02006L0066 — LV — 04.07.2018 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/12/EK (2008. gada 11. marts), |
L 76 |
39 |
19.3.2008 |
|
|
L 327 |
7 |
5.12.2008 |
||
|
L 329 |
5 |
10.12.2013 |
||
|
L 150 |
93 |
14.6.2018 |
||
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/66/EK
(2006. gada 6. septembris)
par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets
Šī direktīva ievieš:
1) noteikumus bateriju un akumulatoru laišanai tirgū, un jo īpaši nosaka aizliegumu tādu bateriju un akumulatoru laišanai tirgū, kuru sastāvā ir bīstamas vielas; un
2) īpašus noteikumus bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei, pārstrādei un apglabāšanai, lai papildinātu attiecīgus Kopienas tiesību aktus par atkritumiem un veicinātu bateriju un akumulatoru atkritumu augsta līmeņa savākšanu un pārstrādi.
Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot bateriju un akumulatoru dzīvesciklā iesaistīto visu uzņēmēju darbību ekoloģisko efektivitāti, t. i., ražotāju, izplatītāju un tiešo lietotāju darbībās, un jo īpaši to personu darbībās, kuras tieši iesaistītas bateriju un akumulatoru atkritumu apstrādē.
2. pants
Darbības joma
1. Šī direktīva attiecas uz visu tipu baterijām un akumulatoriem neatkarīgi no to formas, ietilpības, svara, tajos izmantotiem materiāliem vai to lietojuma. To piemēro, neskarot Direktīvas 2000/53/EK un 2002/96/EK.
2. Šī direktīva neattiecas uz baterijām un akumulatoriem, ko izmanto:
a) iekārtās, kas saistītas ar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, izņemot ražojumus, kas nav paredzēti konkrētiem militāriem nolūkiem;
b) iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā ir izmantotas šādas definīcijas:
1) “baterija” vai “akumulators” ir tiešā ķīmiskas enerģijas pārveidē ģenerētas elektroenerģijas avots, kas sastāv no viena vai vairākiem primāriem (atkārtoti neuzlādējamiem) baterijas elementiem vai sekundāriem (atkārtoti uzlādējamiem) baterijas elementiem;
2) “bateriju pakete” ir bateriju vai akumulatoru komplekss, kas savienots kopā un/vai ietverts kādā ārējā apvalkā, veidojot vienotu bloku, ko tiešajiem lietotājiem nav paredzēts sadalīt vai atvērt;
3) “pārnēsājama baterija vai akumulators” ir jebkura baterija, podziņelementi, bateriju pakete vai akumulators, kas:
a) ir aizplombēti, un
b) ko var pārnēsāt rokās, un
c) kas nav nedz rūpniecībā izmantojama baterija vai akumulators, nedz automobiļos vai motociklos izmantojama baterija vai akumulators;
4) “podziņelementi” ir mazas, apaļas pārnēsājamas baterijas vai akumulatori, kuru diametrs ir lielāks par augstumu un kurus izmanto īpašiem nolūkiem, piemēram, dzirdes aparātos, rokas pulksteņos, mazās pārnēsājamās ierīcēs un kā energoavotus datu saglabāšanai;
5) “automobiļos vai motociklos izmantojama baterija vai akumulators” ir baterija vai akumulators, ko izmanto, lai darbinātu automobiļa vai motocikla starteri, apgaismes shēmu vai aizdedzi;
6) “rūpniecībā izmantojama baterija vai akumulators” ir jebkura baterija vai akumulators, kas izstrādāts tikai rūpnieciskam vai profesionālam lietojumam vai ko lieto jebkura tipa elektriskos transportlīdzekļos;
7) “baterijas vai akumulatora atkritums” ir jebkura baterija vai akumulators, kas ir atkritums Direktīvas 2006/12/EK 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē;
8) “pārstrāde” ir atkritumu materiālu atkārtota pārstrāde ražošanas procesā tādiem mērķiem, kam tie sākotnēji bijuši paredzēti, vai arī citiem mērķiem, kas nav enerģijas reģenerācija;
9) “apglabāšana” ir jebkuras attiecīgas darbības, kas paredzētas Direktīvas 2006/12/EK II pielikuma A daļā;
10) “apstrāde” ir visas darbības, ko veic ar bateriju un akumulatoru atkritumiem, kad tie ir nodoti uzņēmumam, lai tos šķirotu, sagatavotu pārstrādei vai sagatavotu apglabāšanai;
11) “ierīce” ir jebkura elektriska vai elektroniska iekārta, kā noteikts Direktīvā 2002/96/EK, ko pilnībā vai daļēji baro baterijas vai akumulatori vai ko tie var barot;
12) “ražotājs” ir jebkura persona kādā dalībvalstī, kura, neatkarīgi no izmantotiem pārdošanas paņēmieniem, tostarp, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par lietotāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem ( 1 ), izmantojot arī tālsakarus, tās dalībvalsts teritorijā pirmo reizi laiž tirgū baterijas vai akumulatorus, arī tādus, ko iestrādā ierīcēs vai transportlīdzekļos, saskaņā ar savu profesionālo darbību;
13) “izplatītājs” ir jebkura persona, kas baterijas un akumulatorus piegādā tiešajiem lietotājiem saskaņā ar savu profesionālo darbību;
14) “laist tirgū” ir par maksu vai bez maksas piegādāt vai darīt pieejamu trešai personai Kopienā, un tas ietver importu Kopienas muitas teritorijā;
15) “uzņēmēji” ir ražotāji, izplatītāji, savācēji, pārstrādātāji un citu apstrādes procesu veicēji;
16) “bezvada elektriskais instruments” ir jebkura rokā turama ierīce, ko baro baterija vai akumulators un kas domāta tehniskai apkopei, būvdarbiem vai dārzkopībai;
17) “savākšanas norma” konkrētai dalībvalstij konkrētā kalendārā gadā ir procentuālais īpatsvars, ko iegūst attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktu vai Direktīvu 2002/96/EK savākto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu svaru, kuru ražotāji vai nu pārdod tieši tiešajam lietotājam, vai nogādā trešās valstīs, lai tas tiktu pārdots tiešajam lietotājam attiecīgajā dalībvalstī kalendārajā gadā un divos iepriekšējos kalendārajos gados.
4. pants
Aizliegumi
1. Neskarot Direktīvu 2000/53/EK, dalībvalstis aizliedz laist tirgū:
a) visas ierīcēs iestrādātas vai neiestrādātas baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba; un
b) visas pārnēsājamas, tostarp arī ierīcēs iestrādātas, baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,002 % kadmija.
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā nav vairāk kā 2 % dzīvsudraba, – līdz 2015. gada 1. oktobrim.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertais aizliegums neattiecas uz pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem, kas domāti lietojumam:
a) avārijas un trauksmes signalizācijas shēmās, arī avārijas apgaismes shēmās;
b) medicīnas iekārtās; vai
c) bezvada elektriskajos instrumentos; šo atbrīvojumu attiecībā uz bezvada elektriskajiem instrumentiem piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.
4. Attiecībā uz dzirdes aparātiem paredzētiem podziņelementiem Komisija pārskata 2. punktā minēto atbrīvojumu un ne vēlāk kā 2014. gada 1. oktobrī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu dzirdes aparātiem paredzētu podziņelementu pieejamību, kas atbilst 1. punkta a) apakšpunktam. Gadījumos, kad to pamato tādu dzirdes aparātiem paredzētu podziņelementu pieejamības trūkums, kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunktam, Komisija savam ziņojumam pievieno atbilstīgu priekšlikumu, lai 2. punktā minēto atbrīvojumu attiecinātu arī uz dzirdes aparātiem paredzētiem podziņelementiem.
5. pants
Ekoloģiskās efektivitātes palielināšana
Dalībvalstis, kuru teritorijā izgatavotājs ir reģistrēts, atbalsta pētniecību un veicina uzlabojumus bateriju un akumulatoru tehnoloģisko attīstību, lai uzlabotu to iedarbību uz vidi visā to dzīvesciklā, kā arī sekmē tādu bateriju un akumulatoru iedarbību un tirdzniecību, kas satur mazāku bīstamo vai piesārņojošo vielu daudzumu un jo īpaši dzīvsudraba, kadmija un svina aizstājējvielas.
6. pants
Laišana tirgū
1. Dalībvalstis šajā direktīvā aplūkoto iemeslu dēļ nekavē, neaizliedz vai neierobežo to teritorijās laist tirgū baterijas un akumulatorus, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.
2. Baterijas un akumulatorus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, bet kas likumīgi laisti tirgū pirms 4. pantā minēto attiecīgo aizliegumu piemērošanas dienas, drīkst turpināt tirgot, līdz beidzas to krājumi.
7. pants
Pārstrādes mērķis
Dalībvalstis, ņemot vērā transporta ietekmi uz vidi, veic nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu bateriju un akumulatoru atkritumu dalītu vākšanu un pēc iespējas samazinātu to, ka baterijas un akumulatorus apglabā kā sajauktus sadzīves atkritumus, nolūkā panākt augsta līmeņa bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi.
8. pants
Savākšanas shēmas
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pārnēsājamu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai pastāv atbilstīgas shēmas. Šādas shēmas:
a) ļauj tiešajiem lietotājiem izmest pārnēsājamu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieejamā savākšanas punktā tuvā apkārtnē, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;
b) pieprasa, lai izplatītāji pieņemtu atpakaļ pārnēsājamu bateriju vai akumulatoru atkritumus bez maksas, kad tie piegādā pārnēsājamas baterijas vai akumulatorus, ja vien novērtējums neliecina, ka pastāvošās alternatīvās shēmas ir vismaz tikpat efektīvas, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus attiecībā uz vidi. Šādus novērtējumus dalībvalstis publisko;
c) neprasa no tiešajiem lietotājiem maksājumus, izmetot pārnēsājamu bateriju vai akumulatoru atkritumus, nedz arī uzliek par pienākumu pirkt jaunu bateriju vai akumulatoru;
d) var izmantot saistībā ar Direktīvas 2002/96/EK 5. panta 2. punktā minētajām shēmām.
Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, neattiecas Direktīvas 2006/12/EK vai Padomes Direktīvas 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem ( 2 ) reģistrācijas vai atļaujas nosacījumi.
2. Ar noteikumu, ka shēmas atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, dalībvalstis var:
a) prasīt, lai tādas shēmas izveido ražotāji;
b) prasīt, lai citi uzņēmēji piedalītos tādās shēmās;
c) uzturēt spēkā esošās shēmas.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka rūpniecībā izmantojamu bateriju un akumulatoru ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, neatsakās pieņemt atpakaļ no tiešajiem lietotājiem rūpniecībā izmantojamas baterijas un akumulatorus, neatkarīgi no to ķīmiskā sastāva un izcelsmes. Neatkarīgas trešās personas arī var savākt rūpniecībā izmantojamas baterijas un akumulatorus.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ražotāji vai trešās personas izveido shēmas automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai no tiešajiem lietotājiem vai no pieejama savākšanas punkta viņu apkārtnē, ja savākšana nenotiek saskaņā ar Direktīvas 2000/53/EK 5. panta 1. punktā minētajām shēmām. Shēmās automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru savākšanai no privātiem, nekomerciāliem transportlīdzekļiem tiešajiem lietotājiem neparedz nekādus maksājumus, izmetot bateriju vai akumulatoru atkritumus, kā arī neuzliek par pienākumu pirkt jaunu bateriju vai akumulatoru.
9. pants
Ekonomikas instrumenti
Dalībvalstis var izmantot ekonomikas instrumentus, lai veicinātu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu vai lai veicinātu tādu bateriju un akumulatoru lietojumu, kuros ir mazāk piesārņotājvielu, piemēram, pieņemot dažādas nodokļu likmes. Ja dalībvalstis tā rīkojas, tās dara Komisijai zināmus pasākumus, kas attiecas uz tādu līdzekļu ieviešanu.
10. pants
Savākšanas mērķlielumi
1. Dalībvalstis savākšanas normu pirmo reizi aprēķina attiecībā uz piekto pilno kalendāra gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Neskarot Direktīvu 2002/96/EK, dati par gadā savākto bateriju un akumulatoru apjomu un noieta dati ietver datus par ierīcēs iestrādātām baterijām un akumulatoriem.
2. Dalībvalstis panāk šādas minimālās savākšanas normas:
a) 25 %, līdz 2012. gada 26. septembrim;
b) 45 %, līdz 2016. gada 26. septembrim.
3. Dalībvalstis ik gadu pārrauga savākšanas normas saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumā izklāstīto modeli. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 ( 3 ), dalībvalstis elektroniski pārsūta Komisijai ziņojumus 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Ziņojumos norāda, kā tika iegūti savākšanas normas aprēķināšanai vajadzīgie dati.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārejas pasākumus, lai novērstu grūtības, kas dalībvalstij rodas 2. punkta prasību izpildē īpašu valsts apstākļu dēļ. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija līdz 2007. gada 26. septembrim ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu metodoloģiju, lai aprēķinātu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru ikgadējo pārdošanas apjomu tiešajiem lietotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
11. pants
Bateriju un akumulatoru atkritumu izņemšana
Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, lai bateriju un akumulatoru atkritumus var viegli izņemt. Ja tiešajam lietotājam nav iespējams tos viegli izņemt, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji konstruē ierīces tā, ka bateriju un akumulatoru atkritumus var viegli izņemt kvalificēti speciālisti, kuri ir neatkarīgi no ražotāja. Ierīcēm, kurās ir iestrādātas baterijas un akumulatori, pievieno instrukcijas par to, kā minētās baterijas un akumulatorus var droši izņemt vai nu tiešais lietotājs, vai neatkarīgi kvalificēti speciālisti. Vajadzības gadījumā instrukcijās ietver arī informāciju tiešajam lietotājam par ierīcēs iestrādātās baterijas vai akumulatora veidiem.
Pirmajā daļā ietvertos noteikumus nepiemēro, ja drošības, darbības, medicīnisku vai datu integritātes iemeslu dēļ ir nepieciešama strāvas padeves nepārtrauktība un tas prasa pastāvīgu savienojumu starp ierīci un bateriju vai akumulatoru.
12. pants
Apstrāde un pārstrāde
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka vēlākais 2009. gada 26. septembrī:
a) ražotāji vai trešās personas izstrādā shēmas, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas atbilst veselības un vides aizsardzības principiem, lai varētu apstrādāt un pārstrādāt bateriju un akumulatoru atkritumus; un
b) visas identificējamas baterijas un akumulatorus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu vai Direktīvu 2002/96/EK, apstrādā un pārstrādā, izmantojot tādas shēmas, kuru minimālās prasības atbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši veselības, drošības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Līgumu var atkritumu poligonos vai pazemes glabātavās apglabāt savāktās pārnēsājamās baterijas un akumulatorus, kuros ir kadmijs, dzīvsudrabs vai svins, ja nav pietiekami attīstīts tiešo lietotāju tirgus. Dalībvalstis saskaņā ar Līgumu var atkritumu poligonos vai pazemes glabātavās apglabāt savāktās pārnēsājamās baterijas vai akumulatorus, kuros ir kadmijs, dzīvsudrabs vai svins, ja nav pietiekami attīstīts tiešo lietotāju tirgus vai, veicot to kā daļu no smago metālu pakāpeniskas nomaiņas stratēģijas, kura, pamatojoties uz sīku vides ekonomikas un sociālās ietekmes novērtējumu, norāda, ka atkritumu apglabāšanai būtu jādod priekšroka attiecībā pret atkritumu pārstrādi.
Dalībvalstis publisko šo novērtējumu un Komisijai dara zināmus paredzētos pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā ( 4 ).
2. Apstrāde atbilst III pielikuma A daļā izklāstītajām minimālajām prasībām.
3. Ja baterijas vai akumulatori tiek savākti kopīgi ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, pamatojoties uz Direktīvu 2002/96/EK, baterijas vai akumulatorus atdala no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.
4. Pārstrādes procesi ►C1 vēlākais 2011. gada 26. septembrī ◄ atbilst pārstrādes mērķlielumiem un ar tiem saistītajiem noteikumiem, kas izklāstīti III pielikuma B daļā.
5. Dalībvalstis ziņo par katrā attiecīgajā kalendārajā gadā sasniegtajiem pārstrādes līmeņiem un par to, vai ir bijuši sasniegti III pielikuma B daļā minētie pārstrādes mērķlielumi. Tās elektroniski iesniedz datus Komisijai 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem līdz 2010. gada 26. martam pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
▼M3 —————
13. pants
Jaunas pārstrādes tehnoloģijas
1. Dalībvalstis mudina jaunu pārstrādes un apstrādes tehnoloģiju attīstību, kā arī veicina tādu visu veidu bateriju un akumulatoru pārstrādes metožu izpēti, kas ir videi nekaitīgas un rentablas.
2. Dalībvalstis veicina sertificētu vides pārvaldības sistēmu ieviešanu apstrādes uzņēmumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 (2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) ( 5 ).
14. pants
Apglabāšana
Dalībvalstis aizliedz atkritumu poligonos vai sadedzinot apglabāt rūpniecībā un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru atkritumus. Tomēr visu saskaņā ar 12. panta 1. punktu gan apstrādātu, gan pārstrādātu bateriju un akumulatoru atliekas var apglabāt atkritumu poligonos vai sadedzinot.
15. pants
Eksports
1. Apstrādi un pārstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Kopienas ar noteikumu, ka bateriju un akumulatoru atkritumus sūta, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās ( 6 ).
2. Bateriju un akumulatoru atkritumus, ko no Kopienas eksportē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 259/93, Padomes Regulu (EK) Nr. 1420/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar kuru nosaka kopējus noteikumus un procedūras, kas piemērojamas dažu atkritumu veidu sūtīšanai uz dažām valstīm, kuras nav ESAO valstis ( 7 ), un Komisijas Regula (EK) Nr. 1547/1999 (1999. gada 12. jūlijs), ar kuru atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93 nosaka kontroles procedūras, kas piemērojamas konkrētu atkritumu veidu sūtīšanai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums C(92)39 final ( 8 ), tikai tad ietver šīs direktīvas III pielikumā izklāstīto saistību un mērķlielumu īstenojumā, ja ir skaidras liecības par to, ka pārstrādes operācija notikusi apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, papildinot šā panta 2. punktā minētos noteikumus, jo īpaši kritērijus tajā minēto līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.
16. pants
Finansējums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā, finansē visas tīrās izmaksas, ko rada:
a) visu saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu savākto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu savākšana, apstrāde un pārstrāde; un
b) visu saskaņā ar 8. panta 3. un 4. punktu savākto rūpniecībā un automobiļos vai motociklos izmantojamo bateriju un akumulatoru atkritumu savākšana, apstrāde un pārstrāde.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta īstenošanā pilnībā izvairās divas reizes iekasēt maksu no ražotājiem, ja baterijas vai akumulatori ir savākti saskaņā ar shēmām, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK vai Direktīvu 2002/96/EK.
3. Dalībvalstis uzliek par pienākumu ražotājiem vai trešām personām, kas darbojas viņu labā, finansēt jebkādas tīrās izmaksas sabiedrības informēšanas kampaņai par visu veidu pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi.
4. Tiešajiem lietotājiem atsevišķi neuzrāda savākšanas, apstrādes un pārstrādes izmaksas, kad viņiem pārdod jaunas pārnēsājamas baterijas un akumulatorus.
5. Rūpniecībā un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ražotāji var slēgt nolīgumus, kas paredz citus finansējuma pasākumus nekā tie, kas minēti 1. punktā.
6. Šo pantu piemēro bateriju un akumulatoru atkritumiem neatkarīgi no tirgū laišanas datuma.
17. pants
Reģistrācija
Dalībvalstis nodrošina, ka visus ražotājus reģistrē. Visās dalībvalstīs uz reģistrāciju attiecas vienas un tās pašas procedūras prasības saskaņā ar IV pielikumu.
18. pants
Sīkražotāji
1. Dalībvalstis var atbrīvot ražotājus, kuri, atkarībā no valsts tirgus apmēriem, baterijas un akumulatorus valsts tirgū tirgo mazos daudzumos, no 16. panta 1. punkta prasībām ar nosacījumu, ka tas netraucē savākšanas un pārstrādes shēmu pareizu darbību saskaņā ar 8. un 12. pantu.
2. Dalībvalstis publisko 1. punktā minētos pagaidu atbrīvojuma pasākumus un to piedāvājuma pamatojumu un paziņo tos Komisijai un citām dalībvalstīm.
3. Komisija sešu mēnešu laikā no paziņojumiem, kā noteikts 2. punktā, apstiprina vai noraida pagaidu pasākumus pēc pārbaudes, vai tie atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un nav arbitrāras diskriminācijas līdzekļi vai slēpta tirdzniecības samazināšana starp dalībvalstīm. Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu šajā laikposmā, tad pagaidu pasākumi tiek uzskatīti par apstiprinātiem.
19. pants
Dalība
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi uzņēmēji un visas kompetentās valsts iestādes var piedalīties 8. un 12. pantā minētajās savākšanas, apstrādes un pārstrādes shēmās.
2. Tādas shēmas attiecas arī uz baterijām un akumulatoriem, ko ar nediskriminatīviem nosacījumiem importē no trešām valstīm, un tās ir izstrādātas tā, lai neliktu šķēršļus tirdzniecībai vai netraucētu konkurenci.
20. pants
Informācija tiešajiem lietotājiem
1. Dalībvalstis nodrošina, jo īpaši izmantojot informācijas kampaņas, ka tiešie lietotāji ir pilnībā informēti par:
a) baterijās un akumulatoros izmantoto vielu iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;
b) to, ka bateriju un akumulatoru atkritumus vēlams neizmest kā nešķirotus sadzīves atkritumus, bet piedalīties to atsevišķā savākšanā, lai veicinātu apstrādi un pārstrādi;
c) viņiem pieejamām savākšanas un pārstrādes shēmām;
d) viņu nozīmi bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes veicināšanā;
e) to, ko nozīmē simbols – II pielikumā parādītā pārsvītrotā atkritumu urna uz ritentiņiem – un ķīmijas simboli – Hg, Cd un Pb.
2. Dalībvalstis var prasīt, lai uzņēmēji daļēji vai pilnībā sniegtu 1. punktā minēto informāciju.
3. Ja dalībvalstis izplatītājam pieprasa ņemt atpakaļ pārnēsājamās baterijas un akumulatorus saskaņā ar 8. pantu, tās nodrošina, ka šie izplatītāji informē tiešos lietotājus par iespēju šo izplatītāju tirdzniecības vietās izmest pārnēsājamu bateriju vai akumulatoru atkritumus.
21. pants
Marķējums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas baterijas, akumulatori un bateriju paketes ir pienācīgi marķētas ar II pielikumā parādīto simbolu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2009. gada 26. septembrim visu pārnēsājamo un automobiļu bateriju un akumulatoru jauda ir uz tiem norādīta redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, ar kuriem līdz 2009. gada 26. martam paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas papildina minēto prasību, tostarp saskaņotas metodes jaudas un pienācīgas izmantošanas noteikšanai.
3. Baterijas, akumulatorus un podziņelementus ar vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba, vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina marķē ar attiecīgā metāla ķīmisko simbolu: Hg, Cd vai Pb. Zem II pielikumā uzrādītā simbola iespiež simbolu, kas norāda smago metālu klātbūtni, un tas aizņem vismaz vienu ceturto daļu no II pielikuma simbola platības.
4. II pielikumā uzrādītais simbols aizņem vismaz 3 % no baterijas, akumulatora vai bateriju paketes lielākās malas virsmas, līdz pat 5 × 5 cm. Cilindriskiem elementiem simbols aizņem vismaz 1,5 % no baterijas vai akumulatora ārējās virsmas, līdz pat 5 × 5 cm.
5. Ja baterija, akumulators vai bateriju pakete ir tik maza, ka simbols būtu mazāks par 0,5 × 0,5 cm, baterija, akumulators vai bateriju pakete nav jāmarķē, bet uz iepakojuma iespiež vismaz 1 × 1 cm lielu simbolu.
6. Simbolus iespiež saredzami, salasāmi un neizdzēšami.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai piešķirtu atbrīvojumus no šajā pantā izklāstītajām marķēšanas prasībām. Izstrādājot šādus deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar attiecīgām ieinteresētām personām, jo īpaši ar ražotājiem, savācējiem, pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides aizsardzības un lietotāju organizācijām un darbinieku apvienībām.
▼M4 —————
22.a pants
Stimuli atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai
Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, tādus, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā, vai citus piemērotus instrumentus un pasākumus.
23. pants
Pārskatīšana
1. Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.
2. Savā ziņojumā Komisija ietver šādu šīs direktīvas aspektu izvērtējumu:
a) par to, cik piemēroti ir turpmāki apdraudējuma regulācijas pasākumi baterijām un akumulatoriem, kuri satur smagos metālus;
b) par to, cik piemēroti ir 10. panta 2. punktā izklāstītie minimālie visu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas mērķlielumi, un kādas ir iespējas ieviest turpmākus mērķlielumus vēlākiem gadiem, ņemot vērā tehnikas progresu un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi;
c) par to, cik piemērotas ir III pielikuma B daļā izklāstītās minimālās pārstrādes prasības, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, tehnikas progresu un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi.
3. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus pārskatīt attiecīgus šīs direktīvas noteikumus.
23.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 15. panta 3. punktā un 21. panta 2. un 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 30. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 3. punktā un 21. panta 2. un 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 15. panta 3. punktu un 21. panta 2. un 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
24. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 9 ) 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 10 ) nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
25. pants
Sankcijas
Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to attiecīgas valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz 2008. gada 26. septembrim dara zināmus šos pasākumus Komisijai un tūlīt informē to par visiem turpmākiem šo pasākumu grozījumiem.
26. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 26. septembrim.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī tādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus visus spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
27. pants
Brīvprātīgi nolīgumi
1. Ar noteikumu, ka dalībvalstis sasniedz šajā direktīvā izklāstītos mērķus, tās 8., 15. un 20. pantā izklāstītos noteikumus var transponēt, izmantojot attiecīgu kompetentu iestāžu un uzņēmēju nolīgumus. Minētie nolīgumi atbilst šādām prasībām:
a) tie ir ieviešami;
b) tajos jābūt norādītiem mērķiem līdz ar attiecīgiem termiņiem;
c) tie jāpublicē attiecīgās valsts oficiālā izdevumā vai citā sabiedrībai tikpat pieejamā oficiālā dokumentā un jānosūta Komisijai.
2. Sasniegtie rezultāti ir regulāri jāpārrauga, par tiem jāziņo kompetentām iestādēm un Komisijai, un tie jādara zināmi atklātībai saskaņā ar nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem.
3. Kompetentās iestādes nodrošina saskaņā ar nolīgumu gūto panākumu pārbaudi.
4. Nolīgumu neievērošanas gadījumos dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem pasākumiem īsteno attiecīgos šīs direktīvas noteikumus.
28. pants
Atcelšana
No 2008. gada 26. septembra Direktīva 91/157/EEK ir atcelta.
Atsauces uz Direktīvu 91/157/EEK uztver kā atsauces uz šo direktīvu.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
30. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Direktīvas 10. pantā minēto savākšanas mērķlielumu ievērošanas pārraudzība
|
Gads |
Datu vākšana |
Aprēķināšana |
Ziņošanas pienākums |
|
|
X (*1)+1 |
Noiets 1. gadā (S1) |
|
|
|
|
X+2 |
Noiets 2. gadā (S2) |
– |
– |
|
|
X+3 |
Noiets 3. gadā (S3) |
3. gadā savāktais apjoms (C3) |
Savākšanas norma (CR3) = 3*C3/(S1+S2+S3) |
|
|
X+4 |
Noiets 4. gadā (S4) |
4. gadā savāktais apjoms (C4) |
Savākšanas norma (CR4) = 3*C4/(S2+S3+S4) (Mērķlielums 25 %.) |
|
|
X+5 |
Noiets 5. gadā (S5) |
5. gadā savāktais apjoms (C5) |
Savākšanas norma (CR5) = 3*C5/(S3+S4+S5) |
CR4 |
|
X+6 |
Noiets 6. gadā (S6) |
6. gadā savāktais apjoms (C6) |
Savākšanas norma (CR6) = 3*C6/(S4+S5+S6) |
CR5 |
|
X+7 |
Noiets 7. gadā (S7) |
7. gadā savāktais apjoms (C7) |
Savākšanas norma (CR7) = 3*C7/(S5+S6+S7) |
CR6 |
|
X+8 |
Noiets 8. gadā (S8) |
8. gadā savāktais apjoms (C8) |
Savākšanas norma (CR8) = 3*C8/(S6+S7+S8) (Mērķlielums 45 %.) |
CR7 |
|
X+9 |
Noiets 9. gadā (S9) |
9. gadā savāktais apjoms (C9) |
Savākšanas norma (CR9) = 3*C9/(S7+S8+S9) |
CR8 |
|
X+10 |
Noiets 10. gadā (S10) |
10. gadā savāktais apjoms (C10) |
Savākšanas norma (CR10) = 3*C10/(S8+S9+S10) |
CR9 |
|
X+11 |
Utt. |
Utt. |
Utt. |
CR10 |
|
Utt. |
|
|
|
|
|
(*1) X gads ir tas gads, kurā ir 26. pantā minētā diena. |
||||
II PIELIKUMS
Simboli, kas apzīmē dalīti savācamas baterijas, akumulatorus un bateriju paketes
Simbols, kas norāda “dalīta vākšana”, visām baterijām un akumulatoriem ir še parādītais nosvītrotais atkritumu konteiners uz riteņiem:
III PIELIKUMS
Sīki izstrādātas prasības apstrādei un pārstrādei
A DAĻA: APSTRĀDE
1. Apstrāde ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un skābēm.
2. Apstrāde un jebkura glabāšana, arī pagaidu glabāšana, apstrādes uzņēmumos notiek vietās ar šķidrumnecaurlaidīgu virsmu un piemērotu pārsegu, kas aizsargā pret atmosfēras iedarbību, vai piemērotos konteineros.
B DAĻA: PĀRSTRĀDE
3. Pārstrādes procesi sasniedz šādus minimālos pārstrādes mērķlielumus:
a) pārstrādāt 65 % svina un skābes bateriju un akumulatoru, rēķinot pēc vidējā svara, ietverot svina pārstrādi līdz augstākajai pakāpei, kas ir tehniski iespējama, izvairoties no pārmērīgām izmaksām;
b) pārstrādāt 75 % niķeļa un kadmija bateriju un akumulatoru, rēķinot pēc vidējā svara, ietverot kadmija pārstrādi līdz augstākajai pakāpei, kas ir tehniski iespējama, izvairoties no pārmērīgām izmaksām; un
c) pārstrādāt 50 % citu bateriju un akumulatoru atkritumu, rēķinot pēc vidējā svara.
IV PIELIKUMS
Procedūras prasības attiecībā uz reģistrāciju
1. Reģistrācijas prasības
Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācija notiek rakstiskā vai elektroniskā veidā valsts iestādēs vai dalībvalstu pilnvarotās ražotāju atbildības organizācijās (turpmāk – “reģistrācijas struktūras”).
Reģistrācijas procedūra var būt citas ražotāju reģistrācijas procedūras daļa.
Bateriju un akumulatoru ražotājiem ir jāreģistrējas tikai vienreiz tajā dalībvalstī, kurā tie profesionālās darbības ietvaros pirmo reizi laiž tirgū baterijas un akumulatorus, un reģistrējoties tiem piešķir reģistrācijas numuru.
2. Informācija, kuru sniedz ražotāji
Bateriju un akumulatoru ražotāji sniedz reģistrācijas struktūrām šādu informāciju:
i) ražotāja nosaukums un zīmola nosaukums (ja pieejams), ar kādu tas darbojas dalībvalstī;
ii) ražotāja adrese(-es): pasta indekss un atrašanās vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, URL, tālruņa numurs, kā arī ražotāja kontaktpersona, faksa numurs un e-pasta adrese, ja pieejami;
iii) norādes par bateriju un akumulatoru veidiem, ko ražotājs laiž tirgū: pārnēsājamas baterijas un akumulatori, rūpniecībā izmantojamas baterijas un akumulatori vai automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatori;
iv) informācija par to, kā ražotājs izpilda savus pienākumus – individuāli vai izmantojot kopsistēmu;
v) reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums;
vi) ražotāja valsts identifikācijas kods, tostarp Eiropas nodokļu maksātāja numurs vai valsts nodokļu maksātāja numurs (fakultatīvi);
vii) deklarācija, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.
Pielikuma 1. punkta otrajā daļā minētās reģistrācijas procedūras nolūkā bateriju un akumulatoru ražotājiem nav jāsniedz nekāda cita informācija kā tikai tā, kas uzskaitīta 2. punkta i) līdz vii) apakšpunktā.
3. Reģistrācijas maksa
Reģistrācijas struktūras var piemērot reģistrācijas maksu ar nosacījumu, ka tā ir noteikta, pamatojoties uz attiecīgajām izmaksām, un ka tā ir samērīga.
Reģistrācijas struktūras, kuras piemēro reģistrācijas maksu, informē kompetentās valsts iestādes par metodoloģiju, kas izmantota reģistrācijas maksas aprēķināšanā.
4. Izmaiņas reģistrācijas datos
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja dati, ko ražotāji iesniedz saskaņā ar 2. punkta i) līdz vii) apakšpunktu, tiek mainīti, ražotāji par to informē attiecīgo reģistrācijas struktūru ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datu maiņas.
5. Reģistrācijas anulēšana
Ja ražotāji pārstāj būt ražotāji dalībvalstī, tie anulē reģistrāciju, informējot par to attiecīgo reģistrācijas struktūru.
( 1 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29/EK (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
( 2 ) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 166/2006.
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
( 5 ) OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 196/2006 (OV L 32, 4.2.2006., 4. lpp.).
( 6 ) OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 166, 1.7.1999., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2005 (OV L 20, 22.1.2005., 9. lpp.).
( 8 ) OV L 185, 17.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 105/2005.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).