Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas izveides instrumentus, kā arī instrumentus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 308. pantu un kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un jo īpaši minēto instrumentu noteikumus, kuri pieļauj atkāpes no vispārējā principa, ka kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzīgu iedarbību var aizstāt tikai ar minētajos instrumentos paredzētiem pasākumiem,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 519/94 (1994. gada 7. marts) par kopējiem noteikumiem importam no trešām valstīm ( 1 ) ir vairākkārt būtiski grozīta ( 2 ). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Kopējās tirdzniecības politikas pamatā vajadzētu būt vienādiem principiem.

(3)	Līguma 14. pantā noteikts, ka no 1993. gada 1. janvāra iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite.

(4)	Kopējā tirdzniecības politika attiecībā uz kopējiem noteikumiem, kas piemērojami importam, ir vienīgais veids, kā nodrošināt to, ka noteikumi, ko piemēro Kopienas tirdzniecībai ar trešām valstīm, pareizi atspoguļo starpvalstu tirgus integrāciju.

(5)	Lielāka vienādība attiecībā uz importa kārtību, cik vien tas iespējams, ņemot vērā attiecīgo trešo valstu ekonomiskās sistēmas īpatnības, būtu jāpanāk, izstrādājot noteikumus, kas līdzīgi tiem, ko saskaņā ar kopējiem noteikumiem piemēro citām trešām valstīm.

(6)	Kopējos importa noteikumus piemēro arī ogļu un tērauda ražojumiem, neskarot pasākumus, ar kuriem īsteno nolīgumu, kas attiecas konkrēti uz šiem ražojumiem.

(7)	Importa liberalizācijai, proti, jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu atcelšanai vai atlikšanai, būtu jākļūst par Kopienas noteikumu aizsākumu.

(8)	Attiecībā uz dažiem ražojumiem Komisijai būtu jāpārbauda importa noteikumi un tendences, dažādie ekonomikas un tirgus stāvokļa aspekti un vajadzības gadījumā veicamie pasākumi.

(9)	Attiecībā uz šiem ražojumiem var izrādīties, ka Kopienai būtu jāuzrauga konkrētais imports.

(10)	Komisijas un Padomes pienākums ir, pienācīgi ņemot vērā pastāvošās starptautiskās saistības, pieņemt attiecīgus aizsargpasākumus atbilstīgi Kopienas interesēm.

(11)

Tomēr varētu izrādīties, ka piemērotāki ir uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, kas īstenojami tikai vienā vai vairākos reģionos, nevis visā Kopienā. Šādi pasākumi būtu jāpieļauj tikai izņēmuma kārtā un gadījumos, kad nepastāv alternatīvas. Ir jānodrošina, ka šādi pasākumi ir īslaicīgi, kas pēc iespējas mazāk iejaucas iekšējā tirgus darbībā.

(12)

Ja tiek ieviesta Kopienas uzraudzība, tad uzraudzīto ražojumu laišana brīvā apgrozībā būtu jāatļauj tikai tad, ja tiek uzrādīts vienotiem kritērijiem atbilstošs uzraudzības dokuments. Dalībvalstu iestādēm šāds dokuments būtu jāizdod noteiktā laikā, pamatojoties uz importētāja vienkāršu iesniegumu, taču importētājam tādējādi neiegūstot nekādas tiesības veikt importu. Tādējādi uzraudzības dokuments drīkstētu būt spēkā tikai tik ilgi, kamēr importa noteikumi paliek nemainīgi.

(13)

Sakārtotas administratīvās vadības interesēs, kā arī, lai atbalstītu Kopienas uzņēmējus, uzraudzības dokumentu saturs un izkārtojums – ievērojot uzraudzības dokumenta tehniskās iezīmes – pēc iespējas būtu jāsaskaņo ar importa licenču veidlapām, kuras paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 738/94 (1994. gada 30. marts), ar kuru paredz konkrētus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 520/94, ar ko ievieš Kopienas procedūru kvantitātes kvotu pārvaldībai ( 3 ), Komisijas Regulā (EK) Nr. 3168/94 (1994. gada 21. decembris), ar kuru tiek ieviesta Kopienas importa licence, ko izmanto, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 517/94 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā ( 4 ), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 3169/94 (1994. gada 21. decembris), ar ko groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm III pielikumu un ar kuru tiek ieviesta Kopienas importa licence, ko izmanto, piemērojot minēto regulu ( 5 ).

(14)	Kopienas interesēs ir, lai dalībvalstis un Komisija pēc iespējas pilnīgāk apmainītos ar informāciju, ko Kopiena guvusi, veicot uzraudzību.

(15)	Ir jāpieņem precīzi kritēriji iespējamā kaitējuma izvērtēšanai un ir jādod iespēja sākt izmeklēšanu, saglabājot Komisijai tiesības ieviest atbilstošus pasākumus ārkārtas gadījumos.

(16)	Šādā nolūkā būtu jāievieš sīki izstrādāti noteikumi par izmeklēšanas sākšanu, nepieciešamajām pārbaudēm un inspekcijām, iesaistīto personu uzklausīšanu, iegūtās informācijas apstrādi un kaitējuma novērtēšanas kritērijiem.

(17)	Šīs regulas noteikumi par izmeklēšanu neskar Kopienas vai attiecīgo valstu tiesību aktus, kas attiecas uz dienesta noslēpumu.

(18)	Tāpat ir jānosaka termiņi, cik drīz jāsāk izmeklēšana un cik drīz jāpieņem lēmums par to, vai pasākumi ir piemēroti vai ne, ar nolūku nodrošināt to, ka šādus lēmumus pieņem ātri un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku juridisku noteiktību.

(19)

Lai nodrošinātu importa noteikumu vienādību, būtu jāvienkāršo importētājiem kārtojamās formalitātes, un tām vajadzētu būt identiskām jebkurā preču muitošanas vietā. Tāpēc ir vēlams noteikt, ka jebkādas formalitātes kārto, izmantojot veidlapas, kas sagatavotas saskaņā ar šai regulai pievienoto paraugu.

(20)	Uzraudzības dokumentiem, kas izdoti sakarā ar Kopienas veiktiem uzraudzības pasākumiem, vajadzētu būt spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tos izdevusi.

(21)

Uz tekstilizstrādājumiem, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 (1994. gada 7. marts) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā ( 6 ), Kopienas un starptautiskajā līmenī attiecas īpaši noteikumi. Tāpēc tie būtu pilnīgi jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Šo regulu piemēro tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir kādā no I pielikumā minētajām trešām valstīm, izņemot tekstilizstrādājumus, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 517/94.

2. Šā panta 1. punktā minēto ražojumu imports Kopienā ir brīvs, un tāpēc uz to neattiecas nekādi kvantitatīvie ierobežojumi, neskarot pasākumus, kurus var veikt saskaņā ar V nodaļu.

Ja importa attīstības tendences prasa ieviest uzraudzības pasākumus vai aizsargpasākumus, dalībvalstis par to informē Komisiju. Šī informācija ietver pieejamos pierādījumus, kas noteikti, pamatojoties uz 8. pantā minētajiem kritērijiem. Komisija nekavējoties nodod šo informāciju visām dalībvalstīm.

1. Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 260/2009 ( 7 ). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 8 ) nozīmē.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

1. Ja Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc dienas, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētajā paziņojumā:

Parasti 21 dienas laikā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi informāciju, Komisija nodrošina dalībvalstīm informāciju par saņemtās informācijas analīzi.

2. Komisija pieprasa visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, cenšas pārbaudīt minēto informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām.

Šo uzdevumu Komisijai palīdz veikt tās dalībvalsts personāls, kuras teritorijā notiek šīs pārbaudes, ja attiecīgā dalībvalsts to vēlas.

Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, kā arī eksportētājvalsts pārstāvji var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas sakarā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka šī informācija ir būtiska viņu interešu aizstāvībai un nav konfidenciāla 7. panta nozīmē, kā arī, ja Komisija to izmanto izmeklēšanā. Šajā nolūkā tās nosūta Komisijai rakstisku lūgumu, kurā norāda, kāda informācija ir vajadzīga.

3. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteiktām procedūrām sniedz Komisijai to rīcībā esošu informāciju par tā ražojuma tirgus attīstību, kuru izmeklē.

4. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Šīs personas jāuzklausa, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar pamatotu norādi, ka izmeklēšanas iznākums šīs personas var faktiski ietekmēt un ka pastāv īpaši iemesli to mutiskai uzklausīšanai.

5. Ja informācija nav sniegta šajā regulā noteiktajā termiņā vai termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vai, ja izmeklēšana ir stipri traucēta, secinājumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā šo informāciju un izmanto pieejamos faktus.

6. Ja Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc dienas, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis.

1. Izmeklēšanas beigās Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem.

►M1 2. Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no izmeklēšanas sākuma atzīst, ka Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, izmeklēšanu mēneša laikā pārtrauc. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ◄ Lēmumu izbeigt izmeklēšanu, norādot izmeklēšanas galvenos secinājumus un īsi minot tās iemeslus, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Ja Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, tā saskaņā ar IV un V nodaļu deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma pieņem vajadzīgos lēmumus. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā par diviem mēnešiem. Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot pagarinājuma ilgumu un īsi minot tā iemeslus.

4. Šīs nodaļas noteikumi neliedz jebkurā laikā veikt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 9. līdz 14. pantu vai, ja ir kritisks stāvoklis, kad jebkāda vilcināšanās radītu grūti izlabojamu kaitējumu, aizsargpasākumus saskaņā ar 15., 16. un 17. pantu.

Komisija nekavējoties sāk izmeklēšanas pasākumus, kurus tā joprojām uzskata par vajadzīgiem. Izmeklēšanas rezultātus izmanto, lai vēlreiz pārbaudītu veiktos pasākumus.

1. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kam tā pieprasīta.

2. Komisija un dalībvalstis, ietverot to abu ierēdņus, neizpauž jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas, ievērojot šo regulu, vai jebkādu konfidenciāli sniegtu informāciju bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas.

3. Katrā konfidencialitātes pieprasījumā norāda iemeslus, kāpēc informācija ir konfidenciāla.

Taču, ja tiek uzskatīts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to publiskot, nedz arī atļauj to izpaust tiklab kopumā, kā konspektīvi, tad attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4. Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi iespaidot informācijas sniedzēju vai avotu.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neliedz Kopienas iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, kuru dēļ pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Tomēr minētajām iestādēm jāņem vērā iesaistīto juridisko un fizisko personu likumīgās intereses, lai netiktu izpausti to komercdarbības noslēpumi.

1. Pārbaudot importa tendences un apstākļus, kā arī faktisko vai iespējamo nopietno kaitējumu, ko ražotājiem Kopienā nodara šāds imports, īpaši ņem vērā šādus faktorus:

2. Veicot izmeklēšanu, Komisija ņem vērā I pielikumā minēto valstu īpašo ekonomisko sistēmu.

3. Ja pastāv nopietna kaitējuma iespēja, tad Komisija pārbauda arī to, cik liela ir varbūtība, ka šāda iespēja varētu izvērsties faktiskā kaitējumā. Šajā sakarā var ņemt vērā šādus faktorus:

1. Ja tas ir Kopienas interesēs, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var:

1.a Lēmumus, ko pieņem atbilstīgi 1. punktam, Komisija pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku, beidzoties otrajam sešu mēnešu periodam pēc sešiem mēnešiem, kuru laikā attiecīgie pasākumi tika ieviesti.

1. Ražojumus, kam piemēro iepriekšēju Kopienas uzraudzību, brīvā apgrozībā var laist vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Dalībvalstu norīkotās kompetentās iestādes izdod tādu dokumentu par jebkuru prasīto apjomu bez maksas ilgākais piecās darbdienās no dienas, kad kompetentā attiecīgās valsts iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu, neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentajā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.

2. Uzraudzības dokumentu izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam II pielikumā.

Ja vien attiecīgais lēmums noteikt uzraudzību neparedz citādi, importētāja uzraudzības dokumenta pieteikumā ir vienīgi šādi dati:

3. Uzraudzības dokumenti ir spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tos izdevusi.

4. Ja konstatē, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena pārsniedz uzraudzības dokumentā uzrādīto cenu mazāk nekā par 5 % vai ka importam paredzēto ražojumu kopvērtība vai kopapjoms uzraudzības dokumentā uzrādīto kopvērtību vai kopapjomu pārsniedz mazāk nekā par 5 %, tas neliedz šos ražojumus laist brīvā apgrozībā. Komisija, uzklausījusi Komitejā paustos viedokļus, kā arī ņemot vērā ražojumu veidu un citas attiecīgo darījumu īpašās iezīmes, var noteikt citus procentus, kas parastos apstākļos tomēr nepārsniedz 10 %.

5. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizēšanas noteikumi ir spēkā attiecībā uz konkrētajiem darījumiem. Uzraudzības dokumentus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pēc tam, kad beidzies termiņš, kuru nosaka vienlaikus un saskaņā ar to pašu procedūru kā uzraudzības pasākumus un kura noteikšanā ņemts vērā ražojumu veids un citas attiecīgo darījumu īpašās iezīmes.

6. Ja atbilstīgi 9. pantam pieņemtais lēmums to prasa, ar ražojumu izcelsmes sertifikātiem jāpierāda to ražojumu izcelsme, kuri ir Kopienas uzraudzībā. Šis punkts neierobežo citus noteikumus, kas attiecas uz jebkāda šāda sertifikāta uzrādīšanu.

7. Ja ražojumiem, kas ir Kopienas iepriekšējā uzraudzībā, kādā dalībvalstī piemēro reģionālus aizsargpasākumus, tad šīs dalībvalsts piešķirta importa atļauja var aizstāt uzraudzības dokumentu.

8. Uzraudzības dokumentu veidlapas un to izrakstus sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu, ko marķē “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un numurē ar 1, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, ko marķē “Kompetentās iestādes eksemplārs” un numurē ar 2, patur iestāde, kas izdod attiecīgo dokumentu. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu kopijas.

9. Veidlapas drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g kvadrātmetrā. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm. Rindstarpām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas). Precīzi ievēro veidlapas izkārtojumu. Pirmā eksemplāra, t. i., paša uzraudzības dokumenta, abām pusēm fonā ir dzeltens drukāts gijošēts raksts, lai atklātu jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus.

10. Par veidlapu drukāšanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var drukāt arī iespiedēji, ko norīkojusi dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par dalībvalsts norīkojumu. Uz katras veidlapas ir norāde par iespiedēja nosaukumu un adresi vai marķējums, pēc kura iespiedēju var identificēt.

Ja tas ir Kopienas interesēs un ja var izveidoties 15. panta 1. punktā paredzētais stāvoklis, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var:

Ja uz kāda ražojuma importu neattiecas iepriekšēja Savienības uzraudzība, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un saskaņā ar 17. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Savienības reģionos.

1. Ražojumus, kam piemēro reģionālu uzraudzību, attiecīgajā reģionā var laist brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) norīkota kompetentā iestāde izdod tādu dokumentu par jebkuru vajadzīgo apjomu bez maksas ilgākais piecās darbdienās no dienas, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu, neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentajā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizācijas noteikumi ir spēkā attiecībā uz konkrētajiem darījumiem.

1. Kopienas vai reģionālas uzraudzības gadījumā dalībvalstis katra mēneša pirmajās 10 dienās dara Komisijai zināmas:

Citādus noteikumus var noteikt vienlaikus un saskaņā ar to pašu procedūru kā uzraudzības pasākumus.

2. Ražojumu veida vai īpašu apstākļu dēļ Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas ierosmes var grozīt šīs informācijas sniegšanas grafikus.

1. Kad kādu ražojumu importē Kopienā tiktāl palielinātā daudzumā vai saskaņā ar tādiem noteikumiem, ka tiek nodarīts vai var tikt nodarīts nopietns kaitējums līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Kopienā, Komisija Kopienas interešu aizsardzības nolūkā var pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes mainīt importa noteikumus attiecībā uz minēto ražojumu, nosakot, ka to var laist brīvā apgrozībā vienīgi pēc tam, kad uzrādīta importa atļauja, ko izdod saskaņā ar tādiem noteikumiem un ievērojot tādus ierobežojumus, kādus nosaka Komisija.

2. Pieņemtos pasākumus tūlīt dara zināmus dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.

3. Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc šo pasākumu stāšanās spēkā. Saskaņā ar 17. pantu tos var attiecināt tikai uz vienu vai vairākiem Kopienas reģioniem.

Šādi pasākumi tomēr neliedz laist brīvā apgrozībā ražojumus, kuri jau ir ceļā uz Kopienu, ar noteikumu, ka šo ražojumu galamērķi nevar mainīt un ka ražojumiem, ko atbilstīgi 10. un 13. pantam brīvā apgrozībā drīkst laist, tikai uzrādot uzraudzības dokumentu, faktiski ir pievienots šāds dokuments.

4. Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 4. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru vai steidzamos gadījumos saskaņā ar 4. panta 4. punktu, pieņem lēmumu ilgākais piecās darba dienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

1. Komisija jo īpaši 15. panta 1. punktā minētajā situācijā var pieņemt piemērotus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 4. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja, pamatojoties uz 8. pantā minētajiem faktoriem, izrādās, ka vienā vai vairākos Kopienas reģionos stāvoklis atbilst nosacījumiem, kas pieņemti, lai varētu veikt pasākumus saskaņā ar IV nodaļu un 15. pantu, Komisija, izvērtējusi dažādus risinājumus, izņēmuma kārtā var atļaut īstenot uzraudzību vai aizsargpasākumus šajā reģionā vai reģionos, ja tā uzskata, ka šādi attiecīgajā līmenī īstenoti pasākumi ir piemērotāki nekā visā Kopienā īstenoti pasākumi.

Minētajiem pasākumiem jābūt īslaicīgiem un pēc iespējas mazāk jātraucē iekšējā tirgus darbība.

Minētos pasākumus pieņem saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas attiecīgi 9. un 15. pantā.

1. Ja darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsardzības pasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komisija var vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc savas iniciatīvas:

Ja Komisija uzskata, ka pasākuma piemērošana vēl ir vajadzīga, tā attiecīgi informē dalībvalstis.

2. Ja Komisija uzskata, ka jāatceļ vai jāgroza kāds IV un V nodaļā minētais uzraudzības pasākums vai aizsardzības pasākums, tā saskaņā ar 4. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru atceļ vai groza pasākumu.

1. Šī regula neliedz pildīt saistības, ko uzliek īpaši noteikumi starp Kopienu un trešām valstīm noslēgtos nolīgumos.

2. Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot:

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem vai formalitātēm, ko tās paredz ieviest vai grozīt saskaņā ar šo punktu. Ārkārtējas steidzamības gadījumā valstu paredzētos pasākumus vai formalitātes dara zināmas Komisijai tūlīt pēc to pieņemšanas.

Komisija informāciju par šīs regulas īstenošanu iekļauj gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu iekļauj gada ziņojumā, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 ( 9 ) 22.a pantu.

1. Šī regula nav pretrunā ar lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas izveides instrumentiem vai Kopienas vai valstu administratīviem noteikumiem, kuru pamatā ir minētie instrumenti, vai arī ar īpašiem instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 308. pantu un ko piemēro apstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Šī regula papildina minētos instrumentus.

2. Ja uz ražojumiem attiecas šā panta 1. punktā minētie instrumenti, tad 9. līdz 14. pants un 18. pants neattiecas uz ražojumiem, par kuriem Kopienas noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm prasa licences vai citus importa dokumentus.

Šīs regulas 15., 17. un 18. pants neattiecas uz ražojumiem, kuriem šie noteikumi paredz piemērot importa kvantitatīvos ierobežojumus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

ATCELTĀ REGULA AR TĀS TURPMĀKO GROZĪJUMU SARAKSTU

Padomes Regula (EK) Nr. 519/94 (OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1921/94 (OV L 198, 30.7.1994., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 538/95 (OV L 55, 11.3.1995., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 839/95 (OV L 85, 19.4.1995., 9. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 139/96 (OV L 21, 27.1.1996., 7. lpp.)	Tikai 2. pants
Padomes Regula (EK) Nr. 168/96 (OV L 25, 1.2.1996., 2. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 752/96 (OV L 103, 26.4.1996., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1897/96 (OV L 250, 2.10.1996., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 847/97 (OV L 122, 14.5.1997., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1138/98 (OV L 159, 3.6.1998., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 427/2003 (OV L 65, 8.3.2003., 1. lpp.)	Tikai 22. panta 1. un 2. punkts
Komisijas Regula (EK) Nr. 110/2009 (OV L 37, 6.2.2009., 4. lpp.)

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 519/94	Šī regula
1. panta 1. un 2. punkts	1. panta 1. un 2. punkts
1. panta 4. punkts	—
2. pants	2. pants
3. panta pirmais teikums	3. panta 1. punkts
3. panta otrais teikums	3. panta 2. punkts
4. pants	4. pants
5. panta 1. punkta ievadfrāze	5. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāzes sākumdaļa
5. panta 1. punkta a) apakšpunkts	5. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāzes beigu daļa un a), b) un c) apakšpunkts
5. panta 1. punkta b) apakšpunkts	5. panta 1. punkta otrā daļa
5. panta 2. līdz 6. punkts	5. panta 2. līdz 6. punkts
6. pants	6. pants
7. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkta a) apakšpunkts	7. panta 2. punkts
7. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa	7. panta 3. punkta pirmā daļa
7. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa	7. panta 3. punkta otrā daļa
7. panta 3. punkts	7. panta 4. punkts
7.panta 4. punkts	7.panta 5. punkts
8. līdz 14. pants	8. līdz 14. pants
15. panta 1. un 2. punkts	15. panta 1. un 2. punkts
15. panta 3. punkta a) apakšpunkts	15. panta 3. punkta pirmā daļa
15. panta 3. punkta b) apakšpunkts	15. panta 3. punkta otrā daļa
15. panta 4., 5. un 6. punkts	15. panta 4., 5. un 6. punkts
16., 17. un 18. pants	16., 17. un 18. pants
19. panta 1. punkts	19. panta 1. punkts
19. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievadfrāze	19. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze
19. panta 2. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts	19. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts
19. panta 2. punkta b) apakšpunkts	19. panta 2. punkta otrā daļa
20. pants	20. pants
21. pants	—
22. pants	—
23. pants	—
—	21. pants
24. pants	22. pants
I pielikums	I pielikums
IV pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

( 7 ) Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011, 13. lpp.).

( 9 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris), par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009, 51. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 37/2014 (2014. gada 15. janvāris),	L 18	1	21.1.2014