 17., 18. un 19. pantam saistībā ar Direktīvas 2002/87/EK un jebkuru citu to šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu, kuri ietilpst arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) kompetencē, līdztekus attiecīgā gadījumā pieņem iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

57. pants

Apakškomitejas

1.  Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas, lai tās Apvienotajai komitejai sagatavotu kopīgu nostāju un kopīgu aktu projektus.

2.  Katru apakškomiteju veido 55. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3.  Katra apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvju vidus, un priekšsēdētājs ir arī novērotājs Apvienotajā komitejā.

4.  Šīs regulas 56. panta piemērošanas nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

5.  Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publisko visas izveidotās apakškomitejas, tostarp to pilnvaras un locekļu sarakstu ar viņu attiecīgajām funkcijām apakškomitejā.

▼B



2. IEDAĻA

Apelācijas padome

58. pants

Sastāvs un darbība

▼M7

1.  Ar šo tiek izveidota Eiropas uzraudzības iestāžu Apelācijas padome.

2.  Apelācijas padomē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kas ir personas ar labu reputāciju, kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un starptautiska darba pieredzi, kas ir pietiekami augstā līmenī banku darbības, apdrošināšanas, aroda pensiju, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu un citu valsts vai Savienības iestāžu vai struktūru tā brīža personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās, un Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus. Locekļi un aizstājēji ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, un viņiem ir padziļinātas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Apelācijas padomē ir pārstāvēti speciālisti ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likumīgi, tostarp samērīgi.

▼B

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

▼M7

3.  Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.

Pēc kandidātu saraksta saņemšanas Eiropas Parlaments var uzaicināt Apelācijas padomes locekļa un aizstājēja amata kandidātus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments var aicināt Apelācijas padomes locekļus sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts, izņemot paziņojumus, jautājumus vai atbildes, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, par kuriem lēmumu pieņēmusi vai vēl lemj Apelācijas padome.

▼B

4.  Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.  Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

6.  Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa – vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz viens lemjošā vairākuma loceklis ir viens no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi iestāde.

7.  Apelācijas padomi priekšsēdētājs sasauc pēc nepieciešamības.

8.  EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

59. pants

Neatkarība un objektivitāte

1.  Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi neveic citus pienākumus saistībā ar iestādi, tās Valdi vai Uzraudzības padomi.

▼M7

2.  Apelācijas padomes locekļi un darbības un sekretariāta atbalstu sniedzošie iestādes darbinieki nepiedalās apelācijas tiesvedībā, kurā viņi ir personīgi ieinteresēti, ja viņi iepriekš ir pārstāvējuši vienu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

▼B

3.  Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka citam loceklim nebūtu japiedalās kādā apelācijas tiesvedībā, viņš attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

4.  Jebkura apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas tiesvedībā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

5.  Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu minēto lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku. Ja vietnieks atrodas līdzīgā situācijā, iestādes priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.

6.  Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot vai nu jebkādu tādu interešu neesamību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešas vai netiešas intereses esamību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu rakstiski dara zināmus atklātībai.



V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

60. pants

Apelācijas

1.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18. un 19. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

▼M7

2.  Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

▼B

3.  Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.  Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas tiesvedībā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas tiesvedībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.  Apelācijas padome var vai nu apstiprināt iestādes kompetentās struktūras pieņemto lēmumu, vai arī nodot lietu iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

6.  Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

7.  Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un iestāde tos dara zināmus atklātībai.

▼M7

60.a pants

Iestādes kompetences pārkāpšana

Jebkura fiziska vai juridiska persona var Komisijai nosūtīt argumentētu ieteikumu, ja tā uzskata, ka Iestāde ir pārkāpusi savu kompetenci, tostarp, kad tā, rīkojoties saskaņā ar 16. un 16.b pantu, nav ievērojusi 1. panta 5. punktā minēto proporcionalitātes principu, un tas tieši un individuāli skar minēto personu.

▼B

61. pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1.  Saskaņā ar LESD 263. pantu prasību var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, iestādes pieņemtu lēmumu.

2.  Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par iestādes lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

3.  Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt prasību par bezdarbību.

4.  Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.



VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

62. pants

Iestādes budžets

▼M7

1.  Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 ( 24 ) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

▼B

a) 

to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Piemērojot šo pantu, Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punkts būs spēkā pēc tajā noteiktā termiņa beigām 2014. gada 31. oktobrī;

b) 

Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā);

c) 

jebkura iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

▼M7

d) 

jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas;

e) 

saskaņotas maksas par publicēšanu, apmācību un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko iestāde sniedz pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu konkrēta pieprasījuma.

Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.

▼B

2.  Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3.  Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.  Visu iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo iestādes budžetā.

▼M7

63. pants

Budžeta izstrāde

1.  Izpilddirektors ik gadu sagatavo provizorisko vienotā iestādes programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz iestādes gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

2.  Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde, Uzraudzības padome pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

3.  Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim.

4.  Komisija saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

5.  Eiropas Parlaments un Padome pieņem iestādes štata plānu. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

6.  Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

7.  Valde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.

8.  Neskarot Finanšu regulas 266. un 267. pantu, jebkuram projektam, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulām, vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.

2.  Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa un kas ir tās kompetencē.

3.  Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4.  Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5.  Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Izpilddirektors nosūta minētos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6.  Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu.

Iestādes grāmatvedis līdz katra gada 15. jūnijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7.  Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.  Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem un minētās atbildes kopiju nosūta arī Valdei un Komisijai.

9.  Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

10.  Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

11.  Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.

65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 ( 25 ), izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un vienīgi tad, ja Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

▼B

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

▼M7

1.  Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 26 ).

▼B

2.  Iestāde pievienojas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

3.  Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.



VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

67. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz iestādi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

68. pants

Personāls

1.  Uz iestādes personālu, tostarp uz tās izpilddirektoru un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

2.  Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3.  Attiecībā uz personālu iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kura ir kompetenta iecelt amatā, saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

4.  Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

69. pants

Iestādes atbildība

1.  Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2.  Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret iestādi reglamentē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz iestādes personālu.

70. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

▼M7

1.  Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

▼B

2.  Neskarot krimināltiesībās noteiktos gadījumus, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

▼M7

Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

▼M7

2.a  Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un kas piedalās iestādes darbībās.

▼M7

3.  Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

Minētajai informācijai piemēro 1. un 2. punktā minētos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4.  Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 ( 27 ).

71. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 28 ), kad tā pilda savus pienākumus.

▼B

72. pants

Piekļuve dokumentiem

1.  Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

▼M7

2.  Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

▼B

3.  Par lēmumiem, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

73. pants

Valodu lietojums

1.  Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā ( 29 ) noteikumus.

2.  Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.

3.  Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

74. pants

Mītnes nolīgums

▼M7

Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un ēkas, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru tie noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.

▼B

Minētā dalībvalsts nodrošina iespējami vislabākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētas apmācības un piemērotus transporta savienojumus.

75. pants

Trešo valstu līdzdalība

1.  Iestādes darbā var piedalīties trešās valstis, kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās iestādes kompetences jomās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus, kā minēts 1. panta 2. punktā.

2.  Iestāde var sadarboties ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

3.  Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, jo īpaši attiecībā uz valstu, kas minētas 1. punktā, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību – kā novērotājiem – Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.



VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▼M7

76. pants

Attiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un saistības un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas dienā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.

▼B

77. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1.  Atkāpjoties no 68. panta, visus darba līgumus un norīkojuma nolīgumus, kurus noslēgusi EBUK vai tās sekretariāts un kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī, īsteno līdz to beigu termiņam. Tos nedrīkst pagarināt.

2.  Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieku līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar EBUK vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

3.  Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

4.  Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kam netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

78. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis pieņem noteikumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

79. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Lēmums Nr. 716/2009, ciktāl EBUK tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B iedaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

80. pants

Atcelšana

Ar šo no 2011. gada 1. janvāra tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/78/EK, ar ko izveido EBUK.

81. pants

Pārskatīšana

▼M7

1.  Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

a) 

kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību efektivitāti un konverģenci:

i) 

kompetento iestāžu neatkarību un konverģenci attiecībā uz standartiem, kas ir līdzvērtīgi korporatīvai pārvaldībai;

▼B

ii) 

iestādes taisnīgumu, objektivitāti un autonomiju;

b) 

uzraudzītāju kolēģiju darbību;

c) 

panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, ietverot Savienības finansējuma mehānismus;

d) 

iestādes nozīmi attiecībā uz sistēmisko risku;

e) 

regulas 38. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu;

f) 

regulas 19. pantā noteiktās juridiski saistošās vidutāja lomas piemērošanu;

▼C1

▼M7

h) 

šķēršļiem prudenciālai konsolidācijai vai ietekmi uz to saskaņā ar 8. pantu.

▼B

2.  Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

a) 

vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un aroda pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;

b) 

vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;

c) 

vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību starp EUI;

d) 

vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

e) 

vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

f) 

vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publicēšanas prasībām ir adekvāta;

g) 

vai iestādes resursi ir pietiekami, lai tā pildītu savus pienākumus;

h) 

vai ir lietderīgi iestādes mītnes vietu saglabāt vai pārcelt visas EUI uz vienu mītnes vietu, lai uzlabotu koordināciju starp tām.

▼M7

2.a  Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.c panta piemērošanu.

2.b  Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē to īpašo uzdevumu īstenošanu, darbību un efektivitāti, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu un kas uzticēti iestādei saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu, 8. panta 1. punkta l) apakšpunktu un 9.a, 9.b, 17. un 19. pantu. Šādas izvērtēšanas ietvaros Komisija analizē mijiedarbību starp minētajiem uzdevumiem un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) uzticētajiem uzdevumiem, kā arī iestādes pilnvaru juridisko īstenojamību, ciktāl tās ļauj iestādei rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek transponētas direktīvas vai izmantotas izvēles iespējas. Turklāt Komisija, balstoties uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ņemot vērā mērķi nodrošināt konsekvenci, efektivitāti un lietderīgumu, rūpīgi izpēta iespēju atsevišķus uzdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas un apkarošanu, uzticēt jau pastāvošai vai jaunai īpaši šim mērķim izveidotai ES mēroga aģentūrai.

▼M1

3.  Attiecībā uz iestāžu vai Eiropas mēroga iestāžu vai infrastruktūru tiešas uzraudzības jautājumiem un ņemot vērā tirgus norises, iekšējā tirgus stabilitāti un kopējo Savienības kohēziju, Komisija sastāda gada ziņojumu par to, cik lietderīgi ir uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

▼B

4.  Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M1

81.a pants

Balsošanas kārtības pārskatīšana

No dienas, kad neiesaistīto dalībvalstu skaits sasniedz četras, Komisija pārskata 41. un 44. pantā aprakstītās balsošanas kārtības darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.

▼B

82. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 76. pantu un 77. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Iestāde tiek izveidota 2011. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/EK (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris)par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

( 7 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

( 12 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48 lpp.

( 13 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lpp.

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 094, 30.3.2012, 22. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 21 ) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

( 23 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp..

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

( 25 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11 septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2003., 1. lpp.).

( 27 ) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 29 ) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.