Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ( 1 ) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu, 19. panta 2. punkta otro teikumu, 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 66. panta 3. punkta trešo daļu, 70. panta 1. punktu un 91. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izveidoja vienotu tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā. Tiesiskais regulējums būtu jāpapildina ar sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem.

(2)

Attiecībā uz saskanību ar pasākumiem, ko finansē ar citu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par izņēmumiem lauku attīstības atbalstā, un jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētajiem izņēmumiem. Nosakot atbalstu investīcijām lauku attīstībā, būtu jāņem vērā visi nozarē pastāvošie ierobežojumi un būtu jāizvairās no pārmērīgu ražošanas jaudu radīšanas attiecīgajās nozarēs.

(3)	Jāparedz noteikumi par valsts stratēģijas plānu atjaunināšanu satura, procedūru un termiņu ziņā.

(4)	Lai dalībvalstis un Komisija varētu ātri un efektīvi ieviest jauno programmu plānošanas regulējumu, būtu jāprecizē atvēlamais laiks no lauku attīstības programmu iesniegšanas līdz to apstiprināšanai Komisijā.

(5)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par lauku attīstības programmu sagatavošanu un pārskatīšanu. Lai atvieglotu lauku attīstības programmu izstrādāšanu un to izskatīšanu un apstiprināšanu Komisijā, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par šo programmu struktūru un saturu, kuru pamatā jo īpaši ir Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā izklāstītās prasības. Turklāt būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz valsts sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā.

(6)

Ar Komisijas lēmumu būtu jāpieņem tikai tie grozījumi, kas ietver būtiskas izmaiņas programmās, ELFLA finansējuma pārdali starp asīm programmas ietvaros un ELFLA līdzfinansējuma likmju izmaiņas. Par citiem grozījumiem būtu jālemj dalībvalstīm, un tie būtu jāpaziņo Komisijai. Būtu jāizveido šādu paziņojumu apstiprināšanas procedūra.

(7)	Lai nodrošinātu efektīvu un regulāru uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina Komisijai pieeju plānošanas dokumentu konsolidētai un atjauninātai elektroniskajai versijai.

(8)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēti nosacījumi jauno lauksaimnieku atbalstam. Būtu jāprecizē laiks, kādā šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, tai skaitā tā laika posma ilgums, ko dalībvalstis var piešķirt konkrētiem atbalsta saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci. Tā kā uz atbalstu jauniem lauksaimniekiem attiecas nosacījums, ka jaunajam lauksaimniekam ir jāiesniedz attīstības plāns, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par attīstības plānu un par tā noteikumu ievērošanu no jauno lauksaimnieku puses.

(9)

Attiecībā uz nosacījumiem par atbalstu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā būtu jāatrisina īpašas problēmas, kas rodas, ja īpašumu nodod vairāki īpašuma atdevēji vai lauksaimnieks nomnieks. Īpašuma atdevējs par nekomerciālu lauksaimniecisku darbību nevar pretendēt uz atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

(10)	Būtu jāprecizē prasmes un resursi, kas nepieciešami iestādēm un struktūrām, kuras izraudzītas tādu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai lauku saimniecībām, par kuriem var pretendēt uz atbalstu.

(11)	Attiecībā uz apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanu būtu jāizstrādā metodoloģija pakāpeniskai atbalsta samazināšanai.

(12)

Attiecībā uz investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, un gadījumā, ja jaunajiem lauksaimniekiem ir jānodrošina atbilstība spēkā esošiem standartiem, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem.

(13)

Attiecībā uz investīcijām meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai būtu jāizstrādā meža apsaimniekošanas plāni un jānosaka investīciju veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Šie plāni būtu jāsagatavo saskaņā ar Eiropas kopējām darbības pamatnostādnēm mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai, kas izklāstītas L2 Rezolūcijas 2. pielikumā (Eiropas kopējie kritēriji, rādītāji un darbības pamatnostādnes mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai), kura pieņemta Trešajā Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, Lisabonā (1998. gada 2., 3. un 4. jūnijā) ( 2 ).

(14)

Attiecībā uz investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem mikrouzņēmumos, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem. Ar mežu saistītas investīcijas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, jānošķir no citām investīcijām meža nozarē.

(15)	Attiecībā uz sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē, būtu jānosaka orientējošās atbalstāmās izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

(16)	Attiecībā uz standartu ievērošanu dalībvalstij lauksaimniekiem paredzētā atbalsta līmenis būtu jāpielāgo katram standartam, ņemot vērā no šā standarta piemērošanas izrietošo saistību apjomu, un būtu jānosaka, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu par investīciju izmaksām.

(17)	Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, būtu jāprecizē Kopienas shēmas un kritēriji valsts shēmām, produkti, uz kuriem attiecas šis atbalsts, un pastāvīgo izmaksu veidi, kurus var ņemt vērā, aprēķinot atbalsta summu.

(18)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantā minēto reklāmas jeb veicināšanas pasākumu atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz informācijas un veicināšanas darbībām, kuras ieviestas ar Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū ( 3 ), būtu jāparedz sīki izstrādātas prasības atbalstam kvalitatīvu produktu tirdzniecības veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem un atbalstāmajām darbībām. Turklāt, lai izvairītos no divkāršas finansēšanas riska, būtu jāparedz, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu lauku attīstībai par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000.

(19)	Attiecībā uz atbalstu daļēji naturālām saimniecībām būtu sīki jāparedz attīstības plānu saturs un to īstenošanas nosacījumi.

(20)	Lai ņemtu vērā Maltas lauksaimniecības nozares specifiku, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz atbalstu ražotāju grupām Maltā.

(21)

Attiecībā uz atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 93. pantu atbalsta sistēma, kas izveidota ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu ( 4 ), paliek spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar Padomes aktu, ko pieņem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Tāpēc būtu jāturpina piemērot Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai ( 5 ) 11. pantu, līdz Padome pieņem šādu aktu.

(22)	Būtu jāparedz noteikums, lai izvairītos no tā, ka pārklājas atbalsts lauksaimniekiem par standartu ievērošanu, no vienas puses, un Natura 2000 maksājumi, no otras puses.

(23)

Attiecībā uz agrovides un dzīvnieku labturības atbalstu, minimālajām prasībām, kas jāizpilda atbalsta saņēmējiem saistībā ar dažādām agrovides un dzīvnieku labturības saistībām, būtu jānodrošina līdzsvarota atbalsta piemērošana, ņemot vērā mērķus un tādējādi jāveicina ilgspējīga lauku attīstība. Šim nolūkam ļoti svarīgi ir izveidot metodoloģiju, lai aprēķinātu no uzņemtajām saistībām radušās papildu izmaksas, neiegūtos ienākumus un iespējamās darījumu izmaksas. Ja saistību pamatā ir lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu ierobežojumi, atbalsts jāpiešķir tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

(24)

Attiecībā uz atbalstu ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā būtu jāsniedz sīka informācija par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbalsta saņēmēju apraksts. Būtu jāizstrādā noteikumi, lai izvairītos no pārklāšanās ar atbalstu agrovidei un izslēgtu no atbalsta pasākumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

(25)	Būtu jādefinē neienesīgas investīcijas, kuru mērķis ir lauksaimniecības zemes ilgspējīga izmantošana.

(26)

Lai nodrošinātu vienotu pieeju mežsaimniecības pasākumiem, attiecīgos gadījumos būtu jālieto kopīga mežu un meža platību definīcija. Šai definīcijai būtu jāatbilst definīcijai, ko izmanto Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO) un Eurostat, kā tā lietota 2005. gada Globālo meža resursu atjauninātajā novērtējumā. Precīzāk būtu jādefinē meži un meža platības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punktu.

(27)	Būtu jāparedz sīki izstrādāti nosacījumi lauksaimniecības zemju pirmreizējās apmežošanas atbalstam, jo īpaši attiecībā uz apmežojamās zemes, meža ierīkošanas izmaksu, lauksaimnieka un ātraudzīgu sugu definīciju.

(28)	Attiecībā uz atbalstu par agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēju izveidošanu uz lauksaimniecības zemes dalībvalstīm būtu jānosaka kokaudzes maksimālais blīvums, ņemot vērā noteiktus parametrus.

(29)

Attiecībā uz mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanu un tādu darbību novēršanu mežos, kas klasificējamas kā darbības ar augstu vai vidēju ugunsbīstamību, būtu jāparedz nosacījums par atbilstību dalībvalstu izstrādātajiem mežu uguns apsardzības plāniem. Būtu jānodrošina kopīga pieeja mežu ugunsgrēku novēršanai paredzēto preventīvo pasākumu noteikšanai.

(30)	Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. un 6. punktā norādītajām teritorijām būtu jāprecizē to izraudzīšanās nosacījumi. Būtu jārūpējas, lai izvairītos no tā, ka apmežošana kaitē bioloģiskajai daudzveidībai vai var radīt citu kaitējumu videi.

(31)	Lai atļautu atbilstošu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošanas pasākuma uzsākšanu, būtu jānosaka minētās regulas 53. pantā minētā lauksaimniecības ražošanā iesaistītās mājsaimniecības locekļa skaidra definīcija.

(32)	Privātā un valsts sektora partnerības atbalstam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētais atbalsts, būtu jāatbilst konkrētiem sīki izstrādātiem nosacījumiem.

(33)

Attiecībā uz Leader Axis vietējo rīcības grupu atlases procedūrām būtu jābūt pārredzamām un konkurētspējīgām, lai nodrošinātu to, ka atbalstam tiek izvēlētas piemērotas un kvalitatīvas vietējā mēroga attīstības stratēģijas. Atkarībā no vietējiem apstākļiem kā vispārīgs noteikums būtu jāparedz iedzīvotāju skaita minimālās un maksimālās robežas teritorijās, kurās darbojas vietējās rīcības grupas.

(34)	Lai vietējās attīstības stratēģijas varētu īstenot pēc iespējas plašāk, būtu jāierobežo atbalsts vietējo rīcības grupu kārtējām izmaksām.

(35)	Sadarbības projektiem, kurus īsteno vietējās rīcības grupas, būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem. Lai atvieglotu starpvalstu sadarbības projektu atlasi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņota procedūra.

(36)	Attiecībā uz tehnisko palīdzību būtu jāparedz līdzfinansēšanas noteikumi lauku attīstības programmām, kas attiecas uz reģioniem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un uz citiem reģioniem, kā arī sīki izstrādātas iespējas un termiņš valsts lauku tīkla izveidei.

(37)

Būtu jāparedz vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi, jo īpaši saistībā ar integrētu darbību īstenošanu, investīciju pasākumiem, saimniecības nodošanu laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, saimniecības platības palielināšanu un dažādu kategoriju nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu noteikšanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi un jāievieš atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu to, ka visus lauku attīstības pasākumus varētu pārbaudīt un kontrolēt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to kontroles pasākumi sniegtu pietiekamu apliecinājumu tam, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības. Jo īpaši attiecībā uz noteiktu pasākumu atbalsta maksājumu aprēķiniem, to atbilstība un pareizība dalībvalstīm būtu jānodrošina ar atbilstošu ekspertu slēdzienu.

(39)

Attiecīgā gadījumā būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par aizdevumu procentu likmju subsīdijām un konkrētiem finanšu inženierijas veidiem. Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu pārvaldību, būtu jāparedz arī nosacījumi, ar kuriem vadošās iestādes var piemērot standarta izmaksas un uzskatīt ieguldījumus natūrā par attiecināmiem izdevumiem. Lai nodrošinātu investīciju darbību mērķtiecīgāku plānošanu, būtu jāpadara pieejama kopīgu noteikumu pakete attiecināmo izdevumu noteikšanai. Kopīgi noteikumi būtu vajadzīgi gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes nolemj veikt maksājumus investīciju atbalsta saņēmējiem.

(40)	Lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un procedūrām, būtu jāparedz īpaši noteikumi noteiktiem ELFLA līdzfinansētiem pasākumiem un valsts papildu finansējumam.

(41)

Lai nodrošinātu informāciju un reklāmu par lauku attīstības pasākumiem, kas saņem ELFLA atbalstu, lauku attīstības programmās būtu jāiekļauj komunikācijas plāns, kura saturam ir jābūt sīki izstrādātam. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, šajā sakarā būtu jānosaka vadošo iestāžu un atbalsta saņēmēju pienākumi.

(42)

Lai pastiprinātu caurskatāmību attiecībā uz ELFLA palīdzības izlietošanu, dalībvalstīm būtu katru gadu jāpublicē elektroniskā vai kādā citā veidā saņēmēju saraksts, darbību nosaukumi un publiskā finansējuma apjoms, kas piešķirs darbībām. Šādas informācijas pieejamība sabiedrībai liek uzlabot Kopienas darbības lauku attīstībā caurskatāmību un pastiprināt iesaistīto publisko līdzekļu pareizu finanšu vadību un, jo īpaši, pastiprināt kontroli pār izmantoto publisko naudu un visbeidzot ļauj izvairīties no konkurences izkropļojumiem lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēju starpā. Ņemot vērā sasniedzamo mērķu nozīmīgumu, attiecībā uz proporcionalitātes principu un personu datu aizsardzību, ir attaisnojams tas, ka attiecīgā informācija tiek vispārīgi publicēta, ņemot vērā to, ka tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams atturēšanai no pārkāpumiem demokrātiskā sabiedrībā.

(43)	Attiecībā uz uzraudzību būtu jānosaka, kam jābūt atspoguļotam Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzētajā gada progresa ziņojumā, kā arī kopīgajos rādītājos, kas veido daļu no minētās regulas 80. pantā norādītās Vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.

(44)	Lai nodrošinātu drošu elektronisku datu apmaiņu Komisijas un dalībvalstu starpā, būtu jāizveido informācijas sistēma. Būtu jānosaka šīs sistēmas saturs un darbība, un piekļuves tiesības minētajai sistēmai.

(45)	Ar jaunajiem īstenošanas noteikumiem būtu jāaizstāj tie noteikumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai. Tādēļ no 2007. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 817/2004.

(46)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz lauku attīstības atbalsta principiem un vispārīgiem noteikumiem, īpašiem un kopīgiem noteikumiem lauku attīstības pasākumiem, atbilstības un administratīviem noteikumiem, izņemot noteikumus par kontroli.

2. Kad atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 var izņēmuma gadījumos piešķirt saskaņā ar minētās regulas 5. panta 6. punktu pasākumiem, kas ietilpst šīs regulas I pielikumā minēto atbalsta shēmu darbības jomā, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs var saņemt atbalstu par noteiktu darbību tikai šīs shēmas ietvaros.

Šajā nolūkā dalībvalstis, iekļaujot savās lauku attīstības programmās pasākumus, kas ietver šādus izņēmumus, apraksta šajās programmās kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros attiecīgajām atbalsta shēmām.

3. Ja kopējā tirgus organizācija, izņemot piena nozari, tostarp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētās tiešā atbalsta shēmas, nosaka ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumus attiecībā uz individuāliem lauksaimniekiem, lauku saimniecībām vai pārstrādes uzņēmumiem, ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 netiek atbalstītas nekādas investīcijas, kas varētu palielināt ražošanas apjomu virs šiem ierobežojumiem.

1. Valsts stratēģijas plānus var atjaunināt programmēšanas periodā. Veicot šādu atjaunināšanu, jāņem vērā viens vai abi turpmāk minētie elementi:

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 12. panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro valsts stratēģijas plānu atjaunināšanai.

3. Lai nodrošinātu pietiekamu laiku lauku attīstības programmu pielāgošanai, pēdējo valsts stratēģijas plāna atjauninājumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

4. Valsts stratēģijas plānus apstiprina vai atjaunina pēc lauku attīstības programmu apstiprināšanas, jo īpaši ņemot vērā to mērķu un uzdevumu kvantitatīvo novērtējumu, kas iegūts šo programmu iepriekšējā novērtēšanā.

Valstu stratēģijas plānu pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 12.a pantu iekļauj minētās regulas 11. panta 3. punktā izklāstīto atbilstošo elementu pārskatīšanu, kas ir saistīti ar minētās regulas 16.a panta 1. punktā paredzētajām prioritātēm, un jo īpaši galveno skaitlisko mērķu pārskatīšanu.

Valsts stratēģijā nosaka aptuveno un indikatīvo ELGF ieguldījumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā un kas piešķirts ikvienai minētās regulas 16.a panta 1. punktā minētajai prioritātei dalībvalstīs, un tajā jāiekļauj attiecīgi paskaidrojumi par piešķiršanu.

1. Komisija apstiprina lauku attīstības programmas, ko dalībvalstis iesniegušas ilgākais sešu mēnešu laikā no datuma, kad Komisija programmas saņēmusi. Gadījumos, kad lauku attīstības programmas iesniegtas pirms šīs regulas spēkā stāšanās, sešu mēnešu laika periods sāk skaitīt no tās dienas.

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta otro daļu, šā punkta pirmajā daļā paredzētais sešu mēnešu laika posms sākas dienā, kad pārskatītā ierosinātā programma atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2. Datumus šā panta 1. punktā minēto laika posmu noteikšanai attiecīgā gadījumā nosaka atbilstīgi 3. panta 6. un 8. punktam.

1. ►M4 Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. un 16.a pantā paredzēto lauku attīstības programmu saturu izstrādā atbilstīgi šīs regulas II pielikumam. ◄

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 85. pantā minēto iepriekšējo novērtējumu pievieno katrai lauku attīstības programmai.

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajā valsts sistēmā ir ietverta informācija, kas ir kopīga vairākiem pasākumiem. Attiecībā uz šiem pasākumiem reģionālajās lauku attīstības programmās var iekļaut tikai papildu informāciju, ja informācija, kas ietverta gan valsts sistēmā, gan reģionālajās programmās, atbilst šīs regulas II pielikuma prasībām.

3. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis dara Komisijai pieejamu lauku attīstības programmu un valsts sistēmu elektronisko versiju, ko atjaunina pēc katrām izmaiņām, kā arī standarta tabulas, kuras sniegtas II pielikumā un kurās apkopota informācija, kas pieprasīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta d), e) un f) punktu. Saskaņā ar šīs regulas 63. pantu dalībvalstīm attiecīgā gadījumā elektroniski jānosūta Komisijai pieprasījumi attiecībā uz izmaiņām programmā un valsts sistēmā.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ierosināt tikai, sākot ar programmas īstenošanas otro gadu.

3. Priekšlikumi par izmaiņām lauku attīstības programmās ir pienācīgi pamatoti, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

1. Attiecībā uz programmas pārskatīšanu, kas minēta šīs regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem lēmumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 2. punktam, pēc dalībvalsts pieprasījuma, ja:

Lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi dalībvalsts pieprasījumu.

2. Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus par programmu pārskatīšanu var iesniegt ne vairāk kā vienu reizi kalendārajā gadā attiecībā uz katru programmu.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis pieprasījumus nosūta vēlākais līdz katra gada 30. septembrim.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis nosūta savus pēdējos pieprasījumus Komisijai vēlākais līdz 2013.gada 30. jūnijam.

1. Dalībvalstis, kurās notiek reģionāla programmu plānošana, 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var ierosināt, lai atsevišķos gados pārdalītu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu starp reģionālām programmām, ja:

2. Lai atspoguļotu 1. punktā minētās izmaiņas, pielāgo attiecīgo programmu finanšu tabulas.

Pārskatītās finanšu tabulas nosūta Komisijai ne vēlāk kā līdz 30. septembrim tajā kalendārajā gadā, kad notiek līdzekļu pārdalīšana. Pēdējais gads, kad šādas pārskatītas tabulas var nosūtīt, ir 2012. gads.

Komisija pieņem lēmumu par jauno finanšu tabulu apstiprināšanu trīs mēnešos pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā minēto procedūru nepiemēro.

3. Pieprasījumus par 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var iesniegt tikai vienu reizi kalendārajā gadā.

1. Dalībvalstis, kuras plāno veikt izmaiņas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 4.b punkta īstenošanu, paziņo Komisijai grozīto finansēšanas plānu, kurā ietvertas 2009. gadā piemērojamās no ELFLA saņemtā ieguldījuma paaugstinātas likmes.

Šīs regulas 9. pantā izklāstīto procedūru piemēro izmaiņām, par kurām paziņots saskaņā ar pirmo daļu.

2. Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi pēdējo izdevumu deklarāciju par 2009. gadu, kura jāiesniedz vēlākais līdz 2010. gada 31. janvārim saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 ( 6 ) 16. panta 2. punktu, Komisija aprēķinās maksimālās ELFLA ieguldījumu likmes, kuras var piemērot atlikušajā plānošanas perioda laikposmā, lai ievērotu ELFLA kopējās maksimālās ieguldījumu likmes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 3. un 4. punktā. Datus par minēto aprēķinu un tā rezultātus paziņo dalībvalstīm līdz 2010. gada 15. februārim.

3. Dalībvalstis līdz 2010. gada 15. martam paziņo Komisijai par jauno finansēšanas plānu, kurā ietvertas jaunas ELFLA ieguldījumu likmes atlikušajam plānošanas perioda laikposmam atbilstīgi maksimālajām likmēm, kuras Komisija aprēķinājusi saskaņā ar 2. punktu.

Ja dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi par jauno finansēšanas plānu vai ja paziņotais finansēšanas plāns neatbilst Komisijas aprēķinam par maksimālajām likmēm, minētais aprēķins kļūst automātiski piemērojams attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmai, sākot no deklarācijas par maksājumu aģentūras izdevumiem 2010. gada pirmajā ceturksnī līdz pārskatītajam finanšu plānam, kas saderīgs ar Komisijas aprēķinātajām līdzfinansēšanas likmēm.

1. Dalībvalstu veiktās 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ietvert izmaiņas finanšu sadalījumā pasākumiem vienas ass ietvaros, kā arī ar finansēm nesaistītas izmaiņas attiecībā uz jaunu pasākumu un darbības veidu ieviešanu, pašreizējo pasākumu un darbības veidu atcelšanu, pārmaiņas saistībā ar izņēmumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktu vai informāciju par pašreizējiem pasākumiem programmā un to aprakstu.

2. Dalībvalstis ir arī pilnvarotas izdarīt 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas, viena kalendārā gada ietvaros pārnesot no jebkuras ass uz jebkuru asi līdz 1 % no ELFLA kopējā ieguldījuma programmā visam programmēšanas periodam.

3. 1. un 2. punktā minētās izmaiņas programmā var izdarīt vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim, ja dalībvalsts paziņo par šīm izmaiņām vēlākais līdz 2015. gada 31. augustam.

4. Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo ne vairāk kā trīs reizes par katru kalendāro gadu un programmu, ja kalendārajā gadā, kurā veic trīs paziņojumus, ir ievērotas 2. punktā minētās 1 % robežas.

5. Izmaiņām, kas minētas šī panta 1. un 2. punktā, ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantā noteiktajām likmēm.

6. Par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo Komisijai. Komisija izvērtē to:

Komisija informē dalībvalsti par izvērtēšanas rezultātiem četros mēnešos no dienas, kad Komisija saņēmusi pieprasījumu par izmaiņām programmā. Ja izmaiņas neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, četru mēnešu laika posmu atliek, līdz Komisija saņem kritērijiem atbilstošas izmaiņas programmā.

Ja Komisija neinformē dalībvalsti otrajā daļā minētajā četru mēnešu laika posmā, izmaiņas uzskata par apstiprinātām, un tās stājas spēkā pēc tam, kad četru mēnešu laika posms ir beidzies.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrās daļas īstenošanas nolūkos dalībvalsts ir atbildīga par izdevumiem no dienas, kad Komisija ir saņēmusi šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto pieprasījumu par izmaiņām programmā, līdz dienai, kad Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, vai līdz dienai, kad pabeigta izmaiņu atbilstības izvērtēšana saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

2. Ārkārtas pasākumu, ko veic dabas katastrofu gadījumos, uz atbalstu par izdevumiem, kas saistīti ar 6. panta 1. punktā minētajām izmaiņām programmā, ir tiesības pretendēt pirms termiņa, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrajā daļā.

Izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajās valsts sistēmās ir šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomā. Šādām izmaiņām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 9. panta 3. un 6. punktu.

Ja tiek pieņemti vai grozīti Kopienas tiesību akti, vajadzības gadījumā lauku attīstības programmas saskaņā ar 6. panta 1. punktu maina, lai tās atbilstu jaunajai vai grozītajai likumdošanai. Šādas izmaiņas neņem vērā attiecībā uz gadā atļauto izmaiņu skaitu, kas minēts 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā. 6. panta 2. punktu nepiemēro šādām izmaiņām.

1. Laikā, kad iesniedz atbalsta pieteikumu, nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai.

Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci, var noteikt laika posmu, kas nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu, ja jaunajam lauksaimniekam ir nepieciešams piemērošanās laiks, kurā izveidot vai pārstrukturēt saimniecību, un ja minētā punkta c) apakšpunktā paredzētajā uzņēmējdarbības plānā ir ietverta šāda nepieciešamība.

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā uzņēmējdarbības plānā apraksta vismaz:

3. Kompetentā iestāde novērtē atbilstību uzņēmējdarbības plānam ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu. Dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus, kādos uzņēmējdarbības plāns tiek īstenots, paredz nosacījumus jau saņemta atbalsta atgūšanai, ja jaunais lauksaimnieks novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna nosacījumus.

4. Atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai pieņem ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc darbības uzsākšanas, kā tā definēta dalībvalstīs spēkā esošajos noteikumos. Ja atbalsts ir piešķirts vienreizējas prēmijas veidā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, un šā panta 3. punkta īstenošanas nolūkos, dalībvalsts var sadalīt šo prēmiju, izmaksājot to ne vairāk kā piecās daļās.

5. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka, ja uzņēmējdarbības plānā ir minēta citu Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēto lauku attīstības pasākumu īstenošana, tad kompetentās iestādes apstiprināts jaunā lauksaimnieka iesniegums ļauj veikt arī šos pasākumus. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai jābūt pietiekami sīki izklāstītai, lai nodrošinātu, ka tiek apstiprināts pieteikums uz atbalstu arī par šiem citiem pasākumiem.

6. Īpašus nosacījumus var piemērot situācijā, ja jaunais lauksaimnieks izveido saimniecību, kurā viņš nav vienīgais lauku saimniecības vadītājs. Šiem nosacījumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem, kas attiecas uz jauno lauksaimnieku, kurš uzsāk darbību kā vienīgais saimniecības vadītājs.

1. Ja vienu lauku saimniecību nodod vairāki atdevēji, kopējo atbalstu par priekšlaicīgu pensionēšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantu ierobežo līdz summai, kas paredzēta vienam atdevējam.

2. Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku nevar pretendēt uz atbalstu par īpašuma atdevēja turpinātu nekomerciālu lauksaimniecisku darbību.

3. Lauksaimnieks nomnieks var nodot atbrīvoto zemi īpašniekam, ja ir beidzies nomas līgums un ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz saimniecības pārņēmēju.

4. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par atbrīvotās zemes nodošanu kādas struktūras pārziņā, kura apņemas to vēlāk nodot saimniecības pārņēmējiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

1. Lauksaimniekiem paredzētie konsultāciju pakalpojumi, par kuriem atbalstu var piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. pantu, atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ( 7 ) II sadaļas 3. nodaļai un tās īstenošanas noteikumiem.

2. To iestāžu un struktūru rīcībā, kas izvēlētas sniegt konsultāciju pakalpojumus lauksaimniekiem, ir tādi atbilstīgi resursi kā kvalificēts personāls, administratīvais un tehniskais aprīkojums, kā arī konsultēšanas pieredze un uzticamība, ievērojot prasības, nosacījumus un standartus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) punktā.

Lauku attīstības programmās paredz degresīvu atbalsta likmi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25. pantā minēto apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanai, nodrošinot vienmērīgu pakāpenisku atbalsta samazināšanu no pirmā atbalsta gada tā, lai atbalsta izmaksāšana tiktu pilnībā pārtraukta vēlākais sestajā gadā pēc šo pakalpojumu izveidošanas.

1. Lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2. Ja jaunie lauksaimnieki, kuri saņem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā minēto atbalstu, veic investīcijas, lai sasniegtu atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētās regulas 26. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos meža apsaimniekošanas plānu pamatā atkarībā no meža zemes lieluma un izmantošanas veida ir atbilstīgi valsts tiesību akti, kā arī pašreizējie zemes izmantošanas plāni, un minētie apsaimniekošanas plāni atbilstīgi aptver meža resursus.

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. pantā minētās darbības mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai ir saistītas ar investīcijām meža īpašuma līmenī, un tās var ietvert investīcijas mežizstrādes tehnikai.

Par darbībām, kas saistītas ar meža atjaunošanu pēc galvenās cirtes, atbalstu nepiešķir.

3. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajiem mežiem.

1. Lai sasniegtu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 28. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2. Ja piešķir atbalstu par investīcijām mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, investīcijas, kas saistītas ar koksnes kā izejvielas izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām, ko veic pirms rūpnieciskas apstrādes.

Izmaksas saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 29. panta 2. punktā minēto sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē attiecas uz sagatavošanas darbībām, piemēram, projekta, produkta, procesa vai tehnoloģijas izstrādi un pārbaudi, un materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kas saistītas ar sadarbību pirms jaunizstrādātu produktu, procesu un tehnoloģiju izmantošanas komerciāliem mērķiem.

1. Lai nodrošinātu to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, dalībvalstis Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētā atbalsta apmēru pielāgo katram standartam, ņemot vērā saistību apjomu, kas izriet no attiecīgā standarta piemērošanas. Atbalsta maksājumus pārtrauc tos pakāpeniski samazinot maksimālajā piecu gadu laika posmā, kā noteikts minētā panta 2. punktā.

2. Nosakot apjomu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētajam ikgadējam atbalstam par to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, neņem vērā ar investīcijām saistītās izmaksas.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Kopienas kvalitātes shēmas ir tās, kas izveidotas saskaņā ar šādām regulām un noteikumiem:

2. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalstu atzītās kvalitātes shēmas atbilst šādiem kritērijiem:

3. Atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, var piešķirt tikai tad, ja kvalitatīvais produkts vai pārtikas prece ir oficiāli atzīta saskaņā ar 1. punktā uzskaitītajām regulām un noteikumiem vai kādā no 2. punktā minētajām dalībvalsts atzītajām pārtikas kvalitātes shēmām.

Attiecībā uz pārtikas kvalitātes shēmām, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atbalstu var piešķirt tikai par produktiem, kuri reģistrēti Kopienas reģistrā.

4. Ja atbalsts par piedalīšanos pārtikas kvalitātes shēmā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2092/91 attiecībā uz kādu konkrētu produktu ir ietverts lauku attīstības programmā, pastāvīgās izmaksas, kas rodas, piedaloties šajā kvalitātes shēmā, neņem vērā, aprēķinot atbalsta summu par tādu agrovides pasākumu, ko veic, lai atbalstītu tā paša produkta ražošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

5. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas rodas no pievienošanās atbalstītai pārtikas kvalitātes shēmai un ikgadējām dalības maksām, tostarp vajadzības gadījumā izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai apstiprinātu atbilstību shēmas specifikācijām.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “ražotāju grupa” ir jebkāda juridiska statusa organizācija, kurā apvienojušies ražotāji, kas ar konkrētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci aktīvi piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, kā norādīts minētās regulas 32. pantā. Profesionālas un/vai starpprofesionālas organizācijas, kas pārstāv vienu vai vairākas nozares, nevar uzskatīt par “ražotāju grupām”.

2. Informācijas un veicināšanas jeb reklāmas aktivitātes, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantu, ir pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu patērētājus pirkt lauksaimniecības produktus vai pārtikas preces, uz ko attiecas kvalitātes shēmas, kuras ietvertas lauku attīstības programmā saskaņā ar minētās regulas 32. pantu.

Šādiem pasākumiem jāvērš uzmanība uz attiecīgo produktu raksturīgām īpašībām vai priekšrocībām, proti, kvalitāti, īpašām ražošanas metodēm, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un ar attiecīgo pārtikas kvalitātes shēmu saistītās vides saudzēšanu, un tajos var ietvert zinātniskas un tehniskas informācijas izplatīšanu par šiem produktiem. Šādi pasākumi jo īpaši ir gadatirgu un izstāžu organizēšana un/vai piedalīšanās tajās, līdzīgi sabiedrisko attiecību pasākumi un reklamēšana dažādās saziņas vidēs vai tirdzniecības vietās.

3. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktam tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai informācijas, veicināšanas un reklāmas pasākumiem iekšējā tirgū.

Šādi pasākumi nedrīkst rosināt patērētājus pirkt produktu tā konkrētās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, uz ko attiecas kvalitātes shēma, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, un kvalitātes shēmas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr produkta izcelsmi var norādīt ar nosacījumu, ka norāde par izcelsmi ir pakārtota galvenajai informācijai.

Nav tiesību pretendēt uz atbalstu par pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecības zīmolu reklamēšanu.

4. Ja 2. punktā minētie pasākumi attiecas uz produktu, kas ir ietverts kādā no 22. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām pārtikas kvalitātes shēmām, informācijas, veicināšanas un/vai reklāmas materiālos ir jālieto šajās shēmās paredzētais Kopienas logotips.

5. Par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000, nepiešķir atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka visi informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu projekti, kas izstrādāti atbalstītā pasākuma ietvaros, atbilst Kopienas tiesību aktiem. Šajā nolūkā atbalsta saņēmēji nosūta šādu materiālu projektus dalībvalsts kompetentajai iestādei.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētais uzņēmējdarbības plāns atbilst sekojošām prasībām:

2. Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētajā plānā ir norāde uz citu lauku attīstības pasākumu veikšanu, tai jābūt pietiekoši sīki izstrādātai, lai atbalstītu pieteikumu palīdzības saņemšanai šiem citiem pasākumiem.

3. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā uzņēmējdarbības plāna īstenošanas apstākļus, neveic turpmākus atbalsta maksājumus, ja lauksaimnieks, kam ir daļēji naturāla saimniecība, novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna noteikumus.

1. Lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumu attiecībā uz Maltu noteiktu minimālo atbalstu ražošanas nozarei, kurā produkcijas kopapjoms ir ļoti mazs, tiesības pretendēt uz šo minimālo atbalstu piešķir tikai ražotāju grupām, kas pārstāv noteiktu minimālo procentuālo daļu no attiecīgās nozares ražotājiem un aptver noteiktu minimālo procentuālo daļu no nozares produkcijas.

Maltas lauku attīstības programmā paredz ražotāju un produkcijas minimālo procentuālo daļu, kā arī attiecīgās nozares.

2. Minimālā atbalsta summa ražotāju grupām Maltā, kas aprēķināta, ņemot par pamatu mazas ražotāju grupas izveidošanai vajadzīgās izmaksas, ir noteikta III pielikumā.

1. Atbalstu lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu sniegšanai, kas minēts Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VIII pielikuma I iedaļas D apakšiedaļā, var piešķirt iestādēm un organizācijām, kuras sniedz šos pakalpojumus lauksaimniekiem. Tas attiecas jo īpaši uz biznesa plānu izstrādi, palīdzību pieteikumu noformēšanā attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, konsultācijas un popularizēšanu saistībā ar labu lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu, kā arī ar likumā noteiktām pārvaldības prasībām, kas paredzētas 4. un 5. pantā, kā arī III un IV pielikumā Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopīgo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

2. To iestāžu un organizāciju rīcībā, kas izvēlētas sniegt konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumus lauksaimniekiem, ir tādi atbilstīgi resursi kā kvalificēts personāls, administratīvās un tehniskās iespējas, kā arī konsultēšanas pieredze un uzticamība attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem.

3. Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam attiecībā uz konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem Bulgārija un Rumānija var īstenot vai nu šo pasākumu, vai pasākumu “konsultāciju pakalpojumi lauksaimniekiem un mežsaimniekiem”, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1689/2005 20. panta a) punkta iv) apakšpunktā.

Attiecībā uz Padomes Direktīvas 79/409/EEK ( 12 ) un Direktīvas 92/43/EEK ( 13 ) īstenošanu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantā paredzētā atbalsta saņēmējiem nav tiesību pretendēt uz minētās regulas 31. pantā paredzēto atbalstu.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 1. līdz 4. punkta un 40. panta īstenošanas nolūkos attiecīgi piemēro šā panta 2. līdz 13. punktu.

2. Visas saistības attiecībā uz mājlopu audzēšanas ekstensifikāciju vai mājlopu audzēšanas citādu organizēšanu atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

3. Saistības ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības vai citu lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu lietošanu akceptē tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tādā veidā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

Lauksaimniecības dzīvnieku sugas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un kritēriji, lai noteiktu kritiskās robežas, kad vietējo šķirņu izmantošanu lauksaimniecībā uzskata par apdraudētu, ir iekļauti IV pielikumā.

5. Agrovides un/vai dzīvnieku labturības atbalsta saņemšana attiecībā uz vienu un to pašu lauksaimniecisko ražošanu netiek izslēgta ar vides pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar kopējā tirgus organizācijām vai I pielikumā uzskaitītajām tiešā atbalsta shēmām, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības pasākumiem vai lauku attīstības pasākumiem, kas nav saistīti ar atbalstu agrovidei un dzīvnieku labturībai, ja minētais atbalsts ir papildu atbalsts un ir saderīgs ar attiecīgajiem pasākumiem.

Dažādas agrovides un/vai dzīvnieku labturības saistības var apvienot, ja tās papildina viena otru un ir saderīgas.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētos pasākumus vai saistības apvieno, aprēķinot atbalsta apjomu, ņem vērā konkrētus neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas izriet no apvienošanas.

Ja atbalstu piešķir par kalnu teritorijām, citām teritorijām ar nelabvēlīgiem apstākļiem, Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām un lauksaimniecības teritorijām, kas iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK ( 14 ), agrovides saistībās attiecīgā gadījumā ņem vērā nosacījumus par atbalstu attiecīgajās teritorijās.

7. Ar visām dzīvnieku labturības saistībām, ko uzņemas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. pantu, nodrošina atbilstību augstākiem standartiem vismaz vienā no šādām jomām:

8. Lai aprēķinātu neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas rodas no uzņemtajām saistībām, par atsauces līmeni izmanto attiecīgos standartus un prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā un 40. panta 2. punktā.

9. Ja saistības parasti tiek izteiktas citās vienībās nekā tajās, kas izmantotas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, dalībvalstis var aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz šīm citām vienībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas minētajā pielikumā noteiktās maksimālās summas gadā, par kurām ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu. Šajā nolūkā dalībvalsts var:

10. Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis nosaka vajadzību piešķirt kompensāciju par darījumu izmaksām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktā un 40. panta 3. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta un 40. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “darījumu izmaksas” ir izmaksas, kas saistītas ar ļaušanu darījumam notikt un ko nevar tieši pieskaitīt attiecīgo saistību īstenošanas izmaksām.

Darījumu izmaksu daļas aprēķina visā saistību piemērošanas laika posmā, un tās nedrīkst pārsniegt 20 % no neiegūtajiem ienākumiem un papildu izmaksām, kas saistītas ar uzņemtajām saistībām.

11. Dalībvalstis var atļaut pārveidot vienas saistības citās saistībās to piemērošanas laika posmā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Atbilstīgi šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā iekļautajiem nosacījumiem agrovides saistības var pārveidot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantā paredzētajās saistībās par lauksaimniecības zemes pirmreizēju apmežošanu. Agrovides saistību piemērošanu pārtrauc, neprasot atbalsta atmaksu.

12. Dalībvalstis var atļaut agrovides vai dzīvnieku labturības saistību koriģēšanu to piemērošanas laika posmā, ja apstiprinātajā lauku attīstības programmā ir ietvertas šādas koriģēšanas iespējas un korekcijas ir pienācīgi pamatotas, ņemot vērā saistību mērķus.

13. Konversijas likmes dzīvnieku skaita konvertēšanai mājlopu vienībās (MV) ir noteiktas V pielikumā. Dalībvalstis var diferencēt šīs likmes to ierobežojumu ietvaros, kas attiecībā uz konkrētajām kategroijām saskaņā ar objektīviem kritērijiem izklāstīti minētajā pielikumā.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzētais atbalsts var aptvert darbības, kuras veikuši citi atbalsta saņēmēji, nekā tie, kas norādīti minētās regulas 39. panta 2. punktā.

2. Par darbībām, ko aptver šīs regulas 27. panta 4. punktā minētās agrovides saistības, nav tiesību pretendēt uz atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzēto atbalstu nepiešķir par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

3. Darbības lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktu, ietver sekojošo:

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 41. un 49. panta īstenošanas nolūkos “neienesīgas investīcijas” ir investīcijas, kas nerada ievērojamu lauksaimniecības vai meža īpašuma vērtības vai rentabilitātes pieaugumu.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos piemēro šā panta 2. un 3. punktā sniegtās definīcijas, visus izņēmumus pienācīgi pamatojot lauku attīstības programmās.

2. “Mežs” ir teritorija, kura aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums – 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

Definīcijā ietvertas platības, kurās veic meža atjaunošanu un kurās lapotnes segums vēl nav sasniedzis 10 % un koku augstums 5 metrus, kā arī patlaban ar mežu nesegtas teritorijas, kuras radušās cilvēka darbības rezultātā vai dabisku cēloņu dēļ un kurās paredzama dabiskā atjaunošanās.

Meži ietver platības, kurās aug bambusi un palmas, ja tās atbilst augstuma un lapotnes seguma kritērijiem.

Meži ietver meža ceļus, ugunsdrošības joslas un citas nelielas atvērtas teritorijas; mežus nacionālajos parkos, dabas rezervātos un citās aizsargājamās teritorijās, piemēram, tādās, kas ir īpaša nozīmīgas no zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgā aspekta.

Meži ietver vējlauzējjoslas, meža aizsargjoslas un koku alejas vairāk nekā 0,5 hektāru platībā un vairāk nekā 20 metru platumā.

Meži ietver plantācijas, ko audzē galvenokārt mežsaimniecības aizsardzības nolūkos, piemēram, gumijkoku plantācijas un korķozolu audzes. Koku audzes lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās, piemēram, augļu koku plantācijas, un agromežsaimniecības sistēmas nav ietvertas “mežu” definīcijā. No šīs definīcijas ir izslēgti arī koki pilsētas parkos un dārzos.

3. “Meža zemes” ir teritorijas, kuras nav klasificētas kā “mežs”, kuras aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurās koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums ir 5-10 %, vai kurās augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ; vai arī teritorija, no kuras vairāk nekā 10 % ir klāti ar krūmājiem, krūmiem un kokiem. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

4. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šādiem mežiem un meža zemēm:

1. Dalībvalsts precīzi nosaka, par kādas lauksaimniecības zemes pirmreizējo apmežošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, un šādas zemes ietver platības, kurās regulāri veic lauksaimnieciskas darbības.

Pirmreizējo apmežošanu Natura 2000 teritorijā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, veic atbilstīgi attiecīgās vietas apsaimniekošanas mērķiem.

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas” jeb “meža kultūru ierīkošanas izmaksas” ietver izmaksas par stādāmo materiālu, stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas tieši saistītas ar meža kultūru un nepieciešamas tās ierīkošanai.

3. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “lauksaimnieki” ir personas, kuras būtisku savu darba laiku velta lauksaimnieciskai darbībai un gūst no tās ievērojamu daļu no saviem ienākumiem saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem.

4. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 3. punkta un 44. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “ātraudzīgas sugas īslaicīgai kultivācijai” ir sugas, kuru rotācijas cikla ilgums, proti, laiks starp divām galvenajām cirtēm vienā gabalā, ir mazāks par 15 gadiem.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 44. panta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā vietējos apstākļus, koku sugas un vajadzību nodrošināt zemes lauksaimnieciskās izmantošanas turpināšanu, nosaka stādāmo koku maksimālo skaitu uz hektāru.

1. Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā paredzētais atbalsts attiecas uz meža ugunsdrošības joslu ierīkošanu, izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, līdztekus ierīkošanas izmaksām var ietvert attiecīgās teritorijas turpmākas uzturēšanas izmaksās.

Atbalstu par ugunsdrošības joslu uzturēšanu, veicot lauksaimnieciskas darbības, nepiešķir par platībām, par kurām saņem agrovides atbalstu.

2. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā minētie ugunsgrēku preventīvie pasākumi var būt šādi:

1. Par Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. punktā minētajām lauksaimniecības zemēm, kas iekļautas upes baseina apsaimniekošanas plānā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantu, ja ir izstrādāts un šajās teritorijās tiek īstenots atbilstīgs upes baseina apsaimniekošanas plāns.

2. Ar vidi saistīti iemesli, kuru dēļ teritorijas uzskata par piemērotām apmežošanai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 6. punktam, var būt erozijas un/vai pārtuksnešošanās novēršana, bioloģiskās daudzveidības veicināšana, ūdens resursu aizsardzība, plūdu novēršana un klimata pārmaiņu mazināšana, ja pēdējā minētā nekaitēs bioloģiskajai daudzveidībai vai neradīs citu kaitējumu videi.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. panta īstenošanas nolūkos “lauku saimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus. Gadījumā, ja lauku saimniecības loceklis ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, šim loceklim jāveic lauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībā atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētās valsts un privātā sektora partnerības, kas saņem atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, ievēro šādus nosacījumus:

1. Lai īstenotu 4. asi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1698/2005 IV sadaļas I nodaļas 4. iedaļai, dalībvalstis vai reģioni var izvēlēties, vai īstenošana aptver visu teritoriju vai tās daļu, atbilstīgi pielāgojot kritērijus vietējo rīcības grupu un to pārstāvēto teritoriju atlasei.

Vietējo rīcības grupu atlases procedūrām ir jābūt atvērtām attiecīgajiem lauku apvidiem un jānodrošina konkurence starp vietējām rīcības grupām, kas ierosina vietējās attīstības stratēģijas.

2. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus to lauku apvidu atlasei, kuros īsteno Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās attīstības stratēģijas, organizē ne vēlāk kā divus gadus pēc programmu apstiprināšanas. Tomēr dalībvalstis vai reģioni var organizēt papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, jo īpaši tad, ja Leader ir atvērta jaunām teritorijām, sakarā ar ko var būt vajadzīgs ilgāks laiks. ►M1 Bulgārijā un Rumānijā pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tiks organizēts ne vēlāk kā trīs gadus pēc programmas apstiprināšanas dienas. ◄

3. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 61. panta a) punktā un 62. panta 3. punktā minēto teritoriju iedzīvotāju skaitam parasti jābūt ne mazākam par 5 000 iedzīvotājiem un ne lielākam par 150 000 iedzīvotājiem.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos iedzīvotāju skaita robežas, proti, 5 000 un 150 000, var attiecīgi pazemināt vai paaugstināt.

4. Dalībvalstis, kas līdz 2004. gada 30. aprīlim bija Kopienas sastāvā, cenšas nodrošināt, lai priekšroka būtu tādu vietējo rīcības grupu atlasei, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu vietējās attīstības stratēģijās ir iekļāvušas sadarbību.

Bulgārijā un Rumānijā prasmju apguve, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) apakšpunktā, var ietvert arī izmaksas, kas saistītas ar reprezentatīvu vietējās attīstības partnerību izveidi, integrētu attīstības stratēģiju izstrādi, finansējumu pētniecībai un pieteikumu sagatavošanu vietējo rīcības grupu atlasei. Šādas izmaksas potenciālajām vietējām rīcības grupām ir attaisnotas izmaksas.

1. Par vietējo rīcības grupu darbības izmaksām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktā, ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu 20 % apmērā no kopējiem valsts izdevumiem vietējai attīstības stratēģijai.

2. Vietējās rīcības grupas var no kompetentajām maksājumu aģentūrām pieprasīt maksājuma avansu, ja šāda iespēja ir ietverta lauku attīstības programmā. Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar tekošajām izmaksām, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % avansa apjomam. Garantiju atbrīvo vēlākais pēc vietējās attīstības stratēģijas noslēgšanas dienas.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1975/2006 ( 15 ) 26. panta 5. punktu nepiemēro pirmajā daļā minētajiem maksājumiem.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā minētajā sadarbībā ir iesaistīta vismaz viena vietējā rīcības grupa, kas izvēlēta Leader ass ietvaros. Par sadarbības īstenošanu atbild koordinējošā vietējā rīcības grupa.

2. Sadarbībā var iesaistīties valsts un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā, un citi lauku apvidi, kuriem ir šādas iezīmes:

Tiesības pretendēt uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā paredzēto atbalstu ir tikai par minētās kopīgās darbības izdevumiem, par izdevumiem jebkādu kopīgu struktūru darbībai un par tehnisko atbalstu sagatavošanas darbiem.

Tiesības pretendēt uz atbalstu par aktivizēšanas izdevumiem ir visām sadarbībā iesaistītajām teritorijām.

4. Dalībvalsts kompetentā iestāde atlasa sadarbības projektus, ja šādi vietējo rīcības grupu radīti projekti nav iekļauti to vietējās attīstības stratēģijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu. Šādā gadījumā vietējās rīcības grupas var iesniegt sadarbības projektus kompetentajai iestādei vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

5. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus apstiprinātos starpvalstu sadarbības projektus.

Atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VIII pielikuma I iedaļas E apakšiedaļas paredzēto pasākumu (“tiešo maksājumu papildinājumi”) nosaka ar Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina valsts papildu tiešos maksājumus.

Ja lauku attīstības programmas aptver gan reģionus, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, gan citus reģionus, kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai tehniskajai palīdzībai atvēlētā ELFLA ieguldījuma likmi var noteikt, ņemot vērā programmā pārsvarā pārstāvēto reģionu veidu, vadoties pēc to skaita.

1. Struktūru, kas nepieciešama Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. pantā paredzētā valsts lauku tīkla darbības nodrošināšanai, var izveidot kompetentajās valsts iestādēs, vai izvēloties to konkursa kārtībā. Šai struktūrai ir jābūt spējīgai veikt minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos uzdevumus.

2. Ja vienota lauku attīstības programma aptver visu dalībvalsts teritoriju, valsts lauku tīkls veido daļu no programmas tehniskās palīdzības komponenta, un tiek nošķirti plānotie izdevumi, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertajiem elementiem. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no valsts lauku tīklam atvēlētās summas.

3. Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, īpašo programmu valsts lauku tīkla izveidei un darbībai apstiprina saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu.

Šīs regulas 4. pantu, 5. panta 1. un 3. punktu un 6. pantu mutatis mutandis piemēro šādu īpašo programmu iesniegšanai, apstiprināšanai un izmaiņu izdarīšanai tajās.

Īpašajā programmā un tās finanšu tabulā nošķir Regulas (EK) No. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertos elementus. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no šai programmai paredzētās kopsummas.

5. Sīki izstrādāti noteikumi par valsts lauku tīklu izveidi un organizēšanu ir izklāstīti II pielikumā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 7. punkta nolūkā, ja integrēta darbība attiecas vairāk nekā uz vienu asi un/vai pasākumu, katrai šādas darbības daļai, par kuru skaidri norādīts, ka to veic konkrēta lauku attīstības pasākuma ietvaros, piemēro minētā pasākuma nosacījumus.

Attiecībā uz investīciju pasākumiem dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu novirza skaidri noteiktiem mērķiem, kas atspoguļo strukturālas un teritoriālas vajadzības un strukturālus trūkumus.

1. Ja atbalsta saņēmēja saimniecība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, minētā cita persona var pārņemt saistības attiecībā uz atlikušo laika posmu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā piešķirto summu.

2. Dalībvalstis var izvēlēties nepieprasīt 1. punktā minēto palīdzības atmaksu šādos gadījumos:

3. Ja saimniecības stāvoklis nedaudz mainās, dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta piemērošana nav iemesls neatbilstīgiem rezultātiem saistībā ar uzņemtajām saistībām.

1. Ja atbalsta saņēmējs paplašina saimniecības teritoriju laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu var paredzēt saistību piemērošanas paplašināšanu, lai aptvertu šo papildu teritoriju saistību piemērošanas laika posma atlikušajā daļā, vai atbilstīgi 3. punktam aizstāt sākotnējās saistības ar jaunām.

Var paredzēt arī noteikumus par šādu aizstāšanu gadījumos, ja teritoriju, uz ko attiecas saistības, paplašina vienas saimniecības ietvaros.

2. Šā panta 1. punktā minēto saistību piemērošanas paplašināšanu var atļaut tikai ar šādiem nosacījumiem:

3. Šā panta 1. punktā minēto jauno saistību rezultātā visai attiecīgajai teritorijai piemēro nosacījumus, kas ir vismaz tikpat stingri kā sākotnējo saistību nosacījumi.

4. Ja atbalsta saņēmējs nespēj turpmāk nodrošināt atbilstību uzņemtajām saistībām saimniecības zemes platību pārdalīšanas, valsts zemes konsolidācijas pasākumu vai kompetento valsts iestāžu apstiprinātu zemes konsolidācijas pasākumu dēļ, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saistības varētu pielāgot jaunajai situācijai saimniecībā. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

Attiecībā uz saistībām, ko uzņēmās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39., 40. un 47. pantu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to koriģēšanu, ja tiek grozīti minētās regulas 39. panta 3. punktā, 40. panta 2. punktā un 47. panta 1. punktā minētie attiecīgie obligātie standarti vai prasības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 4. un 5. pantu un tās III un IV pielikumu, kā arī minimālās prasības par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un citas valsts tiesību aktos noteiktās attiecīgās obligātās prasības, ko saistības pārsniedz, kā paredzēts minētajos pantos.

Ja atbalsta saņēmējs nepiekrīt šādai koriģēšanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

Šis pants attiecas arī uz saistībām, ko skar atmatā atstāšanas atcelšana pēc Regulas (EK) Nr. 73/2009 stāšanās spēkā. Pēc saņēmēja pieprasījuma var atļaut šādu saistību pielāgošanu arī tajā gadījumā, ja nav paredzēta pārskatīšanas klauzula.

1. Dalībvalstis jo īpaši var atzīt šādas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu kategorijas, kuros tās neprasīs, lai atbalsta saņēmējs daļēji vai pilnībā atmaksā saņemto atbalstu:

2. Par nepārvaramas varas gadījumiem vai ārkārtas apstākļiem atbalsta saņēmējs vai jebkura viņa pilnvarota persona rakstiski informē kompetento iestādi, iesniedzot šai iestādei atbilstīgus pierādījumus, 10 darba dienu laikā, skaitot no dienas, kurā atbalsta saņēmējam vai viņa pilnvarota pārstāvim radās šāda iespēja.

1. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 74. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka visi lauku attīstības pasākumi, kurus tās plāno īstenot, ir pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka kontroles kārtību, kas nodrošina tām pietiekamu pārliecību, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības.

2. Lai pamatotu un apstiprinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 38., 39., 40. un 43. līdz 47. pantā paredzēto maksājumu aprēķinu atbilstību un pareizību, dalībvalstis nodrošina, ka struktūras vai dienesti, kuri ir funkcionāli neatkarīgi no tiem, kas atbild par šo aprēķinu veikšanu, sniedz atbilstošu ekspertīzi. Šāda ekspertu atzinuma sniegšanu paredz lauku attīstības programmā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. pantu ELFLA var līdzfinansēt procentu likmju subsīdijas aizdevumiem. Piedāvājot procentu likmju subsīdijas, dalībvalstis programmās norāda metodi, kas jāizmanto procentu likmju subsīdiju aprēķināšanai.

Dalībvalstis jebkurā brīdī aizdevuma laikā var izveidot sistēmu procentu likmju subsīdiju atlikušo gada maksājumu kapitalizācijai. Visus atlikušos gada maksājumus pēc maksājumiem noteiktā galīgā datuma kapitalizē un izmaksā vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim. Attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem Komisijai summas, kas izmaksātas finanšu starpniekinstitūcijai, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību, uzskata par faktiskajiem izdevumiem.

Otrās daļas īstenošanas nolūkos jānoslēdz nolīgums starp dalībvalsts maksājumu aģentūru un finanšu starpniekinstitūciju, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību. Dalībvalstis programmā norāda aprēķinu metodi un nākotnes vērtības hipotēzes, ko izmanto, lai aprēķinātu neizmaksāto procentu likmju subsīdiju kapitalizēto vērtību, kā arī kārtību, kādā tiks turpināta atbalsta nodošana saņēmējiem.

Dalībvalstis visā aizdevuma termiņā ir atbildīgas par subsīdiju diskontētās vērtības izmaksāšanas pārvaldību finanšu starpniekinstitūcijai un par ikvienu nepareizi izmaksātu summu atgūšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ( 16 ) 33. pantu.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. punktu, kā daļu no lauku attīstības programmas, ELFLA var, saskaņā ar šīs regulas 51. un 52. pantu, līdzfinansēt izdevumus, kas saistīti ar darbību, kura ietver ieguldījumus, lai atbalstītu riska kapitāla fondus, garantiju fondus un aizdevumu fondus (turpmāk tekstā – “fondus”).

1. Fondu līdzfinansētāji vai to sponsori iesniedz vadošajai iestādei uzņēmējdarbības plānu, kurā cita starpā norādīts mērķa tirgus vai garantiju portfelis, finansēšanas kritēriji, noteikumi un nosacījumi, fonda darbības budžets, īpašumtiesības un daļēja finansējuma partneri, prasības attiecībā uz pārvaldības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda nolikums, ELFLA ieguldījuma pamatojums un paredzētais izmantojums, stratēģija ieguldījumu izņemšanai no darbības un fonda likvidācijas noteikumi, tostarp noteikumi par to, kā vēlreiz izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz ELFLA ieguldījumu. Uzņēmējdarbības plānu novērtē un tā īstenošanu uzrauga vadošā iestāde, vai tas notiek tās pārraudzībā.

2. Fondus izveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuru darbību reglamentē ar dalībnieku nolīgumiem, vai arī kā atsevišķu finanšu bloku pastāvošā finanšu institūcijā. Pēdējā gadījumā uz fondu attiecas īpaši izpildes noteikumi, kas jo īpaši paredz prasību par atsevišķu grāmatvedību, nošķirot fondā ieguldītos jaunos līdzekļus, tostarp ELFLA ieguldījumu, no finanšu institūcijas sākotnējiem līdzekļiem. Komisija nevar kļūt par fonda partneri vai dalībnieku.

3. Fondi veic investīcijas vai sniedz garantijas uzņēmumiem to izveidošanai darbības sākumposmā vai paplašināšanās laikā tikai darbībām, ko fonda pārvaldītāji uzskata par potenciāli dzīvotspējīgām. Novērtējot ekonomisko dzīvotspēju, ņem vērā visus attiecīgo uzņēmumu ienākumu avotus. Fondi neveic investīcijas un nesniedz garantijas uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās tādā nozīmē, kas izklāstīta Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ( 17 ).

4. Vadošās iestādes un fondi veic piesardzības pasākumus, lai mazinātu konkurences izkropļojumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Jo īpaši ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem, atskaitot pārvaldības izdevumu proporcionālo daļu, var prioritāri izmaksāt privātā sektora dalībniekiem līdz dalībnieka nolīgumā noteiktajam atlīdzības līmenim, un pēc tam to proporcionāli sadala starp visiem dalībniekiem un ELFLA.

5. Fondu pārvaldības izmaksas nepārsniedz 3 % no visā programmas darbības laikā gadā vidēji apmaksātā kapitāla vai 2 % garantiju fondu gadījumā, ja vien pēc piedāvājumu konkursa nav nepieciešama augstāka procentuālā daļa.

6. Noteikumus un nosacījumus par ieguldījumiem fondos no lauku attīstības programmām, tai skaitā iegūstamos galarezultātus, ieguldījumu stratēģiju un plānošanu, īstenošanas uzraudzību, politiku ieguldījumu izņemšanai no darbības un likvidācijas noteikumus paredz finansēšanas līgumā, ko noslēdz fonds, no vienas puses, un dalībvalsts vai vadošā iestāde, no otras puses.

7. Uz ieguldījumiem fondos no ELFLA un citiem publiskiem avotiem un fondu veiktajām investīcijām vai sniegtajām garantijām atsevišķiem uzņēmumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 noteikumi vai Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

1. Attiecībā uz šīs regulas 51. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām izdevumi, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir kopējie izdevumi, kas radušies, izveidojot šādus fondus vai ieguldot līdzekļus tajos.

Tomēr, veicot atlikuma maksājumus un slēdzot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 28. pantu, izdevumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir kopsumma, ko veido:

Starpību starp ELFLA ieguldījumu, kas reāli iemaksāts saskaņā ar finanšu inženierijas darbībām, un izdevumiem par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar otrās daļas a) vai b) apakšpunktu, noskaidro, ņemot vērā programmas īstenošanas pēdējā gada pārskatu.

2. Procentus, kas iegūti no lauku attīstības programmu ietvaros veiktajiem maksājumiem fondos, izmanto, lai finansētu finanšu inženierijas darbības atsevišķiem uzņēmumiem.

3. Resursus, kas nodoti atpakaļ darbībai no fondu veiktajām investīcijām vai palikuši pāri pēc visu garantiju piešķiršanas, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vēlreiz jāizlieto atsevišķu uzņēmumu labā.

Standarta izmaksas un pieņēmumi par neiegūtajiem ienākumiem, kā arī ieguldījumi natūrā

1. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 37. līdz 41. un 43. līdz 49. pantā paredzētā atbalsta līmeni, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par negūtajiem ienākumiem.

Neskarot piemērojamo materiālu un valsts atbalsta procedūras noteikumus, pirmo daļu piemēro arī ieguldījumiem, kuri saistīti ar dabas mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu un ar augstvērtīgu dabas objektu attīstību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 57. panta a) punktā.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem aprēķiniem un atbilstošo atbalstu dalībvalstis nodrošina, ka:

1. Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar investīcijām natūrā, valsts vai privāta atbalsta saņēmēja ieguldījumu, proti, tādu preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, par kuriem neveic nekādus skaidras naudas maksājumus, ko apstiprina rēķini vai līdzvērtīgi dokumenti, var uzskatīt par izdevumiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja nodrošinājums ir zeme vai nekustamais īpašums, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai atbilstīgi pilnvarota oficiāla iestāde.

Ja tas ir nesamaksāts brīvprātīgais darbs, darba vērtību nosaka, ņemot vērā patērēto laiku un stundas un dienas samaksas likmi par līdzvērtīgu darbu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz iepriekš izveidotu standarta izmaksu sistēmu, ja kontroles sistēma nodrošina pietiekamu apliecinājumu tam, ka darbs ir paveikts.

2. Darbības beigās ELFLA līdzfinansētie valsts izdevumi, ko iegulda darbībā, kura ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos izdevumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot ieguldījumus natūrā.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, un tikai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 18 ) nozīmē, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām.

2. Lauksaimniecības investīciju gadījumā uz investīciju atbalstu nevar pretendēt lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgo augu iegādei, kā arī to stādīšanai.

Tomēr gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta b) punkta vi) apakšpunktu tiek atjaunots lauksaimniecības ražošanas potenciāls, ko iznīcinājušas dabas katastrofas, izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieku iegādāšanos ir attaisnojami.

Uz investīciju atbalstu nevar pretendēt par vienkāršām pamatlīdzekļu aizstāšanas investīcijām.

1. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1975/2006 ( 19 ) 26. panta 5. punkta, investīciju atbalsta saņēmēji var pieprasīt no kompetentās maksājuma aģentūras avansa maksājumu, ja šī iespēja ir iekļauta lauku attīstības programmā. Attiecībā uz valsts saņēmējiem šo avansu var maksāt tikai pašvaldībām un to apvienībām, un publisko tiesību subjektiem.

2. Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no ar investīciju saistītā valsts atbalsta, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % avansa apjomam. ►M4 Tādu ieguldījumu gadījumā, par kuriem 2009. vai 2010. gadā pieņemts atsevišķs lēmums piešķirt atbalstu, avansu summu var palielināt līdz 50 % no publiskā atbalsta saistībā ar minēto ieguldījumu. ◄

Tomēr, attiecībā uz valsts saņēmējiem, kas minēti 1. punktā, maksājuma aģentūra no iestādes saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem var pieņemt rakstveida garantiju summai, kura ir vienāda ar pirmajā daļā precizēto procentuālo daļu, ar nosacījumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt summu, uz kuru attiecas tās garantija, gadījumā, ja tiesības uz izmaksāto avansu nepiešķir.

3. Garantiju atbrīvo, tiklīdz kompetentā maksājuma aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar investīciju saistītajam valsts atbalstam, pārsniedz avansa apjomu.

1. Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kas paredzēts, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu sniegtu valsts papildus finansējumu pasākumiem vai darbībām, uz kurām attiecas Līguma 36. pants, tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta A daļu.

2. Lauku attīstības programmās var ietvert dalībvalstu maksājumus, kas paredzēti lauku attīstībai un uz ko neattiecas Līguma 36. pants, par labu pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 43. līdz 49. un 52. pantu un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30. un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, vai papildu valsts finansējumu, uz ko neattiecas Līguma 36. pants, par labu pasākumiem saskaņā ar minētās Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 27., 43. līdz 49. un 52. pantu un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30. un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, taču tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta B daļu.

3. Par izdevumiem, kas radušies, veicot šā panta 2. punktā minētos pasākumus un darbības, tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai tad, ja atbalsta piešķiršanas brīdī minētais atbalsts nav nelikumīgs atbalsts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 ( 20 ) 1. panta f) punkta nozīmē.

Ja atbalsts jāpiešķir par darbībām, ko veic šā panta 2. punktā minēto pasākumu ietvaros, pamatojoties uz spēkā esošajām atbalsta shēmām Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) un d) punkta nozīmē, vadošā iestāde vai jebkura cita kompetenta iestāde dalībvalstī nodrošina, ka tiek ievērotas visas paziņošanas prasības, ko piemēro individuālam atbalstam minētās regulas 1. panta e) punkta nozīmē, un ka šādas darbības izvēlas tikai pēc tam, kad ir paziņots par iepriekš minēto atbalstu un Komisija ir to apstiprinājusi atbilstoši Līguma 88. panta 3. punktam.

2. Informācijai un reklāmai piešķirtā summa var būt daļa no lauku attīstības programmas tehniskās palīdzības sastāvdaļas.

3. Sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un reklāmu ir izklāstīti VI pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 77. pantu izveidotās uzraudzības komitejas sanāksmēs priekšsēdētājs ziņo par informācijas un reklāmas pasākumu īstenošanas progresu un iepazīstina Komitejas locekļus ar šādu pasākumu piemēriem.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 78. panta f) apakšpunkta vajadzībām “būtiskos izmaiņu priekšlikumos” iekļauj izmaiņas, par kurām obligāti jāpieņem Komisijas lēmums, un izmaiņas, kas minētas šīs regulas 9. panta 1. punktā, izņemot pārmaiņas attiecībā uz izņēmumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā, un informāciju par pašreizējiem programmas pasākumiem un to aprakstu.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzēto gada progresa ziņojumu struktūra un elementi ir izklāstīti šīs regulas VII pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 4. un 5. punktu vidustermiņa un paveiktā novērtējumus iesniedz Komisijai attiecīgi līdz 2010. gada 31. decembrim un 2015. gada 31. decembrim.

Ja dalībvalstis neiesniedz vidustermiņa un paveiktā novērtējuma ziņojumus līdz šī panta pirmajā daļā minētajiem datumiem, Komisija līdz šo novērtējumu ziņojumu saņemšanai var piemērot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 27. panta 3. punktā paredzēto starpposma maksājumu pagaidu pārtraukšanas procedūru.

1. Lauku attīstības programmu sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītāju kopums ir iekļauts šīs regulas VIII pielikumā. Šis rādītāju saraksts veido Regulas (EK) Nr. 1698/2005 80. pantā minēto Vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (VUNS).

Attiecīgā gadījumā šos rādītājus iedala pēc atbalsta saņēmēju vecuma un dzimuma, kā arī pēc tā, vai pasākumi tiek īstenoti mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, uz kurām attiecas konverģences mērķis.

Pasākumiem, kuros ietilpst darbību veidi, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, īstenošanas rādītājus un īstenošanas rādītāju indikatīvos mērķus dala pēc darbības veidiem.

2. Sasniegumi īstenošanas un rezultātu rādītājos ir daļa no gada progresa ziņojuma. Šajā ziņojumā iekļauj gan kopīgos, gan papildus rādītājus.

Lai novērtētu progresu lauku attīstības programmas mērķu sasniegšanā, uz visu programmas īstenošanas laika posmu nosaka orientējošus mērķus sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājiem, norādot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantā minēto valsts papildus finansējumu.

3. Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izstrādā vadlīnijas par VUNS. Šīs vadlīnijas ietver vismaz sekojošo:

1. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu (turpmāk tekstā – “sistēma”), lai Komisija un katra dalībvalsts varētu droši apmainīties ar kopīgi interesējošiem datiem. Šie dati ietver gan administratīvos/darbības, gan finanšu aspektus, uz pēdējiem attiecas Komisijas Regulas Nr. 883/2006 18. pants ( 21 ).

Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izveido un atjaunina sistēmu.

2. Attiecībā uz administratīvo/darbības pārvaldību sistēma ietver kopīgi interesējošus dokumentārus aspektus, kuri dod iespēju veikt uzraudzību, un jo īpaši valsts stratēģijas plānus un to atjauninātās versijas, pārskata ziņojumus, programmas un to izmaiņas, Komisijas lēmumus, gada progresa ziņojumus, tostarp pasākumu kodus saskaņā ar II pielikuma 7. punktā sniegto tabulu un VIII pielikumā iekļautos uzraudzības un novērtēšanas rādītājus.

3. Vadošā iestāde un Komisija vajadzīgajā formātā ievada sistēmā un atjaunina dokumentus, par kuriem tās ir atbildīgas.

4. Sistēma dalībvalstīm un Komisijai ir pieejama tieši vai caur saskarni datu automātiskai sinhronizēšanai un ievadīšanai no valstu un reģionālajām datorizētajām pārvaldības sistēmām.

Dalībvalstis centralizētā veidā iesniedz Komisijai pieprasījumus par piekļuves tiesībām sistēmai.

5. Datu apmaiņā izmanto elektronisko parakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK ( 22 ) 5. pantu. Dalībvalstis un Komisija atzīst to, ka sistēmā izmantotais elektroniskais paraksts juridiski ir spēkā esošs un to var pieņemt kā pierādījumu tiesvedības procesos.

6. Par dienu, kad dokumenti nosūtīti Komisijai, uzskata dienu, kurā dalībvalsts nosūta dokumentus, ievadot tos sistēmā.

Dokumentu uzskata par nosūtītu Komisijai tad, kad dalībvalsts to sistēmā vairs nevar grozīt un izdzēst.

7. Sistēmas kopīgo elementu izstrādes un atjaunināšanas izmaksas finansē no Kopienas budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 1. punktu.

Par visām izmaksām saistībā ar saskarni starp valsts un vietējām sistēmām, no vienas puses, un sistēmu, no otras puses, un par visām izmaksām saistībā ar valsts un vietējo sistēmu pielāgošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar minētās regulas 66. panta 2. punktu.

8. ►M4 Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts var iesniegt Komisijai dokumentus papīra formātā vai citādā piemērotā elektroniskā veidā. Pirms iesniegt dokumentus papīra formātā vai citādā elektroniskā veidā, jāinformē Komisija. ◄

Kad beidzas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu cēloņi, kas neļāva izmantot sistēmu, dalībvalsts ievada sistēmā attiecīgos dokumentus. Šajā gadījumā par nosūtīšanas datumu uzskata datumu, kad dokumenti iesniegti papīra formātā vai citā atbilstīgā elektroniskā formā.

To turpina piemērot pasākumiem, kas apstiprināti pirms 2007. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 94. panta trešo daļu līdz 2009. gada 31. decembrim turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 817/2004 11. pantu un tās II pielikuma 9.3.V.A.(1)., 9.3.V.B.(1)., 9.3.V.B.(2). un 9.3.V.B.(3). punktu un 9.3.V.B. punkta otro ievilkumu.

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro Kopienas atbalstam attiecībā uz programmēšanas periodu, kas sākas 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

3. Situācijas analīze, ņemot vērā stiprās un vājās puses, to izmantošanai/pārvarēšanai izvēlētā stratēģija un iepriekšējā novērtēšana

Aprakstīt pašreizējo situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot kvantitatīvus datus, norādot stiprās un vājās puses, būtiskas atšķirības, vajadzības un nepilnības, kā arī potenciālu lauku attīstībai, pamatojoties uz VIII pielikumā noteiktajiem sākotnējā stāvokļa rādītājiem un uz citiem attiecīgiem papildu rādītājiem. Šis apraksts attiecas uz:

3.2. Stipro pušu izmantošanai un vājo pušu pārvarēšanai izvēlētā stratēģija

Aprakstīt lauku attīstības pasākumu izvēli un hierarhiju, kas paredzēti, lai lauku apvidos rīkotos atbilstoši situācijai, un norādīt finansējuma apjomu, kas dažādām asīm un pasākumiem noteikts, pamatojoties uz stipro un vājo pušu analīzi.

Ietvert šādu novērtējumu, kurā identificēti un novērtēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 85. pantā iekļautie elementi: vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, sasniedzamie mērķi, gaidāmie rezultāti, kvantitatīvie mērķi, jo īpaši to ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli, Kopienas pievienotā vērtība, pakāpe, kādā ir ņemtas vērā Kopienas prioritātes, iepriekšējā programmu plānošanā gūtā pieredze un īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un finanšu pārvaldības procedūru kvalitāte.

Iepriekšējā novērtēšanā ņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK ( 31 ) paredzētās prasības vides novērtējumam (“Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva”).

Pilnu iepriekšējo novērtējumu iesniedz kā lauku attīstības programmas pielikumu.

3.4. Iepriekšējā programmu plānošanas laika posma ietekme un cita informācija

Aprakstīt ELVGF piešķirto finanšu resursu ietekmi uz lauku attīstību iepriekšējā programmu plānošanas laika posmā tajā pašā programmas īstenošanas teritorijā. Iesniegt novērtējumu rezultātu kopsavilkumu.

Bulgārijai un Rumānijai iepriekšējā daļā minētais apraksts attiecas uz Sapard finanšu resursu ietekmi.

Attiecīgā gadījumā aprakstīt arī visus papildinošos pasākumus, kuri veikti līdztekus Kopienas lauku attīstības un papildu pasākumiem un kuri ir ietekmējuši attiecīgo programmas īstenošanas teritoriju.

4. Izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un valsts stratēģijas plānu, kā arī gaidāmo ietekmi saskaņā ar iepriekšējo novērtēšanu

4.1. Izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un valsts stratēģijas plānu

Aprakstīt, kā lauku attīstības programmā izvēlētie pasākumi un četrām asīm atvēlētais finansējuma apjoms atspoguļo valsts stratēģijas plānu un konkrēto situāciju valstī.

4.2. Gaidāmā ietekme, kas izriet no iepriekšējās novērtēšanas, ņemot vērā izvēlētās prioritātes

Lauku attīstības programmā iekļauj iepriekšējās novērtēšanas kopsavilkumu (to sagatavo, pamatojoties uz pilno iepriekšējo novērtējumu, kas pievienots programmai) un aprakstu par to, kā vadošās iestādes ir ņēmušas vērā šīs novērtēšanas rezultātus. Šajā daļā iekļauj arī komentārus par gaidāmo ietekmi no sinerģijas starp asīm un pasākumiem un par to, kā ar tām saistītās integrētās darbības var veicināt pozitīvu ārējo ietekmi un situācijas, kurās ieguvējas ir visas iesaistītās puses.

Informācijā ietver asu un paredzēto pasākumu aprakstu, kā arī konkrētus pārbaudāmus mērķus un rādītājus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 81. pantā un kas ļauj novērtēt programmas sasniegumus, efektivitāti un lietderīgumu. Šajos rādītājos ietver kopīgos rādītājus, kas iekļauti vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (šīs regulas VIII pielikums), un programmai īpaši pielāgotus papildu rādītājus.

Tiek prasīta šāda īpaša informācija par pasākumiem, tostarp informācija par īpašiem darbību veidiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā.

5.3.1. 1. ass. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana

5.3.1.1. Pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt zināšanas un uzlabot cilvēkpotenciālu

5.3.1.2. Pasākumi, kuru mērķis ir restrukturizēt un attīstīt fizisko kapitālu un veicināt inovācijas

5.3.1.2.3. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana

5.3.1.2.4. Sadarbība jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē

5.3.1.2.5. Infrastruktūra, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu

5.3.1.2.6. Dabas katastrofās iznīcinātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu darbību ieviešana

5.3.1.3. Pasākumi, kuru mērķis ir lauksaimniecības ražošanas un produktu kvalitātes uzlabošana

5.3.1.4.1. Atbalsts daļēji naturālām lauku saimniecībām restrukturizācijas procesā

5.3.1.4.3. Lauksaimniecības konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu noteikumi Bulgārijā un Rumānijā:

5.3.1.4.4. Saimniecības, kurās saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana,

5.3.2.1. Pasākumi, kuru mērķis ir lauksaimniecības zemes ilgtspējīga izmantošana

5.3.2.1.1. Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās

Regulas (EK) Nr. 817/2004 II pielikuma 9.3.V.A.1. punktā, 9.3.V.B.1., 9.3.V.B.2. un 9.3.V.B.3. punktā un 9.3.V.B. punkta otrajā ievilkumā paredzētos noteikumus piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim. Tomēr vairs netiek nošķirta A un B daļa, proti, galvenās iezīmes/pārējā informācija.

5.3.2.1.2. Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas

5.3.2.1.3. Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK

5.3.2.2. Pasākumi, kuru mērķis ir mežsaimniecības zemju ilgspējīga izmantošana

5.3.2.2.2. Agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēja izveidošana uz lauksaimniecības zemes

5.3.2.2.6. Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu darbību ieviešana

5.3.3. 3. ass. Dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana

5.3.4.3. Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana

5.3.6. To darbību veidu saraksts, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 3. punkta a) apakšpunktā, līdz summām, kas paredzētas minētās regulas 69. panta 5.a punktā

6.2a. Finansējuma plāni pa asīm Bulgārijai un Rumānijai (euro, visā laikposmā)

6.3. Indikatīvais budžets saistībā ar darbībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (16.a panta 3. punkta b) apakšpunkts) līdz summām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā.

N.B.: Pārejas posma izdevumus saskaņā ar šā pielikuma 5.2. punkta pirmo ievilkumu iekļauj 6.1., 6.2. un 7. punktā sniegtajās tabulās. Šādu izdevumu noteikšanai dalībvalstis izmanto atbilstības tabulu, kas sniegta II pielikumā Regulas (EK) Nr. 1320/2006 II pielikumā. ►M1 Šādu uzdevumu noteikšanai izmanto Bulgārijai un Rumānijai Komisijas Regulas (EK) Nr. 248/2007 I pielikumā ietverto atbilstības tabulu. ◄

7. Orientējošs sadalījums pa lauku attīstības pasākumiem (EUR, visā laika posmā)

Konsolidētajā finansējuma tabulā un orientējošā sākotnējo pasākumu tabulā jāievēro 6.1., 6.2. un 7. punktā sniegto tabulu struktūra un turpmākajā sarakstā norādītā secība.

8. Attiecīgā gadījumā – tabula par valsts papildu finansējumu pa asīm, nošķirot attiecīgos pasākumus, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1698/2005

9. Elementi, kas nepieciešami novērtēšanai saskaņā ar noteikumiem par konkurenci, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Līguma 87., 88. un 89. pantu atļauto atbalsta shēmu saraksts, kuras jāizmanto programmu īstenošanai

A un B punktā minētajiem elementiem attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem un procedūrām jābūt spēkā visā programmas darbības laikā un jāaptver gan programmas sākotnējā iesniegšana, gan vēlākās izmaiņas tajā.

Valsts atbalsta tabulai pievieno dokumentu, kurā dalībvalsts apņemas, ka par ikvienu B punktā uzskaitīto shēmu piemērošanas gadījumu, par kuru tiek prasīts atsevišķs paziņojums saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu vai saskaņā ar nosacījumiem un saistībām, kas paredzētas attiecīgajā lēmumā par valsts atbalsta apstiprināšanu, paziņos individuāli saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

10. Informācija par papildināmību ar pasākumiem, kurus finansē ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, Kohēzijas politikas ietvaros, kā arī ar Kopienas zivsaimniecības atbalsta instrumentu

12. Uzraudzības un novērtēšanas sistēmu apraksts, kā arī paredzamais uzraudzības komitejas sastāvs

Tās veido, pamatojoties uz lauku attīstības programmas īstenošanas, rezultātu, sākotnējā stāvokļa un ietekmes rādītāju kopējo sarakstu, kas ietverts vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā VIII pielikumā, un citiem 62. panta 3. punktā minētajiem elementiem. Katrā lauku attīstības programmā precizē papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas raksturīgi programmas darbības teritorijai. Rādītāju noteikšanai savākto datu izvēles pamatā varētu būt standarti, kas izstrādāti Zemes novērojumu sistēmu globālajā sistēmā (GEOSS), vai Kopienas projektos, piemēram, Globālajā monitoringā par vidi un drošību (GMES).

Aprakstīt komunikāciju plānu un elementus, kas ietverti šīs regulas 58. pantā un tās VI pielikumā

14. Partneri, kuri izraudzīti apspriešanās nolūkos, un apspriešanās rezultāti

Saraksts, kurā iekļautas kompetentās reģionālās, vietējās iestādes un citas valsts iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un jebkuras citas attiecīgas, civilo sabiedrību pārstāvošas struktūras, nevalstiskās organizācijas, tostarp vides organizācijas, un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu atbildīgas struktūras, ar kurām notikušas apspriešanās.

Iesniegt apspriešanās rezultātu kopsavilkumu, ietverot apspriešanās datumus un laiku, kas atvēlēts komentāru sniegšanai un līdzdarbībai programmas sagatavošanā, un norādīt pakāpi, līdz kādai saņemtie atzinumi un ieteikumi ir ņemti vērā.

16.1. Apraksts, kurā iekļauj programmas atbalstam veiktās sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informēšanas un kontroles darbības, ko finansē no tehniskās palīdzības līdzekļiem

B. ĪPAŠAS PROGRAMMAS VALSTS LAUKU TĪKLIEM (SASKAŅĀ AR 41. PANTA 3. UN 5. PUNKTU)

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otro daļu dalībvalstis kopā ar reģionālajām programmām iesniedz apstiprināšanai īpašu programmu valsts lauku tīklu izveidošanai un darbībai, šajās programmās jāietver šādi elementi:

Atbalsts ražotāju grupas izveidei (Minimālā summa, kas minēta 25. panta 2. punktā)

INFORMĀCIJA UN REKLĀMA PAR ELFLA SNIEGTO PALĪDZĪBU (SASKŅĀ AR 58. PANTA 3. PUNKTU)

1. Informācijas pasākumi potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un atbalsta saņēmējiem

Lai nodrošinātu pārredzamību, vadošā iestādes pēc iespējas saprotamā veidā izplata informāciju par finansēšanas iespējām, kas izriet no Kopienas un dalībvalstu kopīgā atbalsta lauku attīstības programmām.

Šajā nolūkā vadošā iestāde nodrošina, ka lauku attīstības programmu plaši publisko kopā ar sīku informāciju par ELFLA finanšu ieguldījumiem un ka to piegādā visiem ieinteresētajiem pieteikuma iesniedzējiem.

Vadošā iestāde sniedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem skaidru, sīku un aktualizētu informāciju par

Vadošā iestāde nodrošina, ka struktūras, kas var darboties kā informācijas sniedzēji, tiek iesaistītas potenciālo atbalsta saņēmēju informācijas pasākumos, un tās jo īpaši ir:

Vadošā iestāde informē potenciālos atbalsta saņēmējus par 2.1. punktā paredzēto publicēšanu.

Vadošā iestāde nodrošina, ka paziņojumā par atbalsta piešķiršanu ietver informāciju atbalsta saņēmējiem, ka darbību finansē no programmas, kuru līdzfinansē ELFLA, un par lauku attīstības programmas attiecīgo prioritāro asi.

Lauku attīstības programmas vadošā iestāde un atbalsta saņēmēji veic visu nepieciešamo, lai saskaņā ar šo regulu sabiedrībai sniegtu informāciju un reklāmu par pasākumiem, ko finansē lauku attīstības programmas ietvaros.

Vadošā iestāde informē sabiedrību par to, ka Komisija ir pieņēmusi lauku attīstības programmu, par programmas atjaunināšanu, galvenajiem sasniegumiem tās īstenošanā un par tās slēgšanu.

Vadošā iestāde īsteno informācijas pasākumus, izmantojot visus plašsaziņas līdzekļus attiecīgajā teritoriālajā mērogā. Tajos ietilpst arī komunikācijas kampaņas, publikācijas papīra formātā un elektroniskas publikācijas, kā arī jebkurš cits par piemērotu uzskatāms līdzeklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumos ietver 3.1. punktā norādītos elementus.

Ja saskaņā ar lauku attīstības programmu īstenotas darbības rezultātā veikto investīciju (piem., lauku saimniecībā vai pārtikas ražošanas uzņēmumā) kopējais apjoms pārsniedz EUR 50 000, atbalsta saņēmējs uzstāda informatīvu plāksni.

Vietās, kurās īsteno infrastruktūras projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz EUR 500 000, ierīko informācijas stendu.

Informatīvu plāksni uzstāda arī 4. ass ietvaros finansēto vietējo rīcības grupu darbības vietās.

Uz informācijas stendiem un plāksnēm ir projekta/darbības apraksts un 3.1. punktā minētie elementi. Šai informācijai jāaizņem vismaz 25 % no informācijas stenda vai plāksnes.

Uz zilu debesu fona divpadsmit zelta zvaigznes veido apli, simbolizējot Eiropas tautu savienību. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs, jo divpadsmit simbolizē pilnību un vienotību.

Simboliku veido zils taisnstūra karogs, kura platums ir pusotras reizes lielāks par augstumu. Divpadsmit zelta zvaigznes, kas izvietotas ar vienādu intervālu, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu no karoga augstuma. Katrai zvaigznei ir piecas virsotnes, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no karoga augstuma. Visas zvaigznes ir novietotas stateniski, proti, ar vienu virsotni vertikāli un divām virsotnēm uz taisnas līnijas, kas veido taisnu leņķi pret mastu. Aplis ir novietots tā, ka zvaigznes atrodas tur, kur stundas pulksteņa ciparnīcā. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs.

A. LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMU GADA PROGRESA ZIŅOJUMU STRUKTŪRA UN SATURS (60. PANTS)

1. Izmaiņas vispārējos apstākļos (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Programmas virzība saistībā ar izvirzītajiem mērķiem, pamatojoties uz īstenošanas un rezultātu rādītājiem (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Sniedz sasniegumu analīzi, to novērtēšanai izmantojot uzraudzības rādītājus, tostarp kvalitatīvu analīzi par virzību saistībā ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Izmanto šīs regulas VIII pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu (īstenošanas un rezultātu rādītājus). Bez šiem rādītājiem, kas veido daļu no vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, iekļauj arī programmas papildu rādītājus, lai efektīvi uzraudzītu virzību uz tās mērķiem.

Katrai dalībvalstij, kas saņem papildu finanšu resursus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu pirmo reizi 2010. gadā iesniedzamajā gada pārskatā jāiekļauj atsevišķa nodaļa, kurā ietverta tāda pati analīze kā minēts pirmajā daļā attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar minētās regulas 16.a panta 1. punktā uzskaitītajām prioritātēm.

Dalībvalstī, kas piemēro jauno pasākumu “144 Saimniecības, kurās veic pārstrukturēšanu”, jāsniedz informācija par rezultātiem, ņemot vērā pasākuma mērķus.

3. Programmas finansiālā īstenošana, katram pasākumam pievienojot paziņojumu par atbalsta saņēmējiem samaksātiem izdevumiem; ja programma attiecas uz reģioniem, kuros var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, izdevumus norāda atsevišķi (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Tabulā, kurā apkopotas ziņas par programmas finansiālo īstenošanu, jābūt vismaz šādai informācijai:

Sagatavo atsevišķu tabulu ar tādu pašu izkārtojumu par reģioniem, uz kuriem attiecas konverģences mērķis, kā arī atsevišķu programmas līmenī konsolidētu tabulu par programmām, kas aptver gan konverģences, gan nekonverģences reģionus.

3a. Programmas finanšu īstenošana attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar jauniem uzdevumiem un platjoslas infrastruktūru, katram pasākumam norādot to izdevumu pārskatu, kas samaksāti saņēmējiem pēc 2009. gada 1. janvāra, par tiem darbības veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, un summām, kas paredzētas minētās regulas 69. panta 5.a punktā.

Tabulā, kurā apkopotas ziņas par šo darbību veidu finansiālo īstenošanu, ir vismaz šāda informācija:

4. Kopsavilkums par notiekošām novērtēšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 3. punktu (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Kopsavilkums par notiekošām novērtēšanas darbībām, ko veic, pamatojoties uz ziņojumu uzraudzības komitejai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 3. punktu, ietverot darbības, kas ir jo īpaši saistītas ar elementiem, kas izklāstīti minētās regulas 84. panta 5. punktā un 86. panta 1. un 2. punktā.

5. Vadošās iestādes un uzraudzības komitejas veiktie pasākumi, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta e) apakšpunkts), jo īpaši:

Ziņojumā iekļauj kopsavilkumu par informācijas un reklāmas pasākumiem, kas veikti, lai sniegtu informāciju par lauku attīstības programmu saskaņā ar šīs regulas 58. pantu un tās VI pielikumu.

6. Paziņojums par atbilstību Kopienas politikai saistībā ar atbalstu, tostarp norādot konstatētās problēmas un to novēršanai pieņemtos pasākumus (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Atbilstība Kopienas tiesību aktiem jo īpaši ietver tādus aspektus kā konkurences, publiskā iepirkuma, vides aizsardzības un uzlabošanas un dzimumu vienlīdzības un nediskriminēšanas veicināšanas noteikumu ievērošana.

7. Attiecīgā gadījumā tāda atbalsta atkārtota izmantošana, kas atgūts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 33. pantu (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta g) apakšpunkts)

B. FORMA, KĀDĀ SAGATAVO GADA PROGRESA ZIŅOJUMUS PAR ĪPAŠĀM PROGRAMMĀM, KAS IETVER VALSTS LAUKU TĪKLUS (“VLT”) (60. PANTS)

Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, gada progresa ziņojumos par īpašajām programmām ietver

SĀKOTNĒJĀ STĀVOKĻA, ĪSTENOŠANAS, REZULTĀTU UN IETEKMES KOPĪGO RĀDĪTĀJU SARAKSTS

1. Sākotnējā stāvokļa rādītāji, kas saistīti ar mērķiem

ASS		Rādītājs
Horizontāli	(1) 1	Ekonomiskā attīstība
	(1) 2	Nodarbinātības līmenis
	(1) 3	Bezdarbs
1. ASS, Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana	(1) 4	Apmācība un izglītība lauksaimniecībā
	5	Vecuma struktūra lauksaimniecībā
	(1) 6	Darba ražīgums lauksaimniecībā
	7	Bruto pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā
	8	Nodarbinātības attīstība primārajā sektorā
	9	Ekonomiskā attīstība primārajā sektorā
	(1) 10	Darba ražīgums pārtikas rūpniecībā
	11	Bruto pamatkapitāla veidošana pārtikas rūpniecībā
	12	Nodarbinātības attīstība pārtikas rūpniecībā
	13	Ekonomiskā attīstība pārtikas rūpniecībā
	(1) 14	Darba ražīgums mežsaimniecībā
	15	Bruto pamatkapitāla veidošana mežsaimniecībā
	16	Daļēji naturālās saimniekošanas nozīme jaunajās dalībvalstīs
2. ASS, Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību	(1) 17	Bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecības putnu populācija
	(1) 18	Bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecības un meža zeme ar lielu dabas vērtību
	19	Bioloģiskā daudzveidība. Koku sugu sastāvs
	(1) 20	Ūdens kvalitāte. Kopējais barības vielu līdzsvars
	21	Ūdens kvalitāte. Piesārņojums ar nitrātiem un pesticīdiem
	22	Augsne. Teritorijas, kurās pastāv augsnes erozijas risks
	23	Augsne. Bioloģiskā lauksaimniecība
	(1) 24	Klimata pārmaiņas. Atjaunojamās enerģijas resursu ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
	25	Klimata pārmaiņas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas atvēlēta atjaunojamās enerģijas resursu ražošanai
	26	Klimata pārmaiņas/gaisa kvalitāte: Gāzu emisija lauksaimniecībā
3. ASS, Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana	(1) 27	Lauksaimnieki ar citu ienesīgu nodarbošanos
	(1) 28	Nodarbinātības attīstība ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē
	(1) 29	Ekonomiskā attīstība ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē
	(1) 30	Pašnodarbinātības attīstība
	31	Tūrisma infrastruktūra lauku apvidos
	(1) 32	Interneta ieviešana lauku apvidos
	(1) 33	Pakalpojumu nozares attīstība
	34	Migrācijas saldo
	(1) 35	Mūžizglītība lauku apvidos
Leader	(1) 36	Vietējo rīcības grupu izveidošana
(1) Attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem valsts stratēģijas un stratēģiskās uzraudzības LEAD rādītājiem.

1. ASS LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS NOZARES KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANA

Kods	Pasākums	Īstenošanas rādītāji (1)
111	Arodmācības un informācijas pasākumi	— Apmācības dalībnieku skaits — Apmācības dienu skaits
112	Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem	— Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits — Kopējais investīciju apjoms
113	Priekšlaicīga pensionēšanās	— Priekšlaicīgi pensionējušos lauksaimnieku skaits — Priekšlaicīgi pensionējušos laukstrādnieku skaits — Atbrīvoto hektāru skaits
114	Konsultāciju pakalpojumu izmantošana	— Atbalstīto lauksaimnieku skaits — Atbalstīto meža īpašnieku skaits
115	Apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošana	— Jaunizveidoto apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu skaits
121	Lauku saimniecību modernizācija	— Investīciju atbalstu saņēmušo lauku saimniecību skaits — Kopējais investīciju apjoms
122	Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana	— Investīciju atbalstu saņēmušo mežu īpašumu skaits — Kopējais investīciju apjoms
123	Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana	— Atbalstīto uzņēmumu skaits — Kopējais investīciju apjoms
124	Sadarbība jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē	— Atbalstīto sadarbības iniciatīvu skaits
125	Ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, un pielāgošanu saistītā infrastruktūra	— Atbalstīto darbību skaits — Kopējais investīciju apjoms
126	Dabas katastrofās iznīcinātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu darbību ieviešana	— Bojātās lauksaimniecības zemes platība, par kuru saņemts atbalsts — Kopējais investīciju apjoms
131	Atbilstība standartiem, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti	— Atbalsta saņēmēju skaits
132	Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās	— To atbalstīto lauku saimniecību skaits, kuras piedalās kvalitātes shēmā
133	Informācijas un reklāmas aktivitātes	— Atbalstīto aktivitāšu skaits
141	Daļēji naturālās lauku saimniecības	— Atbalstīto daļēji naturālo lauku saimniecību skaits
142	Ražotāju grupas	— Atbalstīto ražotāju grupu skaits — Atbalstīto ražotāju grupu apgrozījums
▼M4
144	Uzņēmumi, kuros saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana	Atbalstīto saimniecību skaits
▼B
(1) Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu.

2. ASS VIDES UN LAUKU VIDES UZLABOŠANA AR ZEMES APSAIMNIEKOŠANAS PALĪDZĪBU

Kods	Pasākums	Īstenošanas rādītāji (1)
211	Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās	— Atbalstīto saimniecību skaits kalnu teritorijās — Atbalstītā lauksaimniecības zeme kalnu teritorijās
212	Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas	— Atbalstīto saimniecību skaits teritorijās, kas nav kalnu teritorijas, ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem — Atbalstītā lauksaimniecības zeme tādās teritorijās ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, kas nav kalnu teritorijas
213	Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK	— Atbalstīto saimniecību skaits Natura 2000 teritorijās/saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu — Atbalstītā lauksaimniecības zeme Natura 2000 teritorijās/saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu
214	Agrovides maksājumi	— Atbalstu saņemošo lauku saimniecību un citu zemes apsaimniekotāju saimniecību skaits — Kopējā platība, par kuru piešķir agrovides atbalstu — Fiziskā platība, par kuru piešķir agrovides atbalstu šā pasākuma ietvaros — Kopējais līgumu skaits — Ar ģenētiskajiem resursiem saistīto darbību skaits
215	Dzīvnieku labturības maksājumi	— Atbalstu saņemošo lauku saimniecību skaits — Par dzīvnieku labturību noslēgto līgumu skaits
216	Neienesīgas investīcijas	— Atbalstu saņemošo lauku saimniecību un citu zemes apsaimniekotāju saimniecību skaits — Investīciju kopējais apjoms
221	Lauksaimniecības zemes pirmreizēja apmežošana	— Apmežošanas atbalsta saņēmēju skaits — Apmežotās zemes hektāru skaits
222	Agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēja izveidošana uz lauksaimniecības zemes	— Atbalsta saņēmēju skaits — Jauno agromežsaimniecības sistēmu hektāru skaits
223	Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana	— Apmežošanas atbalsta saņēmēju skaits — Apmežotās zemes hektāru skaits
224	Natura 2000 maksājumi	— Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu Natura 2000 teritorijās — Meža zeme (ha) Natura 2000 teritorijās, par kuru saņem atbalstu
225	Meža vides maksājumi	— Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu — Kopējā meža platība, par kuru piešķir meža vides atbalstu — Fiziskā platība, par kuru piešķir meža vides atbalstu — Līgumu skaits
226	Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo darbību ieviešana	— Preventīvo/atjaunošanas darbību skaits — Izpostīto mežu platība, par kuru saņem atbalstu — Kopējais investīciju apjoms
227	Neienesīgas investīcijas	— Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu — Kopējais investīciju apjoms
(1) Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu.

( 1 ) OV L 277, 21.10.2005, 1. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1463/2006 (OV L 277, 9.10.2006., 1. lpp.).

( 3 ) OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

( 4 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

( 5 ) OV L 153, 30.4.2004., 30. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1360/2005 (OV L 214, 19.8.2005., 55. lpp.).

( 35 ) 6.2. tabulu atkārto katrai ELFLA ieguldījuma apakšsummai vienā 6.1. tabulas ailē.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 434/2007 (2007. gada 20. aprīlis),	L 104	8	21.4.2007
M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1236/2007 (2007. gada 22. oktobris),	L 280	3	24.10.2007
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1175/2008 (2008. gada 27. novembris),	L 318	6	28.11.2008
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 363/2009 (2009. gada 4. maijs),	L 111	5	5.5.2009
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 482/2009 (2009. gada 8. jūnijs),	L 145	17	10.6.2009

Ass/pasākums	Darbības veids	Iespējamā ietekme	“Esošs” vai “jauns” darbības veids	Atsauce uz darbības veida aprakstu LAP	Īstenošanas rādītājs — mērķis
1. ass Pasākums Nr. 111	…	…
Pasākums Nr. …	…	…
2. ass Pasākums Nr. 211	…	…
Pasākums Nr. …	…	…
3. ass Pasākums Nr. 311	…	…
Pasākums Nr. …
4. ass Pasākums Nr. 411	…	…
Pasākums Nr. …
NB! Slejā “Esošs” vai “jauns” darbības veids norāda, vai darbības veids, kas saistīts ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā minētajām prioritātēm, jau bija iekļauts LAP redakcijā, kas bija piemērojama 2008. gada 31. decembrī. Šajā kontekstā esošo darbību veidu grozījumi arī tiek uzskatīti par “jaunu darbību veidu”.

	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013
Nekonverģences reģioni
Konverģences reģioni (1)
Attālākie reģioni un mazākās Egejas jūras salas (2)
Brīvprātīga modulācija (3)
Papildu finansējums Portugālei
Papildu finansējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu – nekonverģences reģions
Papildu finansējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu – konverģences reģions (4)
Kopā
(1) Dalībvalstīm ar konverģences reģioniem. (2) Dalībvalstīm ar attālākiem reģioniem vai mazākām Egejas jūras salām. (3) Dalībvalstīm, kuras piemēro brīvprātīgo modulāciju atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 378/2007. (4) Dalībvalstīm, kas saņem papildu finansējumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā, ar konverģences reģioniem.

Ass	Valsts ieguldījums
Ass	Valsts ieguldījums kopā	ELFLA ieguldījuma likme (%)	ELFLA ieguldījuma summa
1. ass
2. ass
3. ass
4. ass
Tehniskā palīdzība
Kopā

Ass	Publiskais ieguldījums
Ass	Publiskais ieguldījums kopā	ELFLA ieguldījuma likme (%)	ELFLA ieguldījuma summa
1. Ass
2. Ass
3. Ass
4. Ass
Tehniskā palīdzība
Papildinājumi tiešajiem maksājumiem
Kopā

Ass/pasākums	ELFLA ieguldījums 2009.–2013. gadā
Ass 1
Pasākums Nr. 111	…
Pasākums …	…
Ass 1 kopā	…
Ass 2
Pasākums Nr. 211	…
Pasākums …	…
Ass 2 kopā	…
Ass 3Pasākums Nr. 311Pasākums Nr. 321 — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā Pasākums …	…
Ass 3 kopā — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.	…
Ass 4Pasākums Nr. 411Pasākums Nr. 413 — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā. Pasākums …	…
Ass 4 kopā — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.	…
Programma kopā
Asis 1, 2, 3 un 4 kopā, kas attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā.	…
Asis 3 un 4 kopā, kas attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.

Pasākums/ass	Valsts izdevumi	Privātie izdevumi	Kopējās izmaksas
Pasākums 111
Pasākums 112
Pasākums 121
Pasākums 1…
1. ass kopā
Pasākums 211
Pasākums 212
Pasākums 221
Pasākums 2 …
2. ass kopā
Pasākums 311
Pasākums 312
Pasākums 321
Pasākums 3 …
3. ass kopā
4.1. Vietējās attīstības stratēģijas: 411 Konkurētspēja 412 Vide/zemes apsaimniekošana 413 Dzīves kvalitāte/dažādošana
4.21. Sadarbība:
4.31. Darbības izmaksas, prasmju apguve, aktivizēšana
4. ass kopā (1)
1., 2., 3. un 4. ass kopā
511. Tehniskā palīdzība tai skaitā summa valsts lauku tīklam (attiecīgā gadījumā): a) darbības izmaksas b) rīcības plāns
PAVISAM KOPĀ
(1) Lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantam, attiecībā uz 4. asij piešķirtajiem kopējiem līdzekļiem to sadalei starp asīm piemēros principu, kas atkarīgs no vietējās attīstības stratēģijām.

Pasākums/ass	Publiskie izdevumi	Privātie izdevumi	Kopējās izmaksas
111. Pasākums
112. Pasākums
121. Pasākums
1… pasākums
1. Ass kopā
211. pasākums
212. pasākums
221. pasākums
2… pasākums
2. Ass kopā
311. pasākums
312. pasākums
321. pasākums
3… pasākums
3. Ass kopā
4.1. Vietējās attīstības stratēģijas: 411. Konkurētspēja 412. Vides pārvaldība/zemes ierīcība 413. Dzīves kvalitāte/dažādošana
4.21. Sadarbība:
4.31. Darbības izmaksas, prasmju apguve, aktivizēšana
4. Ass kopā (1)
511. Tehniskā palīdzība — tai skaitā summa valsts lauku teritoriju tīklam (attiecīgā gadījumā): a) darbības izmaksas, b) rīcības plāns.
611. Tiešo maksājumu papildinājumi
Pavisam kopā
(1) Lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantam attiecībā uz 4. asij piešķirtajiem kopējiem līdzekļiem, to sadalei starp asīm piemēros principu, kas mainīsies atkarībā no vietējām attīstības stratēģijām.

(euro, visā laika posmā)
1. ass
Pasākums 111
…
1. ass kopā
2. ass
Pasākums 211
…
2. ass kopā
3. ass
Pasākums 311
…
3. ass kopā
4. ass
Pasākums 411
…
4. ass kopā
1. ass, 2. ass, 3. ass, 4. ass kopā

Izdevumu veids valsts lauku tīklam	Kopējie valsts izdevumi	ELFLA ieguldījums
a) valsts lauku tīkla struktūras darbībai
b) valsts lauku tīkla rīcības plāna īstenošanai, tostarp tā novērtēšanai
Kopā

Euro	Gads
63 000	1. gads
63 000	2. gads
63 000	3. gads
60 000	4. gads
50 000	5. gads

Lauksaimniecības dzīvnieku sugas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu	Kritiskās robežas, kuras nesasniegušas vietējās šķirnes izmantošanu lauksaimniecībā uzskata par apdraudētu (sieviešu dzimuma vaislas dzīvnieku skaits (1))
Liellopi	7 500
Aitas	10 000
Kazas	10 000
Zirgi	5 000
Cūkas	15 000
Putni	25 000
(1) Visām dalībvalstīm aprēķinātais vienas šķirnes sieviešu dzimuma vaislas dzīvnieku skaits, kurus var izmantot tīršķirnes pavairošanai un kuri reģistrētas ciltsgrāmatā, ko uztur apstiprināta audzēšanas organizācija, kuru dalībvalsts atzinusi atbilstīgi Kopienas zootehniskajiem tiesību aktiem.

Buļļi, govis un citi liellopi, kas vecāki par diviem gadiem, zirgi, kas vecāki par sešiem mēnešiem	1,0 MV
Liellopi vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem	0,6 MV
Liellopi, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem	0,4 MV
Aitas	0,15 MV
Kazas	0,15 MV
Vaislas sivēnmātes >50 kg	0,5 MV
Citas cūkas	0,3 MV
Dējējvistas	0,014 MV
▼M3
Citi mājputni (1)	0,03 LU
▼B
(1) Šo konversijas likmi var paaugstināt, ņemot vērā zinātnes datus, kuri izskaidroti un pienācīgi pamatoti lauku attīstības programmās. ▼B

Vienkrāsas reproducēšanas process
Ja pieejama tikai melnā krāsa, taisnstūra kontūrai jābūt melnai un zvaigznēm melnām uz balta fona.
Ja pieejama tikai zilā krāsa (tai noteikti jābūt Reflex Blue), izmantojiet to 100 %, attēlojot baltas zvaigznes uz 100 % zila fona.
Reproducēšana uz krāsaina fona
Simboliku ir ieteicams attēlot uz balta fona. Centieties izvairīties no daudzkrāsaina fona, jo īpaši, ja tās nesader ar zilo krāsu. Ja fonam obligāti jābūt daudzkrāsainam, izveidojiet apkārt taisnstūrim baltu malu, kas ir vienāda ar 1/25 no taisnstūra augstuma.

Euro
Asis/pasākumi	Gada maksājumi – gads N	Kumulatīvie maksājumi no 2007. gada līdz gadam N
1. ass
Pasākums 111 — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Pasākums … — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
1. ass kopā — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
2. ass
Pasākums 211 — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Pasākums … — tai skaitā pārejas izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
2. ass kopā — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
3. ass
Pasākums 311 — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Pasākums … — tai skaitā pārejas izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
3. ass kopā — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
4. ass
Pasākums 411 — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Pasākums 4… — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
4. ass kopā — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Tehniskā palīdzība — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006
Programma kopā — tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

Ass/pasākums	Gada maksājums – gads N	Kumulatīvie maksājumi no 2009. gada līdz gadam N
Pasākums Nr. 111	…	…
Pasākums …
Ass 1 kopā	…	…
Pasākums Nr. 211	…	…
Pasākums …
Ass 2 kopā	…	…
Pasākums Nr. 311	…	…
Pasākums Nr. 321 — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.
Pasākums …
Ass 3 kopā — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā		…
Pasākums Nr. 411		…
Pasākums Nr. 413 — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.
Pasākums …
Ass 4 kopā — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. — Attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.	…	…
Programma kopā Asis 1, 2, 3 un 4 kopā, kas attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, a) līdz f) punktā. Asis 3 un 4 kopā, kas attiecas uz prioritātēm, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā.	…	…

Izdevumi veidi VLT	Gada maksājumi – gads N	Kumulatīvie maksājumi no 2007. gada līdz gadam N
a) valsts lauku tīkla struktūras darbībai
b) valsts lauku tīkla rīcības plāna īstenošanai, tostarp tā novērtēšanai
Kopā

ASS		Rādītājs
Horizontāli	1	Lauku apvidu izraudzīšanās
Horizontāli	2	Lauku apvidu nozīmīgums
1. ASS, Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana	3	Lauksaimniecības zemes izmantošana
	4	Lauku saimniecības struktūra
	5	Mežsaimniecības struktūra
	6	Meža ražība
2. ASS, Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību	7	Zemsedze
	8	Mazāk labvēlīgie apgabali
	9	Ekstensīvās lauksaimniecības teritorijas
	10	Natura 2000 teritorijas
	11	Bioloģiskā daudzveidība. Aizsargājamie meži
	12	Mežu teritorijas attīstība
	13	Meža ekosistēmas veselība
	14	Ūdens kvalitāte
	15	Ūdens izmantošana
	16	Meži ar aizsargfunkciju, galvenokārt augsnes un ūdens aizsardzībai
3. ASS, Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana	17	Iedzīvotāju blīvums
	18	Vecuma struktūra
	19	Ekonomikas struktūra
	20	Nodarbinātības struktūra
	21	Ilglaicīgs bezdarbs
	22	Izglītības sasniegumi
	23	Interneta infrastruktūra

Ass/Mērķis	Rādītājs
Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana	(1) Dalībnieku skaits, kuri veiksmīgi pabeiguši ar lauksaimniecību un/vai mežsaimniecību saistītas apmācības kursu (2) Kopējās pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/ uzņēmumos (3) Jaunus produktus un/vai jaunas tehnoloģijas ieviesušo saimniecību/uzņēmumu skaits (4) Lauksaimniecības produkcijas daudzums ar atzītu kvalitātes marķējumu/standartiem (5) Tirgū ienākušo lauku saimniecību skaits
Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību	(6) Platība, kurā notiek veiksmīga zemes apsaimniekošana, veicinot šādus aspektus: (a) bioloģiskā daudzveidība un augstvērtīga lauksaimniecība/ mežsaimniecība (b) ūdens kvalitāte (c) klimata pārmaiņas (d) augsnes kvalitāte (e) marginalizācijas un zemes pamešanas novēršana
Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana	(7) Atbalstīto uzņēmumu kopējās ar lauksaimniecību nesaistītās pievienotās vērtības pieaugums (8) Kopējais izveidoto darbavietu skaits (9) Papildu tūristu skaits (10) Iedzīvotāju skaits lauku apvidos, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem (11) Interneta pieejamības pieaugums lauku apvidos (12) Dalībnieku skaits, kuri veiksmīgi pabeiguši apmācības kursu

	Rādītājs
1	Ekonomiskā izaugsme
2	Darbavietu radīšana
3	Darba ražīgums
4	Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana
5	Lauksaimniecības zemes un mežu augstvērtības uzturēšana
6	Ūdens kvalitātes uzlabošana
7	Ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām