2006R1692 — LV — 10.10.2009 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1692/2006

(2006. gada 24. oktobris),

ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 328, 24.11.2006, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 923/2009 (2009. gada 16. septembris),

  L 266

1

9.10.2009


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 065, 3.3.2007, lpp 12  (1692/06)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1692/2006

(2006. gada 24. oktobris),

ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu un 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),

tā kā:

(1)

Komisijas Transporta politikas 2001. gada septembra Baltajā grāmatā ir uzsvērta pārvadātāju sadarbības attīstība kā praktisks un efektīvs līdzeklis līdzsvarotas transporta sistēmas izveidei un ierosināta ne tikai jūras maģistrāļu attīstība, augstas kvalitātes integrētu vairākveidu pārvadājumu jūras transporta iespējas, bet arī intensīvāka dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transporta kā šīs stratēģijas galveno elementu izmantošana. Sanāksmē Gēteborgā 2001. gada 15. un 16. jūnijā Eiropadome paziņoja, ka līdzsvara izmaiņas dažādu transporta veidu starpā ir ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamats. Turklāt sanāksmē, kas notika 2002. gada 15. un 16. martā Barselonā, Eiropadome uzsvēra nepieciešamību samazināt satiksmes sastrēgumu pārslogotību vairākos reģionos, jo īpaši minot Alpus, Pirenejus un Baltijas jūru, kā norādi, ka jūras maģistrāļu līnijas ir neatņemama un svarīga Eiropas transporta tīkla daļa. Tirgus ierosinātā pārvadātāju sadarbības finansēšanas programma ir tālākas pārvadātāju sadarbības attīstības centrālais instruments, kuram būtu jo īpaši jāatbalsta jūras maģistrāļu izveidošana, inter alia nodrošinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu transporta uzlabošanu.

(2)

Ja netiks veikta izšķiroša rīcība, paredzams, ka līdz 2013. gadam kopējais kravu autopārvadājumu skaits Eiropā pieaugs par vairāk nekā 60 %. Paredzamais starptautiskā kravu autopārvadājumu pieaugums laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam būs 20,5 miljardi tonnkilometru gadā laikā 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas radīs negatīvas sekas autoceļu infrastruktūras papildu izdevumu, ceļu satiksmes negadījumu, pārslogotības, vietēja un globāla mēroga piesārņojuma, apgādes ķēžu un loģistikas procesu, kā arī videi nodarīto kaitējumu jomā.

(3)

Lai risinātu ar kravu autopārvadājumu pieaugumu saistīto problēmu, tuvsatiksmes kuģošana, dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi ir jāizmanto vēl vairāk nekā šobrīd, kā arī, lai samazinātu autoceļu pārslogotību, ir jāierosina turpmākas iniciatīvas attiecībā uz transporta un loģistikas sektoru, piemēram, ritošajam sastāvam paredzētu tehnisku jauninājumu attīstību.

(4)

Programma, kas nodibināta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1382/2003 par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravas autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) ( 3 ), būtu jāpapildina ar jaunām rīcībām, kas virzītas uz reālu starptautisko autopārvadājumu samazināšanu. Tādēļ Komisija ir ierosinājusi stingrāku programmu, turpmāk tekstā “Marco Polo II programma” vai “programma”, lai paaugstinātu pārvadātāju sadarbību, samazinātu autoceļu pārslogotību un uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmu Kopienā. Lai sasniegtu šo mērķi, programmai būtu jāatbalsta darbības kravu autopārvadājumu, loģistikas un citos attiecīgos tirgos, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības. Tai būtu jāpalīdz novirzīt vismaz paredzamo kopējo starptautisko kravas autopārvadājumu satiksmes pieaugumu, bet vislabāk, ja vairāk, uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumiem vai uz vairāku pārvadājumu veidu apvienojumu, lai braucieni pa autoceļiem būtu pēc iespējas īsāki. Marco Polo programma, kas tika izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1382/2003, tādējādi būtu jāaizstāj.

(5)

Marco Polo II programmā paredzētas vairāku veidu rīcības, kurām būtu jāveicina izmērojama un ilglaicīga kravu novirzīšana uz citiem transporta veidiem un labāka sadarbība vairākveidu pārvadājumu tirgū. Turklāt rīcībām saskaņā ar Marco Polo II programmu būtu jāveicina starptautisko kravu autopārvadājumu reālu samazināšanu.

(6)

Rīcību, ko finansē Marco Polo II programma, ģeogrāfiskajai jomai vajadzētu būt starptautiskai. Lai atspoguļotu rīcību Eiropas dimensiju, projektus būtu jāiesniedz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās valstīs, kā konsorcijiem, kas iesniedz rīcības pieteikumu. Publisko tiesību subjektiem, iesaistoties saimnieciskajā darbībā, vajadzētu būt tiesībām uz līdzdalību šādā konsorcijā saskaņā ar to valstu tiesību aktiem.

(7)

Pretendentiem būtu jāspēj iesniegt jaunus vai, vajadzības gadījumā, esošos projektus, kas vislabāk atbilst pašreizējām tirgus vajadzībām. Piemērotus projektus, jo īpaši tādus, kuros tiek ņemtas vērā MVU intereses, nevajadzētu atbaidīt ar pārāk stingru atbilstīgo rīcību noteikšanu.

(8)

Var būt gadījumi, kad ieguvums, ko dod jau izveidota pakalpojuma attīstīšana saistībā ar papildu kravu novirzīšanu, kvalitāti un vides un stabilitātes priekšrocībām, ir vismaz līdzvērtīgs ieguvumam, ko dod jauna pakalpojuma sākšana, kas saistīta ar ievērojamiem izdevumiem.

(9)

Lai palīdzība kravu novirzīšanas rīcību sākšanai būtu pārredzama, objektīva un skaidri norobežota, tās pamatā, piemēram, vajadzētu būt izmaksu ietaupījumam, ko rada tuvsatiksmes kuģošanas, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu izmantošana, tādējādi novēršot to, ka tiek izmantoti tikai autopārvadājumi. Šā iemesla dēļ šajā regulā būtu jānosaka paredzamā finansiālās palīdzības summa, atsaucoties uz tonnkilometriem novirzītās sauszemes kravas.

(10)

Kopienas finansiālajai palīdzībai, kuras pamatā ir tonnkilometri, kas pārvietoti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem, vai kura balstās uz izvairīšanos no sauszemes kravu tonnkilometriem vai transportlīdzekļa nobrauktajiem kilometriem, vajadzētu būt pielāgojamai tā, lai atbalstītu augstas kvalitātes projektus vai videi patiesi draudzīgus projektus.

(11)

Piešķirot finansējumu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī jutīgam teritorijām un aglomerācijām programmas ģeogrāfiskās darbības jomā.

(12)

Lai nodrošinātu atklātību, pārredzamību un paraugprakses apmaiņu, informācijai par visiem šīs programmas rīcību rezultātiem vajadzētu būt pietiekami izplatītai.

(13)

Atlases procedūras, kā arī visā rīcības laikā jānodrošina, lai izvēlētās rīcības dotu reālu ieguldījumu kopējā transporta politikā un neradītu konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā ar kopējām interesēm. Tādēļ Komisijai būtu jānovērtē abu programmu īstenošana. Ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam tai būtu jāiesniedz novērtējuma ziņojums par Marco Polo programmu rezultātiem laikposmā no 2003. gada līdz 2006. gadam.

(14)

Rīcībām nebūtu jārada konkurences izkropļojumi, jo īpaši starp transporta veidiem, kas nav autotransports, vai attiecībā uz ikvienu alternatīvu veidu tādā pakāpē, kas ir pretrunā vispārējām interesēm. Īpaši būtu jācenšas izvairīties no šādiem izkropļojumiem, lai rīcības palīdzētu pārvietot kravas no autopārvadājumiem uz alternatīviem veidiem, nevis tiktu atcelta kravu pārvadāšana, izmantojot esošos dzelzceļa, tuvsatiksmes kuģošanas vai iekšējo ūdensceļu pakalpojumus.

(15)

Ņemot vērā to, ka Marco Polo II programmas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas darbības jomas dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(16)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 4 ).

(17)

Šajā regulā visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas ir pamats budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 37. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ( 5 ).

(18)

Lai garantētu Marco Polo programmas nepārtrauktību un pārredzamību, būtu jānosaka pārejas noteikumi attiecībā uz līgumiem un atlases kārtību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots finansēšanas instruments, turpmāk Marco Polo II programma vai “programma”, lai mazinātu satiksmes pārlieku noslogojumu, uzlabotu transporta sistēmas ekoloģisko efektivitāti, kā arī sekmētu vairākveidu pārvadājumus, tādējādi veicinot efektīvas un ilgtspējīgas transporta sistēmas izveidi, kura nodrošinātu ES pievienoto vērtību, nelabvēlīgi neietekmējot ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju. Programmas darbības ilgums ir no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, lai līdz programmas beigām sasniegtu satiksmes noslogojuma pārdali, kas ir starptautisko kravu autopārvadājumu gada kopējā paredzamā pieauguma būtiska daļa, izteikta tonnkilometros, novirzot to uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem vai uz vairākveidu pārvadājumiem, kur pārvadājumi pa autoceļiem ir cik iespējams īsi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā tiek piemērotas šādas definīcijas:

a) “rīcība” ir jebkurš projekts, ko īsteno uzņēmums un kas palīdz mazināt kravu autopārvadājumu sistēmas pārlieku noslogojumu un/vai uzlabo pārvadājumu sistēmas ekoloģisko efektivitāti dalībvalstu vai iesaistīto valstu teritorijā; katalizatora rīcības, kravu novirzīšanas rīcības un kopīgas mācību rīcības var veidot vairākus saskaņotus projektus;

b) “katalizatora rīcība” ir jebkura novatoriska rīcība, kas vērsta uz to, lai novērstu nozīmīgus strukturālos šķēršļus Kopienas kravu pārvadājumu tirgū, kas kavē tirgus efektīvu darbību, tuvsatiksmes kuģošanas, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu konkurētspēju un/vai to pārvadājumu tīklu efektivitāti, kuros tiek izmantoti minētie transporta veidi; tas vajadzības gadījumā ietver palīginfrastruktūras pārveidošanu vai radīšanu; šajā definīcijā šādi strukturāli šķēršļi ir visi nereglamentējošie, faktiskie un nepārejošie šķēršļi, kas kavē kravu pārvadājumu tīkla pienācīgu darbību;

c) “kravu novirzīšanas rīcība” ir jebkura rīcība, kas tieši, izmērojami, būtiski un nekavējoties novirza kravas no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem vai vairākveida pārvadājumiem, kur pārvadājumi pa autoceļiem ir cik iespējams īsi, un kas nav katalizatora rīcība, attiecīgā gadījumā ietverot novirzīšanas rīcību, kas radusies, pilnveidojot jau esošu pakalpojumu; Komisija izvērtē iespēju atbalstīt palīginfrastruktūras projektus;

d) “kopīga mācību rīcība” ir jebkura rīcība, kuras mērķis ir uzlabot sadarbību, lai strukturāli optimizētu darba metodes un procedūras kravu pārvadājumu ķēdē, ņemot vērā loģistikas vajadzības;

e) “satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība” ir jebkura novatoriska rīcība, ar kuru pārvadājumus integrē ražošanas loģistikā, lai izvairītos no apjomīgiem kravu autopārvadājumiem, neietekmējot negatīvi ražošanas jaudu vai ražošanā nodarbināto skaitu; šāda veida rīcības var ietvert palīginfrastruktūras pārveidošanu vai radīšanu un aprīkojumu;

f) “jūras maģistrāļu rīcība” ir jebkura novatoriska rīcība, kas kravu pārvadājumus no autoceļiem tieši novirza uz tuvsatiksmes kuģošanu vai tuvsatiksmes kuģošanu apvienojumā ar citiem pārvadājuma veidiem, kur pārvadājumi pa autoceļiem pārvadājumu tīklā ir cik iespējams īsi; šāda veida rīcības var ietvert palīginfrastruktūras pārveidošanu vai radīšanu, kas nepieciešama, lai īstenotu ļoti apjomīgus, biežus vairākveidu jūras pārvadājumus, tostarp, vēlams, izmantojot videi visnekaitīgākos transporta veidus, piemēram, iekšzemes ūdensceļus un dzelzceļu, iekšzemes kravu pārvadājumiem un integrētiem piegādes pakalpojumiem; ja iespējams, būtu jāpiesaista arī attālāko reģionu resursi;

g) “novatoriska rīcība” ir jebkura rīcība, kuru raksturo konkrētajā tirgū līdz šim vēl nebijuši elementi;

h) “palīginfrastruktūra” nozīmē nepieciešamo un pietiekamo infrastruktūru, lai sasniegtu rīcību mērķus, ietverot kravu-pasažieru pārvadājumus;

i) “papildu pasākums” ir jebkurš pasākums, ar kura palīdzību sagatavo vai atbalsta pašreizējās vai turpmākās rīcības, to skaitā izplatīšanas darbības, projektu monitoringu un novērtēšanu, kā arī statistikas datu vākšanu un analīzi; pasākumi, kas paredzēti produktu, procesu vai pakalpojumu komercializēšanai, mārketinga darbībām un pārdošanas veicināšanai nav “papildu pasākumi”;

j) “sagatavošanas pasākums” ir jebkurš pasākums, kas sagatavo katalizatora, jūras maģistrāļu vai satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcību, piemēram, tehniskā, darbības vai finansiālā pamatojuma izpēte un aprīkojuma testēšana;

k) “uzņēmums” ir jebkura vienība, kas iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta;

l) “konsorcijs” ir jebkura vienošanās, saskaņā ar kuru vismaz divi uzņēmumi darbojas kopā un kopīgi uzņemas risku, kas saistīts ar rīcību;

m) “tonnkilometrs” ir kravas tonnas vai tās tilpuma ekvivalenta pārvadājums viena kilometra attālumā;

n) “autokilometrs” ir kravas automašīnas, piekrautas vai tukšas, kustība viena kilometra attālumā;

o) “tuvā trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kam ar Eiropas Savienību ir kopēja robeža vai slēgtas vai daļēji slēgtas jūras piekrastes līnija, kas robežojas ar Eiropas Savienību;

▼M1

p) “krava”, lai aprēķinātu no autotransporta novirzītu kravu tonnkilometrus, ir pārvadātās preces un vairākveidu transporta vienība, kā arī autotransporta līdzeklis, tostarp tukšas vairākveidu transporta vienības un tukši autotransporta līdzekļi, ja tie ir novirzīti no autotransporta.

▼B

3. pants

Darbības joma

1.  Programma attiecas uz rīcībām, kas:

a) ietver vismaz divu dalībvalstu teritoriju

vai

b) ietver vismaz vienas dalībvalsts teritoriju un tuvas trešās valsts teritoriju.

2.  Ja rīcība ietver trešās valsts teritoriju, izmaksas, kas radušās šīs valsts teritorijā, programma nesedz, izņemot apstākļos, kas noteikti 3. un 4. punktā.

3.  Programmā var piedalīties valstis, kas kandidē uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Dalību reglamentē nosacījumi, kas noteikti asociāciju nolīgumos ar šīm valstīm, un noteikumi, kas Asociācijas padomes lēmumā paredzēti katrai attiecīgajai valstij.

4.  Programmā var piedalīties arī EBTA un EEZ dalībvalstis un tuvas trešās valstis, pamatojoties uz papildu apropriācijām saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.



II NODAĻA

ATBILSTĪGIE PRETENDENTI UN RĪCĪBAS

4. pants

Atbilstīgie pretendenti

▼M1

1.  Rīcību pieteikumus iesniedz uzņēmumi vai konsorciji, kas dibināti dalībvalstīs vai iesaistītajās valstīs, kā noteikts 3. panta 3. un 4. punktā.

▼B

2.  Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību ārpus līdzdalības valstīm, kuras minētas 3. panta 3. un 4. punktā, var būt saistīti ar projektu, bet nekādā ziņā nevar saņemt Kopienas finansējumu saskaņā ar šo programmu.

5. pants

Atbilstīgās rīcības un finansēšanas nosacījumi

1.  Šādas rīcības ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar programmu:

a) katalizatora rīcības; tām, kuru mērķis ir uzlabot sinerģiju dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanas, tostarp jūras maģistrāļu, sektorā, pilnvērtīgāk izmantojot esošo infrastruktūru, jāpievērš īpaša uzmanība;

▼M1

b) jūras maģistrāļu rīcības; Eiropas Savienībā šādas rīcības atbilst jūras maģistrāļu prioritārā projekta pazīmēm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ( 6 );

▼B

c) kravu novirzīšanas rīcības;

d) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība;

e) kopīgu mācību rīcības.

▼M1

2.  Īpaši finansēšanas nosacījumi un citas prasības attiecībā uz dažādām rīcībām ir noteiktas pielikumā.

▼B

3.  Kopienas finansiālās palīdzības pamatā ir līgumi, par kuriem Komisija un finansējuma saņēmējs savstarpēji vienojas. Šādu līgumu noteikumi cik vien iespējams samazina finansiālo un administratīvo slogu, piemēram, veicinot uzņēmējdarbībai labvēlīgas banku garantijas, kas paredzētas piemērojamos noteikumos, īpaši Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 7 ), lai sasniegtu maksimālu administratīvo efektivitāti un elastību.

4.  Neskarot 1. pantā minētos vispārējos politikas mērķus, ikgadējās prioritātes uzaicinājumam pieteikumu iesniegšanai saistībā ar katalizatora un kopīgu mācību rīcībām nosaka un vajadzības gadījumā pārskata Komisija, kurai palīdz 10. pantā minētā komiteja, tos pārskata saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 10. panta 2. punktā.

6. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz rīcību pieteikumu iesniegšanas un atlasi šajā programmā pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto kārtību.

▼M1

7. pants

Valsts atbalsts

Kopienas finansiālā palīdzība rīcībām, uz kurām attiecas programma, neizslēdz iespēju šīm rīcībām piešķirt valsts atbalstu valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ciktāl šāds atbalsts ir saderīgs ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, kas noteikta Līgumā, un ar kumulatīviem ierobežojumiem, kas paredzēti katram pielikumā noteiktajam rīcības veidam.

▼B



III NODAĻA

RĪCĪBU PIETEIKUMU IESNIEGŠANA UN ATLASE

▼M1

8. pants

Rīcību pieteikumi

Rīcību pieteikumus iesniedz Komisijai, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 6. pantu. Pieteikumi ietver visu nepieciešamo informāciju, lai ļautu Komisijai veikt atlasi saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Komisija vajadzības gadījumā sniedz palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, lai atvieglotu pieteikšanās procesu, piemēram, izmantojot tiešsaistes palīdzības dienestu.

9. pants

Rīcību atlase finansiālās palīdzības piešķiršanai

Iesniegtos rīcību pieteikumus izvērtē Komisija. Izvēloties rīcības programmas finansiālās palīdzības piešķiršanai, Komisija ņem vērā:

a) mērķus, kas minēti 1. pantā;

b) nosacījumus, kas izklāstīti pielikuma attiecīgajā slejā;

c) rīcību ieguldījumu autoceļu pārslogotības samazināšanā;

d) rīcību relatīvos ekoloģiskos ieguvumus un rīcību relatīvos ieguvumus ārējo izmaksu samazinājuma izteiksmē, ietverot to ieguldījumu tādu videi nodarīto kaitējumu samazināšanā, ko rada tuvsatiksmes kuģošana, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumi. Īpašu uzmanību veltīs rīcībām, kas pārsniedz likumā paredzētās vides prasības;

e) rīcību vispārējo ilgtspējību.

Komisija pieņem lēmumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu pēc tam, kad tā ir informējusi 10. pantā minēto komiteju.

Komisija par savu lēmumu informē saņēmējus.

▼B



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Budžets

▼C1

Finansējums Marco Polo II programmas īstenošanai laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 450 miljoni.

▼B

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar finanšu shēmu.

12. pants

Papildu pasākumiem un programmas novērtējumam paredzētās rezerves

Līdz 5 % no šajā regulā paredzētā budžeta ir atvēlēti papildu pasākumiem 5. panta īstenošanas neatkarīgam novērtējumam.

13. pants

Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzība

1.  Komisija nodrošina, ka, īstenojot rīcības, kas tiek finansētas saskaņā ar šo regulu, Eiropas Kopienu finansiālās intereses aizsargā, piemērojot aizsargpasākumus krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanai, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot neatbilstīgi piešķirtās summas, un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 8 ) Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ( 9 ) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 10 ).

2.  Attiecībā uz rīcībām, kas finansētas saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. pantā minētais pārkāpums nozīmē jebkuru Kopienas tiesību aktu noteikuma pārkāpumu vai jebkuru līguma saistību pārkāpumu, kas izriet no ekonomiskā operatora darbības vai bezdarbības, kas skar vai varētu skart Eiropas Savienības vispārējo budžetu vai tā pārvaldītos budžetus saistībā ar neattaisnotiem izdevumiem.

3.  Līgumi un nolīgumi, kā arī nolīgumi ar trešo valstu līdzdalību, kas izriet no šīs regulas, jo īpaši nodrošina Komisijas vai jebkura tās pilnvarotā pārstāvja veiktu uzraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas veiktas revīzijas, vajadzības gadījumā – klātienē.

14. pants

Novērtēšana

1.  Vismaz divreiz gadā Komisija informē komiteju par programmas finansiālo izpildi un sniedz atjauninātu informāciju par visu to rīcību statusu, ko finansē saskaņā ar programmu.

Komisija veic gan programmas termiņa vidus, gan nobeiguma novērtējumu, lai izvērtētu tās devumu Kopienas transporta politikas mērķu sasniegšanā un apropriāciju izmantošanas efektivitāti.

▼M1

2.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņojumu par Marco Polo programmu sasniegtajiem rezultātiem laikposmā no 2003. gada līdz 2010. gadam. Komisija dara to pirms priekšlikuma izstrādes trešajai Marco Polo programmai un, izstrādājot minēto priekšlikumu, ņem vērā Komisijas secinājumus.

▼M1

2.a  Paziņojumā, kas minēts 2. punktā, jo īpaši tiek aplūkoti šādi jautājumi:

 regulas, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 923/2009 (2009. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II) ( 11 ), darbības ietekme,

 konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras pieredze programmas pārvaldīšanā,

 vajadzība diferencēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus atbilstīgi transportlīdzekļu veidiem, ņemot vērā drošību, ekoloģiskās īpašības un energoefektivitāti,

 satiksmes noslogojuma mazināšanas pasākumu efektivitāte,

 nepieciešamība noteikt pieprasījumam atbilstīgu palīdzību pieteikuma iesniegšanas procesā, ņemot vērā mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu vajadzības,

 atzīšana, ka ekonomikas recesija ir īpašs pamats tam, lai pagarinātu rīcību darbības laiku,

 atbilstības sliekšņu pazemināšana rīcība, kas attiecas uz noteiktiem produktiem,

 iespēja norādīt minimālos subsīdiju sliekšņus ierosinātajām rīcībām, papildus tonnkilometriem ņemot vērā arī energoefektivitāti un labvēlīgu ietekmi uz vidi,

 jautājums par to, vai ir atbilstīgi iekļaut transporta vienību “kravas” definīcijā,

 līdzfinansēto rīcību pilnīgu ikgadējo pārskatu pieejamība,

 iespēja nodrošināt saskaņotību starp programmu, rīcības plānu loģistikas jomā un TEN-T, veicot atbilstīgus pasākumus, lai koordinētu Kopienas līdzekļu piešķiršanu, jo īpaši saistībā ar jūras maģistrālēm,

 iespēja atzīt par pamatotām trešā valstī radušās izmaksas, ja rīcību ir veikuši dalībvalsts uzņēmumi,

 vajadzība ņemt vērā iekšzemes ūdensceļu sektora un tajā strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu īpatnības, piemēram, īstenojot programmu, kas paredzēta iekšzemes ūdensceļu sektoram,

 iespēja paplašināt programmas darbību, attiecinot to arī uz kaimiņvalstīm, un

 iespēja pielāgot programmu arī dalībvalstīm piederošajām salām un arhipelāgiem.

▼M1

15. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1382/2003 atceļ no 2006. gada 14. decembra.

Līgumus, kas saistīti ar rīcībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1382/2003, arī turpmāk reglamentē minētā regula līdz to darbības un finanšu slēgšanai.

▼B

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 14. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M1




PIELIKUMS



Finansēšanas noteikumi un prasības saskaņā ar 5. panta 2. punktu

Rīcības veids

A.  Katalizators

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

B.  Jūras maģistrāles

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

C.  Kravu novirzīšana

5. panta 1. punkta c) apakšpunkts

D.  Satiksmes noslogojuma mazināšana

5. panta 1. punkta d) apakšpunkts

E.  Kopīgas mācības

5. panta 1. punkta e) apakšpunkts

1.  Finansēšanas nosacījumi

a)  Katalizatora rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)  Jūras maģistrāļu rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)  Kravu novirzīšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 36 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)  Satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns;

a)  Kopīgu mācību rīcība veicinās komerciālo pakalpojumu uzlabošanos tirgū, jo īpaši uz autoceļiem veicinot un/vai atvieglojot satiksmes noslogojuma mazināšanu vai kravu novirzīšanu uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļiem, tādējādi uzlabojot sadarbību un dalīšanos pieredzē ar prasmēm; tas notiks, ilgākais, 24 mēnešus;

b)  katalizatora rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums;

b)  jūras maģistrāļu rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums; tiks ņemti vērā arī augstas kvalitātes pakalpojumi, vienkāršotas procedūras un pārbaudes, kas veicina drošību un drošības standartus, laba piekļuve ostām, efektīvi iekšzemes savienojumi un elastīgi un efektīvi ostu pakalpojumi;

b)  kravu novirzīšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

b)  satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība Eiropas līmenī un no ražošanas loģistikas integrēšanas transporta loģistikā viedokļa ir jauninājums;

b)  kopīgu mācību rīcība ir jauninājums Eiropas līmenī;

c)  katalizatora rīcībai ir jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem;

c)  jūras maģistrāļu rīcības mērķis ir veicināt ļoti apjomīgus, biežus vairākveidu kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot tuvsatiksmes kuģošanu, attiecīgā gadījumā ietverot jauktus kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, vai apvienojot tuvsatiksmes kuģošanu ar citiem transporta veidiem, kad pārvadājumi pa autoceļiem ir cik iespējams īsi; būtu vēlams, lai rīcība ietvertu integrētus iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot dzelzceļu un/vai iekšzemes ūdensceļus;

c)  kravu novirzīšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai;

c)  satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcības mērķis ir sekmēt starptautisko kravu pārvadājumu efektivitāti Eiropas tirgū, nekavējot ekonomisko izaugsmi, bet galvenokārt cenšoties pārveidot ražošanas un/vai izplatīšanas procesus, tādējādi nodrošinot īsākus attālumus, lielāku slodzes koeficientu, mazāk tukšgaitas, atkritumu plūsmu samazinājumu, apjoma un/vai svara samazinājumu vai jebkuru citu ietekmi, kas būtiski samazina kravu autopārvadājumu apjomu, bet negatīvi neietekmē ražošanas jaudu vai ražošanā nodarbināto skaitu;

c)  kopīgu mācību rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā, līdz tādai pakāpei, kas ir pretrunā kopējām interesēm;

d)  katalizatora rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

d)  jūras maģistrāļu rīcībai jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana, kas pārsniedz kravu autopārvadājumu apjoma paredzamo pieauguma koeficientu, kā rezultātā kravas no autoceļiem tiek novirzītas uz tuvsatiksmes kuģošanu, iekšzemes ūdensceļiem vai dzelzceļu;

d)  ja kravu novirzīšanas rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

 

d)  kopīgu mācību rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības.

e)  katalizatora rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

e)  jūras maģistrāļu rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

 

d)  satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības;

 

f)  ja katalizatora rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

f)  jūras maģistrāļu rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

 

e)  satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā;

 
 

g)  ja jūras maģistrāļu rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

 

f)  ja satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras parakstījušas subsīdiju nolīgumu, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru.

 

2.  Finansēšanas intensitāte un apmērs

a)  Kopienas finansiālā palīdzība katalizatora rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

a)  Kopienas finansiālā palīdzība jūras maģistrāļu rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

a)  Kopienas finansiālā palīdzība kravu novirzīšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

a)  Kopienas finansiālā palīdzība satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 20 % no rīcības kopējām attaisnotajām izmaksām.

a)  Kopienas finansiālā palīdzība kopīgu mācību rīcībām nav lielāka par 50 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu.

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību, ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā;

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums.

 
 
 

b)  Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nedrīkst izmantot, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai vai ražošanai, kam nav tieša sakara ar pārvadājumiem vai izplatīšanu;

 

b)  Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

b)  Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

b)  Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

c)  Kopienas finansiālā palīdzība sākotnēji ir noteikta EUR 2 apmērā par katru noslogojuma mazināšanu par 500 tonnkilometriem vai 25 autokilometriem kravu autopārvadājumu. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no rīcības kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma;

 

c)  saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

c)  saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

c)  saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

d)  saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu.

 

3.  Subsīdiju nolīguma forma un darbības ilgums

Kopienas finansiālo palīdzību katalizatora rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas ārkārtējas lejupslīdes dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību jūras maģistrāļu rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību kravu novirzīšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 38 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kuri, piemēram, radušies ekonomikas attīstības ārkārtējas palēnināšanās dēļ un kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs pagarinājums.

Kopienas finansiālo palīdzību kopīgu mācību rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 26 mēneši, ko pēc saņēmēja lūguma var pagarināt sākotnējā budžeta ietvaros uz papildu 26 mēnešu laikposmu, ja pirmajos 12 darbības mēnešos ir iegūti pozitīvi rezultāti.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 38 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 44 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu – vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu – laikposma beigām.

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 52 mēnešu laikposma beigām.

4.  Līguma vērtības slieksnis

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai katalizatora rīcībai ir 30 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu vai mazinātā satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai jūras maģistrāļu rīcībai ir 200 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kravu novirzīšanas rīcībai ir 60 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. Kravu novirzīšanas rīcībām ar mērķi novirzīt kravas uz iekšzemes ūdensceļiem paredzēts īpašs slieksnis – 13 miljoni tonnkilometru vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā visā subsīdiju nolīguma darbības laikā.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai ir 80 miljoni tonnkilometru vai 4 miljoni autokilometru mazinātā kravas satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku.

Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kopīgu mācību rīcībai ir EUR 250 000.

5.  Izplatīšana

Izplata katalizatora rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Izplata jūras maģistrāļu rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Īpašas izplatīšanas darbības kravu novirzīšanas rīcībām nav paredzētas.

Izplata satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

Izplata kopīgu mācību rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

▼M1 —————



( 1 ) OV C 234, 22.9.2005., 19. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta 2006. gada 17. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 12. oktobra Lēmums.

( 3 ) OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).

( 4 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

( 5 ) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

( 6 ) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

( 7 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

( 8 ) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

( 9 ) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

( 10 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

( 11 ) OV L 266, 9.10.2009., 1. lpp.