2007R1266 — LV — 14.02.2009 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1266/2007 (2007. gada 26. oktobris) par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (OV L 283, 27.10.2007, p.37) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 89 |
3 |
1.4.2008 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 384/2008 (2008. gada 29. aprīlis), |
L 116 |
3 |
30.4.2008 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 394/2008 (2008. gada 30. aprīlis), |
L 117 |
22 |
1.5.2008 |
|
|
L 197 |
18 |
25.7.2008 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1108/2008 (2008. gada 7. novembris), |
L 299 |
17 |
8.11.2008 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1304/2008 (2008. gada 19. decembris), |
L 344 |
28 |
20.12.2008 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 123/2009 (2009. gada 10. februāris), |
L 40 |
3 |
11.2.2009 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1266/2007
(2007. gada 26. oktobris)
par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā ( 1 ) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai ( 2 ), un jo īpaši tās 6. panta 1. un 3. punktu, 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,
tā kā:|
(1) |
Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai un izskaušanai Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest uzņēmīgo sugu dzīvniekus no šīm zonām. Saskaņā ar minētajā direktīvā noteikto kārtību Komisija var lemt par atbrīvojumu piešķiršanu attiecībā uz šo aizliegumu. |
|
(2) |
Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumā 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām ( 3 ) paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”). |
|
(3) |
Pēc tam kad pieņēma Lēmumu 2005/393/EK, situācija saistībā ar infekciozo katarālo drudzi Kopienā ir būtiski mainījusies, un ir uzkrāta jauna pieredze par šīs slimības kontroli, jo īpaši pēc jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, proti, 8. serotipa, iekļūšanas tādā Kopienas teritorijā, kurā līdz šim nav konstatēti šīs slimības uzliesmojumi un uz kuru neattiecināja infekciozā katarālā drudža un šā vīrusa 1. serotipa risku. |
|
(4) |
Pamatojoties uz uzkrāto pieredzi, un lai izveidotu noturīgāku infekciozā katarālā drudža kontroles stratēģiju, ir lietderīgi Kopienas līmenī labāk saskaņot dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku, izņemot meža dzīvniekus, kontroles, monitoringa, uzraudzības un pārvietošanās ierobežojumu noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, jo tie ir īpaši svarīgi drošai tirdzniecībai ar uzņēmīgiem lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi atcelt Lēmumu 2005/393/EK un aizstāt to ar šo regulu. |
|
(5) |
Turklāt, ņemot vērā jauno situāciju saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, Komisija lūdza zinātniski pamatotu konsultāciju un atbalstu no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), kura 2007. gadā sniedza divus zinātniskus ziņojumus un divus zinātniskus atzinumus par infekciozo katarālo drudzi. |
|
(6) |
Atbilstīgi Direktīvai 2000/75/EK aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanā jāņem vērā ar infekciozo katarālo drudzi un tā kontroles pasākumiem saistītie ģeogrāfiskie, administratīvie, ekoloģiskie un epizootoloģiskie faktori. Lai šos faktorus varētu ņemt vērā, ir jāizstrādā noteikumi par infekciozā katarālā drudža obligātajām saskaņotajām prasībām Kopienā veikta monitoringa un uzraudzības vajadzībām. |
|
(7) |
Uzraudzība un apmaiņa ar informāciju ir galvenie elementi uz risku balstītā pieejā infekciozā katarālā drudža kontroles pasākumiem. Tāpēc papildus Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā noteiktajām definīcijām jo īpaši ir jāsniedz infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījuma definīcija, lai veicinātu vienotu izpratni par galvenajiem parametriem saistībā ar infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu. |
|
(8) |
Turklāt Lēmumā 2005/393/EK lietotais aizliegto zonu jēdziens ir izrādījies piemērots, īpaši, ja skartajā zonā infekciozā katarālā drudža vīrusu konstatē divas sezonas pēc kārtas. Praktisku apsvērumu dēļ un Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi sniegt definīciju aizliegtām zonām, kurās ir aizsardzības un uzraudzības zonas, ko dalībvalstis ir norobežojušas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu. |
|
(9) |
Lai veiktu noturīgu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu pārvaldību, nodrošinot drošu pārvietošanos, liela nozīme ir tādiem pasākumiem kā no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas noteikšana, kurā, veicot uzraudzību, nav konstatēta šīs slimības pārnešana vai vīrusa pārnēsātāji. Šim nolūkam ir lietderīgi paredzēt saskaņotus kritērijus, kuri jāizmanto, lai noteiktu no vīrusa pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu. |
|
(10) |
Par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem ir jāziņo saskaņā ar Padomes Direktīvas 82/894/EEK 3. pantu, izmantojot kodificēto veidlapu un kodus, kas noteikti Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumā 2005/176/EK par kodificētas veidlapas un kodu noteikšanu dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Direktīvu 82/894/EEK ( 4 ). Ņemot vērā infekciozā katarālā drudža pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstību, šīs paziņošanas prasības darbības joma uz laiku ir jāpielāgo, precīzāk definējot pienākumu ziņot par primārajiem uzliesmojumiem. |
|
(11) |
EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa atzinumā par infekciozā katarālā drudža avotiem un sastopamību ( 5 ), kuru pieņēma 2007. gada 27. aprīlī, konstatē, ka liela nozīme ir piemērotām uzraudzības programmām, kas dod iespēju iespējami agrīnā stadijā noteikt infekciozā katarālā drudža gadījumus. Šādās uzraudzības programmās ir jāiekļauj klīniski, seroloģiski un epidemioloģiski komponenti, kas viendabīgi darbotos visās dalībvalstīs. |
|
(12) |
Integrēta pieeja Kopienas līmenī ir vajadzīga, lai varētu analizēt epidemioloģisko informāciju, ko sniedz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, un arī infekciozā katarālā drudža, kā arī šīs slimības pārnēsātāju reģionālo un vispārējo izplatību. |
|
(13) |
Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā ( 6 ) nosaka Kopienas finansiālo atbalstu infekciozā katarālā drudža izskaušanai, kontrolei un monitoringam. |
|
(14) |
Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/367/EK par Kopienas finansiālo atbalstu Itālijai, lai īstenotu sistēmu epidemioloģiskās informācijas vākšanai un analīzei attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi ( 7 ), noteica tīmeklī pieejamas sistēmas izveidi (“BT-Net sistēma”), lai vāktu, uzglabātu un analizētu datus par infekciozā katarālā drudža uzraudzību dalībvalstīs. Pilnīgai šīs sistēmas izmantošanai ir būtiska nozīme, lai noteiktu visatbilstošākos pasākumus slimības kontrolei, lai pārbaudītu to efektivitāti un lai varētu veikt uzņēmīgu sugu dzīvnieku drošu pārvietošanu. Lai starp dalībvalstīm un Komisiju nodrošinātu efektīvu un produktīvu informācijas apmaiņu par infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām, šai apmaiņai ir jānotiek ar BT-Net sistēmas palīdzību. |
|
(15) |
Ja vien nav vajadzības sākt aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanu Kopienas līmenī saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, šo norobežošanu veic dalībvalstis. Tomēr pārredzamības dēļ dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par savām aizsardzības un uzraudzības zonām kā arī par jebkādiem grozījumiem tajās. Īpaši tad, ja dalībvalsts nav paredzējusi saglabāt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko teritoriju aizliegtajā zonā, tā iepriekš Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, lai pierādītu, ka šajā teritorijā nav infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācijas. |
|
(16) |
Pamatojoties uz riska analīzi un ņemot vērā datus, kas savākti infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmā, BT-Net sistēmas datu apmaiņā ar dalībvalstīm un ar Komisiju, un, ņemot vērā arī dzīvnieku nosūtīšanas galamērķi un to atbilstību noteiktām veselības prasībām, kas garantē dzīvnieku drošību, būtu jāatļauj atbrīvojumi no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai no aizliegtās zonas. Ar zināmiem nosacījumiem no izvešanas aizlieguma ir jāatbrīvo arī tādu dzīvnieku pārvadājumi, kuri paredzēti tūlītējai nokaušanai. Ņemot vērā zemo riska līmeni, kas saistīts ar tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadājumiem un dažus risku mazinošus faktorus, ir lietderīgi paredzēt īpašus nosacījumus, lai mazinātu vīrusa izplatības risku, pārvadājot dzīvniekus no saimniecībām aizliegtajā zonā uz kautuvēm, kas izraudzītas, pamatojoties uz riska novērtējumu. |
|
(17) |
Pārvadājot dzīvniekus vienas aizliegtās zonas robežās, kurā ir izplatīts viens un tas pats vīrusa serotips vai serotipi, dzīvnieku veselībai nerodas papildu risks, un tāpēc ar konkrētiem nosacījumiem kompetentā iestāde tos atļauj. |
|
(18) |
Saskaņā ar 2007. gada 27. aprīlī pieņemto EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām ( 8 ) vakcinēšanas rezultātā imūnu dzīvnieku vai dabiski imūnu dzīvnieku pārvadājumus var uzskatīt par drošiem, neatkarīgi no vīrusa cirkulācijas intensitātes izcelsmes vietā vai no slimības pārnēsātāju aktivitātes galamērķa vietā. Tāpēc ir svarīgi paredzēt imūnu dzīvnieku atbilstības nosacījumus pirms to pārvietošanas no aizliegtās zonas. |
|
(19) |
Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva Nr. 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā ( 9 ), Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva Nr. 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā ( 10 ), Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I daļā ( 11 ), un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Lēmums 93/444/EEK par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kuri paredzēti izvešanai uz trešām valstīm ( 12 ), nosaka, ka, dzīvniekus pārvietojot, līdzi jābūt veselības sertifikātiem. Ja atbrīvojumus no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu sugu dzīvnieku pārvadājumiem no aizliegtās zonas, piemēro dzīvniekiem, kas paredzēti tirdzniecībai Kopienā vai eksportam uz trešu valsti, minētajos sertifikātos jāietver atsauce uz šo regulu. |
|
(20) |
Saskaņā ar EPNI atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, ko iekraušanas vietā piemēro to transportlīdzekļu apstrādei ar atļautiem insekticīdiem, kas paredzēti uzņēmīgu dzīvnieku izvešanai no aizliegtās zonas uz teritoriju, kas ir ārpus aizliegtās zonas, vai šķērsojot šādu teritoriju. Ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem. Tomēr dzīvnieku, telpu un to apkārtnes apstrādi ar atļautiem insekticīdiem inficētajās saimniecībās drīkst veikt tikai saskaņā ar noteiktu protokolu, pamatojoties uz katrā atsevišķā gadījumā veiktu riska novērtējuma pozitīvu rezultātu, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, epidemioloģiskie, ekoloģiskie, vides, entomoloģiskie dati un izmaksu/ieguvumu izvērtējums. |
|
(21) |
Direktīvās 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK un Lēmumā 93/444/EEK noteiktajos veselības sertifikātos, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai eksportam uz trešu valsti, jāietver atsauce uz jebkādu apstrādi ar insekticīdu, kura veikta atbilstoši šai regulai. |
|
(22) |
Lai izvairītos no nevajadzīgas tirdzniecības pārtraukšanas, ir steidzami jāizstrādā noturīga infekciozā katarālā drudža vīrusa kontroles stratēģija, kas nodrošinātu drošu tirdzniecību ar uzņēmīgu sugu dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. |
|
(23) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1.
NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī regula paredz noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi tādu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem, kuri minēti Direktīvas 2000/75/EK 2. panta c) punktā, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā minētās definīcijas.
Papildus piemēro šādas definīcijas:
a) “infekciozā katarālā drudža gadījums” nozīmē dzīvnieku, kam atbilst viens no šādiem nosacījumiem:
i) tam ir klīniskie simptomi, kas atbilst infekciozajam katarālajam drudzim;
ii) tas ir kontroldzīvnieks, kura iepriekšējais seroloģiskais tests ir bijis ar negatīvu rezultātu un kurš kopš tā laika ir kļuvis seropozitīvs attiecībā uz vismaz viena infekciozā katarālā drudža serotipa antivielām;
iii) tas ir dzīvnieks, no kura izdalīts un identificēts infekciozā katarālā drudža vīruss;
iv) tas ir dzīvnieks, kura infekciozā katarālā drudža seroloģiskais tests ir pozitīvs vai no kura ir identificēts vīrusa antigēns vai vīrusa ribonukleīnskābe (RNS), kas raksturīgi vienam vai vairākiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem.
Turklāt epidemioloģiskajiem datiem ir jāliecina par to, ka klīniskie simptomi vai laboratorijas pārbaužu rezultāti, kas norāda uz inficēšanos ar infekciozo katarālo drudzi, ir vīrusa cirkulācijas sekas saimniecībā, kurā dzīvnieks ir turēts, un tās nav sekas tam, ka no aizliegtām zonām ir ievesti vakcinēti vai seropozitīvi dzīvnieki;
b) “infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir šīs slimības uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. panta c) punktā;
c) “primārs infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. pantā, ņemot vērā to, ka, piemērojot šīs direktīvas 3. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums ir primārs uzliesmojums šādos gadījumos:
i) tas nav epidemioloģiski saistīts ar iepriekšēju uzliesmojumu; vai
ii) tā rezultātā jāveic aizliegtās zonas norobežošanas pasākumi vai izmaiņas esošajā aizliegtajā zonā kā noteikts 6. pantā;
d) “aizliegtā zona” nozīmē zonu, kurā ir aizsardzības un uzraudzības zonas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu;
e) “no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīva zona” nozīmē dalībvalsts epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko apgabalu, kurā uzraudzības rezultātā daļu gada nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību vai pieauguši Culicoides ģints kukaiņi, kas var pārnēsāt infekciozā katarālā drudža vīrusu;
f) “tranzītpārvadājumi” nozīmē dzīvnieku pārvietošanu:
i) no aizliegtās zonas vai cauri šai zonai;
ii) no aizliegtās zonas cauri zonai, uz ko neattiecas aizliegums, atpakaļ uz to pašu aizliegto zonu; vai
iii) no aizliegtās zonas cauri zonai, uz ko neattiecas aizliegums, uz citu aizliegto zonu.
2.
NODAĻA
MONITORINGS, UZRAUDZĪBA UN APMAIŅA AR INFORMĀCIJU
3. pants
Paziņošana par infekciozo katarālo drudzi
Dalībvalstis ziņo par infekciozā katarālā drudža primāriem uzliesmojumiem un uzliesmojumiem, izmantojot dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu un kodificētās veidlapas un kodus, kas noteikti Lēmumā 2005/176/EK.
4. pants
Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas
Dalībvalstis ievieš šādas programmas saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas I pielikumā:
a) infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas aizliegtajās zonās (“infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas”);
b) infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ārpus aizliegtajām zonām (“infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas”).
5. pants
Epidemioloģiskā informācija
1. Infekciozā katarālā drudža lietojumprogrammai (BT-Net system), kas izveidota ar Lēmumu 2007/367/EK, dalībvalstis nosūta informāciju par infekciozo katarālo drudzi, kas savākta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmu īstenošanas laikā, un jo īpaši:
a) mēneša ziņojumu, kas iesniegts ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pārskata mēneša un kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:
i) dati par kontroldzīvniekiem no infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām, ko piemēro aizliegtajās zonās;
ii) entomoloģiskie dati no infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās;
b) starpposma ziņojumu, kas aptver pirmos sešus gada mēnešus un ko iesniedz vēlākais līdz katra gada 31. jūlijam, kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:
i) dati no infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām, ko piemēro ārpus aizliegtajām zonām;
ii) dati par vakcināciju no aizliegtajām zonām;
c) gada ziņojumu, kas iesniegts vēlākais līdz nākošā gada 30. aprīlim un kurā ir sniegta informācija par iepriekšējo gadu, kura norādīta b) apakšpunkta i) un ii) daļās.
2. Informācija, kas jānosūta uz BT-Net sistēmu ir noteikta II pielikumā.
3.
NODAĻA
DZĪVNIEKU, TO SPERMAS, OLŠŪNU UN EMBRIJU PĀRVIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI
6. pants
Aizliegtās zonas
1. Dalībvalstis 24 stundu laikā ziņo Komisijai par aizliegtajām zonām un jebkurām izmaiņām, kas notikušas šajās zonās.
2. Pirms pieņemt lēmumu izslēgt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu no aizliegtās zonas, dalībvalsts iesniedz Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka šajā apgabalā divu gadu laikā pēc infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas īstenošanas nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija.
3. Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē dalībvalstis par aizliegto zonu sarakstu.
4. Dalībvalstis izstrādā un regulāri atjaunina savas teritorijas aizliegto zonu sarakstu, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.
5. Savā tīmekļa vietnē tikai informācijas nolūkā Komisija publicē aizliegto zonu atjaunināto sarakstu.
Šajā sarakstā ietver informāciju par infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, kas cirkulē katrā aizliegtajā zonā, tādējādi dodot iespēju 7. un 8. panta piemērošanas nolūkā identificēt katrā dalībvalstī norobežotās aizliegtās zonas, kurās cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips.
7. pants
Nosacījumi dzīvnieku pārvietošanai aizliegtās zonas robežās
1. Dzīvnieku pārvietošanu tādas aizliegtās zonas robežās, kurā cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips vai serotipi, atļauj kompetenta iestāde ar nosacījumu, ka pārvietojamajiem dzīvniekiem pārvietošanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.
2. Tomēr dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas uz uzraudzības zonu ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka:
a) dzīvnieki atbilst III pielikuma nosacījumiem vai
b) dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem; vai
c) dzīvnieki ir paredzēti tūlītējai nokaušanai.
2.a Pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, kurā jāņem vērā pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti pēc kontroldzīvnieku monitoringa īstenošanas saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.1. punktu, dalībvalstis var norobežot aizsardzības zonas daļu kā “aizliegto zonu, kurā veikta vakcinācija un necirkulē konkrēta serotipa vai serotipu infekciozā katarālā drudža vīruss” (“zemāka riska apgabals”), piemērojot šādus nosacījumus:
i) šajā aizsardzības zonas daļā ir veikta vakcinācija pret infekciozā katarālā drudža vīrusa konkrētu serotipu vai serotipiem;
ii) šajā aizsardzības zonas daļā necirkulē infekciozā katarālā drudža vīrusa konkrēts serotips vai serotipi.
Dalībvalsts, kura plāno norobežot aizsardzības zonas daļu kā “zemāka riska apgabalu”, par savu nodomu paziņo Komisijai. Paziņojumam pievieno visu vajadzīgo informāciju un datus, lai pamatotu norobežošanu, ņemot vērā attiecīgās zonas epidemioloģisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz esošo infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu. Tā arī nekavējoties informē pārējās dalībvalstis.
Dzīvnieku pārvietošanu vienas aizliegtās zonas robežās no apgabala, kurā cirkulē viens infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips vai serotipi, uz minētās aizliegtās zonas daļu, kas norobežota kā “zemāka riska apgabals”, var atļaut tikai tad, ja:
a) dzīvnieki atbilst III pielikuma nosacījumiem; vai
b) dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, kuru pamatā ir riska novērtējuma pozitīvs rezultāts attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem un ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ir apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas; vai
c) dzīvnieki ir paredzēti tūlītējai nokaušanai.
3. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 2. punkta b) apakšpunktā vai 2.a punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.
4. Šā panta 1., 2. un 2.a punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:
“Dzīvnieki atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 … (7. panta 1. punktam vai 7. panta 2. punkta a) apakšpunktam, vai 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam, vai 7. panta 2. punkta c) apakšpunktam, vai 7. panta 2.a punkta a) apakšpunktam, vai 7. panta 2.a punkta b) apakšpunktam, vai 7. panta 2.a punkta c) apakšpunktam, norādīt atbilstošo).”
8. pants
Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu lai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK noteiktā izvešanas aizlieguma
1. Uz dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no saimniecības vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centra, kas atrodas aizliegtajā zonā, uz citu saimniecību vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centru neattiecas izvešanas aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 10. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji:
a) atbilst šīs regulas III pielikuma nosacījumiem; vai
b) ja dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem.
2. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.
3. Galamērķa vietas kompetentā iestāde kontrolē virzīšanas procedūras izveidi, lai novērstu to dzīvnieku, viņu spermas, olšūnu un embriju tālāku pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri ir pārvietoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji atbilst 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
4. Uz tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvietošanu no saimniecības, kas atrodas aizliegtā zonā, neattiecas izvešanas aizliegums, kas noteikts Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā, ja:
a) vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas dienas izcelsmes saimniecībā nav reģistrēts neviens infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums;
b) dzīvnieki tiek transportēti
— veterināra uzraudzībā uz galamērķa kautuvi, kur tie jānokauj 24 stundu laikā pēc ievešanas, un
— tieši, ja vien Regula (EK) Nr. 1/2005 ( 13 ) neparedz atpūtas laiku kontrolpunktā, kas atrodas tajā pašā aizliegtajā zonā;
c) nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms dzīvnieku iekraušanas paziņo galamērķa vietas kompetentajām iestādēm par paredzēto pārvietošanu.
5. Neatkarīgi no 4. punkta b) apakšpunkta galamērķa vietas kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, var pieprasīt izcelsmes vietas kompetentajām iestādēm izveidot virzīšanas procedūru, lai tajā minētos dzīvniekus transportētu uz izraudzītām kautuvēm.
Visas šādas izraudzītās kautuves jānosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā ņemti vērā IV pielikuma kritēriji.
Informāciju par izraudzītajām kautuvēm dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Minēto informāciju dara pieejamu, arī izmantojot BT-Net sistēmu.
5.a. Tāda dzīvnieku pārvietošana eksportam uz trešo valsti, kas nav sertificēta saskaņā ar 1. punktu, no saimniecības aizliegtajā zonā tieši uz izejas vietu, kā noteikts Lēmuma 93/444/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, jāatbrīvo no izvešanas aizlieguma saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 10. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka
a) vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas dienas izcelsmes saimniecībā nav reģistrēts neviens infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums;
b) dzīvniekus transportē līdz izejas vietai
— valsts veterinārārsta uzraudzībā un
— tieši, ja vien Regula (EK) Nr. 1/2005 neparedz atpūtas laiku kontrolpunktā, kas atrodas tajā pašā aizliegtajā zonā.
6. Šā panta 1., 4. un 5.a punktā minēto dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai kas minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:
“… (Dzīvnieku sperma, olšūnas un embriji, norādīt atbilstošo) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 … (8. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, vai 8. panta 4. punktam, vai 8. panta 5. punkta a) apakšpunktam, norādīt atbilstošo)”.
9. pants
Dzīvnieku tranzīta turpmākie nosacījumi
1. Dzīvnieku tranzīta atļauju izsniedz kompetentā iestāde ja:
a) iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms izbraukšanas no aizliegtās zonas ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no aizliegtas zonas cauri teritorijai ārpus aizliegtās zonas, kā arī apstrādā transportlīdzekļus, kuros tos transportē;
b) iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms iebraukšanas aizliegtajā zonā ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no teritorijas, kas atrodas ārpus aizliegtās zonas, cauri aizliegtai zonai, kā arī apstrādā līdzekļus, kuros tos transportē;
c) ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem.
2. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:
“Apstrādāts ar insekticīdu/repelentu … (ierakstīt produkta nosaukumu) … (ierakstīt datumu) plkst … (ierakstīt laiku) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007 ( 14 ).
3. Ja ir pagājušas vairāk nekā 60 dienas pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvais laikposms, kas noteikts V pielikumā, šā panta 1. punktu vairs nepiemēro infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskam apgabalam.
Tomēr šo atbrīvojumu vairs nepiemēro pēc tam, kad beidzies slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms, pamatojoties uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu.
9.a pants
Pārejas noteikumi
1. Līdz ►M6 2009. gada 31. decembris ◄ , atkāpjoties no 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta un pamatojoties uz rezultātiem pēc draudu novērtējuma, kurā ņemti vērā dzīvnieku ievešanas entomoloģiskie un epidemioloģiskie apstākļi, galamērķa dalībvalstis var noteikt prasību, lai dzīvnieku pārvietošana, uz ko attiecas 8. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums un kas atbilst vismaz vienam no III pielikuma A daļas 1. līdz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, bet kas neatbilst minētās daļas 5., 6. un 7. punkta nosacījumiem, notiktu saskaņā ar šādiem papildu nosacījumiem:
a) minētajiem dzīvniekiem jābūt jaunākiem par 90 dienām;
b) tiem kopš dzimšanas jābūt turētiem ierobežotā vietā, kas ir aizsargāta pret slimības pārnēsātājiem;
c) regulas III pielikuma A daļas 1., 3. un 4. punktā minētie testi jāveic paraugiem, kuri ņemti ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.
2. Dalībvalsts, kura ir paredzējusi piemērot 1. punktā minētos papildu nosacījumus, iepriekš to paziņo Komisijai.
Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju un datus, lai pamatotu minēto papildu nosacījumu piemērošanu, ņemot vērā entomoloģisko un epidemioloģisko stāvokli šajā dalībvalstī, it īpaši attiecībā uz konkrēto slimības pārnēsātāja sugu un vīrusa serotipu, klimata apstākļiem un uzņēmīgajiem atgremotājiem izmantoto lopkopības veidu.
Ja Komisija septiņās dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nav noraidījusi pieteikumu, dalībvalstij, kas iesniegusi paziņojumu, ir atļauts turpmāk piemērot minētos papildu nosacījumus. Tā par to nekavējoties paziņo pārējām dalībvalstīm.
3. Komisija publicē informāciju par papildu nosacījumu piemērošanu saskaņā ar 2. punktu.
4.
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
10. pants
Atcelšana
Lēmumu 2005/393/EK atceļ.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Minimālās prasības saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)
1. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās
Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ir paredzētas, lai nodrošinātu informāciju par stāvokļa izmaiņām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi aizliegtajās zonās. Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu mērķis ir atklāt jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu ievazāšanas gadījumus un pierādīt, ka konkrēti infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipi nav sastopami. Vēl var minēt citus mērķus, proti, pierādīt, ka nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, noteikt no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu un identificēt slimības pārnēsātāju sugas.
Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības nolūkā ģeogrāfiskā atsauces vienība ir 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs. Dalībvalstīs uzraudzības mērķiem kā ģeogrāfisko atsauces vienību monitoringam un uzraudzībai var izmantot arī “reģionu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. panta p) punktā.
|
1.1. |
Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 1.1.1. un 1.1.2. punktā.
|
|
1.2. |
Lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu, kā minēts šīs Regulas V pielikumā, entomoloģiskajai uzraudzībai ir jāatbilst šādām prasībām: — šādā uzraudzībā kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju programmu, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus, izmantojot pastāvīgi izvietotus kukaiņu pievilinātājus, lai noteiktu pārnēsātāja populācijas dinamiku, — saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem jāizmanto kukaiņu pievilinātāji ar gaisa ieplūdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātāji jādarbina visu nakti un ne retāk kā: —— vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kad paredzams, ka beigsies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms, — vienu nakti mēnesī no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā, — kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos trīs to darbināšanas gados, — katrā epidemioloģiski atbilstīgajā apgabalā visā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā zonā jānovieto vismaz viens kukaiņu pievilinātājs. Daļa no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātāju, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kas spēj īstenot to sugu kukaiņu skaitīšanu un identificēšanu, par ko ir aizdomas, ka tie ir slimības pārnēsātāji. |
|
1.3. |
Monitorings, ko veic, lai nodrošinātu Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskajā apgabalā divu gadu laikā nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, kā minēts 6. panta 2. punktā: — ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi un ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings, kā minēts 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktā, — ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ( 16 ), ja nav īstenota masveida vakcinācija, vai — ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 10 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ( 17 ), ja ir īstenota masveida vakcinācija. |
2. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām ārpus aizliegtajām zonām
Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmu mērķis ir atklāt jebkādus iespējamus infekciozā katarālā drudža vīrusa invāzijas gadījumus un pierādīt, ka dalībvalstīs, kurās nav infekciozā katarālā drudža, vai epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā apgabalā nav konkrētā vīrusa.
Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 2.1. un 2.2. punktā.
|
2.1. |
Pasīvā klīniskā uzraudzība: — ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt katru gadījumu, kad radušās aizdomas par to, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomu gadījumiem. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomu gadījumu. Kompetentajai iestādei nekavējoties rūpīgi jāizmeklē visi aizdomu gadījumi, lai apstiprinātu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu vai izslēgtu šāda uzliesmojuma iespēju, — ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā apgabalos, kuros konstatēts konkrēts, salīdzinoši augsts risks, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un epidemioloģiskiem datiem, — ir jānodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes. |
|
2.2. |
Aktīvā uzraudzība laboratorijā ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem vai seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi, vai ar konkrētu mērķi veikta, uz risku balstīta uzraudzība, kā minēts 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. punktā.
|
II PIELIKUMS
Informācija, ko dalībvalstis nosūta BT-Net sistēmai (minēta 5. panta 2. punktā)
Dalībvalstis BT-Net sistēmai obligāti nosūta vismaz turpmāk minēto informāciju.
1. Infekciozā katarālā drudža seroloģiskie/virusoloģiskie dati:
a) administratīvā nodaļa/vienība;
b) testētās dzīvnieku sugas;
c) uzraudzības sistēmas shēma (“kontrolsistēma” vai “periodisks apsekojums”);
d) veikto diagnostikas testu veids (ELISA, seruma neitralizācija, PĶR, vīrusa izolācija);
e) mēnesis un gads;
f) testēto dzīvnieku skaits ( 19 );
g) dzīvnieku skaits, kuriem testa rezultāti bija pozitīvi;
h) seroloģiski vai virusoloģiski noteiktais serotips (dati jāiesniedz, ja ir pozitīvi seruma neitralizācijas vai vīrusa izolēšanas testu rezultāti).
2. Infekciozā katarālā drudža entomoloģiskie dati:
a) administratīvā nodaļa;
b) vietas unikālais apzīmējums (katra kukaiņu pievilinātāja unikālais kods);
c) vākšanas datums;
d) ģeogrāfiskās koordinātes (garums un platums);
e) savākto Culicoides spp. kopējais skaits;
f) savākto C. imicola skaits (ja tādi ir);
g) savākto C. obsoletus Complex skaits (ja tādi ir);
h) savākto C. obsoletus sensu strictu skaits (ja tādi ir);
i) savākto C. scoticus skaits (ja tādi ir);
j) savākto C. Pulicaris Complex skaits (ja tādi ir);
k) savākto C. Nubeculosus complex skaits (ja tādi ir);
l) savākto C. dewulfii skaits (ja tādi ir);
m) citi svarīgi dati.
3. Infekciozā katarālā drudža vakcinācijas dati:
a) administratīvā nodaļa;
b) gads/semestris;
c) vakcīnas tips;
d) serotipa kombinācija;
e) vakcinētās dzīvnieku sugas;
f) kopējais ganāmpulku skaits dalībvalstī;
g) kopējais dzīvnieku skaits dalībvalstī;
h) vakcinācijas programmā iekļauto ganāmpulku kopējais skaits;
i) vakcinācijas programmā iekļauto dzīvnieku kopējais skaits;
j) kopējais vakcinēto ganāmpulku skaits;
k) vakcinēto dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “jaunlopu vakcinēšana”);
l) vakcinēto jaunlopu skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);
m) vakcinēto pieaugušo dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);
n) vakcīnas noteiktās devas.
III PIELIKUMS
Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma (minēti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā)
A. Dzīvnieki
Pārvadāšanas laikā līdz galamērķim dzīvnieki jāsargā no slimības pārnēsātājiem Culicoides ģints kukaiņiem.
Turklāt jāizpilda vismaz viens no nosacījumiem, kas aprakstīti 1. līdz 7. punktā.
|
1. |
Līdz nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar V pielikumu noteiktā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, dzīvnieki vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas turēti zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža, un tiem veikts aģenta noteikšanas tests saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu sauszemes dzīvniekiem (“OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”); testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas. Taču aģenta noteikšanas testi nav jāveic dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu. Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 1. punktu līdz nosūtīšanai dzīvnieks(-i) kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas turēts(-i) zonā, kurā sezonāli netiek pārnests infekciozais katarālais drudzis, perioda sākums … (ierakstīt datumu) un, vajadzības gadījumā (norādīt atbilstošo), atlasītajiem paraugiem, atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, septiņu dienu laikā pirms pārvešanas veikts aģenta noteikšanas tests, un testa rezultāti ir negatīvi.” |
|
2. |
Līdz nosūtīšanai vismaz 60 dienas iepriekš dzīvnieki turēti apstākļos, kur tie ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 2. punkta prasībām.” |
|
3. |
Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 28 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas; šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts vismaz 28 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 3. punkta prasībām.” |
|
4. |
Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 14 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģentu noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; šā testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 4. punkta prasībām.” |
|
5. |
Dzīvnieku izcelsme ir ganāmpulkā, kas vakcinēts saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtu vakcinācijas programmu, un dzīvnieki ir vakcinēti pret serotipu(-iem), kuri ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā izcelsmes apgabalā, dzīvniekiem vēl rit garantētais imunitātes laikposms, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā, un dzīvnieki atbilst vismaz vienai no šādām prasībām: a) tie vakcinēti ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas; b) tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne mazāk kā 14 dienu pēc imunitātes izveidošanās, ko nosaka saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikāciju; tomēr šāds aģenta noteikšanas tests nav vajadzīgs, pārvietojot dzīvniekus no aizliegtās zonas daļas, kas norobežota kā “zemāka riska apgabals” saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2.a punktu; c) tie bijuši agrāk vakcinēti un ir revakcinēti ar inaktivētu vakcīnu garantētajā imunitātes laikposmā, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā; d) no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms vakcinācijas turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā un ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 5. punktu dzīvnieks(-i) vakcinēts(-i) pret infekciozā katarālā drudža serotipu … (ierakstīt serotipu(-us)) ar … (ierakstīt vakcīnas nosaukumu) inaktivētu/modificētu dzīvu vakcīnu (norādīt atbilstošo).” |
|
6. |
Dzīvnieki nav vakcinēti pret infekciozo katarālo drudzi un vienmēr turēti epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā izcelsmes apgabalā, kurā ir vai varētu būt tikai viens serotips, un: a) tiem veikti divi seroloģiskie testi saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; pirmais tests ir veikts paraugiem, kuri ņemti laikā starp 60. un 360. dienu pirms pārvietošanas, un otrais tests ir veikts paraugiem, kuri ņemti ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas; vai b) tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; tests jāveic vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 6. punktu dzīvniekam(-iem) veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa … (norādīt serotipu) antivielas.” |
|
7. |
Dzīvnieki nekad nav vakcinēti pret infekciozā katarālā drudža vīrusu, un tiem ar pozitīvu rezultātu veikti divi atbilstoši seroloģiskie testi saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās antivielas pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipiem, kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, un: a) pirmais tests jāveic paraugiem, kuri ņemti laikā starp 60. un 360. dienu pirms pārvietošanas, un otrais tests jāveic paraugiem, kuri ņemti ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas; vai b) specifisko serotipu seroloģiskais tests jāveic vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas. Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, papildina ar šādu ierakstu: “Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma A daļas 7. punktu dzīvniekam(-iem) veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās esošo vai iespējamo infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu … (norādīt sereotipu) antivielas.” |
Grūsniem dzīvniekiem pirms mākslīgās apsēklošanas vai pārošanās jāatbilst vismaz vienam no 5., 6. un 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai 3. punktā paredzētajam nosacījumam. Ja tiek veikts seroloģiskais tests, kā noteikts 3. punktā, šo testu veic ne agrāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas dienas.
Ja dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirgū, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, attiecīgi papildina ar vienu no šiem ierakstiem:
“Dzīvnieks(-i) ir/nav grūsns(-i)” vai
“Dzīvnieks(-i) var būt grūsns(-i) un atbilst nosacījumam(-iem), … (kas izklāstīti 5., 6. un 7. punktā pirms apsēklošanas vai pārdošanas vai kas noteikts 3. punktā; norādīt vajadzīgo)”.
B. Dzīvnieku sperma
Spermai jābūt iegūtai no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;
b) tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;
c) no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā turēti zonā, kurā nav infekciozā katarālā drudža, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms spermas vākšanas sākuma.
Taču aģenta noteikšanas tests, iespējams, nav vajadzīgs dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.
Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis;
d) vismaz reizi 60 dienās spermas vākšanas laikā un 21 līdz 60 dienas pēc pēdējās nosūtīšanai paredzētās spermas vākšanas reizes atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai dzīvniekiem ir veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;
e) dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, un testa rezultāti ir negatīvi, testu veic asins paraugiem, kas iegūti:
i) nosūtīšanai paredzētās spermas vākšanas sākumā un beigās; un
ii) spermas vākšanas laikā:
— vismaz reizi 7 dienās, veicot vīrusa izolēšanas testu, vai
— vismaz reizi 28 dienās, veicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu.
Ja šajā daļā minēto spermu paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 88/407/EEK ( 20 ) un Komisijas Lēmumu 95/388/EK ( 21 ) vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:
“Sperma iegūta no donordzīvniekiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma B daļas … (a), b), c) d) vai e) punktam, norādīt atbilstīgo).”
C. Dzīvnieku olšūnas un embriji
1. In vivo iegūtus liellopu embrijus un olšūnas ievāc no donordzīvniekiem, kuriem vākšanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.
2. Dzīvnieku, kas nav liellopi, embrijiem un olšūnām un in vitro iegūtiem liellopu embrijiem jābūt iegūtiem no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;
b) dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;
c) 21 līdz 60 dienas pēc embriju/olšūnu vākšanas dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;
d) dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugam, kas paņemts embriju/olšūnu vākšanas dienā, un testa rezultāti ir negatīvi.
3. Ja 1. un 2. punktā minētās olšūnas un embrijus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 89/556/EEK ( 22 ) un Lēmumu 95/388/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:
“Embriji/olšūnas iegūti no donordzīvniekiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma C daļas … (1. punktam; 2. punkta a) apakšpunktam, 2. punkta b) apakšpunktam 2. punkta c) apakšpunktam vai 2. punkta d) apakšpunktam, norādīt atbilstīgo).”
Direktīvas 89/556/EEK B pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu nepiemēro olšūnām un embrijiem, kas vākti no donordzīvniekiem, kurus tur saimniecībās, uz ko attiecas veterināri aizliegumi vai karantīnas pasākumi saistībā ar infekciozo katarālo drudzi.
IV PIELIKUMS
Kritēriji, pēc kuriem izraugās kautuves, kurām piemēro atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma (minēts 8. panta 5. punkta otrajā daļā)
Riska novērtējumā, ko kompetentā galamērķa iestāde veic, lai izraudzītos kautuves, kuras drīkstēs pārvietot dzīvniekus no aizliegtajā zonā esošām saimniecībām tūlītējai nokaušanai, ņem vērā vismaz šādus kritērijus:
1. datus, kas pieejami monitoringa un uzraudzības programmās, jo īpaši – attiecībā uz slimības izplatītāja aktivitāti;
2. attālumu no ievešanas vietas zonā, uz ko neattiecas aizliegums, līdz kautuvei;
3. maršruta entomoloģiskos datus;
4. to, cikos notiek transportēšana, saistībā ar slimības pārnēsātāju aktivitātes periodu dienas gaitā;
5. insekticīdu un repelentu iespējamo izmantošanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK ( 23 );
6. kautuves atrašanās vietu attiecībā pret mājlopu saimniecībām;
7. bioloģiskās drošības pasākumus, kas ir spēkā kautuvē.
V PIELIKUMS
No slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanas kritēriji (minēti 9. panta 3. punktā)
Lai noteiktu no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvu zonu, kompetentajai iestādei ir jānosaka no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvs laikposms konkrētam epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskajam apgabalam dalībvalstī (“epidemioloģiski atbilstīgs ģeogrāfiskais apgabals”), izmantojot šādus kritērijus.
1. Vispārējie kritēriji
a) Ir ieviesta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programma.
b) Ņemot vērā to, ka ir pierādīts vai ir aizdomas, ka Culicoides ģints kukaiņi ir galvenie slimības pārnēsātāji epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, nosaka specifiskus kritērijus un robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu.
c) No slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu noteikšanai izmantotos kritērijus piemēro, ņemot vērā kārtējā gada un iepriekšējo gadu datus (vēsturiskus datus). Turklāt ņem vērā aspektus, kas saistīti ar uzraudzības datu standartizāciju.
2. Specifiskie kritēriji
a) Epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav infekciozā katarālā vīrusa cirkulācijas, ko pierāda infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas vai citi pierādījumi, kas liecina par infekciozā katarālā drudža vīrusa apturēšanu.
b) Infekcijas pārnēsātāja un iespējamās vīrusa pārnēsātāja aktivitātes apstāšanās, ko apstiprina entomoloģiskā uzraudzība, kas ir daļa no infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmām.
c) Culicoides ģints kukaiņi, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā serotipa slimības pārnēsātāji, ir savākti mazākā skaitā, nekā to paredz savākto slimības pārnēsātāju robežvērtība, kas noteikta epidemioloģiski atbilstīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Ja nav pamatotu pierādījumu, kas apliecina maksimālās robežvērtības noteikšanu, vispār nevāc Culicoides imicola paraugus un izmanto mazāk nekā piecas Culicoides mātītes katrā kukaiņu pievilinātājā.
3. Papildu kritēriji
a) Temperatūra, kas ietekmē slimības pārnēsātāju uzvedību un aktivitāti epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Temperatūras robežvērtības nosaka, ņemot vērā Culicoides ģints kukaiņu, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā slimības serotipa pārnēsātāji, ekoloģisko uzvedību.
( 1 ) OV L 378, 31.12.1982. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/216/EK (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.).
( 2 ) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).
( 3 ) OV L 130, 24.5.2005., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/357/EK (OV L 133, 25.5.2007., 44. lpp.).
( 4 ) OV L 59, 5.3.2005., 40. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/924/EK (OV L 354, 14.12.2006., 48. lpp.).
( 5 ) “EPNI Vēstnesis” (2007) 480, 1.–20. lpp.
( 6 ) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 139, 31.5.2007., 30. lpp.
( 8 ) “EPNI Vēstnesis” (2007) 479, 1.–29. lpp.
( 9 ) OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.
( 10 ) OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.
( 11 ) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).
( 12 ) OV L 208, 19.8.1993., 34. lpp.
( 13 ) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.
( 14 ) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”
( 15 ) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.
( 16 ) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir mazāks nekā 20 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.
( 17 ) Tiek pieņemts, ka 10 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs zonā, kurā veikta vakcinācija. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā veikta vakcinācija, ir mazāks nekā 10 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.
( 18 ) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.
( 19 ) Ja izmanto serumu kopumu, ir jāiekļauj testēto serumu kopumam atbilstošo dzīvnieku skaita aplēse.
( 20 ) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.
( 21 ) OV L 234, 3.10.1995., 30. lpp.
( 22 ) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.
( 23 ) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.