Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2009. gada 26. maijā pieņemtajā Rezolūcijā 1872 (2009) par stāvokli Somālijā uzsvēra to, cik svarīgi no jauna izveidot, apmācīt, apgādāt un saglabāt Somālijas drošības spēkus, un mudināja dalībvalstis un reģionālās un starptautiskās organizācijas sniegt tehnisku palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībai un apgādei. 2009. gada 30. novembrī pieņemtajā Rezolūcijā 1897 (2009) ANO DP atgādināja savas iepriekšējās rezolūcijas un atkārtoti apliecināja, ka ciena Somālijas suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību un vienotību.

(2)	Padome 2009. gada 27. jūlija secinājumos nolēma pastiprināti iesaistīties, lai sekmētu mieru un attīstību Somālijā. Šajā nolūkā Padome ir izvērtējusi Savienības iespējas līdzdarboties starptautiskos pasākumos, tostarp drošības jomā.

(3)

Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos pauda, ka vispārējā pieejā situācijai Somālijā būtu jāapsver turpmāks Savienības atbalsts Somālijas drošības sektoram un ka šim atbalstam vajadzētu būt daļai no plašākas, saskaņotas sistēmas, kurā ietilptu cieša ES sadarbība un koordinācija ar Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām iesaistītām pusēm, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz Āfrikas Savienību Padome turklāt uzsvēra Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) lomas lielo nozīmi.

(4)

Padome 2009. gada 17. novembrī apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju par iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības misiju, lai palīdzētu Somālijas Pārejas laika federālās valdības (PLFV) drošības spēku apmācībā, un lūdza veikt turpmāku plānošanas darbu. Politikas un drošības komiteja (PDK) pēc tam norīkoja par plānošanu atbildīgo iestādi.

(5)

PLFV 2009. gada 18. novembra un 2010. gada 23. janvāra vēstulēs atzinīgi novērtēja ES centienus Somālijas valsts drošības spēku apmācību koordinēšanā un tās ieguldījumu miera un stabilitātes veicināšanā Somālijā un apliecināja Savienībai savu apņemšanos uzņemties atbildību par jauniesaucamo rekrutēšanu, apmācīšanu un saglabāšanu; tā arī uzsvēra savu apņemšanos īstenot Somālijā plašāku politiku drošības sektorā.

(6)	Āfrikas Savienības īpašā pārstāvja Somālijā vietnieks 2009. gada 30. novembra vēstulē Āfrikas Savienības Komisijas vārdā pauda gandarījumu par ES pozitīvo nostāju jautājumā par vairāk nekā 2 000 Somālijas drošības spēku personāla locekļu apmācību.

(7)	Padome 2009. gada 8. decembrī izvēlējās militāri stratēģisko plānu iespējamai ES militārajai misijai.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs 2009. gada 31. decembra ziņojumā ANO Drošības padomei atsaucās uz krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības politikas misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, un uzsvēra, ka tad, kad ES plāns par apmācību veikšanu tiktu īstenots, ES mācību instruktoriem būtu jāievēro saskaņotas un apstiprinātas mācību programmas.

(9)	Ugandas aizsardzības ministrs 2010. gada 5. janvāra vēstulē pauda gandarījumu par Savienības iecerēto misiju Somālijas drošības sektora atbalstam un aicināja Savienību vismaz vienu gadu piedalīties Somālijas drošības spēku apmācībās Ugandā.

(10)	Savienība 2010. gada 20. janvārī piedāvāja PLFV palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībā.

(11)

Padome 2010. gada 25. janvāra secinājumos vienojās izveidot ES militāru misiju, lai sniegtu ieguldījumu Somālijas drošības spēku apmācībā Ugandā, kur Somālijas spēki jau tiek apmācīti. Misija arī veicinātu ES rīcības koordināciju ar AMISOM. Turklāt Padome piekrita, ka ES militāro misiju uzsāktu līdz ar nākamās apmācāmo grupas uzņemšanu, kas paredzēta 2010. gada pavasarī, un šo misiju vadītu ciešā sadarbībā ar partneriem, tostarp PLFV, Ugandu, Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Padome atzina, ka šī apmācība jāīsteno kā daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem un cita starpā tajā jāietver apmācāmo rūpīga pārbaude, spēku pārraudzība un konsultēšana pēc to atgriešanās Mogadišu, kā arī finansējums un algu izmaksa karavīriem.

(12)	Padomes un AP uzdevumā PDK būtu jāveic ES militārās misijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu.

(13)	Ir jāpanāk vienošanās un jānoslēdz starptautiski nolīgumi par trešo valstu dalību ES misijās un par ES vienību un to personāla statusu.

(14)

Darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma, kurš attiecas uz militāro vai aizsardzības jomu, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu un atbilstoši Padomes Lēmumam 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) ( 1 ) (turpmāk “ATHENA”).

(15)

LES 28. panta 1. punktā ir paredzēts Padomes lēmumos noteikt līdzekļus, ko Savienība var izmantot. Finanšu atsauces summa 12 mēnešu posmam kopējām ES militārās misijas izmaksām šobrīd ir labākā aplēse, un tā neskar galīgās summas, ko iekļaus budžetā, kuru apstiprina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ATHENA.

▼C1

(16)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā. Dānija nepiedalās šā lēmuma īstenošanā un tādējādi nepiedalās šīs misijas finansēšanā,

▼B

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. Lai arī turpmāk palīdzētu stiprināt Somālijas Pārejas laika federālo valdību (PLFV) kā funkcionējošu valdību, kas kalpo Somālijas iedzīvotājiem, ES militārā apmācības misija (EUTM Somalia), nodrošinot militārās apmācības valsts drošības spēkiem (VDS), veicina Somālijas drošības sektora attīstību. Apmācības būs vērstas uz vadības un kontroles, kā arī specializētu iespēju attīstību un Somālijas VDS pašapmācības iespējām, lai ES apmācību pieredzi nodotu vietējiem dalībniekiem. EUTM Somalia turpinās darboties ciešā sadarbībā un saskaņojot rīcību ar citām iesaistītajām pusēm no starptautiskās kopienas, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, AMISOM un Amerikas Savienotajām Valstīm, un Ugandu atbilstīgi PLFV prasībām, par ko pastāv vienošanās.

2. Šajā nolūkā veiktās ES militārās apmācības arī turpmāk notiks galvenokārt Ugandā saskaņā ar ES misijas politisko mērķi – palīdzēt Somālijas drošības spēku apmācībās –, kā noteikts pārskatītajā krīzes pārvarēšanas koncepcijā, ko Padome apstiprināja 2011. gada 20. jūlijā. EUTM Somalia elementi būs izvietoti arī Nairobi un Briselē.

1. Ar šo pulkvedi Michael BEARY ieceļ par ES misijas komandieri no 2011. gada 9. augusta.

2. ES misijas komandieris pilda ES operācijas komandiera un ES spēku komandiera pienākumus.

Misijas ES štābs atrodas Ugandā. Tajā ietilpst sakaru birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē. Tas pilda gan operāciju štāba, gan spēku štāba funkcijas.

Lēmumu par ES militārās misijas uzsākšanu pieņem Padome pēc tam, kad ir apstiprināts misijas plāns.

1. Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) uzdevumā Politikas un drošības komiteja (“PDK”) veic ES militārās misijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp misijas plānu un komandķēdi. Tas ietver arī pilnvaras pieņemt lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu. Tiesības pieņemt lēmumus par ES militārās misijas mērķiem un izbeigšanu saglabā Padome.

3. PDK regulāri saņem ziņojumus no ES Militārās komitejas (ESMK) priekšsēdētāja par ES militārās misijas norisi. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

1. ESMK uzrauga, vai ES militārā misija, par kuras norisi atbild ES misijas komandieris, tiek veikta pienācīgi.

2. ESMK regulāri saņem ziņojumus no ES misijas komandiera. Vajadzības gadījumā tā var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

3. ESMK priekšsēdētājs ir galvenā kontaktpersona sakariem ar ES misijas komandieri.

1. AP nodrošina šā lēmuma īstenošanu, kā arī nodrošina tā konsekventu saskaņu ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības attīstības programmām.

1. Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un vienoto organizatorisko sistēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm, misijā var aicināt piedalīties trešās valstis.

2. Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis sniegt palīdzību un pēc ES misijas komandiera un ESMK ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.

3. Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai nosaka, pamatojoties uz nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantā paredzētajai kārtībai. Ja Savienība un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas misijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

4. Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāru ieguldījumu ES militārajā misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm, kuras piedalās misijā.

5. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāru ieguldījumu.

ES vadīto vienību un to personāla statuss, tostarp privilēģijas, imunitātes un citas garantijas, kas nepieciešamas misijas īstenošanai un netraucētai darbībai, var paredzēt nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi LESD 218. panta 3. punktā paredzētajai kārtībai.

1. ES militārās misijas kopējās izmaksas pārvalda saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) ( 2 ) (ATHENA).

2. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā līdz 2011. gada 9. augustam ir EUR 4,8 miljoni. ATHENA 32. panta 3. punktā minētais finanšu atsauces summas koeficients ir noteikts 60 %.

3. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2011. gada 9. augusta ir EUR 4,8 miljoni. ATHENA 32. panta 3. punktā minētais finanšu atsauces summas koeficients ir noteikts 30 %.

1. Ar šo AP tiek pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), Āfrikas Savienībai (ĀS, AMISOM) un citām trešām personām, kas saistītas ar šo lēmumu, klasificētu ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti ES militārās misijas vajadzībām, atbilstīgi katrai pusei piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ( 3 ).

2. Ar šo AP tiek pilnvarots nodot ANO, ĀS, AMISOM un citām trešām personām, kas saistītas ar šo lēmumu, tādus ES dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar ES militāro misiju, kuri nav klasificēti un uz kuriem attiecas dienesta noslēpums saskaņā ar Padomes reglamenta ( 4 ) 6. panta 1. punktu.

2. ES militāro misiju beidz 2012. gadā pēc diviem sešus mēnešus ilgiem apmācību posmiem un pēc ES vienību un personāla izvešanas uz Eiropu.

3. Saskaņā ar apstiprinātiem ES militārās misijas izbeigšanas plāniem un neskarot ATHENA paredzēto ES misijas revīzijas un pārskatu iesniegšanas kārtību, šis lēmums tiek atcelts dienā, kad tiek slēgts ES štābs, sakaru birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.

2. PDK lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu un PDK lēmumus par trešo valstu palīdzības pieņemšanu, kā arī Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

( 3 ) Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.).

( 4 ) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES LĒMUMS 2011/483/KĀDP (2011. gada 28. jūlijs),	L 198	37	30.7.2011