02009R0663 — LV — 24.12.2018 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 663/2009 (2009. gada 13. jūlijs), (OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), |
L 346 |
5 |
30.12.2010 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) |
L 328 |
1 |
21.12.2018 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 663/2009
(2009. gada 13. jūlijs),
ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
I
NODAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu ar nosaukumu “Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai” (EEPEA), lai, radot finansiālu stimulu, enerģētikas jomā Kopienā izstrādātu tādus projektus, kuri sekmē ekonomikas atjaunošanu, energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Ar šo regulu nosaka apakšprogrammas, lai sasniegtu minētos mērķus šādās jomās:
a) gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras;
b) jūras vēja enerģija; un
c) oglekļa uztveršana un uzglabāšana.
Ar šo regulu nosaka projektus, kurus finansēs katrā apakšprogrammā, un izklāstīti kritēriji darbību apzināšanai un īstenošanai, lai īstenotu minētos projektus.
Ar šo regulu paredz izveidot finanšu instrumentu (“instruments”), lai atbalstītu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvas.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “oglekļa uztveršana un uzglabāšana” ir oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšana uz uzglabāšanas vietām un iepildīšana piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;
b) “attaisnotās izmaksas” ir ar tādu pašu nozīmi kā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002;
c) “gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras” ir:
i) visas augstsprieguma līnijas, izņemot sadales tīkla līnijas, un zemūdens posmi, ja šādu infrastruktūru izmanto starpreģionālai vai starptautiskai pārvadei vai savienojumam;
ii) augstspiediena gāzes cauruļvadi, izņemot sadales tīklu cauruļvadus;
iii) pazemes uzglabāšanas iekārtas, kas savienotas ar ii) apakšpunktā minētajiem augstspiediena gāzes cauruļvadiem;
iv) sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas; un
v) viss aprīkojums vai iekārtas, kas ir būtiskas i), ii), iii) vai iv) apakšpunktā minēto infrastruktūru pareizai darbībai, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas;
d) “projekta daļa” ir visas darbības, kas ir finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīgas un veicina projekta pabeigšanu;
e) “ieguldījumu posms” ir tāds projekta posms, kurā veic būvniecību un rodas kapitāla izmaksas;
f) “jūras vēja enerģija” ir elektroenerģija, ko ražo ar turbīnu dzinējiem, kurus darbina vējš un kuri atrodas jūrā – tuvu vai tālu no krasta;
g) “plānošanas posms” ir tāds projekta posms pirms ieguldījumu posma, kurā tiek sagatavota projekta īstenošana, vajadzības gadījumā tiek veikts īstenojamības novērtējums, iepriekšēji un tehniski pētījumi, kā arī tiek iegūtas licences un pilnvaras un rodas kapitāla izmaksas.
3. pants
Budžets
1. Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir EUR 3 980 000 000 , ko sadala šādi:
a) gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti: EUR 2 365 000 000 ;
b) jūras vēja enerģijas projekti: EUR 565 000 000 ;
c) oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 050 000 000 .
2. Atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar II nodaļu 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei uzņemas līdz 2010. gada 31. decembrim. Atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar IIa nodaļu uzņemas līdz 2011. gada 31. martam.
3. Regulas II pielikumā aprakstītie finanšu starpnieki dara visu iespējamo, lai ieguldījumu projektiem un tehniskajai palīdzībai saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem līdz 2014. gada 31. martam piešķirtu visu instrumenta finansējumu, kas ir pieejams no Savienības ieguldījuma. Pēc minētā datuma finansējumu no Savienības ieguldījuma nepiešķir. Visu finansējumu no Savienības ieguldījuma, ko finanšu starpnieki līdz 2014. gada 31. martam nav piešķīruši, atgriež Savienības vispārējā budžetā. Finansējums no Savienības ieguldījuma, kurš ir piešķirts ieguldījumu projektiem, tiek ieguldīts uz noteiktu laika posmu, kas nevar būt ilgāk par 2034. gada 31. martu. Savienība ir tiesīga saņemt procentus no ieguldījumiem instrumentā visu instrumenta pastāvēšanas laiku proporcionāli veiktajam ieguldījumam un atbilstoši savām dalībnieka tiesībām.
II
NODAĻA
APAKŠPROGRAMMAS
1.
IEDAĻA
Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti
4. pants
Mērķi
Kopiena sekmē infrastruktūras projektus gāzes un elektroenerģijas jomā, kuriem ir vislielākā pievienotā vērtība Kopienā un kuri veicina šādu mērķu sasniegšanu:
a) energoavotu, piegādes ceļu un energoapgādes diversifikācija un drošība;
b) energotīkla jaudas optimizācija un iekšējā enerģētikas tirgus integrācija, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmu;
c) tīkla attīstība, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu vai salu izolētību;
d) atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana un integrācija; un
e) savstarpēji savienoto enerģētikas tīklu drošība, uzticamība un savstarpēja izmantojamība, tostarp, ja nepieciešams, spēja nodrošināt gāzes piegādes plūsmu vairākos virzienos.
5. pants
Prioritātes
EEPEA izmanto Kopienā īpaši nozīmīgu enerģētikas tīklu steidzamai pielāgošanai un attīstīšanai, lai atbalstītu iekšējā enerģētikas tirgus darbību, un jo īpaši lai palielinātu starpsavienojumu jaudu, drošību un diversifikāciju, kā arī lai pārvarētu šķēršļus vides, tehniskajā un finanšu jomā. Vajadzīgs īpašs Kopienas atbalsts, lai intensīvāk attīstītu enerģētikas tīklus un paātrinātu to būvniecību, sevišķi gadījumos, kad piegādes ceļu un piegādes avotu dažādība ir maza.
6. pants
Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršana
1. EEPEA finansiālo palīdzību (EEPEA finansējums) infrastruktūras projektiem gāzes un elektroenerģijas jomā piešķir darbībām, ar kurām īsteno pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, ar kuriem palīdz sasniegt 4. pantā noteiktos mērķus, vai šādu projektu daļas.
2. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus, lai apzinātu 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai šādi priekšlikumi atbilst 7. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 8. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.
3. Komisija informē saņēmējus par piešķiramo EEPEA finansējuma apjomu.
7. pants
Tiesības uz atbalstu
1. Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, nepārsniedzot turpat noteikto EEPEA finansējuma maksimālo apjomu, un ja tie atbilst 8. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.
2. Priekšlikumus var iesniegt:
a) viena vai vairākas dalībvalstis, rīkojoties kopīgi;
b) ar visu to dalībvalstu piekrišanu, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo projektu:
i) viens vai vairāki publiskā vai privātā sektora uzņēmumi vai iestādes, rīkojoties kopīgi;
ii) viena vai vairākas starptautiskas organizācijas, rīkojoties kopīgi; vai
iii) kopuzņēmums.
3. Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.
8. pants
Atlases un piešķiršanas kritēriji
1. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:
a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;
b) finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam.
2. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:
a) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;
b) tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;
c) tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulēs publiskā un privātā sektora finansējumu;
d) sociālekonomiskā ietekme;
e) ietekme uz vidi;
f) ieguldījums energotīkla vienmērīgā darbībā un savstarpējā izmantojamībā, kā arī tā jaudas optimizācijā;
g) ieguldījums pakalpojumu kvalitātes, drošības un drošuma uzlabošanā;
h) ieguldījums labi integrēta enerģijas tirgus izveidē.
9. pants
Finansēšanas nosacījumi
1. Ar EEPEA finansējumu palīdz segt ar projektu īstenošanu saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem vai trešajām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu.
2. EEPEA finansējums nepārsniedz 50 % no attaisnotajām izmaksām.
10. pants
Instrumenti
1. Pēc tam, kad publicēts 6. panta 2. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, veic priekšlikumu atlasi, kuriem paredzēts piešķirt finansējumu, un nosaka EEPEA finansējuma apjomu. Komisija precizē priekšlikumu īstenošanas nosacījumus un metodes.
2. EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem.
11. pants
Dalībvalstu finansiālā atbildība
1. Dalībvalstis veic projektu tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu apjomu un atbilstību šai regulai, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var prasīt Komisijas piedalīšanos pārbaudēs uz vietas.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, un jo īpaši iesniedz tai aprakstu par kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām, kas izveidotas, lai nodrošinātu projektu sekmīgu pabeigšanu.
2.
IEDAĻA
Jūras vēja enerģijas projekti
12. pants
EEPEA finansējuma piešķiršana
1. EEPEA finansējumu jūras vēja enerģijas projektiem piešķir pēc tam, kad publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par darbībām, ar kurām īsteno pielikuma B daļā uzskaitītos projektus.
2. Komisija uzaicina iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai šādi priekšlikumi atbilst 13. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 14. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.
3. Komisija informē saņēmējus par jebkuru piešķiramo EEPEA finansējumu.
13. pants
Tiesības uz atbalstu
1. Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, nepārsniedzot turpat noteikto EEPEA finansējuma maksimālo apjomu, un ja tie atbilst 14. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem. Šos projektus vada komercuzņēmums.
2. Priekšlikumus var iesniegt viens vai vairāki uzņēmumi, rīkojoties kopīgi.
3. Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.
14. pants
Atlases un piešķiršanas kritēriji
1. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:
a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;
b) finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam.
2. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:
a) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;
b) tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;
c) tas, kādā apjomā projekts uzlabo vai palielina tādu iekārtu un infrastruktūru mērogu, kuru būvniecība jau ir uzsākta vai tiek plānota;
d) tas, kādā apjomā projektā ietver iekārtu un infrastruktūru būvniecību reālā un rūpnieciskā mērogā, un tas attiecas uz šādiem jautājumiem:
i) vēja ražotas elektroenerģijas mainīguma balansēšana, izmantojot integrējošas sistēmas;
ii) liela mēroga uzglabāšanas sistēmu esamība;
iii) vēja enerģijas parku kā virtuālo elektrostaciju (vairāk nekā 1 GW) pārvaldība;
iv) turbīnu, kas novietotas tālāk no krasta vai dziļākos ūdeņos (20 līdz 50 m), nekā to nosaka pašreizējais standarts, esamība;
v) jauni apakšstruktūru projekti; vai
vi) montāžas, uzstādīšanas, ekspluatācijas, ekspluatācijas pārtraukšanas procesi un to testēšana ilglaicīgos projektos;
e) projekta inovatīvi parametri un tas, kā tas demonstrēs šo parametru īstenošanu;
f) attiecīgā projekta ietekme un ieguldījums Kopienas jūras vēja energosistēmā, tostarp tā atkārtošanas potenciāls;
g) atbalsta saņēmēju izteiktā apņemšanās projekta tehnoloģiskos sasniegumus izplatīt citiem Eiropas uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar mērķiem un struktūrām, kuras noteiktas Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.
15. pants
Finansēšanas nosacījumi
1. Ar EEPEA finansējumu palīdz segt ar projektu īstenošanu saistītus izdevumus.
2. EEPEA finansējums nepārsniedz 50 % no attaisnotajām izmaksām.
16. pants
Instrumenti
1. Pēc tam, kad publicēts 12. panta 1. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, veic to priekšlikumu atlasi, kuriem paredzēts piešķirt EEPEA finansējumu, un nosaka finansējuma apjomu. Komisija precizē priekšlikumu īstenošanas nosacījumus un metodes.
2. EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz piešķīrumu nolīgumiem.
3.
IEDAĻA
Oglekļa uztveršana un uzglabāšana
17. pants
EEPEA finansējuma piešķiršana
1. EEPEA finansējumu, kas paredzēts oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem, piešķir darbībām, ar kurām īsteno pielikuma C daļā uzskaitītos projektus.
2. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu šā panta 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai minētie priekšlikumi atbilst 18. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 19. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.
3. Ja vairāki priekšlikumi projektiem, kuri īstenojami vienā un tajā pašā dalībvalstī, atbilst 18. pantā noteiktajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem un 19. panta 1. punktā noteiktajiem atlases kritērijiem, Komisija, pamatojoties uz 19. panta 2. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem, EEPEA finansējuma piešķiršanai no šiem priekšlikumiem izvēlas ne vairāk kā vienu priekšlikumu no katras dalībvalsts.
4. Komisija informē saņēmējus par jebkuru piešķiramo EEPEA finansējumu.
18. pants
Tiesības uz atbalstu
1. Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot projektus, kuri uzskaitīti pielikuma C daļā, un ja tie atbilst 19. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, kā arī šādiem nosacījumiem:
a) projektos pierādīts, ka tie spēj uztvert vismaz 80 % CO2 rūpnieciskās iekārtās, kā arī transportēt un ģeoloģiski droši uzglabāt CO2 pazemes krātuvēs;
b) elektroenerģijas ražošanas iekārtās CO2 uztveršanu demonstrē, izmantojot iekārtu, kuras elektroenerģijas jauda ir vismaz 250 MW vai tās ekvivalents;
c) projekta īstenotāji vienojas par saistošu deklarāciju attiecībā uz to, ka vispārīgas zināšanas, kuras iegūst demonstrācijas iekārtas izmantošanas gaitā, tie darīs pieejamas plašākām nozares aprindām un Komisijai, lai dotu ieguldījumu Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.
2. Priekšlikumus iesniedz viens vai vairāki uzņēmumi, rīkojoties kopīgi.
3. Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.
19. pants
Atlases un piešķiršanas kritēriji
1. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:
a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;
b) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, kas ietver glabāšanas iespēju izpēti un attīstību, un attiecīgie būtiskie ar investīcijām saistītie izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;
c) finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam;
d) skaidrība par to, kādas atļaujas vajadzīgas attiecīgā projekta būvniecībai un darbībai piedāvātajā teritorijā(-ās), kā arī stratēģija minēto atļauju iegūšanai.
2. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:
a) kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;
b) pieprasītais finansējums par tonnu samazināmā CO2 projekta pirmajos piecos darbības gados;
c) attiecīgā projekta sarežģītība un novitāte, tostarp ar to saistītās pētniecības darbības, kā arī atbalsta saņēmēju izteiktā apņēmība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķiem un struktūrām izplatīt citiem Eiropas uzņēmējiem attiecīgajā projektā iegūtos tehniskos rezultātus;
d) pārvaldības plāna pareizība un piemērotība, tostarp attiecībā uz tajā ietverto zinātnisko, inženierzinātnisko un tehnisko informāciju un datiem, kā arī ierosinātā koncepta gatavība panākt projekta darbību līdz 2015. gada 31. decembrim.
20. pants
Finansēšanas nosacījumi
1. Ar EEPEA finansējumu palīdz segt tikai tos ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus, kuri attiecas uz oglekļa uztveršanu, transportu un uzglabāšanu, ņemot vērā iespējamos saimnieciskos ieguvumus.
2. EEPEA finansējums nepārsniedz 80 % no kopējām attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.
21. pants
Instrumenti
1. Pēc tam, kad publicēts 17. panta 2. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, izvēlas priekšlikumus, kuriem piešķir EEPEA finansējumu, un nosaka piešķiramā EEPEA finansējuma apjomu. Komisija precizē noteikumus un metodes attiecīgo priekšlikumu īstenošanai.
2. EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz piešķīrumu nolīgumiem.
IIa
NODAĻA
FINANŠU INSTRUMENTS
21.a pants
Finansējums, ko nevar piešķirt saskaņā ar II nodaļu
1. Finansējumu, par kuru saskaņā ar 3. panta 2. punktu nevar uzņemties atsevišķas juridiskās saistības saskaņā ar II nodaļu par summu EUR 146 344 644,50 apmērā, novirza 1. panta ceturtajā daļā minētajam instrumentam, lai sadarbībā ar finanšu iestādēm izstrādātu piemērotus finansēšanas instrumentus, kas ļautu būtiski veicināt energoefektivitātes projektus un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas projektus.
2. Instrumentu īsteno saskaņā ar II pielikumu. Regulas 23. panta 1. punktu instrumentam nepiemēro.
3. Savienības atbildība attiecībā uz instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām attaisnotajām izmaksām, nepārsniedz šā panta 1. punktā minēto Savienības ieguldījuma summu 1. punktā minētajā instrumentā un nevar radīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu.
III
NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
▼M1 —————
23. pants
Plānošanas un īstenošanas kārtība
1. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus tieši izsaka Komisija, ņemot vērā šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās finansiālās iespējas un II nodaļā izklāstītos tiesību uz pabalstu, atlases un piešķiršanas kritērijus.
2. Ar EEPEA finansējumu sedz tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem un, saistībā ar projektiem, kurus finansē atbilstīgi 9. pantam, arī trešām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu. Izdevumus, kas radušies saistībā ar II nodaļu, var uzskatīt par attiecināmiem, sākot no 2009. gada 13. jūlija.
2.a Finansiālā palīdzība, kas sniegta saskaņā ar IIa nodaļu, attiecas uz izdevumiem, kuri saistībā ar ieguldījumu projektiem un tehnisko palīdzību energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem ir radušies II pielikuma A daļas 3. punktā aprakstītajiem saņēmējiem. Šādus izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem, sākot no 2011. gada 1. janvāra.
3. PVN nav attaisnotas izmaksas, izņemot neatgūstamo PVN.
4. Atbilstīgi šai regulai finansētos projektus un darbības īsteno saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un tajos ņem vērā Kopienas attiecīgos politikas virzienus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz konkurenci, tostarp piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu, vides aizsardzību, veselību, ilgtspējīgu attīstību un publisko iepirkumu.
24. pants
Dalībvalstu vispārējie pienākumi
Saskaņā ar tām noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis dara visu iespējamo, lai īstenotu projektus, kuriem piešķirts EEPEA finansējums, jo īpaši īstenojot efektīvas administratīvās, kā arī pilnvaru piešķiršanas, licencēšanas un sertifikācijas procedūras.
25. pants
Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzība
1. Kad tiek veiktas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas, un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.
2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais “pārkāpums” ir jebkurš Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neizpilde, ko izraisa kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.
3. Visi ar šo regulu saistītie izpildes pasākumi jo īpaši paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis, un revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā ietverot revīzijas uz vietas.
IV
NODAĻA
ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
26. pants
Komitejas
1. Komisijai palīdz šādas komitejas:
|
a) |
infrastruktūras projektiem gāzes un elektroenerģijas jomā – komiteja, kas izveidota ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā ( 1 ); |
|
b) |
jūras vēja enerģijas projektiem – komiteja, kas izveidota ar 8. pantu Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) ( 2 ); |
|
c) |
oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem – komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 2006/971/EK 8. pantu. |
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir viens mēnesis.
27. pants
Novērtēšana
▼M2 —————
1.a Komisija līdz 2013. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vidusposma novērtējuma ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar IIa nodaļu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:
a) instrumenta izmaksu lietderība, sviras efekts un papildināmība;
b) pareizas finanšu pārvaldības esamība;
c) cik lielā mērā ar instrumentu ir sasniegti šajā regulā izklāstītie mērķi;
d) cik lielā mērā projektiem saistībā ar energoefektivitāti un no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju ir vajadzīgs turpmāks atbalsts no instrumenta.
Vidusposma novērtējuma ziņojumam vajadzības gadījumā un jo īpaši tad, ja Komisijas novērtējums par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar IIa nodaļu, ir pozitīvs, pievieno tiesību akta priekšlikumu par instrumenta darbības turpināšanu.
2. Komisija var prasīt, lai atbalsta saņēmēja dalībvalsts iesniedz īpašu novērtējumu par projektiem, kas finansēti atbilstīgi šīs regulas II nodaļas 1. iedaļai, vai attiecīgā gadījumā sniedz Komisijai informāciju un palīdzību, kas vajadzīga šādu projektu izvērtēšanai.
▼M2 —————
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
◄
PROJEKTI, KAS TIESĪGI SAŅEMT ATBALSTU
A. Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti
1. Gāzes starpsavienojumi
|
Projekts |
Atbalstīto projektu teritorija |
Paredzētais Kopienas ieguldījums (miljonos EUR) |
|
Gāzes tranzīta dienvidu koridors |
||
|
Nabucco |
Austrija, Ungārija, Bulgārija, Vācija, Rumānija |
200 |
|
ITGI – Poseidon |
Itālija, Grieķija |
100 |
|
Baltijas starpsavienojums |
||
|
Skanled/Baltijas cauruļvads |
Polija, Dānija, Zviedrija |
150 |
|
SDG tīkls |
||
|
Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Polijas piekrastē Świnoujście ostā |
Polija |
80 |
|
Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa |
||
|
Starpsavienojums Slovākija–Ungārija (Veľký Krtíš–Vecsés) |
Slovākija, Ungārija |
30 |
|
Gāzes pārvades sistēma Slovēnijā starp Austrijas robežu un Ļubļanu (izņemot Rogatec–Kidričevo posmu) |
Slovēnija |
40 |
|
Starpsavienojums Bulgārija–Grieķija (Stara Zagora–Dimitrovgrad–Komotini) |
Bulgārija, Grieķija |
45 |
|
Gāzes starpsavienojums Rumānija–Ungārija |
Rumānija, Ungārija |
30 |
|
Gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšana Čehijas mezglā |
Čehija |
35 |
|
Infrastruktūra un iekārtas, lai nodrošinātu gāzes plūsmu pretējā virzienā īslaicīga padeves pārtraukuma gadījumā |
Austrija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Ungārija |
80 |
|
Starpsavienojums Slovākija–Polija |
Slovākija, Polija |
20 |
|
Starpsavienojums Ungārija–Horvātija |
Ungārija |
20 |
|
Starpsavienojums Bulgārija–Rumānija |
Bulgārija, Rumānija |
10 |
|
Vidusjūras reģions |
||
|
Francijas gāzes tīkla nostiprināšana uz ass Āfrika–Spānija–Francija |
Francija |
200 |
|
GALSI (gāzes vads Alžīrija–Itālija) |
Itālija |
120 |
|
Gāzes starpsavienojuma rietumu ass Larrau atzars |
Spānija |
45 |
|
Ziemeļjūras apgabals |
||
|
Cauruļvads Vācija–Beļģija–Apvienotā Karaliste |
Beļģija |
35 |
|
Savienojums Francija–Beļģija |
Francija, Beļģija |
200 |
|
KOPĀ |
|
1 440 |
2. Elektroenerģijas starpsavienojumi
|
Projekts |
Atbalstīto projektu teritorija |
Paredzētais Kopienas ieguldījums (miljonos EUR) |
|
Baltijas starpsavienojums |
||
|
Estlink-2 |
Igaunija, Somija |
100 |
|
Starpsavienojums Zviedrija–Baltijas valstis un tīkla nostiprināšana Baltijas valstīs |
Zviedrija, Latvija, Lietuva |
175 |
|
Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa |
||
|
Halle/Saale–Schweinfurt |
Vācija |
100 |
|
Wien-Györ |
Austrija, Ungārija |
20 |
|
Vidusjūras reģions |
||
|
Starpsavienojuma Portugāle–Spānija nostiprināšana |
Portugāle |
50 |
|
Starpsavienojums Francija–Spānija (Baixas–Sta Llogaia) |
Francija, Spānija |
225 |
|
Jauns 380 kV maiņstrāvas zemūdens kabelis starp Sicīliju un kontinentālo Itāliju (Sorgente–Rizziconi) |
Itālija |
110 |
|
Ziemeļjūras apgabals |
||
|
500 MW starpsavienojums Īrija–Velsa (Meath–Deeside) |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
110 |
|
Elektroenerģijas tīklu starpsavienojums Malta–Itālija |
Malta, Itālija |
20 |
|
KOPĀ |
|
910 |
3. Projekti mazās salās
|
Iniciatīvas mazās izolētās salās |
Kipra |
10 |
|
Malta |
5 |
|
|
KOPĀ |
|
15 |
B. Jūras vēja enerģijas projekti
|
Projekts |
Jauda |
Atbalstīto projektu teritorija |
Paredzētais Kopienas ieguldījums (miljonos EUR) |
|
1. Jūras vēja enerģijas integrācija elektrotīklā |
|||
|
1.1. Baltic–Kriegers Flak I, II, III Izstrādes posmā esošo projektu attīstīšana. Finansējums paredzēts, lai nodrošinātu papildu izmaksas kopīga starpsavienojuma risinājumam. |
1,5 GW |
Dānija, Zviedrija, Vācija, Polija |
150 |
|
1.2. Ziemeļjūras tīkls Jūras vēja energotīkla modulāra izstrāde, virtuālās jūras elektrostacijas demonstrējumi un pašreizējās jūras vēja energotīkla sistēmas integrācija. |
1 GW |
Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Vācija, Īrija, Dānija, Beļģija, Francija, Luksemburga |
165 |
|
2. Jaunas turbīnas, struktūras un sastāvdaļas, ražošanas jaudas optimizācija |
|||
|
2.1. Borkum West II – Bard 1 – Nordsee Ost – Global Tech I Tādu jaunu, lieljaudas (multimegavatu) turbīnu (5–7 MW) un inovatīvu struktūru izmantošana, kas novietotas tālu no krasta (līdz 100 km) dziļākos ūdeņos (līdz 40 m). |
1,6 GW |
Vācija |
200 |
|
2.2. Aberdīnas jūras vēja enerģijas parks (Eiropas Testēšanas centrs) Izstrādes posmā esošo projektu attīstīšana, lieljaudas (multimegavatu) turbīnu testēšana. Inovatīvu struktūru un apakšstruktūru izstrāde, tostarp jūras vēja enerģijas ražošanas iekārtu ražošanas jaudas uzlabošana. Var paredzēt 100 megavatu jaudas palielinājumu. |
0,25 GW |
Apvienotā Karaliste |
40 |
|
2.3. Thornton Bank Izstrādes posmā esošā projekta attīstīšana. Projekta Downvind izstrādē iegūtās pieredzes izmantošana (līdzfinansēts saskaņā ar Sesto pamatprogrammu); Downvind iekārtu turbīnu paplašināšana (5 MW) dziļākos ūdeņos (līdz 30 m) ar nelielu vizuālo ietekmi uz ainavu (redzamība līdz 30 km). |
90 MW |
Beļģija |
10 |
|
KOPĀ |
|
|
565 |
C. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti
|
Projekta nosaukums/teritorija |
Paredzētais Kopienas ieguldījums (miljonos EUR) |
Kurināmais |
Jauda |
Uztveršanas tehnoloģija |
Uzglabāšanas koncepts |
|
|
Huerth |
Vācija |
180 |
Akmeņogles |
450 MW |
Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC) |
Sālsūdens nesējslānī |
|
Jaenschwalde |
|
|
Akmeņogles |
500 MW |
Oxyfuel tehnoloģija |
Naftas/gāzes atradnēs |
|
Eemshaven |
Nīderlande |
180 |
Akmeņogles |
1 200 MW |
Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC) |
Naftas/gāzes atradnēs |
|
Rotterdam |
Akmeņogles |
1 080 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Naftas/gāzes atradnēs |
||
|
Rotterdam |
Akmeņogles |
800 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Naftas/gāzes atradnēs |
||
|
Bełchatów |
Polija |
180 |
Akmeņogles |
858 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Sālsūdens nesējslānī |
|
Compostilla (León) |
Spānija |
180 |
Akmeņogles |
500 MW |
Oxyfuel tehnoloģija |
Sālsūdens nesējslānī |
|
Kingsnorth |
Apvienotā Karaliste |
180 |
Akmeņogles |
800 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Naftas/gāzes atradnēs |
|
Longannet |
Akmeņogles |
3 390 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Sālsūdens nesējslānī |
||
|
Tilbury |
Akmeņogles |
1 600 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
Naftas/gāzes atradnēs |
||
|
Hatfield (Jorkšīra) |
Akmeņogles |
900 MW |
Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC) |
Naftas/gāzes atradnēs |
||
|
Porto Tolle |
Itālija |
100 |
Akmeņogles |
660 MW |
Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija |
|
|
Rūpnieciskie oglekļa uztveršanas projekti |
||||||
|
Florange |
Francija |
50 |
CO2 transports no rūpnieciskām iekārtām (tērauda ražošanas rūpnīca) uz pazemes krātuvēm (sālsūdens nesējslānī) |
|||
|
KOPĀ |
1 050 |
|||||
PIELIKUMS
FINANŠU INSTRUMENTS
A. Finanšu instrumenta īstenošana ilgtspējīgas enerģijas projektiem
1. Instrumenta darbības joma
Finanšu instrumentu (“instruments”) izmanto, lai izstrādātu energotaupības, energoefektivitātes attīstību un atjaunojamās enerģijas projektus, kā arī ar to veicina vietējo, reģionālo un pienācīgi pamatotos gadījumos valsts iestāžu ieguldījumu finansēšanu šajās jomās. Instrumentu īsteno saskaņā ar budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.
Instrumentu izmanto ilgtspējīgas enerģijas projektiem, jo īpaši pilsētvidē. Tas jo īpaši ietver projektus saistībā ar:
a) sabiedriskām un privātām ēkām ar energoefektivitātes un/vai atjaunojamās enerģijas risinājumiem, tostarp risinājumiem, kuru pamatā ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana;
b) ieguldījumiem augstas energoefektivitātes koģenerācijā, tostarp mikrokoģenerācijā, un centralizētajos apkures/dzesēšanas tīklos, jo īpaši tajos tīklos, kur izmanto atjaunojamos enerģijas avotus;
c) decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā;
d) mikroģenerācijai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;
e) ekoloģisku pilsētas transportu, jo īpaši sabiedrisko transportu un transportlīdzekļiem, ko darbina no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūta elektroenerģija un ūdeņradis, lai atbalstītu energoefektivitātes palielinājumu un atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju, un īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;
f) vietējo infrastruktūru, tostarp efektīvu sabiedriskās infrastruktūras ārējo apgaismojumu, piemēram, ielu apgaismojumu, elektroenerģijas uzglabāšanas risinājumiem, viedām mērierīcēm un viediem tīkliem, kas maksimāli izmanto IKT;
g) energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, kurām ir jauninājumu un ekonomikas potenciāls un kurās tiek izmantoti labākie pieejamie procesi.
Instrumentu var izmantot stimulu nodrošināšanai un tehniskajai palīdzībai, kā arī valsts, vietējo un reģionālo pašvaldību iestāžu informētības paaugstināšanai, lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu optimālu izmantošanu, jo īpaši jomās saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas uzlabojumiem dzīvojamās ēkās un citu veidu ēkās. Ar instrumentu atbalsta ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgus ieguldījumu projektus, lai pārfinansētu ieguldījumus, kas piešķirti no instrumenta, un piesaistītu valsts un privātos ieguldījumus. Tādējādi šo instrumentu var cita starpā izmantot sagatavošanai un kapitāla piešķiršanai aizdevumiem, garantijām, pašu kapitālam un citiem finanšu produktiem. Turklāt līdz 15 % no 21.a pantā minētā finansējuma var izlietot, lai sniegtu tehnisku palīdzību vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektu izveidē un sākotnējā tehnoloģijas izvēršanas fāzē saistībā ar šādiem projektiem.
2. Sinerģija
Piešķirot finansiālu vai tehnisku palīdzību, uzmanība jāpievērš arī sinerģijai ar citiem dalībvalstīs pieejamiem finanšu resursiem, piemēram, struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kā arī ELENA instrumentu, lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem instrumentiem.
3. Atbalsta saņēmēji
Instrumenta atbalsta saņēmēji ir valsts iestādes – vēlams, lai tās būtu vietējās un reģionālās iestādes, – un valsts vai privāti uzņēmumi, kas darbojas šo valsts iestāžu vārdā.
B. Sadarbība ar finanšu starpniekiem
1. Atlase un vispārējas prasības, tostarp izmaksas
Instrumentu izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem finanšu starpniekiem, un tajā var piedalīties atbilstīgi ieguldītāji. Finanšu starpniekus izvēlas, pamatojoties uz viņu apliecināto spēju maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot finansējumu saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem.
Komisija nodrošina, lai ar instrumenta izveidošanu un īstenošanu saistīto pieskaitāmo izmaksu, tostarp pārvaldības maksu un citu attaisnoto izmaksu, kopsumma, par kuru finanšu starpnieki ir iesnieguši rēķinus, būtu iespējami maza, ievērojot paraugpraksi saistībā ar līdzīgiem instrumentiem un vienlaikus nodrošinot vajadzīgo instrumenta kvalitāti.
Eiropas Savienības ieguldījumu instrumentā īsteno Komisija atbilstoši Finanšu regulas 53. un 54. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
Finanšu starpnieki nodrošina atbilstību attiecīgajām budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, jo īpaši attiecībā uz iepirkuma noteikumiem, iekšējo kontroli, grāmatvedību un ārējo revīziju. Šiem finanšu starpniekiem atlīdzina tikai pārvaldības maksas un izmaksas, kas saistītas ar instrumenta izveidošanu un īstenošanu.
Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus par instrumenta izveidi un darbību, tostarp attiecībā uz uzraudzību un kontroli, nosaka, Komisijai un finanšu starpniekiem noslēdzot vienu vai vairākas vienošanās.
2. Informācijas pieejamība
Instruments tiešsaistē dara pieejamu visu ieinteresētajām personām svarīgo informāciju par programmu pārvaldību. Tas jo īpaši ietver pieteikšanās procedūras, informāciju par paraugpraksi un projektu un ziņojumu pārskatu.
C. Finansēšanas nosacījumi, attiecināmības un atlases kritēriji
1. Finansējuma joma
Saskaņā ar šo pielikumu ar instrumentu finansē tikai:
a) ieguldījumu projektus, kuriem ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu Savienībā, palielinātu energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu; un
b) tehnisko palīdzību energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem.
2. Apstākļi, kas jāņem vērā
Attiecībā uz projektu atlasi īpašu uzmanību pievērš ģeogrāfiskajam līdzsvaram.
Attiecībā uz ieguldījumu projektiem pienācīgu uzmanību pievērš spēcīga sviras efekta nodrošināšanai starp kopējo ieguldījumu un Savienības finansējumu, lai būtiski palielinātu ieguldījumus Savienībā. Tomēr sviras efekta faktors dažādiem ieguldījumu projektiem var atšķirties, jo tas ir atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, projekta faktiskā apmēra un veida, kā arī no vietējiem apstākļiem, tostarp saņēmēja lieluma un finansiālajām iespējām.
3. Nosacījumi valsts iestāžu piekļuvei instrumenta finansējumam
Valsts iestādēm, kas prasa finansējumu ieguldījumu projektiem vai tehniskajai palīdzībai saistībā ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem, jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās ir paudušas vai gatavojas paust politisku apņemšanos mazināt klimata pārmaiņas, attiecīgā gadījumā ietverot konkrētus mērķus, piemēram, attiecībā uz lielāku energoefektivitāti un/vai tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem;
b) tās vai nu gatavojas izstrādāt daudzgadu stratēģijas, lai mazinātu klimata pārmaiņas un attiecīgā gadījumā sasniegtu savus mērķus, vai arī piedalās daudzgadu stratēģijā vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, lai mazinātu klimata pārmaiņas;
c) tās piekrīt, ka tās būs publiski atbildīgas par savas vispārējās stratēģijas rezultātiem.
4. Attiecināmības un atlases kritēriji ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar instrumentu
Ieguldījumu projekti, ko finansē saskaņā ar šo instrumentu, atbilst šādiem attiecināmības un atlases kritērijiem:
a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;
b) finansējuma nodrošinājums un izmaksu lietderība visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam;
c) visu to projektu ģeogrāfiskais līdzsvars, uz kuriem attiecas šī regula;
d) gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic pēc iespējas ātrāk;
e) cik lielā mērā līdzekļu trūkums kavē darbības īstenošanu;
f) cik lielā mērā instrumenta finansējums stimulē publiskā un privātā sektora finansējumu;
g) kvantitatīva sociālekonomiskā ietekme;
h) kvantitatīva ietekme uz vidi.
5. Attiecināmības un atlases kritēriji tehniskās palīdzības projektiem, ko finansē saskaņā ar instrumentu
Tehniskās palīdzības projekti, ko finansē ar šo instrumentu, atbilst 4. punkta a), c), e), f) un g) apakšpunktā minētajiem attiecināmības un atlases kritērijiem.
KOMISIJAS DEKLARĀCIJA
Komisija uzsver, ka energoefektivitāte un atjaunojami enerģijas avoti ir ES enerģētikas politikas galvenās prioritātes gan energoapgādes drošības, gan vides apsvērumu dēļ. Tādējādi šī regula veicinās minētās prioritātes, sniedzot būtisku atbalstu jūras vēja enerģijas projektiem.
Komisija šai sakarībā atgādina citas dažādās jaunās ierosmes energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu atbalstam, kuras Komisija it īpaši ierosināja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, ko apstiprināja 2008. gada decembra Eiropadome. Tajās ietilpst:
Grozījums ERAF Regulā, lai atļautu ieguldījumus apjomā līdz EUR 8 miljardiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā mājokļu celtniecībā visās dalībvalstīs.
Publiskā un privātā sektora partnerība attiecībā uz ierosmi “Energoefektīvas ēkas Eiropā”, lai veicinātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un attīstītu energoefektīvas sistēmas un materiālus jaunās un atjaunotās ēkās. Šai rīcībai paredzētais finansējums ir EUR 1 miljards: EUR 500 miljoni no pašreizējā EK Septītās pamatprogrammas budžeta 2010.–2013. gadā un EUR 500 miljoni no rūpniecības.
EK un EIB ierosme “ES Ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva”. Tās mērķis ir nodrošināt investīcijas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem pilsētvidē. Komisija finansē tehniskas palīdzības mehānismu no programmas “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” (gada piešķīrums EUR 15 miljoni 2009. gadam). Šo mehānismu pārvalda EIB un ar to atvieglo piekļuvi EIB aizdevumiem ar būtisku sviras iedarbību.
ES ieguldītājinstitūciju – EIB vadībā – radīts uz tirgu orientēts pašu kapitāla fonds “Marguerite”: 2020. gada Eiropas Fonds enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai. Ar šo fondu izdarītu ieguldījumus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomās (TEN-E, ilgtspējīgas enerģijas ražošana, atjaunojama enerģija, jaunas tehnoloģijas, investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai, energoapgādes drošība, kā arī vides infrastruktūra). Komisija atbalsta šo iniciatīvu.
Turklāt Komisija līdz 2009. gada novembra beigām iesniegs pārskatu par Energoefektivitātes rīcības plānu, kā to ir lūgusi Padome (2009. gada marta Eiropadomes secinājumi) un Parlaments (EP Rezolūcija P6_TA(2009)0064).
Eksperti ir vienisprātis, ka energoefektivitāte ir vislētākā pieejamā iespēja, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisija līdz 2009. gada novembrim sniegs sīku analīzi par šķēršļiem lielākiem ieguldījumiem energoefektivitātē. Tā it īpaši izskatīs, vai ir vajadzīgi pastiprināti finanšu stimuli – aizdevumi ar zemām procentu likmēm un/vai dotācijas, to, kā šim mērķim varētu izmantot Eiropas budžetu, un, vajadzības gadījumā, Komisija cita starpā iekļaus papildu fondus energoefektivitātes finansēšanai jaunajā ES Energoapgādes drošības un infrastruktūras instrumentā, ko ieviesīs 2010. gadā.
Pārskatot Energoefektivitātes rīcības plānu, Komisija īpaši pievērsīs uzmanību energoefektivitātes kaimiņattiecību dimensijai. Komisija analizēs, kā tā varētu sniegt finanšu un reglamentējošus stimulus kaimiņvalstīm, lai pastiprinātu to ieguldījumus energoefektivitātē.
Ja Komisija, sniedzot 2010. gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar regulas 28. pantu, konstatē, ka līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams ieguldīt visus līdzekļus, kas paredzēti regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem, tā – vajadzības gadījumā un ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā – ierosinās regulā grozījumu, lai būtu iespējams finansēt projektus energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, papildus minētajām ierosmēm, tostarp atbilstības kritērijus, kas līdzinās kritērijiem, kurus piemēro šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem.
Portugāles deklarācija
Portugāle balso “par”, lai gan uzskata, ka, pārskatot programmu saskaņā ar 28. pantu, būtu jāapsver atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektu iekļaušana, jo īpaši – attiecībā uz mikroģenerāciju un viedajiem tīkliem un skaitītājiem, lai veicinātu regulas 4. panta a) un b) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu.
( 1 ) OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.
( 2 ) OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.