Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1359/2008, (EK) Nr. 754/2009, (EK) Nr. 1226/2009 un (EK) Nr. 1287/2009

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai ( 1 ), un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 2 ) paredzēts, ka Padomei ir jāizveido pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002. Turklāt, lai zvejas iespējas būtu optimālas un tiktu efektīvi izmantotas, būtu jānosaka konkrēti nosacījumi, kas tām ir būtiski un ir ar tām funkcionāli saistīti.

(4)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši 2009. gada 23. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas, attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm un dalībvalstīm, un 2009. gada 29. septembra sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai ( 3 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē ( 4 ),

Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī ( 5 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā ( 6 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā ( 7 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto ( 8 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ( 9 ).

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)	Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj zvejas darbības, ko veic tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām, izņemot darbības, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām.

(8)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas.

(9)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2010. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas ( 10 ).

(10)	Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11)	Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(12)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju ( 11 ), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības ( 12 ), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju ( 13 ), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai ( 14 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām ( 15 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai ( 16 ),

Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos ( 17 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem ( 18 ), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām ( 19 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā ( 20 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā ( 21 ),

Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem ( 22 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem ( 23 ), Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai ( 24 ), Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus ( 25 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju ( 26 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem ( 27 ),

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1077/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem ( 28 ), Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) ( 29 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) ( 30 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) ( 31 ), Regulu (EK) Nr. 302/2009 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ( 32 ).

(13)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju ( 33 ), Fēru salām ( 34 ) un Grenlandi ( 35 ), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriešanos ar Grenlandi pabeidza 2009. gada 25. novembrī, nosakot zvejas iespējas, kas 2010. gadā ES kuģiem pieejamas Grenlandes ūdeņos. Apspriešanās ar Fēru salām un Norvēģiju nav pabeigtas, un ir paredzams, ka ar šiem partneriem vienošanās par 2010. gadu tiks noslēgtas 2010. gada sākumā. Lai nepieļautu Savienības zvejas darbību pārtraukumu, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai 2010. gada sākumā noslēgtu šīs vienošanās, ir atbilstīgi, ka līdz to noslēgšanai Savienība krājumiem nosaka provizoriskas zvejas iespējas ar nosacījumu, ka šādas vienošanās noslēdz.

(14)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai Savienība pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko Polijas Republika ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2010. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Savienībai būtu jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(15)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, kaut gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāregulē IATTC jurisdikcijā esošo resursu zvejas iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību.

(16)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Šajā saistībā ICCAT pieņēma lēmumu, norādot, ka 2008. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot sadales principu, ko piemēro ikgadējās KPN iedalīšanai. Šajā sanāksmē grozīja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. ICCAT pieņēma arī ieteikumu par jūras lapsu saglabāšanu. Šie pasākumi ir jāīsteno, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu.

(17)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) izveidi Klusā okeāna atklātās jūras apgabalā, kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā teritorijā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Šos pasākumus pārskatīja astotajā starptautiskajā sanāksmē, kas saistībā ar šā SPRFMO izveidi notika 2009. gada novembrī. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr ir ieteicams, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, šos pasākumus iestrādāt Savienības tiesību aktos.

(18)	Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(19)	Lai nodrošinātu nepārtrauktību, dažu trešo valstu kuģiem būtu jāatļauj zvejot ES ūdeņos saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1006/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

(20)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un ZZTEK izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Polija sniedza informāciju par mencu nozveju, ko veic kuģu grupa, kurā ir viens kuģis, kurš Ziemeļjūrā zvejo saidu ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks. Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par mencu nozveju, ko divas kuģu grupas veikušas, izmantojot grunts traļus uz rietumiem no Skotijas. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir atbilstīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļas piemērošanas, tādējādi ļaujot atbilstīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm,

(21)

Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus noteiktiem tādu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumiem, steidzamības dēļ būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 36 ).

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu, izņemot 1. zemsvītras piezīmi tabulai, kas iekļauta V pielikuma B daļā, nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. Šī panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. Nozvejas limiti ES kuģiem ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2. ES kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 12. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Savienībai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5. Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IV zonā.

6. Pēc Esmarka mencas krājuma nozvejas limitu pārskatīšanas, ko veic atbilstīgi 5. punktam, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un pikšas krājumiem ES ūdeņos ICES IIa, III un IV zonā, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencas zvejā.

7. Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt nozvejas limitus Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā.

ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības nolūkā veiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

Laikposmā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

1. Papildus nozvejas limitiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1359/2008 (2008. gada 28. novembris), ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem ( 44 ), ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu summāros daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā zvejas reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras dziļūdens zvejas atļaujas, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu īpatņu un Grenlandes paltusu, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2010. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika nozvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa un izkraut šādas zivis:

3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Savienības kvota nav kvotu veidā sadalīta starp dalībvalstīm, no Savienības kvotas, izņemot nozveju, kas gūta saskaņā ar 2. punktu.

4. Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

Laikposmā no 2010. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādus jūras dzīvos organismus, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, stavridas, brētliņas, putasu vai argentīnas, apgabalā, kuru ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas ES ūdeņos

1. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Savienībā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā.

3. Nešķirotas nozvejas, kas gūtas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa zonā, izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 2. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

Zilās tunzivs zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

Papildus 7. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 302/2009 laikā no 15. aprīļa līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem.

Dalībvalstis no ID pielikumā noteiktajām tām piešķirtajām kvotām atvēl noteiktu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jūras lapsu (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus.

1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2010./2011. gada zvejas sezonā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2010. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā paredzēto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts atļāvusi piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas kuģo ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR nav paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.

1. Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas apturēšanu IE pielikumā minētās KPN pilnīgas apguves dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, SSRU vai citā pārvaldes vienībā, uz ko attiecas paziņojums par zvejas apturēšanu, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izņemtu zvejas rīkus no ūdens.

2. Kad kuģis saņem tādu paziņojumu, tas nedrīkst izlikt papildu āķu jedas 24 stundas pēc paziņotās dienas un datuma. Ja tādu paziņojumu saņem ātrāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas izbeigšanas dienas un laika, papildu āķu jedas vairs nedrīkst izlikt no paziņojuma saņemšanas brīža.

3. Ja 1. punktā minēto zveju liek apturēt, visi kuģi iziet no zvejas apgabala, tiklīdz visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4. Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam nevar izcelt no ūdens visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar

kuģis paziņo tā karoga dalībvalstij par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Tomēr kuģis veic visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk izceltu visus zvejas rīkus no ūdens.

5. Ja piemēro 4. punktu, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar vietēji piemērotām procedūrām ziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai par saviem secinājumiem, vēlākais līdz nākamajai CCAMLR sanāksmei. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus

6. Ja kuģis no apgabala, kurā apturēta zveja, neiziet uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts nodrošina, ka par to ir informēts CCAMLR Sekretariāts un Komisija.

1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta GT, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Dalībvalstis var mainīt 1. un 2. punktā minēto kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN kuģi).

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas kapacitātes limitus dalībvalstis drīkst palielināt tikai minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. un 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, ierobežo to kuģu kopējo GT, kuri kuģo ar to karogu un 2010. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 GT SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā minēts 24. pantā, var zvejot pelaģiskos krājumus šajā apgabalā saskaņā ar IJ pielikumā minētajiem nozvejas limitiem.

2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus un raksturlielumus, tostarp GT, kas iesaistīti šajā pantā minētajā zvejā.

3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis nosūta Komisijai, lai pēc tam to nosūtītu SPRFMO Pagaidu sekretariātam, ziņojumus no kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS), mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā – datus par kuģu ienākšanu ostās vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2010. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, noteiktajā apgabalā pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

Šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta: raju dzimta (Rajidae), dzelkņu haizivs (Squalus acanthiasgludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), īsastes laternhaizivs(Etmopterus brachyurus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), kaķhaizivs (Apristurus manis), samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus) un Selachimorpha apakškārtas dziļjūras haizivis.

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2010. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2010. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20°N un 20°S. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

Lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S, ir norādīts VII pielikumā.

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajā jūrā ir aizliegta.

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kuri izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šajā sadaļā.

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

Regulas (EK) Nr. 1359/2008 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti ICES III apakšapgabalā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, aizstāj ar šādu ierakstu:

Padomes Regulas (EK) Nr. 1226/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā ( 45 ), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Baltijas jūrā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kas notiek tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām un ko veic ar tās dalībvalsts atļauju, ar kuru attiecīgais kuģis kuģo, un šīs valsts vārdā, un par ko iepriekš informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības zinātnisku pētījumu vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic šos pētījumus, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām, ja šādām zvejniecībām ir piešķirtas papildu kvotas.”

Padomes Regulas (EK) Nr. 1287/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko 2010. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Melnajā jūrā ( 46 ), 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”), kas darbojas Melnajā jūrā.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, II sadaļas III nodaļas 2. iedaļu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem šīs zvejas iespējas noteiktas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM ES ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Šīs regulas 5. panta īstenošanas vajadzībām visus šajā pielikumā paredzētos nozvejas limitus uzskata par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā paredzētie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon (Geryon) quinquedens	CRR	Sarkanie dziļūdens krabji
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dipturus batis	RJB	Parastā raja
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja circularis	RJI	Smilšu raja
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelnu dzimtas zivis
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Martialia hyadesi	SQS	Kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJA	Cirtainā raja
Rajiformes - Rajidae	SRX-RAJ	Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Soleidae	SOX	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJA	Raja undulata
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Jūrasmēles	SOX	Soleidae.
Jūrasvelnu dzimtas zivis	ANF	Lophiidae
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Limanda	DAB	Limanda limanda
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja	RJB	Dipturus batis
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās - Raju dzimtas zivis	SRX-RAJ	Rajiformes - Rajidae
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Saida	POK	Pollachius virens
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanie dziļūdens krabji	CRR	Chaceon (Geryon) quinquedens
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

Skageraks, Kategats, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	IV; ES ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		991	(1) (2)
Dānija		5 696	(1) (2)
Vācija		3 612	(1) (2)
Francija		1 225	(1) (2)
Nīderlande		3 219	(1) (2)
Zviedrija		38	(1) (2)
Apvienotā Karaliste		13 067	(1) (2)
ES		27 848	(1)
Norvēģija		5 704	(3)
KPN		33 552			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 1. punkta nosacījumiem. (2) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: — kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, — visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, — papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies, — ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā. (3) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14)
Dānija		10 128	(1) (2)
Vācija		3 938	(1) (2)
Spānija		8 586	(1) (2)
Francija		7 048	(1) (2)
Īrija		7 843	(1) (2)
Nīderlande		12 350	(1) (2)
Portugāle		798	(1) (2)
Zviedrija		2 505	(1) (2)
Apvienotā Karaliste		13 141	(1) (2)
ES		66 337	(1) (2)
Norvēģija		59 900	(3) (4)
Fēru salas		9 000	(5) (6)
KPN		540 000			Analītiskā KPN
(1) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/NZJM1). (2) Drīkst zvejot Fēru salu ūdeņos, nepārsniedzot kopējo piekļuves apjomu, t. i., 14 000 tonnu, kas pieejami ES (WHB/05B-F). (3) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/*8CX34). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt 40 000 tonnu. (4) No tās līdz 500 tonnām drīkst būt argentīnas (Argentina spp.). (5) Putasu nozveja drīkst ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju. (6) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W. Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt 2 250 tonnu.

Suga: Makrele

Scomber scombrus

Zona: IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId

(MAC/2A34.)

Beļģija

475

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

12 529 (1)

Vācija

495

Francija

1 496

Nīderlande

1 507

Zviedrija

4 485 (2) (3)

Apvienotā Karaliste

1 395

22 382 (2) (4)

Norvēģija

103 374 (5)

KPN

Nepiemēro

(1) Saskaņā ar Zivsaimniecības ministru padomes 2009. gada 14. un 15. decembra sanāksmē pieņemto Padomes un Komisijas paziņojumu par zveju Norvēģijas ūdeņos papildus šai kvotai šā KPN apgabala ES ūdeņos drīkst nozvejot 7 352 tonnas, kas atbilst šīs sugas 2009. gadam iedalītās kvotas neizmantotajam apjomam zvejai Norvēģijas ūdeņos IV zonā.

(2) Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-).

(3) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(4) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā.

(5) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu 39 054 tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnu, ko drīkst iegūt IIIa zonā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	IIIa (MAC/*03A.)	IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC)	IVb (MAC/*04B.)	IVc (MAC/*04C.)	VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2010. gada decembrī (MAC/*2A6.)
Dānija		4 130			5 360
Francija		490
Nīderlande		490
Zviedrija			390	10	1 697
Apvienotā Karaliste		490
Norvēģija	3 000

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214.)

Igaunija

210

Vācija

4 266

Spānija

749

Francija

398

Īrija

Latvija

Nīderlande

Polija

384

Portugāle

896

Apvienotā Karaliste

6 992

(1)

KPN

46 000

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5X14.).

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45′	28° 30′
2	62° 50′	25° 45′
3	61° 55′	26° 45′
4	61° 00′	26° 30′
5	59° 00′	30° 00′
6	59° 00′	34° 00′
7	61° 30′	34° 00′
8	62° 50′	36° 00′
9	64° 45′	28° 30′

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(RED/514GRN)

Vācija

6 041

Francija

Apvienotā Karaliste

8 000

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Drīkst zvejot tikai ar pelaģisko trali austrumos vai rietumos. Kvotu drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu (RED/*51214).

(2) No tās 1 500 tonnu ir iedalīts Norvēģijai un 385 tonnas – Fēru salām.

(3) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5-14.)

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	64° 45′	28° 30′
2	62° 50′	25° 45′
3	61° 55′	26° 45′
4	61° 00′	26° 30′
5	59° 00′	30° 00′
6	59° 00′	34° 00′
7	61° 30′	34° 00′
8	62° 50′	36° 00′
9	64° 45′	28° 30′

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (1)

(PRA/*N3M.)

KPN

nepiemēro

(2)

(1) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20'0	46° 40'0
2	47° 20'0	46° 30'0
3	46° 00'0	46° 30'0
4	46° 00'0	46° 40'0

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 55'0	45° 00'0
2	47° 30'0	44° 15'0
3	46° 55'0	44° 15'0
4	46° 35'0	44° 30'0
5	46° 35'0	45° 40'0
6	47° 30'0	45° 40'0
7	47° 55'0	45° 00'0

(2) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	2	65
Igaunija	8	833
Spānija	10	128
Latvija	4	245
Lietuva	7	289
Polija	1	50
Portugāle	1	34

KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

Suga: Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona: Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra

(BFT/AE045W)

Kipra

70,18 (4)

Grieķija

130,30

Spānija

2 526,06 (2) (4)

Francija

2 021,93 (2) (3) (4)

Itālija

1 937,50 (4) (5)

Malta

161,34 (4)

Portugāle

237,66

Visas dalībvalstis

2,41 (1)

7 087,38 (2) (3) (4) (5)

KPN

13 500

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija	367,23
Francija	165,69
ES	532,92

(3) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija	45 (1)
ES	45
(1) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija var pārskatīt šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.

(4) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija	50,52
Francija	49,84
Itālija	39,34
Kipra	1,40
Malta	3,23
ES	144,34

(5) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija	39,34
ES	39,34

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId ZONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb ZONĀ

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītos reglamentētos zvejas rīkus un minētā pielikuma 2. punktā norādītos ģeogrāfiskos apgabalus.

Ģeogrāfiskais apgabals	Reglamentēti zvejas rīki	BE	DK	DE	ES	FR	IE	NL	SE	UK
b) Skageraks; tā ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV zona un ES ūdeņi ICES IIa zonā; ICES VIId zona	TR1	432	4 892 761	►M5 1 269 111 ◄	2 036	2 214 240	227	►M5 371 757 ◄	248 638	8 938 164
	TR2	279 868	4 106 634	►M5 516 154 ◄	0	9 638 858	15 861	►M5 1 080 920 ◄	872 900	7 409 969
	TR3	0	4 391 356	►M5 3 501 ◄	0	107 041	0	►M5 48 508 ◄	263 772	21 511
	BT1	1 427 574	1 157 265	►M5 29 271 ◄	0	0	0	►M5 999 808 ◄	0	1 739 759
	BT2	6 229 751	88 645	►M5 1 691 253 ◄	0	829 504	0	►M5 34 743 212 ◄	0	7 337 669
	GN	163 531	2 307 977	►M5 224 484 ◄	0	222 598	0	►M5 438 664 ◄	74 925	546 303
	GT	0	224 124	►M5 467 ◄	0	2 374 073	0	►M5 0 ◄	48 968	14 004
	LL	0	56 312	►M5 0 ◄	245	71 448	0	►M5 0 ◄	110 468	134 880

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas vai kuri minētos zvejas rīkus izmanto un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja 3.1., 3.2., un 10. punktu piemēro mutatis mutandis. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās zvejas kvotas.

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko īstenojuši kuģi, kuri apgabalā izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu kW.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai arī informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2009. un 2010. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

V tabula

Datu formāts, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija

Lauka nosaukums	Maksimālais zīmju/ciparu skaits	Līdzināšana (1) L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas)	Definīcija un piezīmes
(1) Valsts	3		Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts
(2) CFR	12		ES zvejas flotes reģistra numurs. Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.
(3) Ārējais marķējums	14	L	Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87
(4) Pārvaldības perioda ilgums	2	L	Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.
(5) Paziņotie zvejas rīki	2	L	Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: TR = traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm LL = grunts āķu jedas
(6) Īpašais nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem	2	L	Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a–b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem.
(7) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus	3	L	Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums.
(8) Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki	3	L	Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam.
(9) Dienu nodošana	4	L	Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe ZONĀ

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām izmanto šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 6. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

10. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu

11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja mutatis mutandi ir piemērots 4.2., 4.4., 6. un 10. punkts. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodošanu, tās pirms nodošanas veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošais kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′ N	93 (1)	DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21	69
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00′ N	80 (1)	DE: 16, IE: 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14	50
	Makreles	97 (2)	DK: 15, DE: 4, FR: 2, IE: 23, NL: 11, SE: 6, UK: 36	70
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62°00′ N	480 (1)	DK: 450, UK: 30	150
Fēru salu ūdeņi	Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām	26	BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18	13
Fēru salu ūdeņi	Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28′ N un uz austrumiem no 6°30′ W	8 (3)		4
	Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20′ N un 62°00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām	70	BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20	26
	Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30′ N un uz rietumiem no 9°00′ W, apgabalā starp 7°00′ W un 9°00′ W uz dienvidiem no 60°30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60°30′ N, 7°00′ W un 60°00′ W, 6°00′ W	70	DE: 8 (4), FR: 12 (4), UK: 0 (4)	20 (5)
	Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes	70		22 (5)
	Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”	36	DE: 3, DK: 19, FR: 2, NL: 5, UK: 5	20
	Zveja ar āķu rindām	10	UK: 10	36
	Makreļu zveja	12	DK: 12	12
	Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61°N	21	DK: 7, DE: 1, IE: 2, FR: 0, NL: 3, SV: 3, UK: 5	21
(1) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no 2010. gada 26. janvāris. (2) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no 2010. gada 4. jūnijs. (3) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejniecībai “visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”. (4) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu. (5) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2009./10. GADĀ

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Piezvejas limits (tonnās)
Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Raju dzimtas zivis	Macrourus spp.	Citas sugas
58.4.1.	Viss rajons	1.12.2009. līdz 30.11.2010.	SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G:60	Kopā 210	Visā rajonā: 50	Visā rajonā: 33	Visā rajonā: 20
58.4.2.	Viss rajons	1.12.2009. līdz 30.11.2010.	SSRU A: 30 SSRU B, C un D: 0 SSRU E: 40	Kopā 70	Visā rajonā: 50	Visā rajonā: 20	Visā rajonā: 20
88.1.	Viss apakšapgabals	no 1.12.2009. līdz 31.8.2010.	SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 372 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 2 104 SSRUs J un L: 374 SSRU M: 0	Kopā 2 850.	142 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 105 SSRU J un L: 50 SSRU M: 0	430 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 SSRU M: 0	20 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 SSRU M: 0
88.2.	Uz dienvidiem no 65oS	no 1.12.2009. līdz 31.8.2010.	SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 214 SSRU E: 361	Kopā 575 (1)	50 (1) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 50 SSRU E: 50	92 (1) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 34 SSRU E: 58	20 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 80 SSRU E: 20
(1) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā. — Rajām: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), — Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., — citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU.

Ņemiet vērā, ka šajā veidlapā norādītie dati ir paredzēti tikai informācijai un neliedz Jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka? ( 50 ): Jā Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20°S

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija (1)	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00'N	20	20
Fēru salas (2)	Makreles, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N); VIIe, f, h, stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N), VIIe, f, h; siļķes, VIa (uz ziemeļiem 56° 30' N)	14	14
	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00' N	21	21
	Siļķes, IIIa	4	4
	Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N); tūbīšu rūpnieciskā zveja, IV (tostarp nenovēršama putasu piezveja)	15	15
	Jūras līdakas un brosmes	20	10
	Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56° 30' N), VIb, VII (uz rietumiem no 12° 00' W)	20	20
	Zilās jūras līdakas	16	16
Venecuēla	Lutjānzivis (3) (Francijas Gviānas ūdeņi)	41	pm
Venecuēla	Haizivis (3) (Francijas Gviānas ūdeņi)	4	pm
(1) Zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, var piešķirt tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu. (2) Zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar Fēru salu karogu, var piešķirt tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu. (3) Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis licences pieprasījumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas vai vismaz 50 % no haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Minētajam līgumam ir jābūt apstiprinātam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma jaudai un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Licences pieteikumam pievieno pienācīgi vīzētu līguma kopiju. Ja iepriekšminēto vizēšanu atsaka, tad Francijas iestādes attiecīgajai pusei un Komisijai paziņo par šo atteikumu un norāda pamatojumu.

( 33 ) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

( 34 ) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

( 35 ) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

( 38 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

( 39 ) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

( 40 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

( 41 ) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

( 42 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

( 43 ) Eiropas Kopiena pievienojās ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (ES) Nr. 219/2010 (2010. gada 15. marts),	L 71	1	19.3.2010
►M2	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 421/2010 (2010. gada 17. maijs),	L 121	1	18.5.2010
►M3	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 589/2010 (2010. gada 5. jūlijs),	L 170	7	6.7.2010
►M4	PADOMES REGULA (ES) Nr. 685/2010 (2010. gada 26. jūlijs),	L 199	1	31.7.2010
►M5	PADOMES REGULA (ES) Nr. 712/2010 (2010. gada 26. jūlijs)	L 209	1	10.8.2010

Punkts	Platums	Garums
1	52o 27' N	12o 19' W
2	52o 40' N	12o 30' W
3	52o 47' N	12o 39,600' W
4	52o 47' N	12o 56' W
5	52o 13,5' N	13o 53,830' W
6	51o 22' N	14o 24' W
7	51o 22' N	14o 03' W
8	52o 10' N	13o 25' W
9	52o 32' N	13o 07,500' W
10	52o 43' N	12o 55' W
11	52o 43' N	12o 43' W
12	52o 38,800' N	12o 37' W
13	52o 27' N	12o 23' W
14	52o 27' N	12o 19' W

Suga: Tūbītes Ammodytidae		Zona: ES ūdeņi IIIa zonā; ES ūdeņi IIa un IV zonā (1) SAN/2A3A4.
Dānija	327 250 (2)
Apvienotā Karaliste	7 153 (3)
Vācija	500 (4)
Zviedrija	12 017 (5)
ES	346 920 (6)	Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.
Norvēģija	27 500 (7)
Fēru salas	2 500
KPN	376 920
(1) Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. (2) No tās ne vairāk kā 311 289 tonnas drīkst nozvejot ES ūdeņos IIa un IV zonā. Atlikušo daudzumu drīkst zvejot ES ūdeņos tikai ICES IIIa zonā (SAN/03A.). (3) No tās ne vairāk kā 6 804 tonnas drīkst nozvejot ES ūdeņos IIa un IV zonā. Atlikušo daudzumu drīkst zvejot ES ūdeņos tikai ICES IIIa zonā (SAN/03A.). (4) No tās ne vairāk kā 476 tonnas drīkst nozvejot ES ūdeņos IIa un IV zonā. Atlikušo daudzumu drīkst zvejot ES ūdeņos tikai ICES IIIa zonā (SAN/03A.). (5) No tās ne vairāk kā 11 431 tonnu drīkst nozvejot ES ūdeņos IIa un IV zonā. Atlikušo daudzumu drīkst zvejot ES ūdeņos tikai ICES IIIa zonā (SAN/03A.). (6) No tās ne vairāk kā 330 000 tonnas drīkst nozvejot ES ūdeņos IIa un IV zonā. Atlikušo daudzumu drīkst zvejot ES ūdeņos tikai ICES IIIa zonā (SAN/*03A.). (7) Jāzvejo ICES IV zonā.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VI zona (Klaida) (1) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste		720
ES		720
KPN		720		Piesardzības KPN
(1) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

Suga: Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona: VIII (ANE/08.)
Spānija	6 300
Francija	700
ES	7 000
KPN	7 000 (1)		Analītiskā KPN
(1) KPN piemēro no 2010. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

“Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaernoides rupestris		Zona:	III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (1) (RNG/03-)
Gads	2009	2010
Dānija	804	804
Vācija	5	5
Zviedrija	41	41
EK	850	850
(1) ICES IIIa zonā strupdeguna garastes specializēto zveju neveic, kamēr nav noslēgušās Eiropas Savienības un Norvēģijas sarunas.”

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.			Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.)
Dānija		0	(1)
Apvienotā Karaliste		0	(1)
ES		0	(1)
KPN		Nepiemēro			Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.)
Vācija		30
Francija		10
Nīderlande		24
Apvienotā Karaliste		48
ES		112
KPN		112		Piesardzības KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI.)
Vācija		6	(1)
Francija		6	(1)
Apvienotā Karaliste		6	(1)
Citi		3	(1)
ES		21	(1)
KPN		21			Analītiskā KPN
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	IIIa (HER/03A.)
Dānija		14 010
Vācija		224
Zviedrija		14 656
ES		28 890
Fēru salas		450	(2)
KPN		33 855			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2) Jāzvejo Skagerakā.

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		3 826
Portugāle		4 174
ES		8 000
KPN		8 000		Analītiskā KPN

Suga:	Siļķu haizivs Lamna nasus		Zona:	ES ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā (POR/3-12)
Dānija		0
Francija		0
Vācija		0
Īrija		0
Spānija		0
Apvienotā Karaliste		0
ES		0
KPN		neattiecas		Piesardzības KPN

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		5
Dānija		5
Vācija		5
Francija		29
Nīderlande		23
Apvienotā Karaliste		1 690
ES		1 757
KPN		1 757		Piesardzības KPN

Suga:	Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (D/F/2AC4-C)
Beļģija		513
Dānija		1 927
Vācija		2 890
Francija		200
Nīderlande		11 654
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		1 620
ES		18 810
KPN		18 810		Piesardzības KPN

Suga:	Jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		401	(1)
Dānija		884	(1)
Vācija		432	(1)
Francija		82	(1)
Nīderlande		303	(1)
Zviedrija		10	(1)
Apvienotā Karaliste		9 233	(1)
ES		11 345	(1)
KPN		11 345			Piesardzības KPN
(1) No kā līdz 5 % drīkst zvejot VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; XII un XIV zonas starptautiskajos ūdeņos (ANF/*561214).

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		46
Dānija		1 182
Vācija		19
Nīderlande		17
Apvienotā Karaliste		276
ES		1 540
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (HAD/3A/BCD)
Beļģija		9
Dānija		1 551
Vācija		99
Nīderlande		2
Zviedrija		183
ES		1 844	(1)
KPN		2 201			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 264 tonnu apmērā.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	IIIa (WHG/03A.)
Dānija		232
Nīderlande		1
Zviedrija		25
ES		258	(1)
KPN		1 050			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 773 tonnu apmērā.

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.)
Zviedrija		190	(1)
ES		190
KPN		Nepiemēro			Piesardzības KPN
(1) Mencas, pikšas un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (HKE/3A/BCD)
Dānija		1 531
Zviedrija		130
ES		1 661
KPN		1 661	(1)		Analītiskā KPN
(1) Nepārsniedzot kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
ES	4 004

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
ES	5 150

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		353
Dānija		973
Vācija		125
Francija		266
Nīderlande		810
Zviedrija		11
Apvienotā Karaliste		3 983
ES		6 521
KPN		6 521		Piesardzības KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII zonā (BLI/67-)
Vācija		18
Igaunija		3
Spānija		57
Francija		1 309
Īrija		5
Lietuva		1
Polija		1
Apvienotā Karaliste		333
Citi		5	(1)
ES		1 732
Norvēģija		150	(2)
Fēru salas		150	(3)
KPN		2 032			Analītiskā KPN
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā. (3) Strupdeguna garastes un matastes piezveja jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā.

Suga:	Jūras līdaka Molva molva			Zona:	ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.)
Dānija		8
Vācija		8
Francija		8
Apvienotā Karaliste		8
Citi		4	(1)
ES		38
KPN		38			Analītiskā KPN
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	IIIa; ES ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā (NEP/3A/BCD)
Dānija		3 800
Vācija		11	(1)
Zviedrija		1 359
ES		5 170
KPN		5 170			Piesardzības KPN
(1) Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ES ūdeņos IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	IIIa (PRA/03A.)
Dānija		3 401
Zviedrija		1 832
ES		5 233
KPN		9 800		Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.			Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		4 108	(1)
ES		4 108	(1)
KPN		4 108	(1)		Piesardzības KPN
(1) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		56
Dānija		7 280
Vācija		37
Nīderlande		1 400
Zviedrija		390
ES		9 163
KPN		9 350		Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/561214)
Spānija		6
Francija		194
Īrija		57
Apvienotā Karaliste		148
ES		405
KPN		405		Piesardzības KPN

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā (POK/2A34.)
Beļģija		37
Dānija		4 357
Vācija		11 002
Francija		25 891
Nīderlande		110
Zviedrija		599
Apvienotā Karaliste		8 435
ES		50 431
Norvēģija		56 613	(1)
KPN		107 044			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus		Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		347
Dānija		742
Vācija		189
Francija		89
Nīderlande		2 633
Zviedrija		5
Apvienotā Karaliste		732
ES		4 737
KPN		4 737		Piesardzības KPN

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		235	(1) (2) (3)
Dānija		9	(1) (2) (3)
Vācija		12	(1) (2) (3)
Francija		37	(1) (2) (3)
Nīderlande		201	(1) (2) (3)
Apvienotā Karaliste		903	(1) (2) (3)
ES		1 397	(1) (3)
KPN		1 397	(3)		Analītiskā KPN
(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi. (2) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. (3) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides			Zona:	ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		3
Vācija		5
Igaunija		3
Spānija		3
Francija		49
Īrija		3
Lietuva		3
Polija		3
Apvienotā Karaliste		189
ES		262	(1)
KPN		612			Analītiskā KPN
(1) No tās 350 tonnu ir iedalīts Norvēģijai, un tās jāzvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		18 793
Spānija		20
Igaunija		156
Francija		12 530
Īrija		62 641
Latvija		115
Lietuva		115
Nīderlande		27 405
Polija		1 323
Apvienotā Karaliste		172 268
ES		295 366
Norvēģija		11 626	(1)
Fēru salas		4 536	(2)
KPN		Nepiemēro			Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1) Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā. (2) Drīkst zvejot VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim drīkst zvejot arī ES ūdeņos IVa zonā uz ziemeļiem no 59° N.