02009A0428(02) — LV — 01.02.2017 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (OV L 107, 28.4.2009., 166. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PROTOKOLS Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai	L 107	2	28.4.2009
►M2	PROTOKOLS Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	L 165	19	4.6.2014
►M3	ES UN ALBĀNIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1 (2015. gada 11. maijs),	L 129	50	27.5.2015

▼B

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas puses,

turpmāk tekstā – “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk tekstā – “Kopiena”,

no vienas puses, un

ALBĀNIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā – “Albānija”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, vēlmi stiprināt šīs saites un iedibināt ciešas un ilgstošas attiecības, kas balstās uz savstarpīgumu un abpusēju interesi, ļaujot Albānijai turpmāk stiprināt un paplašināt attiecības ar Kopienu un tās dalībvalstīm, kas izveidotas iepriekš ar 1992. gada Nolīgumu par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ šā nolīguma nozīmi Dienvidaustrumeiropas valstu Stabilizācijas un asociācijas procesa kontekstā, lai izveidotu un konsolidētu stabilu kārtību Eiropā, kas pamatojas uz sadarbību, kuras galvenais elements ir Eiropas Savienība, kā arī Stabilitātes pakta kontekstā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos visiem līdzekļiem veicināt politisko, ekonomisko un institucionālo stabilizāciju Albānijā un visā reģionā, attīstot pilsonisku sabiedrību un panākot demokratizāciju, veidojot iestādes, veicot valsts pārvaldes reformu un reģionālās tirdzniecības integrāciju, panākot lielāku sadarbību ekonomikā un plaša spektra sadarbību, īpaši tieslietu un iekšlietu jomā, un stiprinot drošību valsts un reģionālajā līmenī,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos palielināt politisko un ekonomikas brīvību kā šā nolīguma pamatu, kā arī to apņemšanos ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp ievērojot mazākumtautībām piederīgo personu tiesības un demokrātijas principus ar daudzpartiju sistēmas un brīvu un godīgu vēlēšanu starpniecību,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos pilnībā īstenot visus principus un noteikumus, kuri paredzēti ANO hartā, EDSO, īpaši Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides un Vīnes konferencē pieņemtajos noslēguma dokumentos, Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Dienvidaustrumeiropas stabilitātes paktā, lai veicinātu stabilitāti reģionā un reģiona valstu sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un Kopienas gatavību atbalstīt Albānijas ekonomikas reformas,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos īstenot brīvu tirdzniecību saskaņā ar PTO noteiktajām tiesībām un pienākumiem,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par abpusēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos apkarot organizēto noziedzību un stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu, pamatojoties uz 2001. gada 20. oktobra Eiropas konferencē pieņemto deklarāciju,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas attiecībām starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un investīciju attīstībai – faktoriem, kam ir būtiska nozīme ekonomikas pārstrukturēšanas un modernizācijas procesā,

IEVĒROJOT Albānijas apņemšanos tuvināt tiesību aktus attiecīgo nozaru Kopienas tiesību aktiem, kā arī tos efektīvi īstenot,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi nodrošināt izšķirošu atbalstu reformai, kā arī uz visaptveroša daudzgadu pamata izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanai,

APLIECINOT, ka tajos šā nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm un nevis par Eiropas Kopienas daļu, līdz kamēr Apvienotā Karaliste vai Īrija (ja tas tā būtu) paziņos Albānijai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Saskaņā ar protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem, tas pats attiecas arī uz Dāniju,

ATCEROTIES Zagrebā notikušo galotņu sanāksmi, kas aicināja arī turpmāk saliedēt Stabilizācijas un asociācijas procesa valstu un Eiropas Savienības attiecības, kā arī stiprināt reģionālo sadarbību,

ATCEROTIES Salonikos notikušo galotņu sanāksmi, kur tika stiprināts Stabilizācijas un asociācijas process kā politisks pamats Eiropas Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm un uzsvērta to iespējamā integrācija Eiropas Savienībā, pamatojoties uz katras valsts reformu attīstību un atsevišķajiem nopelniem,

ATCEROTIES Saprašanās memorandu par tirdzniecības veicināšanu un liberalizāciju, kas parakstīts Briselē 2001. gada 27. jūnijā un saskaņā ar ko Albānija un citas reģiona valstis apņēmās veikt sarunas par divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu ar mērķi sekmēt reģiona spēju piesaistīt ieguldījumus un iespējas integrēties globālajā ekonomikā,

ATCEROTIES Eiropas Savienības gatavību iespējami pilnīgi iekļaut Albāniju Eiropas politiskajā un ekonomiskajā apritē un šīs valsts kā iespējamās Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropadomes 1993. gadā noteiktajiem kritērijiem šā nolīguma veiksmīgas īstenošanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz reģionālo sadarbību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Albāniju, no otras puses.

2. Šīs asociācijas mērķi ir:

— atbalstīt Albānijas centienus stiprināt demokrātiju un tiesiskumu,

— sekmēt Albānijas politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti un visa reģiona stabilizāciju,

— nodrošināt piemērotu satvaru politiskajam dialogam, kas ļauj attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm,

— atbalstīt Albānijas centienus attīstīt tautsaimniecisku un starptautisku sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem,

— atbalstīt Albānijas centienus pabeigt pāreju uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, veicināt saskanīgas ekonomiskās attiecības un pakāpeniski veidot brīvās tirdzniecības zonu starp Kopienu un Albāniju,

— veicināt reģionālo sadarbību visās jomās, uz ko attiecas šis nolīgums.

SADAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamats un šā nolīguma būtiski elementi ir demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kas izsludinātas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un definētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, starptautisko tiesību aktu principu un tiesiskuma, kā arī EDSO Bonnas Konferences par ekonomisko sadarbību dokumentam atbilstīgu tirgus ekonomikas principu ievērošana.

3. pants

Miers un stabilitāte starptautiskā un reģionālā mērogā un labu kaimiņattiecību veidošana ir būtiski svarīgi elementi ES Padomes 1999. gada 21. jūnija secinājumos minētajā Stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo nolīgumu noslēdz un īsteno, ievērojot Eiropas Savienības Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumus un balstoties uz Albānijas pašas sasniegumiem.

4. pants

Albānija apņemas turpināt un veicināt sadarbību un labas kaimiņattiecības ar pārējām reģiona valstīm, ietverot atbilstošu abpusēju koncesiju līmeni attiecībā uz personu, preču, kapitāla un pakalpojumu apriti, kā arī kopīgu interešu projektu attīstību, sevišķi attiecībā uz organizētās noziedzības, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nelegālās migrācijas un kontrabandas, īpaši cilvēku un narkotiku tirdzniecības, apkarošanu. Šīs saistības ir svarīgs faktors Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē stabilitāti reģionā.

5. pants

Puses apliecina, cik svarīgi tām ir cīnīties pret terorismu un īstenot starptautiskās saistības šajā jomā.

6. pants

Asociāciju īsteno pakāpeniski un pilnībā ievieš pārejas laikā, kas nav ilgāks par desmit gadiem un ko iedala divos secīgos posmos.

Šie divi posmi neattiecas uz IV sadaļu, kam minētajā sadaļā noteikts īpašs grafiks.

Mērķis dalījumam šādos secīgos posmos ir vidusposmā rūpīgi pārskatīt nolīguma īstenošanu. Tiesību aktu tuvināšanas un ieviešanas jomā pirmā posma mērķis Albānijai ir koncentrēties uz acquis pamatelementiem ar īpašiem atsauces rādītājiem, kā aprakstīts VI sadaļā.

Saskaņā ar 116. pantu izveidotā Stabilizācijas un asociācijas padome regulāri pārskatīs nolīguma piemērošanu un to, kā Albānija veic tiesību jomas, administratīvās, institucionālās un ekonomiskās reformas saskaņā ar preambulu un šajā nolīgumā noteiktajiem vispārīgajiem principiem.

Pirmais posms sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā. Piektajā gadā pēc nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome izvērtēs Albānijas panākumus un lems, vai tie ir pietiekami, lai pārietu uz otro posmu ar mērķi sasniegt pilnīgu asociāciju. Tā arī lems par īpašiem noteikumiem, kas būs vajadzīgi otrā posma reglamentēšanai.

7. pants

Šis nolīgums pilnībā atbilst attiecīgajiem PTO noteikumiem un īstenojams saskaņā ar tiem, īpaši ar 1994. gada VVTT XXIV pantu un VVPT V pantu.

SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

8. pants

1. Pušu politisko dialogu turpmāk attīsta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas pavada un stiprina Eiropas Savienības un Albānijas tuvināšanos un veicina ciešu solidaritātes saišu un jaunu sadarbības veidu izveidi starp Pusēm.

2. Politiskais dialogs veicina jo īpaši:

— Albānijas pilnīgu iekļaušanos demokrātisko valstu kopienā un pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienībai,

— aizvien lielāku Pušu nostājas konverģenci starptautiskajos jautājumos, arī pēc vajadzības apmainoties ar informāciju, un īpaši tajos jautājumos, kas varētu būtiski skart Pušu intereses,

— reģionālo sadarbību un labu kaimiņattiecību veidošanu,

— kopīgu viedokli par drošību un stabilitāti Eiropā, ietverot sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopējā ārējā un drošības politika.

3. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas starptautiskas saistības šajā jautājumā. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements un ietilpst politiskajā dialogā, kas pavada un nostiprina šos elementus.

Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

— veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu,

— ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

Politiskais dialogs šajā jautājumā var notikt reģionālā līmenī.

9. pants

1. Politiskais dialogs notiek Stabilizācijas un asociācijas padomē, kas ir kopumā atbildīga par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlas apspriest.

2. Pēc Pušu lūguma politiskais dialogs var notikt arī šādos veidos:

— ja vajadzīgs, sanāksmēs starp Albānijas augstām amatpersonām, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes prezidentūras un Komisijas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ietverot atbilstošus sakarus trešās valstīs un Apvienoto Nāciju Organizācijā, EDSO, Eiropas Padomē un citos starptautiskos forumos,

— jebkādā citā veidā, kas būtu lietderīgs līdzeklis šā dialoga nostiprināšanā, attīstīšanā un veicināšanā.

10. pants

Politiskais dialogs parlamentārajā līmenī notiek Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 122. pantu.

11. pants

Politiskais dialogs var būt daudzpusējs un risināties reģionālajā līmenī, iesaistot citas reģiona valstis.

III

SADAĻA

REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

12. pants

Saskaņā ar apņemšanos uzturēt mieru un stabilitāti starptautiskajā un reģionālajā līmenī un veidot labas kaimiņattiecības Albānija aktīvi veicina reģionālo sadarbību. Kopienas palīdzības programmas var sniegt tehnisko palīdzību reģionālas vai pārrobežu nozīmes projektu atbalstam.

Ja Albānija gatavojas stiprināt sadarbību ar kādu no 13., 14. un 15. pantā minētajām valstīm, tā informē Kopienu un tās dalībvalstis un apspriežas ar tām saskaņā ar X sadaļu.

Albānija pārskata esošos divpusējos nolīgumus ar visām attiecīgajām valstīm vai slēdz jaunus nolīgumus, lai nodrošinātu to atbilstību principiem, kas noteikti 2001. gada 27. jūnijā Briselē parakstītajā Saprašanās memorandā par tirdzniecības veicināšanu un liberalizāciju.

13. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu

Pēc šā nolīguma parakstīšanas Albānija sāk sarunas ar valstīm, kas jau ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, lai noslēgtu divpusējas konvencijas par reģionālo sadarbību, kuru nolūks ir paplašināt sadarbības jomu starp attiecīgajām valstīm.

Šo konvenciju galvenie elementi ir šādi:

— politiskais dialogs,

— brīvās tirdzniecības zonas izveide starp Pusēm atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem,

— savstarpējas koncesijas attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu sniegšanu, kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti, kā arī citām politikas jomām saistībā ar personu pārvietošanos šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī,

— sadarbības noteikumi citās jomās neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tieslietu un iekšlietu jomā.

Šajās konvencijās ietver noteikumus attiecīgu institucionālu mehānismu izveidei.

Šīs konvencijas noslēdz divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Albānijas gatavība slēgt šādas konvencijas ir priekšnosacījums turpmākai Albānijas un Eiropas Savienības attiecību attīstībai.

Albānija uzsāk līdzīgas sarunas ar citām reģiona valstīm, kad tās ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

14. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā

Albānija veic reģionālo sadarbību ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā dažās vai visās sadarbības jomās, kas noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tajās jomās, kuras skar kopīgas intereses. Šāda sadarbība atbilst šā nolīguma principiem un mērķiem.

15. pants

Sadarbība ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm

1. Albānija var veicināt sadarbību un slēgt konvencijas par reģionālo sadarbību ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm visās sadarbības jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šādu konvenciju mērķis ir pakāpeniski pielāgot divpusējās attiecības starp Albāniju un šīm valstīm attiecīgajām Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar šīm valstīm.

2. Albānija uzsāk sarunas ar Turciju, lai uz abpusēja izdevīguma principiem noslēgtu nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp abām valstīm saskaņā ar VVTT XXIV pantu, kā arī liberalizētu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu starp tām tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs šim nolīgumam saskaņā ar VVPT V pantu.

Šīs sarunas jāuzsāk iespējami drīz, lai šādu nolīgumu noslēgtu līdz 16. panta 1. punktā minētā pārejas perioda beigām.

SADAĻA

PREČU BRĪVA APRITE

16. pants

1. Kopiena un Albānija laikposmā, kas nepārsniedz desmit gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstīgi 1994. gada VVTT un PTO noteikumiem. Tās vienlaikus ņem vērā šeit izstrādātās īpašās prasības.

2. Tirdzniecībā starp abām Pusēm preču klasifikācijai piemēro preču kombinēto nomenklatūru.

3. Attiecībā uz katru produktu pamatnodoklis, kam jāpiemēro šajā nolīgumā minētie secīgie samazinājumi, ir tas nodoklis, kuru faktiski piemēro erga omnes dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas.

4. Samazinātos nodokļus, kas Albānijai jāpiemēro un ko aprēķina saskaņā ar šo nolīgumu, noapaļo līdz apaļiem skaitļiem, izmantojot parastos aritmētikas principus. Tādējādi visus skaitļus, kam aiz komata seko mazāk nekā 50 (ieskaitot), noapaļo uz leju uz tuvāko apaļo skaitli, bet visus skaitļus, kam aiz komata seko vairāk nekā 50, noapaļo uz augšu uz tuvāko apaļo skaitli.

5. Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes piemēro kādus tarifa samazinājumus, īpaši samazinājumus saistībā ar PTO sarunām par tarifiem, šie samazinātie nodokļi no samazinājuma piemērošanas dienas aizstāj 3. punktā minēto pamatnodokli.

6. Kopiena un Albānija paziņo viena otrai to attiecīgos pamatnodokļus.

NODAĻA

Rūpniecības ražojumi

17. pants

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Kopienas vai Albānijas izcelsmes ražojumiem, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļā, izņemot ražojumus, kuri uzskaitīti Nolīguma par lauksaimniecību (1994. gada VVTT) I pielikuma § I, (ii).

2. Tirdzniecība starp Pusēm ar ražojumiem, ko aptver Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, notiek saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

18. pants

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti muitas nodokļi par Albānijas izcelsmes ražojumu ievešanu Kopienā.

2. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi Albānijas izcelsmes ražojumu ievešanai Kopienā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

19. pants

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti muitas nodokļi par Kopienas izcelsmes preču ievešanu Albānijā, izņemot I pielikumā uzskaitītās preces.

2. Muitas nodokļus par I pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes preču ievešanu Albānijā pakāpeniski samazina saskaņā ar šādu grafiku:

— nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

— pirmā gada pēc nolīguma stāšanās spēkā 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

— otrā gada pēc nolīguma stāšanās spēkā 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

— trešā gada pēc nolīguma stāšanās spēkā 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

— ceturtā gada pēc nolīguma stāšanās spēkā 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,

— piektā gada pēc nolīguma stāšanās spēkā 1. janvārī atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.

3. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas izcelsmes preču ievešanai Albānijā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

20. pants

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopiena un Albānija savstarpējā tirdzniecībā atceļ visus maksājumus, kam ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība.

21. pants

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopiena un Albānija atceļ visus izvedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopiena un Albānija savā starpā atceļ kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

22. pants

Albānija apliecina gatavību drīzāk, nekā paredzēts 19. pantā, samazināt savus muitas nodokļus tirdzniecībā ar Kopienu, ja to ļauj tās vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

Stabilizācijas un asociācijas padome analizē stāvokli saistībā ar šo jautājumu un izdara attiecīgus ieteikumus.

23. pants

Kārtība, ko piemēro dzelzs un tērauda ražojumiem kombinētās nomenklatūras 72. un 73. nodaļā, noteikta 1. protokolā.

NODAĻA

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

24. pants

Definīcija

1. Šīs nodaļas noteikumus piemēro tirdzniecībai ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai Albānijā.

2. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā, kā arī produkti, kas uzskaitīti Nolīguma par lauksaimniecību (1994. gada VVTT) I pielikuma § I, (ii).

3. Šajā definīcijā ietilpst zivis un zivsaimniecības produkti, ko aptver 3. nodaļas pozīcijas 1604 un 1605 un apakšpozīcijas 0511 91 , 2301 20 00 un 1902 20 10 .

25. pants

Šā nolīguma 2. protokolā ir izklāstīts tirdzniecības režīms attiecībā uz tajā uzskaitītajiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

26. pants

1. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Albānijas izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importu.

2. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Albānija atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importu.

27. pants

Lauksaimniecības produkti

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopiena atceļ muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Albānijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, izņemot produktus kombinētās nomenklatūras pozīcijās 0102 , 0201 , 0202 , 1701 , 1702 un 2204 .

Attiecībā uz produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, attiecībā uz kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, atcelšana attiecas tikai uz nodokļa procentuālo daļu.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopiena piemēro beznodokļu piekļuvi, importējot Albānijas izcelsmes produktus, kas ietilpst kombinētās nomenklatūras pozīcijā 1701 un 1702 , ievērojot gada tarifa kvotu 1 000 tonnu.

3. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Albānija:

a) atceļ ievedmuitas nodokļus par dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti II.a pielikumā;

b) pakāpeniski samazina ievedmuitas nodokļus par dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti II.b pielikumā saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto grafiku katram produktam;

c) atceļ ievedmuitas nodokļus par dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti II.c pielikumā, norādīto tarifa kvotu robežās.

4. Šā nolīguma 3. protokolā ir izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz tajā minētajiem vīna un spirta produktiem.

28. pants

Zivis un zivsaimniecības produkti

1. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Kopiena pilnībā atceļ visus muitas nodokļus attiecībā uz Albānijas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti III pielikumā. Šā nolīguma III pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija nepiemēro nekādus muitas nodokļus un maksājumus ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību par Eiropas Kopienas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem.

29. pants

Ņemot vērā Pušu savstarpējās tirdzniecības apjomu ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, to īpašās problēmas, Kopienas kopējo politiku un Albānijas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības un zivsaimniecības lomu Albānijas ekonomikā un daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus PTO, Kopiena un Albānija ne vēlāk kā pēc sešiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padomē pa atsevišķiem produktiem saskaņoti un uz abpusējības principa izskata iespējas piešķirt viena otrai turpmākas koncesijas, lai īstenotu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju.

30. pants

Šīs nodaļas noteikumi vienai vai otrai Pusei nekādā veidā netraucē vienpusēji piemērot labvēlīgākus pasākumus.

31. pants

Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, un jo īpaši 38. un 43. pantu, ņemot vērā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgu īpašās problēmas, ja kādas Puses izcelsmes produktu, uz kuriem attiecas koncesijas atbilstīgi 25., 27. un 28. pantam, ievešana rada ievērojamus traucējumus otras Puses tirgos vai iekšējos regulatīvajos mehānismos, Puses nekavējoties apspriežas, lai rastu piemērotu risinājumu. Kamēr šāds risinājums nav rasts, attiecīgā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

III

NODAĻA

Kopīgi noteikumi

32. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar visiem ražojumiem, ja vien šeit vai 1., 2. un 3. protokolā nav paredzēts citādi.

33. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Kopienu un Albāniju neievieš nekādus jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina jau esošos šādus nodokļus vai maksājumus.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Kopienu un Albāniju neievieš nekādus jaunus importa vai eksporta kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepadara stingrākus jau esošos šādus ierobežojumus vai pasākumus.

3. Neskarot koncesijas atbilstīgi 26. pantam, šā panta 1. un 2. punkta noteikumi nekādā veidā neierobežo Albāniju un Kopienu turpināt savu lauksaimniecības politiku, kā arī veikt jebkādus pasākumus saskaņā ar šo politiku, ciktāl netiek skarts ievešanas režīms II un III pielikumā.

34. pants

Fiskālās diskriminācijas aizliegums

1. Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējām fiskālām darbībām, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses ražojumiem un līdzīgiem otras Puses izcelsmes ražojumiem, vai atceļ šādus pasākumus un darbības, ja tādas pastāv.

2. Par ražojumiem, kurus eksportē uz kādu no Pusēm, nevar saņemt iekšējo netiešo nodokļu kompensāciju, kas pārsniedz uzlikto netiešo nodokļu apjomu.

35. pants

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī attiecībā uz fiskālajiem muitas nodokļiem.

36. pants

Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas, pārrobežu režīmi

1. Šis nolīgums neliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmus, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzētos tirdzniecības režīmus.

2. Pārejas periodos, kas noteikti 19. pantā, šis nolīgums neskar to, kā tiek īstenoti īpašie preferenciālie režīmi attiecībā uz preču apriti, kas vai nu noteikti pierobežas tirdzniecības režīmos, kuri iepriekš noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Albāniju, vai izriet no III sadaļā minētajiem divpusējiem nolīgumiem, ko Albānija noslēgusi, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību.

3. Par 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm Puses apspriežas Stabilizācijas un asociācijas padomē. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas Kopienai, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Kopienas un Albānijas abpusējās intereses.

37. pants

Dempings un subsīdijas

1. Nekas šajā nolīgumā nekavē Puses veikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu un 38. pantu.

2. Ja kāda Puse atklāj, ka tirdzniecībā ar otru Pusi norisinās dempings un/vai kompensējama subsidēšana, pirmā minētā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus pret šādu praksi saskaņā ar PTO nolīgumu par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kā arī tās attiecīgiem iekšējiem tiesību aktiem.

38. pants

Vispārējā drošības klauzula

1. Starp Pusēm piemēro 1994. gada VVTT XIX panta noteikumus un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem.

2. Ja kādas Puses ražojumu ieved otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

— nopietnus zaudējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu iekšzemes ražošanai importētājas Puses teritorijā vai

— nopietnus traucējumus kādā ekonomikas nozarē vai grūtības, kas var izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā importētājas Puses reģionā,

importētāja Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

3. Divpusēji aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret otras Puses importu, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu radušās grūtības, un tie parasti ir attiecīgajam ražojumam šajā nolīgumā paredzētās piemērojamās nodokļa likmes turpmāka samazinājuma apturēšana vai nodokļa likmes palielināšana šim ražojumam līdz maksimālajai robežai, kura atbilst tam pašam ražojumam piemērojamajai vislielākās labvēlības likmei. Šādos pasākumos ietver skaidri noteiktus elementus šo pasākumu izbeigšanai visvēlākais noteiktā perioda beigās, un tos neveic ilgāk kā vienu gadu. Ārkārtējos apstākļos pasākumus var veikt ne ilgāk kā trīs gadus. Nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro tādu ražojumu ievešanai, kuri iepriekš jau bijuši pakļauti šādiem pasākumiem, vismaz trīs gadus kopš šo pasākumu piemērošanas izbeigšanas.

4. Šajā pantā minētajos gadījumos pirms tajā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kad piemēro 5. punkta b) apakšpunktu, attiecīgi Kopiena vai Albānija iespējami drīz iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu vajadzīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

5. Īstenojot iepriekšējos punktus, piemēro šādus noteikumus:

a) grūtības, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, jānodod izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomei, kura var pieņemt lēmumus to novēršanai.

Ja 30 dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei tā vai eksportētāja Puse nav pieņēmusi lēmumu grūtību novēršanai vai nav atrasts cits apmierinošs risinājums, importētāja Puse saskaņā ar šo pantu var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Izvēloties aizsardzības pasākumus, priekšroka jādod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Aizsardzības pasākumos, ko piemēro saskaņā ar VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem, saglabā saskaņā ar šo nolīgumu piešķirto preferences līmeni/robežu;

b) ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt attiecīgi iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, skartā Puse šajā pantā minētajās situācijās var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tā tūlīt par to informē otru Pusi.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši – lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

6. Ja Kopiena vai Albānija pakļauj administratīvām procedūrām, kā mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tādu produktu ievešanu, kuri varētu izraisīt šajā pantā minētās grūtības, tā par to informē otru Pusi.

39. pants

Klauzula par deficītu

1. Ja šīs sadaļas noteikumu ievērošanas rezultātā:

a) rodas izvedošās Puses pārtikas produktu vai citu tai svarīgu ražojumu kritisks deficīts vai tā draudi vai

b) notiek kāda ražojuma, attiecībā uz ko izvedošā Puse saglabā kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, atpakaļizvešana uz kādu trešo valsti un ja minētās situācijas izvedošajai Pusei rada vai varētu radīt ievērojamas grūtības,

šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

2. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Šos pasākumus piemēro tā, ka tie neizraisa tīšu vai nepamatotu diskrimināciju vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus, un tos atceļ, kad apstākļi vairs nepamato to saglabāšanu.

3. Pirms 1. punktā norādīto pasākumu veikšanas vai iespējami drīz, ja piemēro 4. punktu, attiecīgi Kopiena vai Albānija iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu vajadzīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses Stabilizācijas un asociācijas padomē var vienoties par līdzekļiem šo grūtību pārvarēšanai. Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei nav panākta nekāda vienošanās, izvedošā Puse attiecībā uz konkrētā ražojuma izvešanu var veikt pasākumus atbilstīgi šim pantam.

4. Ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt attiecīgi iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, Kopiena vai Albānija (skartā Puse) var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tā tūlīt par to informē otru Pusi.

5. Par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē periodiski apspriežas, jo īpaši – lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

40. pants

Valsts monopoli

Albānija pakāpeniski pielāgo savus komerciālā rakstura valsts monopolus, lai nodrošinātu to, ka ceturtā gada beigās pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas starp dalībvalstu un Albānijas valstspiederīgajiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz apstākļiem, kādos preces iepērk un pārdod. Par pasākumiem, ko veic šā mērķa sasniegšanai, informē Stabilizācijas un asociācijas padomi.

41. pants

Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, 4. protokolā ir izstrādāti izcelsmes noteikumi šā nolīguma noteikumu piemērošanas nolūkos.

42. pants

Atļautie ierobežojumi

Šis nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai preču tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas balstās uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzības vai augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas kultūras vērtību aizsardzības vai intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst izmantot par patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļiem Pušu tirdzniecībā.

43. pants

1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiski svarīga šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2. Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstīgi šim pantam, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.

3. Šā panta nolūkos nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību cita starpā nozīmē:

a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;

b) atkārtotu atteikšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus vai nepamatotu kavēšanos ar šo darbību;

c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību saistībā ar konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanu.

Šā panta nolūkos pārkāpums vai krāpšana var tikt konstatēta arī tad, ja bez izskaidrojoša iemesla saistībā ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu.

4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi noteikumi:

a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b) ja Puses ir uzsākušas apspriešanos Stabilizācijas un asociācijas komitejā un trīs mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai;

c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu periodu, kuru var pagarināt. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai. Par to periodiski apspriežas Stabilizācijas un asociācijas komitejā, jo īpaši – lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

5. Vienlaikus ar paziņošanu Stabilizācijas un asociācijas komitejai atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam skartā Puse publicē arī paziņojumu importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Šajā paziņojumā attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

44. pants

Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši – piemērojot 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un ja šīs kļūdas rezultātā iestājas sekas muitas nodokļu veidā, tā Puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt Stabilizācijas un asociācijas padomi izskatīt iespēju pieņemt visus vajadzīgos pasākumus problēmas atrisināšanai.

45. pants

Šā nolīguma piemērošana neskar Kopienas tiesību aktu piemērošanu Kanāriju salām.

SADAĻA

DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS, UZŅĒMĒJDARBĪBA, PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

NODAĻA

Darba ņēmēju pārvietošanās

46. pants

1. Ievērojot katrā dalībvalstī piemērojamos nosacījumus un kārtību:

— attieksmē pret darba ņēmējiem, kas ir Albānijas valstspiederīgie un kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar pašu valstspiederīgajiem,

— kādā dalībvalstī likumīgi nodarbināta darba ņēmēja laulātajam un bērniem, kuri tur likumīgi dzīvo, attiecīgā darba ņēmēja atļautajā nodarbinātības posmā ir piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum; izņēmums ir sezonas darba ņēmēji un darba ņēmēji, kam piemēro divpusējos nolīgumus 47. panta nozīmē, ja vien šajos nolīgumos nav paredzēts citādi.

2. Albānija, ievērojot valstī piemērojamos nosacījumus un kārtību, nodrošina 1. punktā minēto attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un tiek likumīgi nodarbināti Albānijā, kā arī to laulātajiem un bērniem, kas likumīgi dzīvo Albānijā.

47. pants

1. Ņemot vērā stāvokli dalībvalstu darba tirgū, ievērojot to tiesību aktus un darba ņēmēju mobilitātes jomā tajās spēkā esošos noteikumus:

— jāsaglabā un, ja iespējams, jāuzlabo Albānijas darba ņēmēju esošās nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstis nodrošinājušas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem,

— pārējās dalībvalstis izskata iespēju slēgt līdzīgus nolīgumus.

2. Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespēju noteikt citus uzlabojumus, tostarp profesionālo mācību iespējas, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un ņemot vērā stāvokli dalībvalstu un Kopienas darba tirgos.

48. pants

1. Tiek izstrādāti noteikumi Albānijas valstspiederīgo darba ņēmēju, kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļu, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, sociālās drošības sistēmu koordinēšanai. Šim nolūkam ar Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, kas nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kuri noteikti divpusējos nolīgumos, ja tie paredz labvēlīgāku attieksmi, tiek ieviesti šādi noteikumi:

— šādu darba ņēmēju visi apdrošināšanas, nodarbinātības un uzturēšanās posmi dažādās dalībvalstīs tiek saskaitīti kopā pensiju un vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstu nolūkos, kā arī šādu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu medicīniskās aprūpes nolūkos,

— visu veidu pensijas vai pabalsti attiecībā uz pensionēšanos, apgādnieka zaudējumu, nelaimes gadījumu darbā, arodslimībām un saistītu invaliditāti, izņemot pabalstus, kas nav atkarīgi no iemaksām, ir brīvi pārvedami pēc likmes, ko saskaņā ar likumu piemēro debitora dalībvalstī vai dalībvalstīs,

— attiecīgie darba ņēmēji saņem ģimenes pabalstus iepriekš minētajiem ģimenes locekļiem.

2. Albānija nodrošina dalībvalstu valstspiederīgajiem darba ņēmējiem, kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļiem, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, līdzīgu attieksmi tai, kāda norādīta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā.

NODAĻA

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

49. pants

Šajā nolīgumā:

a) “Kopienas uzņēmums” vai attiecīgi “Albānijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš izveidots atbilstoši kādas dalībvalsts vai attiecīgi Albānijas tiesību aktiem un kura juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai galvenā komercdarbības vieta atrodas Kopienas vai attiecīgi Albānijas teritorijā.

Tomēr, ja šim uzņēmumam, kas izveidots atbilstoši kādas dalībvalsts vai attiecīgi Albānijas tiesību aktiem, Kopienas vai attiecīgi Albānijas teritorijā ir tikai tā juridiskā adrese, to par Kopienas vai attiecīgi Albānijas uzņēmumu uzskata tādā gadījumā, ja tā darbība ir faktiski un ilgstoši saistīta ar kādas dalībvalsts vai attiecīgi Albānijas ekonomiku;

b) uzņēmuma “meitasuzņēmums” ir tāds uzņēmums, kura darbību faktiski kontrolē pirmais minētais uzņēmums;

c) uzņēmuma “filiāle” ir šķietami patstāvīga uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava pārvalde un materiālais nodrošinājums, kas nepieciešams, lai kārtotu darījumus ar trešām pusēm tā, ka, lai gan trešās puses apzinās, ka vajadzības gadījumā ir iespējams nodrošināt juridisku saikni ar mātesuzņēmumu, kura galvenā biroja adrese ir ārvalstīs, tām tomēr nav jāvēršas tieši mātesuzņēmumā, bet visus darījumus iespējams veikt atzara komercdarbības vietā;

d) “uzņēmējdarbība” ir:

i) attiecībā uz valstspiederīgajiem – tiesības veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, kurus tās faktiski kontrolē. Valstspiederīgo pašnodarbinātā un uzņēmuma vadītāja statuss tiem nedod tiesības meklēt vai saņemt darbu darba tirgū, ne arī tiesības piekļūt citas Puses darba tirgum. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz tiem, kas nav tikai un vienīgi pašnodarbināti;

ii) attiecībā uz Kopienas vai Albānijas uzņēmumiem – tiesības veikt saimniecisku darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles Albānijā vai attiecīgi Kopienā;

e) “darbība” ir saimnieciskās darbības veikšana;

f) “saimnieciska darbība” principā ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības;

g) “Kopienas valstspiederīgais” un “Albānijas valstspiederīgais” ir fiziska persona, kas ir kādas dalībvalsts vai attiecīgi Albānijas valstspiederīgais;

h) saistībā ar starptautisko jūras transportu, ietverot vairākveidu pārvadājumus, starp kuriem ir arī pārvadājums pa jūru, uz dalībvalstu vai Albānijas valstspiederīgajiem, kas reģistrēti ārpus Kopienas vai attiecīgi Albānijas, un kuģošanas sabiedrībām, kuras reģistrētas ārpus Kopienas vai Albānijas un kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai attiecīgi Albānijas valstspiederīgie, attiecas šīs nodaļas un III nodaļas noteikumu priekšrocības, ja to kuģi ir reģistrēti konkrētajā dalībvalstī vai attiecīgi Albānijā saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem;

i) “finanšu pakalpojumi” ir IV pielikumā aprakstītās darbības. Stabilizācijas un asociācijas padome var paplašināt vai grozīt šā pielikuma darbības jomu.

50. pants

1. Albānija sekmē Kopienas uzņēmumu un valstspiederīgo darbības uzsākšanu tās teritorijā. Šim nolūkam no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tā nodrošina:

i) attiecībā uz Kopienas uzņēmumu reģistrāciju – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot vislabāko; un

ii) tās teritorijā reģistrētu Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai Albānijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot vislabāko.

2. Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Kopienas vai Albānijas uzņēmumu reģistrāciju to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc reģistrācijas, salīdzinot ar pašu uzņēmumiem.

3. Kopiena un tās dalībvalstis no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nodrošina:

i) attiecībā uz Albānijas uzņēmumu reģistrāciju – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā dalībvalstu attieksmi pret saviem uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot vislabāko; un

ii) tās teritorijā reģistrētu Albānijas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā dalībvalstu attieksmi pret saviem uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma to teritorijā reģistrētiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot vislabāko.

4. Piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka kārtību, kādā minētos noteikumus attiecina arī uz abu nolīguma Pušu valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību, lai tie varētu veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātas personas.

5. Neskarot šā panta noteikumus:

a) Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ir tiesības Albānijā izmantot un īrēt nekustamo īpašumu;

b) Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm ir tiesības arī iegūt un izmantot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tāpat kā Albānijas uzņēmumiem, un attiecībā uz sabiedrisko īpašumu/kopējas intereses īpašumu – tādas pašas tiesības, kādas ir Albānijas uzņēmumiem, ja šīs tiesības ir nepieciešamas, lai veiktu saimniecisko darbību, kuras veikšanai tās reģistrētas, izņemot dabas resursus, lauksaimniecības zemi, mežus un mežu zemi. Septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padome izstrādā kārtību, kādā tiesības atbilstīgi šim punktam attiecina arī uz šīm izslēgtajām nozarēm.

51. pants

1. Izņemot IV pielikumā noteiktos finanšu pakalpojumus, katra Puse, ievērojot 50. panta noteikumus, var regulēt uzņēmumu un valstspiederīgo reģistrāciju un darbību tās teritorijā, ciktāl šie noteikumi nav diskriminējoši pret otras Puses uzņēmumiem un valstspiederīgajiem salīdzinājumā ar pašu uzņēmumiem un valstspiederīgajiem.

2. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, neskarot citus šā nolīguma noteikumus, Pusēm nedrīkst liegt veikt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzībai, vai pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādus pasākumus Puses nevar izmantot kā veidu, lai izvairītos no saviem pienākumiem atbilstīgi nolīgumam.

3. Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust ziņas, kas attiecas uz klientu darījumiem un rēķiniem, vai jebkādu konfidenciālu vai īpašuma informāciju, kas ir publisku iestāžu rīcībā.

52. pants

1. Neskarot daudzpusējo nolīgumu par Eiropas kopējās aviācijas telpas (ECAA) izveidi, šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz aviopārvadājumu pakalpojumiem, pārvadājumu pakalpojumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un jūras kabotāžas pakalpojumiem.

2. Stabilizācijas un asociācijas padome var izdarīt ieteikumus attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanas un turpināšanas uzlabošanu 1. punkta aptvertajās jomās.

53. pants

1. Šā nolīguma 50. un 51. panta noteikumi neliedz jebkurai Pusei piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz otras Puses tādu uzņēmumu, kas nav juridiski izveidoti pirmās Puses teritorijā, filiāļu izveidi un darbību to teritorijā, pamatojoties uz juridiskām vai tehniskām atšķirībām starp šīm filiālēm un tādu uzņēmumu filiālēm, kas ir juridiski izveidoti tās teritorijā, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2. Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

54. pants

Lai Kopienas valstspiederīgie un Albānijas valstspiederīgie varētu vieglāk sākt un veikt regulētu profesionālu darbību Albānijā un attiecīgi Kopienā, Stabilizācijas un asociācijas padome izskata, kādi pasākumi jāveic kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai. Tā var veikt visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

55. pants

1. Kopienas uzņēmumam vai Albānijas uzņēmumam, kas reģistrēts Albānijas vai attiecīgi Kopienas teritorijā, saskaņā ar reģistrācijas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesības Albānijas vai attiecīgi Kopienas teritorijā pašam vai ar meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir Kopienas dalībvalstu vai attiecīgi Albānijas valstspiederīgie, ja šie darbinieki ir pamata darbinieki atbilstīgi definīcijai 2. punktā un ja viņus nodarbina tikai šie uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas aptver tikai minēto nodarbinātības periodu.

2. Minēto uzņēmumu, turpmāk tekstā – “organizāciju”, pamata darbinieki ir “darbinieki, kas pārcelti darbam citā uzņēmuma struktūrā” saskaņā ar definīciju c) apakšpunktā un ir piederīgi pie turpmāk uzskaitītajām kategorijām, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās līdzdalībnieki:

a) personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un tieši vada uzņēmuma pārvaldi un ko vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp:

— veic uzņēmuma struktūras vai apakšstruktūras vadību,

— veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu,

— var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kuras ir būtiskas saistībā ar uzņēmuma darbību, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas konkrētajam uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību pie akreditētas profesijas;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbam citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā vienas Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta darbam otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jābūt kādas Puses teritorijā, un darbiniekam jātiek pārceltam uz šīs organizācijas uzņēmuma filiāli vai meitasuzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

3. Albānijas un attiecīgi Kopienas valstspiederīgie var iebraukt un īslaicīgi uzturēties Kopienas vai attiecīgi Albānijas teritorijā, ja šie uzņēmumu pārstāvji ir personas, kas uzņēmumā ieņem vadošus amatus saskaņā ar definīciju 2. punkta a) apakšpunktā un atbild par Kopienas meitasuzņēmuma vai filiāles vai Albānijas meitasuzņēmuma vai filiāles izveidi kādā dalībvalstī vai attiecīgi Albānijā, un ja:

— šie pārstāvji nav iesaistīti tiešā pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā un

— uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus Kopienas vai attiecīgi Albānijas, un tai šajā dalībvalstī vai attiecīgi Albānijā nav citas pārstāvniecības, biroja, filiāles vai meitasuzņēmuma.

56. pants

Pirmajos piecos gados kopš šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija kā pārejas pasākumus var ieviest pasākumus, ar ko tā atkāpjas no šīs nodaļas noteikumiem attiecībā uz Kopienas uzņēmumu un valstspiederīgo uzņēmējdarbības veikšanu konkrētās nozarēs:

— kuras tiek pārstrukturētas vai saskaras ar nopietnām grūtībām, īpaši tad, ja tās Albānijā rada nopietnas sociālas problēmas, vai

— kuras saskaras ar to, ka Albānijā konkrētajā nozarē vai rūpniecības sektorā tiek pilnībā likvidēta vai ievērojami samazināta Albānijas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem piederošā daļa no attiecīgā kopējā tirgus, vai

— kuras Albānijā ir jaunas ražošanas nozares.

Šādi pasākumi:

i) jāizbeidz vēlākais septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas;

ii) ir saprātīgi un vajadzīgi situācijas koriģēšanai; un

iii) nediskriminē tādu Kopienas uzņēmumu vai valstspiederīgo darbību, kuri konkrētā pasākuma laikā jau bijuši reģistrēti Albānijā salīdzinājumā ar Albānijas uzņēmumu vai valstspiederīgo darbību.

Izstrādājot un piemērojot šādus pasākumus, Albānija, ja vien iespējams, nodrošina preferenciālu režīmu attiecībā pret Kopienas uzņēmumiem un valstspiederīgajiem, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāk labvēlīgs kā pret kādas trešās valsts uzņēmumiem un valstspiederīgajiem. Pirms šādu pasākumu pieņemšanas Albānija apspriežas ar Stabilizācijas un asociācijas padomi un neievieš tos, kamēr nav pagājis viens mēnesis, kopš Stabilizācijas un asociācijas padomei paziņots par konkrētajiem pasākumiem, kurus Albānija grasās ieviest, izņemot, ja nelabojama kaitējuma draudi liek veikt neatliekamus pasākumus – tad Albānija apspriežas ar Stabilizācijas un asociācijas padomi tūlīt pēc to pieņemšanas.

Beidzoties piektajam gadam pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Albānija var ieviest vai saglabāt šādus pasākumus tikai ar Stabilizācijas un asociācijas padomes atļauju un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus.

III

NODAĻA

Pakalpojumu sniegšana

57. pants

1. Puses apņemas saskaņā ar turpmāk izstrādātajiem nosacījumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas iespēju Kopienas vai Albānijas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem, kas reģistrēti kādā Pusē, kura nav tā Puse, kur atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti.

2. Vienlaikus ar 1. punktā minēto liberalizācijas procesu Puses pieļauj īslaicīgu iebraukšanu un uzturēšanos fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumu vai kas strādā pie pakalpojumu sniedzēja kā pamata darbinieki atbilstīgi definīcijai 55. panta 2. punktā, tostarp fiziskām personām, kuras pārstāv Kopienas vai Albānijas uzņēmumu vai valstspiederīgo un vēlas īslaicīgi iebraukt, lai veiktu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu nolīgumus par pakalpojumu pārdošanu šā pakalpojumu sniedzēja vārdā, ja šie pārstāvji paši neveic tiešu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

3. Piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski īstenotu 1. punkta noteikumus. Tiek ņemts vērā Pušu sasniegtais tiesību aktu tuvināšanā.

58. pants

1. Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas lielākā mērā ierobežo Kopienas vai Albānijas valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuri reģistrēti kādā Pusē, kas nav tā Puse, kurā atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti, pakalpojumu sniegšanas apstākļus salīdzinājumā ar stāvokli dienā, kas ir pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, rada apstākļus, kuri lielākā mērā ierobežo pakalpojumu sniegšanu, nekā tas bijis šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, pirmā minētā Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriešanos.

59. pants

Transporta pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Albāniju piemēro šādus noteikumus:

1. Attiecībā uz iekšzemes transportu 5. protokolā ir izstrādāti noteikumi, ko piemēro Pušu attiecībām, lai nodrošinātu, jo īpaši, neierobežotu autotransporta tranzīta plūsmu cauri Albānijai un visai Kopienai, nediskriminēšanas principa efektīvu piemērošanu un pakāpenisku Albānijas transporta tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz starptautisko jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par tirgus un satiksmes brīvu komerciālu pieejamību, kā arī ievērot starptautiskās un Eiropas saistības attiecībā uz drošības un vides standartiem. Puses apliecina apņemšanos veidot brīvu konkurences vidi kā starptautiskā jūras transporta būtisku sastāvdaļu.

3. Piemērojot 2. punkta principus:

a) Puses neievieš kravas sadalīšanas klauzulas turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm;

b) Puses no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atceļ visus vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu ierobežot brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā vai ieviest diskrimināciju tajā;

c) katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un nodevām, muitu, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4. Lai nodrošinātu transporta starp Pušu teritorijām, kas pielāgots to tirdznieciskajām vajadzībām, koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, nosacījumus par abpusēju tirgus piekļuvi aviotransporta jomā izstrādā īpašos nolīgumos, par kuriem Puses vienojas sarunās.

5. Līdz 4. punktā minēto nolīgumu slēgšanai Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai ir diskriminējoši salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

6. Albānija pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā gaisa, jūras un iekšzemes transporta jomā, ciktāl tas ļauj panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem un atvieglo pasažieru un preču kustību.

7. Vienlaikus ar virzību uz šajā nodaļā nosprausto mērķu sasniegšanu Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespējas, kā radīt apstākļus, lai uzlabotu brīvību sniegt aviotransporta un iekšzemes transporta pakalpojumus.

NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

60. pants

Saskaņā ar VIII pantu Starptautiskā Valūtas fonda Statūtos Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā saistībā ar kārtējo maksājumu bilanci starp Kopienu un Albāniju.

61. pants

1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar V sadaļas II nodaļas noteikumiem, kā arī šo ieguldījumu un to radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar kredītiem tirdznieciskiem darījumiem vai pakalpojumu sniegšanai, kur piedalās kādas Puses iedzīvotājs, kā arī ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš pārsniedz vienu gadu.

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija, pilnībā un lietderīgi izmantojot tās tiesisko regulējumu un procedūras, atļauj Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem Albānijā iegādāties nekustamo īpašumu, izņemot ierobežojumus, kas noteikti Albānijas īpašo saistību grafikā saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT). Septiņu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija pakāpeniski pielāgo tās tiesību aktus attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi Albānijā, ko veic Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgie, lai nodrošinātu ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret Albānijas valstspiederīgajiem. Piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padome izskata kārtību šo ierobežojumu pakāpeniskai likvidēšanai.

Sākot ar piekto gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, Puses nodrošina arī brīvu apriti kapitālam saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš nepārsniedz vienu gadu.

3. Neskarot 1. punktu, Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Albānijas iedzīvotājiem un negroza esošos noteikumus, lai tie kļūtu lielākā mērā ierobežojoši.

4. Neskarot 60. panta un šā panta noteikumus, ja ārkārtas apstākļos kapitāla brīva aprite starp Kopienu un Albāniju izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Albānijā, Kopiena un attiecīgi Albānija var veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Albāniju uz laika posmu, kas nepārsniedz vienu gadu, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

5. Nekas minētajos noteikumos neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības izmantot labvēlīgākus noteikumus, kas, iespējams, paredzēti esošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuros iesaistītas šā nolīguma Puses.

6. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglinātu kapitāla apriti starp Kopienu un Albāniju nolūkā veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

62. pants

1. Pirmo trīs gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, kas ļauj panākt vajadzīgos apstākļus Kopienas noteikumu par kapitāla brīvu apriti turpmākai pakāpeniskai piemērošanai.

2. Trešā gada beigās pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka kārtību, kādā pilnībā piemēro Kopienas noteikumus par kapitāla brīvu apriti.

NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

63. pants

1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, ko pamato ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

64. pants

Šīs sadaļas nolūkos nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisku personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisku personu reģistrāciju un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā nolīguma noteikumu. Šis noteikums neskar 63. panta piemērošanu.

65. pants

Šīs sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri kopīgi pieder tikai Albānijas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem un Kopienas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē.

66. pants

1. Vislielākās labvēlības režīms, ko nodrošina saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai uz citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.

2. Nekas šajā sadaļā neliedz Pusēm pieņemt vai ieviest pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, atbilstīgi nodokļu noteikumiem nolīgumos, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem, vai valsts nodokļu tiesību aktiem.

3. Nekas šajā sadaļā neliedz dalībvalstīm vai Albānijai, piemērojot to nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, nodalīt atsevišķi tādus nodokļu maksātājus, kas neatrodas vienādā stāvoklī, īpaši attiecībā uz to dzīvesvietu.

67. pants

1. Saistībā ar maksājumu bilanci Puses cik iespējams cenšas izvairīties no ierobežojumu uzlikšanas, tostarp no ierobežojumiem attiecībā uz importu. Puse, kas šādus ierobežojumus ievieš, iespējami drīz iesniedz otrai Pusei to atcelšanas grafiku.

2. Ja vienai vai vairākām dalībvalstīm vai Albānijai ir nopietnas maksājumu bilances problēmas vai tās tūlīt draud rasties, Kopiena vai attiecīgi Albānija saskaņā ar PTO nolīguma noteikumiem pieņem ierobežojošus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz importu, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nevar pārsniegt to, kas stingri vajadzīgs, lai risinātu maksājumu bilances problēmas. Kopiena vai attiecīgi Albānija par to tūlīt informē otru Pusi.

3. Ierobežojoši pasākumi neattiecas uz pārskaitījumiem saistībā ar ieguldījumiem, un jo īpaši uz investētu vai reinvestētu summu un ienākumu no šīm summām repatriāciju.

68. pants

Šīs sadaļas noteikumus pakāpeniski pielāgo, īpaši ņemot vērā prasības Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) V pantā.

69. pants

Šā nolīguma noteikumi netraucē nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

SADAĻA

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA, TIESĪBAIZSARDZĪBA UN KONKURENCES NOTEIKUMI

70. pants

1. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Albānijas tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot. Albānija cenšas nodrošināt, lai tās pašreizējie un nākotnes tiesību akti tiktu pakāpeniski pielāgoti Kopienas acquis. Albānija nodrošina savu esošo un nākotnē pieņemto tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un ieviešanu.

2. Tiesību aktu tuvināšana sākas šā nolīguma parakstīšanas dienā, un to līdz 6. pantā definētā pārejas perioda beigām pakāpeniski attiecina uz visiem Kopienas acquis elementiem, kas minēti šajā nolīgumā.

3. 6. pantā definētajā pirmajā posmā tiesību aktu tuvināšana attiecas uz iekšējā tirgus acquis pamatelementiem, kā arī uz citām svarīgām jomām, piemēram, konkurenci, intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, publisko iepirkumu, standartiem un sertifikāciju, finanšu pakalpojumiem, sauszemes un jūras transportu, īpašu uzmanību pievēršot drošības un vides standartiem un sociālajiem aspektiem, uzņēmējdarbības tiesībām, grāmatvedībai, patērētāju aizsardzībai, datu aizsardzībai, drošībai un veselības aizsardzībai darbā un līdztiesīgām iespējām. Otrajā posmā Albānija pievēršas pārējām acquis daļām.

Tuvināšana notiek saskaņā ar programmu, kas jāpieņem, vienojoties Eiropas Kopienu Komisijai un Albānijai.

4. Albānija ar Eiropas Kopienu Komisijas piekrišanu arī nosaka kārtību, kādā tiek pārraudzīta veicamo tiesību aktu tuvināšanas un tiesību aktu ieviešanas pasākumu īstenošana.

71. pants

Konkurence un citi ekonomikas noteikumi

1. Ar pareizu nolīguma darbību nav savienojamas šādas parādības, ja tās var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Albāniju:

i) visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, tādi uzņēmumu apvienību lēmumi un tādas saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai kropļot konkurenci;

ii) tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli visā Kopienas vai Albānijas teritorijā vai ievērojamā tās daļā;

iii) jebkāds valsts atbalsts, kas kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus kādam uzņēmumam vai kādiem ražojumiem.

2. Darbības, kas ir pretrunā ar šo pantu, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā, īpaši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81., 82., 86. un 87. pantu un Kopienas iestāžu pieņemtiem interpretācijas aktiem.

3. Puses nodrošina, ka savā darbībā neatkarīgai valsts iestādei ir piešķirtas pilnvaras 1. punkta i) un ii) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai attiecībā uz privātiem un valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības.

4. Albānija četru gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveido savā darbībā neatkarīgu iestādi, kurai ir piešķirtas pilnvaras 1. punkta iii) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai. Šī iestāde ir pilnvarota arī atļaut valsts atbalsta shēmas un individuālā atbalsta subsīdijas saskaņā ar 2. punktu, kā arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

5. Puses nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā, cita starpā iesniedzot otrai Pusei regulāru gada pārskatu vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ievērotas Kopienas apsekojuma par valsts atbalstu metodes un izklāsts. Pēc kādas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.

6. Albānija sastāda visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras ieviestas līdz 4. punktā minētās iestādes izveidošanai, un pielāgo šīs atbalsta shēmas 2. punktā minētajiem kritērijiem tādā laika posmā, kas nepārsniedz četrus gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

7. Piemērojot 1. punkta iii) apakšpunktu, Puses atzīst, ka pirmo desmit gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānijas piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Albāniju uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām teritorijām, kuras aprakstītas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Piecu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija iesniedz Eiropas Kopienu Komisijai datus par tās IKP uz vienu iedzīvotāju, saskaņojot tos NUTS II līmenī. Šā panta 4. punktā minētā iestāde un Eiropas Kopienu Komisija tad kopīgi izskata Albānijas reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta intensitāti, lai izstrādātu reģionālu atbalsta karti saskaņā ar attiecīgajām Kopienas pamatnostādnēm.

8. Attiecībā uz ražojumiem IV sadaļas II nodaļā:

— šā panta 1. punkta iii) apakšpunktu nepiemēro,

— darbības, kas ir pretrunā ar 1. punkta i) apakšpunktu, izvērtē saskaņā ar kritērijiem, kurus Kopiena izstrādājusi, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 36. un 37. pantu un konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uz šā pamata pieņemti.

9. Ja kāda Puse uzskata, ka konkrēta darbība nav savienojama ar 1. punkta noteikumiem, tā pēc apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē vai pēc trīsdesmit darbdienām pēc jautājuma nodošanas šādai apspriešanai var veikt pienācīgus pasākumus.

Nekas šajā pantā netraucē un neskar to, ka jebkura no Pusēm var veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem pantiem 1994. gada VVTT un PTO nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem vai ar to saistītos valsts tiesību aktos.

72. pants

Valsts uzņēmumi

Trešā gada beigās pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija piemēro valsts uzņēmumiem un tiem uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas un ekskluzīvas tiesības, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā izklāstītos principus, īpaši atsaucoties uz tā 86. pantu.

Valsts uzņēmumu īpašās tiesības pārejas posmā neietver iespēju ieviest kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas importu Albānijā.

73. pants

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

1. Atbilstīgi šā panta un V pielikuma noteikumiem Puses apliecina, cik svarīgi tām ir nodrošināt adekvātu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu.

2. Albānija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas garantētu tādu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs Kopienas līmenim, ietverot efektīvus līdzekļus šo tiesību ieviešanai.

3. Albānija četros gados pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas apņemas pievienoties V pielikuma 1. punktā minētajām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām. Stabilizācijas un asociācijas padome var lemt noteikt par pienākumu Albānijai pievienoties konkrētām daudzpusējām konvencijām šajā jomā.

4. Ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības apstākļus, tās pēc kādas Puses lūguma nekavējoties iesniedz izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomē, lai panāktu abpusēji apmierinošus risinājumus.

74. pants

Valsts līgumi

1. Puses uzskata, ka būtu vēlams atvērt konkurencei valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem, īpaši PTO kontekstā.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānijas uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir dibināti Kopienā, nodrošina piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Kopienā atbilstīgi Kopienas iepirkuma noteikumiem tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Kopienas uzņēmumiem.

Minētos noteikumus piemēro arī līgumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā, kad Albānijas valdība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem šajā jomā ievieš Kopienas noteikumus. Kopiena periodiski izskata, vai Albānija patiešām ir pieņēmusi šādus tiesību aktus.

3. Ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopienas uzņēmumiem, kas nav dibināti Albānijā, tiek nodrošināta piekļuve līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Albānijā saskaņā ar Albānijas Likumu par publisko iepirkumu tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Albānijas uzņēmumiem.

4. Stabilizācijas un asociācijas padome periodiski izskata iespēju Albānijai ieviest piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Albānijā visiem Kopienas uzņēmumiem.

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Kopienas uzņēmumiem, kas Albānijā dibināti saskaņā ar V sadaļas II nodaļas noteikumiem, ir piekļuve līgumtiesību piešķiršanas procedūrām tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Albānijas uzņēmumiem.

5. Ar valsts pasūtījuma līgumu izpildi saistītai reģistrācijai, darbībai, pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Albāniju, kā arī darbaspēka nodarbināšanai un pārvietošanās piemēro 46. līdz 69. panta noteikumus.

75. pants

Standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

1. Albānija veic vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Kopienas tehniskajiem noteikumiem un Eiropas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2. Šim nolūkam Puses jau agrīnā posmā sāk:

— veicināt Kopienas tehnisko noteikumu, Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu,

— sniegt palīdzību, lai veicinātu kvalitātes infrastruktūras attīstību: standartizāciju, metroloģiju, akreditāciju un atbilstības novērtēšanu,

— veicināt Albānijas līdzdalību to organizāciju darbā, kuru darbība saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, metroloģiju un līdzīgām funkcijām (jo īpaši CEN, Cenelec, ETSI, EA, Welmec, Euromet),

— attiecīgā gadījumā – slēgt Eiropas Atbilstības novērtējuma protokolus, kad Albānijas tiesību aktu sistēma un procedūras ir pietiekami pielāgotas Kopienas tiesību aktu sistēmai un procedūrām un ir pieejamas attiecīgas speciālās zināšanas.

76. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses sadarbojas, lai pielāgotu Albānijas patērētāju aizsardzības standartus Kopienas standartiem. Efektīva patērētāju tiesību aizsardzība nepieciešama, lai nodrošinātu tirgus ekonomikas pareizu darbību, un šī aizsardzība atkarīga no administratīvās infrastruktūras attīstības, nodrošinot tirgus uzraudzību un tiesību aktu ieviešanu šajā jomā.

Šim nolūkam un ņemot vērā kopīgās intereses, Puses veicina un nodrošina:

— aktīvu patērētāju tiesību aizsardzības politiku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

— Albānijas patērētāju aizsardzības tiesību aktu saskaņošanu ar spēkā esošajiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem,

— efektīvu patērētāju tiesību juridisko aizsardzību, lai uzlabotu patēriņa preču kvalitāti un saglabātu pienācīgus drošības standartus,

— noteikumu uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes, un tiesu pieejamības nodrošināšanu strīda gadījumā.

77. pants

Darba apstākļi un vienlīdzīgas iespējas

Albānija pakāpeniski saskaņo savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās: darba apstākļi, īpaši drošība un veselības aizsardzība darbā, un iespēju vienlīdzība.

VII

SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

NODAĻA

Ievads

78. pants

Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana

Sadarbojoties tieslietu un iekšlietu jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu pastiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā, un jo īpaši tiesību aktu ieviešanas un tiesvedības jomā. Sadarbības īpašs mērķis ir tiesu neatkarības principa stiprināšana un to efektivitātes uzlabošana, uzlabojot policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu, nodrošinot atbilstošas mācības un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību.

79. pants

Personas datu aizsardzība

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija saskaņo savus tiesību aktus personas datu aizsardzības jomā ar Kopienas tiesību aktiem un citiem Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem par privātās dzīves aizsardzību. Albānija izveido neatkarīgas uzraudzības struktūras ar pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai efektīvi uzraudzītu un garantētu valsts tiesību aktu ieviešanu personas datu aizsardzības jomā. Puses sadarbojas šā mērķa sasniegšanā.

NODAĻA

Sadarbība personu pārvietošanās jomā

80. pants

Vīzas, robežu pārvaldība, patvērums un migrācija

Puses sadarbojas vīzu, robežkontroles, patvēruma un migrācijas jomā un izstrādā sadarbības pamatu šajās jomās, tostarp reģionālā līmenī, attiecīgi ņemot vērā un pilnībā izmantojot citas esošās iniciatīvas šajā jomā.

Sadarbība 1. punktā minētajās jomās pamatojas uz savstarpējām apspriedēm un Pušu ciešu koordināciju, un tajā ietver tehnisko un administratīvo palīdzību:

— informācijas apmaiņai par tiesību aktiem un praksi,

— tiesību aktu izstrādei,

— iestāžu darba efektivitātes veicināšanai,

— personāla mācībām,

— ceļojuma dokumentu drošībai un viltotu dokumentu atklāšanai,

— robežu pārvaldībai.

Sadarbība īpaši koncentrējas uz šādiem aspektiem:

— patvēruma jomā – uz valsts tiesību aktu īstenošanu atbilstīgi 1951. gada Ženēvas konvencijas un 1967. gada Ņujorkas protokola standartiem, šādi nodrošinot neizraidīšanas principa ievērošanu, kā arī citas patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības,

— legālās migrācijas jomā – uz noteikumiem par uzņemšanu un uzņemtās personas tiesībām un statusu. Attiecībā uz migrāciju Puses vienojas par taisnīgu attieksmi pret citu valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo to teritorijā, un par integrācijas politikas veicināšanu ar mērķi pielīdzināt viņu tiesības un pienākumus savu valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem.

81. pants

Nelikumīgās imigrācijas novēršana un kontrole un atpakaļuzņemšana

1. Puses sadarbojas, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju. Šim nolūkam Puses vienojas, ka Albānija un dalībvalstis pēc pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm:

— uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kas nelikumīgi atrodas otras Puses teritorijā,

— uzņem atpakaļ trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kas nelikumīgi atrodas otras Puses teritorijā un ir iekļuvuši Albānijas teritorijā caur kādu dalībvalsti vai no tās vai iekļuvuši kādas dalībvalsts teritorijā caur Albāniju vai no tās.

2. Eiropas Savienības dalībvalstis un Albānija nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus identitātes dokumentus un administratīvās iespējas, kas nepieciešamas šādam mērķim.

3. Konkrētas procedūras valstspiederīgo un trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai ir noteiktas 2005. gada 14. aprīlī parakstītajā Eiropas Kopienas un Albānijas nolīgumā par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras valstī uzturas bez atļaujas.

4. Albānija piekrīt slēgt nolīgumus par atpakaļuzņemšanu ar valstīm, kas iesaistījušās Stabilizācijas un asociācijas procesā, un apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus šajā pantā minēto atpakaļuzņemšanas nolīgumu elastīgas un ātras īstenošanas nodrošināšanai.

5. Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka citus kopīgus pasākumus, ko var veikt, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgo imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās migrācijas tīklus.

III

NODAĻA

Sadarbība cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pret terorisma finansēšanu, nelegālu narkotiku kontroles jomā un terorisma apkarošanā

82. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana

1. Puses cieši sadarbosies, lai novērstu savu finanšu sistēmu izmantošanu kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā, un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.

2. Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi veicināt noteikumu īstenošanu un efektīvu darbību nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas standartiem un mehānismiem, kas ir līdzvērtīgi Kopienā un citos starptautiskajos forumos, īpaši Finanšu darījumu darba grupā (FATF), šajā jomā pieņemtajiem standartiem un mehānismiem.

83. pants

Sadarbība nelegālu narkotiku kontroles jomā

1. Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotiku jautājumiem. Mērķis stratēģijām un darbībām narkotiku jomā ir samazināt narkotiku piegādi, to tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī nodrošināt efektīvāku kontroli pār prekursoriem.

2. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Rīcība pamatojas uz vispārpieņemtajiem principiem atbilstīgi ES narkotiku kontroles stratēģijai.

84. pants

Terorisma apkarošana

Saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās Puses ir dalībnieces, un to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un noteikumiem Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus un to finansēšanu, īpaši tos, kas saistīti ar pārrobežu darbībām:

— pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju 1373 (2001) par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskam mieram un drošībai un citas attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un aktus,

— apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem,

— apmainoties ar pieredzi par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tehniskajiem aspektiem un apmācību, kā arī apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu.

NODAĻA

Sadarbība krimināllietās

85. pants

Organizētās noziedzības un citu nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana

Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas un citādas kriminālas un nelikumīgas darbības, piemēram:

— cilvēku kontrabandu un tirdzniecību,

— nelikumīgas darbības ekonomikā, sevišķi valūtas viltošanu, nelikumīgus darījumus saistībā ar tādiem produktiem kā, piemēram, rūpnieciskie atkritumi un radioaktīvie materiāli un darījumus ar nelikumīgiem vai viltotiem ražojumiem,

— korupciju gan privātajā, gan valsts sektorā, īpaši saistībā ar nepārredzamu administratīvo praksi,

— krāpšanu nodokļu jomā,

— nelikumīgu narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību,

— kontrabandu,

— nelikumīgu ieroču tirdzniecību,

— dokumentu viltošanu,

— nelikumīgu automobiļu tirdzniecību,

— kibernoziegumus.

Tiek sekmēta reģionālā sadarbība un atbilstība starptautiski atzītiem standartiem organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

VIII

SADAĻA

SADARBĪBAS POLITIKA

86. pants

Sadarbības politika – vispārīgi noteikumi

1. Kopiena un Albānija izveido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt Albānijas attīstību un izaugsmes iespējas. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomikas saites iespējami plašākā aspektā, no kā iegūst abas Puses.

2. Politika un citi pasākumi tiek izstrādāti tā, lai panāktu ilgtspējīgu Albānijas ekonomikas un sociālo attīstību. Šai politikai jānodrošina ekoloģisku apsvērumu pilnīga iekļaušana jau no paša sākuma, kā arī saikne ar harmoniskas sociālās attīstības prasībām.

3. Politikas jomas sadarbībai iekļauj reģionālā sadarbības režīmā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Albāniju un kaimiņvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti reģionā. Stabilizācijas un asociācijas padome var noteikt prioritātes sadarbībai turpmāk norādītajās politikas jomās un starp tām.

87. pants

Ekonomikas un tirdzniecības politika

1. Kopiena un Albānija veicina ekonomikas reformas norisi, sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.

2. Pēc Albānijas iestāžu lūguma Kopiena var sniegt palīdzību, atbalstot Albānijas centienus izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot Albānijas politiku ar Ekonomikas un monetārās savienības politiku, kas ir orientēta uz stabilitāti.

3. Sadarbības mērķis ir arī tiesiskuma stiprināšana uzņēmējdarbības jomā, izmantojot stabilu un nediskriminējošu tirdzniecības tiesisko pamatu.

4. Sadarbība šajā jomā ietver neformālu informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.

88. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbībā Puses galvenokārt pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis statistikas jomā. Sadarbības īpašais mērķis ir tādas efektīvas un ilgtspējīgas statistikas sistēmas izveide, kas spēj sniegt salīdzināmus, ticamus, objektīvus un precīzus datus, kuri nepieciešami Albānijas pārejas un reformu procesa plānošanai un pārraudzībai. Sadarbībai arī jānodrošina tas, ka Albānijas Statistikas institūts spēj labāk apmierināt valsts un starptautisko klientu (gan valsts pārvaldes, gan privātajā sektorā) vajadzības. Statistikas sistēmai jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem statistikas pamatprincipiem, Eiropas Statistikas prakses kodeksam un Eiropas statistikas tiesību aktu noteikumiem, kā arī jāattīstās Kopienas acquis virzienā.

89. pants

Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi

Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis banku darbības, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu jomā. Pušu sadarbības mērķis ir atbilstošas sistēmas izveide un attīstība, lai Albānijā veicinātu banku darbību, apdrošināšanu un finanšu pakalpojumus.

90. pants

Sadarbība revīzijas un finanšu kontroles jomā

Puses sadarbībā uzmanību pievērš prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis valsts iekšējās finanšu kontroles (VIFK) un ārējās revīzijas jomā. Pušu sadarbības īpašais mērķis ir efektīvas VIFK un ārējās revīzijas sistēmas izveide Albānijā atbilstoši starptautiski pieņemtajiem standartiem un metodikai, kā arī ES paraugpraksei.

91. pants

Investīciju veicināšana un aizsardzība

Saskaņā ar to attiecīgo kompetenci Pušu sadarbības mērķis investīciju veicināšanas un aizsardzības jomā ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus iekšzemes un ārvalstu privātajām investīcijām, kas ir tik ļoti svarīgas Albānijas ekonomikas un rūpniecības atveseļošanai.

92. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis ir veicināt Albānijas rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem ar mērķi stiprināt privāto sektoru ar tādiem nosacījumiem, kas nodrošina vides aizsardzību.

2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo abu Pušu noteiktās prioritātes. Tajās tiek ņemti vērā rūpnieciskās attīstības reģionālie aspekti, nepieciešamības gadījumā sekmējot starptautiskās partnerattiecības. Iniciatīvām īpaši jāsekmē uzņēmumiem piemērotas sistēmas izveide, vadības un zinātības uzlabošana un jāatbalsta tirgus attīstība, pārredzamība un uzņēmējdarbības vide.

3. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā Kopienas acquis rūpnieciskās politikas jomā.

93. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Pušu sadarbības mērķis ir privātā sektora mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstīšana un stiprināšana, un tajā tiek pievērsta pienācīga uzmanība prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis MVU jomā, kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu hartā noteiktajiem principiem.

94. pants

Tūrisms

1. Pušu sadarbības mērķis tūrisma jomā galvenokārt ir informācijas plūsmas par tūrismu (izmantojot starptautiskus tīklus, datubāzes utt.) stiprināšana un zinātības nodošana (mācībās, pieredzes apmaiņā, semināros). Sadarbībā pienācīgi ņem vērā Kopienas acquis šajā nozarē.

2. Sadarbību var iekļaut reģionālā sadarbības režīmā.

95. pants

Lauksaimniecība un lauksaimnieciskās ražošanas nozare

Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis lauksaimniecības jomā. Sadarbības īpašais mērķis jo īpaši ir Albānijas lauksaimniecības un lauksaimnieciskās ražošanas nozares modernizēšana un pārstrukturēšana, kā arī atbalsts Albānijas tiesību aktu un prakses pakāpeniskai tuvināšanai Kopienas noteikumiem un standartiem.

96. pants

Zivsaimniecība

Puses izskata iespējas noteikt savstarpēji izdevīgas kopējas intereses jomas zivsaimniecības nozarē. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes saistībā ar Kopienas acquis zivsaimniecības jomā, tostarp starptautisko saistību – starptautisko un reģionālo zivsaimniecības organizāciju noteikumu par zvejniecības resursu pārvaldību un saglabāšanu – ievērošanu.

97. pants

Muita

1. Puses izveido sadarbību šajā jomā, lai garantētu tirdzniecības jomā pieņemamo tiesību noteikumu atbilstību un panāktu Albānijas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas sistēmai, tādējādi palīdzot bruģēt ceļu liberalizācijas pasākumiem, kas plānoti šajā nolīgumā, un Albānijas muitas tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai acquis.

2. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis muitas jomā.

3. 6. protokolā izstrādāti noteikumi par Pušu abpusējo administratīvo palīdzību muitas jomā.

98. pants

Nodokļi

1. Puses izveido sadarbību nodokļu jomā, kā arī veic pasākumus ar mērķi turpmāk reformēt fiskālo sistēmu un pārstrukturēt nodokļu administrēšanu, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un veicinātu cīņu pret fiskālo krāpšanu.

2. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis nodokļu jomā un cīņā pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci. Tādēļ Puses atzīst, cik svarīgi ir uzlabot pārredzamību un informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Albāniju, lai sekmētu tādu pasākumu ieviešanu, ar kuriem novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Puses apspriežas nolūkā likvidēt nelabvēlīgu nodokļu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Albāniju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus attiecībā uz uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem.

99. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu Albānijas nodarbinātības politikas reformu ekonomikas reformas stiprināšanas un integrācijas kontekstā. Sadarbībā tiek atbalstīta arī Albānijas sociālās drošības sistēmas pielāgošana jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, un tajā tiek pielāgoti Albānijas tiesību akti par darba apstākļiem un iespēju vienlīdzību sievietēm, kā arī uzlabots darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības līmenis, par standartu ņemot Kopienā esošo aizsardzības līmeni.

2. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

100. pants

Izglītība un mācības

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības, arodizglītības un mācību līmeni Albānijā, kā arī jaunatnes politikas un jaunatnes nodarbinātības līmeni. Augstākās izglītības sistēmu prioritāte ir Boloņas deklarācijas mērķu sasniegšana.

2. Puses sadarbojas arī, lai Albānijā nodrošinātu tādu piekļuvi izglītībai un mācībām visos līmeņos, kas nav diskriminējoša dzimuma, ādas krāsas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ.

3. Attiecīgās Kopienas programmas un instrumenti sekmē izglītības un mācību struktūru un darbības uzlabošanu Albānijā.

4. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

101. pants

Sadarbība kultūras jomā

Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā. Šī sadarbība palīdz arī palielināt savstarpēju sapratni un cieņu indivīdu, kopienu un tautu vidū. Puses arī apņemas sadarboties, lai veicinātu kultūras daudzveidību, sevišķi atbilstīgi UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

102. pants

Sadarbība audiovizuālajā jomā

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.

2. Sadarbība varētu ietvert arī programmas un iespējas žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā arī tehnisko palīdzību kā valsts, tā arī privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas plašsaziņas līdzekļiem.

3. Albānija saskaņo savu politiku pārrobežu apraides saturisko aspektu reglamentēšanas jomā ar Kopienas politiku un savus tiesību aktus – ar Kopienas acquis. Albānija īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu programmām, kuras pārraida ar satelīta, cietzemes frekvenču vai kabeļa palīdzību.

103. pants

Informācijas sabiedrība

1. Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis attiecībā uz informācijas sabiedrību. Tajā galvenokārt atbalstīs Albānijas politikas un tiesību aktu pakāpenisku pielāgošanu Kopienas politikai un tiesību aktiem šajā jomā.

2. Puses sadarbosies arī ar mērķi turpmāk attīstīt informācijas sabiedrību Albānijā. Vispārējie mērķi būs visas sabiedrības sagatavošana digitālajam gadsimtam, ieguldījumu piesaiste un tīklu un pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana.

104. pants

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

1. Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

2. Puses sevišķi stiprina sadarbību elektronisko sakaru tīklu un saistītu pakalpojumu jomā, lai Albānija gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas varētu pieņemt Kopienas acquis šajās nozarēs.

105. pants

Informācija un sakari

Kopiena un Albānija veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāras ir tādas programmas, kuru mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai pamatinformāciju par Kopienu, kā arī specifiskāku informāciju Albānijas profesionālajām aprindām.

106. pants

Transports

1. Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis transporta jomā.

2. Sadarbības mērķis jo īpaši var būt Albānijas transporta veidu pārstrukturēšana un modernizācija, uzlabojot pasažieru brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti, sekmējot pieeju transporta tirgum un iekārtu, tostarp ostu un lidostu, pieejamību, atbalstot multimodālo infrastruktūru attīstību saistībā ar galvenajiem Eiropas komunikāciju tīkliem, galvenokārt – lai sekmētu reģionālo saišu attīstību, sasniegtu tādus darbības standartus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas standartiem, Albānijā attīstītu tādu transporta sistēmu, kas ir savietojama ar Kopienas sistēmu un ir tai pielāgota, kā arī uzlabotu vides aizsardzību transporta jomā.

107. pants

Enerģētika

Sadarbībā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis enerģētikas jomā, tostarp, ja vajadzīgs, kodoldrošības aspektiem. Tā atspoguļo tirgus ekonomikas principus un pamatojas uz parakstīto reģionālo Enerģētikas kopienas līgumu ar mērķi pakāpeniski iekļaut Albāniju Eiropas enerģētikas tirgos.

108. pants

Vide

1. Puses veido un stiprina sadarbību, lai izpildītu ļoti svarīgu uzdevumu – apkarotu vides degradāciju, lai sekmētu vides ilgtspējību.

2. Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis vides jomā.

109. pants

Sadarbība pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā

1. Puses sekmē sadarbību civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un – ņemot vērā resursu pieejamību – pieejamību to attiecīgajām programmām, ievērojot atbilstošu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.

3. Sadarbību īsteno saskaņā ar īpašu režīmu, par ko veic sarunas un ko pieņem saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām.

110. pants

Reģionāla un vietēja mēroga attīstība

1. Puses tiecas stiprināt sadarbību reģionālās un vietējās attīstības jomā ar mērķi sekmēt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp reģioniem. Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, starptautiskajai un starpreģionālajai sadarbībai.

2. Sadarbībā ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis reģionālās attīstības jomā.

111. pants

Valsts pārvalde

1. Sadarbības mērķis ir Albānijā nodrošināt efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos, jo īpaši – lai atbalstītu tiesiskuma īstenošanu, valsts iestāžu pareizu darbību visas Albānijas sabiedrības labā un Eiropas Savienības un Albānijas attiecību netraucētu attīstību.

2. Sadarbība šajā jomā galvenokārt pievēršas iestāžu veidošanai, tostarp pārredzamu un objektīvu darbā pieņemšanas procedūru attīstīšanai un īstenošanai, cilvēkresursu vadībai, karjeras attīstībai civildienestā, turpmākām mācībām, ētikas normu sekmēšanai valsts pārvaldē un elektroniskajai pārvaldībai. Sadarbība attiecas gan uz centrālo, gan vietējā līmeņa pārvaldi.

SADAĻA

FINANŠU SADARBĪBA

112. pants

Šā nolīguma mērķu sasniegšanai un saskaņā ar 3., 113. un 115. pantu Albānija var saņemt finansiālu palīdzību no Kopienas subsīdiju un aizdevumu veidā, tostarp Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Kopienas palīdzība ir saistīta ar to principu un nosacījumu izpildi, kas izklāstīti 1997. gada 29. aprīļa Vispārējo lietu padomes secinājumos, ņemot vērā rezultātus gada pārskatos par Stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītajām valstīm, Eiropas partnerībās, kā arī citos Padomes secinājumos, kas jo īpaši saistīti ar pielāgošanās programmu ievērošanu. Palīdzība Albānijai tiek virzīta atbilstīgi novērotajām vajadzībām, izraudzītajām prioritātēm, spējai izmantot un atmaksāt, kā arī pasākumiem ekonomikas reformai un pārstrukturēšanai.

113. pants

Finansiālai palīdzībai subsīdiju veidā atbilst darbības, kuras paredzētas attiecīgā Padomes regulā, daudzgadējā indikatīvā programmā, ko Kopiena izveido pēc apspriešanās ar Albāniju.

Finansiāla palīdzība var aptvert visas sadarbības nozares, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskumam, brīvībai un drošībai, tiesību aktu tuvināšanai un ekonomikas attīstībai.

114. pants

Pēc Albānijas lūguma vai īpašas nepieciešamības gadījumā Kopiena sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām varētu izskatīt iespēju piešķirt ārkārtas makrofinansiālu palīdzību, kas atkarīga no konkrētiem nosacījumiem un no visu finanšu resursu pieejamības. Šāda palīdzība tiktu piešķirta, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, kas jānosaka programmā, par kuru Albānija vienojas ar Starptautisko Valūtas fondu.

115. pants

Lai panāktu pieejamo resursu optimālu izmantošanu, Puses nodrošina, ka Kopienas iemaksas tiek cieši saskaņotas ar iemaksām no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskajām finanšu institūcijām.

Šim nolūkam Puses regulāri apmainās ar informāciju par visiem palīdzības avotiem.

SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

116. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome. Tās pienākums ir pārraudzīt šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Tā pienācīgā līmenī tiekas regulāri un kad apstākļi to pieprasa, lai izskatītu jebkādus svarīgos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu un jebkādus citus divpusējus vai starptautiskus savstarpējas intereses jautājumus.

117. pants

1. Stabilizācijas un asociācijas padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Albānijas valdības locekļi, no otras puses.

2. Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3. Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

4. Stabilizācijas un asociācijas padomi pa kārtai vada Kopienas un Albānijas pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

5. Jautājumos, kuri uz to attiecas, Eiropas Investīciju banka piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes darbā novērotāja statusā.

118. pants

Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Stabilizācijas un asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, lai tos izpildītu. Stabilizācijas un asociācijas padome arī var izstrādāt attiecīgus ieteikumus. Tā savus lēmumus un ieteikumus izstrādā pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

119. pants

Puses var iesniegt Stabilizācijas un asociācijas padomē strīdus attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju. Stabilizācijas un asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

120. pants

1. Stabilizācijas un asociācijas padomei tās darbā palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kurā ietilpst Eiropas Savienības Padomes pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Albānijas pārstāvji, no otras puses.

2. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus, kas ietver Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmju sagatavošanu, kā arī nosaka to, kā minētā komiteja darbojas.

3. Stabilizācijas un asociācijas padome var deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai jebkādas savas pilnvaras. Tādā gadījumā Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 118. pantā izstrādātajiem nosacījumiem.

4. Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt veikt tās pienākumus. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.

121. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var veidot apakškomitejas.

Stabilizācijas un asociācijas komiteja līdz pirmā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveido šā nolīguma pienācīgai īstenošanai vajadzīgās apakškomitejas. Lemjot par apakškomiteju izveidi un nosakot to kompetenci, Stabilizācijas un asociācijas padome pienācīgi ņem vērā to, cik svarīgi ir adekvāti risināt ar migrāciju saistītos jautājumus, īpaši attiecībā uz šā nolīguma 80. un 81. panta noteikumu īstenošanu un ES Rīcības plāna Albānijai un blakus esošajam reģionam uzraudzību.

122. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja. Tā ir Albānijas parlamenta deputātu un Eiropas Parlamenta deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Albānijas parlamenta locekļi, no otras puses.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju pa kārtai vada Eiropas Parlamenta loceklis un Albānijas parlamenta loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā tās reglamentā.

123. pants

Puses šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar saviem valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

124. pants

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm veikt jebkādus pasākumus:

a) ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā ar tās drošības interesēm;

b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c) ko tās uzskata par būtiski svarīgiem pašu drošībai nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kas skar likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem vai lai pildītu pienākumus, kurus tās uzņēmušās miera un starptautiskās drošības saglabāšanai.

125. pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

— pasākumos, ko Albānija piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst būt nekādas diskriminācijas starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām,

— pasākumos, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Albāniju, nedrīkst būt nekādas diskriminācijas starp Albānijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot savus attiecīgos fiskālo tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kas nav identiskās situācijās attiecībā uz to dzīvesvietu.

126. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas šajā nolīgumā paredzētās saistības. Tās nodrošina šajā nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

3. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem Stabilizācijas un asociācijas padomē notiek apspriešanās, ja otra Puse to pieprasa.

127. pants

Puses vienojas pēc kādas Puses lūguma pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un citiem Pušu attiecību aspektiem.

Šā panta noteikumu piemērošana nekādā veidā neskar 31., 37., 38., 39. un 43. panta noteikumus.

128. pants

Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neskar tiesības, kas tiem nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijai, no otras puses.

129. pants

Šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa ir tā I līdz V pielikums un 1., 2., 3., 4., 5. un 6. protokols.

Šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa ir 2004. gada 22. novembrī parakstītais Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Albānijas Republikas dalībai Kopienas programmās, un tā pielikums. Minētā pamatnolīguma 8. pantā paredzēto pārskatīšanu veic Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura ir pilnvarota to grozīt, ja vajadzīgs.

130. pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

Katra Puse var šo nolīgumu denonsēt, paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums beidz darboties pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma dienas.

131. pants

Šajā nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Albānija, no otras puses.

132. pants

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumus, un atbilstoši šo līgumu nosacījumiem, un, no otras puses, uz Albānijas teritoriju.

133. pants

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

134. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros abu Pušu oficiālajās valodās, un šie teksti ir vienlīdz autentiski ( 1 ).

135. pants

Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām.

Ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas dienas.

136. pants

Pagaidu nolīgums

Ja laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažu šā nolīguma daļu noteikumi, īpaši par preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, stājas spēkā ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Albāniju, Puses vienojas par to, ka šādos apstākļos šā nolīguma IV sadaļas un 40., 71., 72., 73. un 74. panta, 1., 2., 3., 4. un 6. protokola noteikumu un 5. protokola attiecīgo noteikumu labad “nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad stājas spēkā attiecīgais pagaidu nolīgums saistībā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem pienākumiem.

137. pants

Šis nolīgums no tā spēkā stāšanās dienas aizstāj Briselē 1992. gada 11. maijā parakstīto Eiropas Ekonomikas Kopienas un Albānijas Republikas Nolīgumu par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Tas neskar Pušu tiesības, pienākumus vai juridisko stāvokli, kas radies, izpildot minēto nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el doce de junio del dos mil seis.

V Lucemburku dne dvanáctého června dva tisíce šest.

Udfærdiget i Luxembourg den tolvte juni to tusind og seks.

Geschehen zu Luxemburg am zwölften Juni zweitausendsechs.

Kahe tuhande kuuenda aasta juunikuu kaheteistkümnendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις δώδεκα Ιουνίου δύο χιλιάδες έξι.

Done at Luxembourg on the twelfth day of June in the year two thousand and six.

Fait à Luxembourg, le douze juin deux mille six.

Fatto a Lussemburgo, addì dodici giugno duemilase.

Luksemburgā, divtūkstoš sestā gada divpadsmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai šeštų metų birželio dvyliktą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer hatodik év június tizenkettedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fit-tnax jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u sitta.

Gedaan te Luxemburg, de twaalfde juni tweeduizend zes.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwunastego czerwca roku dwutysięcznego szóstego.

Feito no Luxemburgo, em doze de Junho de dois mil e seis.

V Luxemburgu dňa dvanásteho júna dvetisícšesť.

V Luxembourgu, dvanajstega junija leta dva tisoč šest.

Tehty Luxemburgissa kahdentenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakuusi.

Som skedde i Luxemburg den tolfte juni tjugohundrasex.

Bërë në Luksemburg në datë dymbëdhjetë qershor të vitit dymijë e gjashtë.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

signatory

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Za Českou republiku

signatory

På Kongeriget Danmarks vegne

signatory

Für die Bundesrepublik Deutschland

signatory

Eesti Vabariigi nimel

signatory

Για την Ελληνική Δημοκρατία

signatory

Por el Reino de España

signatory

Pour la République française

signatory

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

signatory

Per la Repubblica italiana

signatory

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

signatory

Latvijas Republikas vārdā

signatory

Lietuvos Respublikos vardu

signatory

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

signatory

A Magyar Köztársaság részéről

signatory

Għar-Repubblika ta’ Malta

signatory

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

signatory

Für die Republik Österreich

signatory

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

signatory

Pela República Portuguesa

signatory

Za Republiko Slovenijo

signatory

Za Slovenskú republiku

signatory

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

signatory

För Konungariket Sverige

signatory

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

signatory

Por las Comunidades Europeas

Za Evropská společenství

For De Europæiske Fællesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Euroopa ühenduste nimel

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Eiropas Kopienu vārdā

Europos Bendrijų vardu

Az Európai Közösségek részéről

Għall-Komunitajiet Ewropej

Voor de Europese Gemeenschappen

W imieniu Wspólnot Europejskich

Pelas Comunidades Europeias

Za Európske spoločenstvá

Za Evropski skupnosti

Euroopan yhteisöjen puolesta

På Europeiska gemenskapernas vägnar

signatory

Për Republikën e Shqipěrisë

signatory

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums	Albānijas tarifu koncesijas Kopienas rūpniecības ražojumiem
II.a pielikums	Albānijas tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta a) apakšpunktu)
II.b pielikums	Albānijas tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta b) apakšpunktu)
II.c pielikums	Albānijas tarifa koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu)
III pielikums	Kopienas koncesijas Albānijas zivīm un zivsaimniecības produktiem
IV pielikums	Faktūrrēķina deklarācijas teksts
V pielikums	Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības

▼M1

I PIELIKUMS

ALBĀNIJAS TARIFU KONCESIJAS KOPIENAS RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMIEM

(saskaņā ar 19. pantu)

Nodokļu likmes tiks samazinātas šādi:

— 2007. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

— 2008. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

— 2009. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

— 2010. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,

— 2011. gada 1. janvārī atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.

KN kods	Apraksts
2501 00	Sāls (ieskaitot galda sāli un denaturēto sāli) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināts vai ar pievienotām pretsalipšanas vielām un nesējvielām; jūras ūdens:
	– sāls (ieskaitot galda sāli un denaturēto sāli) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināts vai ar pievienotām pretsalipšanas vielām un nesējvielām:
	– – citādi
	– – – citādi
2501 00 91	– – – – sāls, kas derīgs lietošanai pārtikā
2523	Portlandcements, aluminātcements, sārņu, sulfātizturīgais un tamlīdzīgi hidrauliskie cementi, nekrāsoti vai iekrāsoti vai klinkeru veidā
2710	Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi:
2710	– naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas (izņemot neapstrādātas) un citur neminēti un neiekļauti naftas produkti, kas satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir produktu pamata sastāvdaļas, izņemot eļļas atkritumus:
2710 11	– – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti:
	– – – citām vajadzībām:
	– – – – speciālie benzīni:
2710 11 25	– – – – – citādi
	– – – – citādi:
	– – – – benzīns:
	– – – – – – citādi, kuru svina saturs:
	– – – – – – – nepārsniedz 0,013 g litrā:
2710 11 41	– – – – – – – – kuru oktānskaitlis (RON) mazāks par 95
2710 11 70	– – – – – benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela
2710 19	– – citādi:
	– – – vidējās eļļas:
	– – – – citām vajadzībām:
	– – – – – petroleja:
2710 19 21	– – – – – – reaktīvo dzinēju degviela
2710 19 25	– – – – – – citādas
2710 19 29	– – – – – citādas
	– – – smagās eļļas:
	– – – – gāzeļļas:
2710 19 31	– – – – – specifiskiem pārstrādes procesiem
2710 19 35	– – – – – ķīmiskām pārvērtībām procesos, kas nav minēti apakšpozīcijā 2710 19 31
2710 19 35	– – – – – citām vajadzībām:
2710 19 41	– – – – – – kuru sēra saturs nepārsniedz 0,05 % no kopējās masas
2710 19 45	– – – – – – kuru sēra saturs pārsniedz 0,05 % no kopējās masas, bet nepārsniedz 0,2 %
2710 19 49	– – – – – – kuru sēra saturs pārsniedz 0,2 % no kopējās masas
	– – – – degvieleļļas:
	– – – – – citām vajadzībām:
2710 19 69	– – – – – – kuru sēra saturs pārsniedz 2,8 % no kopējās masas
2713	Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas:
2713	– naftas kokss:
2713 12 00	– – kalcinēts
2713 20 00	– naftas bitumens
2713 90	– citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu atliekas
3103	Minerālie vai ķīmiskie fosfora mēslošanas līdzekļi:
3103 10	– - superfosfāti
3304	Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi (izņemot medikamentozos), ieskaitot pretiedeguma un iedeguma līdzekļus; manikīra vai pedikīra līdzekļi:
3304	– citādi:
3304 91 00	– – pūderis, ieskaitot kompakto
3304 99 00	– – citādi
3305	Matu kopšanas līdzekļi:
3305 10 00	– šampūni
3305 30 00	– matu lakas
3305 90	– citādi
3306	Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi, ieskaitot protēžu fiksēšanas pastas un pulverus; zobu diegs (vaskots diegs zobstarpu tīrīšanai), atsevišķā mazumtirdzniecības iepakojumā:
3306 10 00	– zobu pastas
3307	Pirms skūšanās, pēc skūšanās vai skūšanās laikā izmantojamie līdzekļi, ķermeņa dezodoranti, vannošanās līdzekļi, depilācijas un citādi parfimērijas, kosmētikas vai ķermeņa kopšanas līdzekļi, kas citur nav minēti vai ietverti; telpu dezodoranti, arī aromatizēti vai ar dezinficējošām īpašībām:
3307 10 00	– pirms skūšanās, pēc skūšanās un skūšanās laikā izmantojamie līdzekļi
3307 20 00	– ķermeņa dezodoranti un pretsviedru līdzekļi
3401	Ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi, ko izmanto kā ziepes, stieņos, gabalos vai figūru veidā un kas satur vai nesatur ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi ķermeņa mazgāšanai, šķidri vai krēmveida, safasēti mazumtirdzniecībai, kuri satur vai nesatur ziepes; papīrs, vate, filcs un neaustie materiāli, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem:
3401	– ziepes un organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi stieņos, gabalos un figūru veidā un papīrs, vate, filcs un neaustās drānas, piesūcināti vai pārklāti ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem:
3401 11 00	– – tualetes ziepes (ieskaitot ziepes ar medikamentiem)
3401 19 00	– – citādas
3401 20	– ziepes citādās formās
3402	Organiskās virsmaktīvās vielas (izņemot ziepes); virsmaktīvie līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi (ieskaitot mazgāšanas palīglīdzekļus) un tīrīšanas līdzekļi, kas satur vai nesatur ziepes, izņemot pozīcijā 3401 minētos:
3402 20	– līdzekļi, kas safasēti mazumtirdzniecībai
3402 90	– citādi:
3402 90 10	– – virsmaktīvie līdzekļi
3405	Apavu, mēbeļu, grīdas, transporta iekārtu, stikla vai metālu pulēšanas līdzekļi un krēmi, tīrīšanas pastas un pulveri un tamlīdzīgi līdzekļi (arī papīra, vates, filca, neaustu drānu, porainas plastmasas vai porainas gumijas formā, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar šiem līdzekļiem), izņemot vaskus, kas minēti pozīcijā 3404 :
3405 20 00	– koka mēbeļu, grīdas un citu koka izstrādājumu pulēšanas līdzekļi, krēmi un tamlīdzīgi izstrādājumi
3405 30 00	– transportlīdzekļu virsbūvju pulēšanas līdzekļi un tamlīdzīgi preparāti, izņemot metālu pulēšanas līdzekļus
3405 90	– citādi:
3405 90 90	– – citādi
3923	Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai; plastmasas aizbāžņi, vāki, vāciņi un citādi izstrādājumi aizvākošanai:
3923 10 00	– kārbas, kastes, redeļu kastes un tamlīdzīgi izstrādājumi
3923 10 00	– maisiņi un kulītes (ieskaitot tūtas):
3923 21 00	– – no etilēna polimēriem
3923 29	– – no citām plastmasām:
3923 29 10	– – – no poli(vinilhlorīda)
3923 29 90	– – – citādas
3924	Plastmasas galda un virtuves piederumi, citādi sadzīves priekšmeti un higiēnas vai tualetes priekšmeti
3925	Plastmasas būvizstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
3925 10 00	– rezervuāri, cisternas, tvertnes un tamlīdzīgas tilpnes ar vairāk nekā 300 l ietilpību
3926	Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901 -3914 :
4012	Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes:
4012	– – atjaunotas riepas:
4012 11 00	– – vieglajiem automobiļiem (ieskaitot kravas pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus)
4012 12 00	– – autobusiem vai kravas automobiļiem
4012 13 00	– – izmantojamas aviācijā:
ex 4012 13 00	– – – citādas nekā izmantošanai civilajā aviācijā
4012 20 00	– lietotas pneimatiskās riepas:
ex 4012 20 00	– – citādas nekā izmantošanai civilajā aviācijā
4012 90	– citādas:
4012 90 20	– – cietās vai pildītās riepas
6401	Ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi
6402	Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu:
6402	– citādi apavi:
6402 99	– – citādi:
	– – – citādi:
	– – – – ar plastmasas virsu:
6402 99 50	– – – – – čības un citi telpās valkājami apavi
6404	Apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriālu virsu:
6404	– apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli:
6404 19	– – citādi:
6404 19 90	– – – citādi:
6404 20	– apavi ar ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli
6405	Citādi apavi
6406	Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi, kā arī to daļas:
6406 10	– apavu virsas un to daļas, izņemot kapes un cietās detaļas
6904	Celtniecības ķieģeļi, grīdas bloki, nesošās vai apdares plāksnes un tamlīdzīgi keramikas izstrādājumi
6905	Kārniņi, deflektori, dūmvadu aizsargi, dūmvadu daļas, arhitektūras rotājumi un citādas būvdetaļas no keramikas
6907	Neglazētas keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai, kamīna vai sienas flīzes; neglazēti keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi, uz pamatnes vai bez tās
6908	Glazētas keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai, kamīna vai sienas flīzes; glazēti keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi, uz pamatnes vai bez tās
7213	Stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda:
7213 10 00	– ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām
7213 10 00	– citādi:
7213 91	– – ar apļveida šķērsgriezumu mazāk nekā 14 mm diametrā
7213 99	– – citādi:
7213 99 10	– – – ar oglekļa masas saturu mazāk nekā 0,25 %
7214	Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus:
7214 10 00	– kalti
7214 20 00	– ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti
7214 20 00	– citādi:
7214 91	– – ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātu) šķērsgriezumu
7214 99	– – citādi
7306	Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti, kniedēti vai citādi sastiprināti):
7306	– citādi, metināti, ar neapaļu šķērsgriezumu:
7306 61	– – ar kvadrātveida vai taisnstūrveida šķērsgriezumu
7306 69	– – ar citādu neapaļu šķērsgriezumu
7306 90 00	– citādi
7326	Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi:
7326 90	– citādi:
7326 90	– – citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi:
7326 90 98	– – – citādi
7408	Vara stieples:
7408	– no rafinēta vara:
7408 11 00	– – ar šķērsgriezuma maksimālo izmēru vairāk nekā 6 mm
7408 19	– – citādas
7413 00	Stiepļu vijumi, troses, pītas lentas un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas:
7413 00 20	– no rafinēta vara:
ex 7413 00 20	– – izņemot ar savienotājelementiem, izmantošanai civilajā aviācijā
8544	Izolēti vadi (ieskaitot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti ar elektrības vadītājiem vai bez tiem:
8544	– vadi tinumiem:
8544 11	– – no vara
8544 19	– – citādi
8544 20 00	– koaksiālais kabelis un citi koaksiālie elektrības vadītāji
8544 20 00	– citādi elektrības vadītāji, spriegumam ne vairāk kā 1 000 V:
8544 49	– – citādi:
8544 49	– – – citādi:
8544 49 91	– – – – vadi un kabeļi ar izolētām dzīslām, kuru diametrs pārsniedz 0,51 mm
8544 49 91	– – – – citādi:
8544 49 95	– – – – – spriegumam, kas pārsniedz 80 V, bet nepārsniedz 1 000 V
8544 49 99	– – – – – 1 000 V spriegumam
8544 60	– citādi elektrības vadītāji, spriegumam vairāk nekā 1 000 V
9403	Citādas mēbeles un to daļas:
9403 30	– koka mēbeles birojiem
9403 40	– koka mēbeles virtuvēm
9403 60	– citādas koka mēbeles:
9403 60 30	– – koka mēbeles veikaliem

II.a PIELIKUMS

ALBĀNIJAS TARIFU KONCESIJAS KOPIENAS IZCELSMES PRIMĀRAJIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta a) apakšpunktu)

Atbrīvojums no muitas nodokļa neierobežotā daudzumā

KN kods	Apraksts
0101	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:
0101 10	– tīršķirnes vaislas lopi
0102	Dzīvi liellopi:
0102 10	– tīršķirnes vaislas lopi
0102 90	– citādi:
	– – mājlopu sugas:
	– – – kuru svars pārsniedz 80 kg, bet nepārsniedz 160 kg:
0102 90 29	– – – – citādi
0103	Dzīvas cūkas
0104	Dzīvas aitas un kazas
0105	Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas:
0105	– svarā līdz 185 g:
0105 11	– – vistas:
0105 12 00	– – tītari
0105 19	– – citādi:
0105 19	– citādi:
0105 94 00	– – vistas
ex 0105 94 00	– – – svarā līdz 2 000 g
0106	Citi dzīvi dzīvnieki:
0106	– zīdītāji:
0106 11 00	– – primāti
0106 19	– – citādi
0106 20 00	– rāpuļi (ieskaitot čūskas un jūras bruņurupučus)
0106 20 00	– putni:
0106 31 00	– – plēsīgie putni
0106 32 00	– – papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, mazos papagaiļus, makao papagaiļus un kakadu)
0106 39	– – citādi
0106 90 00	– citādi
0205 00	Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa
0206	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti:
0206 10	– svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti:
0206 10 10	– – farmaceitisku produktu ražošanai
0206 10 10	– saldēti liellopu subprodukti:
0206 29	– – citādi:
0206 29 10	– – – farmaceitisku produktu ražošanai
0206 30 00	– svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti
0206 30 00	– saldēti cūku subprodukti:
0206 41 00	– – aknas
0206 80	citādi svaigi vai atdzesēti subprodukti:
0206 80 10	– – farmaceitisku produktu ražošanai
0206 90	– citādi saldētie subprodukti:
0206 90 10	– – farmaceitisku produktu ražošanai
0404	Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur:
0404 10	– sūkalas un pārveidotās sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem:
	– – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā:
	– – – bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara:
	– – – – nepārsniedz 15 %, un tauku saturs pēc svara:
0404 10 02	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 04	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 06	– – – – – pārsniedz 27 %
0404 10 06	– – – – pārsniedz 15 %, un tauku saturs pēc svara:
0404 10 12	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 14	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 16	– – – – – pārsniedz 27 %
0407 00	Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas:
	– mājputnu:
	– – inkubējamas olas:
0407 00 11	– – – tītaru vai zosu
0407 00 19	– – – citādas
0410 00 00	Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti
0504 00 00	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, dzesinātas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali
0601	Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā 1212 minētās saknes
0602	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs:
0602 10	– neapsakņoti spraudeņi un potzari:
0602 10 90	– – citādi
0602 20	– koki, krūmi un krūmveidīgie, arī potēti, kas ražo pārtikas augļus un riekstus:
0602 20 90	– – citādi
0602 30 00	– rododendri un acālijas, potētas vai nepotētas
0602 40	– rozes, potētas vai nepotētas
0602 90	– citādi
0701	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:
0701 10 00	– sēklas kartupeļi
0703	Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citi sīpolu dzimtas dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:
0703 20 00	– ķiploki
0705	Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti:
0705	– cigoriņi:
0705 21 00	– – lapu cigoriņi (Cichorium intybus var. foliosum)
0706	Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:
0706 90	– citādi:
0706 90 30	– – mārrutki (Cochlearia armoracia)
0708	Pākšaugu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti:
0708 20 00	– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)
0709	Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi:
0709	– sēnes un trifeles:
0709 51 00	– – atmatenes
0709 59	– – citādas:
0709 59 10	– – – gailenes
0709 59 30	– – – samtbekas
0709 59 90	– – – citādas
0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējamā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711	– sēnes un trifeles:
0711 51 00	– – atmatenes
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
0711 90	– – dārzeņi:
0711 90 10	– – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus
0711 90 50	– – – sīpoli
0711 90 80	– – – citādi
0712	Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti:
0712	– sēnes, ausaines (Auricularia spp.), receklenes (Tremella spp.) un trifeles:
0712 31 00	– – atmatenes
0712 32 00	– – ausaines (Auricularia spp.)
0712 33 00	– – receklenes (Tremella spp.)
0712 39 00	– – citādas
0713	Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:
0713 10	– zirņi (Pisum sativum):
0713 10 10	– – sējai
0713 10 10	– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):
0713 31 00	– – Bzeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) vai Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek)
0713 33	– – kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):
0713 33 10	– – – sējai
0713 40 00	– lēcas
0713 50 00	– rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor)
0713 90 00	– citādi
0714	Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, dzesināti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes
0801	Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti:
0801	– Brazīlijas rieksti:
0801 22 00	– – nelobīti
0802	Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti:
0802	– mandeles:
0802 11	– – nelobītas
0802 12	– – izlobītas
0802 12	– valrieksti:
0802 31 00	– – nelobīti
0802 32 00	– – lobīti
0802 60 00	– makadāmiju rieksti
0802 90	– citādi:
0802 90 20	– – beteļrieksti, kolu rieksti un pekanrieksti
0802 90 50	– – pīniju rieksti
0803 00	Banāni, ieskaitot miltu banānus, svaigi vai žāvēti:
0803 00 90	– žāvēti
0804	Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti:
0804 40 00	– avokado
0805	Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti:
0805 40 00	– greipfrūti, ieskaitot pomelo
0805 90 00	– citādi
0806	Vīnogas, svaigas vai žāvētas:
0806 20	– žāvētas
0810	Citi svaigi augļi un ogas:
0810 40	– dzērvenes, mellenes, brūklenes un citas melleņu (Vaccinium) un dzērveņu (Oxycoccus) ģints ogas:
0810 40 10	– – brūklenes (Vaccinium vitis idaea)
0810 60 00	– duriāni
0810 90	– citādi:
0810 90	– – upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
0810 90 60	– – – sarkanās jāņogas
0811	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
0811 20	– avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazeņavenes, upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
0811 20	– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
0811 20 11	– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara
0811 20 19	– – – citādas
0811 20 19	– – citādas
0811 20 39	– – – upenes
0811 90	– citādi:
	– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
	– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara:
0811 90 11	– – – – tropu augļi un tropu rieksti
0811 90 11	– – – citādi:
0811 90 31	– – – – tropu augļi un tropu rieksti
0812	Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā:
0812 90	– citādi:
0812 90 10	– – aprikozes
0812 90 30	– – papaijas
0812 90 40	– – mellenes (Vaccinium myrtillus)
0812 90 70	– – gvajaves, mango, mangostāni, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas, pitahajas un tropu rieksti
0812 90 98	– – citādi
ex 0812 90 98	– – – upenes
ex 0812 90 98	– – – avenes
0813	Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi:
0813 50	– šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi:
0813 50	– – žāvētu augļu maisījumi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos augļus:
0813 50 19	– – – ar žāvētām plūmēm
0813 50 19	– – maisījumi, kas sastāv tikai no žāvētiem riekstiem, kuri minēti pozīcijās 0801 un 0802 :
0813 50 31	– – – no tropu riekstiem
0813 50 39	– – – citādi
0813 50 39	– – citādi maisījumi:
0813 50 91	– – – bez plūmēm un vīģēm
0814 00 00	Citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, kaltētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā
0901	Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā:
0901 90	– citādi:
0901 90 10	– – kafijas pupiņu čaumalas un apvalki
0908	Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons:
1001	Kvieši un kviešu un rudzu maisījums:
1001 90	– citādi:
1001 90 10	– – speltas kvieši sējai
1006	Rīsi
1007 00	Graudu sorgo
1008	Griķi, sāre un miežabrāļi; citādi graudaugu produkti
1102	Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma miltus:
1102 90	– citādi:
1102 90 30	– – auzu milti
1103	Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas:
1103	– putraimi un rupja maluma milti:
1103 19	– – citas labības:
1103 19 10	– – – rudzu
1103 19 30	– – – miežu
1103 19 40	– – – auzu
1103 19 50	– – – rīsu
1103 20	– granulas
1104	Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti:
1104	– placināti graudi vai graudu pārslas:
1104 12	– – auzu:
1104 12 10	– – – placināti
1104 19	– – citu labības graudu:
1104 19 30	– – – rudzu
1104 19 30	– – – miežu:
1104 19 61	– – – – placināti
1104 19 69	– – – – pārslas
1104 19 69	– – – citādi:
1104 19 91	– – – – rīsu pārslas
1104 19 91	– citādi apstrādāti graudi (piemēram, atsēnaloti, grūbas, šķelti vai drupināti):
1104 22	– – auzu
1104 23	– – kukurūzas:
1104 23 30	– – – grūbas
1104 23 90	– – – tikai drupināti
1104 29	– – citas labības:
1104 29	– – – miežu:
1104 29 01	– – – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti)
1104 29 03	– – – – atsēnaloti un šķelti vai drupināti (putraimi)
1104 29 05	– – – – grūbas
1104 29 07	– – – – tikai drupināti
1104 29 09	– – – – citādi
	– – – citādi:
	– – – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti:
1104 29 11	– – – – – kviešu
1104 29 18	– – – – – citādi
1104 29 30	– – – – grūbas:
ex 1104 29 30	– – – – – kviešu
ex 1104 29 30	– – – – – rudzu
ex 1104 29 30	– – – – tikai drupināti:
1104 29 51	– – – – – kviešu
1104 29 55	– – – – – rudzu
1104 29 59	– – – – – citādi
	– – – – citādi:
1104 29 81	– – – – – kviešu
1104 29 85	– – – – – rudzu
1104 30	– graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti:
1104 30 10	– – kviešu
1105	Kartupeļu milti, pulveris, pārslas, granulas un zirnīši
1106	Pozīcijas 0713 kaltēto pākšu dārzeņu, pozīcijas 0714 sāgo palmas serdes un sakņu vai bumbuļu, vai 8. nodaļā minēto produktu milti, rupja maluma milti un pulveris
1107	Iesals, arī grauzdēts
1108	Cietes; inulīns:
1108	– cietes:
1108 19	– – citādas cietes:
1108 19 10	– – – rīsu ciete
1108 20 00	– inulīns
1109 00 00	Kviešu lipeklis, arī kaltēts
1201 00	Sojas pupas, arī šķeltas
1202	Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī lobīti vai šķelti:
1202 10	– nelobīti:
1202 10 10	– – sējai
1203 00 00	Kopra
1204 00	Linsēklas, arī šķeltas
1205	Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas
1206 00	Saulespuķu sēklas, arī šķeltas
1207	Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti
1208	Eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, milti un rupja maluma milti
1209	Sēklas, augļi un sporas sējai
1210	Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns
1211	Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī:
1211 90	– citādi:
1211 90 85	– – citādi
ex 1211 90 85	– – – citādi, izņemot lakricsaknes
1212	Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, sasaldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti:
1212	– citādi:
1212 91	– – cukurbietes
1212 99	– – citādi
1213 00 00	Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās
1214	Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā
1301	Šellaka; dabiskie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)
1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302	– augu sulas un ekstrakti:
1302 11 00	– – opijs
1302 19	– – citādi
1302 19	– no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302 32	– – recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:
1302 32 90	– – – no guaras sēklām
1302 39 00	– – citādi
1501 00	Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos:
1501 00	– cūku tauki (ieskaitot kausētus taukus):
1501 00 11	– – rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1501 00 90	– mājputnu tauki
1502 00	Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos
1503 00	Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota
1504	Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1507	Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1508	Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1508 10	– neapstrādāta eļļa:
1508 10 10	– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1508 90	– citādas:
1508 90 10	– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1511	Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1512	Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1513	Kokosriekstu (kopras) eļļa, palmu kodolu eļļa vai babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez izmaiņām to ķīmiskajā sastāvā
1514	Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1515	Citādas negaistošas augu eļļas un tauki (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1515	– linsēklu eļļa un tās frakcijas:
1515 11 00	– – neapstrādāta eļļa
1515 19	– – citādas
1515 19	– kukurūzas eļļa un tās frakcijas:
1515 21	– – neapstrādāta eļļa
1515 29	– – citādas
1515 30	– rīcineļļa un tās frakcijas
1515 50	– sēzama eļļa un tās frakcijas
1515 90	– citādas:
1515 90 11	– – tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas:
ex 1515 90 11	– – – tungas koku eļļa un tās frakcijas
	– – tabakas sēklu eļļa un tās frakcijas:
	– – – neapstrādāta eļļa:
1515 90 21	– – – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1515 90 29	– – – – citādas
1515 90 29	– – – citādas:
1515 90 31	– – – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1515 90 39	– – – – citādas
	– – citas eļļas un to frakcijas:
	– – – neapstrādātas eļļas:
1515 90 40	– – – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1515 90 40	– – – – citādas:
1515 90 51	– – – – – cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg
1515 90 59	– – – – – citādas cietās frankcijas; šķidrums
1515 90 59	– – – citādas:
1515 90 60	– – – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1515 90 60	– – – – citādas:
1515 90 91	– – – – – cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg
1515 90 99	– – – – – citādas cietās frankcijas; šķidrums
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:
1516 10	– dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas
1516 20	– augu tauki un eļļas un to frakcijas:
1516 20	– – citādas:
1516 20 91	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg
1516 20 91	– – – citādas:
1516 20 95	rapšu, linsēklu, ripšu, saulespuķu sēklu, illipju, sviestkoku, makoru sēklu, andirobu riekstu vai babasū eļļa tehniskām un rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu
1516 20 95	– – – – citādas:
1516 20 96	– – – – – zemesriekstu, kokvilnas sēklu, sojas pupu vai saulespuķu eļļa; citādas eļļas, kas satur mazāk par 50 % no svara brīvās taukskābes, un izņemot palmu kodolu, illipju, kokosriekstu (kopras), rapšu, ripšu un kopaivas eļļu
1516 20 98	– – – – – citādas
1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 :
1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517 10 90	– – citādi
1517 90	– citādi:
1517 90	– – citādi:
1517 90 91	– – – jauktas negaistošas augu eļļas šķidruma veidā
1517 90 99	– – – citādi
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šās nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
1518 00	– šķidras, jauktas negaistošas augu eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu:
1518 00 31	– – neapstrādātas
1518 00 39	– – citādas
1522 00	Degra; taukvielu dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
	– taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
	– – kuros ir eļļa ar olīveļļas īpašībām:
1522 00 31	– – – ziepju pamatvielas
1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:
1602	– cūku:
1602 49	– – citādi, ieskaitot maisījumus:
	– – – mājas cūku:
	– – – – kas satur 80 svara % un vairāk jebkuras gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkāda veida un izcelsmes taukus:
1602 49 11	– – – – – garie muguras gabali (izņemot kakla gabalus) un to izcirtņi, ieskaitot muguras gabalu vai šķiņķa maisījumus
1602 49 15	– – – – – citādi maisījumi, kas satur šķiņķi (gurnus), pleci, muguras gabalus vai kakla gabalus un to izcirtņus
1602 49 50	– – – – kas satur mazāk par 40 % jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus
1602 50	– liellopu:
1602 50 10	– – termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi
1602 90	– citādi, ieskaitot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm:
1602 90 10	– – izstrādājumi no jebkuru dzīvnieku asinīm
1603 00	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas
1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā:
1701	– jēlcukurs bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām:
1701 11	– – niedru cukurs
1701 12	– – biešu cukurs
1702	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:
1702 20	– kļavu cukurs un kļavu sīrups:
1702 20 10	– – aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā
1702 30	– glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk par 20 % no svara fruktozi
1702 40	– glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru
1702 60	– citāda fruktoze un fruktozes sīrups, kas sausā veidā satur fruktozi, izņemot invertcukuru, vairāk par 50 % no svara
1702 90	– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:
1702 90 30	– – izoglikoze
1702 90 50	– – maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups
1702 90 80	– – inulīna sīrups
1702 90 99	– – citādas
1703	Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru
1802 00 00	Kakao pupiņu čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi
1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
1902 20 30	– – kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus
2001	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas:
2001 90	– citādi:
2001 90 99	– – citādi
2003	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles
2006 00	Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas):
2006 00 10	– ingvers
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 19	– – citādi, ieskaitot maisījumus:
2008 19	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 19 91	– – – – tropu rieksti; maisījumi, kuros 50 % no svara vai vairāk ir tropu rieksti un tropu augļi
2008 20	– ananāsi:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg:
2008 20 11	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 17 % no svara
2008 20 11	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 20 31	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 19 % no svara
2008 20 39	– – – – citādi
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 20 59	– – – – citādi
2008 20 59	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 20 79	– – – – citādi
2008 20 90	– – – bez cukura piedevas
2008 40	– bumbieri:
2008 40	– – bez spirta piedevas:
2008 40 90	– – – bez cukura piedevas
2008 70	– persiki, arī nektarīni:
	– – bez spirta piedevas:
	– – – bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
2008 70 98	– – – – līdz 5 kg
2008 80	– zemenes:
2008 80	– – ar spirta piedevu:
2008 80 90	– – – bez cukura piedevas
2008 80 90	– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:
2008 92	– – maisījumi:
	– – – ar spirta piedevu:
	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara:
	– – – – – citādi:
2008 92 16	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 16	– – – – citādi:
	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas:
2008 92 32	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 34	– – – – – – citādi
2008 92 34	– – – – – citādi:
2008 92 36	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
	– – – bez spirta piedevas:
	– – – – ar cukura piedevu:
	– – – – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg:
2008 92 51	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
	– – – – – citādi:
	– – – – – – augļu maisījumi, kuros nevienu augļu nav vairāk par 50 % no augļu kopējā svara:
2008 92 72	– – – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 72	– – – – – – citādi:
2008 92 76	– – – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 78	– – – – – – – citādi
	– – – – bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
	– – – – – 5 kg vai vairāk:
2008 92 92	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 93	– – – – – – citādi
2008 92 93	– – – – – 4,5 kg vai vairāk, bet mazāk nekā 5 kg:
2008 92 94	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 92 96	– – – – – – citādi
2008 92 96	– – – – – mazāk par 4,5 kg:
2008 92 97	– – – – – – no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)
2008 99	– – citādi::
	– – – ar spirta piedevu:
	– – – – ingvers:
2008 99 11	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
	– – – – citādi:
	– – – – – kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara:
	– – – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas:
2008 99 24	– – – – – – – tropu augļi:
ex 2008 99 24	– – – – – – – – mango, mangostāni, papaijas, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, karambolas un pitahajas
ex 2008 99 24	– – – – – – citādi:
2008 99 31	– – – – – – – tropu augļi
2008 99 34	– – – – – – – citādi
	– – – – – citādi:
	– – – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas:
2008 99 37	– – – – – – – citādi
2008 99 37	– – – – – – citādi:
2008 99 38	– – – – – – – tropu augļi
2008 99 40	– – – – – – – citādi
	– – – bez spirta piedevas:
	– – – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 99 41	– – – – – ingvers
2008 99 46	– – – – – pasifloru augļi, gvajaves un tamarindi
2008 99 47	– – – – – mango, mangostāni, papaijas, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, karambolas un pitahajas
2008 99 47	– – – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 99 51	– – – – – ingvers
2008 99 61	– – – – – pasifloru augļi un gvajaves
2008 99 62	– – – – – mango, mangostāni, papaijas, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, karambolas un pitahajas
2008 99 67	– – – – – citādi
2009	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu:
2009	– greipfrūtu (ieskaitot pomelo) sula:
2009 29	– – citāda:
2009 29	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
2009 29 91	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara, un pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 29 91	– citu viena veida citrusu augļu sula:
2009 31	– – kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20:
2009 31	– – – kuras vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara:
2009 31 11	– – – – ar cukura piedevu
2009 39	– – citāda:
2009 39	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
2009 39 11	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara
	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
	– – – – kuras vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara:
2009 39 31	– – – – – ar cukura piedevu
2009 39 39	– – – – – bez cukura piedevas
	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara:
	– – – – – citronu sula:
2009 39 51	– – – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 39 55	– – – – – – kurai pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara
2009 39 59	– – – – – – bez cukura piedevas
2009 39 59	– – – – – citu citrusaugļu sulas:
2009 39 91	– – – – – – kurām pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 39 95	– – – – – – kurām pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara
2009 39 95	– ananāsu sula:
2009 41	– – kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20:
2009 41 10	– – – kuras vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu
2009 41 10	– – – citāda:
2009 41 91	– – – – ar cukura piedevu
2009 49	– – citāda:
2009 49	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
2009 49 11	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara
2009 49 11	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
2009 49 30	– – – – kuras vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu
2009 49 30	– – – – citāda:
2009 49 91	– – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 49 93	– – – – – kurai pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
2106 90	– citādi:
2106 90	– – aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi:
2106 90 30	– – – izoglikozes sīrupi
2106 90 30	– – – citādi:
2106 90 51	– – – – laktozes sīrups
2106 90 55	– – – – glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups
2106 90 59	– – – – citādi
2206 00	Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
2206 00 10	– čagu ekstrakta vīns
	– citādi:
	– – dzirkstošie:
2206 00 31	– – – ābolu sidrs un bumbieru vīns
	– – nedzirkstošie, tarā ar tilpumu:
	– – – 2 litri vai mazāk:
2206 00 51	– – – – ābolu sidrs un bumbieru vīns
2301	Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas pārtikai; dradži (grības):
2301 10 00	– gaļas vai gaļas subproduktu milti un granulas; dradži (grības)
2302	Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus
2303	Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti
2304 00 00	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu
2306	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās
2308 00	Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti:
2308 00 40	– ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu
2309	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:
2309 10	– suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai:
	– – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti:
	– – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups:
	– – – – kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk:
2309 10 13	– – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 % bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 10 19	– – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 75 % no svara
2309 10 19	– – – – kuros cietes saturs pārsniedz 10 % bet nepārsniedz 30 % no svara:
2309 10 33	– – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 % bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 10 39	– – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara
2309 10 39	– – – – kuros cietes saturs parsniedz 30 % no svara:
2309 10 53	– – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 % bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 10 70	– – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, bet satur piena produktus
2309 90	– citādi:
2309 90 10	– – zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas
2309 90 20	– – produkti, kas minēti šīs nodaļas 5. papildu piezīmē
	– – citādi, ieskaitot premiksus:
	– – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti:
	– – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups:
	– – – – – kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk:
2309 90 31	– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara
2309 90 33	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 % bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 90 33	– – – – – kuros cietes saturs pārsniedz 10 % bet nepārsniedz 30 % no svara:
2309 90 43	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 % bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 90 49	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara
	– – – citādi:
	– – – – citādi:
2309 90 99	– – – – – citādi
2401	Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi:
2401 10	– tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu:
2401 10	– – dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa tabaka (ieskaitot Bērlija hibrīdus); ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa tabaka un karstumā kaltēta tabaka:
2401 10 10	– – – dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa
2401 10 20	– – – ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (ieskaitot Bērlija hibrīdus)
2401 10 30	– – – ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa
2401 10 30	– – – karstumā kaltēta tabaka:
2401 10 41	– – – – Kentuki tipa
2401 10 49	– – – – citāda
2401 10 49	– – citāda:
2401 10 50	– – – ēnā kaltēta gaišā tabaka
2401 10 70	– – – ēnā kaltēta tumšā tabaka
2401 10 80	– – – dūmos kaltēta tabaka
2401 10 90	– – – citāda tabaka
2401 20	– tabaka ar daļēji vai pilnīgi izgrieztu vidējo dzīslu:
2401 20	– – dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa tabaka (ieskaitot Bērlija hibrīdus); ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa tabaka un karstumā kaltēta tabaka:
2401 20 10	– – – dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa
2401 20 20	– – – ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (ieskaitot Bērlija hibrīdus)
2401 20 30	– – – ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa
2401 20 30	– – – karstumā kaltēta tabaka:
2401 20 41	– – – – Kentuki tipa
2401 20 49	– – – – citāda
2401 20 49	– – citāda:
2401 20 50	– – – ēnā kaltēta gaišā tabaka
2401 20 70	– – – ēnā kaltēta tumšā tabaka
2401 20 80	– – – dūmos kaltēta tabaka
2401 20 90	– – – citāda tabaka
2401 30 00	– tabakas atkritumi
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:
3301	– citrusaugļu ēteriskās eļļas:
3301 12	– – apelsīnu
3301 13	– – citronu
3301 19	– – citādas
3301 19	– ēteriskās eļļas, izņemot citrusaugļu eļļas:
3301 24	– – piparmētru (Mentha piperita)
3301 25	– – citādu mētru
3301 29	– – citādas
3301 30 00	– rezinoīdi (smaržīgie sveķu ekstrakti)
3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10	– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
3302 10	– – izmantošanai dzērienu rūpniecībā:
3302 10 40	– – – citādi
3302 10 90	– – izmantošanai pārtikas rūpniecībā
3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:
3501 90	– citādi:
3501 90 10	– – kazeīna līmes
3502	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi
3503 00	Želatīns (ieskaitot želatīnu taisnstūrveida, arī kvadrātveida, plāksnēs, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, iekrāsots vai nekrāsots) un želatīna atvasinājumi; zivju līme; citādas dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna līmes, kas minētas pozīcijā 3501
3504 00 00	Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; hromētas vai nehromētas ādas pulveris
3505	Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:
3505 10	– dekstrīni un citādas modificētās cietes:
3505 10	– – citādas modificētās cietes:
3505 10 50	– – – esterificētas vai ēterificētas cietes
4101	Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas
4102	Aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts
4103	Citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts
4301	Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101 , 4102 vai 4103
5001 00 00	Attīšanai derīgi zīdvērpēju kokoni
5002 00 00	Jēlzīds (negrodots)
5003 00 00	Zīda atkritumi (arī tīšanai nederīgi kokoni, vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas)
5101	Vilna, nekārsta un neķemmēta
5102	Smalkie vai rupjie dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti
5103	Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu atkritumi, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot plucināto vilnu
5201 00	Kokvilna, nekārsta vai neķemmēta
5202	Kokvilnas atlikas (ieskaitot vērpšanas atlikas un plucinātas jēlšķiedras)
5203 00 00	Kokvilna, kārsta vai ķemmēta
5301	Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; linšķiedras pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)
5302	Kaņepāju (Cannabis sativa L.) šķiedra, arī apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

II.b PIELIKUMS

ALBĀNIJAS TARIFU KONCESIJAS KOPIENAS IZCELSMES PRIMĀRAJIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta b) apakšpunktu)

Muitas nodokli šajā pielikumā uzskaitītajiem produktiem samazina un atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

— 2007. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

— 2008. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

— 2009. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

— 2010. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 0 % no pamatnodokļa.

KN kods	Apraksts
0101	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:
0101 90	– citādi
0206	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti:
0206 10	– svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti:
0206 10	– – citādi:
0206 10 91	– – – aknas
0206 10 95	– – – diafragmas biezā daļa un plānā daļa
0206 10 99	– – – citādi
0206 10 99	– saldēti liellopu subprodukti:
0206 21 00	– – mēles
0206 22 00	– – aknas
0206 29	– – citādi:
0206 29	– – – citādi:
0206 29 91	– – – – diafragmas biezā daļa un plānā daļa
0206 29 99	– – – – citādi
0206 29 99	– saldēti cūku subprodukti:
0206 49	– – citādi
0206 80	– citādi svaigi vai atdzesēti subprodukti:
0206 80	– – citādi:
0206 80 91	– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu
0206 80 99	– – – aitu un kazu
0206 90	– citādi saldētie subprodukti:
0206 90	– – citādi:
0206 90 91	– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu
0206 90 99	– – – aitu un kazu
0208	Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta dzīvnieku gaļa un gaļās subprodukti:
0208 10	– trušu vai zaķu
0208 40	– vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju):
0208 40 10	– – vaļu gaļa
0208 90	– citāda
0209 00	Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki
0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 90	– citāds:
	– – nearomatizēts, bez augļiem, riekstiem un kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā:
	– – – – kurā nav cukura vai citu saldinātāju piedevas un kura tauku saturs pēc svara:
0403 90 11	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 90 13	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 90 19	– – – – – pārsniedz 27 %
0403 90 19	– – – – citāds, kura tauku saturs pēc svara:
0403 90 31	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 90 33	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 90 39	– – – – – pārsniedz 27 %
	– – – citāds:
	– – – – kurā nav cukura vai citu saldinātāju piedevas un kura tauku saturs pēc svara:
0403 90 51	– – – – – nepārsniedz 3 %
0403 90 53	– – – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 90 59	– – – – – pārsniedz 6 %
0403 90 59	– – – – citāds, kura tauku saturs pēc svara:
0403 90 61	– – – – – nepārsniedz 3 %
0403 90 63	– – – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 90 69	– – – – – pārsniedz 6 %
0404	Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur:
0404 10	– sūkalas un pārveidotās sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem:
	– – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā:
	– – – citādas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara:
	– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 26	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 28	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 32	– – – – – pārsniedz 27 %
0404 10 32	– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 34	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 36	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 38	– – – – – pārsniedz 27 %
	– – citādas:
	– – – bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara:
	– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 48	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 52	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 54	– – – – – pārsniedz 27 %
0404 10 54	– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 56	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 58	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 62	– – – – – pārsniedz 27 %
	– – – citādas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara:
	– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 72	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 74	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 76	– – – – – pārsniedz 27 %
0404 10 76	– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara:
0404 10 78	– – – – – nepārsniedz 1,5 %
0404 10 82	– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0404 10 84	– – – – – pārsniedz 27 %
0404 90	– citādas
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:
0405 20	– piena tauku pastas:
0405 20 90	– – ar tauku saturu pēc svara vairāk nekā 75 %, bet mazāk par 80 %
0405 90	– citāds
0406	Siers un biezpiens:
0406 10	– svaigs (nenogatavināts un nesālīts) siers, arī sūkalu siers un biezpiens
0406 20	– visu veidu rīvēts siers vai siera pulveris
0406 30	– kausētais siers, nerīvēts un neberzts
0406 40	– zilie sieri un citādi sieri, kas satur Penicillium roqueforti dzīslas
0406 90	– citādi sieri:
0406 90 01	– – pārstrādei
0406 90 01	– – citādi:
0406 90 13	– – – Ementāles siers
0406 90 15	– – – Grijēras siers, Sbrinz
0406 90 17	– – – Bergkäse un Apencelles siers
0406 90 18	– – – Fromage Fribourgeois, Vacherin Mont d’Or un Tête de Moine
0406 90 19	– – – Glaras zaļais siers (t.s. Schabziger) no vājpiena ar sasmalcinātu lapu garšaugu piedevu
0406 90 21	– – – Čedaras siers
0406 90 23	– – – Edamas siers
0406 90 25	– – – Tilzītes siers
0406 90 27	– – – Butterkäse
0406 90 29	– – – kaškavals
0406 90 35	– – – Kefalo-Tyri
0406 90 37	– – – Finlandia
0406 90 39	– – – Jarlsberg
0406 90 39	– – – citāds:
0406 90 50	– – – – siers no aitas vai bifeļmātes piena traukos ar sālījumu vai aitādas vai kazādas maisos
	– – – – citādi:
	– – – – – kuru tauku saturs nepārsniedz 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā:
	– – – – – – nepārsniedz 47 %:
0406 90 61	– – – – – – – Grana Padano, Parmigiano Reggiano
0406 90 69	– – – – – – – citādi
0406 90 69	– – – – – – pārsniedz 47 %, bet nepārsniedz 72 %:
0406 90 73	– – – – – – – Provolone
0406 90 75	– – – – – – – Asiago, Caciocavallo, Montasio, Ragusano
0406 90 76	– – – – – – – Danbo, Fontal, Fontina, Fynbo, Havarti, Maribo, Samsø
0406 90 78	– – – – – – – Haudas siers
0406 90 79	– – – – – – – Esrom, Italico, Kernhem, Saint-Nectaire, Saint-Paulin, Taleggio
0406 90 81	– – – – – – – Cantal, Čestras siers, Wensleydale, Lancashire, Double Gloucester, Blarney, Colby, Monterey
0406 90 82	– – – – – – – kamambērs
0406 90 84	– – – – – – – Brī siers
0406 90 85	– – – – – – – Kefalograviera, Kasseri
0406 90 85	– – – – – – – citādi sieri, kuru ūdens saturs beztauku vielā:
0406 90 86	– – – – – – – – pārsniedz 47 %, bet nepārsniedz 52 %
0406 90 87	– – – – – – – – pārsniedz 52 %, bet nepārsniedz 62 %
0406 90 88	– – – – – – – – pārsniedz 62 %, bet nepārsniedz 72 %
0406 90 93	– – – – – – pārsniedz 72 %
0406 90 99	– – – – – citādi
0408	Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
0511 10 00	– buļļu sperma
0511 10 00	– citādi:
0511 99	– – citādi:
0511 99 10	– – – cīpslas vai stiegras; jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi
0511 99 85	– – – citādi:
ex 0511 99 85	– – – – izņemot zirgu astrus un to atlikumus, arī saliktus kārtās, arī kopā ar stiprinājumu
0603	Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti, krāsoti, balināti, piesūcināti vai citādi apstrādāti griezti ziedi un ziedpumpuri
0604	Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem noderīgas svaigas, kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles, sūnas un ķērpji:
0604 10	– sūnas un ķērpji:
0604 10 10	– – briežu ķērpis
0604 10 10	– citādi:
0604 91	– – svaigi:
0604 91 40	– – – skujkoku zari:
ex 0604 91 40	– – – – Nordmaņa baltegles (Abies nordmanniana (Stev.) Spach) un staltās baltegles (Abies procera Rehd.)
0701	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:
0701 90	– citādi:
0701 90 10	– – cietes ražošanai
0701 90 10	– – citādi:
0701 90 90	– – – citādi
0703	Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citi sīpolu dzimtas dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:
0703 10	– sīpoli un šalotes:
0703 10 90	– – šalotes
0703 90 00	– puravi un citi sīpolu dārzeņi
0705	Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti:
0705	– dārza salāti:
0705 11 00	– – galviņsalāti
0705 19 00	– – citādi
0705 19 00	– cigoriņi:
0705 29 00	– – citādi
0706	Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:
0706 90	– citādi:
0706 90 10	– – sakņu selerijas
0706 90 90	– – citādi
0707 00	Gurķi un kornišoni, svaigi vai atdzesēti:
0707 00 90	– kornišoni
0708	Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti:
0708 10 00	– zirņi (Pisum sativum)
0708 90 00	– citādi pākšu dārzeņi
0709	Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi:
0709 20 00	– sparģeļi
0709 30 00	– baklažāni
0709 40 00	– selerijas, izņemot sakņu selerijas
0709 40 00	– sēnes un trifeles:
0709 59	– – citādas:
0709 59 50	– – – trifeles
0709 60	– Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi (dārzeņpipari jeb paprika, smaržīgie pipari u. tml.)
0709 70 00	– spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes
0709 90	– citādi
0710	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
0710 10 00	– kartupeļi
0710 10 00	– pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti:
0710 21 00	– – zirņi (Pisum sativum)
0710 22 00	– – pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)
0710 29 00	– – citādi
0710 30 00	– spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes
0710 80	– citādi dārzeņi
0710 90 00	– dārzeņu maisījumi
0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējamā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711 20	– olīvas
0711 40 00	– gurķi un kornišoni (pipargurķīši)
0711 40 00	– sēnes un trifeles:
0711 59 00	– – citādas
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
0711 90	– – dārzeņi:
0711 90 70	– – – kaperi
0711 90 90	– – dārzeņu maisījumi
0712	Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti:
0712 20 00	– sīpoli
0712 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi
0713	Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:
0713 10	– zirņi (Pisum sativum):
0713 10 90	– – citādi
0713 20 00	– aunazirņi
0713 20 00	– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):
0713 32 00	– – šķautnainās pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis)
0713 33	– – kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):
0713 33 90	– – – citādas
0713 39 00	– – citādas
0801	Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti:
0801	– kokosrieksti:
0801 11 00	– – žāvēti ar desikantiem
0801 19 00	– – citādi
0801 19 00	– Brazīlijas rieksti:
0801 21 00	– – nelobīti
0801 21 00	– Indijas rieksti:
0801 31 00	– – nelobīti
0802	Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti:
0802	– lazdu un dižlazdu (Corylus spp.) rieksti:
0802 21 00	– – nelobīti
0802 22 00	– – lobīti
0802 40 00	– ēdamie kastaņi (Castanea spp.)
0802 50 00	– pistācijas
0802 90	– citādi:
0802 90 85	– – citādi
0803 00	Banāni, ieskaitot miltu banānus, svaigi vai žāvēti:
0803 00	– svaigi:
0803 00 11	– – miltu banāni
0803 00 19	– – citādi
0804	Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti:
0804 20	– vīģes:
0804 20 10	– – svaigas
0804 30 00	– ananāsi
0804 50 00	– gvajaves, mango un mangostāni
0805	Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti:
0805 10	– apelsīni
0805 20	– mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi
0805 50	– citroni (Citrus limon, Citrus limonum) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia)
0806	Vīnogas, svaigas vai žāvētas:
0806 10	– svaigas:
0806 10 10	– – galda vīnogas
0807	Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas:
0807 20 00	– papaijas
0808	Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas
0809	Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un ērkšķu plūmes:
0810	Citi svaigi augļi un ogas:
0810 20	– avenes, kazenes, zīdkoka ogas, un kazeņavenes
0810 40	– dzērvenes, mellenes, brūklenes un citas melleņu (Vaccinium) un dzērveņu (Oxycoccus) ģints ogas:
0810 40 30	– – mellenes (Vaccinium myrtillus)
0810 40 50	– – lielogu dzērvenes (Vaccinium macrocarpon) un krūmmellenes (Vaccinium corymbosum)
0810 40 90	– – citādas
0810 50 00	– kivi
0810 90	– citādi:
0810 90 30	– – tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas
0810 90 40	– – pasifloru augļi, karambolas un pitahajas
0810 90 40	– – upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
0810 90 50	– – – upenes
0810 90 70	– – – citādas
0810 90 95	– – citādi
0811	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
0811 10	– zemenes
0811 20	– avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazeņavenes, upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas:
0811 20	– – citādas:
0811 20 31	– – – avenes
0811 20 51	– – – sarkanās jāņogas
0811 20 59	– – – kazenes un zīdkoka ogas
0811 20 90	– – – citādas
0811 90	– citādi:
	– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
	– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara:
0811 90 19	– – – – citādi
0811 90 19	– – – citādi:
0811 90 39	– – – – citādi
0811 90 39	– – citādi:
0811 90 50	– – – mellenes (Vaccinium myrtillus)
0811 90 70	– – – Kanādas mellenes (Vaccinium myrtilloides) un šaurlapu mellenes (Vaccinium angustifolium)
0811 90 70	– – – ķirši:
0811 90 75	– – – – skābie ķirši (Prunus cerasus)
0811 90 80	– – – – citādi
0811 90 85	– – – tropu augļi un tropu rieksti
0811 90 95	– – – citādi
0812	Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā:
0812 10 00	– ķirši
0812 90	– citādi:
0812 90 20	– – apelsīni
0812 90 98	– – citādi
0813	Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi:
0813 10 00	– aprikozes
0813 20 00	– žāvētas plūmes
0813 30 00	– āboli
0813 40	– citādi augļi
0813 50	– šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi:
	– – žāvētu augļu maisījumi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos augļus:
	– – – bez žāvētām plūmēm:
0813 50 12	– – – – papaiju, tamarindu, kešjukoku augļu, ličī, džekfrūtu, sapodillu, pasifloru augļu, karambolu un pitahaju maisījumi
0813 50 15	– – – – citādi
0813 50 15	– – citādi maisījumi:
0813 50 99	– – – citādi
0901	Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā:
0901	– negrauzdēta kafija:
0901 11 00	– – ar kofeīnu
0901 12 00	– – bez kofeīna
0901 12 00	– grauzdēta kafija:
0901 21 00	– – ar kofeīnu
0901 22 00	– – bez kofeīna
0901 90	– citādi:
0901 90 90	– – kafijas aizstājēji, kas satur kafiju
0904	Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi (dārzeņpipari, smaržīgie pipari u. tml.):
0904 20	– Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, kaltēti, grūsti vai malti:
0904 20	– – negrūsti un nemalti:
0904 20 30	– – – citādi
0909	Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas
0910	Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas
1102	Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma miltus:
1102 10 00	– rudzu milti
1102 20	– kukurūzas milti
1102 90	– citādi:
1102 90 10	– – miežu milti
1102 90 50	– – rīsu milti
1102 90 90	– – citādi
1103	Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas:
1103	– putraimi un rupja maluma milti:
1103 11	– – kviešu
1103 13	– – kukurūzas
1103 19	– – citas labības:
1103 19 90	– – – citādi
1104	Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti:
1104	– placināti graudi vai graudu pārslas:
1104 12	– – auzu:
1104 12 90	– – – pārslas
1104 19	– – citu labības graudu:
1104 19 10	– – – kviešu
1104 19 50	– – – kukurūzas
1104 19 50	– – – citādi:
1104 19 99	– – – – citādi
1104 19 99	– citādi apstrādāti graudi (piemēram, atsēnaloti, grūbas, šķelti vai drupināti):
1104 23	– – kukurūzas:
1104 23 10	– – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti
1104 23 99	– – – citādi
1104 29	– – citas labības:
1104 29	– – – citādi:
1104 29 30	– – – – grūbas:
ex 1104 29 30	– – – – – izņemot kviešu vai rudzu
ex 1104 29 30	– – – – citādi:
1104 29 89	– – – – – citādi
1104 30	– graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti:
1104 30 90	– – citu graudaugu
1108	Cietes; inulīns:
1108	– cietes:
1108 11 00	– – kviešu ciete
1108 12 00	– – kukurūzas ciete
1108 13 00	– – kartupeļu ciete
1108 14 00	– – manioka ciete
1108 19	– – citādas cietes:
1108 19 90	– – – citādas
1202	Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī lobīti vai šķelti:
1202 10	– nelobīti:
1202 10 90	– – citādi
1202 20 00	– lobīti, arī šķelti
1211	Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī:
1211 20 00	– žeņšeņa saknes
1211 30 00	– kokas lapas
1211 40 00	– magoņu stiebri
1211 90	– citādi:
1211 90 85	– – citādi:
ex 1211 90 85	– – – lakricsaknes
1501 00	Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos:
1501 00	– cūku tauki (ieskaitot kausētus taukus):
1501 00 19	– – citādi
1508	Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1508 10	– neapstrādāta eļļa:
1508 10 90	– – citādas
1508 90	– citādas:
1508 90 90	– – citādas
1510 00	Citādas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar eļļām vai frakcijām, kas minētas pozīcijā 1509
1522 00	Degra; taukvielu dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
	– taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
	– – kuros ir eļļa ar olīveļļas īpašībām:
1522 00 39	– – – citādas
1522 00 39	– – citādas:
1522 00 91	– – – eļļas nogulsnes; ziepju pamatvielas
1522 00 99	– – – citādas
1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:
1602 10 00	– homogenizēti produkti
1602 10 00	– no mājputniem, kas minēti pozīcijā 0105 :
1602 31	– – tītariem:
1602 31	– – – ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk:
1602 31 11	– – – – tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas
1602 31 19	– – – – citādi
1602 31 90	– – – citādi
1602 32	– – vistu:
1602 32	– – – ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk:
1602 32 11	– – – – termiski neapstrādāti
1602 32 19	– – – – citādi
1602 32 90	– – – citādi
1602 39	– – citādi:
1602 39	– – – ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk:
1602 39 21	– – – – termiski neapstrādāti
1602 39 29	– – – – citādi
1602 39 80	– – – citādi
1602 39 80	– cūku:
1602 41	– – šķiņķi un to izcirtņi
1602 42	– – pleči un to izcirtņi
1602 49	– – citādi, ieskaitot maisījumus:
	– – – mājas cūku:
	– – – – kas satur 80 svara % un vairāk jebkuras gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkāda veida un izcelsmes taukus:
1602 49 13	– – – – – kakla gabali un to izcirtņi, ieskaitot kakla un pleča gabalu maisījumus
1602 49 19	– – – – – citādi
1602 49 90	– – – citādi
1602 50	– liellopu:
	– – citādi:
	– – – hermētiskā tarā:
1602 50 31	– – – – sālīta liellopu gaļa
1602 50 39	– – – – citādi
1602 50 80	– – – citādi
1602 90	– citādi, ieskaitot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm:
1602 90	– – citādi:
1602 90 31	– – – no medījuma vai truša
1602 90 41	– – – ziemeļbriežu
1602 90 41	– – – citādi:
1602 90 51	– – – – kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus
	– – – – citādi:
	– – – – – kas satur liellopu gaļu vai liellopu gaļas subproduktus:
1602 90 61	– – – – – – termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi
	– – – – – citādi:
	– – – – – – aitu vai kazu:
	– – – – – – – termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi:
1602 90 72	– – – – – – – – aitu
1602 90 74	– – – – – – – – kazu
1602 90 74	– – – – – – – citādi:
1602 90 76	– – – – – – – – aitu
1602 90 78	– – – – – – – – kazu
1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā:
1701	– citādi:
1701 91 00	– – ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām
1701 99	– – citādi
1702	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:
1702	– laktoze un laktozes sīrups:
1702 11 00	– – kas satur 99 % no svara vai vairāk laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā
1702 19 00	– – citādi
1702 20	– kļavu cukurs un kļavu sīrups:
1702 20 90	– – citādi
1702 90	– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:
1702 90 60	– – mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu
1702 90 60	– – grauzdētais cukurs:
1702 90 71	– – – ar saharozes saturu sausnā 50 % no svara vai vairāk
1702 90 71	– – – citādi:
1702 90 75	– – – – pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti
1702 90 79	– – – – citādi
1801 00 00	Kakao pupiņas, veselas vai šķeltas, negrauzdētas vai grauzdētas
2002	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2004 10	– kartupeļi:
2004 10 10	– – termiski apstrādāti, bet ne citādi sagatavoti
2004 10 10	– – citādi:
2004 10 99	– – – citādi
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2005 20	– kartupeļi:
2005 20	– – citādi:
2005 20 20	– – – plānās šķēlītēs, apcepti, arī sālīti vai aromatizēti, hermētiskā tarā, derīgi tūlītējam patēriņam
2005 20 80	– – – citādi
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 11	– – zemesrieksti:
	– – – citādi, tiešajā iepakojumā, kuru tīrais svars:
	– – – – pārsniedz 1 kg:
2008 11 92	– – – – – grauzdēti
2008 11 94	– – – – – citādi
2008 11 94	– – – – līdz 1 kg:
2008 11 96	– – – – – grauzdēti
2008 11 98	– – – – – citādi
2008 19	– – citādi, ieskaitot maisījumus:
2008 19	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 19 11	– – – – tropu rieksti; maisījumi, kuros 50 % no svara vai vairāk ir tropu rieksti un tropu augļi
2008 19 11	– – – – citādi:
2008 19 13	– – – – – grauzdētas mandeles un pistācijas
2008 19 19	– – – – – citādi
2008 19 19	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 19 91	– – – – tropu rieksti; maisījumi, kuros 50 % no svara vai vairāk ir tropu rieksti un tropu augļi
ex 2008 19 91	– – – – – izņemot grauzdētus tropu riekstus
	– – – – citādi:
	– – – – – grauzdēti rieksti:
2008 19 93	– – – – – – mandeles un pistācijas
2008 19 95	– – – – – – citādi
2008 19 99	– – – – – citādi
2008 20	– ananāsi:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 20 19	– – – – citādi
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 20 51	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 17 % no svara
2008 20 51	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 20 71	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 19 % no svara
2008 30	– citrusu augļi:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara:
2008 30 11	– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 30 51	– – – – greipfrūtu daiviņas
2008 30 51	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 30 71	– – – – greipfrūtu daiviņas, ieskaitot pomelo
2008 30 75	– – – – mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi
2008 30 90	– – – bez cukura piedevas
2008 40	– bumbieri:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara:
2008 40 11	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 40 11	– – – – citādi:
2008 40 21	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 40 21	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 40 31	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 40 51	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara
2008 40 51	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg:
2008 40 71	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara
2008 40 79	– – – – citādi
2008 50	– aprikozes:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
	– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara:
2008 50 11	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 50 11	– – – – citādi:
2008 50 31	– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 50 39	– – – – – citādi
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 50 69	– – – – citādi
2008 50 69	– – – bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
2008 50 94	– – – – 4,5 kg vai vairāk, bet mazāk nekā 5 kg:
2008 50 99	– – – – līdz 4,5 kg
2008 60	– ķirši:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – citādi:
2008 60 31	– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
	– – bez spirta piedevas:
	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
2008 60 50	– – – – vairak nekā 1 kg
2008 60 50	– – – bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
2008 60 70	– – – – 4,5 kg vai vairāk
2008 60 90	– – – – līdz 4,5 kg
ex 2008 60 90	– – – – – skābie ķirši (Prunus cerasus)
2008 80	– zemenes:
	– – ar spirta piedevu:
	– – – kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara:
2008 80 11	– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 80 19	– – – – citādas
2008 80 19	– – – citādas:
2008 80 31	– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas
2008 80 31	– – bez spirta piedevas:
2008 80 50	– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg
2008 80 50	– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:
2008 99	– – citādi:
	– – – bez spirta piedevas:
	– – – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg:
2008 99 45	– – – – – plūmes un žāvētas plūmes
	– – – – bez cukura piedevas:
	– – – – – plūmes un žāvētas plūmes, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
2008 99 72	– – – – – – 5 kg vai vairāk
2008 99 78	– – – – – – mazāk par 5 kg
2009	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu:
2009	– apelsīnu sula:
2009 11	– – saldēta
2009 19	– – citāda:
2009 19	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
2009 19 98	– – – – citāda
2009 19 98	– vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu):
2009 69	– – citāda:
2009 69	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
2009 69 11	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 22 par 100 kg tīrā svara
	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 30, bet nepārsniedz 67:
	– – – – kuras vērtība pārsniedz EUR 18 par 100 kg tīrā svara:
2009 69 51	– – – – – koncentrēta
	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 18 par 100 kg tīrā svara:
	– – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara:
2009 69 71	– – – – – – koncentrēta
2009 69 79	– – – – – – citāda
2009 69 79	– ābolu sula:
2009 79	– – citāda:
2009 79	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
2009 79 11	– – – – kuras vērtība nepārsniedz EUR 22 par 100 kg tīrā svara
	– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67:
	– – – – citāda:
2009 79 91	– – – – – kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
2009 79 99	– – – – – bez cukura piedevas
2009 90	– sulu maisījumi:
	– – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67:
	– – – ābolu un bumbieru sulu maisījumi:
2009 90 11	– – – – kuru vērtība nepārsniedz EUR 22 par 100 kg tīrā svara
2009 90 19	– – – – citādi
	– – kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67:
	– – – ābolu un bumbieru sulu maisījumi:
2009 90 31	– – – – kuru vērtība nepārsniedz EUR 18 par 100 kg tīrā svara, un pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara
	– – – citādi:
	– – – – kuru vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara:
	– – – – – citrusaugļu sulu un ananasu sulas maisījumi:
2009 90 41	– – – – – – ar cukura piedevu
	– – – – kuru vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara:
	– – – – – citrusaugļu sulu un ananasu sulas maisījumi:
2009 90 79	– – – – – – bez cukura piedevas
2305 00 00	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu
2307 00	Vīna nogulsnes; vīnakmens
2308 00	Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti:
2308 00	– vīnogu čagas:
2308 00 11	– – ar kopējo spirta masas koncentrāciju ne vairāk par 4,3 % mas un ar sausnas saturu ne mazāk par 40 % no svara
2308 00 19	– – citādas
2308 00 90	– citādi
2309	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:
2309 90	– citādi:
	– – citādi, ieskaitot premiksus:
	– – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 , vai piena produkti:
	– – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups:
	– – – – – kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk:
2309 90 35	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 %, bet nepārsniedz 75 % no svara
2309 90 39	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 75 % no svara
2309 90 39	– – – – – kuros cietes saturs pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 30 % no svara:
2309 90 41	– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara
2309 90 41	– – – – – kuros cietes saturs parsniedz 30 % no svara:
2309 90 51	– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara
2309 90 53	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara
2309 90 59	– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara
2309 90 70	– – – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, bet satur piena produktus
2309 90 70	– – – citādi:
2309 90 91	– – – – biešu mīkstums ar pievienotu melasi
2309 90 91	– – – – citādi:
2309 90 95	– – – – – kas satur 49 % no svara vai vairāk holīna hlorīdu uz organiskas vai neorganiskas bāzes

▼M2

IIc PIELIKUMS

Albānijas tarifa koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu)

KN kods	Apraksts	Gada kvota (tonnās)	Kvotas nodokļa likme
0401 10 10	PIENS UN KRĒJUMS AR TAUKU SATURU <= 1 % NO SVARA, TIEŠAJĀ IEPAKOJUMĀ <= 2 L, NEIEBIEZINĀTS UN BEZ CUKURA VAI CITA SALDINĀTĀJA PIEDEVAS	790	0 %
0401 20 11	PIENS UN KRĒJUMS AR TAUKU SATURU <= 3 % NO SVARA, BET > 1 %, TIEŠAJĀ IEPAKOJUMĀ <= 2 L, NEIEBIEZINĀTS UN BEZ CUKURA VAI CITA SALDINĀTĀJA PIEDEVAS
0401 20 91	PIENS UN KRĒJUMS AR TAUKU SATURU > 3 % NO SVARA, BET <= 6 %, TIEŠAJĀ IEPAKOJUMĀ <= 2 L, NEIEBIEZINĀTS UN BEZ CUKURA VAI CITA SALDINĀTĀJA PIEDEVAS
1001 91 20 (iepriekš 1001 90 91 )	PARASTO KVIEŠU UN KVIEŠU UN RUDZU MAISĪJUMA SĒKLA	42 000	0 %
1001 99 00 (iepriekš 1001 90 99 )	SPELTAS KVIEŠI, PARASTIE KVIEŠI UN KVIEŠU UN RUDZU MAISĪJUMS (IZŅEMOT SĒKLU)	42 000	0 %
1005 90 00	KUKURŪZA (IZŅEMOT SĒKLAS)	10 000	0 %

▼M1

III PIELIKUMS

KOPIENAS KONCESIJAS ALBĀNIJAS ZIVĪM UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

Uz turpmāk minēto Albānijas izcelsmes ražojumu importu Kopienā attieksies šādas koncesijas:

KN kods

Apraksts

No 2007. gada 1. janvāra

No 2008. gada 1. janvāra un turpmākos gados

0301 91 10

0301 91 90

0302 11 10

0302 11 20

0302 11 80

0303 21 10

0303 21 20

0303 21 80

0304 19 15

0304 19 17

ex 0304 19 19

ex 0304 19 91

0304 29 15

0304 29 17

ex 0304 29 19

ex 0304 99 21

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

0305 49 45

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

TK: 50 t ar 0 %

Virs TK:

80 % no vislielākās labvēlības režīma (VLR) nodokļa likmes

TK: 50 t ar 0 %

Virs TK:

70 % no VLR nodokļa likmes

0301 93 00

0302 69 11

0303 79 11

ex 0304 19 19

ex 0304 19 91

ex 0304 29 19

ex 0304 99 21

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

TK: 20 t ar 0 %

Virs TK:

80 % no VLR nodokļa likmes

TK: 20 t ar 0 %

Virs TK:

70 % no VLR nodokļa likmes

ex 0301 99 80

0302 69 61

0303 79 71

ex 0304 19 39

ex 0304 19 99

ex 0304 29 99

ex 0304 99 99

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Parastās zobaines (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

TK: 20 t ar 0 %

Virs TK:

55 % no VLR nodokļa likmes

TK: 20 t ar 0 %

Virs TK:

30 % no VLR nodokļa likmes

ex 0301 99 80

0302 69 94

ex 0303 77 00

ex 0304 19 39

ex 0304 19 99

ex 0304 29 99

ex 0304 99 99

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Labraki (Dicentrarchus labrax): dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

TK: 20 t ar 0 %

Virs TK:

55 % no VLR nodokļa likmes

TK: 20 t ar 0 %.

Virs TK:

30 % no VLR nodokļa likmes

KN kods	Apraksts	Sākotnējais kvotas apmērs	Nodokļa likme
1604 13 11 1604 13 19 ex 1604 20 50	Sagatavotas vai konservētas sardīnes	100 tonnu	6 % (1)
1604 16 00 1604 20 40	Sagatavoti vai konservēti anšovi	1 000 tonnu (2)	0 % (1)
(1) Pārsniedzot kvotas apmēru, piemēro pilnu VLR nodokļa likmi. (2) No pirmā gada 1. janvāra pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas ikgadējo kvotas apjomu palielinās par 200 tonnām ar nosacījumu, ka vismaz 80 % no iepriekšējā gada kvotas ir izmantoti līdz minētā gada 31. decembrim. Šo mehānismu piemēros, līdz kvotas ikgadējais apjoms būs sasniedzis 1 600 tonnu vai puses vienosies piemērot citu kārtību.

Nodokļa likme, kas piemērojama visiem HS pozīcijā 1604 minētajiem produktiem, izņemot sagatavotas vai konservētas sardīnes vai sagatavotus un konservētus anšovus, tiks samazināta šādi:

Gads	2006. gada 1. decembris	2007. gada 1. janvāris	2008. gada 1. janvāris un turpmākos gados
Nodoklis	80 % no VLR	65 % no VLR	50 % no VLR

▼M2

IV PIELIKUMS

Faktūrrēķina deklarācijas teksts

Faktūrrēķina deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāiekļauj.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … ( 2 )) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с …. ( 3 ) преференциален произход.

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (3) .

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (2) ) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (3) .

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (2) ), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (3) .

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (2) ) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (3) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (2) ) deklareerib, et need tooted on … (3) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (2) ) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (3) .

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (2) ) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (3) preferential origin.

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (2) ) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (3) .

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (2) ) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (3) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (2) ) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (3) .

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (2) ), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (3) .

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (2) ) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (3) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (2) ) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (3) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (2) ) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (3) .

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (2) ), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (2) ) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (3) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o … (2) ), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (3) .

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (2) ) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (3) .

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (2) ) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (3) .

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (2) ) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (3) poreklo.

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (2) ) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (3) .

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (2) ) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (3) .

Teksts albāņu valodā

Eksportuesi i produkteve të përfshira në këtë dokument (autorizim doganor Nr. … (2) ) deklaron që, përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjinë preferenciale (3) .

( 4 )

(vieta un datums)

( 5 )

(Eksportētāja paraksts. Papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju.)

▼B

V PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

(saskaņā ar 73. pantu)

1. 73. panta 3. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām, kurās dalībvalstis ir Līgumslēdzējas puses vai kuras dalībvalstīs piemēro de facto:

— WIPO līgums par autortiesībām (Ženēva, 1996. gads),

— Konvencija par fonogrammu producentu aizsardzību pret šo fonogrammu neatļautu pavairošanu (Ženēva, 1971. gads),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV Ženēvas akts, 1991. gads).

Stabilizācijas un asociācijas padome var izlemt, ka 73. panta 3. punkts attiecas arī uz citām daudzpusējām konvencijām.

2. Puses apliecina, ka tās piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961. gads),

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas akts ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada Parīzes akts),

— WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām (Ženēva, 1996. gads),

— Madrides Nolīgums par preču zīmju starptautisku reģistrāciju (1967. gada Stokholmas akts ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Budapeštas Nolīgums par starptautisku atzīšanu mikroorganismu deponēšanai patentu procedūru nolūkos (1977. gads, mainīts 1980. gadā),

— Protokols attiecībā uz Madrides Nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989. gads),

— Patentu sadarbības līgums (Vašingtona, 1970. gads, ar grozījumiem 1979. gadā un izmaiņām 1984. gadā),

— Nicas Vienošanās par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (Ženēva, 1977. gads, grozīts 1979. gadā),

— Eiropas Patentu konvencija,

— Līgums par patentu tiesībām (PLT) (WIPO),

— Intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspekti (TRIPS).

3. No nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību piešķir Kopienas uzņēmumiem un pilsoņiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

PROTOKOLU SARASKTS

1. protokols par dzelzs un tērauda ražojumiem

2. protokols par tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp Albānijas republiku un eiropas Kopienu (SAN 2. protokols)

3. protokols par savstarpējām preferenciālām koncesijām dažiem vīniem un par vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli

4. protokols par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

5. protokols par sauszemes transportu

6. protokols par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jautājumos

1. PROTOKOLS

par dzelzs un tērauda ražojumiem

1. pants

Šis protokols attiecas uz ražojumiem, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 72. un 73. nodaļā. To piemēro arī citiem dzelzs un tērauda galaproduktiem minētajās nodaļās, kuriem nākotnē varētu būt Albānijas izcelsme.

2. pants

No nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti ievedmuitas nodokļi par Albānijas izcelsmes dzelzs un tērauda ražojumu ievešanu Kopienā.

3. pants

1. No nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānijā piemērojamie muitas nodokļi par nolīguma 19. pantā minēto un tā I pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes dzelzs un tērauda ražojumu ievešanu tiek pakāpeniski samazināti saskaņā ar tur norādīto grafiku.

2. No nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti Albānijā piemērojamie muitas nodokļi par visu pārējo Kopienas izcelsmes dzelzs un tērauda ražojumu ievešanu.

4. pants

1. No nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi Albānijas izcelsmes dzelzs un tērauda ražojumu ievešanai Kopienā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

2. No nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas izcelsmes dzelzs un tērauda ražojumu ievešanai Albānijā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

5. pants

1. Ņemot vērā nolīguma 71. panta noteikumus, Puses atzīst, ka steidzami jāpievēršas visām strukturālajām problēmām to dzelzs un tērauda nozarē, lai nodrošinātu savas rūpniecības vispārējo konkurētspēju. Tādēļ Albānija trīs gadu laikā izstrādā pārstrukturēšanas un pārveides programmu, kas tās dzelzs un tērauda rūpniecībai vajadzīga, lai panāktu nozares dzīvotspēju parastos tirgus apstākļos. Kopiena pēc lūguma sniedz Albānijai šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo tehnisko atbalstu.

2. Papildus nolīguma 71. panta noteikumiem visas darbības, kuras ir pretrunā ar šo pantu, izvērtē, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem saistībā ar Kopienas valsts atbalsta piemērošanu, tostarp sekundārajiem tiesību aktiem, kā arī konkrētiem noteikumiem par valsts atbalsta kontroli, ko dzelzs un tērauda nozarē piemēro pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības beigšanās.

3. Lai piemērotu nolīguma 71. panta 1. punkta iii) apakšpunktu dzelzs un tērauda ražojumiem, Kopiena atzīst, ka piecu gadu laikā pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija var izņēmuma kārtā piešķirt valsts atbalstu pārstrukturēšanas vajadzībām, ja:

— pārstrukturēšanas perioda beigās tā rezultātā tiek panākta saņēmēju uzņēmumu dzīvotspēja parastos tirgus apstākļos un

— šā atbalsta apjoms un intensitāte ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir pilnīgi nepieciešams, lai atjaunotu šo dzīvotspēju, un atbalstu pakāpeniski samazina, un

— pārstrukturēšanas programma ir saistīta ar vispārējiem racionalizācijas un kompensācijas pasākumiem, kas izlīdzina Albānijā piešķirtā atbalsta kropļojošo ietekmi.

4. Puses nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz vajadzīgās pārstrukturēšanas un pārveides programmas īstenošanu, nodrošinot pilnīgu un nepārtrauktu informācijas apmaiņu ar otru Pusi, ietverot arī sīkas ziņas par pārstrukturēšanas plānu un saskaņā ar 2. un 3. punktu piešķirtā valsts atbalsta apjomu, intensitāti un mērķi.

5. Stabilizācijas un asociācijas padome uzrauga 1. līdz 4. punktā noteikto prasību īstenošanu.

6. Ja kāda Puse uzskata, ka otras Puses konkrētas darbības nav savienojamas ar šā panta noteikumiem un ja tās skar vai draud skart šīs pirmās Puses intereses vai nodarīt materiālus zaudējumus tās vietējai rūpniecībai, šī Puse pēc apspriešanās 7. pantā minētajā kontaktgrupā vai pēc 30 darbdienām pēc informācijas iesniegšanas konsultācijām šajā kontaktgrupā var veikt vajadzīgos pasākumus.

6. pants

Nolīguma 20., 21. un 22. pantu piemēro Pušu savstarpējai tirdzniecībai ar dzelzs un tērauda ražojumiem.

7. pants

Puses vienojas, ka saskaņā ar nolīguma 120. panta 4. punktu tiek izveidota kontaktgrupa šā protokola pienācīgas īstenošanas sekojumam un pārskatīšanai.

▼M1

2. PROTOKOLS

par tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp albānijas republiku un eiropas kopienu

(SAN 2. protokols)

1. pants

1. Kopiena un Albānija pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst vai neietilpst tarifu kvotā, piemēro nodokļus, kas attiecīgi norādīti I pielikumā un IIa, IIb, IIc un IId pielikumā saskaņā ar tajos minētajiem nosacījumiem.

2. Stabilizācijas un asociācijas padome lemj par:

— apstrādātu lauksaimniecības produktu saraksta paplašināšanu saskaņā ar šo protokolu,

— I, IIb, IIc un IId pielikumā minēto nodokļu grozījumiem,

— tarifa kvotu palielināšanu vai atcelšanu.

2. pants

Saskaņā ar 1. pantu piemērotos nodokļus var samazināt ar Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu:

— ja tirdzniecībā starp Kopienu un Albāniju ir samazināti nodokļi, kurus piemēro pamatproduktiem, vai

— reaģējot uz samazinājumiem savstarpēju koncesiju rezultātā attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

Pirmajā ievilkumā paredzētos samazinājumus aprēķina tai nodokļa daļai, kas paredzēta kā agrokomponents un kas atbilst lauksaimniecības produktiem, kuri faktiski izmantoti attiecīgo pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā, un atskaita no nodokļiem, ko piemēro šiem lauksaimniecības pamatproduktiem.s

3. pants

Kopiena un Albānija informē viena otru par administratīvajiem režīmiem, ko tās nosaka attiecībā uz šajā protokolā iekļautajiem produktiem. Šie režīmi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm, un tie ir pēc iespējas vienkārši un elastīgi.

I PIELIKUMS

Nodokļi, ko piemēro Albānijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam Kopienā

Par šeit uzskaitīto Albānijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Kopienā ievedmuitas nodokli pielīdzina nullei.

KN kods	Apraksts
0403	Paniņas, rūgušpiens, skābais krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, arī iebiezināti un ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10	– jogurts:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 51	– – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 10 53	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 10 59	– – – – pārsniedz 27 %
0403 10 59	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 91	– – – – nepārsniedz 3 %
0403 10 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 10 99	– – – – pārsniedz 6 %
0403 90	– citādi:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 71	– – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 90 73	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 90 79	– – – – pārsniedz 27 %
0403 90 79	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 91	– – – – nepārsniedz 3 %
0403 90 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 90 99	– – – – pārsniedz 6 %
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:
0405 20	– piena tauku pastas:
0405 20 10	– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %
0405 20 30	– – ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 %
0501 00 00	Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti; cilvēku matu atkritumi
0502	Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas un suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi:
0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai); putnu spalvas vai to daļu pulveris un atkritumi
0506	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi
0507	Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi
0508 00 00	Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi
0510 00 00	Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
0511	– citādi:
0511 99	– – citādi:
0511 99	– – – dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:
0511 99 31	– – – – neapstrādāti
0511 99 39	– – – – citādi
0511 99 85	– – – citādi:
ex 0511 99 85	– – – – zirgu astri un to atlikumi, likti vai nelikti kārtās, ar vai bez atbalstošā materiāla
0710	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
0710 40 00	– cukurkukurūza
0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējamā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
0711 90	– – dārzeņi:
0711 90 30	– – – cukurkukurūza
0903 00 00	Mate
1212	Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, sasaldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti:
1212 20 00	– jūras aļģes un citas aļģes
1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302	– augu sulas un ekstrakti:
1302 12 00	– – lakricas
1302 13 00	– – apiņu
1302 19	– – citādi:
1302 19 80	– – – citādi
1302 20	– pektīni, pektināti un pektāti
1302 20	– no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302 31 00	– – agars
1302 32	– – recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:
1302 32 10	– – – no ceratoniju pākstīm vai sēklām
1401	Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)
1404	Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1515	Citādas negaistošas augu eļļas un tauki (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1515 90	– citādas:
1515 90 11	– – tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas:
ex 1515 90 11	– – – jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:
1516 20	– augu tauki un eļļas un to frakcijas:
1516 20 10	– – hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”
1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 :
1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517 10 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90	– citādi:
1517 90 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90 10	– – citādi:
1517 90 93	– – – pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šās nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
1518 00 10	– linoksīns
1518 00 10	– citādi:
1518 00 91	– – dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus
1518 00 91	– – citādi:
1518 00 95	– – – dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi
1518 00 99	– – – citādi
1520 00 00	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglecirīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets
1522 00	Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
1522 00 10	– degra
1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota
1804 00 00	Kakao sviests, tauki un eļļa
1805 00 00	Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur
1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
1902	– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:
1902 11 00	– – ar olu piedevu
1902 19	– – citādi
1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
1902 20	– – citādi:
1902 20 91	– – – termiski apstrādāti
1902 20 99	– – – citādi
1902 30	– citādi pastas izstrādājumi
1902 40	– kuskuss
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti
2001	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:
2001 90	– citādi:
2001 90 30	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2001 90 40	– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes
2001 90 60	– – palmu galotņu pumpuri
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2004 10	– kartupeļi:
2004 10	– – citādi
2004 10 91	– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2004 90	– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:
2004 90 10	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2005 20	– kartupeļi:
2005 20 10	– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2005 80 00	– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 11	– – zemesrieksti:
2008 11 10	– – – zemesriekstu sviests
2008 11 10	– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:
2008 91 00	– – palmu galotņu pumpuri
2008 99	– – citādi:
	– – – bez spirta piedevas:
	– – – – bez cukura piedevas:
2008 99 85	– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)
2008 99 91	– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes
2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti
2102	Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi
2105 00	Saldējums un citi pārtikas ledus veidi, ar vai bez kakao
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
2106 10	– proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas
2106 90	– citādi:
2106 90 20	– – salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā
2106 90 20	– – citādi:
2106 90 92	– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % no svara saharozi vai izoglikozi, 5 % no svara glikozi vai cieti
2106 90 98	– – – citādi
2201	Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs
2202	Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009
2203 00	Iesala alus
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām
2207	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % un vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti
2208	Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni
2402	Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences
2905	Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:
2905	– citādi daudzvērtīgie spirti:
2905 43 00	– – mannīts
2905 44	– – D-glicīts (sorbīts)
2905 45 00	– – glicerīns
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:
3301 90	– citādi
3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10	– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
	– – izmantošanai dzērienu rūpniecībā:
	– – – izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:
3302 10 10	– – – – ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %
3302 10 10	– – – – citādi:
3302 10 21	– – – – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti
3302 10 29	– – – – – citādi
3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:
3501 10	– kazeīns
3501 90	– citādi:
3501 90 90	– – citādi
3505	Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:
3505 10	– dekstrīni un citādas modificētās cietes
3505 10 10	– – dekstrīni
3505 10 10	– – citādas modificētās cietes:
3505 10 90	– – – citādas
3505 20	– līmes
3809	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apertūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti:
3809 10	– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes
3823	Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti
3824	Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:
3824 60	– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

II.a PIELIKUMS

Nodokļi, ko piemēro Kopienas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam Albānijā

Par šeit uzskaitīto Kopienas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Albānijā ievedmuitas nodokli pielīdzina nullei.

KN kods	Apraksts
0501 00 00	Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti; cilvēku matu atkritumi
0502	Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas un suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi
0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi
0506	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi
0507	Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi
0508 00 00	Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi
0510 00 00	Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
0511	– citādi:
0511 99	– – citādi:
0511 99	– – – dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:
0511 99 31	– – – – neapstrādāti
0511 99 39	– – – – citādi
0511 99 85	– – – citādi:
ex 0511 99 85	– – – – zirgu astri un to atlikumi, likti vai nelikti kārtās, ar vai bez atbalstošā materiāla
0903 00 00	Mate
1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302	– augu sulas un ekstrakti:
1302 12 00	– – lakricas
1302 13 00	– – apiņu
1302 19	– – citādi:
1302 19 80	– – – citādi
1302 20	– pektīni, pektināti un pektāti
1302 20	– no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302 31 00	– – agars
1302 32	– – recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:
1302 32 10	– – – no ceratoniju pākstīm vai sēklām
1401	Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)
1404	Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
1515	Citādas negaistošas augu eļļas un tauki (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1515 90	– citādas:
1515 90 11	– – tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas:
ex 1515 90 11	– – – jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:
1516 20	– augu tauki un eļļas un to frakcijas:
1516 20 10	– – hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”
1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 :
1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517 10 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90	– citādi:
1517 90 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90 10	– – citādi:
1517 90 93	– – – pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šās nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
1518 00 10	– linoksīns
1518 00 10	– citādi:
1518 00 91	– – dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus;
1518 00 91	– – citādi:
1518 00 95	– – – dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi
1518 00 99	– – – citādi
1520 00 00	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglecirīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets
1522 00	Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
1522 00 10	– degra
1702	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:
1702 50 00	– ķīmiski tīra fruktoze
1702 90	– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:
1702 90 10	– – ķīmiski tīra maltoze
1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota
1804 00 00	Kakao sviests, tauki un eļļa
1805 00 00	Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti
2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
2101 20	– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:
2101 20	– – izstrādājumi:
2101 20 92	– – – uz tējas vai mates ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes un galda sinepes:
2103 30	– sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103 30 10	– – sinepju pulveris
2103 30 90	– – gatavas sinepes
2103 90	– citādi:
2103 90 10	– – mango čatnijs šķidrā veidā
2103 90 30	– – aromātiskās rūgtvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 44,2–44,9 tilp. %, ar genciānu, garšvielu un dažādu sastāvdaļu saturu no 1,5 līdz 6 svara % un ar cukura saturu no 4 % līdz 10 %, traukos ar tilpumu 0,5 l vai mazāk
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
2106 10	– proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas
2106 90	– citādi:
2106 90 20	– – salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā
2106 90 20	– – citādi:
2106 90 92	– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % no svara saharozi vai izoglikozi, 5 % no svara glikozi vai cieti
2106 90 98	– – – citādi
2203 00	Iesala alus
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām
2207	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti
2208	Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi un citi alkoholiski dzērieni
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:
2403 10	– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā:
2403 10 90	– – citāda
2905	Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:
2905	– citādi daudzvērtīgie spirti:
2905 43 00	– – mannīts
2905 44	– – D-glicīts (sorbīts)
2905 45 00	– – glicerīns
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:
3301 90	– citādi
3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10	– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
	– – izmantošanai dzērienu rūpniecībā:
	– – – izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:
3302 10 10	– – – – ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %
3302 10 10	– – – – citādi:
3302 10 21	– – – – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti
3302 10 29	– – – – – citādi
3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:
3501 10	– kazeīns
3501 90	– citādi:
3501 90 90	– – citādi
3505	Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:
3505 10	– dekstrīni un citādas modificētās cietes
3505 10 10	– – dekstrīni
3505 10 10	– – citādas modificētās cietes:
3505 10 90	– – – citādas
3505 20	– līmes
3809	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apertūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:
3809 10	– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes
3823	Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti
3824	Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:
3824 60	– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

II.b PIELIKUMS

Albānijas tarifu koncesijas pārstrādātiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem

Muitas nodokli šajā pielikumā uzskaitītajām precēm samazina un atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

— 2007. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

— 2008. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

— 2009. gada 1. janvārī ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

— 2010. gada 1. janvārī visus atlikušos nodokļus atceļ.

KN kods	Apraksts
0710	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
0710 40 00	– cukurkukurūza
0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējamā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
0711 90	– – dārzeņi:
0711 90 30	– – – cukurkukurūza
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 -0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur
1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
1902	– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:
1902 11 00	– – ar olu piedevu
1902 19	– – citādi
1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
1902 20	– – citādi:
1902 20 91	– – – termiski apstrādāti
1902 20 99	– – – citādi
1902 30	– citādi pastas izstrādājumi
1902 40	– kuskuss
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti
2001	Eitiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:
2001 90	– citādi:
2001 90 30	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2001 90 40	– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes
2001 90 60	– – palmu galotņu pumpuri
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2004 10	– kartupeļi:
2004 10	– – citādi:
2004 10 91	– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2004 90	– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:
2004 90 10	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2005 20	– kartupeļi:
2005 20 10	– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2005 80 00	– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 11	– – zemesrieksti:
2008 11 10	– – – zemesriekstu sviests
2008 11 10	– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:
2008 91 00	– – palmu galotņu pumpuri
2008 99	– – citādi:
	– – – bez spirta piedevas:
	– – – – bez cukura piedevas:
2008 99 85	– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)
2008 99 91	– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes
2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
2101	– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:
2101 11	– – ekstrakti, esences vai koncentrāti
2101 12	– – izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes
2101 20	– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:
2101 20 20	– – ekstrakti, esences vai koncentrāti
2101 20 20	– – izstrādājumi:
2101 20 98	– – – citādi
2101 30	– grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti
2102	Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103 10 00	– sojas mērce
2103 90	– citādi:
2103 90 90	– – citādi
2105 00	Saldējums un citi pārtikas ledus veidi, ar vai bez kakao
2201	Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs
2202	Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009
2402	Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:
2403 10	– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā:
2403 10 10	– – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 500 g
2403 10 10	– citāda:
2403 91 00	– – “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka
2403 99	– – citāda

II.c PIELIKUMS

Attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šajā pielikumā, nolīguma spēkā stāšanās dienā turpinās piemērot VLR muitas nodokļus.

KN kods	Apraksts
0403	Paniņas, rūgušpiens, skābais krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, arī iebiezināti un ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10	– jogurts:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 51	– – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 10 53	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 10 59	– – – – pārsniedz 27 %
0403 10 59	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 91	– – – – nepārsniedz 3 %
0403 10 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 10 99	– – – – pārsniedz 6 %
0403 90	– citāds:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 71	– – – – nepārsniedz 1,5 %
0403 90 73	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %
0403 90 79	– – – – pārsniedz 27 %
0403 90 79	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 91	– – – – nepārsniedz 3 %
0403 90 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %
0403 90 99	– – – – pārsniedz 6 %
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:
0405 20	– piena tauku pastas:
0405 20 10	– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %
0405 20 30	– – ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 %
2103	Gatavas mērces un izstrādājumi to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103 20 00	– tomātu kečups un citādas tomātu mērces

II.d PIELIKUMS

Gada tarifu kvotas, kas piemērojamas Kopienas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam Albānijā

Kopienas izcelsmes produkti, kuru importam Albānijā piemēro nulles nodokļa tarifu turpmāk noteikto tarifa kvotu robežās. Daudzumiem, kas pārsniedz šīs kvotas, piemēro IIa, IIb un IIc pielikumā minētos nosacījumus.

KN kods	Apraksts	Ikgadējā beznodokļu kvota
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu	150 tonnu
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot labību vai labības produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti	100 tonnu
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes	60 tonnu
2105 00	Saldējums un citi pārtikas ledus veidi, ar vai bez kakao	100 tonnu
2201	Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs	3 700 hl
2202	Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009	3 700 hl

▼B

3. PROTOKOLS

par savstarpējām preferenciālām koncesijām dažiem vīniem un par vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli

1. pants

Protokolā iekļauti šādi elementi:

1) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem (šā protokola I pielikums);

2) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli (šā protokola II pielikums).

2. pants

Šie nolīgumi attiecas uz vīniem pozīcijā 2204 , stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pozīcijā 2208 un aromatizētajiem vīniem pozīcijā 2205 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtajā Starptautiskajā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijā.

Šie nolīgumi aptver šādus ražojumus:

1) no svaigām vīnogām ražotus vīnus:

a) kuru izcelsme ir Kopienā un kuri ražoti atbilstoši enoloģiskās prakses un procesu noteikumiem, kas minēti V sadaļā grozītajā Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju un grozītajā Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu;

b) kuru izcelsme ir Albānijā un kuri ražoti atbilstoši enoloģisko praksi un procesus reglamentējošajām normām, kas noteiktas Albānijas likumos. Minētie enoloģiskās prakses noteikumi atbilst Kopienas tiesību aktiem;

2) stipros alkoholiskos dzērienus, kas:

a) attiecībā uz Kopienu noteikti grozītajā Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu, un grozītajā Komisijas 1990. gada 24. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 1014/90, ar ko paredz sīki izstrādātus ieviešanas noteikumus attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu;

b) attiecībā uz Albāniju noteikti ministra 2003. gada 6. janvāra Rīkojumā Nr. 2 par regulas “Par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu” pieņemšanu, pamatojoties uz 1999. gada 21. janvāra likumu Nr. 8443 “Par vīnkopības kultūru, vīnu un blakusražojumiem vīndarībā”;

3) aromatizētus vīnus, aromatizētus vīnus saturošus dzērienus, aromatizētus vīnus saturošus kokteiļus, turpmāk – “aromatizētie vīni”, kas:

a) Kopienai definēti grozītajā Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1601/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu;

b) Albānijai definēti 1999. gada 21. janvāra likumā Nr. 8443 “Par vīnkopības kultūru, vīnu un blakusražojumiem vīndarībā”.

I PIELIKUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem

1. Turpmāk noteiktās koncesijas attiecas uz šādu Albānijas izcelsmes vīnu importu Kopienā:

KN kods	Apraksts (saskaņā ar 3. protokola 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu)	Piemērojamais nodoklis	Daudzums (hl)	Īpaši noteikumi
ex 2204 10	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Atbrīvojums	5 000	(1)
ex 2204 21	Svaigu vīnogu vīns	Atbrīvojums	5 000	(1)
ex 2204 29	Svaigu vīnogu vīns	Atbrīvojums	2 000	(1)
(1) Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma var organizēt apspriedes, lai pielāgotu kvotas, pārnesot tās kvotas daudzumus, kura attiecas uz pozīciju ex 2204 29 , uz kvotu, kura attiecas uz pozīciju ex 2204 10 un ex 2204 21 .

2. Kopiena piešķir preferenciālu nulles nodokli tarifu kvotu ietvaros, kā minēts 1. punktā, ar nosacījumu, ka Albānija nemaksā eksporta subsīdijas šo daudzumu eksportam.

3. Turpmāk izklāstītās koncesijas attiecas uz šādu Kopienas izcelsmes vīnu importu Albānijā:

Albānijas muitas tarifa kods	Apraksts (saskaņā ar 3. protokola 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu)	Piemērojamais nodoklis	Daudzums (hl)
ex 2204 10	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Atbrīvojums	10 000
ex 2204 21	Svaigu vīnogu vīns	Atbrīvojums	10 000

4. Albānija piešķir preferenciālu nulles nodokli tarifu kvotu ietvaros, kā minēts 3. punktā, ar nosacījumu, ka Kopiena nemaksā eksporta subsīdijas šo daudzumu eksportam.

5. Atbilstoši šim nolīgumam piemērojamie izcelsmes noteikumi ir paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 4. protokolā.

6. Tāda vīna importam, uz kuru attiecas šajā nolīgumā paredzētās koncesijas, saskaņā ar Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm, ir nepieciešams uzrādīt tādu sertifikātu un pavaddokumentu par to, ka attiecīgais vīns atbilst Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 3. protokola 2. panta 1. punktam, kuru izdevusi savstarpēji atzīta oficiāla iestāde, kas minēta kopīgi izveidotajos sarakstos.

7. Līgumslēdzējas puses ne vēlāk kā 2008. gada pirmajā ceturksnī pārbauda iespējas piešķirt viena otrai turpmākas koncesijas, ņemot vērā vīna tirdzniecības attīstību starp tām.

8. Līgumslēdzējas puses nodrošina to, ka citi pasākumi neapdraud savstarpēji piešķirtās priekšrocības.

9. Pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma notiek apspriedes par jebkuru problēmu, kura attiecas uz šā nolīguma darbību.

PIELIKUMS II

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli

1. pants

Mērķi

1. Pamatojoties uz nediskrimināciju un savstarpīgumu, Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka tās atzīst, aizsargā un kontrolē to vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumus, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā, atbilstoši šajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Līgumslēdzējas puses veic visus vispārīgos un īpašos pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka tiek izpildītas šajā nolīgumā paredzētās saistības un sasniegti šajā nolīgumā izvirzītie mērķi.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā un izņemot, ja tajā noteikts citādi:

a) “ar izcelsmi”, lietojot kopā ar Līgumslēdzējas puses nosaukumu, nozīmē, ka:

i) vīns pilnībā ir ražots attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā no vīnogām, kuras pilnībā novāktas minētās Puses teritorijā;

ii) stiprais alkoholiskais dzēriens vai aromatizētais vīns ir ražots minētās Līgumslēdzējas puses teritorijā;

b) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” – 1. papildinājumā ietverta norāde, kas definēta Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (turpmāk – “TRIPS līgums”);

c) “tradicionāls apzīmējums” – tradicionāli lietots nosaukums, kurš norādīts 2. papildinājumā un kurš īpaši attiecas uz vīna ražošanas metodi vai kvalitāti, krāsu, veidu vai vietu, vai konkrētu vēsturisku notikumu, kas saistīts ar attiecīgā vīna vēsturi un kuru atzīst Līgumslēdzējas puses likumos un tiesību aktos, lai veidotu šāda vīna ar izcelsmi minētās Līgumslēdzējas puses teritorijā aprakstu un noformējumu;

d) “homonīms” – identiska ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai identisks tradicionālais apzīmējums, vai tik līdzīga norāde, ka, nosaucot dažādas vietas, procedūras un lietas, var rasties neskaidrība;

e) “apraksts” – vārdi, kas izmantoti, lai aprakstītu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu uz etiķetes vai vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu transporta pavaddokumentos un darījumu dokumentos, īpaši faktūrrēķinos un pavadzīmēs;

f) “etiķetēšana” – visi apraksti vai citas atsauces, zīmes, dizains, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai preču zīmes, kas kalpo vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu atšķiršanai un kuras parādās uz tās pašas tvertnes, ietverot plombu vai birku, kas piestiprināta tvertnei, vai pudeļu kakliņa apvalkus;

g) “noformējums” – tāds informācijas, norāžu un tamlīdzīgu ziņu kopums, kas attiecas uz vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu, kuru izmanto etiķetēšanā, uz iepakojuma, uz tvertnēm, uz aizvara, reklāmas un/vai visādu veidu noieta veicināšanas materiālos;

h) “iepakojums” – aizsargājošais iesaiņojums, piemēram, papīri, visu veidu salmu apvalki, kartona kārbas un kastes, kas tiek izmantotas vienas vai vairāku tvertņu transportēšanai vai pārdošanai galapatērētājam;

i) “ražots” – viss vīna, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu izgatavošanas process;

j) “vīns” – tikai tas dzēriens, kuru iegūst, pilnīgi vai daļēji alkoholiski fermentējot svaigas to vīnogu šķirņu vīnogas (spiestas vai nespiestas, vai to misu), kas minētas šajā nolīgumā;

k) “vīnogu šķirnes” – Vitis vinifera sugas šķirnes, neskarot Puses iespējamos tiesību aktus attiecībā uz dažādām vīnogu šķirnēm, kas tiek izmantotas, lai ražotu vīnu minētās Puses teritorijā;

l) “PTO līgums” – 1994. gada 15. aprīļa Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

3. pants

Vispārīgi noteikumi par importu un realizāciju

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu imports un realizācija tiek veikta atbilstoši Līgumslēdzējas puses teritorijā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

SADAĻA

VĪNU, STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU UN AROMATIZĒTO VĪNU NOSAUKUMU SAVSTARPĒJA AIZSARDZĪBA

4. pants

Aizsargātie nosaukumi

Šādi nosaukumi ir aizsargāti 5., 6. un 7. pantā minētajā apjomā:

a) attiecībā uz vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi Kopienā:

— atsauces uz tās dalībvalsts nosaukumu, kura ir vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena un aromatizētā vīna izcelsmes valsts, vai citiem nosaukumiem, lai norādītu dalībvalsti,

— ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ietvertas 1. papildinājuma A daļas a) punktā vīniem, b) punktā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un c) punktā aromatizētajiem vīniem,

— tradicionālie apzīmējumi, kuri norādīti 2. papildinājumā;

b) attiecībā uz vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi Albānijā:

— atsauces uz nosaukumu “Albānija” vai citiem nosaukumiem, norādot šo valsti,

— ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ietvertas 1. papildinājuma B daļas a) punktā vīniem, b) punktā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un c) punktā aromatizētajiem vīniem.

5. pants

Kopienas dalībvalstu un Albānijas nosaukumu aizsardzība

1. Atsauces uz Kopienas dalībvalstīm un citiem dalībvalsti norādošiem nosaukumiem, lai noteiktu vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena un aromatizētā vīna izcelsmi, Albānijā ir:

a) rezervētas vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi attiecīgajā dalībvalstī; un

b) Kopiena tās nevar izmantot citādi, kā tikai ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Kopienas likumos un noteikumos.

2. Atsauces uz Albāniju un citiem Albāniju norādošiem nosaukumiem, lai noteiktu vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena un aromatizētā vīna izcelsmi, Kopienā ir:

a) rezervētas vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi Albānijā; un

b) Albānija tās nevar izmantot citādi, kā tikai ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Albānijas likumos un noteikumos.

6. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1. Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietvertas 1. papildinājuma A daļā, Albānijā ir:

a) aizsargātas vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi Kopienā; un

b) Kopiena tās nevar izmantot citādi, kā tikai ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Kopienas likumos un noteikumos.

2. Albānijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietvertas 1. papildinājuma B daļā, Kopienā ir:

a) aizsargātas vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem ar izcelsmi Albānijā; un

b) Albānija tās nevar izmantot citādi, kā tikai ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Albānijas likumos un noteikumos.

3. Līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar šo nolīgumu nodrošinātu to 4. pantā minēto nosaukumu savstarpēju aizsardzību, kurus izmanto to vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu aprakstam un noformējumam, kuru izcelsme ir Līgumslēdzēju pušu teritorijā. Šim nolūkam katra Līgumslēdzēja puse izmanto piemērotus tiesiskus līdzekļus, kas minēti PTO TRIPS līguma 23. pantā, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību un nepieļautu to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek izmantotas, lai apzīmētu tos vīnus, stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos vīnus, uz kuriem neattiecas minētās norādes vai apraksti.

4. Šā nolīguma 4. pantā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir rezervētas tikai tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, uz kuru šīs norādes attiecas, un tās var izmantot tikai atbilstoši nosacījumiem, kuri izklāstīti minētās Līgumslēdzējas puses likumos un noteikumos.

5. Šajā nolīgumā paredzētā aizsardzība jo īpaši nepieļauj to, ka tiek izmantoti tādi aizsargāti vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nosaukumi, kuru izcelsme nav norādītajā ģeogrāfiskajā zonā vai vietā, kur apzīmējums tiek tradicionāli izmantots, un to attiecina arī gadījumos, ja:

— ir norādīta vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā vīna patiesā izcelsme,

— attiecīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek izmantota tulkojumā,

— nosaukumu norāda kopā ar jēdzieniem “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai citiem šāda veida apzīmējumiem.

6. Ja 1. papildinājumā iekļautās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir homonīmi, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā izmantota godprātīgi. Līgumslēdzējas puses kopīgi lemj par praktiskā lietojuma nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atšķir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ir homonīmi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētājus.

7. Ja 1. papildinājumā iekļautā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir homonīms trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, tiek piemērots TRIPS līguma 23. panta 3. punkts.

8. Šā nolīguma noteikumi nekādi neskar kādas personas tiesības izmantot komercdarījumos šīs personas vārdu vai šīs personas uzņēmējdarbības priekšteča vārdu, ja vien šis vārds netiek izmantots tādā veidā, kas maldina patērētājus.

9. Šis nolīgums neuzliek Līgumslēdzējai pusei par pienākumu aizsargāt 1. papildinājumā ietverto otras Līgumslēdzējas puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas netiek aizsargāta vai vairs netiek aizsargāta tās izcelsmes valstī, vai vairs netiek izmantota minētajā valstī.

10. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Līgumslēdzējas puses vairs neuzskata, ka 1. papildinājumā ietvertie ģeogrāfiskie nosaukumi tiek parasti lietoti Līgumslēdzēju pušu vispārīgajā valodā kā ierasti apzīmējumi vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem, kā noteikts TRIPS līguma 24. panta 6. punktā.

7. pants

Tradicionālo apzīmējumu aizsardzība

1. Kopienas tradicionālos apzīmējumus, kuri norādīti 2. papildinājumā, Albānijā:

a) neizmanto Albānijas izcelsmes vīna aprakstam vai noformējumam; un

b) tos nevar izmantot Kopienas izcelsmes vīna aprakstam vai noformējumam, izņemot attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme un kategorija norādīta 2. papildinājumā tur nosauktajā valodā un atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Kopienas likumos un tiesību aktos.

2. Albānija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar šo nolīgumu nodrošinātu to 4. pantā minēto tradicionālo apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto to vīnu aprakstam un noformējumam, kuru izcelsme ir Kopienas teritorijā. Šim nolūkam Albānija paredz piemērotus tiesiskus līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību un nepieļautu to, ka tradicionālie apzīmējumi tiek izmantoti, lai aprakstītu vīnu, attiecībā uz kuru nav tiesību izmantot šos tradicionālos apzīmējumus, pat ja tradicionālie apzīmējumi tiek izmantoti kopā ar tādām norādēm kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai citiem šāda veida apzīmējumiem.

3. Tradicionālā apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai uz:

a) valodu vai valodām, kurās tas parādās 2. papildinājumā, un nevis tā tulkojumu; un

b) ražojumu kategoriju, kura Kopienā ir aizsargāta, kā izklāstīts 2. papildinājumā.

4. Šā panta 3. punktā paredzēto aizsardzību piešķir, neskarot 4. pantu.

8. pants

Preču zīmes

1. Līgumslēdzēju pušu atbildīgie valsts un reģionālie biroji noraida tādas vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā vīna preču zīmes reģistrāciju, kas ir identiska vai līdzīga tādai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai satur tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu, ja šādam vīnam, stiprajam alkoholiskajam dzērienam vai aromatizētajam vīnam nav šādas izcelsmes un tas neatbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šīs norādes izmantojumu.

2. Līgumslēdzēju pušu atbildīgie valsts un reģionālie biroji noraida tādas vīna preču zīmes reģistrāciju, kurā ietverts ar šo nolīgumu aizsargāts tradicionālais apzīmējums, ja attiecīgajam vīnam nav rezervēts tradicionālais apzīmējums, kā norādīts 2. papildinājumā.

3. Albānijas valdība, darbojoties savā jurisdikcijā un lai sasniegtu mērķus, par kuriem Puses ir vienojušās, pieņem nepieciešamos pasākumus, lai grozītu preču zīmes Amantia (grapa) un Gjergj Kastrioti Skenderbeu Konjak nosaukumus nolūkā līdz 2007. gada 31. decembrim pilnībā likvidēt atsauci uz Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras aizsargātas atbilstoši šā nolīguma 4. pantam.

9. pants

Eksports

Līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, eksportējot un laižot tajā tirgū Līgumslēdzējas puses izcelsmes vīnus, stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos vīnus, kas ir ārpus šīs Puses teritorijas, 4. panta a) un b) punkta otrajā ievilkumā minētās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vīnu gadījumā šīs Puses tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 4. panta a) punkta trešajā ievilkumā, netiek izmantoti, lai aprakstītu un noformētu tādus ražojumus, kuru izcelsme ir otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

SADAĻA

ĪSTENOŠANA UN KOMPETENTO IESTĀŽU SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA, UN NOLĪGUMA PĀRVALDĪBA

10. pants

Darba grupa

1. Izveido darbu grupu, kas strādās Lauksaimniecības apakškomitejas aizbildnībā, kura jāizveido saskaņā ar Albānijas un Kopienas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 121. pantu.

2. Darba grupa raugās, lai šis nolīgums darbotos pareizi, un tā izskata visus jautājumus, kuri var rasties saistībā ar tā īstenošanu.

3. Darba grupa var nākt klajā ar ieteikumiem, apspriest un iesniegt priekšlikumus par visiem tiem abas Puses interesējošiem jautājumiem vīna, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nozarē, kas varētu dot ieguldījumu šā nolīguma mērķu sasniegšanā. Tā sanāk pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma pārmaiņus Kopienā un Albānijā tādā laikā, vietā un veidā, kuru kopīgi nosaka Līgumslēdzējas puses.

11. pants

Līgumslēdzēju pušu uzdevumi

1. Līgumslēdzējas puses tiešā veidā vai ar atbilstīgi 10. pantam izveidotās darba grupas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un darbību.

2. Albānija izraugās Lauksaimniecības un pārtikas ministriju kā pārstāvošo iestādi. Eiropas Kopiena izraugās Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu kā pārstāvošo iestādi. Līgumslēdzējai pusei jāinformē otra Līgumslēdzēja puse, ja tā maina pārstāvošo iestādi.

3. Pārstāvošā iestāde nodrošina visu to iestāžu darbības koordinēšanu, kuras atbild par šā nolīguma īstenošanu.

4. Līgumslēdzējas puses:

a) ar Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmuma palīdzību kopīgi groza šā nolīguma 4. pantā minētos sarakstus, lai ņemtu vērā Līgumslēdzēju pušu likumu un noteikumu grozījumus;

b) ar Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmuma palīdzību kopīgi lemj par šā nolīguma papildinājumu grozījumiem. Papildinājumu grozījumi atkarībā no jautājuma ir spēkā no dienas, kas noteikta Līgumslēdzēju pušu vēstuļu apmaiņā, vai no dienas, kad pieņemts darba grupas lēmums;

c) kopīgi lemj par 6. panta 6. punktā minētajiem praktiskajiem nosacījumiem;

d) informē viena otru par nodomu pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus tādos sabiedriskās kārtības jautājumos kā veselības vai patērētāju tiesību aizsardzība, kam ir ietekme uz vīna, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizētā vīna nozari;

e) paziņo viena otrai par likumdošanas, administratīviem un tiesas lēmumiem attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu un informē viena otru par pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šādiem lēmumiem.

12. pants

Nolīguma piemērošana un darbība

Līgumslēdzējas puses izraugās 3. papildinājumā paredzētos kontaktpunktus, kas atbild par šā nolīguma piemērošanu un darbību.

13. pants

Īstenošana un Līgumslēdzēju pušu savstarpējā palīdzība

1. Ja vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā vīna apraksts vai noformējums, jo īpaši uz etiķetes, oficiālajos vai komercdarījumu dokumentos vai reklāmā, ir pretrunā šim nolīgumam, Līgumslēdzējas puses piemēro nepieciešamos administratīvos pasākumus un/vai sāk tiesvedību, lai apkarotu negodīgu konkurenci vai nepieļautu aizsargātā nosaukuma nepareizu izmantošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus un procedūras piemēro jo īpaši:

a) ja attiecībā uz tādu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu, kura nosaukums tiek aizsargāts ar šo nolīgumu, tiek izmantoti apraksti vai apraksta tulkojumi, nosaukumi, uzraksti vai ilustrācijas, kas tieši vai netieši sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju par vīna, stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā vīna izcelsmi, raksturu vai kvalitāti;

b) ja iepakojumam ir izmantotas tvertnes, no kurām var iegūt maldinošu informāciju par vīna izcelsmi.

3. Ja Līgumslēdzējai pusei ir iemesls domāt, ka:

a) 2. pantā definētais vīns, stiprais alkoholiskais dzēriens vai aromatizētais vīns, kas tiek pārdots vai tika pārdots Albānijā un Kopienā, neatbilst noteikumiem, kas reglamentē vīnu, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto vīnu nozari Kopienā un Albānijā, vai šim nolīgumam; un

b) šī neatbilstība ir otras Līgumslēdzējas puses īpašās interesēs un var radīt nepieciešamību pēc administratīviem pasākumiem un/vai tiesvedības, tai nekavējoties jāinformē otru Līgumslēdzēju pusi pārstāvošā iestāde.

4. Saskaņā ar 3. punktu sniedzamā informācija ietver sīkas ziņas par neatbilstību Līgumslēdzējas puses reglamentējošajām normām vīna, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīnu nozarē un/vai šim nolīgumam, un tai pievieno oficiālus, komercdarījumu vai citus piemērotus dokumentus ar sīku informāciju par visiem nepieciešamības gadījumā veicamajiem administratīvajiem pasākumiem vai tiesvedību.

14. pants

Apspriedes

1. Līgumslēdzējas puses uzsāk apspriedes, ja viena no tām uzskata, ka otra nav izpildījusi kādu no šajā nolīgumā paredzētajām saistībām.

2. Līgumslēdzēja puse, kura aicina uz apspriedi, sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā gadījuma sīkai izpētei.

3. Ja vilcināšanās varētu apdraudēt cilvēku veselību vai ietekmēt krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti, var, iepriekš neapspriežoties, veikt piemērotus pagaidu aizsardzības pasākumus, ja apspriedes notiek tūlīt pēc tam, kad veikti pasākumi.

4. Ja pēc 1. un 3. punktā paredzētajām apspriedēm Līgumslēdzējas puses nav panākušas vienošanos, Puse, kura pieprasīja apspriedes vai kura veica 3. punktā minētos pasākumus, var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 126. pantu, lai radītu iespēju pienācīgi piemērot šo nolīgumu.

III

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

15. pants

Nelielu daudzumu tranzīts

1. Šis nolīgums neattiecas uz vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem, kuri:

a) tranzītā šķērso Līgumslēdzējas puses teritoriju; vai

b) ir ar izcelsmi Līgumslēdzējas puses teritorijā un kurus nelielos daudzumos sūta no vienas Līgumslēdzējas puses otrai saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas 2. punktā.

2. Attiecībā uz vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem neliels daudzums ir:

a) daudzums marķētā tvertnē, kurā neietilpst vairāk par pieciem litriem un kura aprīkota ar vienreizējas lietošanas noslēdzošu ierīci, ja kopējais transportētais daudzums vienā vai vairākos atsevišķos sūtījumos nepārsniedz 50 litrus;

i) daudzums ceļotāju personiskajā bagāžā, ja tas nepārsniedz 30 litrus;

ii) daudzums, kuru viena privātpersona nosūta otrai, ja tas nepārsniedz 30 litrus;

iii) daudzums, kas ir daļa no to privātpersonu mantas, kuras maina dzīvesvietu;

iv) daudzums maksimāli viens hektolitrs, kas tiek importēts zinātnisku vai tehnisku eksperimentu nolūkā;

v) daudzums, kas tiek importēts diplomātiskām, konsulārām vai tamlīdzīgām iestādēm kā daļa no tām piešķirtā ar nodokļiem neapliekamā daudzuma;

vi) daudzums, kas ietilpst starptautisko transportlīdzekļu pārtikas krājumos.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu nedrīkst apvienot ar vienu vai vairākiem b) apakšpunktā minētajiem atbrīvojumiem.

16. pants

Iepriekš izveidoto krājumu realizācija

1. Vīnus, stipros alkoholiskos dzērienus vai aromatizētos vīnus, kuri šā nolīguma spēkā stāšanās dienā bija saražoti, sagatavoti, aprakstīti un noformēti atbilstoši Līgumslēdzēju pušu iekšējiem likumiem un noteikumiem, bet kuri tiek aizliegti ar šo nolīgumu, drīkst realizēt, līdz krājumi tiek izsmelti.

2. Ja Līgumslēdzējas puses nav pieņēmušas pretējus noteikumus, vīnus, stipros alkoholiskos dzērienus vai aromatizētos vīnus, kuri bija saražoti, sagatavoti, aprakstīti un noformēti atbilstoši šim nolīgumam, bet kuru ražošana, sagatavošana, apraksts un noformējums grozījuma dēļ vairs neatbilst nolīgumam, drīkst turpināt realizēt, līdz krājumi tiek izsmelti.

1. PAPILDINĀJUMS

AIZSARGĀTO NOSAUKUMU SARAKSTS

(saskaņā ar II pielikuma 4. un 6. pantu)

A DAĻA – KOPIENĀ

a) KOPIENAS IZCELSMES VĪNI

Beļģija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteikto reģionu nosaukumi

Côtes de Sambre et Meuse

Hagelandse Wijn

Haspengouwse Wijn

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Vin de pays des jardins de Wallonie

Čehijas Republika

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni (kam ir vai nav pievienots vīnogu audzēšanas komūnas nosaukums un/vai vīna dārza nosaukums)
Čechy	litoměřická
Čechy	mělnická
Morava	mikulovská
	slovácká
	velkopavlovická
	znojemská

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

české zemské víno

moravské zemské víno

Vācija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni
Ahr	Walporzheim vai Ahrtal
Baden	Badische Bergstraße
	Bodensee
	Breisgau
	Kaiserstuhl
	Kraichgau
	Markgräflerland
	Ortenau
	Tauberfranken
	Tuniberg
Franken	Maindreieck
	Mainviereck
	Steigerwald
Hessische Bergstraße	Starkenburg
Hessische Bergstraße	Umstadt
Mittelrhein	Loreley
	Siebengebirge
	Bernkastel
Mosel-Saar-Ruwer or Mosel or Saar or Ruwer	Burg Cochem
	Moseltor
	Obermosel
	Ruwertal
	Saar
Nahe	Nahetal
Pfalz	Mittelhaardt Deutsche Weinstraße
Pfalz	Südliche Weinstraße
Rheingau	Johannisberg
Rheinhessen	Bingen
	Nierstein
	Wonnegau
Saale-Unstrut	Mansfelder Seen
	Schloß Neuenburg
	Thüringen
Sachsen	Meißen
Württemberg	Bayerischer Bodensee
	Kocher-Jagst-Tauber
	Oberer Neckar
	Remstal-Stuttgart
	Württembergisch Unterland
	Württembergischer Bodensee

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Landwein	Tafelwein
Ahrtaler Landwein	Albrechtsburg
Badischer Landwein	Bayern
Bayerischer Bodensee-Landwein	Burgengau
Fränkischer Landwein	Donau
Landwein der Mosel	Lindau
Landwein der Ruwer	Main
Landwein der Saar	Mecklenburger
Mecklenburger Landwein	Neckar
Mitteldeutscher Landwein	Oberrhein
Nahegauer Landwein	Rhein
Pfälzer Landwein	Rhein-Mosel
Regensburger Landwein	Römertor
Rheinburgen-Landwein	Stargarder Land
Rheingauer Landwein
Rheinischer Landwein
Saarländischer Landwein der Mosel
Sächsischer Landwein
Schwäbischer Landwein
Starkenburger Landwein
Taubertäler Landwein

Grieķija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni
Grieķu valodā	Angļu valodā
Σάμος	Samos
Μοσχάτος Πατρών	Moschatos Patra
Μοσχάτος Ρίου – Πατρών	Moschatos Riou Patra
Μοσχάτος Κεφαλληνίας	Moschatos Kephalinia
Μοσχάτος Λήμνου	Moschatos Lemnos
Μοσχάτος Ρόδου	Moschatos Rhodos
Μαυροδάφνη Πατρών	Mavrodafni Patra
Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας	Mavrodafni Kephalinia
Σητεία	Sitia
Νεμέα	Nemea
Σαντορίνη	Santorini
Δαφνές	Dafnes
Ρόδος	Rhodos
Νάουσα	Naoussa
Ρομπόλα Κεφαλληνίας	Robola Kephalinia
Ραψάνη	Rapsani
Μαντινεία	Mantinia
Μεσενικόλα	Mesenicola
Πεζά	Peza
Αρχάνες	Archanes
Πάτρα	Patra
Ζίτσα	Zitsa
Αμύνταιο	Amynteon
Γουμένισσα	Goumenissa
Πάρος	Paros
Λήμνος	Lemnos
Αγχίαλος	Anchialos
Πλαγιές Μελίτωνα	Slopes of Melitona

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Grieķu valodā	Angļu valodā
Ρετσίνα Μεσογείων, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Mesogia, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Kropia vai Retsina Koropi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Μαρκοπούλου, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Markopoulou, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Μεγάρων, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Megara, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Παλλήνης, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Pallini, kam ir vai nav pievienots nosaukumss Attika
Ρετσίνα Πικερμίου, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Pikermi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Σπάτων, kam ir vai nav pievienots nosaukums Αττικής	Retsina of Spata, kam ir vai nav pievienots nosaukums Attika
Ρετσίνα Θηβών, kam ir vai nav pievienots nosaukums Βοιωτίας	Retsina of Thebes, kam ir vai nav pievienots nosaukums Viotias
Ρετσίνα Γιάλτρων, kam ir vai nav pievienots nosaukums Ευβοίας	Retsina of Gialtra, kam ir vai nav pievienots nosaukums Evvia
Ρετσίνα Καρύστου, kam ir vai nav pievienots nosaukums Ευβοίας	Retsina of Karystos, kam ir vai nav pievienots nosaukums Evvia
Ρετσίνα Χαλκίδας, kam ir vai nav pievienots nosaukums Ευβοίας	Retsina of Halkida, kam ir vai nav pievienots nosaukums Evvia
Βερντεα Ζακύνθου	Verntea Zakynthou
Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Mount Athos Agioritikos
Τοπικός Οίνος Αναβύσσου	Regional wine of Anavyssos
Αττικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Attiki-Attikos
Τοπικός Οίνος Βιλίτσας	Regional wine of Vilitsas
Τοπικός Οίνος Γρεβενών	Regional wine of Grevena
Τοπικός Οίνος Δράμας	Regional wine of Drama
Δωδεκανησιακός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Dodekanese – Dodekanissiakos
Τοπικός Οίνος Επανομής	Regional wine of Epanomi
Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Heraklion – Herakliotikos
Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Thessalia – Thessalikos
Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Thebes – Thivaikos
Τοπικός Οίνος Κισσάμου	Regional wine of Kissamos
Τοπικός Οίνος Κρανιάς	Regional wine of Krania
Κρητικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Crete – Kritikos
Λασιθιώτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Lasithi – Lassithiotikos
Μακεδονικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Macedonia – Macedonikos
Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Nea Messimvria
Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Messinia – Messiniakos
Παιανίτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Peanea
Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Pallini – Palliniotikos
Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Peloponnese – Peloponnisiakos
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου	Regional wine of Slopes of Ambelos
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου	Regional wine of Slopes of Vertiskos
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα	Regional wine of Slopes of Kitherona
Κορινθιακός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Korinthos – Korinthiakos
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας	Regional wine of Slopes of Parnitha
Τοπικός Οίνος Πυλίας	Regional wine of Pylia
Τοπικός Οίνος Τριφυλίας	Regional wine of Trifilia
Τοπικός Οίνος Τυρνάβου	Regional wine of Tyrnavos
Σιατιστινός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Siastista – Siatistinos
Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Αυλίδος	Regional wine of Ritsona Avlidas
Τοπικός Οίνος Λετρίνων	Regional wine of Letrines
Τοπικός Οίνος Σπάτων	Regional wine of Spata
Τοπικός Οίνος Βορείων Πλαγιών Πεντελικού	Regional wine of Slopes of Penteliko
Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Aegean Sea
Τοπικός Οίνος Ληλάντιου πεδίου	Regional wine of Lilantio Pedio
Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου	Regional wine of Markopoulo
Τοπικός Οίνος Τεγέας	Regional wine of Tegea
Τοπικός Οίνος Ανδριανής	Regional wine of Adriana
Τοπικός Οίνος Χαλικούνας	Regional wine of Halikouna
Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής	Regional wine of Halkidiki
Καρυστινός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Karystos – Karystinos
Τοπικός Οίνος Πέλλας	Regional wine of Pella
Τοπικός Οίνος Σερρών	Regional wine of Serres
Συριανός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Syros – Syrianos
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού	Regional wine of Slopes of Petroto
Τοπικός Οίνος Γερανείων	Regional wine of Gerania
Τοπικός Οίνος Οπουντίας Λοκρίδος	Regional wine of Opountias Lokridos
Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδος	Regional wine of Sterea Ellada
Τοπικός Οίνος Αγοράς	Regional wine of Agora
Τοπικός Οίνος Κοιλάδος Αταλάντης	Regional wine of Valley of Atalanti
Τοπικός Οίνος Αρκαδίας	Regional wine of Arkadia
Παγγαιορείτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Pangeon – Pangeoritikos
Τοπικός Οίνος Μεταξάτων	Regional wine of Metaxata
Τοπικός Οίνος Ημαθίας	Regional wine of Imathia
Τοπικός Οίνος Κλημέντι	Regional wine of Klimenti
Τοπικός Οίνος Κέρκυρας	Regional wine of Corfu
Τοπικός Οίνος Σιθωνίας	Regional wine of Sithonia
Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων	Regional wine of Mantzavinata
Ισμαρικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Ismaros – Ismarikos
Τοπικός Οίνος Αβδήρων	Regional wine of Avdira
Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων	Regional wine of Ioannina
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας	Regional wine of Slopes of Egialia
Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου	Regional wine of Enos
Θρακικός Τοπικός Οίνος vai Τοπικός Οίνος Θράκης	Regional wine of Thrace – Thrakikos vai Regional wine of Thrakis
Τοπικός Οίνος Ιλίου	Regional wine of Ilion
Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Metsovo – Metsovitikos
Τοπικός Οίνος Κορωπίου	Regional wine of Koropi
Τοπικός Οίνος Φλώρινας	Regional wine of Florina
Τοπικός Οίνος Θαψανών	Regional wine of Thapsana
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος	Regional wine of Slopes of Knimida
πειρωτικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Epirus – Epirotikos
Τοπικός Οίνος Πισάτιδος	Regional wine of Pisatis
Τοπικός Οίνος Λευκάδας	Regional wine of Lefkada
Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος	Regional wine of Monemvasia – Monemvasios
Τοπικός Οίνος Βελβεντού	Regional wine of Velvendos
Λακωνικός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Lakonia – Lakonikos
Τοπικός Οίνος Μαρτίνου	Regional wine of Martino
Αχαϊκός Τοπικός Οίνος	Regional wine of Achaia
Τοπικός Οίνος Ηλιείας	Regional wine of Ilia

Spānija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni
Abona
Alella
Alicante	Marina Alta
Almansa
Ampurdán-Costa Brava
Arabako Txakolina-Txakolí de Alava vai Chacolí de Álava
Arlanza
Arribes
Bierzo
Binissalem-Mallorca
Bullas
Calatayud
Campo de Borja
Cariñena
Cataluña
Cava
Chacolí de Bizkaia-Bizkaiko Txakolina
Chacolí de Getaria-Getariako Txakolina
Cigales
Conca de Barberá
Condado de Huelva
Costers del Segre	Raimat
	Artesa
	Valls de Riu Corb
	Les Garrigues
Dominio de Valdepusa
El Hierro
Guijoso
Jerez-Xérès-Sherry vai Jerez, vai Xérès, vai Sherry
Jumilla
La Mancha
La Palma	Hoyo de Mazo
	Fuencaliente
	Norte de la Palma
Lanzarote
Málaga
Manchuela
Manzanilla
Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda
Méntrida
Mondéjar
Monterrei	Ladera de Monterrei
Monterrei	Val de Monterrei
Montilla-Moriles
Montsant
Navarra	Baja Montaña
	Ribera Alta
	Ribera Baja
	Tierra Estella
	Valdizarbe
Penedés
Pla de Bages
Pla i Llevant
Priorato
Rías Baixas	Condado do Tea
	O Rosal
	Ribera do Ulla
	Soutomaior
	Val do Salnés
Ribeira Sacra	Amandi
	Chantada
	Quiroga-Bibei
	Ribeiras do Miño
	Ribeiras do Sil
Ribeiro
Ribera del Duero
Ribera del Guardiana	Cañamero
	Matanegra
	Montánchez
	Ribera Alta
	Ribera Baja
	Tierra de Barros
Ribera del Júcar
Rioja	Alavesa
	Alta
	Baja
Rueda
Sierras de Málaga	Serranía de Ronda
Somontano
Tacoronte-Acentejo	Anaga
Tarragona
Terra Alta
Tierra de León
Tierra del Vino de Zamora
Toro
Utiel-Requena
Valdeorras
Valdepeñas
Valencia	Alto Turia
	Clariano
	Moscatel de Valencia
	Valentino
Valle de Güímar
Valle de la Orotava
Valles de Benavente (Los)
Vinos de Madrid	Arganda
	Navalcarnero
	San Martín de Valdeiglesias
Ycoden-Daute-Isora
Yecla

2. Table wines with a geographical indication

Vino de la Tierra de Abanilla

Vino de la Tierra de Bailén

Vino de la Tierra de Bajo Aragón

Vino de la Tierra de Betanzos

Vino de la Tierra de Cádiz

Vino de la Tierra de Campo de Belchite

Vino de la Tierra de Campo de Cartagena

Vino de la Tierra de Cangas

Vino de la Terra de Castelló

Vino de la Tierra de Castilla

Vino de la Tierra de Castilla y León

Vino de la Tierra de Contraviesa-Alpujarra

Vino de la Tierra de Córdoba

Vino de la Tierra de Desierto de Almería

Vino de la Tierra de Extremadura

Vino de la Tierra Formentera

Vino de la Tierra de Gálvez

Vino de la Tierra de Granada Sur-Oeste

Vino de la Tierra de Ibiza

Vino de la Tierra de Illes Balears

Vino de la Tierra de Isla de Menorca

Vino de la Tierra de La Gomera

Vino de la Tierra de Laujar-Alpujarra

Vino de la Tierra de Los Palacios

Vino de la Tierra de Norte de Granada

Vino de la Tierra Norte de Sevilla

Vino de la Tierra de Pozohondo

Vino de la Tierra de Ribera del Andarax

Vino de la Tierra de Ribera del Arlanza

Vino de la Tierra de Ribera del Gállego-Cinco Villas

Vino de la Tierra de Ribera del Queiles

Vino de la Tierra de Serra de Tramuntana-Costa Nord

Vino de la Tierra de Sierra de Alcaraz

Vino de la Tierra de Valdejalón

Vino de la Tierra de Valle del Cinca

Vino de la Tierra de Valle del Jiloca

Vino de la Tierra del Valle del Miño-Ourense

Vino de la Tierra Valles de Sadacia

Francija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Alsace Grand Cru, kam pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Alsace, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Alsace vai Vin d’Alsace, kam ir vai nav pievienots nosaukums “Edelzwicker” vai vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Ajaccio

Aloxe-Corton

Anjou, kam ir vai nav pievienots apzīmējums Val de Loire vai Coteaux de la Loire, vai Villages Brissac

Anjou, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “Gamay”, “Mousseux” vai “Villages”

Arbois

Arbois Pupillin

Auxey-Duresses vai Auxey-Duresses Côte de Beaune, vai Auxey-Duresses Côte de Beaune-Villages

Bandol

Banyuls

Barsac

Bâtard-Montrachet

Béarn vai Béarn Bellocq

Beaujolais Supérieur

Beaujolais, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Beaujolais-Villages

Beaumes-de-Venise, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums “Muscat de”

Beaune

Bellet vai Vin de Bellet

Bergerac

Bienvenues Bâtard-Montrachet

Blagny

Blanc Fumé de Pouilly

Blanquette de Limoux

Blaye

Bonnes Mares

Bonnezeaux

Bordeaux Côtes de Francs

Bordeaux Haut-Benauge

Bordeaux, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “Clairet” vai “Supérieur”, vai “Rosé”, vai “mousseux”

Bourg

Bourgeais

Bourgogne, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “Clairet” vai “Rosé”, vai mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Bourgogne Aligoté

Bourgueil

Bouzeron

Brouilly

Buzet

Cabardès

Cabernet d’Anjou

Cabernet de Saumur

Cadillac

Cahors

Canon-Fronsac

Cap Corse, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums “Muscat de”

Cassis

Cérons

Chablis Grand Cru, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Chablis, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Chambertin

Chambertin Clos de Bèze

Chambolle-Musigny

Champagne

Chapelle-Chambertin

Charlemagne

Charmes-Chambertin

Chassagne-Montrachet vai Chassagne-Montrachet Côte de Beaune, vai Chassagne-Montrachet Côte de Beaune-Villages

Château Châlon

Château Grillet

Châteaumeillant

Châteauneuf-du-Pape

Châtillon-en-Diois

Chenas

Chevalier-Montrachet

Cheverny

Chinon

Chiroubles

Chorey-lès-Beaune vai Chorey-lès-Beaune Côte de Beaune, vai Chorey-lès-Beaune Côte de Beaune-Villages

Clairette de Bellegarde

Clairette de Die

Clairette du Languedoc, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Clos de la Roche

Clos de Tart

Clos des Lambrays

Clos Saint-Denis

Clos Vougeot

Collioure

Condrieu

Corbières, kam ir vai nav pievienots apzīmējums Boutenac

Cornas

Corton

Corton-Charlemagne

Costières de Nîmes

Côte de Beaune, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Côte de Beaune-Villages

Côte de Brouilly

Côte de Nuits

Côte Roannaise

Côte Rôtie

Coteaux Champenois, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Coteaux d’Aix-en-Provence

Coteaux d’Ancenis, kam ir vai nav pievienots vīnogu šķirnes nosaukums

Coteaux de Die

Coteaux de l’Aubance

Coteaux de Pierrevert

Coteaux de Saumur

Coteaux du Giennois

Coteaux du Languedoc Picpoul de Pinet

Coteaux du Languedoc, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Coteaux du Layon vai Coteaux du Layon Chaume

Coteaux du Layon, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Coteaux du Loir

Coteaux du Lyonnais

Coteaux du Quercy

Coteaux du Tricastin

Coteaux du Vendômois

Coteaux Varois

Côte-de-Nuits-Villages

Côtes Canon-Fronsac

Côtes d’Auvergne, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Côtes de Beaune, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Côtes de Bergerac

Côtes de Blaye

Côtes de Bordeaux Saint-Macaire

Côtes de Bourg

Côtes de Brulhois

Côtes de Castillon

Côtes de Duras

Côtes de la Malepère

Côtes de Millau

Côtes de Montravel

Côtes de Provence, kam ir vai nav pievienots apzīmējums Sainte Victoire

Côtes de Saint-Mont

Côtes de Toul

Côtes du Frontonnais, kam ir vai nav pievienots apzīmējums Fronton vai Villaudric

Côtes du Jura

Côtes du Lubéron

Côtes du Marmandais

Côtes du Rhône

Côtes du Rhône Villages, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Côtes du Roussillon

Côtes du Roussillon Villages, kam ir vai nav pievienota šāda komūna: Caramany vai Latour de France, vai Les Aspres, vai Lesquerde, vai Tautavel

Côtes du Ventoux

Côtes du Vivarais

Cour-Cheverny

Crémant d’Alsace

Crémant de Bordeaux

Crémant de Bourgogne

Crémant de Die

Crémant de Limoux

Crémant de Loire

Crémant du Jura

Crépy

Criots Bâtard-Montrachet

Crozes Ermitage

Crozes-Hermitage

Echezeaux

Entre-Deux-Mers vai Entre-Deux-Mers Haut-Benauge

Ermitage

Faugères

Fiefs Vendéens, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “lieu dits” Mareuil vai Brem, vai Vix, vai Pissotte

Fitou

Fixin

Fleurie

Floc de Gascogne

Fronsac

Frontignan

Gaillac

Gaillac Premières Côtes

Gevrey-Chambertin

Gigondas

Givry

Grand Roussillon

Grands Echezeaux

Graves

Graves de Vayres

Griotte-Chambertin

Gros Plant du Pays Nantais

Haut Poitou

Haut-Médoc

Haut-Montravel

Hermitage

Irancy

Irouléguy

Jasnières

Juliénas

Jurançon

L’Etoile

La Grande Rue

Ladoix vai Ladoix Côte de Beaune, vai Ladoix Côte de beaune-Villages

Lalande de Pomerol

Languedoc, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Latricières-Chambertin

Les-Baux-de-Provence

Limoux

Lirac

Listrac-Médoc

Loupiac

Lunel, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums “Muscat de”

Lussac Saint-Émilion

Mâcon vai Pinot-Chardonnay-Macôn

Mâcon, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Mâcon-Villages

Macvin du Jura

Madiran

Maranges Côte de Beaune vai Maranges Côtes de Beaune-Villages

Maranges, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Marcillac

Margaux

Marsannay

Maury

Mazis-Chambertin

Mazoyères-Chambertin

Médoc

Menetou Salon, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Mercurey

Meursault vai Meursault Côte de Beaune, vai Meursault Côte de Beaune-Villages

Minervois

Minervois-la-Livinière

Mireval

Monbazillac

Montagne Saint-Émilion

Montagny

Monthélie vai Monthélie Côte de Beaune, vai Monthélie Côte de Beaune-Villages

Montlouis, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “mousseux” vai “pétillant”

Montrachet

Montravel

Morey-Saint-Denis

Morgon

Moselle

Moulin-à-Vent

Moulis

Moulis-en-Médoc

Muscadet

Muscadet Coteaux de la Loire

Muscadet Côtes de Grandlieu

Muscadet Sèvre-et-Maine

Musigny

Néac

Nuits

Nuits-Saint-Georges

Orléans

Orléans-Cléry

Pacherenc du Vic-Bilh

Palette

Patrimonio

Pauillac

Pécharmant

Pernand-Vergelesses vai Pernand-Vergelesses Côte de Beaune, vai Pernand-Vergelesses Côte de Beaune-Villages

Pessac-Léognan

Petit Chablis, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Pineau des Charentes

Pinot-Chardonnay-Macôn

Pomerol

Pommard

Pouilly Fumé

Pouilly-Fuissé

Pouilly-Loché

Pouilly-sur-Loire

Pouilly-Vinzelles

Premières Côtes de Blaye

Premières Côtes de Bordeaux, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Puisseguin Saint-Émilion

Puligny-Montrachet vai Puligny-Montrachet Côte de Beaune, vai Puligny-Montrachet Côte de Beaune-Villages

Quarts-de-Chaume

Quincy

Rasteau

Rasteau Rancio

Régnié

Reuilly

Richebourg

Rivesaltes, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums “Muscat de”

Rivesaltes Rancio

Romanée (La)

Romanée Conti

Romanée Saint-Vivant

Rosé des Riceys

Rosette

Roussette de Savoie, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Roussette du Bugey, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Ruchottes-Chambertin

Rully

Saint Julien

Saint-Amour

Saint-Aubin vai Saint-Aubin Côte de Beaune, vai Saint-Aubin Côte de Beaune-Villages

Saint-Bris

Saint-Chinian

Sainte-Croix-du-Mont

Sainte-Foy Bordeaux

Saint-Émilion

Saint-Emilion Grand Cru

Saint-Estèphe

Saint-Georges Saint-Émilion

Saint-Jean-de-Minervois, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums “Muscat de”

Saint-Joseph

Saint-Nicolas-de-Bourgueil

Saint-Péray

Saint-Pourçain

Saint-Romain vai Saint-Romain Côte de Beaune, vai Saint-Romain Côte de Beaune-Villages

Saint-Véran

Sancerre

Santenay vai Santenay Côte de Beaune, vai Santenay Côte de Beaune-Villages

Saumur Champigny

Saussignac

Sauternes

Savennières

Savennières-Coulée-de-Serrant

Savennières-Roche-aux-Moines

Savigny vai Savigny-lès-Beaune

Seyssel

Tâche (La)

Tavel

Thouarsais

Touraine Amboise

Touraine Azay-le-Rideau

Touraine Mesland

Touraine Noble Joue

Touraine, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “mousseux” vai “pétillant”

Tursan

Vacqueyras

Valençay

Vin d’Entraygues et du Fel

Vin d’Estaing

Vin de Corse, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Vin de Lavilledieu

Vin de Savoie vai Vin de Savoie-Ayze, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Vin du Bugey, kam ir vai nav pievienots mazākas teritoriālas vienības nosaukums

Vin Fin de la Côte de Nuits

Viré Clessé

Volnay

Volnay Santenots

Vosne-Romanée

Vougeot

Vouvray, kam ir vai nav pievienots apzīmējums “mousseux” vai “pétillant”

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Vin de pays de l’Agenais

Vin de pays d’Aigues

Vin de pays de l’Ain

Vin de pays de l’Allier

Vin de pays d’Allobrogie

Vin de pays des Alpes de Haute-Provence

Vin de pays des Alpes Maritimes

Vin de pays de l’Ardèche

Vin de pays d’Argens

Vin de pays de l’Ariège

Vin de pays de l’Aude

Vin de pays de l’Aveyron

Vin de pays des Balmes dauphinoises

Vin de pays de la Bénovie

Vin de pays du Bérange

Vin de pays de Bessan

Vin de pays de Bigorre

Vin de pays des Bouches du Rhône

Vin de pays du Bourbonnais

Vin de pays du Calvados

Vin de pays de Cassan

Vin de pays Cathare

Vin de pays de Caux

Vin de pays de Cessenon

Vin de pays des Cévennes, kam ir vai nav pievienots nosaukums Mont Bouquet

Vin de pays Charentais, kam ir vai nav pievienots nosaukums Ile de Ré vai Ile d’Oléron, vai Saint-Sornin

Vin de pays de la Charente

Vin de pays des Charentes-Maritimes

Vin de pays du Cher

Vin de pays de la Cité de Carcassonne

Vin de pays des Collines de la Moure

Vin de pays des Collines rhodaniennes

Vin de pays du Comté de Grignan

Vin de pays du Comté tolosan

Vin de pays des Comtés rhodaniens

Vin de pays de la Corrèze

Vin de pays de la Côte Vermeille

Vin de pays des coteaux charitois

Vin de pays des coteaux d’Enserune

Vin de pays des coteaux de Besilles

Vin de pays des coteaux de Cèze

Vin de pays des coteaux de Coiffy

Vin de pays des coteaux Flaviens

Vin de pays des coteaux de Fontcaude

Vin de pays des coteaux de Glanes

Vin de pays des coteaux de l’Ardèche

Vin de pays des coteaux de l’Auxois

Vin de pays des coteaux de la Cabrerisse

Vin de pays des coteaux de Laurens

Vin de pays des coteaux de Miramont

Vin de pays des coteaux de Montélimar

Vin de pays des coteaux de Murviel

Vin de pays des coteaux de Narbonne

Vin de pays des coteaux de Peyriac

Vin de pays des coteaux des Baronnies

Vin de pays des coteaux du Cher et de l’Arnon

Vin de pays des coteaux du Grésivaudan

Vin de pays des coteaux du Libron

Vin de pays des coteaux du Littoral Audois

Vin de pays des coteaux du Pont du Gard

Vin de pays des coteaux du Salagou

Vin de pays des coteaux de Tannay

Vin de pays des coteaux du Verdon

Vin de pays des coteaux et terrasses de Montauban

Vin de pays des côtes catalanes

Vin de pays des côtes de Gascogne

Vin de pays des côtes de Lastours

Vin de pays des côtes de Montestruc

Vin de pays des côtes de Pérignan

Vin de pays des côtes de Prouilhe

Vin de pays des côtes de Thau

Vin de pays des côtes de Thongue

Vin de pays des côtes du Brian

Vin de pays des côtes de Ceressou

Vin de pays des côtes du Condomois

Vin de pays des côtes du Tarn

Vin de pays des côtes du Vidourle

Vin de pays de la Creuse

Vin de pays de Cucugnan

Vin de pays des Deux-Sèvres

Vin de pays de la Dordogne

Vin de pays du Doubs

Vin de pays de la Drôme

Vin de pays Duché d’Uzès

Vin de pays de Franche-Comté, kam ir vai nav pievienots nosaukums Coteaux de Champlitte

Vin de pays du Gard

Vin de pays du Gers

Vin de pays des Hautes-Alpes

Vin de pays de la Haute-Garonne

Vin de pays de la Haute-Marne

Vin de pays des Hautes-Pyrénées

Vin de pays d’Hauterive, kam ir vai nav pievienots nosaukums Val d’Orbieu, vai Coteaux du Termenès, vai Côtes de Lézignan

Vin de pays de la Haute-Saône

Vin de pays de la Haute-Vienne

Vin de pays de la Haute vallée de l’Aude

Vin de pays de la Haute vallée de l’Orb

Vin de pays des Hauts de Badens

Vin de pays de l’Hérault

Vin de pays de l’Ile de Beauté

Vin de pays de l’Indre et Loire

Vin de pays de l’Indre

Vin de pays de l’Isère

Vin de pays du Jardin de la France, kam ir vai nav pievienots nosaukums Marches de Bretagne vai Pays de Retz

Vin de pays des Landes

Vin de pays de Loire-Atlantique

Vin de pays du Loir et Cher

Vin de pays du Loiret

Vin de pays du Lot

Vin de pays du Lot et Garonne

Vin de pays des Maures

Vin de pays de Maine et Loire

Vin de pays de la Mayenne

Vin de pays de Meurthe-et-Moselle

Vin de pays de la Meuse

Vin de pays du Mont Baudile

Vin de pays du Mont Caume

Vin de pays des Monts de la Grage

Vin de pays de la Nièvre

Vin de pays d’Oc

Vin de pays du Périgord, kam ir vai nav pievienots nosaukums Vin de Domme

Vin de pays de la Petite Crau

Vin de pays des Portes de Méditerranée

Vin de pays de la Principauté d’Orange

Vin de pays du Puy de Dôme

Vin de pays des Pyrénées-Atlantiques

Vin de pays des Pyrénées-Orientales

Vin de pays des Sables du Golfe du Lion

Vin de pays de la Sainte Baume

Vin de pays de Saint Guilhem-le-Désert

Vin de pays de Saint-Sardos

Vin de pays de Sainte Marie la Blanche

Vin de pays de Saône et Loire

Vin de pays de la Sarthe

Vin de pays de Seine et Marne

Vin de pays du Tarn

Vin de pays du Tarn et Garonne

Vin de pays des Terroirs landais, kam ir vai nav pievienots nosaukums Coteaux de Chalosse vai Côtes de L’Adour, vai Sables Fauves, vai Sables de l’Océan

Vin de pays de Thézac-Perricard

Vin de pays du Torgan

Vin de pays d’Urfé

Vin de pays du Val de Cesse

Vin de pays du Val de Dagne

Vin de pays du Val de Montferrand

Vin de pays de la Vallée du Paradis

Vin de pays du Var

Vin de pays du Vaucluse

Vin de pays de la Vaunage

Vin de pays de la Vendée

Vin de pays de la Vicomté d’Aumelas

Vin de pays de la Vienne

Vin de pays de la Vistrenque

Vin de pays de l’Yonne

Itālija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Albana di Romagna

Asti vai Moscato d’Asti, vai Asti Spumante

Barbaresco

Bardolino superiore

Barolo

Brachetto d’Acqui vai Acqui

Brunello di Montalcino

Carmignano

Chianti, kam ir vai nav pievienots nosaukums Colli Aretini vai Colli Fiorentini, vai Colline Pisane, vai Colli Senesi, vai Montalbano, vai Montespertoli, vai Rufina

Chianti Classico

Fiano di Avellino

Forgiano

Franciacorta

Gattinara

Gavi vai Cortese di Gavi

Ghemme

Greco di Tufo

Montefalco Sagrantino

Montepulciano d’Abruzzo Colline Tramane

Ramandolo

Recioto di Soave

Sforzato di Valtellina vai Sfursat di Valtellina

Soave superiore

Taurasi

Valtellina Superiore, kam ir vai nav pievienots nosaukums Grumello vai Inferno, vai Maroggia, vai Sassella, vai Stagafassli, vai Valgella

Vermentino di Gallura vai Sardegna Vermentino di Gallura

Vernaccia di San Gimignano

Vino Nobile di Montepulciano

Aglianico del Taburno vai Taburno

Aglianico del Vulture

Albugnano

Alcamo vai Alcamo classico

Aleatico di Gradoli

Aleatico di Puglia

Alezio

Alghero vai Sardegna Alghero

Alta Langa

Alto Adige vai dell’Alto Adige (Südtirol vai Südtiroler), kam ir vai nav pievienots nosaukums:

— Colli di Bolzano (Bozner Leiten),

— Meranese di Collina vai Meranese (Meraner Hugel vai Meraner),

— Santa Maddalena (St. Magdalener),

— Terlano (Terlaner),

— Valle Isarco (Eisacktal vai Eisacktaler),

— Valle Venosta (Vinschgau)

Ansonica Costa dell’Argentario

Aprilia

Arborea vai Sardegna Arborea

Arcole

Assisi

Atina

Aversa

Bagnoli di Sopra vai Bagnoli

Barbera d’Asti

Barbera del Monferrato

Barbera d’Alba

Barco Reale di Carmignano vai Rosato di Carmignano, vai Vin Santo di Carmignano, vai Vin Santo Carmignano Occhio di Pernice

Bardolino

Bianchello del Metauro

Bianco Capena

Bianco dell’Empolese

Bianco della Valdinievole

Bianco di Custoza

Bianco di Pitigliano

Bianco Pisano di S. Torpè

Biferno

Bivongi

Boca

Bolgheri e Bolgheri Sassicaia

Bosco Eliceo

Botticino

Bramaterra

Breganze

Brindisi

Cacc’e mmitte di Lucera

Cagnina di Romagna

Caldaro (Kalterer) vai Lago di Caldaro (Kalterersee), kam ir vai nav pievienots apzīmējums “Classico”

Campi Flegrei

Campidano di Terralba vai Terralba, vai Sardegna Campidano di Terralba, vai Sardegna Terralba

Canavese

Candia dei Colli Apuani

Cannonau di Sardegna, kam ir vai nav pievienots nosaukums Capo Ferrato vai Oliena, vai Nepente di Oliena Jerzu

Capalbio

Capri

Capriano del Colle

Carema

Carignano del Sulcis vai Sardegna Carignano del Sulcis

Carso

Castel del Monte

Castel San Lorenzo

Casteller

Castelli Romani

Cellatica

Cerasuolo di Vittoria

Cerveteri

Cesanese del Piglio

Cesanese di Affile vai Affile

Cesanese di Olevano Romano vai Olevano Romano

Cilento

Cinque Terre vai Cinque Terre Sciacchetrà, kam ir vai nav pievienots nosaukums Costa de sera vai Costa de Campu, vai Costa da Posa

Circeo

Cirò

Cisterna d’Asti

Colli Albani

Colli Altotiberini

Colli Amerini

Colli Berici, kam ir vai nav pievienots nosaukums “Barbarano”

Colli Bolognesi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Colline di Riposto vai Colline Marconiane, vai Zola Predona, vai Monte San Pietro, vai Colline di Oliveto, vai Terre di Montebudello, vai Serravalle

Colli Bolognesi Classico-Pignoletto

Colli del Trasimeno vai Trasimeno

Colli della Sabina

Colli dell’Etruria Centrale

Colli di Conegliano, kam ir vai nav pievienots nosaukums Refrontolo vai Torchiato di Fregona

Colli di Faenza

Colli di Luni (Regione Liguria)

Colli di Luni (Regione Toscana)

Colli di Parma

Colli di Rimini

Colli di Scandiano e di Canossa

Colli d’Imola

Colli Etruschi Viterbesi

Colli Euganei

Colli Lanuvini

Colli Maceratesi

Colli Martani, kam ir vai nav pievienots nosaukums “Todi”

Colli Orientali del Friuli, kam ir vai nav pievienots nosaukums Cialla vai Rosazzo

Colli Perugini

Colli Pesaresi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Focara vai Roncaglia

Colli Piacentini, kam ir vai nav pievienots nosaukums Vigoleno vai Gutturnio, vai Monterosso Val d’Arda, vai Trebbianino Val Trebbia, vai Val Nure

Colli Romagna Centrale

Colli Tortonesi

Collina Torinese

Colline di Levanto

Colline Lucchesi

Colline Novaresi

Colline Saluzzesi

Collio Goriziano vai Collio

Conegliano-Valdobbiadene, kam ir vai nav pievienots nosaukums Cartizze

Conero

Contea di Sclafani

Contessa Entellina

Controguerra

Copertino

Cori

Cortese dell’Alto Monferrato

Corti Benedettine del Padovano

Cortona

Costa d’Amalfi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Furore vai Ravello, vai Tramonti

Coste della Sesia

Delia Nivolelli

Dolcetto d’Acqui

Dolcetto d’Alba

Dolcetto d’Asti

Dolcetto delle Langhe Monregalesi

Dolcetto di Diano d’Alba vai Diano d’Alba

Dolcetto di Dogliani augstākās kvalitātes vai Dogliani

Dolcetto di Ovada

Donnici

Elba

Eloro, kam ir vai nav pievienots nosaukums Pachino

Erbaluce di Caluso vai Caluso

Erice

Esino

Est! Est!! Est!!! di Montefiascone

Etna

Falerio dei Colli Ascolani vai Falerio

Falerno del Massico

Fara

Faro

Frascati

Freisa d’Asti

Freisa di Chieri

Friuli Annia

Friuli Aquileia

Friuli Grave

Friuli Isonzo vai Isonzo del Friuli

Friuli Latisana

Gabiano

Galatina

Galluccio

Gambellara

Garda (Regione Lombardia)

Garda (Regione Veneto)

Garda Colli Mantovani

Genazzano

Gioia del Colle

Girò di Cagliari vai Sardegna Girò di Cagliari

Golfo del Tigullio

Gravina

Greco di Bianco

Greco di Tufo

Grignolino d’Asti

Grignolino del Monferrato Casalese

Guardia Sanframondi o Guardiolo

I Terreni di Sanseverino

Ischia

Lacrima di Morro vai Lacrima di Morro d’Alba

Lago di Corbara

Lambrusco di Sorbara

Lambrusco Grasparossa di Castelvetro

Lambrusco Mantovano, kam ir vai nav pievienots nosaukums Oltrepò Mantovano vai Viadanese-Sabbionetano

Lambrusco Salamino di Santa Croce

Lamezia

Langhe

Lessona

Leverano

Lizzano

Loazzolo

Locorotondo

Lugana (Regione Veneto)

Lugana (Regione Lombardia)

Malvasia delle Lipari

Malvasia di Bosa vai Sardegna Malvasia di Bosa

Malvasia di Cagliari vai Sardegna Malvasia di Cagliari

Malvasia di Casorzo d’Asti

Malvasia di Castelnuovo Don Bosco

Mandrolisai vai Sardegna Mandrolisai

Marino

Marsala

Martina vai Martina Franca

Matino

Melissa

Menfi, kam ir vai nav pievienots nosaukums Feudo vai Fiori, vai Bonera

Merlara

Molise

Monferrato, kam ir vai nav pievienots nosaukums Casalese

Monica di Cagliari vai Sardegna Monica di Cagliari

Monica di Sardegna

Monreale

Montecarlo

Montecompatri Colonna vai Montecompatri, vai Colonna

Montecucco

Montefalco

Montello e Colli Asolani

Montepulciano d’Abruzzo

Monteregio di Massa Marittima

Montescudaio

Monti Lessini vai Lessini

Morellino di Scansano

Moscadello di Montalcino

Moscato di Cagliari vai Sardegna Moscato di Cagliari

Moscato di Noto

Moscato di Pantelleria vai Passito di Pantelleria, vai Pantelleria

Moscato di Sardegna, kam ir vai nav pievienots nosaukums Gallura vai Tempio Pausania, vai Tempio

Moscato di Siracusa

Moscato di Sorso-Sennori	vai Moscato di Sorso, vai Moscato di Sennori,
	vai Sardegna Moscato di Sorso-Sennori, vai Sardegna Moscato di Sorso,
	vai Sardegna Moscato di Sennori

Moscato di Trani

Nardò

Nasco di Cagliari vai Sardegna Nasco di Cagliari

Nebiolo d’Alba

Nettuno

Nuragus di Cagliari vai Sardegna Nuragus di Cagliari

Offida

Oltrepò Pavese

Orcia

Orta Nova

Orvieto (Regione Umbria)

Orvieto (Regione Lazio)

Ostuni

Pagadebit di Romagna, kam ir vai nav pievienots nosaukums Bertinoro

Parrina

Penisola Sorrentina, kam ir vai nav pievienots nosaukums Gragnano vai Lettere, vai Sorrento

Pentro di Isernia vai Pentro

Piemonte

Pinerolese

Pollino

Pomino

Pornassio vai Ormeasco di Pornassio

Primitivo di Manduria

Reggiano

Reno

Riesi

Riviera del Brenta

Riviera del Garda Bresciano vai Garda Bresciano

Riviera Ligure di Ponente, kam ir vai nav pievienots nosaukums Riviera dei Fiori vai Albenga o Albenganese, vai Finale, vai Finalese, vai Ormeasco

Roero

Romagna Albana spumante

Rossese di Dolceacqua vai Dolceacqua

Rosso Barletta

Rosso Canosa vai Rosso Canosa Canusium

Rosso Conero

Rosso di Cerignola

Rosso di Montalcino

Rosso di Montepulciano

Rosso Orvietano vai Orvietano Rosso

Rosso Piceno

Rubino di Cantavenna

Ruchè di Castagnole Monferrato

Salice Salentino

Sambuca di Sicilia

San Colombano al Lambro vai San Colombano

San Gimignano

San Martino della Battaglia (Regione Veneto)

San Martino della Battaglia (Regione Lombardia)

San Severo

San Vito di Luzzi

Sangiovese di Romagna

Sannio

Sant’Agata de Goti

Santa Margherita di Belice

Sant’Anna di Isola di Capo Rizzuto

Sant’Antimo

Sardegna Semidano, kam ir vai nav pievienots nosaukums Mogoro

Savuto

Scanzo vai Moscato di Scanzo

Scavigna

Sciacca, kam ir vai nav pievienots nosaukums Rayana

Serrapetrona

Sizzano

Soave

Solopaca

Sovana

Squinzano

Tarquinia

Teroldego Rotaliano

Terre di Franciacorta

Torgiano

Trebbiano d’Abruzzo

Trebbiano di Romagna

Trentino, kam ir vai nav pievienots nosaukums Sorni vai Isera, vai d’Isera, vai Ziresi, vai dei Ziresi

Trento

Val d’Arbia

Val di Cornia, kam ir vai nav pievienots nosaukums Suvereto

Val Polcevera, kam ir vai nav pievienots nosaukums Coronata

Valcalepio

Valdadige (Etschaler) (Regione Trentino Alto Adige)

Valdadige (Etschtaler), kam ir vai nav pievienots nosaukums Terra dei Forti (Regione Veneto)

Valdichiana

Valle d’Aosta vai Vallée d’Aoste, kam ir vai nav pievienots nosaukums Arnad-Montjovet vai Donnas, vai Enfer d’Arvier, vai Torrette, vai Blanc de Morgex et de la Salle, vai Chambave, vai Nus

Valpolicella, kam ir vai nav pievienots nosaukums Valpantena

Valsusa

Valtellina

Valtellina superiore, kam ir vai nav pievienots nosaukums Grumello vai Inferno, vai Maroggia, vai Sassella, vai Vagella

Velletri

Verbicaro

Verdicchio dei Castelli di Jesi

Verdicchio di Matelica

Verduno Pelaverga vai Verduno

Vermentino di Sardegna

Vernaccia di Oristano vai Sardegna Vernaccia di Oristano

Vesuvio

Vicenza

Vignanello

Vin Santo del Chianti

Vin Santo del Chianti Classico

Vin Santo di Montepulciano

Vini del Piave vai Piave

Zagarolo

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Allerona

Alta Valle della Greve

Alto Livenza (Regione Veneto)

Alto Livenza (Regione Friuli Venezia Giulia)

Alto Mincio

Alto Tirino

Arghillà

Barbagia

Basilicata

Benaco bresciano

Beneventano

Bergamasca

Bettona

Bianco di Castelfranco Emilia

Calabria

Camarro

Campania

Cannara

Civitella d’Agliano

Colli Aprutini

Colli Cimini

Colli del Limbara

Colli del Sangro

Colli della Toscana centrale

Colli di Salerno

Colli Ericini

Colli Trevigiani

Collina del Milanese

Colline del Genovesato

Colline Frentane

Colline Pescaresi

Colline Savonesi

Colline Teatine

Condoleo

Conselvano

Costa Viola

Daunia

Del Vastese vai Histonium

Delle Venezie (Regione Veneto)

Delle Venezie (Regione Friuli Venezia Giulia)

Delle Venezie (Regione Trentino – Alto Adige)

Dugenta

Emilia vai dell’Emilia

Epomeo

Esaro

Fontanarossa di Cerda

Forlì

Fortana del Taro

Frusinate vai del Frusinate

Golfo dei Poeti La Spezia vai Golfo dei Poeti

Grottino di Roccanova

Irpinia

Isola dei Nuraghi

Lazio

Lipuda

Locride

Marca Trevigiana

Marche

Maremma toscana

Marmilla

Mitterberg vai Mitterberg tra Cauria e Tel, vai Mitterberg zwischen Gfrill und Toll

Modena vai Provincia di Modena

Montenetto di Brescia

Murgia

Narni

Nurra

Ogliastra

Osco vai Terre degli Osci

Paestum

Palizzi

Parteolla

Pellaro

Planargia

Pompeiano

Provincia di Mantova

Provincia di Nuoro

Provincia di Pavia

Provincia di Verona vai Veronese

Puglia

Quistello

Ravenna

Roccamonfina

Romangia

Ronchi di Brescia

Rotae

Rubicone

Sabbioneta

Salemi

Salento

Salina

Scilla

Sebino

Sibiola

Sicilia

Sillaro vai Bianco del Sillaro

Spello

Tarantino

Terrazze Retiche di Sondrio

Terre del Volturno

Terre di Chieti

Terre di Veleja

Tharros

Toscana vai Toscano

Trexenta

Umbria

Val di Magra

Val di Neto

Val Tidone

Valdamato

Vallagarina (Regione Trentino – Alto Adige)

Vallagarina (Regione Veneto)

Valle Belice

Valle del Crati

Valle del Tirso

Valle d’Itria

Valle Peligna

Valli di Porto Pino

Veneto

Veneto Orientale

Venezia Giulia

Vigneti delle Dolomiti vai Weinberg Dolomiten (Regione Trentino – Alto Adige)

Vigneti delle Dolomiti vai Weinberg Dolomiten (Regione Veneto)

Kipra

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Grieķu valodā		Angļu valodā
Noteiktie reģioni	Apakšreģioni (pirms kuriem ir vai nav norādīts noteiktā reģiona nosaukums)	Noteiktie reģioni	Apakšreģioni (pirms kuriem ir vai nav norādīts noteiktā reģiona nosaukums)
Κουμανδαρία		Commandaria
Λαόνα Ακάμα		Laona Akama
Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτης		Vouni Panayia – Ambelitis
Πιτσιλιά		Pitsilia
Κρασοχώρια Λεμεσού	Αφάμης vai Λαόνα	Krasohoria Lemesou	Afames vai Laona

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Grieķu valodā	Angļu valodā
Λεμεσός	Lemesos
Πάφος	Pafos
Λευκωσία	Lefkosia
Λάρνακα	Larnaka

Luksemburga

Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots komūnas vai komūnas daļu nosaukums)	Komūnu vai komūnu daļu nosaukumi
Moselle Luxembourgeoise	Ahn
	Assel
	Bech-Kleinmacher
	Born
	Bous
	Burmerange
	Canach
	Ehnen
	Ellingen
	Elvange
	Erpeldingen
	Gostingen
	Greiveldingen
	Grevenmacher
	Lenningen
	Machtum
	Mertert
	Moersdorf
	Mondorf
	Niederdonven
	Oberdonven
	Oberwormeldingen
	Remerschen
	Remich
	Rolling
	Rosport
	Schengen
	Schwebsingen
	Stadtbredimus
	Trintingen
	Wasserbillig
	Wellenstein
	Wintringen
	Wormeldingen

Ungārija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni	Apakšreģioni (pirms kuriem ir vai nav norādīts noteiktā reģiona nosaukums)
Ászár-Neszmély(-i)	Ászár(-i)
Ászár-Neszmély(-i)	Neszmély(-i)
Badacsony(-i)
Balatonboglár(-i)	Balatonlelle(-i)
Balatonboglár(-i)	Marcali
Balatonfelvidék(-i)	Balatonederics-Lesence(-i)
	Cserszeg(-i)
	Kál(-i)
Balatonfüred-Csopak(-i)	Zánka(-i)
Balatonmelléke vai Balatonmelléki	Muravidéki
Bükkalja(-i)
Csongrád(-i)	Kistelek(-i)
	Mórahalom vai Mórahalmi
	Pusztamérges(-i)
Eger vai Egri	Debrő(-i), kam ir vai nav pievienots nosaukums Andornaktálya(-i) vai Demjén(-i), vai Egerbakta(-i), vai Egerszalók(-i), vai Egerszólát(-i), vai Felsőtárkány(-i), vai Kerecsend(-i), vai Maklár(-i), vai Nagytálya(-i), vai Noszvaj(-i), vai Novaj(-i), vai Ostoros(-i), vai Szomolya(-i), vai Aldebrő(-i), vai Feldebrő(-i), vai Tófalu(-i), vai Verpelét(-i), vai Kompolt(-i), vai Tarnaszentmária(-i)
Etyek-Buda(-i)	Buda(-i)
	Etyek(-i)
	Velence(-i)
Hajós-Baja(-i)
Kőszegi
Kunság(-i)	Bácska(-i)
	Cegléd(-i)
	Duna mente vai Duna menti
	Izsák(-i)
	Jászság(-i)
	Kecskemét-Kiskunfélegyháza vai Kecskemét-Kiskunfélegyházi
	Kiskunhalas-Kiskunmajsa(-i)
	Kiskőrös(-i)
	Monor(-i)
	Tisza mente vai Tisza menti
Mátra(-i)
Mór(-i)
Pannonhalma (Pannonhalmi)
Pécs(-i)	Versend(-i)
	Szigetvár(-i)
	Kapos(-i)
Szekszárd(-i)
Somló(-i)	Kissomlyó-Sághegyi
Sopron(-i)	Köszeg(-i)
Tokaj(-i)	Abaújszántó(-i) vai Bekecs(-i), vai Bodrogkeresztúr(-i), vai Bodrogkisfalud(-i), vai Bodrogolaszi, vai Erdőbénye(-i), vai Erdőhorváti, vai Golop(-i), vai Hercegkút(-i), vai Legyesbénye(-i), vai Makkoshotyka(-i), vai Mád(-i), vai Mezőzombor(-i), vai Monok(-i), vai Olaszliszka(-i), vai Rátka(-i), vai Sárazsadány(-i), vai Sárospatak(-i), vai Sátoraljaújhely(-i), vai Szegi, vai Szegilong(-i), vai Szerencs(-i), vai Tarcal(-i), vai Tállya(-i), vai Tolcsva(-i), vai Vámosújfalu(-i)
Tolna(-i)	Tamási
Tolna(-i)	Völgység(-i)
Villány(-i)	Siklós(-i), kam ir vai nav pievienots nosaukums Kisharsány(-i) vai Nagyharsány(-i), vai Palkonya(-i), vai Villánykövesd(-i), vai Bisse(-i), vai Csarnóta(-i), vai Diósviszló(-i), vai Harkány(-i), vai Hegyszentmárton(-i), vai Kistótfalu(-i), vai Márfa(-i), vai Nagytótfalu(-i), vai Szava(-i), vai Túrony(-i), vai Vokány(-i)

Malta

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni
Island of Malta	Rabat
	Mdina vai Medina
	Marsaxlokk
	Marnisi
	Mgarr
	Ta' Qali
	Siggiewi
Gozo	Ramla
	Marsalforn
	Nadur
	Victoria Heights

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Maltiešu valodā	Angļu valodā
Gzejjer Maltin	Maltese Islands

Austrija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni

Burgenland

Carnuntum

Donauland

Kamptal

Kärnten

Kremstal

Mittelburgenland

Neusiedlersee

Neusiedlersee-Hügelland

Niederösterreich

Oberösterreich

Salzburg

Steiermark

Südburgenland

Süd-Oststeiermark

Südsteiermark

Thermenregion

Tirol

Traisental

Vorarlberg

Wachau

Weinviertel

Weststeiermark

Wien

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Bergland

Steirerland

Weinland

Wien

Portugāle

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni
Alenquer
Alentejo	Borba
	Évora
	Granja-Amareleja
	Moura
	Portalegre
	Redondo
	Reguengos
	Vidigueira
Arruda
Bairrada
Beira Interior	Castelo Rodrigo
	Cova da Beira
	Pinhel
Biscoitos
Bucelas
Carcavelos
Chaves
Colares
Dão	Alva
	Besteiros
	Castendo
	Serra da Estrela
	Silgueiros
	Terras de Azurara
	Terras de Senhorim
Douro, pirms kura ir vai nav norādīts apzīmējums Vinho do vai Moscatel do	Baixo Corgo
	Cima Corgo
	Douro Superior
Encostas d’Aire	Alcobaça
Encostas d’Aire	Ourém
Graciosa
Lafões
Lagoa
Lagos
Lourinhã
Madeira vai Madère, vai Madera, vai Vinho da Madeira, vai Madeira Weine, vai Madeira Wine, vai
Vin de Madère, vai Vino di Madera, vai Madera Wijn
Óbidos
Palmela
Pico
Planalto Mirandês
Portimão
Port vai Porto, vai Oporto, vai Portwein, vai Portvin, vai Portwijn, vai Vin de Porto, vai Port Wine
Ribatejo	Almeirim
	Cartaxo
	Chamusca
	Coruche
	Santarém
	Tomar
Setúbal
Tavira
Távora-Vorosa
Torres Vedras
Valpaços
Vinho Verde	Amarante
	Ave
	Baião
	Basto
	Cávado
	Lima
	Monção
	Paiva
	Sousa

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Noteiktie reģioni (kam ir vai nav pievienots apakšreģiona nosaukums)	Apakšreģioni
Açores
Alentejano
Algarve
Beiras	Beira Alta
	Beira Litoral
	Terras de Sicó
Estremadura	Alta Estremadura
Estremadura	Palhete de Ourém
Minho
Ribatejano
Terras do Sado
Trás-os-Montes	Terras Durienses

Slovēnija

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni

(kam ir vai nav pievienots vīnogu audzēšanas komūnas nosaukums un/vai vīna dārza nosaukums)

Bela krajina vai Belokranjec

Bizeljsko-Sremič vai Sremič-Bizeljsko

Dolenjska

Dolenjska, cviček

Goriška Brda vai Brda

Haloze vai Haložan

Koper vai Koprčan

Kras

Kras, teran

Ljutomer-Ormož vai Ormož-Ljutomer

Maribor vai Mariborčan

Radgona-Kapela vai Kapela Radgona

Prekmurje vai Prekmurčan

Šmarje-Virštanj vai Virštanj-Šmarje

Srednje Slovenske gorice

Vipavska dolina vai Vipavec, vai Vipavčan

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Podravje

Posavje

Primorska

Slovākija

Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

Noteiktie reģioni (kam pievienots apzīmējums “vinohradnícka oblasť”)	Apakšreģioni (kam ir vai nav pievienots noteiktā reģiona nosaukums) (kam pievienots apzīmējums “vinohradnícky rajón”)
Južnoslovenská	Dunajskostredský
	Galantský
	Hurbanovský
	Komárňanský
	Palárikovský
	Šamorínsky
	Strekovský
	Štúrovský
Malokarpatská	Bratislavský
	Doľanský
	Hlohovecký
	Modranský
	Orešanský
	Pezinský
	Senecký
	Skalický
	Stupavský
	Trnavský
	Vrbovský
	Záhorský
Nitrianska	Nitriansky
	Pukanecký
	Radošinský
	Šintavský
	Tekovský
	Vrábeľský
	Želiezovský
	Žitavský
	Zlatomoravecký
Stredoslovenská	Fiľakovský
	Gemerský
	Hontiansky
	Ipeľský
	Modrokamenecký
	Tornaľský
	Vinický
Tokaj/-ská/-ský/-ské	Čerhov
	Černochov
	Malá Tŕňa
	Slovenské Nové Mesto
	Veľká Bara
	Veľká Tŕňa
	Vinický
Východoslovenská	Kráľovskochlmecký
	Michalovský
	Moldavský
	Sobranecký

Apvienotā Karaliste

1. Kvalitatīvi vīni, kas ražoti noteiktā reģionā

English Vineyards

Welsh Vineyards

2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

England vai Cornwall

Devon

Dorset

East Anglia

Gloucestershire

Hampshire

Herefordshire

Isle of Wight

Isles of Scilly

Kent

Lincolnshire

Oxfordshire

Shropshire

Somerset

Surrey

Sussex

Worcestershire

Yorkshire

Wales vai Cardiff

Cardiganshire

Carmarthenshire

Denbighshire

Gwynedd

Monmouthshire

Newport

Pembrokeshire

Rhondda Cynon Taf

Swansea

The Vale of Glamorgan

Wrexham

b) KOPIENAS IZCELSMES STIPRIE ALKOHOLISKIE DZĒRIENI

1. Rums

Rhum de la Martinique / Rhum de la Martinique traditionnel

Rhum de la Guadeloupe / Rhum de la Guadeloupe traditionnel

Rhum de la Réunion / Rhum de la Réunion traditionnel

Rhum de la Guyane / Rhum de la Guyane traditionnel

Ron de Málaga

Ron de Granada

Rum da Madeira

a) Viskijs

Scotch Whisky

Irish Whisky

Whisky español

(Šos nosaukumus var papildināt ar norādi “malt” vai “grain”.)

b) Viskijs

Irish Whiskey

Uisce Beatha Eireannach / Irish Whiskey

(Šos nosaukumus var papildināt ar norādi “Pot Still”.)

3. Graudu spirts

Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise

Korn

Kornbrand

4. Vīna spirts

Eau-de-vie de Cognac

Eau-de-vie des Charentes

Cognac

(Apzīmējumu “Cognac” var papildināt ar šādām norādēm:

— Fine

— Grande Fine Champagne

— Grande Champagne

— Petite Champagne

— Petite Fine Champagne

— Fine Champagne

— Borderies

— Fins Bois

— Bons Bois)

Fine Bordeaux

Armagnac

Bas-Armagnac

Haut-Armagnac

Ténarèse

Eau-de-vie de vin de la Marne

Eau-de-vie de vin originaire d’Aquitaine

Eau-de-vie de vin de Bourgogne

Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est

Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté

Eau-de-vie de vin originaire du Bugey

Eau-de-vie de vin de Savoie

Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire

Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône

Eau-de-vie de vin originaire de Provence

Eau-de-vie de Faugères / Faugères

Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc

Aguardente do Minho

Aguardente do Douro

Aguardente da Beira Interior

Aguardente da Bairrada

Aguardente do Oeste

Aguardente do Ribatejo

Aguardente do Alentejo

Aguardente do Algarve

5. Brendijs

Brandy de Jerez

Brandy del Penedés

Brandy italiano

Brandy Αττικής / Brandy of Attica

Brandy Πελλοπονήσου / Brandy of the Peloponnese

Brandy Κεντρικής Ελλάδας / Brandy of Central Greece

Deutscher Weinbrand

Wachauer Weinbrand

Weinbrand Dürnstein

Karpatské brandy špeciál

6. Vīnogu čagu spirts

Eau-de-vie de marc de Champagne vai

Marc de Champagne

Eau-de-vie de marc originaire d’Aquitaine

Eau-de-vie de marc de Bourgogne

Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est

Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté

Eau-de-vie de marc originaire de Bugey

Eau-de-vie de marc originaire de Savoie

Marc de Bourgogne

Marc de Savoie

Marc d’Auvergne

Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire

Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône

Eau-de-vie de marc originaire de Provence

Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc

Marc d’Alsace Gewürztraminer

Marc de Lorraine

Bagaceira do Minho

Bagaceira do Douro

Bagaceira da Beira Interior

Bagaceira da Bairrada

Bagaceira do Oeste

Bagaceira do Ribatejo

Bagaceiro do Alentejo

Bagaceira do Algarve

Orujo gallego

Grappa

Grappa di Barolo

Grappa piemontese / Grappa del Piemonte

Grappa lombarda / Grappa di Lombardia

Grappa trentina / Grappa del Trentino

Grappa friulana / Grappa del Friuli

Grappa veneta / Grappa del Veneto

Südtiroler Grappa / Grappa dell’Alto Adige

Τσικουδιά Κρήτης / Tsikoudia of Crete

Τσίπουρο Μακεδονίας / Tsipouro of Macedonia

Τσίπουρο Θεσσαλίας / Tsipouro of Thessaly

Τσίπουρο Τυρνάβου / Tsipouro of Tyrnavos

Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise

Ζιβανία/Zivania

Pálinka

7. Augļu spirts

Schwarzwälder Kirschwasser

Schwarzwälder Himbeergeist

Schwarzwälder Mirabellenwasser

Schwarzwälder Williamsbirne

Schwarzwälder Zwetschgenwasser

Fränkisches Zwetschgenwasser

Fränkisches Kirschwasser

Fränkischer Obstler

Mirabelle de Lorraine

Kirsch d’Alsace

Quetsch d’Alsace

Framboise d’Alsace

Mirabelle d’Alsace

Kirsch de Fougerolles

Südtiroler Williams / Williams dell’Alto Adige

Südtiroler Aprikot / Südtiroler

Marille / Aprikot dell’Alto Adige / Marille dell’Alto Adige

Südtiroler Kirsch / Kirsch dell’Alto Adige

Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell’Alto Adige

Südtiroler Obstler / Obstler dell’Alto Adige

Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell’Alto Adige

Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell’Alto Adige

Williams friulano / Williams del Friuli

Sliwovitz del Veneto

Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia

Sliwovitz del Trentino-Alto Adige

Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino

Williams trentino / Williams del Trentino

Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino

Aprikot trentino / Aprikot del Trentino

Medronheira do Algarve

Medronheira do Buçaco

Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano

Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino

Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto

Aguardente de pêra da Lousã

Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise

Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise

Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise

Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise

Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise

Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise

Wachauer Marillenbrand

Bošácka Slivovica

Szatmári Szilvapálinka

Kecskeméti Barackpálinka

Békési Szilvapálinka

Szabolcsi Almapálinka

Slivovice

Pálinka

8. Sidra spirts un bumbieru sidra spirts

Calvados

Calvados du Pays d’Auge

Eau-de-vie de cidre de Bretagne

Eau-de-vie de poiré de Bretagne

Eau-de-vie de cidre de Normandie

Eau-de-vie de poiré de Normandie

Eau-de-vie de cidre du Maine

Aguardiente de sidra de Asturias

Eau-de-vie de poiré du Maine

9. Genciānas spirts

Bayerischer Gebirgsenzian

Südtiroler Enzian / Genzians dell’Alto Adige

Genziana trentina / Genziana del Trentino

10. Augļu spirta dzērieni

Pacharán

Pacharán navarro

11. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar kadiķogu aromātu

Ostfriesischer Korngenever

Genièvre Flandres Artois

Hasseltse jenever

Balegemse jenever

Péket de Wallonie

Steinhäger

Plymouth Gin

Gin de Mahón

Vilniaus Džinas

Spišská Borovička

Slovenská Borovička Juniperus

Slovenská Borovička

Inovecká Borovička

Liptovská Borovička

12. Stiprie alkoholiski dzērieni ar ķimeņu aromātu

Dansk Akvavit / Dansk Aquavit

Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit

13. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu

Anís español

Évoca anisada

Cazalla

Chinchón

Ojén

Rute

Ούζο/Ouzo

14. Liķieri

Berliner Kümmel

Hamburger Kümmel

Münchener Kümmel

Chiemseer Klosterlikör

Bayerischer Kräuterlikör

Cassis de Dijon

Cassis de Beaufort

Irish Cream

Palo de Mallorca

Ginjinha portuguesa

Licor de Singeverga

Benediktbeurer Klosterlikör

Ettaler Klosterlikör

Ratafia de Champagne

Ratafia catalana

Anis português

Finnish berry / Finnish fruit liqueur

Großglockner Alpenbitter

Mariazeller Magenlikör

Mariazeller Jagasaftl

Puchheimer Bitter

Puchheimer Schlossgeist

Steinfelder Magenbitter

Wachauer Marillenlikör

Jägertee/Jagertee/Jagatee

Allažu Ķimelis

Čepkelių

Demänovka Bylinný Likér

Polish Cherry

Karlovarská Hořká

15. Stiprie alkoholiskie dzērieni

Pommeau de Bretagne

Pommeau du Maine

Pommeau de Normandie

Svensk Punsch / Swedish Punch

Slivovice

16. Degvīns

Svensk Vodka / Swedish Vodka

Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland

Polska Wódka / Polish Vodka

Laugarício Vodka

Originali Lietuviška Degtinė

Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej / Herbal Vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass

Latvijas Dzidrais

Rīgas Degvīns

LB Degvīns

LB Vodka

17. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu

Rīgas melnais Balzams / Riga Black Balsam

Demänovka bylinná horká

c) KOPIENAS IZCELSMES AROMATIZĒTIE VĪNI

Nürnberger Glühwein

Thüringer Glühwein

Vermouth de Chambéry

Vermouth di Torino

B DAĻA – ALBĀNIJĀ

ALBĀNIJAS IZCELSMES VĪNI

Noteiktā reģiona nosaukums, kā definēts Ministru padomes 2000. gada 21. septembra Lēmumā Nr. 505, ko apstiprinājusi Albānijas valdība.

I. Pirmā zona, kas aptver valsts zemienes un piekrastes reģionus

Noteiktie reģioni, kam ir vai nav pievienots vīnogu audzēšanas komūnas nosaukums un/vai vīna dārza saimniecības nosaukums.

1. Delvinë

2. Sarandë

3. Vlorë

4. Fier

5. Lushnjë

6. Peqin

7. Kavajë

8. Durrës

9. Krujë

10. Kurbin

11. Lezhë

12. Shkodër

13. Koplik

II. Otrā zona, kas aptver valsts centrālo daļu

Noteiktie reģioni, kam ir vai nav pievienots vīnogu audzēšanas komūnas nosaukums un/vai vīna dārza saimniecības nosaukums.

1. Mirdite

2. Mat

3. Tiranë

4. Elbasan

5. Berat

6. Kuçovë

7. Gramsh

8. Mallakastër

9. Tepelenë

10. Përmet

11. Gjirokastër

III. Trešā zona, kas aptver valsts austrumu daļu, kurai raksturīgas aukstas ziemas un vēsas vasaras

Noteiktie reģioni, kam ir vai nav pievienots vīnogu audzēšanas komūnas nosaukums un/vai vīna dārza saimniecības nosaukums.

1. Tropojë

2. Pukë

3. Has

4. Kukës

5. Dibër

6. Bulqizë

7. Librazhd

8. Pogradec

9. Skrapar

10. Devoll

11. Korçë

12. Kolonjë

2. PAPILDINĀJUMS

TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU UN KVALITĀTES APZĪMĒJUMU SARAKSTS VĪNAM KOPIENĀ

(saskaņā ar II pielikuma 4. un 7. pantu)

Tradicionālais apzīmējums	Attiecīgie vīni	Vīna kategorija	Valoda
ČEHIJA
pozdní sběr	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Čehu valoda
archivní víno	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Čehu valoda
panenské víno	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Čehu valoda
VĀCIJA
Qualitätswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Qualitätswein garantierten Ursprungs/Q.g.U	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Qualitätswein mit Prädikät/at/Q.b.A.m.Pr/Prädikatswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Qualitätsschaumwein garantierten Ursprungs/Q.g.U	Visi	NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Vācu valoda
Auslese	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Beerenauslese	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Eiswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Kabinett	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Spätlese	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Trockenbeerenauslese	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Landwein	Visi	Galda vīns ar ĢIN
Affentaler	Altschweier, Bühl, Eisental, Neusatz/Bühl, Bühlertal, Neuweier/Baden-Baden	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Badisch Rotgold	Baden	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Ehrentrudis	Baden	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Hock	Rhein, Ahr, Hessische Bergstraße, Mittelrhein, Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau	Galda vīns ar ĢIN NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Klassik/Classic	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Liebfrau(en)milch	Nahe, Rheinhessen, Pfalz, Rheingau	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Moseltaler	Mosel-Saar-Ruwer	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Riesling-Hochgewächs	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Schillerwein	Württemberg	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Weißherbst	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Winzersekt	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
GRIEĶIJA
Ονομασια Προελεύσεως Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (Appellation d’origine controlée)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Grieķu valoda
Ονομασια Προελεύσεως Ανωτέρας Ποιότητος (ΟΠΑΠ) (Appellation d’origine de qualité supérieure)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Grieķu valoda
Οίνος γλυκός φυσικός (Vin doux naturel)	Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne de Céphalonie), Σάμος (Samos), Σητεία (Sitia), Δαφνές (Dafnès), Σαντορίνη (Santorini)	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
Οίνος φυσικώς γλυκός (Vin naturellement doux)	Vins de paille: Κεφαλληνίας (de Céphalonie), Δαφνές (de Dafnès), Λήμνου (de Lemnos), Πατρών (de Patras), Ρίου-Πατρών (de Rion de Patras), Ρόδου (de Rhodos), Σάμος (de Samos), Σητεία (de Sitia), Σαντορίνη (Santorini)	NRR kvalitatīvs vīns	Grieķu valoda
Ονομασία κατά παράδοση (Onomasia kata paradosi)	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Τοπικός Οίνος (vins de pays)	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Αγρέπαυλη (Agrepavlis)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Αμπέλι (Ampeli)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Αμπελώνας (ες) (Ampelonas ès)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Αρχοντικό (Archontiko)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Κάβα (1) (Cava)	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru)	Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου-Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Σάμος (Samos)	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
Ειδικά Επιλεγμένος (Grand réserve)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
Κάστρο (Kastro)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Κτήμα (Ktima)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Λιαστός (Liastos)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Μετόχι (Metochi)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Μοναστήρι (Monastiri)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Νάμα (Nama)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Νυχτέρι (Nychteri)	Σαντορίνη	NRR kvalitatīvs vīns	Grieķu valoda
Ορεινό κτήμα (Orino Ktima)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Ορεινός αμπελώνας (Orinos Ampelonas)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Πύργος (Pyrgos)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Επιλογή ή Επιλεγμένος (Réserve)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
Παλαιωθείς επιλεγμένος (Vieille réserve)	Visi	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
Βερντέα (Verntea)	Ζάκυνθος	Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Vinsanto	Σαντορίνη	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Grieķu valoda
SPĀNIJA
Denominacion de origen (DO)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Denominacion de origen calificada (DOCa)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vino dulce natural	Visi	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vino generoso	(2)	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vino generoso de licor	(3)	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vino de la Tierra	Tous	Galda vīns ar ĢIN
Aloque	DO Valdepeñas	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Amontillado	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Añejo	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Spāņu valoda
Añejo	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Chacoli/Txakolina	DO Chacoli de Bizkaia DO Chacoli de Getaria DO Chacoli de Alava	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Clásico	DO Abona DO El Hierro DO Lanzarote DO La Palma DO Tacoronte-Acentejo DO Tarragona DO Valle de Güimar DO Valle de la Orotava DO Ycoden-Daute-Isora	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Cream	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
Criadera	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Criaderas y Soleras	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Crianza	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Dorado	DO Rueda DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Fino	DO Montilla Moriles DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Fondillón	DO Alicante	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Gran Reserva	Visi NRR kvalitatīvie vīni Cava Cava	NRR kvalitatīvs vīns NRR ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Spāņu valoda
Lágrima	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Noble	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Spāņu valoda
Noble	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Oloroso	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla-Moriles	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Pajarete	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Pálido	DO Condado de Huelva DO Rueda DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Palo Cortado	DDOO Jerez-Xérès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla-Moriles	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Primero de cosecha	DO Valencia	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Rancio	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Raya	DO Montilla-Moriles	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Reserva	All	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Sobremadre	DO vinos de Madrid	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Solera	DDOO Jérez-Xerès-Sherry y Manzanilla Sanlúcar de Barrameda DO Montilla Moriles DO Málaga DO Condado de Huelva	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Superior	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Trasañejo	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vino Maestro	DO Málaga	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Spāņu valoda
Vendimia inicial	DO Utiel-Requena	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
Viejo	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Spāņu valoda
Vino de tea	DO La Palma	NRR kvalitatīvs vīns	Spāņu valoda
FRANCIJA
Appellation d’origine contrôlée	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Appellation contrôlée	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns
Appellation d’origine Vin Délimité de qualité supérieure	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Vin doux naturel	AOC Banyuls, Banyuls Grand Cru, Muscat de Frontignan, Grand Roussillon, Maury, Muscat de Beaume de Venise, Muscat du Cap Corse, Muscat de Lunel, Muscat de Mireval, Muscat de Rivesaltes, Muscat de St Jean de Minervois, Rasteau, Rivesaltes	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Vin de pays	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Franču valoda
Ambré	Visi	NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Franču valoda
Château	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Clairet	AOC Bourgogne AOC Bordeaux	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Claret	AOC Bordeaux	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Clos	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Cru Artisan	AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Cru Bourgeois	AOC Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, St Julien, Pauillac, St Estèphe	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Cru Classé, éventuellement précédé de: Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième.	AOC Côtes de Provence, Graves, St Emilion Grand Cru, Haut-Médoc, Margaux, St Julien, Pauillac, St Estèphe, Sauternes, Pessac Léognan, Barsac	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Edelzwicker	AOC Alsace	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Grand Cru	AOC Alsace, Banyuls, Bonnes Mares, Chablis, Chambertin, Chapelle Chambertin, Chambertin Clos-de-Bèze, Mazoyeres ou Charmes Chambertin, Latricières-Chambertin, Mazis Chambertin, Ruchottes Chambertin, Griottes-Chambertin, Clos de la Roche, Clos Saint Denis, Clos de Tart, Clos de Vougeot, Clos des Lambray, Corton, Corton Charlemagne, Charlemagne, Echézeaux, Grand Echézeaux, La Grande Rue, Montrachet, Chevalier-Montrachet, Bâtard-Montrachet, Bienvenues-Bâtard-Montrachet, Criots-Bâtard-Montrachet, Musigny, Romanée St Vivant, Richebourg, Romanée-Conti, La Romanée, La Tâche, St Emilion	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Grand Cru	Champagne	NRR ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Hors d’âge	AOC Rivesaltes	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Passe-tout-grains	AOC Bourgogne	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Premier Cru	AOC Aloxe Corton, Auxey Duresses, Beaune, Blagny, Chablis, Chambolle Musigny, Chassagne Montrachet, Champagne, Côtes de Brouilly, Fixin, Gevrey Chambertin, Givry, Ladoix, Maranges, Mercurey, Meursault, Monthélie, Montagny, Morey St Denis, Musigny, Nuits, Nuits-Saint-Georges, Pernand-Vergelesses, Pommard, Puligny-Montrachet, Rully, Santenay, Savigny-les-Beaune, St Aubin, Volnay, Vougeot, Vosne-Romanée	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Primeur	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Franču valoda
Rancio	AOC Grand Roussillon, Rivesaltes, Banyuls, Banyuls grand cru, Maury, Clairette du Languedoc, Rasteau	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Sélection de grains nobles	AOC Alsace, Alsace Grand cru, Monbazillac, Graves supérieures, Bonnezeaux, Jurançon, Cérons, Quarts de Chaume, Sauternes, Loupiac, Côteaux du Layon, Barsac, Ste Croix du Mont, Coteaux de l’Aubance, Cadillac	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Sur Lie	AOC Muscadet, Muscadet –Coteaux de la Loire, Muscadet-Côtes de Grandlieu, Muscadet-Sèvres et Maine, AOVDQS Gros Plant du Pays Nantais, VDT avec IG Vin de pays d’Oc et Vin de pays des Sables du Golfe du Lion	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Franču valoda
Tuilé	AOC Rivesaltes	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Vendanges tardives	AOC Alsace, Jurançon	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Villages	AOC Anjou, Beaujolais, Côte de Beaune, Côte de Nuits, Côtes du Rhône, Côtes du Roussillon, Mâcon	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Vin de paille	AOC Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Hermitage	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Vin jaune	AOC du Jura (Côtes du Jura, Arbois, L’Etoile, Château-Châlon)	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
ITĀLIJA
Denominazione di Origine Controllata/D.O.C.	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Itāliešu valoda
Denominazione di Origine Controllata e Garantita/D.O.C.G.	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Itāliešu valoda
Vino Dolce Naturale	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Inticazione geografica tipica (IGT)	Visi	Galda vīns, “vin de pays”, pārgatavinātu vīnogu vīns un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Itāliešu valoda
Landwein	Autonomās provinces Bolzano vīns ar ĢIN	Galda vīns, “vin de pays”, pārgatavinātu vīnogu vīns un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Vācu valoda
Vin de pays	Aosta reģiona vīns ar ĢIN	Galda vīns, “vin de pays”, pārgatavinātu vīnogu vīns un daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Franču valoda
Alberata o vigneti ad alberata	DOC Aversa	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs	Itāliešu valoda
Amarone	DOC Valpolicella	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Ambra	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Ambrato	DOC Malvasia delle Lipari DOC Vernaccia di Oristano	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Annoso	DOC Controguerra	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Apianum	DOC Fiano di Avellino	NRR kvalitatīvs vīns	Latīņu valoda
Auslese	DOC Caldaro e Caldaro classico-Alto Adige	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Barco Reale	DOC Barco Reale di Carmignano	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Brunello	DOC Brunello di Montalcino	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Buttafuoco	DOC Oltrepò Pavese	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns	Itāliešu valoda
Cacc’e mitte	DOC Cacc’e Mitte di Lucera	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Cagnina	DOC Cagnina di Romagna	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Cannellino	DOC Frascati	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Cerasuolo	DOC Cerasuolo di Vittoria DOC Montepulciano d’Abruzzo	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Chiaretto	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Ciaret	DOC Monferrato	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Château	DOC de la région Valle d’Aosta	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Franču valoda
Classico	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Dunkel	DOC Alto Adige DOC Trentino	Quality wine psr	German
Est!Est!!Est!!!	DOC Est!Est!!Est!!! di Montefiascone	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Latīņu valoda
Falerno	DOC Falerno del Massico	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Fine	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Fior d’Arancio	DOC Colli Euganei	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Falerio	DOC Falerio dei colli Ascolani	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Flétri	DOC Valle d’Aosta o Vallée d’Aoste	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Garibaldi Dolce (ou GD)	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Governo all’uso toscano	DOCG Chianti/Chianti Classico IGT Colli della Toscana Centrale	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Gutturnio	DOC Colli Piacentini	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns	Itāliešu valoda
Italia Particolare (ou IP)	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Klassisch/Klassisches Ursprungsgebiet	DOC Caldaro DOC Alto Adige (avec la dénomination Santa Maddalena e Terlano)	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Kretzer	DOC Alto Adige DOC Trentino DOC Teroldego Rotaliano	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Lacrima	DOC Lacrima di Morro d’Alba	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Lacryma Christi	DOC Vesuvio	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Lambiccato	DOC Castel San Lorenzo	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
London Particolar (ou LP ou Inghilterra)	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Morellino	DOC Morellino di Scansano	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Occhio di Pernice	DOC Bolgheri, Vin Santo Di Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Cortona, Elba, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, San Gimignano, Sant’Antimo, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Oro	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Pagadebit	DOC pagadebit di Romagna	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Passito	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Ramie	DOC Pinerolese	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Rebola	DOC Colli di Rimini	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Recioto	DOC Valpolicella DOC Gambellara DOCG Recioto di Soave	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Itāliešu valoda
Riserva	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Rubino	DOC Garda Colli Mantovani DOC Rubino di Cantavenna DOC Teroldego Rotaliano DOC Trentino	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Rubino	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Sangue di Giuda	DOC Oltrepò Pavese	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Itāliešu valoda
Scelto	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Sciacchetrà	DOC Cinque Terre	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Sciac-trà	DOC Pornassio o Ormeasco di Pornassio	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Sforzato, Sfursàt	DO Valtellina	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Spätlese	DOC/IGT de Bolzano	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Soleras	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Stravecchio	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Strohwein	DOC/IGT de Bolzano	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Superiore	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Superiore Old Marsala (ou SOM)	DOC Marsala	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Torchiato	DOC Colli di Conegliano	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Torcolato	DOC Breganze	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Vecchio	DOC Rosso Barletta, Aglianico del Vuture, Marsala, Falerno del Massico	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Vendemmia Tardiva	Visi	NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Verdolino	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Vergine	DOC Marsala DOC Val di Chiana	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Vermiglio	DOC Colli dell Etruria Centrale	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Itāliešu valoda
Vino Fiore	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Vino Nobile	Vino Nobile di Montepulciano	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Vino Novello o Novello	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
Vin santo/Vino Santo/Vinsanto	DOC et DOCG Bianco dell’Empolese, Bianco della Valdinievole, Bianco Pisano di San Torpé, Bolgheri, Candia dei Colli Apuani, Capalbio, Carmignano, Colli dell’Etruria Centrale, Colline Lucchesi, Colli del Trasimeno, Colli Perugini, Colli Piacentini, Cortona, Elba, Gambellera, Montecarlo, Monteregio di Massa Maritima, Montescudaio, Offida, Orcia, Pomino, San Gimignano, San’Antimo, Val d’Arbia, Val di Chiana, Vin Santo del Chianti, Vin Santo del Chianti Classico, Vin Santo di Montepulciano, Trentino	NRR kvalitatīvs vīns	Itāliešu valoda
Vivace	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Itāliešu valoda
KIPRA
Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Grieķu valoda
Τοπικός Οίνος	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Μοναστήρι (Monastiri)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
Κτήμα (Ktima)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Grieķu valoda
LUKSEMBURGA
Marque nationale	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Appellation contrôlée	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Appellation d’origine controlée	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
Vin de pays	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Franču valoda
Grand premier cru	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Premier cru	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Vin classé	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Franču valoda
Château	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Franču valoda
UNGĀRIJA
minőségi bor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
különleges minőségű bor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
fordítás	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
máslás	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
szamorodni	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
aszú … puttonyos, completed by the numbers 3-6	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
aszúeszencia	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
eszencia	Tokaj/-i	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
tájbor	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Ungāru valoda
bikavér	Eger, Szekszárd	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
késői szüretelésű bor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
válogatott szüretelésű bor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
muzeális bor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
siller	Visi	Galda vīns ar ĢIN NRR kvalitatīvs vīns	Ungāru valoda
AUSTRIJA
Qualitätswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Qualitätswein besonderer Reife und Leseart/Prädikatswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Ausbruch/Ausbruchwein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Auslese/Auslesewein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Beerenauslese (wein)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Eiswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Kabinett/Kabinettwein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Schilfwein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Spätlese/Spätlesewein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Strohwein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Trockenbeerenauslese	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Landwein	Visi	Galda vīns ar ĢIN
Ausstich	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Auswahl	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Bergwein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Klassik/Classic	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Erste Wahl	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Hausmarke	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Heuriger	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Jubiläumswein	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Reserve	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Vācu valoda
Schilcher	Steiermark	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Vācu valoda
Sturm	Visi	Daļēji fermentēta vīnogu misa ar ĢIN	Vācu valoda
PORTUGĀLE
Denominação de origem (DO)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Denominação de origem controlada (DOC)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Indicação de proveniencia regulamentada (IPR)	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs pusdzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Vinho DOCe natural	Visi	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Vinho generoso	DO Porto, Madeira, Moscatel de Setúbal, Carcavelos	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Vinho regional	Visi	Galda vīns ar ĢIN	Portugāļu valoda
Canteiro	DO Madeira	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Colheita Seleccionada	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Portugāļu valoda
Crusted/Crusting	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
Escolha	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN	Portugāļu valoda
Escuro	DO Madeira	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Fino	DO Porto DO Madeira	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Frasqueira	DO Madeira	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Garrafeira	Visi	NRR kvalitatīvs vīns Galda vīns ar ĢIN NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Lágrima	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Leve	Table wine with GI Estremadura and Ribatejano DO Madeira, DO Porto	Galda vīns ar ĢIN NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Nobre	DO Dão	NRR kvalitatīvs vīns	Portugāļu valoda
Reserva	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns Galda vīns ar ĢIN	Portugāļu valoda
Reserva velha (or grande reserva)	DO Madeira	NRR kvalitatīvs dzirkstošais vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Ruby	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
Solera	DO Madeira	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Portugāļu valoda
Super reserva	Visi	NRR ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Portugāļu valoda
Superior	Visi	NRR kvalitatīvs vīns NRR kvalitatīvs deserta vīns Galda vīns ar ĢIN	Portugāļu valoda
Tawny	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
Vintage supplemented by Late Bottle (LBV) ou Character	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
Vintage	DO Porto	NRR kvalitatīvs deserta vīns	Angļu valoda
SLOVĒNIJA
Penina	Visi	NRR ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	Slovēņu valoda
pozna trgatev	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
izbor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
jagodni izbor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
suhi jagodni izbor	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
ledeno vino	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
arhivsko vino	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
mlado vino	Visi	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
Cviček	Dolenjska	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
Teran	Kras	NRR kvalitatīvs vīns	Slovēņu valoda
SLOVĀKIJA
forditáš	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
mášláš	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
samorodné	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
výber … putňový, completed by the numbers 3-6	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
výberová esencia	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
esencia	Tokaj/-ská/-ský/-ské	NRR kvalitatīvs vīns	Slovāku valoda
(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 ir noteikta jēdziena “cava” aizsardzība, neskarot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kas piemērojama NRR kvalitatīviem dzirkstošiem vīniem “Cava”. (2) Attiecīgie vīni ir NNR kvalitatīvi deserta vīni, kuri paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L daļas 8. punktā. (3) Attiecīgie vīni ir NNR kvalitatīvi deserta vīni, kuri paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma L daļas 11. punktā.

3. PAPILDINĀJUMS

KONTAKTPUNKTU SARAKSTS

(saskaņā ar II pielikuma 12. pantu)

a) Kopiena

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development

Directorate B International Affairs II

Head of Unit B.2 Enlargement

B-1049 Bruxelles/Brussel

BELGIUM

Tālrunis +32 22991111

Fakss +32 22966292

b) Albānija

Brunilda Stamo kundze, direktore

Directorate of Production Policies

Ministry of Agriculture, Food and Consumer Protection

Sheshi Skenderbej Nr. 2

Tirana

ALBANIA

Tālrunis/fakss +355 4225872

E-pasts: bstamo@albnet.net

▼M3

4. PROTOKOLS

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

1. Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ( 6 ) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

2. Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par minētās pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos nodod Stabilizācijas un asociācijas padomei.

2. Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja Eiropas Savienība vai Albānija konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Eiropas Savienība un Albānija nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Albāniju.

5. pants

Pārejas noteikumi – kumulācija

Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, Eiropas Savienību, Turciju un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes apliecinājums var būt preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.

▼B

5. PROTOKOLS

par sauszemes transportu

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir veicināt pušu sadarbību sauszemes transporta jomā, īpaši tranzīta jomā, un šajā nolūkā nodrošināt to, lai saskaņoti tiktu attīstīts transports starp pušu teritorijām un caur tām, pilnīgi un savstarpēji atkarīgi piemērojot visus šā protokola noteikumus.

2. pants

Darbības joma

1. Sadarbība attiecas uz sauszemes transportu, un jo īpaši autotransportu, dzelzceļa un kombinēto transportu, un tā aptver attiecīgo infrastruktūru.

2. Šajā saistībā šis protokols jo īpaši attiecas uz:

— transporta infrastruktūru vienas vai otras Puses teritorijā, ciktāl tas ir nepieciešamas, lai sasniegtu šā protokola mērķi,

— savstarpēju pieeju tirgum autotransporta jomā,

— būtiskiem juridiskiem un administratīviem atbalsta pasākumiem, tostarp komerciāliem, nodokļu, sociāliem un tehniskiem pasākumiem,

— sadarbību tādas transporta sistēmas izveidē, kas apmierina vides prasības,

— regulāru informācijas apmaiņu par pušu transporta politikas izstrādi, īpaši attiecībā uz transporta infrastruktūru.

3. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Kopienas tranzīts” – Kopienā reģistrēta pārvadātāja preču pārvadājums uz Kopienas dalībvalsti vai no tās tranzītā caur Albānijas teritoriju;

b)	“Albānijas tranzīts” – Albānijā reģistrēta pārvadātāja tādu preču pārvadājums tranzītā no Albānijas caur Kopienas teritoriju, kas paredzētas trešai valstij, vai tādu preču pārvadājums no trešās valsts, kas paredzētas Albānijai;

“kombinētie pārvadājumi” –

preču pārvadājums ar kravas furgonu, piekabi, puspiekabi ar vilcēju vai bez tā, noņemamu virsbūvi vai ar 20 pēdu vai garāku konteineru, kad brauciena sākumposmā vai beigās izmanto autoceļu, bet atlikušajā posmā – dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu vai jūru, ja šis posms pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā, turklāt brauciena sākuma vai beigu autoceļa posms ir:

— sākumposms – starp punktu, kurā preces tiek iekrautas, un tuvāko piemēroto dzelzceļa iekraušanas staciju un beigu posms – starp tuvāko piemēroto dzelzceļa izkraušanas staciju un punktu, kurā preces izkrauj, vai

— nepārsniedzot 150 kilometru rādiusu taisnā līnijā no iekšzemes ūdensceļa ostas vai jūras ostas, kur tiek veikta iekraušana vai izkraušana.

SADAĻA

INFRASTRUKTŪRA

4. pants

Vispārīgs noteikums

Ar šo, lai attīstītu vairākveidu transporta infrastruktūras tīklu, Puses vienojas pieņemt savstarpēji saskaņotus pasākumus, kas ir svarīgi līdzekļi, kā risināt problēmas, kas ietekmē kravu pārvadājumus caur Albāniju, jo īpaši Eiropas VIII koridorā, uz ziemeļu un dienvidu ass un savienojumos ar Eiropas transporta telpu Adrijas jūra/Jonijas jūra.

5. pants

Plānošana

Tāda vairākveidu reģionāla transporta tīkla izveide Albānijas teritorijā, kas apmierinātu Albānijas un Dienvidaustrumeiropas reģiona vajadzības un ietvertu galvenos autotransporta ceļus un dzelzceļu maršrutus, iekšzemes ūdensceļus, iekšzemes ostas, ostas, lidostas un citas svarīgas tīkla sastāvdaļas, ir īpaši svarīga Kopienas un Albānijas interesēm. Šo tīklu definēja Saprašanās memorandā par Dienvidaustrumeiropas galvenā transporta infrastruktūras tīkla izveidi, kuru 2004. gada jūnijā parakstīja reģiona valstu ministri un Eiropas Komisija. Tīkla izveidi un prioritāšu noteikšanu veiks vadības komiteja, kurā ietilps parakstītāju pārstāvji.

6. pants

Finanšu aspekti

1. Kopiena atbilstoši nolīguma 112. pantam var finansiāli atbalstīt šā protokola 5. pantā minēto nepieciešamo infrastruktūras darbu. Šis finanšu atbalsts var būt Eiropas Investīciju bankas kredīta veidā un jebkura cita finansējuma veidā, kas var nodrošināt papildu līdzekļus.

2. Lai paātrinātu darbu, Komisija cik vien iespējams centīsies veicināt to, ka tiek izmantoti papildu līdzekļi, piemēram, konkrētu Kopienas dalībvalstu investīcijas uz divpusējas vienošanās pamata vai līdzekļi no publiskajiem vai privātajiem fondiem.

SADAĻA

DZELZCEĻA UN KOMBINĒTIE PĀRVADĀJUMI

7. pants

Vispārīgs noteikums

Puses pieņem dzelzceļa un kombinēto pārvadājumu attīstībai un veicināšanai nepieciešamos savstarpēji saskaņotos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nākotnē lielākā daļa divpusējo un tranzīta pārvadājumu caur Albāniju tiek veikta videi labvēlīgākos apstākļos.

8. pants

Īpaši aspekti attiecībā uz infrastruktūru

Saistībā ar Albānijas dzelzceļu modernizāciju veic nepieciešamos pasākumus, lai sistēmu pielāgotu kombinētajiem pārvadājumiem, īpaši attiecībā uz termināļu paplašināšanu vai celtniecību, tuneļa standartizmēriem un apjomiem; tas prasa būtiskus ieguldījumus.

9. pants

Atbalsta pasākumi

Puses veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu kombinēto pārvadājumu attīstību.

Šādu pasākumu mērķis ir:

— iedrošināt lietotājus un nosūtītājus, lai tie izmantotu kombinētos pārvadājumus,

— panākt to, ka kombinētie pārvadājumi var konkurēt ar autopārvadājumiem, jo īpaši izmantojot finanšu atbalstu, ko Kopiena vai Albānija piešķir, ievērojot savus attiecīgos tiesību aktus,

— veicināt kombinēto pārvadājumu izmantošanu lielos attālumos, jo īpaši noņemamo virsbūvju un konteineru izmantošanu, un kopumā veicināt pārvadājumus bez pavadības,

— uzlabot kombinēto pārvadājumu ātrumu un uzticamību, un jo īpaši:

—

— palielināt konvoju biežumu saskaņā ar nosūtītāju un lietotāju vajadzībām,

— samazināt gaidīšanas laiku termināļos un palielināt to ražīgumu,

— pēc iespējas optimāli atbrīvot pieejas maršrutus no visiem šķēršļiem, lai uzlabotu piekļuvi kombinētajiem pārvadājumiem,

— pēc vajadzības saskaņot specializētā aprīkojuma svaru, izmēru un tehniskās īpašības, jo īpaši – lai nodrošinātu nepieciešamo standartizmēru atbilstību un saskaņoti rīkotos, pasūtot un nododot ekspluatācijā šādu aprīkojumu saskaņā ar satiksmes līmeni, un

— principā veikt citus piemērotus pasākumus.

10. pants

Dzelzceļu loma

Saistībā ar attiecīgajām valstu un dzelzceļu pilnvarām Puses attiecībā gan uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem dzelzceļiem iesaka:

— izvērst divpusēju vai daudzpusēju sadarbību vai sadarbību starptautisko dzelzceļa organizāciju ietvaros visās jomās, jo īpaši attiecībā uz transporta pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanu,

— kopīgi censties izveidot dzelzceļu organizēšanas sistēmu, lai mudinātu nosūtītājus, jo īpaši tranzīta nolūkos, sūtīt kravas, izmantojot dzelzceļu, nevis autoceļus, atbilstīgi godīgas konkurences principiem, turklāt saglabājot lietotājam izvēles brīvību,

— sagatavot Albāniju tam, lai tā varētu piedalīties Kopienas dzelzceļa attīstības acquis īstenošanā un turpmākā attīstīšanā.

III

SADAĻA

AUTOTRANSPORTS

11. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Neskarot 2. punktu, attiecībā uz savstarpēju pieeju transporta tirgiem Puses vienojas sākotnēji saglabāt režīmu, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem vai citiem spēkā esošiem starptautiskiem divpusējiem instrumentiem, kuri noslēgti starp katru Kopienas dalībvalsti un Albāniju vai kas izriet no 1991. gada de facto situācijas, ja nav šādu nolīgumu vai instrumentu.

Tomēr līdz Kopienas un Albānijas nolīguma noslēgšanai attiecībā uz pieeju autotransporta tirgum, kā noteikts 12. pantā, un attiecībā uz ceļu nodokļiem, kā noteikts 13. panta 2. punktā, Albānija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai grozītu šos divpusējos nolīgumus vai instrumentus nolūkā tos pielāgot šim protokolam.

2. Ar šo Puses no dienas, kurā šis nolīgums stājas spēkā, vienojas nodrošināt pilnīgu pieejamību Kopienas tranzītam caur Albāniju un Albānijas tranzītam caur Kopienu.

3. Ja saistībā ar 2. punktā piešķirtajām tiesībām Kopienas pārvadātāju tranzīts palielinās līdz pakāpei, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu ceļu infrastruktūrai un/vai satiksmes vienmērībai 5. pantā minētajos virzienos, un šajā situācijā Kopienas teritorijā Albānijas robežu tuvumā rodas problēmas, jautājumu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei saskaņā ar nolīguma 118. pantu. Puses var ierosināt šādus ārkārtas pagaidu nediskriminējošus pasākumus, kas ir nepieciešami šāda kaitējuma ierobežošanai vai samazināšanai.

4. Ja Eiropas Kopiena pieņem noteikumus, lai samazinātu Eiropas Savienībā reģistrēto kravas automobiļu radīto piesārņojumu un uzlabotu satiksmes drošību, līdzīgs režīms jāpiemēro Albānijā reģistrētiem kravas automobiļiem, kuri piedalās satiksmē caur Kopienas teritoriju. Stabilizācijas un asociācijas padome lemj par nepieciešamajiem grozījumiem.

5. Puses atturas no vienpusējas rīcības, kas var izraisīt Kopienas un Albānijas pārvadātāju vai transportlīdzekļu diskrimināciju. Katra Puse veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai sekmētu autopārvadājumus uz otras Puses teritoriju vai caur to.

12. pants

Pieeja tirgum

Puses, ievērojot to iekšējos noteikumus, prioritāri apņemas strādāt kopā, lai rastu:

— darbības veidus, kas var sekmēt tādas transporta sistēmas attīstību, kura atbilst Pušu vajadzībām un ir savietojama, no vienas puses, ar sekmīgu Kopienas iekšējā tirgus izveidošanu un kopējās transporta politikas īstenošanu un, no otras puses, ar Albānijas ekonomikas un transporta politiku,

— izstrādātu galīgu sistēmu nākotnes autotransporta tirgus pieejamības regulēšanai starp Pusēm uz savstarpīguma pamata.

13. pants

Nodokļi, nodevas un citi maksājumi

1. Puses atzīst, ka autotransporta aplikšanai ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem jābūt abpusēji nediskriminējošai.

2. Puses, pamatojoties uz noteikumiem, kurus attiecīgajā jautājumā pieņēmusi Kopiena, sāk sarunas, lai cik vien ātri iespējams panāktu nolīgumu par ceļu nodokļiem. Šāda nolīguma mērķis ir jo īpaši nodrošināt brīvu pārrobežu satiksmes plūsmu, pakāpeniski likvidēt atšķirības starp pušu piemērotajām ceļu nodokļu sistēmām un novērst šādu atšķirību radītos konkurences izkropļojumus.

3. Līdz 2. punktā minēto sarunu beigām Puses novērš diskrimināciju starp Kopienas vai Albānijas pārvadātājiem, kas radīta, iekasējot nodokļus un maksājumus par smagsvara transportlīdzekļu piedalīšanos satiksmē un/vai to īpašumu, kā arī iekasējot nodokļus un maksājumus par pārvadājumiem pušu teritorijā. Pēc pieprasījuma Albānija apņemas paziņot Eiropas Kopienu Komisijai par Albānijas piemēroto nodokļu, nodevu un maksājumu apjomu, kā arī to aprēķina metodi.

4. Līdz 2. punktā un 12. pantā minēto nolīgumu noslēgšanai jebkuras pēc Stabilizācijas un asociācijas nolīguma spēkā stāšanās dienas ierosinātās izmaiņas nodokļu maksājumos, nodevās vai citos maksājumos, tostarp to iekasēšanas sistēmās, kas var tikt piemērotas Kopienas tranzītam caur Albāniju, tiek apspriestas iepriekšējās konsultēšanas kārtībā.

14. pants

Svars un izmēri

1. Albānija pieņem, ka autotransporta līdzekļi, kas atbilst Kopienas svara un izmēra standartiem, var brīvi, bez jebkādiem šķēršļiem kursēt 5. pantā norādītājos maršrutos. Sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas autotransporta līdzekļiem, kas neatbilst spēkā esošajiem Albānijas standartiem, var piemērot īpašu nediskriminējošu maksājumu, kas atspoguļo kaitējumu, ko rada papildu ass svars.

2. Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Albānija cenšas saskaņot tās spēkā esošos ceļu būvniecības noteikumus un standartus ar tiesību aktiem, kuri ir noteicoši Kopienā, un ierosinātā laika robežās atbilstoši tās finanšu iespējām pieliks pūles 5. pantā norādīto esošo maršrutu uzlabošanai saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem un standartiem.

15. pants

Vide

1. Lai aizsargātu vidi, Puses pieliek pūles, lai ieviestu smagsvara transportlīdzekļu gāzveida un makrodaļiņu emisijas un trokšņu līmeņa standartus, kuri nodrošina augsta līmeņa aizsardzību.

2. Lai nozari nodrošinātu ar skaidru informāciju un veicinātu saskaņotu izpēti, programmu izstrādi un ražošanu, šajā jomā atceļ izņēmuma kārtas valsts standartus.

Transportlīdzekļi, kas atbilst standartiem, ko paredz starptautiskie nolīgumi arī attiecībā uz vidi, pušu teritorijās var darboties bez turpmākiem ierobežojumiem.

3. Nolūkā ieviest jaunus standartus Puses strādā kopā, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus.

16. pants

Sociālie aspekti

1. Albānija saskaņo savus tiesību aktus ar EK standartiem par autopārvadājumu personāla apmācību, jo īpaši attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem.

2. Albānija, kas parakstījusi Eiropas Līgumu par starptautiskā autotransporta apkalpēm (ERTA), un Kopiena cik iespējams saskaņo politiku attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku, pārtraukumiem un atpūtas periodiem, kas jāievēro autovadītājam, kā arī apkalpes veidošanu, ņemot vērā sociālo tiesību aktu turpmāko attīstību šajā jomā.

3. Puses sadarbojas attiecībā uz sociālo tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu autotransporta jomā.

4. Puses nodrošina to, ka attiecīgie tiesību akti par atļauju strādāt autopārvadājumu operatora profesijā tajās ir līdzvērtīgi, lai tos savstarpēji atzītu.

17. pants

Noteikumi attiecībā uz satiksmi

1. Puses apkopo savu pieredzi un cenšas saskaņot savus tiesību aktus, lai uzlabotu satiksmes plūsmu maksimālās noslodzes laikos (nedēļas nogalēs, valsts svētkos, tūristu sezonā).

2. Puses vispārīgi veicina ceļu satiksmes informatīvās sistēmas ieviešanu, attīstību un saskaņošanu.

3. Tās pieliek pūles, lai saskaņotu tiesību aktus par preču, kas ātri bojājas, dzīvu dzīvnieku un bīstamu vielu pārvadājumiem.

4. Puses pieliek pūles, lai saskaņotu autovadītājiem sniedzamo tehnisko palīdzību, izplatītu svarīgu informāciju par satiksmi un citiem jautājumiem, kas skar tūristus un neatliekamās palīdzības dienestus, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestus.

18. pants

Ceļu satiksmes drošība

1. Albānija saskaņo savus tiesību aktus par ceļu satiksmes drošību, īpaši attiecībā uz bīstamu preču pārvadājumiem, ar Kopienas attiecīgajiem tiesību aktiem vēlākais līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

2. Albānija, kas parakstījusi Eiropas Līgumu par starptautiskiem bīstamu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem (ADR), un Kopiena cik iespējams saskaņo savu politiku attiecībā uz bīstamu preču pārvadājumiem.

3. Puses sadarbojas attiecībā uz ceļu satiksmes drošības tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, īpaši attiecībā uz vadītāja apliecībām un pasākumiem, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

SADAĻA

FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA

19. pants

Formalitāšu vienkāršošana

1. Puses vienojas vienkāršot gan divpusēju, gan tranzīta preču plūsmu pa dzelzceļiem un autoceļiem.

2. Puses vienojas sākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumu par kontroles un formalitāšu atvieglošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem.

3. Puses vienojas, ciktāl tas nepieciešams, kopīgi rīkoties un veicināt turpmāku vienkāršošanas pasākumu pieņemšanu.

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Jomas paplašināšana

Ja viena no Pusēm, pamatojoties uz pieredzi šā protokola īstenošanā, secina, ka citi pasākumi, uz kuriem neattiecas šis nolīgums, ir saskaņotas Eiropas transporta politikas interesēs un var palīdzēt atrisināt tranzīta pārvadājumu problēmu, tā šajā saistībā sniedz priekšlikumus otrai Pusei.

21. pants

Īstenošana

1. Pušu sadarbību īsteno īpašā apakškomitejā, kura jāizveido saskaņā ar nolīguma 121. pantu.

2. Šī apakškomiteja jo īpaši:

a) izstrādā dzelzceļa un kombinēto pārvadājumu, transporta izpētes un vides sadarbības plānus;

b) analizē šajā protokolā iekļauto lēmumu pieņemšanu un iesaka Stabilizācijas un asociācijas komitejai piemērotus iespējamu problēmu risinājumus;

c) divus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā apņemas veikt situācijas novērtējumu par infrastruktūras uzlabošanu un brīvā tranzīta ietekmi; un

d) koordinē pārraudzību, prognozēšanu un citu statistisko darbu attiecībā uz starptautisko transportu, un jo īpaši tranzītu.

6. PROTOKOLS

par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) “muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, ko piemēro Pušu teritorijās un ar ko reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

b) “pieteikuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura pieprasa palīdzību, pamatojoties uz šo protokolu;

c) “pieteikuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura saņem pieprasījumu pēc palīdzības, pamatojoties uz šo protokolu;

d) “personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu;

e) “muitas tiesību aktu pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses palīdz viena otrai savas kompetences jomās tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā protokolā, nodrošinot muitas jomas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši – novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar ko pārkāpj minētos tiesību aktus.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jautājumos attiecas uz visām Pušu pārvaldes iestādēm, kas ir kompetentas šā protokola piemērošanā. Tas neskar noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neaptver informāciju, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesas iestādes pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad minētā iestāde atļauj šādas informācijas sniegšanu.

3. Šis protokols neattiecas uz palīdzību, lai atgūtu nodokļus, nodevas vai soda naudas.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, kas nodrošinātu muitas jomas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kas ir vai varētu būt darbības, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus.

2. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde to informē par to:

a) vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru;

b) vai preces, kas ievestas vienas Puses teritorijā, ir pienācīgi izvestas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību normu vai reglamentējošo noteikumu sistēmu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, par ko ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas muitas jomas tiesību aktu pārkāpuma izdarīšanā;

b) vietām, kur tiek vai var tikt izvietotas preces tādā veidā, ka tas ļauj pamatoti uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus;

c) precēm, kas tiek vai var tikt transportētas tādā veidā, ka tas ļauj pamatoti uzskatīt, ka tās paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus; un

d) transportlīdzekļiem, kas tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka tas ļauj pamatoti uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses viena otrai palīdz pēc savas ierosmes un saskaņā ar savām tiesību normām vai reglamentējošajiem noteikumiem, ja tās atzīst to par nepieciešamu, lai pareizi piemērotu muitas jomas tiesību aktus, jo īpaši – sniedzot informāciju, kas attiecas uz:

— darbībām, kuras ir vai, iespējams, ir pretrunā ar muitas jomas tiesību aktiem un kuras varētu skart otras Puses intereses,

— jauniem līdzekļiem un metodēm, kuras izmanto tādām darbībām, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus,

— precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj muitas jomas tiesību aktus,

— fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas muitas jomas tiesību aktu pārkāpuma izdarīšanā, un

— transportlīdzekļiem, par ko ir pamatotas aizdomas, ka tos izmantoja, izmanto vai var izmantot, lai pārkāptu muitas jomas tiesību aktus.

5. pants

Dokumentu uzrādīšana, paziņošana

Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde saskaņā ar piemērojamām tiesību normām vai reglamentējošiem noteikumiem veic visus pasākumus, kas vajadzīgi:

— lai uzrādītu visus dokumentus vai

— paziņotu visus lēmumus,

ko pieņēmusi pieteikuma iesniedzēja iestāde un kas ietilpst šā protokola darbības jomā, saņēmējam, kas uzturas vai ir reģistrēts pieteikuma saņēmējas iestādes teritorijā.

Pieprasījumi veikt dokumentu uzrādīšanu vai lēmumu paziņošanu ir jānoformē rakstiski pieteikuma saņēmējas iestādes valsts valodā vai attiecīgajai iestādei pieņemamā valodā.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījumam. Ja tas nepieciešams situācijas steidzamības dēļ, var pieņemt mutvārdu pieprasījumus, tomēr tie tūlīt apstiprināmi rakstveidā.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a) pieteikuma iesniedzēja iestāde;

b) pasākums, kuru pieprasa veikt;

c) pieprasījuma priekšmets un pamatojums;

d) attiecīgās tiesību normas vai reglamentējošie noteikumi un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir šīs izmeklēšanas mērķis; un

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veiktajām izmeklēšanām.

3. Pieprasījumus iesniedz pieteikuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai šai iestādei pieņemamā valodā. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja pieprasījums neatbilst šeit izstrādātajām formālajām prasībām, var prasīt tā labošanu vai papildināšanu; šajā laikā var noteikt piesardzības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieteikuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu robežās tā, it kā tā rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc citu tās pašas Puses iestāžu pieprasījuma, turpina jau tās rīcībā esošās informācijas sniegšanu, veic pienācīgas izmeklēšanas vai nodrošina to, ka tās tiks veiktas. Šis noteikums attiecas arī uz visām pārējām iestādēm, kam pieteikuma saņēmēja iestāde ir adresējusi pieprasījumu gadījumos, kad tā nevar rīkoties pati.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieteikuma saņēmējas Puses tiesību normām vai reglamentējošajiem noteikumiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu, ievērojot tās noteikumus, var ierasties pieteikuma saņēmējas iestādes vai atbilstīgi 1. punktam citas attiecīgās iestādes birojā, lai iegūtu tādu informāciju par darbībām, kas ir vai var būt darbības, ar kurām pārkāpj muitas jomas tiesību aktus, kura pieteikuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā protokola nolūkos.

4. Iesaistītās Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar tās noteikumiem var piedalīties izmeklēšanās, ko veic otras Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Pieteikuma saņēmēja iestāde pieteikuma iesniedzējai iestādei pārbaudes rezultātus paziņo rakstveidā kopā ar attiecīgiem dokumentiem, apliecinātām kopijām u. tml.

2. Šī informācija var būt datorizēta.

3. Dokumentu oriģinālus pēc pieprasījuma nosūta tikai tajos gadījumos, kad apliecinātas kopijas būtu nepietiekamas. Pie pirmās izdevības šie oriģināli tiek atdoti atpakaļ.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Palīdzību var noraidīt vai pakļaut dažādu noteikumu vai prasību izpildei, ja Puse uzskata, ka palīdzība atbilstīgi šim protokolam:

a) apdraudētu Albānijas vai tās ES dalībvalsts suverenitāti, kura aicināta sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu; vai

b) tā varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos; vai

c) būtu pretrunā ar rūpniecisku, komerciālu vai profesionālu noslēpumu.

2. Pieteikuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieteikuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieteikuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus var izvirzīt pieteikuma iesniedzēja iestāde.

3. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu pieprasīta, savā pieprasījumā tā vērš uz to uzmanību. Pieteikuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4. Attiecībā uz gadījumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, pieteikuma saņēmējas iestādes lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Jebkura informācija, kas jebkurā formā ir sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota izmantojuma informācija atkarībā no katrā Pusē piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Ar personas datiem var apmainīties tikai tādos gadījumos, kad saņēmēja Puse apņemas tos aizsargāt vismaz līdzvērtīgā veidā, kā attiecīgā situācijā tas tiktu darīts personas datu sniedzējā Pusē. Tādēļ Puses viena otru informē par saviem piemērojamajiem noteikumiem, tostarp, ja nepieciešams, par Kopienas dalībvalstīs spēkā esošajām tiesību normām.

3. Atbilstīgi šim protokolam iegūtās informācijas izmantojumu tiesas vai administratīvos procesos, kuri uzsākti sakarā ar darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā, uzskata par izmantojumu šā protokola nolūkos. Tādēļ Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un tiesā celtajās apsūdzībās drīkst pierādīšanai izmantot informāciju, kas iegūta, un dokumentus, kuru saturs ir noskaidrots saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Par šādu izmantojumu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

4. Iegūto informāciju izmanto tikai šā protokola mērķiem. Ja viena Puse vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tā informācijas sniedzējai iestādei lūdz iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Uz šo izmantojumu tādējādi attiecas minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.

11. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieteikuma saņēmējas iestādes amatpersona kā eksperts vai liecinieks var ierasties tiesā vai administratīvajā procesā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgajā procesā. Uzaicinājumā uz nopratināšanu ir konkrēti jānorāda, uz kuru tiesas vai pārvaldes iestādi amatpersona tiek uzaicināta, kādos jautājumos un sakarā ar kādu ieņemamo amatu vai kvalifikāciju amatpersona tiks nopratināta.

12. pants

Palīdzības izdevumi

Puses atsakās no savstarpējiem prasījumiem par to izmaksu atlīdzināšanu, kas radušās atbilstīgi šim protokolam; izņēmums attiecīgajā gadījumā ir ar tiem ekspertiem un lieciniekiem saistītās izmaksas, kā arī to tulku un tulkotāju izmaksas, kas nav valsts dienestā.

13. pants

Īstenošana

1. Šā protokola īstenošanu uztic Albānijas muitas iestādēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un vajadzības gadījumā – dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem šā nolīguma piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un metodēm, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus saskaņā ar to viedokli vajadzētu veikt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam pastāvīgi informē viena otru par sīki izstrādātiem ieviešanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Citi nolīgumi

1. Ņemot vērā Kopienas un dalībvalstu attiecīgo kompetenci, šā protokola noteikumi:

— neskar Pušu saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem vai konvencijām,

— ir uzskatāmi par papildinošiem attiecībā uz tādiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kuri ir vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Albāniju, un

— neskar noteikumus, kas reglamentē Eiropas Kopienu Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas iestāžu apmaiņu ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu, ja tā varētu skart Kopienas intereses.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, šā protokola noteikumi ir noteicošie salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kuri ir vai var tikt noslēgti starp atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Albāniju, ciktāl minēto divpusējo nolīgumu noteikumi nav savienojami ar šā protokola noteikumiem.

3. Attiecībā uz jautājumiem, kas skar šā protokola piemērošanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai šos jautājumus atrisinātu Stabilizācijas un asociācijas komitejā, kas izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 120. pantu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojusi

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kuras ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas puses,

turpmāk tekstā – “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk tekstā – “Kopiena”,

no vienas puses, un

ALBĀNIJAS REPUBLIKAS pilnvarotās personas,

no otras puses,

tiekoties Luksemburgā divtūkstoš sestā gada divpadsmitajā jūnijā, lai parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, turpmāk tekstā – “nolīgums”, ir pieņēmušas šādus dokumentus:

nolīgumu, tā I līdz V pielikumu, proti:

I pielikums – Albānijas tarifu koncesijas Kopienas rūpniecības ražojumiem,

II.a pielikums – Albānijas tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta a) apakšpunktu),

II.b pielikums – Albānijas tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta b) apakšpunktu),

II.c pielikums – Albānijas tarifa koncesijas Kopienas izcelsmes primārajiem lauksaimniecības produktiem (saskaņā ar 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu),

III pielikums – Kopienas koncesijas Albānijas zivīm un zivsaimniecības produktiem,

IV pielikums – Faktūrrēķina deklarācijas teksts,

V pielikums – Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības,

un šādus protokolus:

1. protokols par dzelzs un tērauda ražojumiem,

2. protokols par tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp Albānijas republiku un eiropas Kopienu (SAN 2. protokols),

4. protokols par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,

5. protokols par sauszemes transportu,

6. protokols par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jautājumos.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Albānijas Republikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas kopīgās deklarācijas, kas uzskaitītas turpmāk un pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Kopīgā deklarācija par nolīguma 22. un 29. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 41. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 46. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 48. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 61. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 73. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 80. pantu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 126. pantu,

Kopīgā deklarācija par legālo migrāciju, pārvietošanās brīvību un darba ņēmēju tiesībām,

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti saistībā ar nolīguma 4. protokolu,

Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku saistībā ar nolīguma 4. protokolu,

Kopīgā deklarācija par nolīguma 5. protokolu.

Albānijas Republikas pilnvarotās personas ir ņēmušas vērā turpmāk minēto Kopienas deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Kopienas deklarācija par ārkārtas tirdzniecības pasākumiem, ko Kopiena piešķir, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2007/2000.

Hecho en Luxemburgo, el doce de junio de dos mil seis.

V Luxemburku, dne dvanáctého června dva tisíce šest.

Udfærdiget i Luxembourg den tolvte juni to tusind og seks.

Geschehen zu Luxemburg am zwölften Juni zweitausendsechs.

Kahe tuhande kuuenda aasta juunikuu kaheteistkümnendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις δώδεκα Ιουνίου δύο χιλιάδες έξι.

Done at Luxembourg on the twelfth day of June in the year two thousand and six.

Fait à Lussemburgo, le douze juin deux mille six.

Fatto a Lussemburgo, addì dodici giugno duemilasei.

Luksemburgā, divtūkstoš sestă gada divpadsmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai šeštų metų birželio dvyliktą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer hatodik év június tizenkettedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fit-tnax jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u sitta.

Gedaan te Luxemburg, de twaalfde juni tweeduizend zes.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwunastego czerwca roku dwa tysiące szóstego.

Feito em Luxemburgo, em doze de Junho de dois mil e seis.

V Luxemburgu dňa dvanásteho júna dvetisícšesť.

V Luxembourgu, dvanajstega junija leta dva tisoč šest.

Tehty Luxemburgissa kahdentenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakuusi.

Som skedde i Luxemburg den tolfe juni tjugohundrasex.

Bërë në Luksemburg në datë dymbëdhjetë qershor të vitit dymijë e gjasthtë.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

signatory

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Za Českou republiku

signatory

På Kongeriget Danmarks vegne

signatory

Für die Bundesrepublik Deutschland

signatory

Eesti Vabariigi nimel

signatory

Για την Ελληνική Δημοκρατία

signatory

Por el Reino de España

signatory

Pour la Republique française

signatory

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

signatory

Per la Repubblica italiana

signatory

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

signatory

Latvijas Republikas vārdā

signatory

Lietuvos Respublikos vardu

signatory

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

signatory

A Magyar Köztársaság részéről

signatory

Għar-Repubblika ta' Malta

signatory

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

signatory

Für die Republik Österreich

signatory

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

signatory

Pela República Portuguesa

signatory

Za Republiko Slovenijo

signatory

Za Slovenskú republiku

signatory

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

signatory

För Konungariket Sverige

signatory

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

signatory

Por las Comunidades Europeas

Za Evropská společenství

For De Europæiske Fællesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Euroopa ühenduste nimel

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Eiropas Kopienu vārdā

Europos Bendrijų vardu

Az Európai Közösségek részéről

Għall-Komunitajiet Ewropej

Voor de Europese Gemeenschappen

W imieniu Wspólnot Europejskich

Pelas Comunidades Europeias

Za Európske spoločenstvá

Za Evropski skupnosti

Euroopan yhteisöjen puolesta

På Europeiska gemenskapernas vägnar

signatory

Për Republikën e Shqipërisë

signatory

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 22. UN 29. PANTU

Puses paziņo, ka, īstenojot 22. un 29. pantu, tās Stabilizācijas un asociācijas padomē izskatīs ietekmi preferenciāliem nolīgumiem, ko Albānija noslēgusi ar trešām valstīm (izņemot valstis, uz kurām attiecas ES Stabilizācijas un asociācijas process un citas blakusesošas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis). Šāda izskatīšana ļaus pielāgot Albānijas koncesijas Kopienai, ja Albānija nodrošina ievērojami labākas koncesijas šīm valstīm.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 41. PANTU

1. Kopiena paziņo par gatavību Stabilizācijas un asociācijas padomē izskatīt jautājumu par Albānijas dalību izcelsmes noteikumu diagonālajā kumulācijā, tiklīdz ir noteikti ekonomiskie un komerciālie, kā arī citi nosacījumi diagonālās kumulācijas piešķiršanai.

2. Ievērojot to, Albānija paziņo par gatavību izveidot brīvās tirdzniecības zonas sevišķi ar pārējām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas process.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 46. PANTU

Tiek saprasts, ka jēdziens “bērni” tiek definēts saskaņā ar attiecīgās uzņēmējvalsts tiesību aktiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 48. PANTU

Tiek saprasts, ka jēdziens “to ģimenes locekļi” tiek definēts saskaņā ar attiecīgās uzņēmējvalsts tiesību aktiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 61. PANTU

Puses vienojas, ka 61. pantā izstrādātie noteikumi netiek uztverti tā, lai kavētu proporcionālu un nediskriminējošu ierobežojumu uzlikšanu nekustamā īpašuma iegādei, pamatojoties uz vispārējām interesēm, kā arī lai citādi skartu Pušu noteikumus, kas regulē tiesības uz īpašumu, izņemot īpaši noteiktus gadījumus.

Tiek saprasts, ka Albānijas valstspiederīgajiem atļauts iegādāties nekustamos īpašumus Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem, ievērojot īpašus atļautus izņēmumus, kurus piemēro saskaņā ar piemērojamajiem Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 73. PANTU

Puses vienojas, ka šā nolīguma nolūkos intelektuālais, rūpnieciskais un tirdznieciskais īpašums ietver jo īpaši autortiesības, tostarp autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības saistībā ar datubāzēm, patentiem, rūpnieciskiem dizainparaugiem, preču un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tostarp cilmes vietas nosaukumiem, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.a pantā Parīzes konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas informācijas par zinātību aizsardzību.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 80. PANTU

Puses apzinās, cik lielu nozīmi Albānijas iedzīvotāji un valdība piešķir vīzu režīma liberalizācijas perspektīvai. Tomēr panākumi ir atkarīgi no tā, kā Albānija īsteno ievērojamas reformas tādās jomās kā tiesiskuma stiprināšana, organizētās noziedzības, korupcijas un nelegālās migrācijas apkarošana un administratīvās jaudas palielināšana attiecībā uz robežkontroli un dokumentu drošību.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 126. PANTU

1. Nolīguma interpretācijas un praktiskās īstenošanas nolūkos Puses vienojas, ka nolīguma 126. pantā minētie īpašas steidzamības gadījumi ir tādi gadījumi, kad viena no abām nolīguma Pusēm būtiski pārkāpj nolīgumu. Nolīguma būtisks pārkāpums ir:

— ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem nesankcionēta atteikšanās pildīt nolīguma saistības un

— nolīguma 2. pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

2. Puses vienojas, ka 126. pantā minētie “piemērotie pasākumi” ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ja kāda Puse veic pasākumus īpašas steidzamības gadījumā atbilstīgi 126. pantam, otra Puse var izmantot strīdu risināšanas procedūru.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR LEGĀLO MIGRĀCIJU, PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBU UN DARBA ŅĒMĒJU TIESĪBĀM

Uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, pagarināšanu vai nepiešķiršanu regulē katras dalībvalsts tiesību akti un divpusējie nolīgumi vai konvencijas, kas ir spēkā starp Albāniju un konkrēto dalībvalsti.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ANDORAS FIRSTISTI SAISTĪBĀ AR NOLĪGUMA 4. PROTOKOLU

1. Andoras Firstistes izcelsmes produktus, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, Albānija pieņem kā Kopienas izcelsmes produktus šā nolīguma nozīmē.

2. 4. protokolu piemēro mutatis mutandis, definējot minēto produktu izcelsmes statusu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR SANMARĪNO REPUBLIKU SAISTĪBĀ AR NOLĪGUMA 4. PROTOKOLU

1. Sanmarīno Republikas izcelsmes produktus Albānija pieņem kā Kopienas izcelsmes produktus šā nolīguma nozīmē.

2. 4. protokolu piemēro mutatis mutandis, definējot minēto produktu izcelsmes statusu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PROTOKOLU

1. Kopiena un Albānija ņem vērā to, ka smago kravas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2001. gada 1. janvāra ( 7 ). Kopienā ir spēkā šāds izplūdes gāzu emisijas un trokšņu līmenis:

Robežvērtības Eiropas vienmērīgas darbības cikla testā (ESC) un Eiropas slodzes reakcijas testā (ELR):

		Oglekļa oksīda masa	Ogļūdeņražu masa	Slāpekļa oksīdu masa	Makrodaļiņu masa	Dūmi
		(CO) g/kWh	(HC) g/kWh	(NOx) g/kWh	(PT) g/kWh	m-1
A rinda	Euro III	2,1	0,66	5,0	0,10 0,13 (a)	0,8
(a) Motoriem ar darba tilpumu, kas ir mazāks par 0,75 dm3 uz cilindru un nominālās jaudas apgriezienu skaitu vairāk nekā 3 000 min-1.

Robežvērtības Eiropas mainīgas darbības cikla testā (ETC):

		Oglekļa oksīda masa	Ogļūdeņražumasa	Metāna masa	Slāpekļa oksīdu masa	Makrodaļiņumasa
		(CO) g/kWh	(NMHC) g/kWh	(CH4) (b) g/kWh	(NOx) g/kWh	(PT) (c) g/kWh
A rinda	Euro III	5,45	0,78	1,6	5,0	0,16 0,21 (a)
(a) Motoriem ar darba tilpumu, kas ir mazāks par 0,75 dm3 uz cilindru un nominālās jaudas apgriezienu skaitu vairāk nekā 3 000 min-1. (b) Tikai motoriem, kuros izmanto dabasgāzi. (c) Nepiemēro gāzes motoriem.

2. Turpmāk Kopiena un Albānija pieliks pūles, lai samazinātu mehānisko transportlīdzekļu emisiju, izmantojot tehnikas attīstībai atbilstošu transportlīdzekļu emisijas kontroles tehnoloģiju un uzlabotas kvalitātes degvielu.

KOPIENAS DEKLARĀCIJA

Kopienas deklarācija par ārkārtas tirdzniecības pasākumiem, ko Kopiena piešķir, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2007/2000

Tā kā Kopiena, pamatojoties uz Padomes 2000. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas ( 8 ), piešķir ārkārtas tirdzniecības pasākumus valstīm, kuras piedalās ES Stabilizācijas un asociācijas procesā vai ir ar to saistītas, tostarp Albānijai, Kopiena paziņo:

— ka, piemērojot šā nolīguma 30. pantu, tos vienpusējos autonomos tirdzniecības pasākumus, kas ir labvēlīgāki, piemēro papildus līgumiskajām tirdzniecības koncesijām, kuras Kopiena piešķir ar šo nolīgumu, ciktāl piemēro grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2000,

— ka sevišķi produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, attiecībā uz kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, samazinājums attiecas arī uz īpašo muitas nodokli, atkāpjoties no attiecīgā noteikuma nolīguma 27. panta 1. punktā.

( 1 ) Nolīguma bulgāru un rumāņu valodas redakciju publicēs vēlāk Oficiālā Vēstneša īpašajā izdevumā.

( 2 ) Ja faktūrrēķina deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūrrēķina deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

( 3 ) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūrrēķina deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem ar izcelsmi Seūtā un Meliļā, eksportētājam deklarācijas dokumentā skaidri ir jānorāda uz tiem, izmantojot simbolu “CM”.

( 4 ) Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.

( 5 ) Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, atbrīvojums no tā nozīmē, ka arī parakstītāja vārds un uzvārds nav jāraksta.

( 6 ) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem.

( 8 ) OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.