Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

turpmāk attiecīgi “Kopiena” un “Šveice” un kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, turpmāk “1990. gada Nolīgums”,

tā kā būtu jāpaplašina 1990. gada Nolīguma darbības joma, tajā iekļaujot muitas drošības pasākumus, attiecīgi pievienojot jaunu nodaļu par šo jautājumu,

tā kā skaidrības un lielākas tiesiskās drošības interesēs 1990. gada Nolīgums ir ietverts šajā Nolīgumā, kas nomainīs 1990. gada Nolīgumu,

ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 1972. gada 22. jūlijā,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1984. gada 9. aprīlī Luksemburgā pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstis, un Eiropas Kopienu Komisija, un paziņojumu par dinamiskas Eiropas Ekonomikas zonas izveidi, lai sekmētu savu valstu labklājību, ko 1988. gada 2. februārī Briselē pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstu ministri,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir ratificējušas Starptautisko konvenciju par preču robežkontroles saskaņošanu,

paturot prātā vajadzību saglabāt esošo pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanas līmeni, precēm šķērsojot Kopienas un Šveices robežu, un tādējādi nodrošināt netraucētu tirdzniecību starp abām pusēm,

tā kā šāda vienkāršošana būtu jāievieš pakāpeniski,

tā kā veterināro un fitosanitāro kontroli tagad reglamentē 1999. gada 21. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

atzīstot, ka nosacījumus, ar kuriem veic pārbaudes un formalitātes, var pilnībā saskaņot, nekaitējot to mērķiem, pareizai izpildei vai efektivitātei,

tā kā nedrīkst pieļaut tādu šā nolīguma noteikumu interpretāciju, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām jāpilda saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem,

tā kā Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt katra savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kas atbilst pieņemtajiem pasākumiem atbilstīgi Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem,

tā kā ir vēlams, lai ar Šveici notiktu konsultācijas par Kopienas noteikumu attīstību attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, lai tā piedalītos attiecīgajā darbā Muitas kodeksa komitejā, kas izveidota ar 247.a pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un būtu informēta par šādu noteikumu īstenošanu,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās uzlabot to teritorijā ievesto vai no tām izvesto preču tirdzniecības drošību, nekavējot tirdzniecības plūsmu,

tā kā Līgumslēdzēju pušu interesēs ir ieviest līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus tādu preču pārvadāšanai, ko ieved no vai izved uz trešām valstīm,

tā kā šie muitas drošības pasākumi attiecas uz datu pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšanu drošības nolūkos, ar drošību saistīta riska pārvaldību un atbilstīgām muitas pārbaudēm, kā arī atzīta uzņēmēja statusa piešķiršanu savstarpēji atzītos drošības nolūkos,

tā kā Šveice nodrošina atbilstīgu personas datu aizsardzības līmeni,

tā kā attiecībā uz muitas drošības pasākumiem ir lietderīgi paredzēt atbilstīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, ietverot attiecīgo noteikumu piemērošanas apturēšanu, ja vairs netiek nodrošināts muitas drošības pasākumu līdzvērtīgums,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

Neskarot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumiem, kuri ir noslēgti starp Kopienu un Šveici, šis nolīgums attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvadājumiem, šķērsojot Šveices un Kopienas robežu, kā arī uz muitas drošības pasākumiem, ko piemēro tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm.

Šis nolīgums neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm, kas saistītas ar kuģiem un gaisakuģiem kā transporta līdzekļiem; tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras tiek pārvadātas ar minētajiem transporta līdzekļiem.

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, Kopienas muitas teritorijai un, no otras puses, Šveices muitas teritorijai un tās muitas anklāviem.

Šo nolīgumu piemēro arī Lihtenšteinas Firstistē, kamēr to ar Šveici saista muitas savienības līgums.

Izlases pārbaudes un formalitātes, kas nav muitas drošības pārbaudes, kuras minētas III nodaļā

Ja vien šajā nolīgumā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

—

dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un pēc iespējas vienā vietā,

—

pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

Lai piemērotu 1. punkta otro ievilkumu, veicot izlases pārbaudes, par pamatu pieņem to sūtījumu kopskaitu, kuri šķērso robežkontroles punktu, tiek uzrādīti muitas punktam vai citai pārbaudes iestādei noteiktā laikposmā, nevis preču kopskaitu, kas veido katru sūtījumu.

Līgumslēdzējas puses preču nosūtīšanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu importam, tranzītam un eksportam.

Līgumslēdzējas puses cenšas izvietot muitas punktus, tostarp to teritoriju iekšienē izvietotās muitas iestādes, tā, lai vislabāk ievērotu uzņēmēju prasības.

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās iestādes skaidri izteiktā veidā ir deleģējušas pilnvaras un ir dota atļauja rīkoties kompetento iestāžu vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, ciktāl tas attiecas uz nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu, dokumentu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina, lai būtu pieejami šo pārbaužu veikšanai vajadzīgie līdzekļi.

Lai īstenotu šo nolīgumu un neskarot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas puses preču importa vai ienākošā preču tranzīta gadījumā atzīst otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un to sagatavotos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.

Ja to atļauj satiksmes plūsmas intensitāte, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka:

robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai:

—

robežas var šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstīgām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimību izplatību vai aizsargātu dzīvniekus,

—

pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transporta līdzekļu kustību un to preču pārvadājumiem, kam nepiemēro muitas tranzīta procedūru, var veikt no pirmdienas līdz piektdienai ne mazāk kā desmit stundas bez pārtraukuma un sestdienās ne mazāk kā sešas stundas bez pārtraukuma, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas;

ja preces un transportlīdzekļus pārvadā ar gaisa transportu, a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto darba laiku pielāgo tā, lai tas atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā to vajadzības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

Ja tās pašas pierobežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, Līgumslēdzējas puses var kopīgi vienoties, ka attiecībā uz konkrētiem šādiem punktiem notiks atkāpe no 1. punkta ar noteikumu, ka šajā zonā ir pieejami citi punkti efektīvai preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar minēto šā panta punktu.

Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu noteiktajiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja to īpaši pieprasa darba laikā ar attaisnojošiem iemesliem, ar nosacījumu, ka attiecīgos gadījumos tiek samaksāts par šādi sniegtajiem pakalpojumiem.

Līgumslēdzējas puses cenšas visos robežkontroles punktos, kuros vien tas ir tehniski iespējams un kuros to attaisno satiksmes plūsmas intensitāte, izveidot ātrās joslas, kas ir paredzētas precēm, kurām piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām tām precēm, kam piemēro pārbaudes un formalitātes, kuras nepārsniedz prasības, kas ir attiecinātas uz muitas tranzīta procedūrai pakļautajām precēm.

Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, un tādējādi garantēt līdzvērtīgu drošības un drošuma līmeni pie to ārējām robežām.

Līgumslēdzējas puses atturas piemērot muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.

Pirms jebkura nolīguma noslēgšanas ar trešo valsti tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu saderību ar Nolīgumu, īpaši, ja paredzamajā nolīgumā ir ietverti noteikumi, ar kuriem atkāpjas no šajā nodaļā minētajiem muitas drošības pasākumiem.

Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu bez apstāšanās minētajās teritorijās.

Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras izved no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām uz trešām valstīm, uzrāda izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu bez apstāšanās minētajās teritorijās.

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās vai pirms izvešanas no tām.

Ja ir spēkā pienākums iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, kuras ieved Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās vai izved no tām, bet šī deklarācija nav iesniegta, viena no 5. vai 6. punktā minētajām personām nekavējoties iesniedz šādu deklarāciju vai, ja saņemta muitas dienestu atļauja, tās vietā iesniedz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, kurā iekļauj vismaz tās ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai. Tādos apstākļos muitas dienesti šīm precēm veic riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām, pamatojoties uz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.

Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kuras ir atbildīgas par izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī precizē kompetentās iestādes, kuras saņem šādas deklarācijas.

Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.

Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:

importētājs vai preču saņēmējs, vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas pārvadātājs;

jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu pirmajai ievešanas muitas iestādei.

Konkrētos gadījumos, kad no pirmajā daļā minētajām personām nevar iegūt visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei drošības un drošuma vajadzībām, citām personām, kurām ir šīs ziņas un attiecīgas tiesības tās sniegt, var tikt noteikta prasība sniegt šīs ziņas.

Katra persona, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, atbild par ziņām, ko tā ir iesniegusi.

Atkāpjoties no šā panta 6. punkta, līdz I pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas datumiem katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī līdzekļus tās iesniegšanai, ar to saistītās informācijas apmaiņai un tās labošanas un/vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai.

Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var noteikt gadījumus, kuros muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja:

muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā ir iekļautas visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai; un

aizstājējdeklarāciju iesniedz, pirms ir beidzies termiņš ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kompetentajā muitas iestādē.

Šā Nolīguma I pielikums nosaka:

—

elektronisko sistēmu saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju,

—

ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas formu un saturu,

—

izņēmumus, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija,

—

ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vietu,

—

ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņus,

—

tehniskos noteikumus attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai izmantotajām elektroniskajām sistēmām,

—

finansēšanas kārtību saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, ko paredz Importa kontroles sistēmas 2 īstenošana un darbība,

—

jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu.

Līgumslēdzēja puse atbilstīgi II pielikumā noteiktajiem kritērijiem drošības nolūkos piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā, un Šveices gadījumā – tās muitas eksklāvos Samnaun un Sampuoir.

Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli drošības jomā.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši, īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.

Nolīguma II pielikums nosaka:

—

noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu, jo īpaši šā statusa piešķiršanas kritērijus un to piemērošanas nosacījumus,

—

piešķiramo atvieglojumu veidu,

—

noteikumus par atzītā uzņēmēja statusa apturēšanu, anulēšanu un atcelšanu,

—

kārtību, kādā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju par to atzītajiem uzņēmējiem,

—

jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

Ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole un ar drošību un drošumu saistīta riska pārvaldība

Tāda ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu noteiktiem kritērijiem, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.

Ar drošību un drošumu saistītu muitas kontroli veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem. Šveices muitas dienests, piedaloties 23. pantā minētajā Muitas kodeksa komitejā, palīdz noteikt kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas saistībā ar ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņām. Kontroli, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citu muitas kontroli.

Līgumslēdzējas puses izmanto kopēju riska pārvaldības sistēmu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir saistīta ar risku, informāciju par kopēju riska kritēriju un standartu, kopēju prioritāro kontroles jomu un muitas krīžu pārvarēšanas īstenošanu un par riska analīzes rezultātiem un kontroles rezultātiem.

Līgumslēdzējas puses atzīst to ar drošību un drošumu saistīto riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.

Apvienotā komiteja pieņem jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

Apvienotā komiteja nosaka, kā Līgumslēdzējām pusēm jāuzrauga šīs nodaļas īstenošana un jāpārbauda atbilstība tās noteikumiem, kā arī noteikumiem Nolīguma pielikumos.

Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:

—

regulāri izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu un jo īpaši muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu,

—

veicot pārskatīšanu, lai uzlabotu tās piemērošanu vai grozītu tās noteikumus tā, lai šī nodaļa labāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem,

—

organizējot tematiskas sanāksmes starp abu Līgumslēdzēju pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru revīziju, tostarp apmeklējumus uz vietas.

Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas uzņēmēju tiesības.

Uz informācijas apmaiņu, ko Līgumslēdzējas puses savā starpā īsteno atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem, attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgajos saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos. Personas datu nosūtīšana atbilst nododošās Līgumslēdzējas puses piemērojamo datu aizsardzības tiesību aktu prasībām.

Jo īpaši šo informāciju nedrīkst tālāk nodot personām, kas nav saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi Nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts un reģionālā vai vietējā līmenī starp iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

Katra Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz šo pusi attiecas, gādā, lai personas, kas iesaistītas šajā nolīgumā aprakstītajā tirdzniecībā, var ātri informēt kompetentās iestādes par jebkādām problēmām, kas radušās, šķērsojot robežas.

Sadarbība, kas minētā 1. punktā, jo īpaši ietver:

robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstīgi pārvadājumu vajadzībām;

robežkontroles punktu pārveidi, ja iespējams, blakus izvietojot pārbaudes punktus;

robežas abās pusēs izvietoto robežkontroles punktu un iestāžu atbildības sfēras saskaņošanu;

piemērotu risinājumu meklēšanu paziņotajām problēmām.

Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai saskaņotu darba laiku dažādām struktūrvienībām, kuras veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

Paziņošana par jaunām pārbaudēm un formalitātēm, kas nav ietvertas III nodaļā minētajos muitas drošības pasākumos

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti jomā, uz ko neattiecas III nodaļa, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai pasākumi, kas veikti robežu šķērsošanas atvieglošanai, netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs to pienācīgai veikšanai. Tādēļ tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos preču un dokumentu, kas saistīti ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, apstrādes noteikumus tā, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.

To valstu kompetentās iestādes, kuru teritorijā atgadās nopietni preču pārvadāšanas traucējumi, kas var apdraudēt atvieglotu un paātrinātu robežu šķērsošanu, nekavējoties informē citu valstu kompetentās iestādes, kuras skar minētie traucējumi.

Katras skartās valsts kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo Apvienotajai komitejai, kura vajadzības gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

Lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecības norisi starp Līgumslēdzējām pusēm un atvieglotu visu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, attiecīgo valstu muitas iestādes, atbildot uz pieprasījumu vai uzskatot, ka tas ir otras Līgumslēdzējas puses interesēs, pēc savas iniciatīvas sniedz viena otrai visu pieejamo informāciju (tostarp administratīvā kārtā iegūtos datus un ziņojumus), kas var noderēt šā nolīguma pienācīgai īstenošanai.

Palīdzību var pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atteikt, ja pieprasījumu saņēmusī valsts uzskata, ka šāda palīdzība apdraud tās drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiski svarīgas intereses vai liek izpaust rūpniecības, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

Ja palīdzība tiek pārtraukta vai liegta, lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo valstij, kas izteikusi pieprasījumu.

Ja kādas valsts muitas iestāde pieprasa tādu palīdzību, ko tā pati nespētu sniegt, ja tai to pieprasītu, tā šo faktu norāda prasījumā. Muitas iestāde, kas šādu pieprasījumu saņem, ir kompetenta lemt par pieprasījuma izpildi.

Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, izmanto vienīgi šā nolīguma mērķiem, un saņēmēja valsts nodrošina tai tādu pašu aizsardzību, kādu šīs valsts tiesību akti paredz līdzīga rakstura informācijas aizsardzībai. Šādu informāciju citiem nolūkiem izmanto ar tā muitas dienesta rakstisku atļauju, kas to sniedzis, un attiecībā uz šo informāciju ievēro visus šā dienesta noteiktos ierobežojumus.

Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kurā pārstāvētas Līgumslēdzējas puses.

Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

Apvienotā komiteja rīko sanāksmes pēc vajadzības, bet vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā inter alia paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru noteikšanas kārtība.

Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu apakškomiteju vai darba grupu, kas varētu palīdzēt tās pienākumu veikšanā.

Attiecīgo valstu kompetentās iestādes var izveidot jebkādu apspriežu grupu, kas atbildīga par praktisku, tehnisku vai organizatorisku jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.

Apspriežu grupas, kas minētas 1. punktā, pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma rīko sanāksmi, kad vien tas nepieciešams. Atbildīgās Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par savām apspriedēm.

Apvienotā komiteja ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldi un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus.

Pieņemot lēmumu, Apvienotā komiteja var grozīt III nodaļu un pielikumus.

Papildus šajā nolīgumā konkrēti paredzētajiem jautājumiem tā pieņem lēmumus par tehnisku un administratīvu pasākumu īstenošanu, lai samazinātu pārbaudes un formalitātes.

Līgumslēdzējas puses lēmumus īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par pieredzi, kas gūta tā īstenošanā, un Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, ko reglamentē III nodaļa, tā neformāli prasa Šveices ekspertu viedokli tādā pašā veidā, kādā tā prasa dalībvalstu ekspertu viedokli.

Kad Eiropas Komisija nosūta savu priekšlikumu dalībvalstīm vai Eiropas Savienības Padomei, tā nosūta kopiju Šveicei.

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

Laikā līdz Kopienas akta pieņemšanai Līgumslēdzējas puses atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā, ja to pieprasa kāda no pusēm, notiekot nepārtrauktam informācijas apmaiņas un konsultāciju procesam.

Lēmumi par III nodaļas grozījumiem, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā attiecīgo Kopienas tiesību aktu attīstību jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai ļautu tos īstenot vienlaikus ar grozījumiem Kopienas tiesību aktos, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nav iespējams pieņemt, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, lēmuma projektā paredzētie grozījumi, kas iesniegti Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai, tiek piemēroti provizoriski, tiklīdz tas ir iespējams, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Līgumslēdzējas puses sadarbojas informācijas apmaiņas un apspriežu posmā, lai procesa noslēgumā atvieglotu lēmuma pieņemšanu Apvienotajā komitejā.

Kopiena nodrošina Šveices ekspertu dalību sēdēs novērotāja statusā jautājumos, kas tos skar, Muitas kodeksa komitejā, kura palīdz Eiropas Komisijai tās pilnvaru īstenošanā jomās, uz kurām attiecas III nodaļa.

Visas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, neskarot 29. pantu, tiek izskatītas Apvienotajā komitejā, kas cenšas panākt izlīgumu.

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīgumi, ko jebkura no tām noslēgusi ar trešo valsti jomā, uz kuru attiecas III nodaļa, neuzliek saistības otrai Līgumslēdzējai pusei, ja vien Apvienotā komiteja nelemj citādi.

Līgumslēdzējas puses gādā, lai summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot arī banku garantētus vai apstiprinātus starptautiskus čekus tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, ņemot vērā vajadzību atvieglot preču pārvietošanu pāri robežai un vajadzību panākt abpusēji pieņemamus risinājumus, ja ir radušās grūtības sakarā ar minēto noteikumu piemērošanu.

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz priekšlikumu otrai Līgumslēdzējai pusei. Pārskatītais nolīgums stāsies spēkā pēc pušu iekšējo procedūru pabeigšanas.

Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var veikt attiecīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, tostarp šā nolīguma III nodaļas piemērošanas apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro tās nosacījumus vai ka vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums.

Ja jebkāda kavēšanās varētu apdraudēt muitas drošības pasākumu efektivitāti, var pieņemt pagaidu drošības pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās ar noteikumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

Ja vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums, jo nav pieņemti šā nolīguma 22. panta 4. punktā paredzētie grozījumi, kāda no Līgumslēdzējām pusēm var apturēt III nodaļas piemērošanu, sākot ar attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienu, ja vien Apvienotā komiteja, apsvērusi, kā turpināt tās piemērošanu, nelemj citādi.

Šādu pasākumu darbības joma un termiņi ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr situācija neatrisinās un netiek nodrošināts atbilstīgs līdzsvars starp tiesībām un saistībām, kas izriet no šā nolīguma. Līgumslēdzēja puse var lūgt Apvienoto komiteju apspriesties par pasākumu proporcionalitāti un attiecīgā gadījumā lemt par domstarpību izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta III pielikumā. Šādi nevar atrisināt nekādus šā nolīguma noteikumu interpretēšanas jautājumus, kas ir identiski atbilstīgajiem noteikumiem Kopienas tiesību aktos.

Šā nolīguma noteikumi neliek šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumam vai ierobežojumiem, ko noteikušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis un kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzību.

Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums beidz darboties 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Tas stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā ar noteikumu, ka Līgumslēdzējas puses pirms minētās dienas viena otru ir informējušas, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras.

Ja šis nolīgums nestājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc datuma, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, Līgumslēdzējas puses piemēro šo nolīgumu provizoriski no 2009. gada 1. jūlija vai vēlāk, pusēm par to vienojoties.

Šis nolīgums pēc tā stāšanās spēkā aizstāj 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem.

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на двадесет и пети юни две хиляди и девета година.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι πέντε Ιουνίου δύο χιλιάδες εννιά.

Done at Brussels on the twenty-fifth day of June in the year two thousand and nine.

Priimta du tūkstančiai devintų metų birželio dvidešimt penktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-kilencedik év június havának huszonötödik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-ħamsa u għoxrin jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u disgħa.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego piątego czerwca roku tysiące dziewiątego.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäviidentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.

Elektronisko Importa kontroles sistēmu 2 (IKS 2) izmanto:

ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un citas informācijas, kas saistīta ar minētajām deklarācijām, kas saistīta ar riska analīzi muitas drošības un drošuma vajadzībām, tostarp palīdzību aviācijas drošības jomā, un kas saistīta ar pasākumiem, kuri veicami, pamatojoties uz minētās analīzes rezultātiem, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai;

informācijas apmaiņai saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādītajām ziņām un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju riska analīzes rezultātiem, saistībā ar citu informāciju, kas nepieciešama minētās riska analīzes veikšanai, un saistībā ar pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz riska analīzi, tostarp ieteikumiem par kontroles vietām un minētās kontroles rezultātiem;

informācijas apmaiņai par kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un izvērtēšanu.

Šajā pielikumā minētās elektroniskās sistēmas pakāpeniskās ieviešanas izstrādes un laidienu datumi ir noteikti Savienības Muitas kodeksa projektā “Importa kontroles sistēma 2” (IKS 2), kas izklāstīts Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ( 1 ).

Līgumslēdzējām iestādēm ieviešanas laikposma sākumā ir jābūt vienlaicīgi gatavām katram laidienam. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas puses var ļaut uzņēmējiem pakāpeniski pieslēgties sistēmai līdz katram laidienam paredzētā ieviešanas posma beigām. Līgumslēdzējas puses savā tīmekļa vietnē publicē termiņus un uzņēmējiem paredzētās instrukcijas.

Uzņēmēji izmanto uzņēmēja vienotu saskarni, ko Līgumslēdzējas puses ir izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas un lai apmainītos ar muitas dienestiem ar saistīto informāciju.

Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var atļaut iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostu vai transporta informācijas sistēmas, ja šīs sistēmas ietver nepieciešamās ziņas un ja šīs ziņas ir pieejamas 7. pantā minētajos termiņos.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija un paziņojums par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos ietver ziņas, kas minētas šajās Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 ( 2 ) B pielikuma slejās:

F10 līdz F16;

F20 līdz F33;

F40 līdz F45;

F50 un F51;

G2.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas atbilst attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm, kas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 ( 3 ) B pielikumā, un tās aizpilda saskaņā ar minētajos pielikumos izklāstītajām piezīmēm.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas var sniegt, vairāk nekā vienai personai iesniedzot vairāk nekā vienu datu kopu.

1. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izmanto pieprasījuma iesniegšanai, lai labotu vai atzītu par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai tajā norādītās ziņas.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa vairāk nekā viena persona, tad katrai no minētajām personām atļauj pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi.

Līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kas reģistrēja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza labošanas vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu, par savu lēmumu to reģistrēt vai noraidīt.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

Saskaņā ar Nolīguma 10. panta 8. punktu līdz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumam Līgumslēdzējas puses attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, var veikt ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz tranzīta deklarāciju, kas saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru ( 4 ) iesniegta Jaunajā datorizētajā tranzīta kontroles sistēmā (NCTS), ieskaitot ar riska analīzi saistītas informācijas apmaiņu starp iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm.

NCTS ir elektroniska sistēma, kas ļauj sazināties Līgumslēdzējām pusēm savā starpā, kā arī Līgumslēdzējām pusēm un uzņēmumiem nolūkā iesniegt muitas deklarāciju par tranzītu, ieskaitot visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai, kā arī ar šīm precēm saistītos paziņojumus.

Pirms šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas Līgumslēdzējas puses izvērtē, vai pēc attiecīgā datuma muitas dienesti var turpināt veikt riska analīzi, pamatojoties uz NCTS ( 5 ) iesniegto tranzīta deklarāciju, kurā ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un vajadzības gadījumā veic izmaiņas Nolīgumā.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

elektroenerģiju;

precēm, ko ieved pa cauruļvadiem;

korespondences priekšmetiem, kas ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;

precēm pasta sūtījumos, ko pārvieto saskaņā ar Pasaules Pasta savienības noteikumiem:

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir Līgumslēdzējas puses valstī, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešā valstī vai trešā teritorijā, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdeņiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;

precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai vienkārša robežas šķērsošana saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem noteikumiem, ja tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

precēm, kurām noformētas ATA un CPD karnetes un kuras nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

precēm, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

ieročiem un militārajam aprīkojumam, ko kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ieved tādas iestādes, kuras atbild par teritorijas militāro aizsardzību, un ko ieved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;

turpmāk minētajām precēm, kas ievestas kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā tieši no tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā:

precēm, kas celtniecības, labošanas, apkopes vai pārveidošanas nolūkā bijušas iebūvētas šajās atkrastes iekārtās;

precēm, ko izmantoja minēto atkrastes iekārtu aprīkošanai;

pārtikas preču krājumiem, ko lietoja vai patērēja uz minētajām atkrastes iekārtām;

nebīstamiem atkritumiem no minētajām atkrastes iekārtām;

precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, ar noteikumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:

ja preces ir sūtījumā, ko pārvadā tāds uzņēmējs vai tāda uzņēmēja atbildībā, kurš sniedz integrētus pakalpojumus, kuros ietverta paku savākšana, pārvadāšana, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā/noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi to atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā, turpmāk “ekspress sūtījumi”, ko pārvadā pa gaisu, – līdz datumam, kas noteikts 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanai;

ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;

precēm, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;

precēm, kas kādas Līgumslēdzējas puses valstī ievestas no Seūtas un Meliļas, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts, Liviņo pašvaldības un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;

šādām precēm uz kuģiem un gaisa kuģiem:

precēm, kas piegādātas, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu šajos kuģos vai gaisa kuģos;

precēm šo kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai;

pārtikai un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;

jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko Līgumslēdzēju pušu zvejas kuģi nozvejojuši ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām;

tādiem kuģiem un uz tiem pārvadātām precēm, kuri ienāk kādas Līgumslēdzējas puses teritoriālajos ūdeņos un kuru vienīgais mērķis ir paņemt uz kuģa krājumus, nepieslēdzoties ostas iekārtām;

mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā līguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kad preces uz laiku izved no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām, pārvadājot tās pa jūru vai gaisu starp diviem šo muitas teritoriju punktiem bez pieturas trešā valstī.

Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kuras kompetencē ir muitas uzraudzība tajā kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas vietā, kur transportlīdzeklis, kas pārvadā preces, ierodas vai – attiecīgā gadījumā – kur tam ir paredzēts ierasties no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk “pirmā ievešanas muitas iestāde”).

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, iesniedzot vairākas datu kopas vai iesniedzot minimuma datu kopu, tad persona nepilnīgu vai minimuma datu kopu iesniedz tajā muitas iestādē, kura pēc personas rīcībā esošās informācijas būtu pirmā ievešanas muitas iestāde. Ja minētajai personai nav zināma vieta Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās, kur paredzēta transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, ierašanās pirmo reizi, tad pirmo ievešanas muitas iestādi var noteikt, vadoties pēc vietas, uz kuru preces ir nosūtītas.

Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var atļaut, ka ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz citā muitas iestādē, ar noteikumu, ka pēdējā nekavējoties paziņo vai elektroniski dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei vajadzīgās ziņas.

Muitas dienesti pēc katra ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesnieguma saņemšanas to reģistrē, nekavējoties informē deklarētāju vai tā pārstāvi par iesnieguma reģistrāciju un paziņo šai personai iesnieguma galveno atsauces numuru un reģistrācijas datumu.

Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, gadījumos, kad ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas nav pārvadātājs, muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrāciju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un ja tam ir piekļuve minētajai elektroniskajai sistēmai.

Ja nav piemērojams neviens no Nolīguma 10. pantā un šā pielikuma 3. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

konteinerkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās;

beramām (lejamām) kravām vai ģenerālkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz četras stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās;

vismaz divas stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās tādām precēm, kas ienāk no:

Grenlandes;

Fēru Salām;

Islandes;

Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras un Vidusjūras ostām;

visām Marokas ostām;

pārvadājumiem, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) apakšpunktu, starp teritoriju, kas atrodas ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām un Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām, ja reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās.

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:

lidojumiem, kuru ilgums ir mazāks nekā četras stundas, – līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;

citiem lidojumiem – vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās.

Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori un ekspress pārvadātāji vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās.

Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, uzņēmēji, kas nav pasta operatori un ekspress pārvadātāji, vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās.

Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ja šā panta 3. un 4. punktā minētajos termiņos ir sniegta tikai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, tad pārējās ziņas sniedz šā panta 2. punktā norādītajos termiņos.

Līdz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumam saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegto ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi Līgumslēdzējas puses valstī un par precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, uzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas, kas atrodas trešā valstī, līdz pirmajai ievešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs muitas iestādes kompetencē;

visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

10.

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajam transportlīdzeklim.

11.

Šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.

12.

Saskaņā ar Nolīguma 9. panta 3. punktā noteikto procedūru šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro gadījumos, ja starptautiskajos nolīgumos par drošību starp Līgumslēdzēju pusi un trešām valstīm noteikts citādi.

Ar drošību un drošumu saistīta riska analīze un ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām

Riska analīzi pabeidz pirms preču ierašanās pirmajā ievešanas muitas iestādē ar noteikumu, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta šā pielikuma 7. pantā noteiktajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts risks vai ir jāveic papildu riska analīze.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta šā pielikuma 7. panta 3. un 4. punktā, saņemšanas.

Pirmā ievešanas muitas iestāde pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:

nekavējoties pēc reģistrēšanas pirmā ievešanas muitas iestāde ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas dara pieejamas to Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem, kuras ir norādītas minētajās ziņās, un to Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem, kuras ir elektroniskajā sistēmā reģistrējušas informāciju saistībā ar drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām;

7. pantā noteiktajos termiņos Līgumslēdzēju pušu, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, muitas dienesti veic drošības un drošuma riska analīzi un, ja tie konstatē risku, tad rezultātus dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei;

pirmā ievešanas muitas iestāde ņem vērā informāciju par riska analīzes rezultātiem, ko snieguši a) apakšpunktā minētie Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti, lai pabeigtu riska analīzi;

pirmā ievešanas muitas iestāde pabeigtās riska analīzes rezultātus dara pieejamus Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem, kuri palīdzēja riska analīzē, un tiem Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem, kuri, iespējams, ir iesaistīti preču pārvietošanā;

pirmā ievešanas muitas iestāde par riska analīzes pabeigšanu informē šādas personas, ja tās ir pieprasījušas, lai tās informē, un tām ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

—

deklarētāju vai tā pārstāvi,

—

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Ja pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa sīkāku informāciju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas tai nepieciešama, lai pabeigtu riska analīzi, tad riska analīze tiek pabeigta pēc minētās informācijas saņemšanas.

Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka preces, kas ievestas pa gaisu, varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tā pieprasa sūtījumu pirms iekraušanas gaisa kuģī, kura galamērķis ir Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas, pārbaudīt kā augsta riska kravu un pastu saskaņā ar 4. punktu pielikumā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu ( 6 ), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

—

deklarētāju vai tā pārstāvi;

—

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.

Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, kas ievestas pa gaisu, vai konteinerkravas, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, varētu radīt tādu nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, tā dod rīkojumu preces neiekraut attiecīgajā transportlīdzeklī.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

—

deklarētāju vai tā pārstāvi;

—

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad no pārvadātāja ir saņemta ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē Līgumslēdzēju pušu muitas dienestus par minēto paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc transportlīdzekļa ierašanās, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču ierašanās.

Pēc riska analīzes pabeigšanas pirmā ievešanas muitas iestāde, nosūtot informāciju 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, var ieteikt vispiemērotāko vietu un vispiemērotākos pasākumus kontroles veikšanai.

Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām Līgumslēdzēju pušu muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanas brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē.

Muitas iestādes, izmantojot šā pielikuma 1. panta 1. punktā minēto sistēmu, citiem Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem dara pieejamus to veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus, ja:

muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai

kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās, vai

tas ir nepieciešams Nolīgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.

Līgumslēdzējas puses Nolīguma 12. panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.

Ja Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās ieved preces, kurām saskaņā ar šā pielikuma 3. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktu, h) līdz m) apakšpunktu, o) un q) apakšpunktu ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas.

10.

Muitai uzrādītās preces var izlaist, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā – veiktie pasākumi.

11.

Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar šā pielikuma 2. panta 3. un 4. punktu. Tādā gadījumā, neskarot šā panta 5. punkta trešajā daļā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc minēto ziņu saņemšanas, ja vien netiek konstatēts risks un nav jāveic papildu riska analīze.

Sākot ar datumu, kas ir noteikts 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanai, gadījumos, kad viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm, ko pārvadā pa gaisu, ir noslēgušas vienu vai vairākus pārvadājuma līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmes, piemēro šādus noteikumus:

persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu;

ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;

pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;

ja persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei.

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, piemēro šādus noteikumus:

minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Līgumslēdzēju pušu valstīm, vai pasta operators pirmajā ievešanas Līgumslēdzējas puses valstī, ja preces šķērso Līgumslēdzēju pušu valstis tranzītā un

pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, piemēro šādus noteikumus:

ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei un

pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājuma līgumus, kam noformēts viens vai vairāki konosamenti, piemēro šādus noteikumus:

persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu;

ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;

pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar to noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tai iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;

persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, un kas tai nav darījis pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti;

ja persona, kas izdod konosamentu, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod konosamentu, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei;

ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod konosamentu, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposmu, ja gaisa kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposmu, ja jūras kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde no minētās sistēmas izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.

IKS 2 sekmē uzņēmumu un Līgumslēdzēju pušu saziņu, kuras nolūks ir izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības, Līgumslēdzēju pušu muitas dienestu veiktu riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām un muitas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt minētos riskus, tostarp ar drošumu un drošību saistītu muitas kontroli, un saziņu starp Līgumslēdzējām pusēm nolūkā izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības.

IKS 2 ietver šādus Savienības līmenī izstrādātus kopīgos komponentus:

uzņēmēju vienotā saskarne;

kopīgs repozitorijs.

Šveice izstrādā valsts līmeņa preču ievešanas sistēmu kā Šveicē pieejamu valsts komponentu.

Šveice var izstrādāt valsts uzņēmēju saskarni kā Šveicē pieejamu valsts komponentu.

IKS 2 izmanto šādiem mērķiem:

ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un labojumu un atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar Nolīguma 10. pantu un šo pielikumu;

no Nolīguma 10. pantā un šajā pielikumā minētajām deklarācijām iegūto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu saņemšanai, apstrādei un glabāšanai;

informācijas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar Nolīguma 10. pantu un šo pielikumu;

informācijas par preču uzrādīšanu Līgumslēdzēju pušu muitas dienestiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar Nolīguma 10. pantu un šo pielikumu;

informācijas par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar Nolīguma 10. un 12. pantu un šo pielikumu;

uzņēmējiem adresēto paziņojumu un informācijas un no uzņēmējiem saņemto paziņojumu un informācijas saņemšanai, apstrādei, glabāšanai un paziņošanai saskaņā ar Nolīguma 10. un 12. pantu un šo pielikumu;

uzņēmēju sniegtās informācijas, ko pieprasa Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar Nolīguma 10. un 12. pantu un šo pielikumu.

IKS 2 izmanto, lai atbalstītu Līgumslēdzēju pušu veiktu Nolīguma 12. pantā minēto kopējo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu, kā arī kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un novērtēšanu.

Uzņēmēju autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot 13. pantā minēto Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (turpmāk “VLPDP”) platformu.

Līgumslēdzēju pušu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Savienības nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantu uzņēmēju vienotā saskarne ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2.

10.

Uzņēmēju vienotā saskarne ir sadarbspējīga ar šā panta 12.–14. punktā minēto IKS 2 kopīgo repozitoriju.

11.

Uzņēmēju vienoto saskarni izmanto, lai iesniegtu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un paziņojumus par ierašanos, pieprasītu to labojumus un atzīšanu par nederīgiem, tos apstrādātu un glabātu un lai veiktu informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm un uzņēmējiem.

12.

Līgumslēdzējas puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju, lai apstrādātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, paziņojumus par ierašanos, informāciju par preču uzrādīšanu, informāciju par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumus par kontroli, lēmumus par kontroli, kontroles rezultātus un informāciju, ar kuru apmainās ar uzņēmējiem.

13.

Līgumslēdzējas puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju ar statistiku un novērtēšanu saistītos nolūkos, kā arī Līgumslēdzēju pušu savstarpējai apmaiņai ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās sniegto informāciju.

14.

IKS 2 kopīgais repozitorijs ir sadarbspējīgs ar uzņēmēju vienoto saskarni, valsts uzņēmēju saskarnēm gadījumos, kad Līgumslēdzējas puses tās ir izstrādājušas, kā arī ar valsts preču ievešanas sistēmām.

15.

Līgumslēdzējas puses muitas dienests pirms riska analīzes drošības un drošuma vajadzībām pabeigšanas izmanto kopīgo repozitoriju nolūkā apspriesties ar otras Līgumslēdzējas puses muitas dienestu atbilstīgi Nolīguma 10. un 12. pantam un šim pielikumam. Līgumslēdzējas puses muitas dienests izmanto kopīgo repozitoriju arī nolūkā apspriesties ar otru Līgumslēdzēju pusi par ieteikto kontroli, par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ieteikto kontroli, un par rezultātiem, kas iegūti, veicot ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, atbilstīgi Nolīguma 10. un 12. pantam un šim pielikumam.

16.

Gadījumos, kad Līgumslēdzējas puses ir izstrādājušas valsts uzņēmēju saskarni, tā saskaņā ar 1. pantu ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2, ja iesniegtā informācija ir adresēta Līgumslēdzējai pusei, kura izmanto valsts uzņēmēju saskarni.

17.

Attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu un paziņojumu par ierašanos iesniegšanu, labojumiem, atzīšanu par nederīgiem, apstrādi un glabāšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm un uzņēmējiem uzņēmēji var izvēlēties izmantot valsts uzņēmēju saskarni, ja tā ir izstrādāta, vai uzņēmēju vienoto saskarni.

18.

Valsts uzņēmēju saskarne, ja tā ir izstrādāta, ir sadarbspējīga ar IKS 2 kopīgo repozitoriju.

19.

Ja Šveice izstrādā valsts uzņēmēju saskarni, tā par to informē Savienību.

20.

Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti izmanto valsts preču ievešanas sistēmu nolūkā apmainīties ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas iegūtas no Nolīguma 10. pantā minētajām deklarācijām, apmainīties ar informāciju un paziņojumiem ar kopīgo repozitoriju saistībā ar informāciju par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un ar informāciju par preču uzrādīšanu, apstrādāt riska analīzes pieprasījumus, apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar riska analīzes rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem, un apstrādāt to.

21.

Valsts preču ievešanas sistēmu izmanto arī gadījumos, kad Līgumslēdzējas puses muitas dienests pieprasa un saņem no uzņēmējiem papildu informāciju.

22.

Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar kopīgo repozitoriju.

23.

Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar valsts līmenī izstrādātajām sistēmām šā panta 20. punktā minētās informācijas izgūšanai.

Kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Savienība. Valsts komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Šveice.

Šveice nodrošina valsts komponentu sadarbspēju ar kopīgajiem komponentiem.

Savienība veic kopīgo komponentu uzturēšanu, un Šveice veic tās valsts komponentu uzturēšanu.

Līgumslēdzējas puses nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.

Savienība var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcijas vai mainītu esošās.

Savienība informē Šveici par izmaiņām, kas veiktas kopīgajos komponentos, un par šo komponentu jauninājumiem.

Šveice informē Savienību par tādām izmaiņām valsts komponentos un tādiem šo komponentu jauninājumiem, kas var ietekmēt kopīgo komponentu darbību.

Līgumslēdzējas puses publisko informāciju par šā panta 6. un 7. punktā paredzētajām izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem.

Īslaicīgu IKS 2 darbības traucējumu gadījumā piemēro Līgumslēdzēju pušu noteikto darbības nepārtrauktības plānu.

10.

Līgumslēdzējas puses viena otru informē par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.

11.

Savienība atbalsta Šveici, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.

Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (jeb “VLPDP”) platforma nodrošina saziņu starp šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām nolūkā nodrošināt Līgumslēdzēju pušu ierēdņiem un uzņēmējiem drošu autorizētu piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

VLPDP platformā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

piekļuves pārvaldības sistēma;

administrācijas pārvaldības sistēma.

VLPDP platformu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:

uzņēmēji – nolūkā piekļūt IKS 2;

Līgumslēdzēju pušu ierēdņi – nolūkā piekļūt IKS 2 kopīgajiem komponentiem un uzturēt un pārvaldīt VLPDP platformu.

Līgumslēdzējas puses izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir mijiedarbībā ar šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām validēt piekļuves pieprasījumus, ko VLPDP platformā iesniedz uzņēmēji.

Līgumslēdzējas puses izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanas un autorizēšanas noteikumus attiecībā uz uzņēmēju identifikācijas datu validēšanu nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

Līgumslēdzējas puses izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

uzņēmēju identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;

drošu apmaiņu ar parakstītiem un šifrētiem uzņēmēju identifikācijas datiem.

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka valsts līmenī reģistrētie dati sakrīt ar kopīgajos komponentos reģistrētajiem datiem un ka tie tiek atjaunināti.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka turpmāk norādītie dati atbilst IKS 2 kopīgajā repozitorijā glabātajiem datiem un tiek atbilstīgi atjaunināti:

valsts līmenī reģistrēti dati, kurus no valsts preču ievešanas sistēmas nosūta uz kopīgo repozitoriju;

dati, kas valsts preču ievešanas sistēmā ir saņemti no kopīgā repozitorija.

Uzņēmējs, kas uzņēmēju vienotajā saskarnē paziņo vai reģistrē IKS 2 kopīgo komponentu datus, var šiem datiem piekļūt vai tos apstrādāt.

IKS 2 kopīgo komponentu datiem:

ko uzņēmējs paziņo Līgumslēdzējai pusei kopīgajā repozitorijā, izmantojot uzņēmēju vienoto saskarni, kopīgajā repozitorijā var piekļūt un tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja puse. Vajadzības gadījumā šī Līgumslēdzēja puse var piekļūt iepriekš minētajai informācijai arī uzņēmēju vienotajā saskarnē, kur šī informācija ir reģistrēta;

ko Līgumslēdzēja puse ir paziņojusi vai reģistrējusi kopīgajā repozitorijā, var piekļūt vai tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja puse;

kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, var piekļūt un tos var apstrādāt arī otra Līgumslēdzēja puse, ja tā ir iesaistīta riska analīzē un/vai kontroles procesā, ar kuru dati ir saistīti, atbilstīgi Nolīguma 10. un 12. pantam un šim pielikumam;

Komisija sadarbībā ar Līgumslēdzējām pusēm 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 11. panta 6. punktā minētajos nolūkos var piemērot apstrādi. Šādas apstrādes rezultātiem var piekļūt Komisija un Līgumslēdzējas puses.

Līgumslēdzējas puses var piekļūt IKS 2 kopīgā komponenta datiem, kurus kopīgajā repozitorijā ir reģistrējusi Savienība. Šos datus var apstrādāt Savienība.

Kopīgo komponentu sistēmas īpašniece ir Savienība.

Šveices valsts komponentu sistēmas īpašniece ir Šveice.

Savienība nodrošina kopīgo komponentu drošību, un Šveice nodrošina tās valsts komponentu drošību.

Iepriekš minētajos nolūkos Līgumslēdzējas puses veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;

atklātu ikvienu a) un b) apakšpunktā minēto darbību.

10.

Līgumslēdzējas puses viena otru informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt elektronisko sistēmu drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.

11.

Līgumslēdzējas puses nosaka drošības plānus attiecībā uz visām sistēmām.

12.

IKS 2 komponentos reģistrētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc to reģistrēšanas. Līgumslēdzējas puses var glabāt datus ilgāk, ja tā noteikts attiecīgos valsts tiesību aktos.

Attiecībā uz IKS 2 un VLPDP saistībā ar tajās glabāto personas datu apstrādi

Savienība nodrošina Šveices ekspertiem iespēju novērotāju statusā piedalīties Muitas ekspertu grupas un attiecīgo darba grupu sanāksmēs, kurās aplūko jautājumus saistībā ar IKS 2 izstrādi, uzturēšanu un pārvaldību. Savienība katrā gadījumā atsevišķi pieņem lēmumu par Šveices ekspertu dalību tādu darba grupu sanāksmēs, kurās ir pārstāvētas tikai dažas Savienības dalībvalstis un kuras ziņo Muitas ekspertu grupai.

Finansēšanas kārtība saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, kas izriet no

IKS 2 īstenošanas un darbības Saistībā ar Šveices iekļaušanu IKS 2 lietotāju vidū, kā arī ņemot vērā III nodaļu un šo pielikumu, šī finansēšanas kārtība (turpmāk “kārtība”) paredz ar IKS 2 saistītas Līgumslēdzēju pušu sadarbības elementus.

Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai pārvadājuma dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijā sniedz ziņas, kas attiecībā uz šo deklarāciju ir noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikuma 3. nodaļas A1 un A2 slejā, un nodrošina minēto ziņu atbilstību Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 B pielikumā noteiktajiem attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm. Deklarāciju aizpilda saskaņā ar iepriekš minētajos pielikumos sniegtajām piezīmēm. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju autentificē persona, kas to aizpildīja.

Muitas dienesti atļauj iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:

ja nedarbojas muitas dienestu datorizētā sistēma;

ja personas, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, elektroniskais pieteikums nedarbojas – ar noteikumu, ka muitas dienesti piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldību kā izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas noformēta papīra formā, paraksta persona, kas to aizpildīja. Šādām izvešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra formā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.

Katra Līgumslēdzēja puse nosaka nosacījumus un procedūras, saskaņā ar kurām persona, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, pēc tās iesniegšanas var labot vienu vai vairākas deklarācijā sniegtās ziņas.

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

elektroenerģija;

preces, ko izved pa cauruļvadiem;

korespondences priekšmeti, kas ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;

preces pasta sūtījumos, ko pārvieto saskaņā ar Pasaules Pasta savienības noteikumiem;

preces, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, vienkārši šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem tiesību aktiem, izņemot paletes, konteinerus, transportlīdzekļus, kā arī minētajiem priekšmetiem paredzētas rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, ko pārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

preces, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

preces, kurām noformētas ATA un CPD karnetes;

preces, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

ieroči un militārais aprīkojums, ko no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas izved tādas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju pušu militāro aizsardzību, un ko izved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;

šādas preces, kas izvestas no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas tieši uz tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā:

preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu celtniecībai, labošanai, apkopei vai pārveidošanai;

preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu aprīkošanai;

pārtikas preču krājumi, ko paredzēts lietot vai patērēt uz atkrastes iekārtām;

preces, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;

preces, kuras piegādā, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu kuģos vai gaisa kuģos, preces kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai, kā arī pārtika un citi priekšmeti, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;

mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

preces, kas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām nosūtītas uz Seūtu un Meliļu, Helgolandi, Sanmarīno Republiku, Vatikāna Pilsētvalsti, Liviņo pašvaldībām un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;

preces, ko pārvadā kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju pušu ostām, starplaikā nepiestājot nevienā ostā ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām;

preces, ko pārvadā gaisa kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju pušu lidostām, starplaikā nenolaižoties nevienā lidostā ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām.

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā Nolīguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Līgumslēdzējas puses nepieprasa preču izvešanas kopsavilkuma deklarāciju šādos gadījumos:

ja kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju pušu ostām, piestāj ostā ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām un preces minētajā ostā netiek izkrautas no kuģa;

ja gaisa kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju pušu lidostām, nolaižas lidostā ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām un preces minētajā lidostā netiek izkrautas no gaisa kuģa;

ja ostā vai lidostā preces neizkrauj no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās un ar ko tās izvedīs no minētajām teritorijām;

ja preces tika iekrautas iepriekšējā ostā vai lidostā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās, kur tika iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija vai kur bija piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju, un paliek tajā transportlīdzeklī, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām;

ja tādas preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kam piemērota brīvās zonas procedūra, no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai dzelzceļa vagonos, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

pārkraušana ir uzsākta 14 dienu laikā no preču uzrādīšanas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem vai izņēmuma gadījumos – ilgākā laikā, ko atļāvuši muitas dienesti tādos gadījumos, kad 14 dienu laikposms konkrētajos apstākļos nav bijis pietiekams;

muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm;

pārvadātājam nav informācijas par preču galamērķa un saņēmēja maiņu;

ja preces ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās, bet kompetentais muitas dienests tās nav pieņēmis, un tās ir nekavējoties nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti.

Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā veic to preču izvešanas formalitātes, kuras paredzēts izvest uz trešām valstīm. Tomēr muitas eksporta deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešo valsti. Abos gadījumos kompetentā iestāde veic ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, kā arī ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, ko uzskata par nepieciešamu.

Ja preces izved no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, un ja pēc eksporta formalitātēm veic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, 18. panta 2. punktā minēto datu pārsūtīšanai otras Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm izmanto NCTS.

Šādā gadījumā pirmās Līgumslēdzējas puses muitas iestāde dara pieejamus tās veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus otras Līgumslēdzējas puses muitas dienestam, ja:

muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku vai

tas ir nepieciešams Nolīgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.

Līgumslēdzējas puses Nolīguma 12. panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.

Atkāpjoties no 1. punkta un izņemot gaisa pārvadājumus, ja preces izved no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, un pēc eksporta formalitātēm neveic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tieši otras Līgumslēdzējas puses kompetentajā izvešanas muitas iestādē, ja preces galu galā izved uz trešo valsti.

Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

jūras pārvadājumu gadījumā:

konteinerkravu pārvadājumiem, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās izvedīs no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām;

konteinerkravu pārvadājumiem starp Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām un Grenlandi, Fēru salām vai Islandi vai Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras vai Vidusjūras ostām un visām Marokas ostām – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās esošas ostas;

tādiem konteinerkravu pārvadājumiem starp Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām un teritoriju ārpus Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām, kuros viens reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās esošas ostas;

tādiem pārvadājumiem, kas nav konteinerkravu pārvadājumi, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās esošas ostas;

gaisa pārvadājumiem – vismaz 30 minūtes pirms izlidošanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijās esošas lidostas;

autoceļu pārvadājumiem un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem – vismaz vienu stundu pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas;

dzelzceļa pārvadājumiem:

ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas līdz izvešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā 2 stundas, – vismaz 1 stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir izvešanas muitas iestādes kompetencē;

visos citos gadījumos – vismaz 2 stundas pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.

Šādos gadījumos izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš ir termiņš, ko piemēro tam aktīvajam transportlīdzeklim, kuru izmanto pārvadājumam ārā no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām:

ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar citu transportlīdzekli, no kura tās tiek pārkrautas pirms Līgumslēdzēju pušu muitas teritoriju atstāšanas (intermodālie pārvadājumi);

ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar tādu transportlīdzekli, kurš Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas atstāj, atrodoties uz aktīvā transportlīdzekļa (kombinētie pārvadājumi).

Šā panta 1. un 2. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.

Neatkarīgi no 1. un 2. punkta katra Līgumslēdzēja puse var noteikt atšķirīgus termiņus:

to pārvadājumu gadījumā, kas minēti 20. panta 2. punktā, lai varētu veikt uzticamu riska analīzi un pārtvert sūtījumus nolūkā veikt ar drošību un drošumu saistītas muitas pārbaudes;

starptautiska nolīguma par drošību gadījumā, kas noslēgts starp šo Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti, ievērojot šā Nolīguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Kritēriju, kas noteikts 1. panta a) punktā, uzskata par izpildītu, ja:

administratīva vai tiesu iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kurā būtu secināts, ka kāda no b) apakšpunktā minētajām personām pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījusi tiesību aktu muitas jomā vai nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, un

neviena no turpmāk minētajām personām attiecīgā gadījumā nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību:

pieteikuma iesniedzējs,

par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais(-ie) darbinieks(-i) un

par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā(-ās) persona(-as) vai persona(-as), kura(-as) veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli.

Tomēr 1. panta a) punktā minēto kritēriju var uzskatīt par izpildītu, ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, uzskata pārkāpumu par maznozīmīgu attiecībā pret nepieciešamo muitas darbību skaitu vai apjomu un ja muitas dienestam nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

Ja 1. punkta b) apakšpunkta 3. punktā minētā persona, kas nav pieteikuma iesniedzēja, veic uzņēmējdarbību vai tai ir pastāvīga dzīvesvieta trešā valstī, tad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā minētā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā noteiktā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.

Kritēriju, kas noteikts 1. panta b) punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Kritēriju, kas noteikts 1. panta c) punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;

pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;

pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, tā finansiālo maksātspēju, kā minēts 1. panta c) punktā, izvērtē, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

Kritēriju, kas noteikts 1. panta d) punktā, uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz atļauju, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;

ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;

ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;

pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, ļaujot skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir to pārziņā;

tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;

pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un drošumu.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis drošības un drošuma sertifikātu, kurš izdots, pamatojoties uz starptautisku konvenciju vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu starptautisko standartu, vai Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātu Eiropas standartu, šos sertifikātus ņem vērā, pārbaudot atbilstību 1. panta d) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir pilnvarotais pārstāvis vai zināmais nosūtītājs civilās aviācijas drošības jomā, 1. punktā noteiktos kritērijus uzskata par izpildītiem attiecībā uz telpām un darbībām, par kurām pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusu, ciktāl kritēriji pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusa piešķiršanai ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.

Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos savā vārdā iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.

Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos tādas citas personas uzdevumā, kas arī ir atzītais uzņēmējs, iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.

Atzītajam uzņēmējam retāk nekā citiem uzņēmējiem piemēro fizisko un dokumentu drošības kontroli.

Ja atzītais uzņēmējs ir iesniedzis ieviešanas kopsavilkuma deklarāciju vai ja tam ir atļauts ieviešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja atzītajam uzņēmējam ir atļauts iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas, kā minēts Nolīguma 10. panta 8. punktā un I pielikuma 1. panta 4. punktā, tad kompetentais muitas dienests, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai kontrolei, paziņo par to atzītajam uzņēmējam. Minēto paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā.

Minēto paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā atzītā uzņēmēja, ja pārvadātājs ir atzītais uzņēmējs, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.

Minēto paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.

Ja sūtījumi, ko deklarējis atzītais uzņēmējs, izraudzīti fiziskai kontrolei vai dokumentu kontrolei, minēto kontroli veic prioritārā kārtā.

Pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma kontroli var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.

Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 7. pantā, nepiemēro nevienai ar drošību saistītai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kuri paredzēti citos tiesību aktos.

Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis atzītais uzņēmējs.

Kompetentais muitas dienests aptur lēmuma, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, spēkā esību, ja:

šis muitas dienests uzskata, ka varētu būt pietiekami iemesli šā lēmuma anulēšanai vai atcelšanai, bet tam vēl nav visu vajadzīgo elementu, lai lemtu par anulēšanu vai atcelšanu;

šis muitas dienests uzskata, ka nav izpildīti lēmuma pieņemšanas nosacījumi vai ka lēmuma turētājs neizpilda pienākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā, un lēmuma turētājam ir lietderīgi atvēlēt laiku veikt pasākumus, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi;

lēmuma turētājs pieprasa šādu apturēšanu, jo tas īslaicīgi nespēj izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar lēmumu, vai ievērot pienākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.

Gadījumā, kas minēts 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam par pasākumiem, ko tas īstenos, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.

Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram atzītajam uzņēmējam, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.

Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma spēkā esības apturēšanu.

Lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, anulē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

lēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;

lēmuma turētājs zināja vai tam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;

ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds.

Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma anulēšanu.

Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi.

Kompetentie muitas dienesti atceļ lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, ja:

nav bijis izpildīts vai vairs netiek izpildīts viens vai vairāki no minētā lēmuma pieņemšanas nosacījumiem vai

lēmuma turētājs ir iesniedzis pieteikumu, vai

lēmuma turētājs 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās statusa apturēšanas termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu nosacījumu, kas noteikts attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, vai neizpilda lēmumā noteiktos pienākumus.

Atcelšana stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās izziņošanas.

Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma atcelšanu.

Līgumslēdzējas puses drošības nolūkos regulāri viena otru informē par to atzīto uzņēmēju identitāti un norāda šādu informāciju:

( 1 ) IKS 2 1. laidiena ieviešanas laikposms: no 15.3.2021. līdz 1.10.2021.; IKS 2 2. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2023. līdz 2.10.2023.; IKS 2 3. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2024. līdz 1.10.2024.; Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).

( 2 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/234 (2020. gada 7. decembris) (OV L 63, 23.2.2021., 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/235 (2021. gada 8. februāris) (OV L 63, 23.2.2021., 386. lpp.).

( 4 ) 1987. gada 20. maija Konvencija starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par kopīgu tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp., ieskaitot iepriekšējos un turpmākos grozījumus, par ko vienojusies iepriekš minētās konvencijas Apvienotā komiteja).

( 5 ) NCTS ir jaunināta ar mērķi ņemt vērā jaunās drošības prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/632 (OV L 111, 25.4.2019., 54. lpp.). NCTS pakāpeniskā jauninājuma ieviešana ir paredzēta Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.

( 6 ) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu (OV L 114, 30.4.2002, 73. lpp., tostarp iepriekšējie un turpmākie grozījumi, par kuriem vienojusies iepriekš minētā nolīguma Apvienotā Komiteja).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2013 (2013. gada 6. jūnijs),	L 175	73	27.6.2013
►M2	ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2021 (2021. gada 12. marts),	L 152	1	3.5.2021