Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. un 37. pantu, kā arī 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā:

(1)

Attālāko reģionu īpašā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētais un attālais novietojums, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmēji un ražotāji uz salām ir divkārši izolēti. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tādēļ, lai nodrošinātu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu.

(2)

Tālab, neskarot Līguma 23. pantu, dažu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu imports būtu jāatbrīvo no spēkā esošās ievedmuitas. Lai ņemtu vērā produktu izcelsmi un muitas režīmu, ko uz tiem attiecina saskaņā ar Kopienas noteikumiem, produkti, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar režīmu ievešanai pārstrādei vai muitas noliktavas režīmu, būtu jāuzskata par tieši importētiem, lai tiem varētu piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības.

(3)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglinātu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot Kopienas izcelsmes produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts Kopienas izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – papildu izmaksas, ko rada izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums.

(4)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ir tikai daudzumi, kas atbilst attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šis režīms netraucē iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tāpat īpašā piegādes režīma saimnieciskajām priekšrocībām nebūtu jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ būtu jāaizliedz šo produktu nosūtīšana vai eksports no attālākajiem reģioniem. Tomēr būtu jāatļauj šo produktu nosūtīšana vai eksports, ja īpašā piegādes režīma radītās priekšrocības atmaksā vai, attiecībā uz pārstrādātiem produktiem, lai atļautu reģionālu tirdzniecību vai divu attālāko Portugāles reģionu savstarpēju tirdzniecību. Būtu jāņem vērā arī tradicionālas tirdzniecības plūsmas starp visiem attālākajiem reģioniem un trešām valstīm un attiecīgi šiem reģioniem jāatļauj pārstrādātu produktu eksports, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šis ierobežojums arī nebūtu jāattiecina uz pārstrādātu produktu tradicionālu nosūtīšanu. Skaidrības labad būtu jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai.

(5)

Tomēr būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu veikt cukura pārstrādes nozares vajadzīgo pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā, ka ir jānodrošina noteikts produkcijas un pārstrādes līmenis, lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga. Turklāt saskaņā ar šo regulu Portugālei būs iespējams veicināt cukurbiešu vietējo audzēšanu. Ņemot vērā minēto, ierobežotā laikposmā – četrus gadus – izņēmuma kārtā būtu jāatļauj cukura nosūtīšana no Azoru salām uz pārējo Kopienas teritoriju apjomā, kas pārsniedz tradicionālās plūsmas, piemērojot pakāpeniski samazinātus gada ierobežojumus. Tā kā cukura daudzums, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāls apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, un tas nepārsniegs šo apjomu, cukura īslaicīga nosūtīšana no Azoru salām negatīvi neietekmēs Kopienas iekšējo tirgu.

(6)

Attiecībā uz C cukura piegādi Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām laikposmā, kas noteikts 10. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju ( 4 ), būtu jāturpina piemērot režīms atbrīvojumam no ievedmuitas, kas paredzēts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2177/92 (1992. gada 30. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai attiecībā uz cukuru piemērotu īpašo piegādes režīmu Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām ( 5 ).

(7)

Saskaņā ar īpašo piegādes režīmu Kanāriju salām līdz šim piegādā rūpnieciskai pārstrādei paredzētus uz piena bāzes gatavotus preparātus, uz ko attiecas KN kodi 1901 90 99 un 2106 90 92. Pārejas laikposmā, iekams nav pabeigta vietējās rūpniecības pārstrukturēšana, būtu jāļauj turpināt šo produktu piegādes.

(8)	Lai sasniegtu īpašā piegādes režīma mērķus, režīma saimnieciskajām priekšrocībām ir jāattiecas uz ražošanas izmaksām un jāsamazina cenas līdz tiešā patērētāja stadijai. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās faktiski nodod tālāk, un jāveic attiecīgas pārbaudes.

(9)

Kopienas politika attālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstam attiecas uz visdažādākajiem produktiem un pasākumiem attiecībā uz to ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi. Šie pasākumi ir izrādījušies efektīvi un ir nodrošinājuši lauksaimniecības darbības nepārtrauktību un attīstību. Kopienai būtu jāturpina atbalstīt šo ražošanu, kas ir attālāko reģionu vides, sociālā un saimnieciskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka, tāpat kā lauku attīstības politikas sakarā, ciešākas partnerattiecības ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk risināt konkrētos jautājumus, kas iespaido attiecīgos reģionus. Tādēļ būtu jāturpina atbalstīt vietējo ražošanu, īstenojot vispārējas programmas, kas darbojas vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī un ko attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai.

(10)

Lai labāk sasniegtu mērķi attīstīt vietēju lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības produktu piegādi, būtu jāsaskaņo attiecīgo reģionu piegādes plānošana un partnerattiecību pieejai starp Komisiju un dalībvalstīm vajadzētu būt sistemātiskai. Tādēļ piegādes programma būtu jāizstrādā dalībvalstu norīkotām iestādēm un jāiesniedz apstiprināšanai Komisijai.

(11)	Attālāko reģionu lauksaimnieki būtu jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un būtu jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Kopienas ieviestu grafisko simbolu.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu ( 6 ) ir noteikti lauku attīstības pasākumi, kas var saņemt Kopienas atbalstu, un nosacījumi šā atbalsta saņemšanai. Attālākajos reģionos dažu saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietnas nepilnības, un šie uzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām. Tādēļ būtu jāparedz iespēja attiecībā uz dažu tipu ieguldījumiem atkāpties no noteikumiem, kas ierobežo dažu Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzētu strukturālā atbalsta veidu piešķiršanu.

(13)

Ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu atbalsta piešķiršana mežsaimniecībai ir ierobežoti attiecināta uz mežiem un platībām, kas pieder privātiem īpašniekiem vai to apvienībām un pašvaldībām vai to apvienībām. Daļa mežu un mežiem klātu platību, kas atrodas attālākajos reģionos, pieder publiskajām iestādēm, kas nav pašvaldības. Šajos apstākļos iepriekšminētajā pantā paredzētie nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktā un tās pielikumā ir noteikta gada maksimāli pieļaujamās summas, par ko var saņemt Kopienas atbalstu agrovides pasākumiem. Lai ņemtu vērā dažu sevišķi jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās, kā arī ainavu saglabāšanu un lauksaimniecības zemju tradicionālās iezīmes, jo īpaši platības Madeirā, kur notiek audzēšana terasēs, attiecībā uz dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāparedz iespēja palielināt šīs summas līdz divkāršam apjomam.

(15)

Lai atvieglinātu attālāko reģionu lauksaimnieciskās darbības īpašās grūtības, ko rada to nomaļais, izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums, mazā teritorija, reljefs, klimats un tautsaimniecības atkarība no maza skaita produktu, var piešķirt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums.

(16)	Attālāko reģionu laukaugu veselību apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur piemēroto kontroles pasākumu nepietiekamība. Tādēļ būtu jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, tostarp bioloģiskām metodēm. Būtu jānosaka Kopienas finansiālais ieguldījums šādās programmās.

(17)

No saimnieciskā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā veida audzēšana Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro ne atsacīšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociālekonomikas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar vīnogulāju hibrīdu šķirnēm, kuras aizliegusi vīna tirgus kopīgā organizācija. Šo vīnu dārzu ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. Papildu termiņš ļaus pārstrukturēt šos vīna dārzus, vienlaikus saglabājot reģionālo saimniecisko struktūru, kas ir ļoti atkarīga no vīnkopības. Portugālei katru gadu būtu jāziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, pārstrukturējot attiecīgās platības.

(18)

Piena nozares pārstrukturēšana Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu lielo atkarību no piena ražošanas, kā arī citus kavēkļus, kas saistīti ar attālumu un rentablas alternatīvas ražošanas trūkumu, attiecībā uz papildmaksājuma piemērošanu piena un piena produktu nozarē Azoru salās būtu jāapstiprina atkāpe no dažiem noteikumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē ( 7 ), un kura ieviesta ar 23. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1453/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseima) ( 8 ), un kuras termiņš ir pagarināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2004 ( 9 ).

(19)

Ar atbalstu govs piena ražošanai Madeirā nav gūti panākumi, saglabājot iekšējā un ārējā piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido nozari un tādēļ, ka nozare slikti spēj pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, būtu jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Kopienas izcelsmes piena pulveri.

(20)

Vajadzība saglabāt vietējo ražošanu, izmantojot stimulus, ir pamatojums, lai Regulu (EK) Nr. 1788/2003 nepiemērotu Madeirā un Francijas aizjūras departamentos. Attiecībā uz Madeiru šim atbrīvojumam būtu jānosaka 4 000 tonnu ierobežojums, kurš atbilst pašreizējās produkcijas 2 000 tonnām un nodrošina pietiekamu iespēju ražošanas apjoma pieaugumam, ko pašreiz lēš ne vairāk kā 2 000 tonnu apjomā.

(21)

Būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība. Lai nodrošinātu Francijas aizjūras departamentu un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāatļauj nobarošanai paredzētu vīriešu kārtas liellopu beznodokļu imports no trešām valstīm, ievērojot dažus nosacījumus un nepārsniedzot gada maksimālo ierobežojumu. Būtu jāatjauno iespēja, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 10 ), lai Portugāle varētu nodot Azoru salām kontinentālai teritorijai piešķirtās tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm, un minētais instruments būtu jāpielāgo, ņemot vērā jaunos atbalsta pasākumus attālākajiem reģioniem.

(22)

Vēsturiski tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir liela nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas ražošana joprojām ir viena no galvenajām rūpnieciskajām darbībām reģionā. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra nav pietiekami rentabla, tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē cigāru amatnieciskai ražošanai tikai mazā platībā Lapalmas salā. Tādēļ būtu jāatļauj Spānijai turpināt piešķirt atbalstu papildus Kopienas atbalstam, lai varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru un ar to saistīto amatniecības darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātu un daļēji apstrādātu tabakas importu Kanāriju salās būtu jāturpina atbrīvot no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada kvantitatīvo ierobežojumu, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu.

(23)

Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt attālāko reģionu līdz šim izmantoto īpašo atbalstu. Tāpēc, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, dalībvalstu rīcībā būtu jābūt summām, kas atbilst Kopienas atbalstam, kurš jau piešķirts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1452/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseidom) ( 11 ), saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1454/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseican) ( 12 ), kā arī saskaņā ar summām, kas piešķirtas lauksaimniekiem, kuri ir jau reģistrēti šajos reģionos saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 13 ), Padomes Regulu (EK) Nr. 2529/2001 (2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 14 ) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju ( 15 ), un summām, kas piešķirtas, lai piegādātu rīsus Francijas Reinjonas aizjūras departamentam saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju ( 16 ). Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, kas izveidota ar šo regulu, būtu jākoordinē ar spēkā esošo atbalstu, ko sniedz tādiem pašiem produktiem pārējā Kopienā.

(24)	Būtu jāatceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001. Lai nodrošinātu attiecīgo režīmu koordināciju, būtu arī jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un Regula (EK) Nr. 1785/2003.

(25)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 17 ).

(26)

Šajā regulā paredzēto programmu piemērošana būtu jāsāk pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmu savu piekrišanu. Lai varētu sākt programmu īstenošanu šajā laikā, dalībvalstīm un Komisijai tomēr ir jāļauj veikt visus sagatavošanas pasākumus laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un programmu piemērošanas sākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus, lai attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem mazinātu grūtības, ko rada tas, ka Līguma 299. panta 2. punktā minētie Eiropas Savienības reģioni, turpmāk “attālākie reģioni”, ir nomaļi, ir salas, ir attāli, tiem ir maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats un to tautsaimniecība ir atkarīga no dažiem ražojumiem.

1. Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un kam attālākajos reģionos ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem.

2. Sagatavo prognozējamo piegāžu bilanci, norādot 1. pantā minēto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību gadskārtējām piegādes prasībām. Atsevišķu prognozējamo piegāžu bilanci var sagatavot attiecībā uz to produktu iesaiņojuma vai pārstrādes uzņēmumu prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum, tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Kopienu vai eksportam uz trešām valstīm saistībā ar reģionālu vai tradicionālu tirdzniecību.

1. Ievērojot prognozējamo piegāžu bilancē noteikto daudzumu ierobežojumu, to produktu tiešajam importam attālākajos reģionos, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms no trešām valstīm, nepiemēro nodokļus.

Šajā sadaļā produktus, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar ievedumpārstrādes vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par importu tieši no trešām valstīm.

2. Lai nodrošinātu atbilstību 2. panta 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz daudzumu, cenu un kvalitāti, saglabājot Kopienas piegādes daļu, attālākajiem reģioniem piešķir atbalstu tādu produktu piegādei, kas ir valsts intervences glabājumā vai kas ir pieejami Kopienas tirgū.

Nosakot šādu atbalstu, ņem vērā papildu izdevumus, kas rodas, produktus transportējot uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, kā arī – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – papildu izmaksas, ko rada attālais ģeogrāfiskais novietojums uz salām.

4. Tiesības uz atbalstu saskaņā ar īpašo piegādes režīmu piešķir ar nosacījumu, ka saimniecisko izdevīgumu, ko rada vai nu atbrīvošana no ievedmuitas, vai atbalsts attiecībā uz piegādi no pārējās Kopienas, faktiski gūst tiešais patērētājs.

1. Produktus, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, var tikai eksportēt uz trešām valstīm vai pārsūtīt uz pārējo Kopienu saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šie nosacījumi jo īpaši ietver ievedmuitas maksāšanu par produktiem, kuri minēti 3. panta 1. punktā, vai tā atbalsta atmaksājumu, kas saņemts atbilstīgi 3. panta 2. punktā minētajam piegādes režīmam.

Šie nosacījumi neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Francijas aizjūras departamentiem.

2. Šā panta 1. punktā minētais ierobežojums neattiecas uz produktiem, kuri ir pārstrādāti attālākajos reģionos un kuru sastāvā ir izejvielas, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ja šos produktus:

3. Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, nākamajos gados no Azoru salām uz pārējo Kopienas teritoriju var pārsūtīt šādu maksimālo cukura daudzumu (KN kods 1701):

1. Laikposmā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 1. punktā, uz minētās regulas 13. pantā minēto C cukuru, kurš eksportēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2670/81 (1981. gada 14. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu ( 18 ), un kurš ievests patēriņam Madeirā un Kanāriju salās tādā baltā cukura formā, kas atbilst KN kodam 1701, kā arī uz tādu cukuru, kas ievests rafinēšanai un patēriņam Azoru salās tādā jēlcukura formā, kurš atbilst KN kodam 1701 12 10, saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem attiecina atbrīvojumu no ievedmuitas, ievērojot šīs regulas 2. pantā minētos prognozējamo piegāžu bilances ierobežojumus.

2. Nosakot Azoru salu prasības attiecībā uz jēlcukuru, ņem vērā cukurbiešu vietējās ražošanas attīstību. Daudzumus, uz ko attiecas piegādes režīms, nosaka tā, lai nodrošinātu, ka Azoru salās rafinētā cukura gada kopapjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu. Daudzumus, uz ko attiecas uz īpašais piegādes režīms, nosaka tā, lai Azoru salās rafinētā cukura gada kopapjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu.

Atkāpjoties no 2. panta, Kanāriju salas laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim var turpināt nodrošināties ar rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem preparātiem, kas gatavoti uz piena bāzes, kam ir KN kodi 1901 90 99 un 2106 90 92, nepārsniedzot attiecīgos robežapjomus – 800 tonnu gadā un 45 tonnu gadā. Komisijas piešķirtais atbalsts šo divu produktu patēriņam nedrīkst pārsniegt, attiecīgi, EUR 210 par tonnu un EUR 59 par tonnu, un tas ir iekļauts 23. pantā minētajā robežapjomā.

Tādu produktu importam Francijas aizjūras Reinjonas departamentā, kas paredzēti patēriņam tur un atbilst KN kodiem 1006 10, 1006 20 un 1006 40 00, neuzliek nekādus muitas nodokļus.

Sīki izstrādātus noteikumus šīs sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Ar šiem noteikumiem jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var mainīt produktu daudzumu un līdzekļu apjomu, kuru katru gadu piešķir dažādiem produktiem, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, kā arī vajadzības gadījumā ievieš importa atļauju vai piegādes sertifikātu sistēmu.

1. Attālākajos reģionos ir izveidotas Kopienas atbalsta programmas, kuros jo īpaši ir iekļauti vietējās lauksaimniecības ražošanas atbalsta pasākumi saskaņā ar Līguma Trešās daļas II sadaļas piemērošanas jomu.

2. Kopienas atbalsta programmas ievieš tādā ģeogrāfiskā mērogā, kādu attiecīgā dalībvalsts uzskata par vispiemērotāko. Programmas izstrādā kompetentas iestādes, ko izraugās attiecīgā dalībvalsts un kas pēc konsultācijām ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgā teritoriālajā mērogā šīs programmas iesniedz Komisijai.

3. Par katru attālāko reģionu var iesniegt tikai vienu Kopienas atbalsta programmu.

Kopienas atbalsta programmas ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vietējo lauksaimniecības produktu ražošanas nepārtrauktību un izvēršanu katrā attālajā reģionā.

1. Pasākumi, kas veikti saskaņā atbalsta programmām, jāatbilst Kopienas tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Kopienas politikām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām.

2. Īpaši jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar atbalsta programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību.

Procedūras un fiziskos un finanšu rādītājus, kas paredzēti Kopienas atbalsta programmu īstenošanas efektīvas uzraudzības nodrošināšanai, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Lai nodrošinātu attālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu nepārstrādātu vai pārstrādātu lauksaimniecības produktu atpazīstamību un patēriņu, izveido grafisku simbolu.

2. Šā panta 1. punktā paredzētā grafiskā simbola izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās profesionālās organizācijas. Attiecīgo valstu iestādes šos priekšlikumus līdz ar atzinumu nosūta Komisijai apstiprināšanai.

Simbola izmantošanu uzrauga oficiāla iestāde vai struktūra, ko apstiprinājušas kompetentās attiecīgās valsts iestādes.

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. panta, attiecībā uz attālākajiem reģioniem kopējais tāda atbalsta apjoms, kas jo īpaši ir paredzēts, lai veicinātu dažādošanu, pārstrukturēšanu vai virzību uz ilgtspējīgu lauksaimniecību lauku saimniecībās, kuru saimnieciskās darbības apjoms ir mazs un kuras jānorāda programmas papildinājumā, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem ( 21 ) 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā, nepārsniedz 75 %, to izsakot kā procentuālo daļu no kompensējamo ieguldījumu apjoma.

2. Apkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 2. punkta, kopējais atbalsta apjoms, kas izteikts kā procentuālā daļa no kompensējamo ieguldījumu apjoma, nepārsniedz 65 % no ieguldījumiem uzņēmumos, kas nodarbojas galvenokārt ar tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, pie kuriem pieder galvenokārt vietējie produkti no nozarēm, kuras jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā minētajā programmas papildinājumā. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kopējais atbalsta apjoms maziem un vidējiem uzņēmumiem nepārsniedz 75 %.

3. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktā minēto ierobežojumu neattiecina uz tropu vai subtropu mežiem vai mežu zemēm Francijas aizjūras departamentu, Azoru salu un Madeiras teritorijā.

4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punkta, šīs regulas pielikumā paredzēto gada maksimāli pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Kopienas atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem un pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā.

5. Vajadzības gadījumā pasākumus, kas ir plānoti saskaņā ar šo pantu, iekļauj attiecīgajiem reģioniem paredzētajās Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. un 19. pantā minētajās programmās.

1. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums un kam piemēro tā 87., 88. un 89. pantu, Komisija var atļaut darbības atbalstu produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības nozarēm, lai mazinātu tās konkrētas grūtības attālāko reģionu lauksaimniecībā, ko rada to nomaļais un attālais novietojums uz salām.

2. Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu šīs regulas III sadaļā minēto Kopienas atbalsta programmu īstenošanai. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai par valsts atbalstu un Komisijai tas ir jāapstiprina kā šo programmu sastāvdaļa saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem. Šādi paziņotu atbalstu uzskata par tādu, kas ir paziņots Līguma 88. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

3. Francija var piešķirt valsts atbalstu cukura nozarei Francijas visattālākos reģionos līdz 60 miljoniem EUR 2005./2006. tirdzniecības gadā un līdz 90 miljoniem EUR, sākot no 2006./2007. tirdzniecības gada.

Francija informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu.

1. Francijas un Portugāles iestādes iesniedz Komisijai, attiecīgi, Francijas aizjūras departamentu un Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, darbības, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. Programmas, kas iesniegtas saskaņā ar šo pantu, neattiecas uz banānu aizsardzību.

2. Pamatojoties uz reģionu stāvokļa tehnisko analīzi, Kopiena palīdz finansēt 1. punktā paredzētās programmas.

3. Par 2. punktā minēto Kopienas finansiālo līdzdalību un atbalsta summu pieņem lēmumu saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktā minēto procedūru. Pasākumus, par ko var saņemt Kopienas finansējumu, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

Šāda līdzdalība var segt līdz 60 % no kompensējamiem izdevumiem Francijas aizjūras departamentos un līdz 75 % no kompensējamiem izdevumiem Azoru salās un Madeirā. Maksājumu veic, pamatojoties uz Francijas un Portugāles iestāžu iesniegtiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt izmeklēšanu, ko tās vārdā veic eksperti, kā minēts 21. pantā Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā ( 22 ).

1. Azoru salām un Madeirai nepiemēro II sadaļas II nodaļu un III sadaļas I un II nodaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 23 ) un III nodaļu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1227/2000 (2000. gada 31. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu ( 24 ).

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punkta, vīnogas no aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm (Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton, Herbemont), kas novāktas Azoru salās un Madeirā, var izmantot, lai ražotu vīnu, ko drīkst izplatīt tikai minētajos reģionos.

Portugāle līdz 2013. gada 31. decembrim būs pakāpeniski likvidējusi vīna dārzus, kas apstādīti ar aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm, vajadzības gadījumā izmantojot atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā.

Portugāle katru gadu ziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, pārveidojot un pārstrukturējot platības, kas apstādītas ar aizliegtajām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm.

3. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļu un III sadaļu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1227/2000 III nodaļu nepiemēro Kanāriju salām, izņemot krīzes destilāciju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas.

1. No 1999./2000. tirdzniecības gada, lai papildmaksājumu sadalītu starp Regulas (EK) Nr. 1788/2003 4. pantā minētajiem ražotājiem, tikai ražotāji minētās regulas 5. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrēti un nodarbojas ar ražošanu Azoru salās, kā arī laiž tirgū produkciju daudzumos, kas pārsniedz to references daudzumu, kam pieskaitīts trešajā daļā minētais procentuālais daudzums, uzskata par tādiem, kas veicinājuši limita pārsniegšanu.

Papildmaksājumu maksā par daudzumiem, kas pārsniedz palielināto references daudzumu, pēc tam, kad ražotājiem Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrēti un nodarbojas ar lauksaimniecību Azoru salās, proporcionāli katram ražotājam pieejamam references daudzumam pārdalīti neizmantotie daudzumi, nepārsniedzot minētā palielinājuma rezultātā radušās robežas.

Pirmajā daļā minētais procentuālais daudzums ir vienāds ar attiecību starp 73 000 tonnu laika posmā no 1999./2000. tirdzniecība gada līdz 2004./2005. tirdzniecības gadam un 23 000 tonnu 2005./2006. tirdzniecības gadā un katrai saimniecībai pieejamo references daudzumu kopumu 2000. gada 31. martā. Katram ražotājam minēto procentuālo daudzumu piemēro tikai tiem references daudzumiem, kas attiecīgajam ražotājam pieejami 2000. gada 31. martā.

2. Piena vai piena ekvivalenta daudzumus, kas laisti tirgū un pārsniedz references daudzumus, bet kas ievēro šā panta 1. punktā minētos procentus, pēc iepriekšminētajā punktā paredzētās pārdalīšanas neņem vērā, konstatējot iespējamu limita pārsniegšanu Portugālē, ko aprēķina atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 1. pantam.

3. Govs piena ražotājiem piemērojamo Regulā (EK) Nr. 1788/2003 paredzēto papildu nodevas režīmu nepiemēro ne Francijas aizjūras departamentiem, ne arī Madeirā vietējās produkcijas apjomam līdz 4 000 tonnu piena.

4. Atkāpjoties no 2. un 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu ( 25 ), no Kopienas izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un tam ir noiets. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam.

Sīki izstrādātus noteikumus šā punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Ar šiem noteikumiem jo īpaši paredz iegūtā vietējā svaigā piena daudzumu pirms tā pārstrādes pirmajā daļā minētajā atjaunotajā sterilizētajā pienā.

1. Tikmēr, kamēr jaunu vīriešu kārtas liellopu skaits nav sasniedzis pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu vietējās gaļas ražošanu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, ir iespējams importēt liellopus no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 30. pantā minētos muitas nodokļus.

Uz dzīvniekiem, par ko var saņemt šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, attiecas 3. panta 4. punkts un 4. panta 1. punkts.

2. To dzīvnieku skaitu, par kuriem var saņemt 1. punktā minēto atbrīvojumu, nosaka, ja, ņemot vērā vietējās ražošanas attīstību, ir pamatota vajadzība tos importēt. Šo skaitu un sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot šo pantu, tostarp nobarošanas laikposma minimāli pieļaujamo ilgumu, nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Prioritāte attiecībā uz šādiem dzīvniekiem ir ražotājiem, kam no nobarošanai paredzētajiem dzīvniekiem vismaz 50 % ir vietējas izcelsmes.

3. Gadījumā, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. pantu un 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, Portugāles iestādes var samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz maksājumiem par aitām un kazām un uz piemaksu par zīdītājgovīm. Tādā gadījumā saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru atbilstīgo apjomu nodod no maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas noteikts, piemērojot iepriekš minētos noteikumus, maksimāli pieļaujamajam daudzumam, kurš minēts 23. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

Ar šo Spāniju pilnvaro piešķirt Kanāriju salām tabakas ražošanas atbalstu papildus piemaksai, kas paredzēta I sadaļā Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju ( 26 ). Šā atbalsta piešķiršana salās nedrīkst radīt ražotāju savstarpēju diskrimināciju.

Atbalsta apjoms nedrīkst būt lielāks par EUR 2 980,62 par tonnu. Katru gadu izmaksā ne vairāk kā 10 tonnu papildu atbalstu.

1. Muitas nodokļus neuzliek tādas jēltabakas un daļēji apstrādātas tabakas tiešajam importam Kanāriju salās, uz kuru attiecas:

Šā punkta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro produktiem, kas paredzēti tabakas izstrādājumu vietējai ražošanai, ievērojot gada importa ierobežojumu apjomā, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Laikposmā līdz 2006. gada 31. decembrim šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 16. pantā noteiktos, ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus, kā noteikts 2. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 27 ). No 2007. gada 1. janvāra tie paši pasākumi ir intervences pasākumi, kas paredzēti, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgu Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 28 ) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai tiešie maksājumi lauksaimniekiem saskaņā ar tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2. Kopiena finansē šīs regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādu gada maksimālo apjomu:

3. Summas, ko katru gadu piešķir II sadaļā paredzētajām programmām, nevar būt lielākas par šādām summām:

4. Panta 2. un 3. punktā minētie gada apjomi ietver jebkādus izdevumus, kas radušies saskaņā ar 29. pnatā minētajām regulām.

1. Attiecībā uz 23. panta 2. un 3. punktā minētajiem finanšu piešķīrumiem dalībvalstis, vēlākais 2006. gada 14. aprīlī, iesniedz Komisijai kopējās programmas projektu.

Programmas priekšlikumā ir iekļauts prognozējamo piegāžu projekts saskaņā ar 2. panta 2. punktu; tajā ir norādīti produkti, to daudzums un atbalsta summas par piegādi no Kopienas, kā arī vietējās ražošanas atbalsta programmas projekts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

2. Komisija izvērtē kopējās ierosinātās programmas un lemj par to apstiprināšanu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, vēlākais, četrus mēnešus pēc to iesniegšanas.

3. Katru kopējo programmu piemēro, sākot no dienas, kad Komisija attiecīgai dalībvalstij paziņo savu piekrišanu.

1. Dalībvalstis līdz 2007. gada 15. martam iesniedz Komisijai kopējās programmas grozījumu priekšlikumus, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 2013/2006 ( 29 ).

2. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un lemj par to apstiprināšanu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, vēlākais, četrus mēnešus pēc to iesniegšanas.

3. Atkāpjoties no 24. panta 3. punkta, grozījumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Tie jo īpaši ietver:

1. Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. pantu, izņemot attiecībā uz šīs regulas 15. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. pantu, un attiecībā uz šīs regulas 17. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 76/894/EEK ( 30 ).

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz kontroli un administratīvām sankcijām, un par to informē Komisiju.

1. Dalībvalstis katru gadu, vēlākais, 15. februārī paziņo Komisijai par apropriācijām, kas ir to rīcībā un ko tās ir paredzējušas izmantot šajā regulā paredzēto programmu īstenošanai nākamajā gadā.

2. Dalībvalstis katru gadu, vēlākais, 31. jūlijā iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā.

3. Komisija, vēlākais, līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, kas saskaņā ar šo regulu veiktas cita starpā arī banānu nozarē, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota I pielikumā.

Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pārejas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzsvarotu pāreju no 2005. gadā spēkā esošā režīma uz režīmu, kas izriet no pasākumiem, kuri ieviesti ar šo regulu.

Saskaņā ar to pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93 ( 31 ) paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr attiecīgajās dalībvalstīs to piemēro no dienas, kad Komisija paziņo savu piekrišanu attiecībā uz kopējo programmu, kā minēts 24. panta 1. punktā, izņemot 24., 25., 26., 27. un 30. pantu, ko piemēro no regulas spēkā stāšanās, un 4. panta 3. punktu, ko piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1452/2001	Regula (EK) Nr. 1453/2001	Regula (EK) Nr. 1454/2001	Regula (EK) Nr. 1785/2003	Šī regula
1. pants	1. pants	1. pants		1. pants
2. pants	2. pants	2. pants		2. pants
3. panta 1.–4. punkts	3. panta 1.–4. punkts	3. panta 1.–4. punkts		3. pants
3. panta 5. punkts	3. panta 5. punkts	3. panta 5. punkts		4. pants
	3. panta 6. punkta trešā daļa			5. pants
			11. panta 3. punkts	7. pants
3. panta 6. punkta 1. un 2. daļa	3. panta 6. punkta 1. un 2. daļa	3. panta 6. punkta 1. un 2. daļa		8. pants
5. pants				—
6. pants				—
8. pants				—
9. pants				—
11. pants				—
12. pants				—
13. pants				—
14. pants				—
15. pants				—
16. pants				—
17. pants				—
18. pants				—
	5. pants			—
	6. pants			—
	7. pants			—
	9. pants			—
19. pants	11. pants	18. pants		14. pants
	13. pants			—
	14. pants			—
	15. pants			—
	16. pants			—
	17. pants			—
	18. pants			—
	19. pants			—
	20. pants			—
	22. panta 1. un 2. punkts, 3. punkta 1. un 2. daļa, 4. un 5. punkts			—
	24. pants			—
	25. pants			—
	26. pants			—
	27. pants			—
	28. pants			—
	30. pants			—
		4. pants		—
		5. pants		—
		7. pants		—
		8. pants		—
		9. pants		—
		10. pants		—
		11. pants		—
		13. pants		—
		14. pants		—
		17. pants		—
	31. pants			—
21. panta 1. un 2. punkts	33. panta 1. un 2. punkts	19. panta 1. un 2. punkts		15. panta 1. un 2. punkts
21. panta 3. punkts	33. panta 3. punkts			15. panta 3. punkts
	33. panta 5. punkts			15. panta 4. punkts
21. panta 5. punkts	33. panta 6. punkts	19. panta 4. punkts		15. panta 5. punkts
24. pants	36. pants	22. pants		16. panta 1. punkts
				16. panta 2. punkts
20. pants	32. pants			17. pants
	8. pants			18. panta 1. punkts
	10. pants			18. panta 2. punkts
		12. pants		18. panta 3. punkts
	23. pants			19. panta 1. un 2. punkts
10. panta 2. punkts	15. panta 3. punkts			19. panta 3. punkts
	15. panta 4. punkts			19. panta 4. punkts
7. pants	12. pants			20. panta 1. un 2. punkts
	22. panta 3. punkta trešā daļa			20. panta 3. punkts
		15. pants		21. pants
		16. pants		22. pants
25. pants	37. pants	23. pants		23. panta 1. punkts
				23. panta 2., 3. un 4. punkts
22. pants	34. pants	20. pants		25. pants
23. pants	35. pants	21. pants		26. pants
26. pants	38. pants	24. pants		27. pants
27. pants	39. pants	25. pants		28. pants
				29. pants
				31. pants
				32. pants
29. pants	41. pants	27. pants		33. pants

1) I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“I PIELIKUMS

Tādu atbalsta shēmu saraksts, kas atbilst 1. pantā minētajiem kritērijiem

Nozare	Juridiskais pamats	Piezīmes
Vienreizējais maksājums	Šīs regulas III sadaļa	Ar ražošanu nesaistīts maksājums (sk. VI pielikumu) (1)
Vienotais platībmaksājums	Šīs regulas IV a sadaļas 143.b pants	Ar ražošanu nesaistīts maksājums, kas aizstāj visus tiešos maksājumus, kuri minēti šajā pielikumā
Cietie kvieši	Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļa	Platībmaksājums (piemaksa par kvalitāti)
Proteīnaugi	Šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļa	Platībmaksājums
Rīsi	Šīs regulas IV sadaļas 3. nodaļa	Platībmaksājums
Rieksti	Šīs regulas IV sadaļas 4. nodaļa	Platībmaksājums
Kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību	Šīs regulas IV sadaļas 5. nodaļa	Platībmaksājums
Kartupeļi cietes ražošanai	Šīs regulas IV sadaļas 6. nodaļa	Ražošanas atbalsts
Piens un piena produkti	Šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļa	Piemaksa par piena produktiem un papildu maksājums
Laukaugi Somijā un dažos Zviedrijas reģionos	Šīs regulas IV sadaļas 8. nodaļa (2) (5)	Īpašs reģionāls atbalsts laukaugu ražošanai
Sēklas	Šīs regulas IV sadaļas 9. nodaļa (2) (5)	Ražošanas atbalsts
Laukaugi	Šīs regulas IV sadaļas 10. nodaļa (3) (5)	Platībmaksājums, ieskaitot maksājumus par zemes atstāšanu atmatā, maksājumus par skābbarības sagatavošanu, papildu summas (2), kā arī piemaksa un īpašs atbalsts cieto kviešu ražošana
Aitas un kazas	Šīs regulas IV sadaļas 11. nodaļa (3) (5)	Piemaksa par aitām un kazām, papildu piemaksa un daži papildu maksājumi
Liellopu gaļa	Šīs regulas IV sadaļas 12. nodaļa (5)	Īpaša piemaksa (3), piemaksa par sezonas nobīdi, piemaksa par zīdītājgovīm (ieskaitot, ja to izmaksā par telēm, un ieskaitot valstij noteikto papildu piemaksu par zīdītājgovīm, ja to izmaksā kā līdzfinansējumu (3), kaušanas piemaksa (3), ekstensifikācijas maksājums, papildu maksājumi
Graudu pākšaugi	Šīs regulas IV sadaļas 13. nodaļa (5)	Platībmaksājums
Īpaši lauksaimniecības tipi un kvalitatīva ražošana	Šīs regulas 69. pants (4)
Kaltēta lopbarība	Šīs regulas 71. panta 2. punkta otrā daļa (5)
Mazu lauksaimnieku atbalsta shēma	Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pants	Pārejas režīmā: platībatkarīgs maksājums lauksaimniekiem, kas saņem mazāk nekā EUR 1 250
Olīveļļa	Šīs regulas IV sadaļas 10.b nodaļa	Platībmaksājums
Zīdtārpiņi	Regulas (EEK) Nr. 845/72 1. pants	Atbalsts audzēšanas veicināšanai
Banāni	Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pants	Ražošanas atbalsts
Rozīnes	Regulas (EK) Nr. 2201/96 7. panta 1. punkts	Platībmaksājums
Tabaka	Šīs regulas IV sadaļas 10.c nodaļa	Ražošanas atbalsts
Apiņi	Šīs regulas IV sadaļas 10.d nodaļa (3) (5)	Platībmaksājums
Posei	Padomes Regulas (EK) Nr. 247/2006 III sadaļa (6)	Tiešie maksājumi saskaņā ar 2. pantu, kas veikti saskaņā ar programmās ietvertajiem pasākumiem
Egejas jūras salas	Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. (2) (5), 8., 11. un 12. pants	Nozares: liellopu gaļa; kartupeļi; olīvas; medus
Kokvilna	Šīs regulas IV sadaļas 10.a nodaļa	Platībmaksājums
(1) 71. panta piemērošanas gadījumā – no 2005. gada 1. janvāra vai vēlāk. Attiecībā uz 2004. gadu vai vēlāku datumu 71. panta piemērošanas gadījumā uz tiešiem maksājumiem, kas uzrādīti VI pielikuma sarakstā, attiecas I pielikums, izņemot kaltētu lopbarību. (2) 70. panta piemērošanas gadījumā. (3) 66., 67. un 68. vai 68.a panta piemērošanas gadījumā. (4) 69. panta piemērošanas gadījumā. (5) 71. panta piemērošanas gadījumā. (6) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.”

2) VI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“VI PIELIKUMS

Tādu tiešo maksājumu saraksts, kas saistīti ar 33. pantā minēto vienreizējo maksājumu

Nozare	Juridiskais pamats	Piezīmes
Laukaugi	Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2., 4. un 5. pants	Platībmaksājums, ieskaitot maksājumus par zemes atstāšanu atmatā, maksājumi par skābbarības sagatavošanu, papildu summas (1), kā arī piemaksa un speciāla palīdzība cieto kviešu ražošanai
Kartupeļu ciete	Regulas (EEK) Nr. 1766/92 8. panta 2. punkts	Maksājums lauksaimniekiem, kas audzē kartupeļus cietes ražošanai
Graudu pākšaugi	Regulas (EK) Nr. 1577/96 1. pants	Platībmaksājums
Rīsi	Regulas (EK) Nr. 3072/95 6. pants	Platībmaksājums
Sēklas (1)	Regulas (EEK) Nr. 2358/71 3. pants	Ražošanas atbalsts
Liellopu gaļa	Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4., 5., 6., 10., 11., 13. un 14. pants	Īpaša piemaksa, piemaksa par sezonas nobīdi, piemaksa par zīdītājgovīm (ieskaitot, ja to izmaksā par telēm, un ieskaitot valstij noteikto papildu piemaksu par zīdītājgovīm, ja to izmaksā kā līdzfinansējumu), kaušanas piemaksa, ekstensifikācijas maksājums, papildu maksājumi
Piens un piena produkti	Šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļa	Piemaksa par piena produktiem un papildu maksājumi (2)
Aitas gaļa un kazas gaļa	Regulas (EK) Nr. 2467/98 5. pants, Regulas (EEK) Nr. 1323/90 1. pants un Regulas (EK) Nr. 2529/2001 4. un 5. pants, 11. panta 1. punkts un 11. panta 2. punkta pirmais, otrais un ceturtais ievilkums	Piemaksa par aitām un kazām, papildu piemaksa un daži papildu maksājumi
Egejas jūras salas (1)	Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta 2. un 3. punkts	Nozare: liellopu gaļa
Kaltēta lopbarība	Regulas (EK) Nr. 603/95 3. pants	Piemaksa par pārstrādātiem produktiem (kā piemērots saskaņā ar šīs regulas VII pielikuma D punktu)
Kokvilna	Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 3. punkts par kokvilnu	Atbalsts maksājuma formā par neattīrītu kokvilnu
Olīveļļa	Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pants	Ražošanas atbalsts
Tabaka	Regulas Nr. 2075/92/EEK 3. pants	Ražošanas atbalsts
Apiņi	Regulas (EEK) Nr. 1696/71 12. pants	Platībmaksājums
Apiņi	Regulas (EK) Nr. 1098/98 2. pants	Atbalsts par pagaidu neaudzēšanu
(1) Izņemot 70. panta piemērošanas gadījumu. (2) No 2007. gada, izņemot 62. panta piemērošanas gadījumu.”.

( 4 ) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

( 5 ) OV L 217, 31.7.1992., 71. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 21/2002 (OV L 8, 11.1.2002., 15. lpp.).

( 6 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2004 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

( 7 ) OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2217/2004 (OV L 375, 23.12.2004., 1. lpp.).

( 8 ) OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 1. lpp.).

( 10 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (OV L 347, 30.12.2005., 56. lpp.).

( 11 ) OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 1. lpp.).

( 12 ) OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004.

( 13 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

( 14 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

( 15 ) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

( 18 ) OV L 262, 16.9.1981., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 95/2002 (OV L 17, 19.1.2002., 37. lpp.).

( 19 ) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 21 ) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

( 22 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/77/EK (OV L 296, 12.11.2005., 17. lpp.).

( 23 ) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

( 24 ) OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1216/2005 (OV L 199, 29.7.2005., 32. lpp.).

( 25 ) OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

( 26 ) OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).

( 27 ) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

( 28 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006.

( 31 ) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris)	L 58	1	28.2.2006
►M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2013/2006 (2006. gada 19. decembris),	L 384	13	29.12.2006
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1276/2007 (2007. gada 29. oktobris)	L 284	11	30.10.2007

(miljonos EUR)
	2007. finanšu gads	2008. finanšu gads	2009. finanšu gads	2010. un turpmākie finanšu gadi
Francijas aizjūras departamenti	126,6	262,6	269,4	273
Azoru salas un Madeira	77,9	►M3 86,98 ◄	86,7	86,8
Kanāriju salas	127,3	268,4	268,4	268,4