a) aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču projektēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju, kā arī uz personālu un organizācijām, kas ir iesaistītas šādu ražojumu, daļu un ierīču projektēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē;

b) personālu un organizācijām, kas iesaistītas gaisa kuģa ekspluatācijā;

c) lidlauku projektēšanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kā arī uz tajā iesaistīto personālu un organizācijām un, neskarot Kopienas un valsts tiesību aktus par vides un zemes izmantošanas plānojumu, uz lidlauku apkārtnes aizsardzību;

d) lidlauka aprīkojuma projektēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām;

e) gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sistēmu un komponenšu projektēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām;

f)  ATM/ANS, kā arī uz iesaistīto personālu un organizācijām.

a) šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem ražojumiem, daļām, ierīcēm, personālam un organizācijām, ko izmanto militāros, muitas, policijas, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, krasta apsardzes vai tamlīdzīgos darbos vai dienestos. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka šādiem darbiem vai dienestiem pievērš pienācīgu uzmanību, ciktāl tas praktiski izdarāms, ievērojot šīs regulas mērķus;

b) šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem lidlaukiem vai to daļai, kā arī aprīkojumam, personālam un organizācijām, kurus kontrolē un ekspluatē bruņotie spēki;

c) tiem 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem ATM/ANS pakalpojumiem, tostarp sistēmām un komponentiem, personālam un organizācijām, kurus nodrošina vai dara pieejamus bruņotie spēki. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka šā punkta a) apakšpunktā minētos gaisa kuģus vajadzības gadījumā nošķir no citiem gaisa kuģiem.

a) nodrošināt vienādi augstu vides aizsardzības līmeni;

b) veicināt brīvu preču, personu un pakalpojumu apriti;

c) sekmēt normatīvo un sertificēšanas procesu rentabilitāti un nepieļaut dublēšanos valsts un Eiropas līmenī;

d) palīdzēt dalībvalstīm izpildīt saistības, kas izriet no Čikāgas konvencijas, nodrošinot pamatu tās noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai noteikumu īstenošanai un nodrošinot, ka tās noteikumus pienācīgi ņem vērā šajā regulā un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos;

e) izplatīt Kopienas uzskatus par civilās aviācijas lidojumu drošības standartiem un noteikumiem visā pasaulē, izveidojot attiecīgu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

f) nodrošināt vienādus noteikumus visiem iekšējā aviācijas tirgus dalībniekiem.

a) visu vajadzīgo tiesību aktu sagatavošana, pieņemšana un vienāda piemērošana;

b) sertifikātu, apliecību, apstiprinājumu vai citu ražojumiem piešķirto dokumentu atzīšana bez papildu prasībām saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas noteikumiem;

c) neatkarīgas Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) izveide;

d) visu vajadzīgo tiesību aktu vienāda īstenošana, ko attiecīgas kompetences jomā veic dalībvalstu aviācijas iestādes un Aģentūra.

a) “pastāvīga uzraudzība” ir uzdevumi, kas jāveic, lai pārliecinātos, ka nosacījumus, ar kādiem piešķirts sertifikāts, turpina izpildīt jebkurā tās derīguma laika brīdī, kā arī jebkuru drošības pasākumu veikšana;

b) “Čikāgas konvencija” ir Čikāgā 1944. gada 7. decembrī parakstītā Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un tās pielikumi;

c) “ražojums” ir gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris;

d) “daļas un ierīces” ir visi instrumenti, aprīkojums, mehānismi, daļas, aparāti, piederumi, programmatūra vai papildierīces, tostarp sakaru iekārtas, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, ekspluatējot vai kontrolējot gaisa kuģi lidojumā; tas ietver gaisa kuģa korpusa, dzinēja vai propellera daļas vai aprīkojumu, ko izmanto, lai vadītu gaisa kuģi no zemes;

da) “ATM/ANS komponenti” ir jebkādas sastāvdaļas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) ( 10 ), 2. panta 19. punktā;

e) “sertificēšana” ir atzīšana jebkurā veidā, ka ražojums, daļa vai ierīce, organizācija vai persona atbilst attiecīgajām prasībām, tostarp šai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, kā arī attiecīga sertifikāta izsniegšana, kas apliecina tādu atbilstību;

f) “kvalificēta vienība” ir struktūra, kam Aģentūra vai valsts aviācijas iestāde var uzticēt veikt konkrētu sertificēšanas uzdevumu, ko Aģentūra vai attiecīgas valsts aviācijas iestāde arī kontrolē un par ko tā atbild;

g) “sertifikāts” ir jebkurš apstiprinājums, apliecība vai cits dokuments, kas izdots sertificēšanas rezultātā;

h) “ekspluatants” ir ikviena juridiska vai fiziska persona, kas ekspluatē vai vēlas ekspluatēt vienu vai vairākus gaisa kuģus vai vienu vai vairākus lidlaukus;

i) “komercekspluatācija” ir gaisa kuģa jebkura ekspluatācija, saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību, kas ir sabiedrībai pieejama vai, ja šī ekspluatācija nav sabiedrībai pieejama – ko veic saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts starp ekspluatantu un klientu, ja ekspluatants nav klienta pārvaldībā;

j) “sarežģīts ar dzinēju darbināms gaisa kuģis” ir:

k) “lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas” ir jebkuras iekārtas, kas uz zemes simulē lidojuma apstākļus; tādas iekārtas ir lidojumu trenažieri, lidojuma trenažieru iekārtas, lidojumu un navigācijas procedūru trenažieri un vienkāršās instrumentālās lidojumu trenažieru iekārtas;

l) “kvalifikācijas atzīme” ir apliecībā norādīts atzinums, kurā izklāstītas tiesības, īpaši nosacījumi vai ierobežojumi, kas attiecas uz apliecību;

m) “lidlauks” ir noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija (ietverot jebkuras ēkas, ierīces vai iekārtas), vai nostiprināta, atklātā jūrā nostiprināta vai peldoša konstrukcija, kuru pilnībā vai daļēji izmanto, lai gaisa kuģis nolaistos, paceltos un pārvietotos uz zemes;

n) “lidlauka aprīkojums” ir visas iekārtas, aparāti, piederumi, programmatūra vai papildierīces, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, lai sekmētu gaisa kuģa ekspluatāciju lidlaukā;

o) “perons” ir noteikts laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai, pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, pasta un kravas iekraušanai, degvielas uzpildīšanai, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei;

p) “perona vadības dienests” ir uz perona nodrošināta apkalpošana gaisa kuģu un transportlīdzekļu darbības un kustības vadībai;

q) “ATM/ANS” ir gaisa satiksmes pārvaldības funkcijas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 10. punktā, aeronavigācijas pakalpojumi, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā, un pakalpojumi, kas ietver datu ieguvi un apstrādi un datu noformēšanu un nosūtīšanu vispārējās gaisa satiksmes dalībniekiem bīstamībkritiskas aeronavigācijas vajadzībām;

r) “ATM/ANS sistēma” ir jebkāda drošības aprīkojuma un sistēmu (atbilstīgi definīcijai Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 39. punktā) kombinācija;

s) “lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver informācijas un konsultāciju sniegšanu drošai un efektīvai lidojumu veikšanai.

a) konstruēti vai izgatavoti organizācijā, kam Aģentūra vai dalībvalsts nodrošina drošības uzraudzību;

b) reģistrēti dalībvalstī, ja vien to normatīvā drošības uzraudzība nav deleģēta trešai valstij un tos neizmanto Kopienas ekspluatants;

c) reģistrēti trešā valstī un ko izmanto ekspluatants, kura darbības uzraudzību nodrošina dalībvalsts, vai ko, ielidojot vai lidojot Kopienā, vai izlidojot no tās, izmanto ekspluatants, kurš veic uzņēmējdarbību vai dzīvo Kopienā; vai

d) reģistrēti trešā valstī vai dalībvalstī, kas deleģējusi normatīvo drošības uzraudzību trešai valstij, un kurus trešās valsts ekspluatants izmanto, ielidojot vai lidojot Kopienā, vai izlidojot no tās;

a) kuros ir izbūvēti 800 metru gari vai garāki skrejceļi; vai

b) kuri apkalpo tikai helikopterus,

— apkalpo ne vairāk kā 10 000 pasažieru gadā, un

— kurā veic ne vairāk kā 850 ar kravu saistītu pārvietošanas darbību gadā.

a) Ražojumiem ir tipa sertifikāts. Tipa sertifikātu, minētā tipa sertifikāta grozījumu apliecinājumu, tostarp papildu tipa sertifikātu izsniedz, ja pretendents ir pierādījis, ka ražojums atbilst tipa sertificēšanas pamatam, kā noteikts 20. pantā un kas izveidots, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām pamatprasībām, un ja tam nav pazīmju vai tehnisku raksturojumu, kuru dēļ ražojuma ekspluatācija kļūst nedroša. Tipa sertifikāts attiecas uz ražojumu, ietverot visas daļas un ierīces, kas tur uzstādītas.

b) šā panta 5. punktā minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība par daļu un ierīču sertificēšanu. Daļām un ierīcēm sertifikātus izdod tad, ja pretendents ir pierādījis, ka šīs daļas un ierīces atbilst sīki izstrādātām lidojumderīguma specifikācijām, kas sagatavotas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām pamatprasībām;

c) gaisa kuģi ekspluatē tikai tad, ja tam ir derīgs lidojumderīguma sertifikāts. Sertifikātu izdod, ja pretendents ir pierādījis, ka gaisa kuģis atbilst konstrukcijas tipam, kas apstiprināts gaisa kuģa tipa sertifikātā, un ka attiecīgie dokumenti, pārbaudes un testi apliecina, ka gaisa kuģis ir ekspluatācijai drošā stāvoklī. Šis lidojumderīguma sertifikāts ir spēkā tikmēr, kamēr tas nav pārtraukts, anulēts vai izbeigts, un tikmēr, kamēr gaisa kuģim veic tehnisko apkopi atbilstīgi pamatprasībām attiecībā uz pastāvīgu lidojumderīgumu, kā izklāstīts I pielikuma 1.d punktā, un atbilstīgi pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5. punktu;

d) Organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi, pierāda spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Ja nav pieņemts citādi, šīs spējas un līdzekļus atzīst, izsniedzot organizācijas apstiprinājumu. Tiesības, kas piešķirtas apstiprinātai organizācijai, un apstiprinājuma darbības jomu precizē apstiprinājuma noteikumos.

e) Organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un ierīču konstrukciju un izgatavošanu, pierāda spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Ja nav pieņemts citādi, šīs spējas un līdzekļus atzīst, izsniedzot organizācijas apstiprinājumu. Tiesības, kas piešķirtas apstiprinātai organizācijai, un apstiprinājuma darbības jomu precizē apstiprinājuma noteikumos.

f) Var prasīt, lai personālam, kas atbild par ražojuma, daļas vai ierīces izlaišanu pēc tehniskās apkopes, būtu attiecīgs sertifikāts (“personāla sertifikāts”).

g) Tehniskās apkopes mācību organizāciju spējas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām attiecībā uz f) apakšpunktā minēto sertifikātu izsniegšanu, var atzīt, izsniedzot apstiprinājumu.

a) lidojumu atļauju var izdot, ja ir pierādīts, ka gaisa kuģis var droši veikt lidojumu parastos apstākļos. To izsniedz ar attiecīgiem ierobežojumiem, jo īpaši, lai aizsargātu trešo personu drošību;

b) ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu var izdot gaisa kuģim, kam tipa sertifikāts nav izdots saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu. Tādā gadījumā pierāda, ka gaisa kuģis atbilst īpašām lidojumderīguma specifikācijām, un atkāpes no pamatprasībām, kas minētas 1. punktā, tomēr nodrošina pietiekamu drošību attiecībā uz izmantošanas mērķi. Gaisa kuģus, kas atbilst tādu ierobežotu sertifikātu saņemšanas kritērijiem, un tādu gaisa kuģu izmantošanas ierobežojumus nosaka saskaņā ar pasākumiem, kas minēti 5. punktā;

c) ja ierobežotam lidojumderīguma sertifikātam atbilstīgu viena un tā paša tipa gaisa kuģu skaits to pieļauj, var izdot ierobežotu tipa sertifikātu, un tad izveido attiecīgu tipa sertificēšanas bāzi.

a) nosacījumus, kā izveido un dara pretendentam zināmu tipa sertificēšanas pamatu, ko piemēro ražojumam;

b) nosacījumus, ar kādiem izstrādā un dara pretendentam zināmas sīki izstrādātas lidojumderīguma specifikācijas, ko piemēro daļām un ierīcēm;

c) nosacījumus, kā izstrādā un dara pretendentam zināmas konkrētas lidojumderīguma specifikācijas, ko piemēro gaisa kuģiem, kuri atbilst ierobežota lidojumderīguma sertifikāta saņemšanas kritērijiem;

d) nosacījumus, kā publicē un izplata obligātu informāciju, lai nodrošinātu ražojumu pastāvīgu lidojumderīgumu;

e) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc un anulē tipa sertifikātus, ierobežotus tipa sertifikātus, tipa sertifikātu grozījumu apstiprinājumus, individuālus lidojumderīguma sertifikātus, ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus, lidojumu atļaujas un sertifikātus ražojumiem, daļām vai ierīcēm, tostarp:

f) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc vai anulē organizāciju apstiprinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, kā arī apstākļus, kādos tādi apstiprinājumi nav jāprasa;

g) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc vai anulē personāla sertifikātus, kas vajadzīgas saskaņā ar 2. punkta f) apakšpunktu;

h) sertifikātu turētāju pienākumus;

i) kā pierādīt atbilstību pamatprasībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem gaisa kuģiem, uz ko neattiecas 2. vai 4. punkts;

j) kā pierādīt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu atbilstību pamatprasībām.

a) atbilstu jaunākajiem sasniegumiem un paraugpraksei lidojumderīguma jomā;

b) ņemtu vērā visā pasaulē gūtu pieredzi gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību;

c) ļautu tūlīt reaģēt uz konstatētiem negadījumu un nopietnu starpgadījumu cēloņiem;

d) attiecībā uz 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem tie nenoteiktu prasības, kas ir pretrunā dalībvalstu saistībām Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (“ICAO”).

a) dažādās pilotu apliecību kvalifikācijas atzīmes un medicīnas apliecības, kas atbilst dažādu veidu darbībām;

b) nosacījumus, kā izsniedz, uztur spēkā, groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē apliecības, apliecību kvalifikācijas atzīmes, medicīnas izziņas, 2., 3., 4. un 5. punktā minētos apstiprinājumus un sertifikātus, kā arī apstākļus, kādos šādi sertifikāti un apstiprinājumi nav jāpieprasa;

c) apliecību, apliecību kvalifikāciju atzīmju, medicīnas izziņu, 2., 3., 4. un 5. punktā minēto apstiprinājumu un sertifikātu turētāju tiesības un pienākumus;

d) nosacījumus, kā pārvērš spēkā esošas attiecīgas valsts pilotu apliecības un attiecīgas valsts aviācijas inženieru apliecības pilotu apliecībās, kā arī nosacījumus, kā pārvērš attiecīgas valsts medicīnas izziņas vispārēji atzītās medicīnas izziņās;

e) neskarot saskaņā ar 12. pantu noslēgtus divpusējus nolīgumus – nosacījumus, kā atzīst trešo valstu izdotas apliecības;

f) kā II pielikuma a) punkta ii) apakšpunktā, d) punktā un f) punktā minēto gaisa kuģu, ja tos izmanto gaisa komercpārvadājumos, piloti atbilst attiecīgām III pielikumā paredzētām pamatprasībām.

a) nosacījumus, ar kādiem ekspluatē gaisa kuģi saskaņā ar IV pielikumā un, attiecīgā gadījumā, Vb pielikumā paredzētajām pamatprasībām;

b) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē 2. punktā minētās apliecības, kā arī apstākļus, kādos sertifikātu aizstāj ar deklarāciju par ekspluatanta spējām un līdzekļiem veikt ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistītus pienākumus;

c) sertifikātu turētāju tiesības un pienākumus;

d) nosacījumus un procedūras 3. punktā minēto ekspluatantu deklarācijai un šo ekspluatantu uzraudzībai, kā arī apstākļus, kādos deklarāciju aizstāj ar pierādījumu par spējām un līdzekļiem veikt pienākumus, kas saistīti ar ekspluatanta tiesībām, kuras atzītas, izsniedzot apliecību;

e) nosacījumi, saskaņā ar kuriem izsniedz, saglabā, groza, ierobežo, aptur vai anulē 4. punktā minēto apkalpes locekļa apliecību;

f) apstākļus, kādos drošības interesēs ekspluatāciju aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus;

g) kā II pielikuma a) punkta ii) apakšpunktā, d) punktā un h) punktā minēto gaisa kuģu, ja tos izmanto gaisa komercpārvadājumos, ekspluatācija atbilst attiecīgām IV pielikumā un, attiecīgā gadījumā, Vb pielikumā paredzētajām pamatprasībām.

— atspoguļo jaunākos sasniegumus un paraugpraksi lidojumderīguma jomā,

— definē dažādu gaisa kuģu tipu ekspluatāciju un pieļauj attiecīgu tādu prasību un atbilstības pierādījumu piemērošanu, kas ir samērīgi ar darbību sarežģītību un ar riskiem, kuri ar tām ir saistīti,

— ņem vērā visā pasaulē gūtu pieredzi gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību,

— attiecībā uz gaisa komercpārvadājumiem, un neskarot iepriekšējo ievilkumu, attiecīgos noteikumus vispirms izstrādā, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikumā minētajām kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām,

— pamatojas uz riska novērtējumu un ir samērīgi ar ekspluatācijas apjomu un darbības jomu,

— ļauj tūlīt reaģēt uz konstatētiem aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu cēloņiem,

— attiecībā uz 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem neparedz prasības, kas ir pretrunā dalībvalstu ICAO saistībām,

— ņem vērā ar ATM/ANS saistītos drošības aspektus,

a) katram lidlaukam ir vajadzīgs sertifikāts. Sertifikātu un minētā sertifikāta grozījumu apliecinājumu izdod, ja pretendents ir pierādījis, ka lidlauks atbilst lidlauka sertificēšanas pamatam, kā noteikts b) apakšpunktā, un ka lidlaukam nav pazīmju vai tehnisku raksturlielumu, kuru dēļ tas būtu ekspluatācijai nedrošs. Sertifikāts attiecas uz lidlauku, tā darbību un aprīkojumu, kas saistīts ar drošību;

b) lidlauka sertificēšanas pamatu veido:

c) šā panta 5. punktā minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība par lidlauka drošībai būtiska aprīkojuma sertificēšanu. Šādam aprīkojumam sertifikātu izdod tad, ja pretendents ir pierādījis, ka aprīkojums atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas sagatavotas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām pamatprasībām;

d) organizācijas, kas atbild par lidlauku ekspluatāciju, pierāda spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Šīs spējas un līdzekļus atzīst, izsniedzot apliecību, kas minēta a) apakšpunktā. To var arī atzīt, izsniedzot atsevišķu sertifikātu, ja tā lemj dalībvalsts, kuras teritorijā lidlauks atrodas. Tiesības, kas piešķirtas sertificētai organizācijai, un sertifikāta darbības jomu, tostarp lidlauku sarakstu, kuros tā var veikt darbību, norāda sertifikātā;

e) atkāpjoties no d) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lidlauka perona vadības dienesti var deklarēt spējas un līdzekļus veikt pienākumus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem.

a) nosacījumus, kā izveido un dara pretendentam zināmu sertificēšanas pamatu, ko piemēro lidlaukam;

b) nosacījumus, kā izveido un dara pretendentam zināmu sertificēšanas pamatu, ko piemēro lidlauka aprīkojumam;

c) nosacījumus, ar kādiem izdod, uztur spēkā, groza, pārtrauc un anulē lidlauku un lidlauka aprīkojuma sertifikātus, tostarp nosaka ekspluatācijas ierobežojumus saistībā ar lidlauka īpašo konstrukciju;

d) nosacījumus, ar kādiem lidlauku ekspluatē atbilstīgi Va pielikumā un, attiecīgā gadījumā, Vb pielikumā paredzētajām pamatprasībām;

e) nosacījumus 2. punkta d) apakšpunktā minēto sertifikātu izdošanai, uzturēšanai spēkā, grozīšanai, pārtraukšanai vai anulēšanai;

f) sertifikātu turētāju pienākumus;

g) nosacījumus par dalībvalstu izsniegto lidlauku sertifikātu pieņemšanu un pārvēršanu, tostarp pasākumus, kurus attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz atkāpēm no Čikāgas konvencijas 14. pielikuma, jau ir atļāvusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

h) nosacījumus lēmumam nesniegt atbrīvojumus, kas minēti 4. panta 3.b punktā, tostarp kritērijus kravas lidlaukiem, paziņošanai par atbrīvotajiem lidlaukiem un piešķirto atbrīvojumu pārskatīšanai;

i) apstākļus, kādos drošības interesēs ekspluatāciju aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus;

j) nosacījumus un procedūras 2. punkta e) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniedzēju deklarācijai un šo pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai.

a) atbilst jaunākajiem sasniegumiem un paraugpraksei lidlauku jomā, un tajos ņemti vērā ICAO attiecīgie standarti un ieteicamā prakse;

b) ir samērīgi ar lidlauka lielumu, satiksmi, kategoriju un sarežģītību, un ekspluatācijas veidu, kā arī apjomu;

c) ņem vērā visā pasaulē gūtu pieredzi lidlauku ekspluatācijā, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību;

d) ļauj nekavējoties reaģēt, konstatējot nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu iemeslus;

e) nodrošina vajadzīgo individuālās atbilstības elastīgumu.

a) nosacījumus, ar kādiem sniedz ATM/ANS pakalpojumus atbilstīgi Vb pielikumā un, vajadzības gadījumā, Va pielikumā paredzētajām pamatprasībām;

b) nosacījumus, kā izveido un dara pieteikuma iesniedzējam zināmas sīki izstrādātas specifikācijas, ko piemēro ATM/ANS sistēmām un komponentiem;

c) nosacījumus 2. un 4. punktā minēto sertifikātu izdošanai, uzturēšanai spēkā, grozīšanai, pārtraukšanai vai anulēšanai;

d) sertifikātu turētāju pienākumus;

e) nosacījumus un procedūras 3. punktā minēto pakalpojumu sniedzēju deklarācijai un šo pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai;

f) apstākļus, kādos drošības interesēs darbības aizliedz, ierobežo vai uz tām attiecina konkrētus nosacījumus.

a) atspoguļo jaunākos sasniegumus un paraugpraksi ATM/ANS jomā;

b) ir samērīgi ar sniegto pakalpojumu veidu un sarežģītību;

c) ņem vērā visā pasaulē gūtu pieredzi ATM/ANS jomā, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību;

d) tiek izstrādāti, cik vien faktiski iespējams, izmantojot attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 549/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) ( 13 ), Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) ( 14 ), un tie paredz pārejas mehānismus, lai nodrošinātu, ka joprojām ir spēkā sertifikāti, kas jau piešķirti saskaņā ar minētajām regulām; sākotnēji pasākumos ietver šo regulu noteikumus par drošību un, attiecīgā gadījumā, ja tiek veikti turpmāki grozījumi, ņem vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus;

e) ļauj nekavējoties reaģēt, konstatējot nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu iemeslus.

a) dažādas kvalifikācijas atzīmes un apstiprinājumus gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecībām;

b) nosacījumus, ar kādiem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē apliecības, apliecību kvalifikācijas atzīmes, apliecību apstiprinājumus, medicīnas izziņas, apstiprinājumus un sertifikātus, kā arī apstākļus, kādos šādi sertifikāti un apstiprinājumi nav jāpieprasa, tajā pašā laikā paredzot pārejas mehānismus, lai nodrošinātu apstiprinājumu un jau izsniegto sertifikātu nepārtrauktību;

c) apliecību, apliecību kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu, medicīnisko izziņu, apstiprinājumu un sertifikātu turētāju tiesības un pienākumus;

d) nosacījumus gaisa satiksmes vadības dispečeru licenču pieņemšanai un pārvēršanai, kā arī noteikumus valsts medicīnas izziņu pieņemšanai un pārvēršanai vispārēji atzītās medicīnas izziņās.

a) kā 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem vai apkalpes locekļiem, kam nav standarta ICAO apstiprināta lidojumderīguma sertifikāta vai apliecības, var atļaut ielidot vai lidot Kopienā, vai izlidot no tās;

b) nosacījumus, kā ekspluatē gaisa kuģi atbilstīgi 1. punktam;

c) nosacījumus, kā izsniedz, uztur spēkā, groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē 2. punktā minēto ekspluatantu atļauju, ņemot vērā reģistrācijas valsts vai ekspluatācijas valsts izdotus sertifikātus, neskarot Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un tās īstenošanas noteikumus;

d) atļauju turētāju tiesības un pienākumus;

e) nosacījumus un procedūras 3. punktā minēto ekspluatantu deklarācijai un šo ekspluatantu uzraudzībai;

f) apstākļus, kādos drošības interesēs ekspluatāciju aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

a) attiecīgi izmantotu ICAO ieteiktus paņēmienus un norāžu dokumentus;

b) neviena prasība nepārsniegtu prasības, kas izvirzītas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem un tādu gaisa kuģu ekspluatantiem;

c) vajadzības gadījumā izmantotu pasākumus, kas izdoti saskaņā ar 5. panta 5. punktu un 8. panta 5. punktu;

d) atļauju saņemšanas process visos gadījumos būtu vienkāršs, samērīgs, rentabls un efektīvs, pieļaujot tādu prasību un atbilstības pierādījumu piemērošanu, kas ir samērīgi ar ekspluatācijas sarežģītību un ar risku, kurš ar to saistīts. Šajā procesā jo īpaši ņem vērā:

e) ņemtu vērā ar ATM/ANS saistītos drošības aspektus.

a) nosacījumus, kā vāc informāciju, apmainās ar to un to izplata;

b) nosacījumus, kā veic peronpārbaudes, tostarp sistemātiskas peronpārbaudes;

c) nosacījumus, lai aizliegtu izlidot tādiem gaisa kuģiem, kas neatbilst šīs regulas prasībām vai īstenošanas noteikumiem.

a) Ja Kopiena nav noslēgusi nolīgumu, dalībvalsts vai Aģentūra var izdot sertifikātus, pamatojoties uz trešās valsts kompetento iestāžu izdotiem sertifikātiem, piemērojot nolīgumu, ko pirms attiecīgo šīs regulas noteikumu stāšanās spēkā noslēgusi minētā dalībvalsts ar attiecīgo trešo valsti un par ko ir informēta Komisija un pārējās dalībvalstis. Aģentūra var tādus sertifikātus izdot arī jebkuras dalībvalsts vārdā, piemērojot nolīgumu, ko viena dalībvalsts noslēgusi ar attiecīgo trešo valsti.

b) Ja Komisija uzskata, ka:

tā saskaņā ar 65. panta 2. punktā paredzēto kārtību var prasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu nolīgumu, pārtrauktu tā piemērošanu vai denonsētu to atbilstīgi Līguma 307. pantam.

c) Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk denonsētu nolīgumus pēc tam, kad stājas spēkā nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti – attiecībā uz jomām, uz kurām attiecas šis pēdējais minētais nolīgums.

a) Aģentūra izvērtē, vai drošības problēmu var atrisināt saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar 18. panta d) punktu. Tādā gadījumā tā vienā mēnesī no dienas, kad to informē saskaņā ar 1. punktu, pieņem attiecīgos lēmumus.

b) Ja Aģentūra secina, ka drošības problēmu nevar atrisināt saskaņā ar a) apakšpunktu, tā minētajā apakšpunktā norādītajā laikposmā sniedz ieteikumu saskaņā ar 18. panta b) punktu, vai regula vai tās īstenošanas noteikumi būtu jāgroza un vai paziņotie pasākumi būtu jāatceļ vai jāuztur spēkā.

a) sniegt personām un organizācijām informāciju, kas tām vajadzīga, lai uzlabotu aviācijas drošību;

b) izplatīt tikai tādu informāciju, kas patiešām vajadzīga lietotājiem, lai tādējādi nodrošinātu attiecīgu tādas informācijas konfidencialitāti.

a) uzņemas visus uzdevumus un sagatavo atzinumus visos jautājumos, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkts;

b) palīdz Komisijai, sagatavojot pasākumus, kas veicami, lai īstenotu šo regulu. Ja tie ietver tehniskus noteikumus, un jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz konstrukcijas, uzbūves un ekspluatācijas aspektiem, Komisija nevar mainīt to saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar Aģentūru. Aģentūra sniedz Komisijai arī vajadzīgo tehnisko, zinātnisko un administratīvu atbalstu, lai tā varētu veikt savus uzdevumus;

c) veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula vai citi Kopienas tiesību akti;

d) veic pārbaudes un izmeklēšanas, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus uzdevumus;

e) savas kompetences jomās dalībvalstu vārdā izpilda funkcijas un uzdevumus, kas tām uzticēti attiecīgās starptautiskās konvencijās, jo īpaši Čikāgas konvencijā.

a) sniedz atzinumus, ko adresē Komisijai;

b) sniedz Komisijai adresētus ieteikumus 14. panta piemērošanai;

c) izdod sertificēšanas specifikācijas un pieļaujamos līdzekļus atbilstības panākšanai, kā arī jebkuras norādes par šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu;

d) pieņem attiecīgus lēmumus par 20., 21., 22., 22.a, 22.b, 23., 54. un 55. panta piemērošanu, tostarp par atbrīvojumu piešķiršanu attiecīgās iestādes izdoto sertifikātu turētājiem no šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu pamatprasībām neparedzētu steidzamu ekspluatācijas apstākļu vai laikā ierobežotu ekspluatācijas vajadzību gadījumā ar noteikumu, ka nemazinās drošība, ka atbrīvojumus piešķir ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem, ka par tiem ziņo Komisijai un ka šie atbrīvojumi netiek atjaunoti;

e) sagatavo pārskatus pēc standartizācijas pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 24. panta 1. punktu un 54. pantu.

a) sertificēšanas specifikācijas un pieļaujamos līdzekļus atbilstības panākšanai; un

b) norādes,

a) izstrādā un paziņo tipa sertificēšanas bāzi visiem produktiem, kam lūdz tipa sertificēšanu vai tipa sertifikātu grozījumus. Minēto tipa sertificēšanas bāzi veido attiecīgie lidojumderīguma noteikumi, atzīti līdzvērtīgas drošības noteikumi un īpašās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas, kas vajadzīgas, ja konkrēta ražojuma konstrukcijas pazīmes vai tā ekspluatācijas pieredze apstiprina, ka kāds lidojumderīguma noteikumu nosacījums nav pietiekams vai nav piemērojams, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām;

b) sagatavo un paziņo konkrētās lidojumderīguma specifikācijas visiem ražojumiem, kam lūdz ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu;

c) sagatavo un paziņo sīki izstrādātas lidojumderīguma specifikācijas visām daļām vai ierīcēm, kam prasīts sertifikāts;

d) sagatavo un paziņo attiecīgās vides aizsardzības prasības visiem ražojumiem, kam vajadzīga sertificēšana par atbilstību vides aizsardzības prasībām saskaņā ar 6. pantu;

e) pati vai ar attiecīgas valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību veic izmeklēšanas, kas saistītas ar ražojumu, daļu vai ierīču sertificēšanu;

f) izsniedz attiecīgus tipa sertifikātus vai ar tiem saistītus grozījumus;

g) izsniedz sertifikātus daļām un ierīcēm;

h) izsniedz attiecīgus sertifikātus par atbilstību vides aizsardzības prasībām;

i) groza, pārtrauc vai anulē attiecīgo sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem to izsniedza, vai ja juridiskā vai fiziskā persona, kam ir sertifikāts, nepilda pienākumus, kuri tai uzlikti ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem;

j) nodrošina pastāvīgās lidojumderīguma funkcijas, kas saistītas ar ražojumiem, daļām un ierīcēm, kas ir tās uzraudzībā, tostarp bez nepamatotas kavēšanās sāk risināt drošības problēmas un sniedz un izplata attiecīgo obligāto informāciju;

k) gaisa kuģim, kam izdos lidošanas atļauju, nosaka lidojumderīguma standartus un procedūras, lai izpildītu 5. panta 4. punkta a) apakšpunkta prasības;

l) Aģentūras pārvaldībā veiktas sertificēšanas vajadzībām izsniedz lidojumu atļaujas gaisa kuģiem, saskaņojot ar dalībvalsti, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts vai tiks reģistrēts.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību veic to organizāciju pārbaudes un revīzijas, kuras tā sertificē;

b) izsniedz vai atjauno sertifikātus:

c) groza, pārtrauc vai anulē attiecīgas organizācijas sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem to izsniedza, vai ja attiecīgā organizācija nepilda šajā regulā vai tās īstenošanas noteikumos tai uzliktos pienākumus.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību veic izmeklēšanas un revīzijas attiecībā uz organizācijām, kuras tā sertificē, un, vajadzības gadījumā, attiecībā uz šo iestāžu darbiniekiem;

b) izsniedz vai atjauno sertifikātus pilotu mācību organizācijām un aviācijas medicīnas centriem, kas ir ārpus dalībvalstu teritorijas, un, vajadzības gadījumā, to darbiniekiem;

c) groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē attiecīgo sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā bija to izsniegusi, vai ja juridiskā vai fiziskā persona, kam ir sertifikāts, nepilda pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību veic to trenažieru tehniskās inspekcijas, kam tā izsniedz sertifikātu;

b) izsniedz un atjauno sertifikātus:

c) groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē attiecīgo sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tas izdots, vai ja juridiskā vai fiziskā persona, kam ir sertifikāts, nepilda pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

a) Aģentūra izdod attiecīgas sertificēšanas specifikācijas, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un, vajadzības gadījumā, attiecīgus īstenošanas noteikumus. Īstenošanas noteikumos sākotnēji iekļauj visus Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikuma Q apakšsadaļas svarīgākos noteikumus, ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas atzinumus;

b) dalībvalsts var apstiprināt individuālas lidojuma laika specifikācijas shēmas, kas atšķiras no a) apakšpunktā minētajām sertificēšanas specifikācijām. Šajā gadījumā dalībvalsts nekavējoties dara zināmu Aģentūrai, Komisijai un pārējām dalībvalstīm, ka tā gatavojas apstiprināt šādu individuālu shēmu;

c) pēc paziņojuma saņemšanas Aģentūra mēneša laikā novērtē individuālo shēmu, pamatojoties uz zinātnisku un medicīnisku izvērtējumu. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts var apstiprināt minēto shēmu, ja vien Aģentūra pēc shēmas apspriešanas ar šo dalībvalsti nav ierosinājusi tajā grozījumus. Ja dalībvalsts piekrīt šiem grozījumiem, tā var veikt atbilstīgo apstiprinājumu;

d) neparedzētu neatliekamu ekspluatācijas apstākļu gadījumā vai arī ja ekspluatācijas vajadzības ir uz noteiktu laiku un neatkārtojas, sertifikācijas specifikācijām var piemērot atkāpes līdz brīdim, kad Aģentūra pauž savu viedokli;

e) ja dalībvalsts nepiekrīt Aģentūras secinājumiem par individuālo shēmu, tā šo lietu nodod Komisijai, lai tā saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto kārtību nolemj, vai attiecīgā shēma atbilst šajā regulā paredzētajiem drošības mērķiem;

f) to individuālo shēmu saturu, kuras Aģentūrai ir pieņemamas vai par kurām Komisija ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu atbilstīgi e) apakšpunktam, publicē.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu vienību starpniecību veic to organizāciju pārbaudes un revīzijas, kuras tā sertificē;

b) izdod un atjauno sertifikātus organizācijām, kas atrodas ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Līguma noteikumi, un kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu tās teritorijas gaisa telpā, uz kuru Līgums attiecas;

c) izdod un atjauno tādu organizāciju sertifikātus, kuras sniedz pakalpojumus Eiropas mērogā;

d) groza, pārtrauc vai anulē attiecīgo sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tas izsniegts, vai ja sertifikāta turētājs nepilda šajā regulā vai tās īstenošanas noteikumos tam uzliktos pienākumus.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu vienību starpniecību veic izmeklēšanas un revīzijas attiecībā uz organizācijām, kuras tā sertificē, un, attiecīgā gadījumā, attiecībā uz šo iestāžu personālu;

b) izsniedz vai atjauno sertifikātus gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību organizācijām, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, un, ja vajadzīgs, to personālam;

c) groza, pārtrauc vai anulē attiecīgo sertifikātu, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tas izsniegts, vai ja juridiskā vai fiziskā persona, kam ir sertifikāts, nepilda šajā regulā vai tās īstenošanas noteikumos tai uzliktos pienākumus.

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu vai kvalificētu vienību starpniecību veic izmeklēšanas un revīzijas;

b) izsniedz un atjauno 9. panta 2. punktā minētās atļaujas, ja vien dalībvalsts neveic šo ekspluatantu ekspluatācijas valsts funkcijas un uzdevumus;

c) groza, ierobežo, pārtrauc vai anulē attiecīgo atļauju, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā bija to izsniegusi, vai ja attiecīgā organizācija nepilda pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

a) saņem 9. panta 3. punktā minētās deklarācijas; un

b) pati vai ar attiecīgu valstu aviācijas iestāžu vai kvalificētu iestāžu starpniecību veic to ekspluatantu uzraudzību, no kuriem tā ir saņēmusi deklarāciju.

a) uzlikt naudas sodu personām un uzņēmumiem, kam Aģentūra izsniegusi sertifikātu, ja ir tīši vai netīši pārkāpti šīs regulas noteikumi vai īstenošanas noteikumi;

b) uzlikt periodiskus kavējuma maksājumus personām vai uzņēmumiem, kam Aģentūra izsniegusi sertifikātu, un aprēķināt tos no lēmumā noteiktās dienas, lai piespiestu šīs personas vai uzņēmumus nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem un tās īstenošanas noteikumiem.

a) sīki izstrādātus kritērijus naudas soda vai arī periodisko kavējuma maksājumu apmēra noteikšanai; un

b) procedūras attiecībā uz izmeklēšanu, saistītajiem pasākumiem un ziņojumu iesniegšanu, kā arī noteikumus par lēmumu pieņemšanas procedūru, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi dokumentiem, juridisko pārstāvību, konfidencialitāti un pagaidu noteikumiem, kā arī par naudas sodu un periodisko kavējuma maksājumu apjoma noteikšanu un iekasēšanu.

a) pārskatu par drošību, kas minēts 15. panta 4. punktā;

b) atzinumus, kas adresēti Komisijai, ievērojot 19. panta 1. punktu;

c) gada pārskata ziņojumu un darba programmu, kas minēta attiecīgi 33. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā.

a) saskaņā ar 39. pantu ieceļ izpilddirektoru un, pēc izpilddirektora priekšlikuma, direktorus;

b) pieņem gada pārskata ziņojumu par Aģentūras darbībām un vēlākais līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm; rīkojoties aģentūras vārdā, tā ik gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcijai”) jebkādu informāciju attiecībā uz izvērtēšanas procedūru rezultātu, jo īpaši informāciju par ietekmi vai sekām, kādas ir izmaiņām aģentūras uzdevumos.

c) katru gadu līdz ►M2  30. novembrim ◄ , un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm; šo darba programmu pieņem, neskarot gadskārtējo Kopienas budžeta procedūru un Kopienas likumdošanas programmu attiecīgajās aviācijas drošības jomās; Komisijas atzinumu pievieno darba programmai;

d) vienojoties ar Komisiju, pieņem pamatnostādnes par sertificēšanas uzdevumu uzticēšanu attiecīgu valstu aviācijas iestādēm un kvalificētām vienībām;

e) nosaka izpilddirektora lēmumu pieņemšanas kārtību, kā minēts 52. un 53. pantā;

f) izpilda savas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 59., 60. un 63. pantu;

g) ieceļ amatā Apelācijas padomes locekļus saskaņā ar 41. pantu;

h) izmanto disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, ar izpilddirektora piekrišanu, attiecībā uz direktoriem;

i) sniedz atzinumu par pasākumiem attiecībā uz maksu un atlīdzību, kā minēts 64. panta 1. punktā;

j) izstrādā savu reglamentu;

k) pieņem lēmumu par valodu lietojumu Aģentūrā;

l) attiecīgos gadījumos papildina 32. panta 1. punktā minēto dokumentu sarakstu;

m) izveido Aģentūras organizatorisko struktūru un pieņem Aģentūras personāla politiku.

a) apstiprināt Aģentūras pasākumus, kā noteikts 18. pantā, šajā regulā, tās īstenošanas noteikumos un jebkuros attiecīgos tiesību aktos noteiktajās robežās;

b) lemt par inspekcijām un izmeklēšanām, kā paredzēts 54. un 55. pantā;

c) uzticēt sertificēšanas uzdevumus attiecīgu valstu aviācijas iestādēm vai kvalificētām vienībām saskaņā ar valdes pamatnostādnēm;

d) uzņemties visas starptautiskās funkcijas un tehnisku sadarbību ar trešām valstīm, ievērojot 27. pantu;

e) veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņemt iekšējus administratīvus norādījumus un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

f) katru gadu sagatavot vispārējā darba pārskata projektu un iesniegt to valdei;

g) attiecībā uz Aģentūras personālu izmantot 29. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras;

h) sagatavot Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 59. pantu un izpildīt budžetu saskaņā ar 60. pantu;

i) deleģēt pilnvaras citiem Aģentūras personāla locekļiem, ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto kārtību;

j) ar valdes piekrišanu pieņemt lēmumus par vietējo biroju izveidošanu dalībvalstīs saskaņā ar 28. panta 3. punktu;

k) sagatavot un īstenot gada darba programmu;

l) atbildēt uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no Komisijas.

a) balstās uz īpašajām zināšanām, kas pieejamas dalībvalstu aviācijas pārvaldes iestādēs;

b) ja vajadzīgs, iesaista piemērotus ekspertus no attiecīgām ieinteresētajām personām;

c) nodrošina, lai Aģentūra publicētu dokumentus un plaši apspriestos ar ieinteresētajām personām saskaņā ar grafiku un procedūru, kurā iekļauts pienākums Aģentūrai apspriežu procesā atbildēt rakstiski.

a) nodrošina to, ka uzklausa fiziskas vai juridiskas personas, kam lēmums adresēts, un jebkuru citu personu, kuru tas skar tieši vai personīgi;

b) nodrošina lēmuma paziņošanu fiziskām vai juridiskām personām un tā publicēšanu;

c) nodrošina, lai fiziskā vai juridiskā persona, kam lēmums adresēts, un visas citas tiesas procesos iesaistītās personas būtu informētas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami minētajai personai saskaņā ar šo regulu;

d) nodrošina, ka lēmums ir pamatots.

a) pārbaudīt attiecīgus dokumentus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz aviācijas drošības līmeņu sasniegšanu saskaņā ar šo regulu;

b) kopēt vai veikt izrakstus no šādiem dokumentiem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem;

c) uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu;

d) iekļūt jebkurās attiecīgās telpās, zemes īpašumos vai transporta līdzekļos.

a) pārbaudīt attiecīgos dokumentus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz Aģentūras uzdevumu izpildi;

b) kopēt vai veikt izrakstus no šādiem dokumentiem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem;

c) uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu;

d) iekļūt attiecīgā uzņēmumu telpās, zemes īpašumos vai transporta līdzekļos;

e) sadarbībā ar dalībvalstīm veikt gaisa kuģu pārbaudes.

a) Kopienas iemaksa;

b) iemaksa, ko veic jebkura tāda trešā valsts Eiropā, ar ko Kopiena ir noslēgusi nolīgumus, kā minēts 66. pantā;

c) maksas, ko veic pretendenti uz Aģentūras izdotiem sertifikātiem un apstiprinājumiem, kā arī tādu sertifikātu un apstiprinājumu turētāji;

d) atlīdzība par publikācijām, apmācībām un citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem; un

e) jebkura dalībvalsts, trešās valsts vai citas vienības brīvprātīgi veikta finanšu iemaksa, ja vien šāda iemaksa negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti.

a) sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu, kā arī par saistīto nepārtrauktas pārraudzības funkciju veikšanu;

b) pakalpojumu sniegšanu; tajās ir atspoguļotas katra konkrēta pakalpojuma faktiskās izmaksas;

c) pārsūdzības lietu izskatīšanu.

1.a. Konstrukcijas un materiāli: konstrukcijas integritāti nodrošina, ievērojot un pietiekami pārsniedzot visu gaisa kuģa, tostarp tā vilces sistēmas, ekspluatācijas režīmu diapazonu, un uztur gaisa kuģa ekspluatācijas laikā.

1.a.1. Visām gaisa kuģa daļām, kuru atteice varētu mazināt konstrukcijas integritāti, jāatbilst šādiem nosacījumiem un jābūt bez bojājošas deformācijas vai atteices. Tas attiecas uz visiem elementiem ar ievērojamu masu un to stiprinājumiem.

1.a.1.a. Jāņem vērā visas slodžu kombinācijas, kas tiešām var rasties, ievērojot un pietiekami pārsniedzot svaru, smaguma centra darbības lauku, ekspluatācijas režīmu diapazonu un gaisa kuģa ekspluatācijas laiku. Tās ietver slodzes brāzmu, manevrēšanas, pārspiediena uzturēšanas, kustīgu virsmu, vadības un vilces sistēmu darbības dēļ gan lidojumā, gan uz zemes.

1.a.1.b. Jāņem vērā slodzes un iespējamās atteices, kas rodas, veicot avārijas nosēšanos uz zemes vai ūdenī.

1.a.1.c. Attiecībā uz konstrukcijas reakciju uz šīm slodzēm jāņem vērā dinamiski efekti.

1.a.2. Gaisa kuģim jābūt bez jebkādas aeroelastiskas nestabilitātes, un tas nedrīkst pārmērīgi vibrēt.

1.a.3. Gaisa kuģa būvē izmantotajiem ražošanas procesiem un materiāliem jānodrošina zināmas un reproducējamas konstrukcijas īpašības. Jāņem vērā jebkuras pārmaiņas materiāla tehniskajos rādītājos, kas saistīti ar ekspluatācijas vidi.

1.a.4. Cikliskas slodzes, videi nodarītu postījumu, nejauša un atsevišķa bojājuma sekas nedrīkst samazināt konstrukcijas integritāti zem pieļaujama atlikušās izturības līmeņa. Šajā ziņā jāizdod visi vajadzīgie norādījumi pastāvīga lidojumderīguma nodrošināšanai.

1.b. Vilce: vilces sistēmas integritāte (t. i., dzinējs un attiecīgā gadījumā propellers) jāpierāda, ievērojot un pietiekami pārsniedzot visu vilces sistēmas ekspluatācijas režīmu diapazonu, un jāuztur vilces sistēmas ekspluatācijas laikā.

1.b.1. Vilces sistēmai noteiktajās robežās jārada prasītā vilce vai jauda visos attiecīgajos lidojuma apstākļos, ņemot vērā vides iespaidu un apstākļus.

1.b.2. Vilces sistēmas būvē izmantotajiem ražošanas procesiem un materiāliem jānodrošina zināma un reproducējamu konstrukcijas izturēšanās. Jāņem vērā jebkuras pārmaiņas materiāla tehniskajos rādītājos, kas saistīti ar ekspluatācijas vidi.

1.b.3. Cikliskas slodzes, videi nodarītu postījumu un darbības traucējumu sekas, un iespējamas turpmākas daļu atteices nedrīkst samazināt vilces sistēmas integritāti zem pieļaujamā līmeņa. Šajā ziņā jāsniedz visi vajadzīgie norādījumi pastāvīga lidojumderīguma nodrošināšanai.

1.b.4. Jāizsludina visi vajadzīgie norādījumi, informācija un prasības drošai un pareizai vilces sistēmas un gaisa kuģa saskarsmei darbībā.

1.c. Sistēmas un iekārtas.

1.c.1. Gaisa kuģim nedrīkst būt konstrukcijas pazīmes vai detaļas, kas izrādījušās bīstamas.

1.c.2. Gaisa kuģim, arī sistēmām, iekārtām un ierīcēm, kas paredzētas tipa sertifikātā vai ekspluatācijas noteikumos, jādarbojas, kā paredzēts, jebkuros paredzamos ekspluatācijas apstākļos, ievērojot un pietiekami pārsniedzot visu gaisa kuģa ekspluatācijas režīmu diapazonu, attiecīgi ņemot vērā sistēmu, iekārtu vai ierīču ekspluatācijas vidi. Citas sistēmas, iekārtas un ierīces, kas nav paredzētas tipa sertifikātā vai ekspluatācijas noteikumos, neatkarīgi no to pareizas vai nepareizas darbības nedrīkst mazināt drošību un nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt jebkuras citas sistēmas, iekārtas vai ierīces pareizu darbību. Sistēmām, iekārtām un ierīcēm jābūt vadāmām bez sevišķām prasmēm vai pārmērīga spēka.

1.c.3. Gaisa kuģa sistēmas, iekārtas un ar tām saistītas ierīces, aplūkojot atsevišķi un savstarpējā saistībā, jākonstruē tā, lai jebkuru katastrofālu atteices stāvokli neradītu viena atteice, kas nav ļoti neiespējama, un ir jābūt apgriezti proporcionālai attiecībai starp atteices stāvokļa iespējamību un tā seku nopietnību attiecībā uz gaisa kuģi un tā izmantotājiem. Attiecībā uz minēto vienas atteices kritēriju ir pieņemts, ka pienācīgs atbrīvojums jāizdara atkarībā no gaisa kuģa izmēriem un kopējās konfigurācijas un ka tas var ļaut neievērot šo vienas atteices kritēriju attiecībā uz dažām daļām un dažām sistēmām helikopteros un mazās lidmašīnās.

1.c.4. Informācija, kas vajadzīga, lai droši veiktu lidojumu, un informācija par nedrošiem stāvokļiem jāsniedz apkalpei vai attiecīgā gadījumā tehniskās apkopes personālam skaidri, sistemātiski un nepārprotami. Sistēmas, iekārtas un vadības ierīces, tostarp norādes un paziņojumi, jāveido un jāizvieto tā, lai pēc iespējas novērstu kļūdas, kas varētu veicināt bīstamības rašanos.

1.c.5. Jāveic drošības pasākumi, projektējot, lai pēc iespējas samazinātu bīstamību gaisa kuģim un izmantotājiem, ko rada pamatota gan iekšēju, gan ārēju draudu iespēja, tostarp aizsardzība pret iespējamu būtisku atteici vai traucējumu jebkurā gaisa kuģa ierīcē.

1.d. Pastāvīgs lidojumderīgums.

1.d.1. Jāizstrādā norādījumi attiecībā uz pastāvīgu lidojumderīgumu, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģa tipa sertificēšanas lidojumderīguma standartu saglabā visu gaisa kuģa ekspluatācijas laiku.

1.d.2. Jāparedz līdzekļi, kas pēc vajadzības ļautu pārbaudīt, regulēt, eļļot, izņemt daļas un ierīces vai aizstāt tās ar citām, lai nodrošinātu pastāvīgu lidojumderīgumu.

1.d.3. Norādījumiem attiecībā uz pastāvīgu lidojumderīgumu jābūt rokasgrāmatas vai pēc vajadzības rokasgrāmatu formā, lai nodrošinātu attiecīgo datu daudzumu. Rokasgrāmatās jābūt norādījumiem par tehnisko apkopi un remontu, apkalpošanas informāciju, bojājumu noteikšanas un inspekciju procedūrām, tādā formā, kas nodrošina to praktisko lietošanu.

1.d.4. Norādījumiem par pastāvīgu lidojumderīgumu jāietver lidojumderīguma ierobežojumi, kuros norāda visus obligātos nomaiņas termiņus, inspekciju intervālus un attiecīgas inspekciju procedūras.

2.a. Jāpierāda, ka, lai ražojuma ekspluatācijas laikā nodrošinātu pietiekamu drošību tiem, kas ir gaisa kuģī vai uz zemes, ir pievērsta uzmanība šādiem aspektiem:

2.a.1. Jānosaka, kādai ekspluatācijai gaisa kuģis ir apstiprināts, un jānosaka ierobežojumi un informācija, kas vajadzīga drošai ekspluatācijai, tostarp ierobežojumi un tehniskie raksturojumi saistībā ar vidi.

2.a.2. Gaisa kuģim jābūt droši kontrolējamam un vadāmam visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos, tostarp pēc vienas vai, vajadzības gadījumā, vairāku vilces sistēmu atteices. Pienācīgi jāņem vērā pilota izturība, apstākļi pilotu kabīnē, pilota noslogojums un citi cilvēku faktora apsvērumi, lidojuma fāze un tās ilgums.

2.a.3. Ir jābūt iespējai veikt gludu pāreju no vienas lidojuma fāzes uz otru, neprasot īpašas pilota prasmes, spēku vai noslogojumu jebkuros iespējamos ekspluatācijas apstākļos.

2.a.4. Gaisa kuģim ir jābūt tik stabilam, lai nodrošinātu, ka pilotam izvirzītās prasības nav pārmērīgas, ņemot vērā lidojuma fāzi un tā ilgumu.

2.a.5. Jānosaka procedūras normālas ekspluatācijas, atteices un avārijas situācijām.

2.a.6. Trauksmes vai citi brīdinājuma signāli, kas paredzēti, lai novērstu normāla lidojuma režīmu diapazona pārsniegšanu, jānodrošina atbilstīgi tipam.

2.a.7. Gaisa kuģa raksturojumiem un tā sistēmām jāļauj droši normalizēt stāvokli pēc iespējamiem ekstremāliem apstākļiem lidojuma režīmu diapazonā.

2.b. Ekspluatācijas ierobežojumiem un citai informācijai, kas vajadzīga drošai ekspluatācijai, jābūt pieejamai apkalpes locekļiem.

2.c. Ražojuma ekspluatācijai jābūt pasargātai no kaitējuma, ko rada nelabvēlīgi ārēji un iekšēji apstākļi, tostarp vides apstākļi.

2.c.1. Jo īpaši nekāds nedrošs stāvoklis nedrīkst rasties tādu, un ne tikai tādu, parādību ietekmē kā bīstami meteoroloģiski apstākļi, zibens, sadursme ar putniem, augstfrekvences starojuma lauki, ozons u. tml., kuru rašanās ir paredzama ražojuma ekspluatācijas laikā.

2.c.2. Salona nodalījumos jānodrošina pasažieriem piemēroti pārvadāšanas apstākļi un pienācīga aizsardzība pret visām briesmām, kas var rasties, veicot lidojumus, vai rodas avārijas situācijās, tostarp pret ugunsgrēka, dūmu, toksisku gāzu un straujas dekompresijas draudiem. Jādod izmantotājiem visas iespējas izvairīties no smagiem miesas bojājumiem un ātri pamest gaisa kuģi, un aizsargāt viņus no ātruma samazināšanas ietekmes, ja notiek avārijas nosēšanās uz ūdens vai zemes. Vajadzības gadījumā jāparedz skaidras un nepārprotamas zīmes vai paziņojumi izmantotājiem, lai norādītu drošu uzvedību un drošības iekārtu atrašanās vietu un pareizu izmantošanu. Vajadzīgajām drošības iekārtām jābūt viegli pieejamām.

2.c.3. Apkalpes nodalījumiem jābūt iekārtotiem tā, lai atvieglotu lidojumu veikšanu, tostarp tajos jābūt līdzekļiem situācijas izpratnes nodrošināšanai, kā arī visu paredzamu un ārkārtas situāciju pārvarēšanai. Apstākļi apkalpes nodalījumā nedrīkst mazināt apkalpes spējas pildīt savus uzdevumus, un tā plānojumam jābūt tādam, lai novērstu iejaukšanos ekspluatācijas laikā un vadības ierīču ļaunprātīgu izmantošanu.

3.a. Organizāciju apstiprinājumi jāizsniedz, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

3.a.1. Organizācijai jābūt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi darba mērķim. Šādi līdzekļi cita starpā ir: telpas, personāls, iekārtas, instrumenti un materiāli, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, attiecīgu datu pieejamība un uzskaite.

3.a.2. Organizācijai jāievieš un jāuztur vadības sistēma, lai nodrošinātu atbilstību šīm lidojumderīguma pamatprasībām, un jācenšas nepārtraukti uzlabot šo sistēmu.

3.a.3. Organizācijai vajadzības gadījumā jāvienojas par pasākumiem ar citām attiecīgajām organizācijām, lai nodrošinātu atbilstību šīm pamatprasībām.

3.a.4. Organizācijai jāievieš atgadījumu ziņošanas un/vai izskatīšanas sistēma, kas jāizmanto vadības sistēmā saskaņā ar 3.a.2. punktu un saskaņā ar 3.a.3. punktu, lai sekmētu nepārtrauktu ražojumu drošības uzlabošanu.

3.b. Tehniskās apkopes mācību organizāciju gadījumā nepiemēro 3.a.3. un 3.a.4. punkta nosacījumus.

a) vēsturiski gaisa kuģi, kas atbilst šādiem kritērijiem:

b) gaisa kuģi, kas īpaši konstruēti vai pārveidoti zinātniskai izpētei, eksperimentāliem vai zinātniskiem mērķiem un ko paredzēts ražot ļoti ierobežotā skaitā;

c) gaisa kuģi, ko vismaz 51 % apjomā ir būvējis amatieris vai amatieru bezpeļņas organizācija savām vajadzībām un bez jebkāda komerciāla mērķa;

d) gaisa kuģi, kas izmantoti bruņotajos spēkos, ja Aģentūra tāda tipa gaisa kuģiem nav apstiprinājusi konstrukcijas standartu;

e) lidmašīnas, helikopteri un motorpiedziņas izpletņi, kam nav vairāk par divām sēdvietām, kam dalībvalstu reģistrētā maksimāli pieļaujamā pacelšanās masa (MPPM) nepārsniedz:

un kam – attiecībā uz lidmašīnām – iekrišanas vai minimālais stabilizēta lidojuma ātrums nosēšanās konfigurācijā nepārsniedz 35 mezglus kalibrētā gaisa ātruma (CAS);

f) vienvietīgi un divvietīgi žiroplāni, kuru maksimāli pieļaujamā pacelšanās masa nepārsniedz 560 kg;

g) planieri, tostarp bez vilcēja palaižamie, ar maksimāli pieļaujamo konstrukcijas masu, kas nepārsniedz 80 kg vienvietīgiem planieriem un 100 kg divvietīgiem planieriem;

h) tādu gaisa kuģu kopijas, kas atbilst iepriekš minētajā a) vai d) punktā noteiktiem kritērijiem, kuru konstrukcija ir līdzīga oriģinālajiem gaisa kuģiem;

i) bezpilota gaisa kuģis ar ekspluatācijas masu, kas nepārsniedz 150 kg;

j) visi citi gaisa kuģi, kuru konstrukcijas masa kopā ar degvielu nepārsniedz 70 kg.

1.a.1. Personai, kas mācās vadīt gaisa kuģi, jābūt pietiekami izglītotai un sasniegušai pietiekamu fizisku un garīgu briedumu, lai apgūtu, atcerētos un pierādītu attiecīgas teorētiskas zināšanas un prasmes.

1.b.1. Pilotam jāapgūst un jāuztur zināšanas līmenī, kas ir pietiekams, lai izpildītu funkcijas, ko viņš veic gaisa kuģī, un ir samērīgs ar risku, kurš saistīts ar tāda veida darbību. Tādām zināšanām jāaptver vismaz:

1.c.1. Teorētisku zināšanu apguve un atcerēšanās jāpierāda mācību laikā veiktos pastāvīgos novērtējumos un vajadzības gadījumā arī eksāmenos.

1.c.2. Jāuztur attiecīgs teorētisku zināšanu līmenis. Atbilstība jāpierāda regulāros novērtējumos, eksāmenos, testos vai pārbaudēs. Eksāmenu, testu un pārbaužu biežumam jābūt samērīgam ar risku, kas saistīts ar darbībām.

1.d.1. Pilotam jāapgūst un jāuztur prasmes, kas ir atbilstīgas funkcijām, ko viņš pilda gaisa kuģī. Šīm prasmēm jābūt samērīgām ar riskiem, kas saistīti ar attiecīgā veida darbību, un tām jāaptver šādas jomas, ja tās atbilst funkcijām, ko viņš pilda gaisa kuģī:

1.e.1. Pilotam jāpierāda spējas izpildīt procedūras un manevrus kompetences līmenī, kas ir atbilstīgs funkcijām, ko viņš pilda gaisa kuģī:

1.e.2. Jāuztur atbilstīgs lidojumu veikšanas prasmes līmenis. Atbilstība jāpierāda regulāros novērtējumos, eksāmenos, testos vai pārbaudēs. Eksāmenu, testu un pārbaužu biežumam jābūt samērīgam ar risku, kas saistīts ar darbībām.

i) spēju saprast informatīvus dokumentus par laika apstākļiem;

ii) aeronavigācijas maršrutu, izlidošanas un nolaišanās shēmu un ar tām saistīto informatīvo dokumentu izmantošanu; un

iii) spēju visos lidojuma posmos, tostarp lidojuma sagatavošanas posmā, sazināties ar pārējiem apkalpes locekļiem un aviācijas dienestiem.

1.h.1. Mācības jāīsteno mācību kursā.

1.h.2. Mācību kursiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1.i.1. Teorētiskas nodarbības

Teorētiskas nodarbības jāvada attiecīgi kvalificētiem instruktoriem. Viņiem:

1.i.2. Mācību lidojumi un apmācība trenažieros.

Mācību lidojumi un apmācība trenažieros jāveic attiecīgi kvalificētiem instruktoriem, kam ir šāda kvalifikācija:

Lidojumu instruktori ir pilnvaroti veikt kapteiņa pienākumus gaisa kuģos, kuros notiek apmācība, izņemot mācības jauna tipa gaisa kuģu apgūšanai.

1.j.1. Personām, kas atbild par pilotu prasmju novērtēšanu:

2.a.1. Personai, kas darbojas kā gaisa kuģa apkalpes loceklis, instruktors vai eksaminētājs, jāapgūst un jāuztur pietiekama pieredze un pietiekama līmeņa zināšanas savu funkciju veikšanai, ja vien īstenošanas noteikumos nav paredzēts, ka kompetenci var pierādīt saskaņā ar 1.e punktu.

3.a.1. Mācību organizācijām, kas nodrošina pilotu profesionālo sagatavošanu, jāatbilst šādām prasībām:

4.a.1. Visiem pilotiem regulāri jāiztur veselības pārbaude, lai atkarībā no darbības, kāda viņiem jāveic, pierādītu to, ka viņi pietiekami labi spēj pildīt savas funkcijas. Atbilstība jāapliecina ar attiecīgu izvērtējumu, izmantojot labāko pieredzi aviācijas medicīnas jomā atkarībā no darbības, kāda pilotam jāveic, un iespējamu ar vecumu saistītu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

Pilots ir izturējis veselības pārbaudi, kas ietver fiziskas un garīgas veselības pārbaudi, ja viņam nav slimības vai darbnespējas, kuras dēļ tas nevar:

4.a.2. Ja veselības pārbaudi nevar pilnībā izturēt, drīkst izmantot tādus kompensācijas pasākumus, ar ko nodrošina līdzvērtīgu lidojumu drošību.

4.b.1. Personām, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, jābūt:

4.c.1. Aviācijas medicīnas centriem jāatbilst šādām prasībām:

1.a. Lidojumu nedrīkst veikt, ja apkalpes locekļi un viss pārējais ekspluatācijā iesaistītais personāls, kas iesaistīts lidojuma sagatavošanā un izpildē, nepārzina attiecīgos tiesību aktus, noteikumus un procedūras, kas attiecas uz viņu pienākumiem un kas noteikti attiecībā uz teritorijām, kuras paredzēts šķērsot, lidlaukiem, kurus paredzēts izmantot, un ar tiem saistītajām aeronavigācijas iekārtām.

1.b. Lidojums jāveic tā, lai būtu ievērotas Lidojuma rokasgrāmatā vai, vajadzības gadījumos, Darbības rokasgrāmatā noteiktās lidojumu sagatavošanas un izpildes procedūras. Lai šo veicinātu, apkalpes locekļiem jābūt pieejamai pārbaudes kontrolkaršu sistēmai, lai to lietotu visās gaisa kuģa ekspluatācijas fāzēs parastos, ārkārtas un avārijas apstākļos un situācijās. Procedūras jānosaka visām paredzamām avārijas situācijām.

1.c. Pirms katra lidojuma jānosaka katra apkalpes locekļa funkcijas un pienākumi. Kapteinim ir jābūt atbildīgam par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību, kā arī par visu apkalpes locekļu, pasažieru un gaisa kuģī iekrautas kravas drošību.

1.d. Priekšmetus vai vielas, kas var nopietni apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi, piemēram, bīstamus izstrādājumus, ieročus un munīciju, nedrīkst pārvadāt gaisa kuģos, ja vien nepiemēro īpašas drošības procedūras un norādījumus ar tiem saistītu apdraudējumu samazināšanai.

1.e. Visi dati, dokumenti, ieraksti un informācija, kas vajadzīgi, lai apstiprinātu to, ka ir ievēroti 5.c punktā paredzētie nosacījumi, ir jāuzglabā par katru lidojumu, un tiem jābūt pieejamiem vismaz laikposmā, kas ir piemērots attiecīgajam ekspluatācijas veidam.

2.a. Lidojumu nedrīkst sākt, ja ar visiem pieejamajiem līdzekļiem iepriekš nav pārbaudīts, ka ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

2.a.1. Lidojuma veikšanai ir pieejamas piemērotas ierīces, kas tieši vajadzīgas lidojumam un gaisa kuģa drošai ekspluatācijai, tostarp sakaru iekārtas un navigācijas līdzekļi, kas ir pieejami lidojuma izpildei, ņemot vērā to, kādi aeronavigācijas informācijas dienestu dokumenti ir pieejami.

2.a.2. Apkalpei jāzina un pasažieriem jābūt informētiem par attiecīgo avārijas situācijās lietojamo iekārtu atrašanās vietu un lietojumu. Ar noteiktiem informācijas līdzekļiem jādara apkalpes locekļiem un pasažieriem zināma pietiekama informācija par procedūrām, kā rīkoties avārijas situācijās, un par to, kā lietot salona drošības iekārtas.

2.a.3. Kapteinim jāpārliecinās, ka:

2.a.4. Gaisa kuģa apkalpes locekļiem jābūt informācijai par meteoroloģiskajiem apstākļiem izlidošanas, ielidošanas un vajadzības gadījumā rezerves lidlaukos, kā arī informācijai par maršruta apstākļiem. Īpaša vērība jāpievērš iespējami bīstamiem atmosfēras apstākļiem.

2.a.5. Lidojumiem apledojuma apstākļos, kas ir zināmi vai paredzami, gaisa kuģim jābūt sertificētam, nodrošinātam ar atbilstīgām iekārtām un/vai sagatavotam drošai ekspluatācijai tādos apstākļos.

2.a.6. Lidojumiem, ko veic saskaņā ar Vizuālo lidojumu noteikumiem, maršruta meteoroloģiskiem apstākļiem jābūt tādiem, kas rada iespējas ievērot tādus lidojuma noteikumus. Lidojumiem, ko veic saskaņā ar Instrumentālo lidojumu noteikumiem, galamērķa un, vajadzības gadījumos, rezerves lidlauks(-i), kur gaisa kuģis var nolaisties, jāizraugās, jo īpaši ņemot vērā prognozējamos meteoroloģiskos apstākļus, aeronavigācijas pakalpojumu pieejamību, iekārtas uz zemes un instrumentālā lidojuma procedūras, ko apstiprinājusi valsts, kurā atrodas galamērķa un/vai rezerves lidlauks.

2.a.7. Degvielas un eļļas daudzumam gaisa kuģī ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka paredzētais lidojums ir droši veicams, ņemot vērā meteoroloģiskus apstākļus, jebkurus elementus, kas ietekmē gaisa kuģa tehniskos raksturojumus un lidojuma laikā paredzamo kavēšanos. Papildus jābūt degvielas rezervei neparedzētiem gadījumiem. Jānosaka procedūras degvielas pārvaldībai lidojumā, kad tas ir vajadzīgs.

3.a. Attiecībā uz lidojumu veikšanu jāievēro visi turpmāk minētie nosacījumi.

3.a.1. Atbilstīgi gaisa kuģa tipam pacelšanās un nolaišanās laikā un vienmēr, kad kapteinis drošības apsvērumu dēļ uzskata par vajadzīgu, visiem apkalpes locekļiem jāatrodas savās vajadzīgajās un nodrošinātajās darba vietās un jāizmanto drošības stiprinājumu sistēmas atkarībā no gaisa kuģa tipa.

3.a.2. Atbilstīgi gaisa kuģa tipam visiem tiem gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļiem, kam jābūt pilotu kabīnē, ir pienākums lidojuma laikā būt un palikt vajadzīgajās un nodrošinātajās darba vietās, piesprādzētiem ar drošības jostām, izņemot maršruta lidojumu, kad vietu var atstāt fizioloģisku vai darba vajadzību dēļ.

3.a.3. Atbilstīgi gaisa kuģa tipam un ekspluatācijas tipam kapteinim pirms pacelšanās un nolaišanās, kā arī manevrēšanas laikā un vienmēr, kad to uzskata par vajadzīgu drošības interesēs, ir jānodrošina, ka visi pasažieri ir attiecīgās sēdvietās un attiecīgi piesprādzējušies.

3.a.4. Lidojums jāizpilda tā, lai turētos pienācīgā attālumā no citiem gaisa kuģiem un visās gaisa kuģa ekspluatācijas fāzēs nodrošinātu pietiekamu attālumu no šķēršļiem. Šim attālumam jābūt vismaz tik lielam, kā prasīts attiecīgos lidojuma noteikumos.

3.a.5. Lidojumu nedrīkst turpināt, ja zināmie apstākļi nav vismaz līdzvērtīgi 2. punktā noteiktajiem. Turklāt lidojumos, ko veic saskaņā ar Instrumentālo lidojumu noteikumiem, pieeju lidlaukam nedrīkst turpināt zemāk par konkrēti noteiktiem augstumiem vai šķērsot noteikto pozīciju, ja redzamība neatbilst noteiktiem kritērijiem.

3.a.6. Avārijas situācijās kapteinim ir jānodrošina, lai visi pasažieri būtu informēti, kā konkrētos apstākļos attiecīgi rīkoties.

3.a.7. Kapteinim ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai samazinātu pasažieru problemātiskas uzvedības ietekmi uz lidojumu.

3.a.8. Gaisa kuģi nedrīkst manevrēt lidostas manevrēšanas zonā, vai tā rotoru nedrīkst pieslēgt piedziņai, ja pie vadības ierīcēm nav attiecīgi kompetentas personas.

3.a.9. Ja vajadzīgs, lidojuma laikā jāizmanto attiecīgās degvielas kontroles procedūras.

4.a. Gaisa kuģis jāekspluatē atbilstīgi lidojumderīguma dokumentiem un visām attiecīgajām ekspluatācijas procedūrām un ierobežojumiem, kas noteikti tā Lidojuma rokasgrāmatā vai attiecīgi līdzvērtīgos dokumentos, ja tādi ir. Lidojuma rokasgrāmatai vai tai līdzvērtīgiem dokumentiem jābūt apkalpei pieejamiem un jābūt pastāvīgi atjauninātiem katram konkrētajam gaisa kuģim.

4.b. Gaisa kuģis jāekspluatē atbilstīgi attiecīgajai vides dokumentācijai.

4.c. Lidojumu nedrīkst uzsākt vai turpināt, ja gaisa kuģa paredzētie tehniskie raksturojumi, ņemot vērā visus faktorus, kas tos būtiski ietekmē, ar plānoto masu nenodrošina iespējas visas lidojuma fāzes veikt noteiktajos attālumos/zonās un attālumos līdz šķēršļiem. Faktori, kas būtiski ietekmē gaisa kuģa pacelšanās, maršruta lidojuma un pieejas/nosēšanās tehniskos raksturojumus, jo īpaši ir:

4.c.1. Šie faktori ir jāņem vērā tieši – kā ekspluatācijas parametri – vai netieši, izmantojot pielaides vai rezerves, ko var paredzēt, plānojot tehnisko raksturojumu parametrus atbilstīgi ekspluatācijas veidam.

5.a. Gaisa kuģī jābūt uzstādītām visām paredzētajam lidojumam vajadzīgajām navigācijas, sakaru u. c. ierīcēm, ņemot vērā gaisa satiksmes noteikumus un noteikumus par gaisa telpas izmantošanu visās lidojuma fāzēs.

5.b. Vajadzības gadījumā gaisa kuģī jābūt uzstādītām visām vajadzīgajām drošības, medicīnas, evakuācijas un glābšanas ierīcēm, ņemot vērā apdraudējumus, ko rada ekspluatācijas teritorijas, lidojuma maršruti, lidojuma augstums un ilgums.

5.c. Visiem datiem, kas apkalpes locekļiem vajadzīgi lidojuma izpildei, jābūt atjauninātiem un pieejamiem gaisa kuģī, ņemot vērā attiecīgos gaisa satiksmes noteikumus, gaisa telpas izmantošanas noteikumus, lidojuma augstumu un teritoriju.

6.a. Gaisa kuģi drīkst ekspluatēt tikai tad, ja:

6.b. Pirms katra lidojuma vai vairākiem secīgiem lidojumiem gaisa kuģis jāpārbauda, veicot pirmslidojuma pārbaudi, lai noteiktu tā piemērotību paredzētajam lidojumam.

6.c. Apkopes programmā konkrēti jāparedz apkopes uzdevumi un intervāli, īpaši tie, kas norādījumos par pastāvīgu lidojumderīgumu noteikti kā obligāti.

6.d. Gaisa kuģi drīkst ekspluatēt tikai tad, ja tam pēc apkopes ekspluatācijas atļauju izsniedz kvalificētas personas vai organizācijas. Parakstot nodošanu ekspluatācijā, konkrēti jānorāda galvenās ziņas par veiktajiem apkopes pasākumiem.

6.e. Visa dokumentācija, kas apliecina gaisa kuģa lidojumderīgumu, jāglabā tikmēr, kamēr tajā ietvertā informācija nav aizstāta ar līdzvērtīga apjoma un līdzvērtīgi sīki izstrādātu informāciju, bet sīki apkopes apraksti jāglabā vismaz 24 mēnešus. Gaisa kuģi iznomājot, visi dokumenti, kas apliecina tā lidojumderīgumu, jāglabā vismaz visā nomas termiņa laikā.

6.f. Visiem pārveidojumiem un remontiem jāatbilst lidojumderīguma pamatprasībām. Jāuzglabā pamatojuma dati, kas apliecina atbilstību lidojumderīguma prasībām.

7.a. Gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu un sastāvu nosaka, ņemot vērā:

7.b. Pasažieru salona apkalpes locekļiem:

7.c. Kapteinim jābūt pilnvarām dot visas komandas un veikt atbilstīgas darbības ekspluatācijas nodrošināšanai, kā arī gaisa kuģa un tajā pārvadājamo personu un/vai mantas drošībai.

7.d. Avārijas situācijā, kas apdraud gaisa kuģa ekspluatāciju vai drošību un/vai gaisa kuģī esošu personu drošību, kapteinim jārīkojas, kā viņš/viņa uzskata par vajadzīgu drošības interesēs. Ja šāda rīcība saistīta ar vietējo noteikumu vai procedūru pārkāpumiem, gaisa kuģa komandierim par to nekavējoties jāinformē attiecīgās vietējās iestādes.

7.e. Pārvadājot pasažierus vai kravu, nedrīkst imitēt ārkārtas avārijas situācijas.

7.f. Neviens gaisa kuģa apkalpes loceklis nedrīkst pieļaut, ka tā spējas pildīt uzdevumus/pieņemt lēmumus noguruma dēļ samazinās tiktāl, ka ir apdraudēta lidojuma drošība, inter alia, ņemot vērā pārgurumu, negulēšanu, nolidoto sektoru skaitu, nakts dežūras vai laika joslu maiņas u. c. iemeslus. Atpūtas laikiem jābūt pietiekami ilgiem, lai apkalpes locekļi pārvarētu iepriekš veikto pienākumu radīto nogurumu un līdz pienākumu veikšanai nākamajā lidojuma darba laikā būtu labi atpūtušies.

7.g. Apkalpes locekļi nedrīkst veikt tiem uzticētos pienākumus gaisa kuģī, esot psihotropu vielu iedarbībā vai alkohola reibumā, vai arī esot darbnespējīgam traumas, noguruma, medikamentu lietošanas, slimības vai citu līdzīgu iemeslu dēļ.

8.a. Ekspluatāciju komerciāliem mērķiem un sarežģītu gaisa kuģu ar dzinēju ekspluatāciju nedrīkst uzsākt, kamēr nav izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi:

8.a.1. ekspluatanta rīcībā, tieši vai netieši uz līguma pamata, jābūt līdzekļiem, lai nodrošinātu darbības jomu vai apjomu. Šādi līdzekļi cita starpā ir: gaisa kuģi, telpas, vadības struktūra, personāls, iekārtas, instrumenti un materiāli, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, piekļuves iespējas attiecīgiem datiem un atskaites saglabāšana;

8.a.2. ekspluatantam jāizmanto tikai attiecīgi kvalificēts un profesionāli sagatavots personāls un jāīsteno un jāuztur apkalpes locekļu un cita vajadzīgā personāla mācību un pārbaudes programmas;

8.a.3. ekspluatantam jāizstrādā MEL vai līdzvērtīgs dokuments, ņemot vērā, ka:

8.a.4. ekspluatantam jāīsteno un jāuztur pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu atbilstību ekspluatācijas pamatprasībām, un šī sistēma pastāvīgi jāuzlabo; un

8.a.5. ekspluatantam jāizstrādā un jāuztur aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un drošības programma, kā arī atgadījumu ziņošanas programma, kura jāizmanto pārvaldības sistēmā ekspluatācijas drošības pastāvīgai uzlabošanai.

8.b. Ekspluatācija komerciāliem mērķiem un sarežģītu gaisa kuģu ar dzinēju ekspluatācija jāveic tikai saskaņā ar ekspluatanta Darbības rokasgrāmatu. Šajā rokasgrāmatā jābūt visiem vajadzīgajiem norādījumiem, informācijai un procedūrām par visiem izmantojamiem gaisa kuģiem un par ekspluatācijas personāla pienākumu veikšanu. Jāprecizē apkalpes locekļu lidojuma ilguma, lidojuma darba laika ierobežojumi un atpūtas laiki. Ekspluatācijas rokasgrāmatai un tās pārskatītajām versijām jāatbilst apstiprinātajai Lidojuma rokasgrāmatai, un vajadzības gadījumā tajā ir jāizdara grozījumi.

8.c. Ekspluatantam vajadzības gadījumā jāizstrādā procedūras lidojuma drošības saglabāšanai pasažieru problemātiskas uzvedības gadījumos.

8.d. Ekspluatantam jāizstrādā un jāuztur drošuma programmas, kas pielāgotas konkrētajam gaisa kuģim un darbības veidam, konkrēti paredzot:

Ja aviācijas drošuma pasākumi nelabvēlīgi iespaidot ekspluatācijas drošību, ir jāizvērtē apdraudējumi un jāizstrādā atbilstīgas procedūras drošībai radītu apdraudējumu samazināšanai; tālab varbūt ir jāizmanto specializētas iekārtas.

8.e. Ekspluatantam par kapteini ir jāizraugās pilots no lidojuma apkalpes.

8.f. Noguruma novēršanai jāievieš dežūru sistēma. Vienam vai vairākiem lidojumiem šādā apkalpes komplektēšanas shēmā jānosaka lidojuma ilgums, lidojuma darba laika ierobežojumi (diennaktī), dežūras un pielāgoti atpūtas periodi. Apkalpes komplektēšanas shēmā paredzētajos ierobežojumos jāņem vērā visi attiecīgie faktori, kas rada nogurumu, piemēram, nolidoto sektoru skaits, laika zonu šķērsošana, negulēšana, diennakts ciklu traucējumi, darbs naktī, pozīcija, kumulatīvais dežūru ilgums konkrētos laikposmos, pienākumu sadalījums starp gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kā arī gaisa kuģa apkalpes locekļu skaita palielināšana.

8.g. 6.a punktā precizētie un 6.d un 6.e punktā aprakstītie uzdevumi jākontrolē organizācijām, kas atbild par pastāvīga lidojumderīguma pārvaldību, un papildus I pielikuma 3.a punktā paredzētām prasībām tām vēl jāievēro arī šādi nosacījumi:

1. Iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par pārbaužu veikšanu, nevar ne tieši, ne netieši, ne kā pilnvarotie pārstāvji būt iesaistīti ražojumu, daļu, iekārtu, sastāvdaļu vai sistēmu konstruēšanā, ražošanā, tirdzniecībā, tehniskajā apkopē, ekspluatācijā, pakalpojumu sniegšanā vai izmantošanā. Tas neliedz iespēju iesaistītajām organizācijām un kvalificētajai iestādei apmainīties ar tehnisku informāciju.

2. Iestāde un tās darbinieki, kas atbild par sertificēšanas uzdevumiem, veic savus pienākumus ar pēc iespējas lielāku profesionālu integritāti un pēc iespējas lielāku tehnisku kompetenci, un tos nedrīkst ietekmēt ne ar spiedienu, ne pamudinājumiem, īpaši finansiāliem pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt viņu spriestspēju vai izmeklēšanas rezultātus, īpaši no tādu personu vai personu grupu puses, ko ietekmē sertificēšanas uzdevumu rezultāti.

3. Iestādei ir darbinieki un līdzekļi, lai atbilstīgi veiktu tehniskus un administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar sertificēšanas procesu; tai vajadzētu būt iespējai izmantot arī iekārtas, kas vajadzīgas ārkārtas pārbaužu veikšanai.

4. Par izmeklēšanu atbildīgiem darbiniekiem jābūt:

5. Jāgarantē izmeklēšanā iesaistītu darbinieku objektivitāte. To atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto izmeklēšanu skaita vai tādu izmeklēšanu rezultātiem.

6. Iestādei jābūt apdrošinājušai savu atbildību, ja vien tās atbildību neuzņemas kāda dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

7. Iestādes darbinieki ievēro profesionālo noslēpumu attiecībā uz informāciju, ko tie guvuši, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

a) Ikvienā lidlaukā ir speciāls gaisa kuģu nolaišanās un pacelšanās laukums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

b) Ja ir paredzēti vairāki nolaišanās un pacelšanās laukumi, tie ir tādi, kas nerada nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

c) Apkārt paredzētajam nolaišanās un pacelšanās laukumam ir noteiktas zonas. Šīs zonas ir paredzētas, lai pacelšanās vai nolaišanās laikā aizsargātu tām pāri lidojošus gaisa kuģus vai mazinātu sekas gadījumos, kad gaisa kuģi nolaižoties nenokļūst līdz pacelšanās un nolaišanās laukumam, nolaižas tam blakus vai aiz tā, un tās atbilst šādiem nosacījumiem:

d) Lidlauka zonas un tām tieši piegulošo teritoriju, ko izmanto gaisa kuģu manevrēšanai vai novietošanai stāvvietā, projektē tā, lai gaisa kuģus, kuriem konkrētās zonas paredzētas, varētu droši ekspluatēt jebkādos paredzētajos apstākļos, un tās atbilst šādiem nosacījumiem:

e) Citu gaisa kuģiem paredzētu infrastruktūru projektē tā, lai tā neradītu nepieņemamus riskus gaisa kuģiem, kas to izmanto.

f) Būves, celtnes, aprīkojumu un noliktavas izvieto un projektē tā, lai tie neradītu nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

g) Neskarot valsts un starptautiskos dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus, nodrošina piemērotus līdzekļus, lai kustības zonā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, nepiederoši transportlīdzekļi vai dzīvnieki, kas ir tik lieli, ka var radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

a) Lai aizsargātu gaisa kuģus, kas gatavojas nolaisties lidlaukā vai pacelties no tā, izveido atlidošanas un izlidošanas maršrutus vai zonas. Šie maršruti vai zonas garantē, ka gaisa kuģi atrodas vajadzīgajā attālumā no šķēršļiem lidlauka apkārtnē, pienācīgi ņemot vērā vietējos fiziskos raksturlielumus.

b) Attālums no šķēršļiem atbilst lidojuma posmam un operācijām, ko veic gaisa kuģis. Nosakot šo attālumu, ņem vērā arī aprīkojumu, ko izmanto gaisa kuģu stāvokļa noteikšanai.

a) Palīglīdzekļi atbilst to mērķim, ir atpazīstami un sniedz nepārprotamu informāciju to izmantotājiem visos paredzētajos ekspluatācijas apstākļos.

b) Paredzētajos ekspluatācijas apstākļos lidlauku aprīkojums funkcionē, kā paredzēts. Ekspluatācijas apstākļos vai sabojāšanās gadījumā lidlauku aprīkojums nerada nepieņemamus riskus aviācijas drošībai.

c) Palīglīdzekļus un to elektroapgādes sistēmas projektē tā, lai to sabojāšanās gadījumā informācijas lietotāji nesaņemtu neatbilstīgu, maldinošu vai nepietiekamu informāciju un lai nerastos būtisku pakalpojumu pārtraukumi.

d) Nodrošina piemērotus aizsardzības līdzekļus, lai izvairītos no šādu palīglīdzekļu sabojāšanas vai to darbības traucēšanas.

e) Starojuma avoti un kustīgi vai nekustīgi priekšmeti netraucē vai nelabvēlīgi neietekmē aviācijas sakaru, navigācijas un novērošanas sistēmas.

f) Attiecīgajam personālam ir pieejama informācija par lidlauku aprīkojuma ekspluatāciju un izmantošanu, tostarp skaidri norādījumi, kādos apstākļos var rasties nepieņemami riski aviācijas drošībai.

a) Nosaka katra lidlauka un tajā pieejamo pakalpojumu svarīgākos datus, ko regulāri atjaunina.

b) Dati ir precīzi, salasāmi, pilnīgi un nepārprotami. Nodrošina atbilstīgu datu integritātes līmeni.

c) Dati ir pieejami lietotājiem un attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem laikus, saziņai izmantojot pietiekami drošu un ātru sakaru metodi.

a) lidlauka ekspluatanta rīcībā – tieši vai saskaņā ar līgumiem – ir visi vajadzīgie līdzekļi, lai gaisa kuģu ekspluatācija lidlaukā vienmēr būtu droša. Pie šādiem līdzekļiem (bet ne tikai) pieder iekārtas, personāls, aprīkojums un materiāli, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentēšana, piekļuve attiecīgiem datiem un lietvedība;

b) lidlauka ekspluatants veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka lidlauks vienmēr atbilst A sadaļas prasībām, un veic attiecīgus pasākumus, lai mazinātu ar neatbilstību saistītus riskus. Nosaka un piemēro procedūras, lai visiem lidlauka lietotājiem laikus paziņotu par šādiem pasākumiem;

c) lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno atbilstīgu lidlauka risku vadības programmu, lai novērstu ar savvaļas dzīvniekiem saistītos riskus;

d) lidlauka ekspluatants nodrošina, ka transportlīdzekļu un cilvēku pārvietošanās kustības zonās un citās ekspluatācijas zonās ir saskaņota ar gaisa kuģu kustību, lai izvairītos no sadursmēm un gaisa kuģu bojājumiem;

e) lidlauka ekspluatants nodrošina, ka attiecīgos gadījumos ir izstrādātas un tiek īstenotas procedūras, lai mazinātu riskus, ko rada lidlauka ekspluatācija ziemā, nelabvēlīgos laika apstākļos, sliktas redzamības apstākļos vai naktī;

f) lidlauka ekspluatants vienojas ar citām saistītām organizācijām, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek ievērotas šīs pamatprasības lidlaukiem. Pie šādām organizācijām pieder (bet ne tikai) gaisa kuģu ekspluatanti, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidlauka pakalpojumu sniedzēji un citas organizācijas, kuru darbība vai ražojumi var ietekmēt gaisa kuģu drošību;

g) lidlauka ekspluatants – pats vai slēdzot līgumus ar trešām personām – nodrošina, ka ir spēkā procedūras, lai apgādātu gaisa kuģus ar degvielu, kurā nav piemaisījumu un kura atbilst pareizajām specifikācijām;

h) ir pieejamas lidlauka aprīkojuma tehniskās apkopes rokasgrāmatas, kuras izmanto praksē un kurās sniegti norādījumi par tehnisko apkopi un remontu, apkalpošanas informācija, traucējummeklēšanas un pārbaudes procedūras;

i) lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno lidlauka avārijas situāciju plānu, kas aptver iespējamās avārijas situācijas, kuras var rasties lidlaukā vai tā apkārtnē. Šis plāns vajadzības gadījumā ir saskaņots ar vietējās pašvaldības avārijas situāciju plānu;

j) lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlaukā ir atbilstīgs glābšanas un ugunsdzēsības dienests. Incidentu vai avāriju gadījumā šie dienesti reaģē ar pienācīgu operativitāti, un to rīcībā ir vismaz aprīkojums, ugunsdzēsības līdzekļi un pietiekams personāls;

k) lidlauka ekspluatants lidlauka ekspluatācijā un uzturēšanā izmanto tikai apmācītu un kvalificētu personālu un īsteno un uztur spēkā apmācību un kontroles programmas, lai nodrošinātu visa attiecīgā personāla pastāvīgu kompetenci;

l) lidlauka ekspluatants nodrošina, ka ikviena persona, kam atļauts bez pavadības piekļūt kustības zonai vai citām ekspluatācijas zonām, ir atbilstīgi apmācīta un kvalificēta šādai piekļuvei;

m) glābšanas un ugunsdzēsības dienestu personāls ir pienācīgi apmācīts un kvalificēts darbam lidlauka apstākļos. Lidlauka ekspluatants īsteno un uztur apmācību un kontroles programmas, lai nodrošinātu šā personāla nepārtrauktu kompetenci; un

n) viss glābšanas un ugunsdzēsības dienestu personāls, kam var būt vajadzība rīkoties aviācijas avārijas situācijās, periodiski apliecina, ka viņu veselības stāvoklis ļauj viņiem apmierinoši veikt savas funkcijas, ņemot vērā darbības veidu. Šajā kontekstā tiklab fiziskās, kā garīgās veselības atbilstība nozīmē, ka personāls necieš no slimībām vai darbnespējas, kas varētu padarīt šo personālu nespējīgu:

a) Lidlauka ekspluatants īsteno un uztur spēkā vadības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību šīm pamatprasībām lidlaukiem, un cenšas nepārtraukti un aktīvi pilnveidot drošību. Vadības sistēmā ietilpst organizatoriskas struktūras, ir noteiktas atbildības un kompetences jomas, politika un procedūras.

b) Vadības sistēmā ietilpst avāriju un starpgadījumu novēršanas programma, kas ietver notikumu paziņošanu un analīzes kārtību. Analīzē vajadzības gadījumā piedalās 1. punkta f) apakšpunktā minētās organizācijas.

c) Lidlauka ekspluatants sagatavo lidlauka rokasgrāmatu un darbojas saskaņā ar šo rokasgrāmatu. Rokasgrāmatās ir visas lidlaukam, vadības sistēmai un operatīvā personāla pienākumu izpildei vajadzīgās instrukcijas, informācija un procedūras.

1. Ir nodrošināts, ka gaisa telpā lidlauka kustības zonas apkaimē nav nekādu šķēršļu, lai lidlaukā varētu notikt paredzētā gaisa kuģu ekspluatācija un šķēršļu izveide lidlauka apkārtnē neradītu nepieņemamus riskus. Šajā nolūkā izveido, nodrošina un nepārtraukti uzrauga šķēršļu novērošanas virsmas, lai apzinātu par šīm virsmām augstākus objektus.

2. Ar cilvēka darbību un zemes izmantošanu saistītos apdraudējumus, gan turpmāk uzskaitītos, gan citus, uzrauga. Šo apdraudējumu radītos riskus novērtē un vajadzības gadījumā mazina. Apdraudējumi ir šādi:

3. Gadījumiem, kad aviācijas avārijas situācija izveidojas lidlauka apkārtnē, sagatavo vietējās pašvaldības avārijas situāciju plānu.

a) Visu gaisa kuģu ekspluatācija, izņemot tos, kuri veic 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, visos lidojuma posmos un lidlauka kustības zonā notiek saskaņā ar kopīgiem vispārējiem darbības noteikumiem un spēkā esošajām procedūrām, kas noteiktas konkrētās gaisa telpas izmantošanai.

b) Visi gaisa kuģi, izņemot tos, kuri veic 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir aprīkoti ar vajadzīgajiem komponentiem, un tos atbilstīgi ekspluatē. Komponenti, ko izmanto ATM/ANS sistēmās, atbilst arī 3. punkta prasībām.

i) Dati, ko izmanto kā aeronavigācijas informācijas avotu, ir pietiekami kvalitatīvi, pilnīgi un aktuāli, un tos sniedz laicīgi.

ii) Aeronavigācijas informācija ir precīza, pilnīga, aktuāla, nepārprotama, ar atbilstīgu integritāti un pieejama lietotājiem piemērotā formātā.

iii) Šādu aeronavigācijas informāciju gaisa telpas izmantotājiem dara zināmu laicīgi un izmantojot pietiekami uzticamus un ātrus, pret sakaru traucējumiem un datu sabojāšanu aizsargātus sakaru līdzekļus.

i) Dati, ko izmanto kā aeronavigācijas meteoroloģiskās informācijas avotu, ir pietiekami kvalitatīvi, pilnīgi un aktuāli.

ii) Aeronavigācijas meteoroloģiskā informācija ir iespējami precīza, pilnīga, aktuāla, ar atbilstīgu integritāti un nepārprotama, lai tā atbilstu gaisa telpas izmantotāju vajadzībām.

iii) Šādu aeronavigācijas meteoroloģisko informāciju gaisa telpas izmantotājiem dara zināmu laicīgi un izmantojot pietiekami uzticamus un ātrus, pret sakaru traucējumiem un datu sabojāšanu aizsargātus sakaru līdzekļus.

i) Dati, ko izmanto kā avotu, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus, ir pareizi, pilnīgi un aktuāli.

ii) Gaisa satiksmes pakalpojumi ir pietiekami precīzi, pilnīgi, aktuāli un nepārprotami, lai tie atbilstu lietotāju drošības vajadzībām.

iii) Ja informāciju vai ieteikumus pakalpojumu izmantotājiem sniedz, izmantojot automatizētus instrumentus, tie atbilst pareizas projektēšanas, ražošanas un tehniskās apkopes principiem, lai nodrošinātu piemērotību paredzētajiem mērķiem.

iv) Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi un ar tiem saistītie procesi nodrošina, ka ir atbilstīgs attālums starp gaisa kuģiem, un vajadzības gadījumā palīdz izvairīties no šķēršļiem un citiem apdraudējumiem gaisā, turklāt nodrošina tūlītēju un savlaicīgu koordināciju ar visiem attiecīgajiem pakalpojumu lietotājiem un blakusesošajiem gaisa telpas blokiem.

v) Saziņa starp gaisa satiksmes dienestiem un gaisa kuģiem un starp attiecīgajām gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām ir savlaicīga, skaidra, pareiza un nepārprotama, aizsargāta pret traucējumiem, visām iesaistītajām personām saprotama un, attiecīgā gadījumā, vispāratzīta.

vi) Nodrošina līdzekļus, kas ļauj konstatēt iespējamas avārijas situācijas un vajadzības gadījumā sākt efektīvus meklēšanas un glābšanas darbus. Obligātās prasības saistībā ar šādiem līdzekļiem ir atbilstīgi trauksmes izziņošanas mehānismi, koordinācijas pasākumi un procedūras, līdzekļi un personāls, lai nodrošinātu efektīvu attiecīgā rajona pārklājumu.

i) Sistēmas un komponentus projektē, ievērojot piemērojamās drošības prasības.

ii) Neatkarīgi no tā, vai sistēmas un komponentus uzlūko kopā, atsevišķi vai savstarpējā saistībā, tos projektē tā, lai būtu apgriezti proporcionāla attiecība starp iespējamību, ka jebkāda atteice var izraisīt pilnīgu sistēmas atteici, un atteices seku nopietnību attiecībā uz pakalpojumu drošību.

iii) Neatkarīgi no tā, vai sistēmas un komponentus uzlūko atsevišķi vai savstarpējā kombinācijā, tos projektējot, ņem vērā ar cilvēka spējām un veiktspēju saistītus ierobežojumus.

iv) Sistēmas un komponentus projektē tā, lai tie būtu aizsargāti pret netīšu kaitīgu mijiedarbību ar ārējiem elementiem.

v) Personālam skaidri, konsekventi un nepārprotami dara zināmu ar sistēmu un komponentu ražošanu, uzstādīšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi saistīto vajadzīgo informāciju, kā arī informāciju par nedrošiem apstākļiem.

i) Gaisa satiksmes vadības dispečeri apgūst un uztur zināšanas līmenī, kas ir pietiekams, lai izpildītu savas funkcijas, un samērīgs ar riskiem, kuri ir saistīti ar tāda veida pakalpojumiem.

ii) Teorētisku zināšanu apguvi un atcerēšanos pierāda apmācību laikā veiktos pastāvīgos novērtējumos vai atbilstīgos eksāmenos.

iii) Uztur attiecīgu teorētisku zināšanu līmeni. Atbilstību pierāda regulāros novērtējumos vai eksāmenos. Eksāmenu biežumam jābūt samērīgam ar riskiem, kas saistīti ar tāda veida pakalpojumiem.

i) Gaisa satiksmes vadības dispečeri iegūst un uztur iemaņas, kas nepieciešamas, lai viņi spētu veikt savas funkcijas. Šīs iemaņas ir samērīgas ar riskiem, kas saistīti ar tāda veida pakalpojumiem, un aptver vismaz šādas jomas, ja tās atbilst veicamajām funkcijām:

ii) Gaisa satiksmes vadības dispečeri pierāda spējas izpildīt saistītās procedūras un uzdevumus kompetences līmenī, kas atbilst veicamajām funkcijām.

iii) Uztur pietiekamu iemaņu līmeni. Atbilstību pārbauda regulāros novērtējumos. Novērtējumu biežums ir samērīgs ar sarežģītību un riskiem, kas saistīti ar tāda veida pakalpojumiem un veicamajiem uzdevumiem.

i) Gaisa satiksmes vadības dispečeri apliecina prasmi runāt angļu valodā un saprast to tādā līmenī, lai spētu bez problēmām netieši (pa tālruni/radiotelefonu) un tieši sazināties par konkrētiem un ar darbu saistītiem tematiem, tostarp avārijas situācijās.

ii) Ja tas vajadzīgs gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) nodrošināšanai noteiktā gaisa telpas daļā, gaisa satiksmes vadības dispečers, kas sniedz šos pakalpojumus, spēj runāt attiecīgās valsts valodā(-ās) un saprast to/tās iepriekš aprakstītajā līmenī.

i) Apmācības notiek apmācību kursos, kas var ietvert teorētiskas un praktiskas nodarbības, tostarp apmācības STD, ja tās ir paredzētas.

ii) Sagatavo un apstiprina katra apmācību kursa plānu.

i) Teorētiskas nodarbības vada attiecīgi kvalificēti instruktori. Viņiem:

ii) Praktiskas nodarbības vada atbilstīgi kvalificēti instruktori, kam ir šāda kvalifikācija:

iii) Iemaņu instruktori turklāt apliecina, ka tiem ir vai ir bijušas tiesības strādāt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem.

i) Personas, kas atbild par gaisa satiksmes vadības dispečeru iemaņu vērtēšanu:

ii) Iemaņu vērtētāji turklāt apliecina, ka tiem ir vai ir bijušas tiesības strādāt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem tajās jomās, kurās jāsaņem novērtējums.

i. Visi gaisa satiksmes vadības dispečeri regulāri iztur veselības pārbaudi, lai pierādītu, ka viņi spēj pietiekami labi veikt savas funkcijas. Lai pierādītu atbilstību, veic atbilstīgu novērtējumu, ņemot vērā iespējamu ar vecumu saistītu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

ii. Personu, kas sniedz gaisa satiksmes kontroles (ATC) pakalpojumus, tiklab fiziskās, kā garīgās veselības stāvoklis ir atbilstīgs, ja tiek pierādīts, ka tās necieš no slimībām vai darbnespējas, kas varētu padarīt šīs personas nespējīgas:

i) pakalpojumu sniedzēju rīcībā tieši vai netieši uz līgumu pamata ir līdzekļi, lai nodrošinātu pakalpojumu līmeni un apjomu. Šādi līdzekļi ir (bet ne tikai): sistēmas, telpas, ieskaitot energoapgādi, vadības struktūra, personāls, iekārtas un to tehniskā apkope, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, attiecīgu datu pieejamība un uzskaite;

ii) pakalpojumu sniedzēji izstrādā un atjaunina vadības un darbības rokasgrāmatas attiecīgo pakalpojumu sniegšanai un darbojas saskaņā ar šīm rokasgrāmatām. Rokasgrāmatās ir iekļautas visas darbībai, vadības sistēmai un operatīvā personāla pienākumu izpildei vajadzīgās instrukcijas, informācija un procedūras;

iii) pakalpojumu sniedzēji īsteno un uztur risku pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā iekļautajām pamatprasībām, un cenšas nepārtraukti un aktīvi pilnveidot šo sistēmu;

iv) pakalpojumu sniedzēji gādā, lai to personāls būtu atbilstīgi kvalificēts un profesionāli sagatavots, un īsteno un uztur personāla apmācību un pārbaužu programmas;

v) pakalpojumu sniedzēji izveido oficiālus sakarus ar visām pārējām pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām, lai nodrošinātu atbilstību šīm pamatprasībām;

vi) pakalpojumu sniedzēji izstrādā un īsteno ārkārtas rīcības plānus, kas aptver ārkārtas un avārijas situācijas, kuras var rasties saistībā ar sniedzamajiem pakalpojumiem;

vii) pakalpojumu sniedzēji izstrādā un uztur avāriju un incidentu novēršanas un drošības programmu, tostarp atgadījumu ziņošanas un analīzes programmu, kas jāizmanto vadības sistēmā drošības pastāvīgai uzlabošanai; un

viii) pakalpojumu sniedzēji paredz kārtību, lai pārliecinātos, ka sistēmas un komponenti, ko tie ekspluatē, vienmēr atbilst ar drošību saistītajām veiktspējas prasībām.

i)  ATC pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla noguruma novēršanai ievieš dežūru sistēmu. Dežūru sistēmā ņem vērā dežūru periodus, dežūru ilgumu un pielāgotus atpūtas periodus. Dežūru sistēmā paredzētajos ierobežojumos ņem vērā attiecīgos faktorus, kas rada nogurumu, jo īpaši negulēšanu, diennakts ciklu traucējumus, nakts dežūras, kumulatīvo dežūru ilgumu konkrētos laikposmos, kā arī pienākumu sadalījumu starp personāla locekļiem;

ii)  ATC pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla stresa novēršanai izmanto izglītojošas un profilakses programmas;

iii)  ATC pakalpojumu sniedzēji izveido procedūras, lai pārliecinātos, ka nevājinās pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla kognitīvās spējas un nemazinās medicīniskā piemērotība darbam;

iv) plānojot un īstenojot darbības, ATC pakalpojumu sniedzēji ņem vērā operatīvos un tehniskos ierobežojumus un ar cilvēkfaktoru saistītos principus.

i) tām ir visi līdzekļi, kas vajadzīgi, lai pildītu pienākumus, kas saistīti ar to darbībām. Šādi līdzekļi ir (bet ne tikai): telpas, personāls, aprīkojums, metodika, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentēšana, piekļuve attiecīgiem datiem un lietvedība;

ii) tās īsteno un uztur pārvaldības sistēmu, kas saistīta ar drošību un apmācību standartiem, un to mērķis ir pastāvīga sistēmas uzlabošana; un

iii) tās vajadzības gadījumā vienojas ar citām attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu šo pamatprasību nepārtrauktu ievērošanu.