2008R0199 — LV — 12.03.2008 — 000.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) (OV L 060, 5.3.2008, p.1) |
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 199/2008
(2008. gada 25. februāris)
par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
tā kā:|
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 3 ) paredzēts, ka Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (turpmāk “ZZTEK”) regulāri gatavo novērtējumus par ūdeņu dzīvo resursu pārvaldību, tostarp par tās bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem un tehniskiem aspektiem. |
|
(2) |
Gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, gan Nolīgumā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību uzsvērta vajadzība attīstīt pētniecību un datu vākšanu, lai uzlabotu nozares jautājumu zinātnisko izpratni. |
|
(3) |
Ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) izvirzītos mērķus par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu ārpuskopienas ūdeņos, Kopienai jāiesaistās zvejas resursu saglabāšanas pasākumos, jo sevišķi saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noteikumiem vai reģionālo zvejniecības organizāciju pieņemtiem noteikumiem. |
|
(4) |
Padome 2003. gada 23. janvārī pieņēma secinājumus par Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīts “Kopienas rīcības plāns vides aizsardzības prasību integrēšanai kopējā zivsaimniecības politikā”, ar pamatprincipiem, pārvaldības pasākumiem un darba programmu virzībai uz ekosistēmisku pieeju zivsaimniecības pārvaldībai. |
|
(5) |
Padome 2003. gada 13. oktobrī pieņēma secinājumus attiecībā uz Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu par to, kā uzlabot zinātnisku un tehnisku padomu izstrādi Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā, turklāt aprakstot, kāds zinātnisks padoms Kopienai ir vajadzīgs, paredzot padoma sniegšanas mehānismus, nosakot, kurās jomās sistēma jāattīsta, un ierosinot iespējamus problēmu risinājumus īsā līdz vidējā laikā un ilgā laikā. |
|
(6) |
Padomes Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku ( 4 ), ir jāpārskata, lai pienācīgi ņemtu vērā uz zvejas floti balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, vajadzību izstrādāt ekosistēmisku pieeju, uzlabot zivsaimniecības datu kvalitāti un pilnīgumu, nodrošināt plašāku šo datu pieejamību, labāku atbalstu zinātniska padoma izstrādei un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm. |
|
(7) |
Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības jomā patlaban spēkā esošās regulas ietver noteikumus par tādu datu vākšanu un pārvaldību, kuri attiecas uz zvejas kuģiem, to darbībām un nozveju, un cenu pārraudzību, kas būtu jāņem vērā šajā regulā, lai vienkāršotu datu vākšanu un izmantošanu attiecībā uz visu KZP un lai izvairītos no datu vākšanas dublēšanas. Patlaban spēkā esošās regulas ir šādas: Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai ( 5 ), Padomes Regula (EK) Nr. 788/96 (1996. gada 22. aprīlis) par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju ( 6 ), Komisijas Regula (EK) Nr. 2091/98 (1998. gada 30. septembris) par Kopienas zvejas flotes segmentāciju un zvejniecības centieniem saistībā ar daudzgadīgajām pamatnostādņu programmām ( 7 ), Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju ( 8 ), Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos ( 9 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes apsaimniekošanu saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem ( 10 ), Komisijas Regula (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām ( 11 ), Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru ( 12 ), Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā ( 13 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem ( 14 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem ( 15 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai ( 16 ). |
|
(8) |
Zinātniska izvērtējuma vajadzībām savāktajos datos būtu jāietver informācija par flotēm un to darbībām, bioloģiskie dati par nozveju, ietverot izmetumus, uzskaišu dati par zivju krājumiem un par zvejniecības iespējamo ietekmi uz jūru ekosistēmām. Būtu jāiekļauj arī dati, ar ko skaidro cenu veidošanu, un citi dati, kas var atvieglot zvejniecības uzņēmumu, akvakultūras un apstrādes uzņēmumu saimnieciskā stāvokļa izvērtēšanu, kā arī minēto sektoru nodarbinātības tendenču izvērtēšanu. |
|
(9) |
Lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus un nodrošinātu noturīgu tādu resursu izmantošanu, zvejniecības pārvaldībā pakāpeniski būtu jāievieš ekosistēmiska pieeja. Šajā nolūkā ir jāvāc dati, lai izvērtētu zvejniecības iedarbību uz jūras ekosistēmām. |
|
(10) |
Dalībvalstīm būtu jāuzņemas tieša atbildība par to Kopienas programmu īstenošanu, kas paredzētas, lai vāktu, pārvaldītu un izmantotu zivsaimniecības datus. Dalībvalstīm būtu attiecīgi jāizstrādā valsts programmas, kas atbilst Kopienas programmai. |
|
(11) |
Dalībvalstīm jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar trešām valstīm un jākoordinē savu programmu izpilde attiecībā uz datu vākšanu par vieniem un tiem pašiem jūru reģioniem un reģioniem, kuros ietilpst attiecīgie iekšzemes ūdeņi. |
|
(12) |
Kopienas mērogā būtu jānosaka prioritātes, kā arī procedūras datu vākšanai un apstrādei Kopienā, lai tādējādi nodrošinātu visas sistēmas saskanību un optimizētu tās izmaksu efektivitāti, izveidojot stabilu daudzgadu reģionālu režīmu. |
|
(13) |
Šajā regulā minētie dati būtu jāievada datorizētās attiecīgo valstu datubāzēs, lai tie būtu pieejami Komisijai un tos varētu nosūtīt tiešajiem lietotājiem. Zinātnisko aprindu interesēs ir tas, lai dati, pēc kuriem nav iespējama personas identifikācija, būtu pieejami jebkuram, kas vēlas tos analizēt. |
|
(14) |
Lai pārvaldītu zvejniecības resursus, ir nepieciešama detalizētu datu apstrāde, kas risinātu specifiskus jautājumus. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānosūta zinātniskai analīzei vajadzīgie dati un būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu attiecīgas tehniskas iespējas. Vajadzības gadījumā dati pirms nosūtīšanas var būt apkopoti atbilstīgi apkopojuma pakāpei, kas noteikta attiecīgā galalietotāja lūgumā. |
|
(15) |
Pienākumi, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto piekļuvi datiem, neskar dalībvalstu pienākumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 17 ), kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ( 18 ). |
|
(16) |
Indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas nolūkā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 19 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 20 ). |
|
(17) |
Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības valsts programmu īstenošanai ir vajadzīgi ievērojami izdevumi. Tādu programmu lietderīgumu pilnībā novērtēt iespējams tikai Kopienas līmenī. Tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm segt radušās izmaksas, būtu jāparedz Kopienas finansiāls ieguldījums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 (2006. gada 22. maijs), ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā ( 21 ). |
|
(18) |
Ja Komisija konstatē, ka attiecīgie izdevumi ir saistīti ar nepilnībām, būtu jāparedz finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantu. |
|
(19) |
Ļoti svarīgi ir pareizi īstenot valsts programmas, jo īpaši attiecībā uz savākto datu termiņiem, kvalitātes kontroli, pārbaudi un pārsūtīšanu. Tālab Kopienas finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir ievēroti datu vākšanas termiņi, veikta kvalitātes kontrole, ievēroti pieņemtie kvalitātes kritēriji un vai dati ir iesniegti. Tātad būtu jāievieš finanšu sankciju sistēma, kas saistīta ar minēto nosacījumu neizpildīšanu. |
|
(20) |
Lai uzlabotu KZP īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma uzticamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jākoordinē darbības un citādi jāsadarbojas attiecīgās starptautiskās zinātniskās organizācijās. |
|
(21) |
Par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgu zinātnisku ekspertu līdzdalības nodrošināšana ekspertu grupās, kas veic KZP īstenošanai vajadzīgo zinātnisko novērtējumu. |
|
(22) |
Par datu vākšanas noteikumu īstenošanu būtu jāapspriežas ar zinātnieku aprindām un jāinformē zivsaimniecības nozarē strādājošie, kā arī pārējās interesentu grupas. Attiecīgās organizācijas, kam jāveic vajadzīgā viedokļu apzināšana, ir ZZTEK, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK ( 22 ), Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 1999/478/EK ( 23 ), un reģionālās konsultatīvās padomes, kas izveidotas ar Padomes Lēmumu 2004/585/EK ( 24 ). |
|
(23) |
Lai veicinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, pārvaldības komitejai būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 25 ). |
|
(24) |
Pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā jaunās vajadzības, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1543/2000 un aizstāt to ar šo regulu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I
NODAĻA
VISPAREJI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu paredz noteikumus šādās jomās:
a) bioloģisko, tehnisko, vides, sociāli ekonomiskās jomas datu vākšana un pārvaldība saskaņā ar daudzgadu programmām zivsaimniecības nozarē;
b) zivsaimniecības nozares datu izmantošana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (turpmāk “KZP”) zinātniskās analīzes vajadzībām.
2. Šajā regulā paredzēti arī noteikumi, lai uzlabotu KZP īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma izstrādi.
3. Šī regula neskar pienākumus saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, Regulu (EK) Nr. 45/2001, Direktīvu 2003/4/EK un Regulu (EK) Nr. 1367/2006.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu apstrādātājus;
b) “akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā;
c) “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas vai sporta vajadzībām;
d) “jūras reģioni” ir Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;
e) “primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai atsevišķi paraugi;
f) “metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;
g) “sīki izstrādāti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;
h) “apkopoti dati” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai sīki izstrādātos datus;
i) “galalietotāji” ir struktūras, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zinātniskā zivsaimniecības nozares datu analīzē;
j) “uz zvejas floti un zvejniecību balstīta paraugu vākšana” ir uzskaites, kurās vāc bioloģiskus, tehniskus, sociāli ekonomiskās jomas datus, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem reģionāliem zvejas veidiem un flotes segmentiem;
k) “Kopienas zvejas kuģis” ir kuģis, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā.
II
NODAĻA
DATU VAKSANAS PARVALDIBA UN DATU IZMANTOSANA ATBILSTIGI DAUDZGADU PROGRAMMAM
1.
IEDAĻA
Kopienas programma un valstu programmas
3. pants
Kopienas programma
1. Kopienas daudzgadu programma bioloģisku, tehnisku, vides, sociāli ekonomisku datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai šādās jomās:
a) komerciālā zveja, ko Kopienas kuģi veic:
i) Kopienas ūdeņos, arī komerciāla zušu un lašu zveja iekšējos ūdeņos;
ii) ārpus Kopienas ūdeņiem;
b) atpūtas zveja, ko veic Kopienas ūdeņos, tostarp zušu un lašu atpūtas zveju iekšējos ūdeņos;
c) akvakultūras darbības, ko dalībvalstu un Kopienas ūdeņos veic saistībā ar jūras organismiem, tostarp zušiem un lašiem;
d) zvejas produktu apstrādes darbības;
tiek definēta saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.
2. Kopienas programmu izstrādā trīs gadus ilgiem laikposmiem. Pirmais laikposms aptver 2009. un 2010. gadu.
4. pants
Valstu programmas
1. Neskarot spēkā esošus datu vākšanas pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis vāc primāros datus bioloģijas, tehnikas, vides, sociāli ekonomiskajā jomā atbilstīgi attiecīgai valsts daudzgadu programmai (turpmāk “valsts programma”), kas izstrādāta saskaņā ar Kopienas programmu.
2. Valsts programmā iekļauj konkrēti šādus elementus, kā paredzēts 2. iedaļā:
a) paraugu vākšanas daudzgadu programmas;
b) sistēma komerciālās un atpūtas zvejas pārraudzīšanai jūrā, ja vajadzīgs;
c) sistēma pētniecisku uzskaišu veikšanai jūrā;
d) sistēma datu pārvaldībai un izmantošanai zinātniskās analīzes vajadzībām.
3. Valstu programmās iekļauj procedūras un metodes, kas jāizmanto datu vākšanā un analīzē, kā arī datu pareizības un precizitātes novērtēšanā.
4. Dalībvalstis attiecīgās programmas iesniedz Komisijai apstiprināšanai. Tās iesniedz elektroniski, attiecīgā formātā un līdz noteiktam datumam, kā arī uz adresi, ko Komisija nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. Pirmajās valstu programmās ietver darbības, kas plānotas 2009. un 2010. gadam.
5. pants
Koordinācija un sadarbība
1. Dalībvalstis vienā un tajā pašā jūras reģionā savstarpēji koordinē valsts programmas un pēc iespējas cenšas savas darbības koordinēt ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā. Tālab Komisija var organizēt reģionālas koordinācijas sanāksmes, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to programmas un konkrētā reģionā vākt, pārvaldīt un izmantot datus.
2. Lai ņemtu vērā ieteikumus, kas izteikti reģionālā mērogā reģionālās koordinācijas sanāksmēs, dalībvalstis vajadzības gadījumā var iesniegt valsts programmas grozījumus attiecīgajam programmēšanas periodam. Minētos grozījumus Komisijai nosūta vēlākais divus mēnešus pirms īstenošanas gada.
3. Šā panta piemērošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.
6. pants
Valstu programmu izvērtēšana un apstiprināšana
1. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izvērtē:
a) valstu programmu un to grozījumu atbilstību 4. un 5. pantam un
b) tādu datu, uz kuriem jāattiecas valstu programmām, zinātnisko svarīgumu 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti.
2. Ja ZZTEK veiktajā izvērtēšanā, kas minēta 1. punktā, konstatē, ka valsts programma neatbilst 4. un 5. pantam vai tā nenodrošina attiecīgo datu zinātnisko svarīgumu vai ierosināto metožu un procedūru kvalitāti, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti un ierosina minētās programmas grozījumus. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz pārskatītu valsts programmu.
3. Komisija apstiprina valstu programmas un to grozījumus, kas veikti saskaņā ar 5. panta 2. punktu, pamatojoties uz ZZTEK izdarīto novērtējumu un uz Komisijas dienestu veikto programmas izmaksu novērtējumu.
7. pants
Valstu programmu rezultātu izvērtēšana un apstiprināšana
1. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai pārskatu par savu programmu īstenošanu. Tos attiecīgā formātā iesūta līdz datumam un uz adresi, ko Komisija nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.
2. ZZTEK izvērtē:
a) to valstu programmu īstenošanu, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un
b) dalībvalstu savākto datu kvalitāti.
3. Komisija izvērtē valstu programmu īstenošanu, pamatojoties uz:
a) ZZTEK sniegto vērtējumu;
b) apspriedēm ar atbilstīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām struktūrām, un
c) izvērtējumu, ko veic tās dienesti.
8. pants
Kopienas finanšu palīdzība
1. Kopienas finanšu palīdzību valstu programmām īsteno saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 861/2006 paredzētajiem noteikumiem.
2. Regulas (EK) Nr. 861/2006 9. pantā minētie pamatdati attiecas tikai uz tām dalībvalstu valstu programmu daļām, ar kurām īsteno Kopienas programmu.
3. Kopienas finanšu palīdzību valstu programmām piešķir tikai tad, ja ir pilnībā ievērota šī regula.
4. Komisija var pārtraukt un/vai atgūt Kopienas finanšu palīdzību, pirms tam dodot attiecīgai dalībvalstij iespēju izteikt savu viedokli, šādos gadījumos:
a) ja, veicot 7. pantā minēto izvērtēšanu, konstatē, ka valsts programmas izpilde neatbilst šai regulai, vai
b) ja 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā apspriedē ir konstatēts, ka dalībvalstis nav sniegušas datus, ievērojot 16. panta 4. punktu un 20. panta 1. punktu, vai
c) datu kvalitātes kontroles un datu apstrādes process nav veikts saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.
5. Neskarot 3. punktu, Komisija pēc tam, kad tā devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju izteikt viedokli, var samazināt Kopienas sniegto finanšu palīdzību šādos gadījumos:
a) valsts programma nebija iesniegta Komisijai līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu;
b) pārskats nebija iesniegts Komisija līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu;
c) galalietotājs ir nosūtījis oficiālu lūgumu pēc datiem, un attiecīgajam galalietotājam datus nepiegādāja saskaņā ar 20. panta 2. un 3. punktu vai minēto datu kvalitātes kontrole un apstrāde nebija veikta saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.
6. Šā panta 4. un 5. punktā minētais Kopienas finanšu palīdzības samazinājums ir samērīgs ar neatbilstības pakāpi. Šā panta 5. punktā minēto Kopienas sniegto finanšu palīdzību laika gaitā piemēro pakāpeniski, un tā nav lielāka par 25 % no attiecīgās valsts programmas kopējām gada izmaksām.
7. Sīki izstrādātus 6. punktā minētā samazinājuma piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.
2.
IEDAĻA
Datu vākšanas procesam piemērojamās prasības
9. pants
Paraugu vākšanas programmas
1. Dalībvalstis izstrādā daudzgadu paraugu vākšanas programmas.
2. Valstu daudzgadu paraugu vākšanas programmas ietver konkrēti šādus elementus:
a) paraugu vākšanas modelis bioloģiskiem datiem, ko iegūst, vācot uz zvejas floti un zvejniecību balstītus paraugus, attiecīgā gadījumā – arī uz atpūtas zveju balstītus paraugus;
b) paraugu vākšanas modelis ekosistēmas datiem, kurš ļautu izvērtēt zvejniecības sektora ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu un sekmētu jūras ekosistēmas stāvokļa uzraudzību;
c) paraugu vākšanas modelis sociāli ekonomiskās jomas datiem, kurš ļauj izvērtēt zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli, analizēt nozares darbību noteiktā laikposmā un novērtēt veicamo vai ierosināto pasākumu ietekmi.
3. Paraugu vākšanas valstu programmu izstrādē izmanto protokolus un metodes, kas, ciktāl iespējams, ir:
a) pastāvīgi laika gaitā;
b) standartizēti reģionu mērogā;
c) atbilst kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena piedalās kā līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas.
4. Vajadzības gadījumā sistemātiski izvērtē savākto datu pareizību un precizitāti.
10. pants
Piekļuve paraugu vākšanas vietām
Dalībvalstis nodrošina, lai paraugu ņēmējiem, kurus iecēlusi par valsts programmas izpildi atbildīgā struktūra, viņu pienākumu izpildes vajadzībām būtu pieeja:
a) visiem izkrāvumiem un attiecīgā gadījumā arī pārkrāvumiem citā kuģī un pārvietojumiem akvakultūrā;
b) kuģu un uzņēmumu reģistriem, kurus uztur valsts iestādes un kuri ir atbilstīgi ekonomikas datu vākšanai;
c) ar zivsaimniecību saistītu uzņēmumu ekonomiskiem datiem.
11. pants
Komerciālas un atpūtas zvejas uzraudzīšana jūrā
1. Dalībvalstis izstrādā un ievieš komerciālas un atpūtas zvejas uzraudzīšanu jūrā, ja tas ir vajadzīgs datu vākšanai saskaņā ar valstu programmām.
2. Jūrā strādājošu novērotāju uzdevumus nosaka dalībvalstis.
3. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi uzņem uz kuģa paraugu vācējus, kuri darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu un kurus darbam jūrā norīkojusi par valsts programmas izpildi atbildīgā struktūra, un sadarbojas ar viņiem, lai paraugu vācēji varētu pildīt savus pienākumus, atrodoties uz Kopienas zvejas kuģa.
4. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi var atteikties uzņemt uz kuģa paraugu vācējus, kas darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu tikai tad, ja atteikuma iemesls ir acīmredzams vietas trūkums uz kuģa vai drošības apsvērumi atbilstīgi attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tādos gadījumos datus vāc attiecīgā Kopienas zvejas kuģa apkalpe, izmantojot īpašu paraugu vākšanas programmu, kuru izstrādājusi un kuras izpildi kontrolē par valsts programmas īstenošanu atbildīgā struktūra.
12. pants
Pētnieciskas uzskaites jūrā
1. Neatkarīgi no datiem, kurus iegūst komerciālajā zvejniecībā, dalībvalstis veic pētnieciskas uzskaites jūrā, lai novērtētu krājumu apmēru un izplatību, kā arī zvejas darbību ietekmi uz vidi.
2. Jūrā veicamu pētniecisku uzskaišu, kurām ir iespējams saņemt Kopienas finanšu palīdzību, sarakstu pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.
III
NODAĻA
DATU PARVALDIBAS PROCESS
13. pants
Datu glabāšana
Dalībvalstis:
a) nodrošina saskaņā ar valstu programmām savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;
b) nodrošina to, ka saskaņā ar valstu programmām savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociāli ekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs;
c) veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai tādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu zaudējumu, kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.
14. pants
Datu kvalitātes kontrole un pārbaude
1. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai saskaņā ar valstu programmām savāktie primārie dati būtu kvalitatīvi un pilnīgi, tāpat kā no tiem iegūtie sīki izstrādāti un apkopoti dati, ko nosūta galalietotājiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu programmām, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai;
b) pirms nosūtīšanas galalietotājiem pārbauda sīki izstrādātus un apkopotus datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu programmām;
c) kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, sīki izstrādātajiem un apkopotajiem datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskas struktūras, reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas un ZZTEK.
IV
NODAĻA
SASKANA AR KZP SAVAKTO DATU IZMANTOSANA
15. pants
Attiecīgi datu veidi
1. Šo nodaļu piemēro visiem datiem, kas ir savākti:
a) saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 788/96, (EK) Nr. 2091/98, (EK) Nr. 104/2000, (EK) Nr. 2347/2002, (EK) Nr. 1954/2003, (EK) Nr. 2244/2003, (EK) Nr. 26/2004, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 1921/2006, (EK) Nr. 1966/2006 un (EK) Nr. 1100/2007;
b) saskaņā ar šo regulu:
i) kuģa darbības datiem, kuru pamatā ir satelītnovērošanas informācija un informācija no citām uzraudzības sistēmām, kuras darbojas vajadzīgajā formātā;
ii) datiem, kas ļauj ar lielu ticamības pakāpi noteikt kopējo nozvejas (arī izmetumu) apmēru pa krājumiem noteiktā reģionālā zvejas veidā un flotes segmentā, ģeogrāfiskajā apgabalā un laikposmā, un, attiecīgā gadījumā, datiem par nozveju, kas gūta atpūtas zvejā;
iii) visiem bioloģiskiem datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu izmantojamo krājumu stāvokli;
iv) ekosistēmas datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu zvejas darbību ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu;
v) zivsaimniecības nozares sociāli ekonomiskajiem datiem.
2. Dalībvalstis izvairās no 1. pantā minētās datu vākšanas dublēšanas.
16. pants
Primāro datu pieejamība un nosūtīšana
1. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai atbilstīgi 4. panta 1. punktam ir savākti primārie dati, kas nav sociāli ekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai pieeju 13. panta a) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
2. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai atbilstīgi 4. panta 1. punktam ir savākti sociāli ekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai pieeju 13. panta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
3. Dalībvalstis slēdz līgumus ar Komisiju, lai tai nodrošinātu ātru un netraucētu piekļuvi 1. un 2. punktā minētajām datorizētajām datubāzēm, neskarot citos Kopienas tiesību aktos paredzētas saistības.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai primāros datus, kas savākti, veicot pētnieciskas uzskaites jūrā, atbilstīgi Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām nosūta starptautiskām zinātniskām organizācijām un attiecīgām zinātniskām struktūrām reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās.
17. pants
Primāro datu apstrāde
1. Dalībvalstis apstrādā primāros datus, pārveidojot tos sīki izstrādātu vai apkopotu datu kopās saskaņā ar:
a) atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir;
b) starptautiskā vai reģionu mērogā pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir.
2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sniedz galalietotājiem un Komisijai to metožu aprakstu, kas izmantotas pieprasīto datu apstrādē, un tādu datu statistiskos raksturlielumus.
18. pants
Sīki izstrādātu un apkopotu datu iesniegšana
1. Zinātniskas analīzes vajadzībām dalībvalstis galalietotājiem dara pieejamus sīki izstrādātus un apkopotus datus un tādus datus sniedz:
a) lai dotu padomus zivsaimniecības pārvaldībai, arī reģionālām konsultatīvām padomēm;
b) sabiedriskas apspriešanas vajadzībām un ieinteresēto personu iesaistei politikas veidošanā;
c) zinātniskām publikācijām.
2. Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu anonimitāti, dalībvalstis var atteikties galalietotājiem darīt zināmus kuģu darbības datus, kuru pamatā ir kuģu satelītnovērošanas informācija – mērķiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā.
19. pants
Sīki izstrādātu un apkopotu datu nosūtīšana
Sīki izstrādātus un apkopotus datus dalībvalstis nosūta drošā, elektroniskā formātā.
20. pants
Sīki izstrādātu un apkopotu datu nosūtīšanas procedūra
1. Dalībvalstis nodrošina, lai atbilstīgus sīki izstrādātus un apkopotus datus regulāri un laikus nosūtītu attiecīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām organizācijām saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.
2. Ja sīki izstrādātus un apkopotus datus lūdz īpašai zinātniskai analīzei, dalībvalstis nodrošina, lai galalietotāji saņemtu datus:
a) par 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu – mēneša laikā no datu lūguma saņemšanas dienas;
b) par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu – divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.
3. Ja sīki izstrādātus un apkopotus datus lūdz 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto zinātnisko publikāciju gatavošanai, dalībvalstis:
a) lai aizsargātu datu vācēju profesionālās intereses, datu nosūtīšanu galalietotājiem var atlikt trīs gadus no datu vākšanas dienas. Par tādiem lēmumiem dalībvalstis informē galalietotājus un Komisiju. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut minēto laiku pagarināt;
b) gadījumā, ja minētais triju gadu posms ir beidzies, nodrošina, lai galalietotājiem datus dara zināmus divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.
4. Dalībvalstis var atteikties nosūtīt attiecīgus sīki izstrādātus un apkopotus datus tikai:
a) ja pastāv iespējamība identificēt fiziskas un/vai juridiskas personas – tādā gadījumā dalībvalsts var ierosināt citus iespējamus līdzekļus galalietotāju vajadzību izpildei, reizē saglabājot datu anonimitāti;
b) gadījumos, kas minēti 22. panta 3. punktā;
c) ja galalietotājiem tie paši dati jau ir viegli pieejami citā formā vai formātā.
5. Ja dati, ko lūdz galalietotāji, kas nav attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas, ir atšķirīgi no tiem, kas jau sniegti atbilstīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām organizācijām, dalībvalstis var pieprasīt tādiem galalietotājiem segt faktiskās izmaksas, kas rodas datu atlases procesā un, ja vajadzīgs, apkopojot datus pirms nosūtīšanas.
21. pants
Datu sniegšanas atteikuma pārskatīšana
1. Ja dalībvalsts atsakās sniegt datus saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu, galalietotājs var lūgt Komisiju pārskatīt datu sniegšanas atteikumu. Ja Komisija konstatē, ka atteikums nav pienācīgi pamatots, tā var prasīt, lai dalībvalsts attiecīgos datus nosūta galalietotājam mēneša laikā.
2. Ja dalībvalsts nesniedz attiecīgos datus laikā, kas paredzēts 1. punktā, piemēro 8. panta 5. un 6. punktu.
22. pants
Galalietotāju pienākumi
1. Datu galalietotāji:
a) datus izmanto tikai datu lūgumā norādītajam mērķim saskaņā ar 18. pantu;
b) izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem;
c) ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku;
d) ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis;
e) iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai atsauces, kas ļauj iepazīties ar datu izmantošanas rezultātu;
f) bez attiecīgās dalībvalsts sniegtas atļaujas nesniedz prasītos datus trešām personām;
g) nepārdod datus trešām personām.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par galalietotāju jebkādu pienākumu neizpildi.
3. Ja galalietotājs neizpilda kādu no 1. punktā minētajām prasībām, Komisija var atļaut dalībvalstij konkrētajam galalietotājam ierobežot vai liegt pieeju datiem.
V
NODAĻA
ATBALSTS ZINATNISKA PADOMA IZSTRADEI
23. pants
Dalība starptautisku organizāciju sanāksmēs
Dalībvalstis nodrošina savu ekspertu dalību attiecīgu reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisku zinātnisku organizāciju sanāksmēs.
24. pants
Koordinācija un sadarbība
1. Dalībvalstis un Komisija koordinē veicamos pasākumus un sadarbojas, lai turpinātu uzlabot reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisko zinātnisko organizāciju sniegtā zinātniskā padoma uzticamību, darba programmu kvalitāti un darba metodes.
2. Tāda koordinācija un sadarbība notiek, neskarot atklātas zinātniskas debates, un tās mērķis ir sekmēt objektīva zinātniska padoma sniegšanu.
VI
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Īstenošanas pasākumi
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.
26. pants
Pārraudzība
Valstu programmu izpildes gaitu uzrauga Komisija un ZZTEK, kopīgi darbojoties Zvejniecības un akvakultūras komitejā, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu (turpmāk “komiteja”).
27. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
28. pants
Atcelšana
1. Regula (EK) Nr. 1543/2000 ar šo ir atcelta no 2009. gada 1. janvāra. Atcelto regulu tomēr turpina piemērot valstu programmām, kas ir apstiprinātas pirms 2008. gada 31. decembra.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 1543/2000 |
Regula (EK) Nr. 199/2008 |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
3. pants |
3., 4. un 5. pants |
|
4. pants |
15. pants |
|
5. pants |
3. un 25. pants |
|
6. pants |
4. un 8. pants |
|
7. pants |
13. un 18. pants |
|
8. pants |
25. un 26. pants |
|
9. pants |
27. pants |
|
10. pants |
26. pants |
|
11. pants |
29. pants |
( 1 ) 2007. gada 13. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV C 10, 15.1.2008., 53. lpp.
( 3 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.
( 5 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 108, 1.5.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 266, 1.10.1998., 36. lpp.
( 8 ) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).
( 9 ) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).
( 10 ) OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.
( 11 ) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.
( 12 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).
( 13 ) OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 809/2007 (OV L 182, 12.7.2007., 1. lpp.).
( 14 ) OV L 403, 30.12.2006., 1. lpp.
( 15 ) OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 3. lpp.
( 16 ) OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.
( 17 ) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
( 18 ) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.
( 19 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
( 20 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
( 21 ) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.
( 22 ) OV L 225, 31.8.2005., 18. lpp.
( 23 ) OV L 187, 20.7.1999., 70. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/864/EK (OV L 370, 17.12.2004., 91. lpp.).
( 24 ) OV L 256, 3.8.2004., 17. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/409/EK (OV L 155, 15.6.2007., 68. lpp.).
( 25 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).