Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 2 ),

tā kā:

(1)	Lai uzlabotu Kopienas ārējā atbalsta efektivitāti, ir iecerēts izveidot jaunu palīdzības plānošanas un sniegšanas struktūru. Šis instruments ir viens no vispārējiem instrumentiem, ar ko tieši atbalsta Eiropas ārējā atbalsta politiku.

(2)	Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā paredzēts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, kā arī tiesiskumu, var lūgt, lai to uzņem par Savienības dalībvalsti.

(3)	Eiropadome 1999. gadā Helsinkos pieņēma Turcijas Republikas pieteikumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirmspievienošanās palīdzību Turcijai sniedz kopš 2002. gada. Briseles Eiropadome 2004. gada 16.–17. decembrī ieteica atklāt iestāšanās sarunas ar Turciju.

(4)	Sanāksmē, kas notika Santamarija da Fērā 2000. gada 20. jūnijā, Eiropadome uzsvēra, ka Rietumbalkānu valstis ir potenciālas kandidātes dalībai Eiropas Savienībā.

(5)

Sanāksmē, kas notika Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā, Eiropadome atgādināja 2002. gada decembra Kopenhāgenas sanāksmes un 2003. gada marta Briseles sanāksmes secinājumus un atkārtoti apstiprināja savu apņēmību pilnībā un efektīvi atbalstīt Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu, norādot, ka, līdzko šīs valstis būs izpildījušas noteiktos kritērijus, tās kļūs par neatņemamu Eiropas Savienības daļu.

(6)	Saloniku Eiropadome 2003. gadā arī norādīja, ka stabilizācijas un asociācijas process veidos vispārēju struktūru Rietumbalkānu valstu virzībai uz Eiropu līdz pat to pievienošanās brīdim.

(7)	Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Saloniku Eiropadomes secinājumiem atzina, ka visas Rietumbalkānu valstis virzās pretim uzņemšanai, tomēr uzsvēra, ka katra valsts būtu jāvērtē atbilstīgi tās nopelniem.

(8)	Tādējādi visas Rietumbalkānu valstis var uzskatīt par potenciālām kandidātvalstīm, tomēr būtu skaidri jānošķir kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

(9)	Turklāt Briseles Eiropadome 2004. gada 17.–18. jūnijā ieteica atklāt iestāšanās sarunas ar Horvātiju.

(10)	Briseles Eiropadome 2005. gada 15.–16. decembrī nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai.

(11)	Turklāt Briseles Eiropadome 2004. gada 16.–17. decembrī ieteica, lai paralēli iestāšanās sarunām Eiropas Savienība iesaistās intensīvā politiskā un kultūras dialogā ar katru kandidātvalsti.

(12)

Lai Kopienas atbalsts būtu saskaņots un konsekvents, palīdzību kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm, būtu jāsniedz atbilstīgi saskaņotiem principiem, izmantojot pieredzi, kas gūta no agrākiem pirmspievienošanās instrumentiem, kā arī no Padomes Regulas (EK) 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, par Regulas (EK) Nr. 1628/96 atcelšanu un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 3906/89, Regulā (EEK) Nr. 1360/90, Lēmumā 97/256/EK un Lēmumā 1999/311/EK ( 3 ), un palīdzībai būtu jābūt saskanīgai ar Kopienas attīstības politiku atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 181.a pantam.

(13)

Būtu jāturpina palīdzības sniegšana kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm, palīdzot tām stiprināt demokrātiskas iestādes un tiesiskumu, reformēt valsts pārvaldi, veikt ekonomiskas reformas, ievērot cilvēktiesības, ka arī minoritāšu tiesības, veicināt dzimumu līdztiesību, atbalstīt pilsoniskas sabiedrības attīstību un sekmēt reģionālu sadarbību, kā arī samierināšanu un atjaunošanu, un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu šajās valstīs, un tādēļ palīdzība būtu jāvirza uz plaša spektra iestāžu veidošanas pasākumiem.

(14)	Palīdzība kandidātvalstīm būtu jākoncentrē arī uz pilnīgu acquis communautaire pieņemšanu un īstenošanu, un jo īpaši būtu jāsagatavo kandidātvalstis Kopienas lauksaimniecības un kohēzijas politikas īstenošanai.

(15)	Palīdzība potenciālajām kandidātvalstīm varētu ietvert zināmu saskaņošanu ar acquis communautaire, kā arī atbalstu investīciju projektiem, jo īpaši tādiem, kuru mērķis ir stiprināt pārvaldes spējas reģionālās, cilvēkresursu un lauku attīstības jomā.

(16)	Palīdzība būtu jāsniedz, pamatojoties uz plašu daudzgadu stratēģiju, kas atspoguļo Stabilizācijas un asociācijas procesa prioritātes, kā arī pirmspievienošanās procesa stratēģiskās prioritātes.

(17)

Lai palīdzētu ar šīs stratēģijas finansiālo daļu, un neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, Komisijai būtu jāiepazīstina ar saviem plāniem attiecībā uz piedāvātajiem finanšu piešķīrumiem nākamajiem trim gadiem, izklāstot tos indikatīvā daudzgadu finanšu shēmā, kas ir būtiska ikgadējās Paplašināšanās paketes daļa.

(18)	Visām saņēmējvalstīm būtu jābūt pieejamiem Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas un Pārrobežu sadarbības komponentiem, lai palīdzētu tām pārejas un tuvināšanās procesā, virzoties uz ES, kā arī lai veicinātu reģionālo sadarbību starp šīm valstīm.

(19)

Reģionālās attīstības komponentam, Cilvēkresursu attīstības komponentam un Lauku attīstības komponentam būtu jābūt pieejamam tikai kandidātvalstīm, kuras ir pilnvarotas pārvaldīt līdzekļus decentralizēti, lai palīdzētu tām sagatavoties laikam pēc pievienošanās, jo īpaši Kopienas kohēzijas un lauku attīstības politikas īstenošanai.

(20)

Tomēr potenciālajām kandidātvalstīm un kandidātvalstīm, kuras nav pilnvarotas pārvaldīt līdzekļus decentralizēti, saskaņā ar Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentu būtu jābūt tiesīgām uz līdzīgiem pasākumiem un darbībām, kas būs pieejami saskaņā ar Reģionālās attīstības komponentu, Cilvēkresursu attīstības komponentu un Lauku attīstības komponentu.

(21)

Palīdzība būtu jāpārvalda saskaņā ar Ārējā atbalsta noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 4 ), izmantojot struktūras, kas sevi apliecinājušas pirmspievienošanās procesā, tādas kā decentralizēta pārvalde, sadraudzības un TAIEX, bet būtu jāizmanto arī novatoriskas pieejas, tādas kā īstenošana ar dalībvalstu starpniecību, izmantojot kopīgu pārvaldību pārrobežu programmu gadījumā uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Īpaši noderīgai šajā sakarā būtu jābūt zināšanu un ekspertīzes nodošanai attiecībā uz acquis communautaire īstenošanu, ko dalībvalstis ar attiecīgu pieredzi nodotu šīs regulas saņēmējvalstīm.

(22)

Darbības, kas vajadzīgas šīs regulas īstenošanai, ir pārvaldības pasākumi saistībā ar tādu programmu īstenošanu, kam ir būtiska ietekme uz budžetu. Tādēļ tās būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 5 ), iesniedzot Pārvaldības komitejai indikatīvus daudzgadu plānošanas dokumentus.

(23)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK būtu arī jāiesniedz Pārvaldības komitejai gada vai daudzgadu programmas, gan horizontālas, gan atsevišķām valstīm paredzētas, palīdzības īstenošanai saskaņā ar Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentu un Pārrobežu sadarbības komponentu.

(24)

Daudzgadu programmas Reģionālās attīstības komponenta, Cilvēkresursu attīstības komponenta un Lauku attīstības komponenta īstenošanai arī būtu jāiesniedz Pārvaldības komitejai saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK. Tā kā šīs darbības būs precīzi saskaņotas ar struktūrfondu un lauku attīstības darbībām, tām pēc iespējas būtu jāizmanto struktūrfondu un lauku attīstības vajadzībām izveidotās komitejas.

(25)

Ja Komisija īsteno šo regulu, izmantojot centralizētu pārvaldi, tā dara visu iespējamo, lai aizstāvētu Eiropas Kopienas finanšu intereses, jo īpaši, šajā nolūkā piemērojot acquis communautaire noteikumus un standartus, turpretim, ja Komisija īsteno šo regulu, izmantojot citas pārvaldes formas, Eiropas Kopienas finanšu intereses būtu jāgarantē, noslēdzot attiecīgus nolīgumus, kuros iekļautas pienācīgas šim nolūkam paredzētas garantijas.

(26)

Noteikumus, ar ko nosaka atbilstību dalībai konkursos un mērķfinansējuma līgumu slēgšanai, kā arī noteikumus attiecībā uz piegādes izcelsmi, būtu jānosaka saskaņā ar jaunākajām tendencēm Eiropas Savienībā attiecībā uz atbalsta “atbrīvošanu”, bet būtu jāatstāj iespēja reaģēt uz jaunām tendencēm šajā jomā.

(27)

Ja saņēmējvalsts pārkāpj principus, uz kuriem ir dibināta Eiropas Savienība, vai negūst pietiekamus rezultātus attiecībā uz atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un prioritātēm, kas noteiktas Eiropas vai Pievienošanās partnerībā, Padomei, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, ir jābūt tiesībām veikt vajadzīgos pasākumus; izsmeļoši un nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments.

(28)	Būtu jāparedz noteikumi, ar ko Padomei dod tiesības grozīt šo regulu, izmantojot vienkāršotu procedūru attiecībā uz saņēmējvalsts iekļaušanu saskaņā ar šo regulu.

(29)	Valstīm, kuras ir saņēmējvalstis atbilstīgi diviem citiem reģionāliem Ārējās palīdzības instrumentiem, uz savstarpīguma pamata būtu jāspēj piedalīties šajā regulā paredzētajās darbībās, ja tas sniedz papildu vērtību attiecīgās darbības reģionālam, pārrobežu, starptautiskam vai globālam aspektam.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas rīcības mērķus, proti, saņēmējvalstu pakāpenisku saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem un politikas jomām, tostarp vajadzības gadījumā ar acquis communautaire, ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(31)

Ņemot vērā to, ka Līguma 181.a pantā ir paredzēts, ka pasākumi ekonomikas, finanšu un tehniskas sadarbības jomā ar trešām valstīm papildina dalībvalstu veiktos pasākumus, Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt palīdzības koordināciju, saskaņotību un papildināmību atbilstīgi noteiktajām ES 2001. gada pamatnostādnēm darbību koordinācijas stiprināšanai starp Kopienu un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā, jo īpaši, regulāri konsultējoties un apmainoties ar attiecīgu informāciju dažādos palīdzības cikla posmos.

(32)

Šajā regulā visam instrumenta darbības laikam ir paredzēta finanšu atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ( 6 ) 38. punkta nozīmē, neietekmējot EK līgumā definētās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

(33)

Līdz ar jaunas sistēmas izveidi Kopienas pirmspievienošanās palīdzībai ir jāatceļ Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisku palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai ( 7 ), Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/98 (1998. gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas īstenošanu PHARE programmas ietvaros ( 8 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju ( 9 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu ( 10 ), Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās ( 11 ), Padomes Regula (EK) Nr. 555/2000 (2000. gada 13. marts) par darbību īstenošanu saistībā ar pirmspievienošanās stratēģiju Kipras Republikai un Maltas Republikai ( 12 ), Padomes Regula (EK) Nr. 2500/2001 (2001. gada 17. decembris) par pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai ( 13 ) un Padomes Regula (EK) Nr. 2112/2005 (2005. gada 21. novembris) par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai. Līdzīgi šī regula aizstās Regulu (EK) Nr. 2666/2000, kuras darbība beidzas 2006. gada 31. decembrī.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Kopiena palīdz I un II pielikumā uzskaitītajām valstīm veikt pakāpenisku saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem un politikas jomām, tostarp vajadzības gadījumā ar acquis communautaire, lai tās kļūtu par dalībvalstīm.

1. Palīdzību attiecīgā gadījumā izmanto I un II pielikumā uzskaitītajās saņēmējvalstīs, lai atbalstītu šādas jomas:

2. Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām valstīm palīdzību izmanto arī, lai atbalstītu šādas jomas:

3. Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām valstīm palīdzību izmanto arī, lai atbalstītu šādas jomas:

2. Komisija nodrošina koordināciju un saskaņotību starp palīdzību, ko piešķir atbilstīgi dažādajiem komponentiem.

3. Šīs regulas īstenošanas noteikumus Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantā. Šajā nolūkā Komisijai palīdz 14. panta 1. punktā minētā IPA komiteja.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

Palīdzību atbilstīgi šai regulai sniedz saskaņā ar vispārējo pirmspievienošanās politisko struktūru, kas noteikta Eiropas un Pievienošanās partnerībās, kā arī pienācīgi ņemot vērā ziņojumus un stratēģijas dokumentu, kas ietverti Komisijas ikgadējā Paplašināšanās paketē.

Palīdzību Islandei sniedz jo īpaši saskaņā ar Paplašināšanās paketē ietvertajiem ziņojumiem un stratēģijas dokumentu.

1. Lai atbalstītu 6. pantā paredzēto stratēģisko plānošanu, Komisija reizi gadā indikatīvas daudzgadu finanšu shēmas veidā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei savas ieceres attiecībā uz finanšu piešķīrumiem, ko ierosinās turpmākajiem trim gadiem, ņemot vērā finanšu shēmu, kā arī Eiropas partnerības, Pievienošanās partnerības, ziņojumus un stratēģijas dokumentus.

2. Šajā indikatīvajā daudzgadu finanšu shēmā atspoguļo Komisijas ieceres attiecībā uz līdzekļu piešķīrumiem, kas sadalīti pa komponentiem, valstīm, vairākas valstis aptverošām darbībām un tematiskām programmām. To izstrādā, balstoties uz objektīvu un pārskatāmu kritēriju kopumu, tostarp vajadzību novērtējumu, apgūšanas spējām, nosacījumu ievērošanu un pārvaldes iespējām. Pienācīgi ņem vērā arī visus ārkārtas palīdzības pasākumus vai starpposma reaģēšanas programmas, kas pieņemtas saskaņā ar regulu, ar kuru izveido Stabilitātes instrumentu.

3. Indikatīvā daudzgadu finanšu shēma ir iekļauta Komisijas ikgadējā Paplašināšanās paketē, vienlaikus saglabājot trīs gadu plānošanas perspektīvu.

1. Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, pamatojoties uz daudzgadu indikatīviem plānošanas dokumentiem, ko izstrādājusi valsts, cieši konsultējoties ar valsts iestādēm, lai atbalstītu valsts stratēģiju un nodrošinātu attiecīgās valsts iekļaušanos un iesaistīšanos. Vajadzības gadījumā iesaista pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās puses. Ņem vērā arī citas palīdzības programmas.

2. I pielikumā uzskaitītajām valstīm palīdzību sniedz, balstoties jo īpaši uz Pievienošanās partnerībām. Palīdzība attiecas uz prioritātēm un vispārējo stratēģiju, kas izriet no regulāras situācijas analīzes katrā valstī un uz ko jākoncentrē sagatavošanas darbi saistībā ar iestāšanos. Palīdzību plāno, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Kopenhāgenas Eiropadomē 1993. gada jūnijā, un panākumus attiecībā uz acquis communautaire pieņemšanu un īstenošanu, tostarp saistībā ar reģionālo sadarbību.

3. II pielikumā uzskaitītajām valstīm palīdzību sniedz, balstoties jo īpaši uz Eiropas partnerībām. Palīdzība attiecas uz prioritātēm un vispārēju stratēģiju, kas izriet no regulāras analīzes par situāciju katrā valstī un uz ko jākoncentrē sagatavošanās darbi saistībā ar dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā. Palīdzību plāno, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Kopenhāgenas Eiropadomē 1993. gada jūnijā, un panākumus stabilizācijas un asociācijas nolīgumu īstenošanā, tostarp saistībā ar reģionālo sadarbību.

4. Daudzgadu indikatīvie plānošanas dokumenti atspoguļo indikatīvus piešķīrumus galvenajām prioritātēm katrā komponentā, ņemot vērā indikatīvo sadalījumu attiecībā uz katru valsti un katru komponentu, kā ierosināts indikatīvajā daudzgadu finanšu shēmā. Vajadzības gadījumā tajos paredz arī jebkādu finansējumu, ko piešķir daudzu valstu programmām un horizontālām ierosmēm.

5. Daudzgadu indikatīvos plānošanas dokumentus izstrādā, ievērojot trīs gadu perspektīvu. Tos pārskata reizi gadā.

6. Komisija pieņem daudzgadu indikatīvos plānošanas dokumentus un to gada pārskatus saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto procedūru.

1. Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz ar daudzgadu vai gada programmu starpniecību, kas izveidotas katrai valstij un katram komponentam atsevišķi, vai, vajadzības gadījumā, valstu grupai vai tēmai, atbilstīgi prioritātēm, kas noteiktas daudzgadu indikatīvās plānošanas dokumentos.

2. Programmās precīzi norāda darbības mērķus, rīcības jomas, paredzamos rezultātus, pārvaldes procedūras un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajās iekļauj finansējamo darbību veidu apraksta kopsavilkumu, norādi uz katra veida darbībai piešķirtajām summām un indikatīvu īstenošanas grafiku. Vajadzības gadījumā iekļauj jebkādu pieredzi, kas gūta no iepriekš sniegtas palīdzības. Mērķi ir konkrēti, būtiski un izmērāmi, un tiem ir noteikti termiņi.

3. Komisija pieņem daudzgadu un gada programmas un visus to pārskatus saskaņā ar 14. panta 2. punktā minētajām procedūrām.

1. Ar Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentu atbalsta I un II pielikumā uzskaitītās valstis, palīdzot tām sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

2. To, inter alia, var izmantot, lai finansētu spēju palielināšanu un iestāžu veidošanu, kā arī investīcijām, ciktāl uz investīcijām neattiecas 9. līdz 12. pants.

3. Palīdzību saskaņā ar šo komponentu var izmantot arī, lai atbalstītu I un II pielikumā uzskaitīto valstu dalību Kopienas programmās un aģentūrās. Turklāt palīdzību var sniegt reģionālām un horizontālām programmām.

1. Ar Pārrobežu sadarbības komponentu var atbalstīt I un II pielikumā uzskaitītās valstis, palīdzot tām izvērst pārrobežu un vajadzības gadījumā starptautisku un starpreģionālu sadarbību savā starpā, kā arī starp tām un ES dalībvalstīm.

2. Šādas sadarbības mērķis ir veicināt labas kaimiņattiecības, sekmējot stabilitāti, drošību un pārticību, kas savstarpēji izdevīga visām iesaistītajām valstīm, un veicināt harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību šajās valstīs.

3. Pārrobežu sadarbības gadījumā ar dalībvalstīm noteikumus attiecībā uz ERAF līdzekļu piešķīrumiem un šo regulu piemēro 21. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu ( 14 ).

4. Sadarbību koordinēs ar citiem Kopienas pārrobežu, pārvalstu un starpreģionu sadarbības instrumentiem. Pārrobežu sadarbības gadījumā ar dalībvalstīm šis komponents attiecas uz reģioniem abās pusēs attiecīgajai sauszemes un jūras robežai vai robežām.

5. Attiecībā uz šā panta mērķiem šo komponentu, inter alia, var izmantot, lai finansētu spēju palielināšanu un iestāžu veidošanu, kā arī investīcijas.

1. Ar Reģionālās attīstības komponentu atbalsta I pielikumā uzskaitītās valstis, palīdzot tām veidot politiku, kā arī sagatavoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai un pārvaldībai, jo īpaši gatavojoties Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Kohēzijas fondam.

2. Jo īpaši ar to var palīdzēt finansēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu ( 15 ) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi ( 16 ) paredzētos darbību veidus.

1. Ar Cilvēkresursu attīstības komponentu atbalsta I pielikumā uzskaitītās valstis, palīdzot tām veidot politiku, kā arī sagatavoties Kopienas kohēzijas politikas īstenošanai un pārvaldībai, jo īpaši gatavojoties Eiropas Sociālajam fondam.

2. Jo īpaši ar to var palīdzēt finansēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu ( 17 ) paredzētos darbību veidus.

1. Ar Lauku attīstības komponentu atbalsta I pielikumā uzskaitītās valstis, palīdzot tām veidot politiku, kā arī sagatavoties Kopienas kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai un pārvaldībai. Jo īpaši tas veicina lauksaimniecības nozares un lauku apvidu ilgtspējīgu pielāgošanos un palīdz kandidātvalstīm sagatavoties acquis communautaire īstenošanai attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku un saistītām politikas jomām.

2. Jo īpaši ar to var palīdzēt finansēt Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ( 18 ) paredzētos darbību veidus.

1. Komisija ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu, rīkojoties saskaņā ar 14. pantā minētajām procedūrām un 3. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

2. Darbības saskaņā ar šo regulu pārvalda, uzrauga, izvērtē un par tām ziņo saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Kopienas finansējumu var sniegt jo īpaši tādu finansējuma nolīgumu veidā, kas noslēgti starp Komisiju un saņēmējvalsti, iepirkuma līgumu vai mērķfinansējuma nolīgumu veidā ar valsts vai starptautiskām valsts sektora iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par darbības veikšanu, vai darba līgumu veidā. Attiecībā uz pārrobežu programmām ar dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 9. pantu īstenošanas uzdevumus var uzticēt dalībvalstīm, un šajā gadījumā tos īsteno, izmantojot kopīgu pārvaldību saskaņā ar attiecīgiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Kopīgas pārvaldības gadījumā vadības iestāde rīkojas saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1083/2006.

3. Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus arī no citiem līdzekļu devējiem, kā piešķirtus ieņēmumus saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, lai īstenotu darbības ar šiem līdzekļu devējiem.

4. Attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija, saskaņā ar 54. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, var nolemt uzticēt valsts iestādes uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenoanas uzdevumus struktūrām, kas uzskaitītas minētās regulas 54. panta 2. punktā. Minētās regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajām struktūrām var uzticēt valsts iestādes uzdevumus, ja tās ir starptautiski pazīstamas, ievēro starptautiski atzītas vadības un kontroles sistēmas un atrodas valsts iestādes pārraudzībā.

5. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.

6. Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par Kopienas palīdzības īstenošanu saskaņā ar šo instrumentu. Pārskatā iekļauj informāciju par gada laikā finansētām darbībām un pārraudzības darba rezultātiem, kā arī dod novērtējumu par palīdzības īstenošanas rezultātiem.

1. Izveido IPA komiteju, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis. Tā palīdz Komisijai jo īpaši saistībā ar tās uzdevumu – nodrošināt koordināciju un saskaņotību starp palīdzību, ko piešķir saskaņā ar dažādiem komponentiem, kā paredzēts 3. panta 2. punktā.

3. Finansēšanas lēmumus, uz kuriem neattiecas daudzgadu vai gada programma, pieņem Komisija saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto procedūru.

4. Komisija pieņem grozījumus daudzgadu un gada programmās, kā arī lēmumus, kas minēti 3. punktā, ja tie nerada būtiskas izmaiņas sākotnējās programmās un darbībās un, attiecībā uz finanšu elementu, ja tie nepārsniedz 20 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai programmai vai darbībai, ievērojot EUR 4 miljonu ierobežojumu. Komiteju, kas sniedza atzinumu par sākotnējo programmu vai darbību, informē par visiem lēmumiem attiecībā uz grozījumiem.

5. Eiropas Investīciju bankas novērotājs piedalās Komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Banku.

1. Palīdzība saskaņā ar šo regulu var inter alia, izpausties kā finanšu investīcijas, iepirkuma līgumi, dotācijas, tostarp procentu likmju subsīdijas, īpaši aizdevumi, aizdevumu garantijas un finanšu palīdzība, budžeta atbalsts un citas specifiskas budžeta palīdzības formas, un ieguldījums starptautisku finanšu iestāžu kapitālā vai reģionālās attīstības bankās, ciktāl Kopienas finanšu risks ir ierobežots līdz šo līdzekļu apjomam. Budžeta atbalsts ir ārkārtas, ar skaidriem mērķiem un saistītām robežvērtībām, un ar nosacījumu, ka tam ir saņēmējvalsts sabiedrisko finanšu administrēšanas pietiekama pārskatāmība, uzticamība un efektivitāte, kā arī skaidri definēta nozaru vai makroekonomiskā politika, ko vispārīgi apstiprinājušas izveidotas starptautiskas finanšu iestādes. Budžeta atbalsta izmaksa ir atkarīga no pietiekamiem panākumiem mērķu sasniegšanā no ietekmes un rezultātu viedokļa.

2. Palīdzību var īstenot ar administratīvas sadarbības pasākumiem, iesaistot valsts sektora ekspertus no dalībvalstīm. Šādus projektus īsteno saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko paredz Komisija.

3. Palīdzību var izmantot arī, lai segtu Kopienas dalības izmaksas starptautiskās misijās, ierosmēs vai organizācijās, kas darbojas saņēmējvalsts interesēs, tostarp – administratīvas izmaksas.

4. Kopienas finansējumu principā neizmanto nodokļu, nodevu un maksu segšanai saņēmējvalstīs, kas uzskaitītas I un II pielikumā.

Palīdzību var izmantot arī, lai segtu tādas izmaksas, kas rodas no darbībām saistībā ar sagatavošanos, papildu pasākumiem, kontroli, revīziju un izvērtējumu, kas tieši vajadzīgs programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izpētei, sanāksmēm, informācijai un reklāmai, izmaksas, kas saistītas ar informātikas tīkliem nolūkā apmainīties ar informāciju, kā arī jebkādas citas izmaksas administratīvai un tehniskai palīdzībai, kāda Komisijai var būt noderīga programmas pārvaldībai. Ar to sedz arī administratīvā atbalsta izmaksas citai struktūrai nodotas programmas vadības nolūkiem Komisijas delegācijās trešās valstīs.

1. Komisija un saņēmējvalstis noslēdz pamatnolīgumus par palīdzības īstenošanu.

2. Papildu nolīgumus attiecībā uz palīdzības īstenošanu noslēdz starp Komisiju un saņēmējvalsti vai vajadzības gadījumā – ar tās īstenošanas iestādēm.

1. Jebkurā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, iekļauj noteikumus, ar ko nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 19 ), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ( 20 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 21 ).

2. Nolīgumos ietver skaidru norādi, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīzijas gan dokumentos, gan uz vietas attiecībā uz visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. Ar tiem arī skaidri pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un inspekcijas darbības vietā, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96.

3. Visos līgumos, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas 2. punktā paredzētās tiesības gan līgumu izpildes laikā, gan pēc to īstenošanas.

1. Tādu iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesā, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var piedalīties jebkura fiziska persona, kas ir valstspiederīgais kādā dalībvalstī, valstī, kas ir saņēmējvalsts saskaņā ar šo regulu, valstī, kas ir saņēmējvalsts saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, kā arī jebkura juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādā no minētajām valstīm.

2. Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu piešķiršanā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas ir valstspiederīgais jebkurā citā valstī bez tām, kas minētas 1. punktā, gadījumos, kad nodibināta savstarpēja piekļuve to ārējai palīdzībai, vai šajos pašos gadījumos jebkura juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā citā valstī bez tām, kas minētas 1. punktā.

Savstarpēju piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai ievieš ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tas ir spēkā vismaz vienu gadu.

Savstarpējas piekļuves piešķiršana Kopienas ārējai palīdzībai ir balstīta uz salīdzinājumu starp Kopienu un citiem līdzekļi devējiem un tā notiek nozares līmenī vai visas valsts – līdzekļu devējas vai saņēmējvalsts – līmenī. Lēmums par savstarpīguma piešķiršanu līdzekļu devējai valstij ir balstīts uz šā līdzekļu devēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Šajā punktā izklāstītā procesa laikā konsultējas ar saņēmējvalstīm.

3. Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu piešķiršanā var piedalīties starptautiskas organizācijas.

4. Ekspertiem, kas ieteikti saistībā ar līgumu piešķiršanas procedūrām, nav jāatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem valstiskās piederības noteikumiem.

5. Visu krājumu un materiālu izcelsmei, kas iepirkti atbilstoši līgumam, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai valstī, kurai ir tādas tiesības saskaņā ar 1. vai 2. punktu. Termins “izcelsme” šīs regulas vajadzībām ir definēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

6. Komisija pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos var atļaut piedalīties fiziskām personām, kas ir citu valstu valstspiederīgie, nevis to, kas uzskaitītas 1. un 2. punktā, vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību citās valstīs, nevis tajās, kas uzskaitītas 1. un 2. punktā, vai atļaut krājumu un materiālu iepirkšanu no citām izcelsmes vietām, nevis tām, kas izklāstītas 5. punktā. Izņēmumus var pamatot ar ražojumu un pakalpojumu nepieejamību attiecīgo valstu tirgos īpašas steidzamības dēļ vai arī gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai darbības izpilde nav iespējama vai ir pārāk sarežģīta.

7. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt dotācijas.

8. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kas tiek īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1. un 2. punktu, kā arī visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai visiem atbalsta sniedzējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, ko līdzfinansē dalībvalsts ar trešo valsti atbilstīgi 2. punktā noteiktajam savstarpīgumam, vai ar reģionālu organizāciju, attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas fiziskas un juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas dalībvalsts, trešās valsts, reģionālas organizācijas noteikumiem. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

1. Saskaņā ar šo regulu finansētās programmas un projekti ir saskaņā ar ES politiku. Tie ir saskaņā ar noslēgtajiem nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm ar saņēmējvalstīm un ievēro noslēgto daudzpusējo nolīgumu saistības.

2. Komisija un ES dalībvalstis nodrošina saskaņotību starp šajā regulā paredzēto Kopienas palīdzību un finansiālo palīdzību, ko Kopiena un dalībvalstis sniedz, izmantojot citus iekšējos un ārējos finanšu instrumentus, un ko sniedz Eiropas Investīciju banka.

3. Komisija un dalībvalstis nodrošina savu attiecīgo palīdzības programmu koordināciju ar mērķi palielināt efektivitāti un rezultativitāti palīdzības sniegšanā atbilstīgi iedibinātajām pamatnostādnēm darbību koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas jomu un procedūru saskaņošanai. Koordinācija ietver regulāras konsultācijas un biežu attiecīgas informācijas apmaiņu dažādās palīdzības cikla fāzēs, jo īpaši darbības vietā, un tā ir būtisks solis dalībvalstu un Kopienas plānošanas procesos.

4. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un saskaņotību, un sadarbību starp daudzpusējām un reģionālām organizācijām un iestādēm kā, piemēram, starptautiskām finanšu institūcijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām un ārpus ES esošiem līdzekļu devējiem.

1. Demokrātijas principu, tiesiskuma un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana, kā arī pamatbrīvību ievērošana, ir šīs regulas piemērošanas būtiska sastāvdaļa, un tā ir priekšnoteikums palīdzības piešķiršanai. Kopienas palīdzības Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai, tostarp Kosovai, piešķiršanas priekšnoteikums ir arī to nosacījumu ievērošana, ko Padome paredzējusi savos 1997. gada 29. aprīļa secinājumos, jo īpaši attiecībā uz saņēmēju apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas.

2. Ja saņēmējvalsts neievēro šos principus vai saistības, kas ietvertas attiecīgajā partnerībā ar ES, vai arī ja virzība uz pievienošanās kritēriju izpildi nav pietiekama, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz jebkādu saskaņā ar šo regulu piešķirtu palīdzību. Par jebkādu lēmumu šajā sakarā izsmeļoši un nekavējoties informē Eiropas Parlamentu.

Komisija regulāri izvērtē politikas jomu un programmu rezultātus un efektivitāti, kā arī plānošanas efektivitāti, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kā uzlabot turpmāku darbību. Komisija attiecīgus izvērtējuma ziņojumus nosūta 14. pantā minētajām pārvaldības komitejām. Šie rezultāti papildina programmas struktūru un resursu piešķiršanu.

Ja šīs regulas II pielikumā minētai saņēmējvalstij piešķir kandidātvalsts statusu dalībai Eiropas Savienībā, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balstu vairākumu, pārceļ šo valsti no II pielikuma uz I pielikumu.

Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto procedūru var nolemt, ka citas trešās valstis, teritorijas un reģioni var gūt labumu no šajā regulā paredzētajām darbībām, ja attiecīgajam projektam vai programmai ir reģionāla, pārrobežu, starptautiska vai globāla būtība. To darot, Komisija tiecas izvairīties no pārklāšanās ar citiem ārējās finanšu palīdzības instrumentiem.

1. No 2007. gada 1. janvāra tiek atcelta Regula (EEK) Nr. 3906/89, Regula (EK) Nr. 2760/98, Regula (EK) Nr. 1266/1999, Regula (EK) Nr. 1267/1999, Regula (EK) Nr. 1268/1999, Regula (EK) Nr. 555/2000, Regula (EK) Nr. 2500/2001 un Regula (EK) Nr. 2112/2005.

Atceltās regulas un Regulu (EK) Nr. 2666/2000 turpina piemērot tiesību aktiem un saistībām, ar ko īsteno budžeta gadus no 2007. gada, un 31. panta īstenošanai Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un to Līgumu pielāgojumiem, kuri ir Eiropas Savienības pamatā ( 22 ).

2. Ja rastos vajadzība pēc īpašiem pasākumiem, lai atvieglotu pāreju no sistēmas, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 3906/89, (EK) Nr. 2760/98, (EK) Nr. 1266/1999, (EK) Nr. 1267/1999, (EK) Nr. 1268/1999, (EK) Nr. 555/2000, (EK) Nr. 2666/2000 vai (EK) Nr. 2500/2001, uz sistēmu, kas izveidota ar šo regulu, šādus pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar šās regulas 14. pantā minētajām procedūrām.

Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 11 468 miljoni. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada apropriācijas, iekļaujoties finanšu shēmas robežās.

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta šīs regulas īstenošana pirmajos trīs gados, vajadzības gadījumā pievienojot tāda tiesību akta priekšlikumu, ar ko šajā regulā ievieš vajadzīgos grozījumus.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 3 ) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

( 7 ) OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 2257/2004 (OV L 389, 31.12.2004., 1. lpp.).

( 8 ) OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 1045/2005 (OV L 172, 5.7.2005., 78. lpp.).

( 10 ) OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005., OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.

( 11 ) OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

( 12 ) OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).

( 13 ) OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2010 (2010. gada 16. jūnijs),	L 158	7	24.6.2010