— dalībvalstu centrālajām bankām,

— pasta nodaļu pārvedumu daļām,

— Beļģijā – “Institut de Réescompte et de Garantie – Herdiscontering- en Waarborginstituut”,

— Dānijā “Dansk Eksportfinansieringsfond”, “Danmarks Skibskreditfond A/S” un “KommuneKredit”,

— Vācijā – “Kreditanstalt für Wiederaufbau”, uzņēmumiem, kuri saskaņā ar “Wohnungsgemeinnützigkeitsgese” ir atzīti par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un uzņēmumiem, kuri saskaņā ar minēto likumu ir atzīti par bezpeļņas mājokļu attīstības uzņēmumiem,

— Grieķijā – “Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” (Tamio Parakatathikon kai Danion),

— Spānijā – “Instituto de Crédito Oficial”,

— Francijā – “Caisse des dépôts et consignations”,

— Īrijā – kredītapvienībām un kooperatīvajām sabiedrībām,

— Itālijā – “Cassa depositi e prestiti”,

— Latvijā – “krājaizdevu sabiedrības”, uzņēmumi, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzīti par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem,

— Lietuvā – “kredito unijos”, kas nav “Centrinė kredito unija”,

— Ungārijā – “Magyar Fejlesztési Bank Rt.” un “Magyar Export-Import Bank Rt.”,

— Nīderlandē – “Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, “NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, “NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering” un “Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV”,

— Austrijā – uzņēmumiem, kas atzīti par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām, un “Österreichische Kontrollbank AG”,

— Polijā – “Spóldzielcze Kasy Oszczędnościowo – Kredytowe” un “Bank Gospodarstwa Krajowego”,

— Portugālē – “Caixas Económicas”, kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā akciju sabiedrības, un izņemot “Caixa Económica Montepio Geral”,

— Somijā – “Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB” un “Finnvera Oyj/Finnvera Abp”,

— Zviedrijā – “Svenska Skeppshypotekskassan”,

— Apvienotajā Karalistē – “National Savings Bank”, “Commonwealth Development Finance Company Ltd”, “Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, “Scottish Agricultural Securities Corporation Ltd”, “Crown Agents for overseas governments and administrations”, “credit union” un “municipal banks”.

a) galvenā iestāde un ar to saistītās iestādes ir solidāri atbildīgas par savām saistībām vai ka galvenā iestāde pilnībā garantē tās saistīto iestāžu saistības;

b) galvenās iestādes un visu saistīto iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotam veselumam, pamatojoties uz konsolidētiem pārskatiem; un

c) galvenās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus saistīto iestāžu vadībai.

1) “kredītiestāde” ir:

2) “atļauja” ir jebkādas formas dokuments, ko izdod attiecīgās iestādes un kas dod tiesības veikt kredītiestādes uzņēmējdarbību;

3) “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kur tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi kredītiestāžu uzņēmējdarbībai;

4) “kompetentas iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes;

5) “finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegūšana vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. punktā uzskaitītajām darbībām;

6) “iestādes” V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas nolūkos ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

7) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. līdz 9. pantu un 11. līdz 14. pantu;

8) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

9) “kontrole” ir mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, kā tās definētas Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

10) “līdzdalība” 57. panta o) un p) punkta, 71. līdz 73. panta un V sadaļas 4. nodaļas nolūkos ir līdzdalība, kā tā definēta 17. panta pirmajā teikumā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 14 ), vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla;

11) “būtiska līdzdalība” ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kura ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kura ļauj ievērojami ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

12) “mātesuzņēmums” ir:

13) “meitasuzņēmums” ir:

Visi meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

14) “mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī” ir kredītiestāde, kuras meitasuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir līdzdalība šādā iestādē, un kura pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

15) “mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

16) “ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde” ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un kas nav meitasuzņēmums citai kredītiestādei, kam piešķirta atļauja kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai.

17) “ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība un kas nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai.

18) “publiskas struktūras” ir nekomerciālas pārvaldes iestādes, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionu valdībām vai pašvaldībām, vai iestādēm, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās iestādes, vai bezpeļņas uzņēmumi, kuri pieder centrālām valdībām un kuriem ir skaidri noteiktas garantijas, un tās var ietvert pašpārvaldes struktūras, ko reglamentē tiesību akti un kas ir valsts uzraudzībā;

19) “finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK ( 15 ) 2. panta 15. punkta nozīmē;

20) “jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkta nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena kredītiestāde;

21) “pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību;

22) “operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, un tas ietver juridisku risku;

23) “centrālās bankas” ietver arī Eiropas Centrālo banku, ja vien nav norādīts citādi;

24) “pasliktināšanās risks” ir risks, ka debitora parāds var samazināties par naudas kredītu vai citā veidā piešķirto kredītu debitoram;

25) “saistību nepildīšanas varbūtība” ir varbūtība, ka darījuma partneris nepildīs savas saistības gada laikā;

26) “zaudējumi” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir ekonomiski zaudējumi, tostarp faktisks vērtības zudums, un faktiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atgūstamo instrumentu;

27) “zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (LGD)” ir riska darījuma zaudējumu attiecība pret nenokārtajām saistībām uz brīdi, kad pārtraukta saistību izpilde;

28) “konversijas koeficients” ir pagaidām neizmantotas saistību summas, kas tiks izsniegta un neatmaksāta saistību nepildīšanas brīdī, attiecība pret pagaidām neizmantotu saistību summu. Saistību summu nosaka ieteiktais limits, ja vien neieteiktais limits nav augstāks;

29) “paredzamie zaudējumi (PZ)” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir attiecība starp summu, kuras zaudējums riska darījumā ir paredzams gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības, vai gadījumā, ja pasliktināšanās pārsniedz vienu gadu, un neatmaksātā parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

30) “kredītriska mazināšana” ir metode, ko kredītiestāde izmanto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros ir iesaistīta kredītiestāde;

31) “fondētā kredīta aizsardzība” ir kredītriska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts ar kredītiestādes tiesībām gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības vai darījumu partneri skar citi norādīti kredīta notikumi, likvidēt, panākt nodošanu un vai atsavināšanu, vai paturēt noteiktus aktīvus, vai samazināt riska darījuma summu par summu, vai aizstāt to ar šādu summu, kas ir starpība starp riska darījuma summu un summu prasībai pret kredītiestādi;

32) “nefondētā kredīta aizsardzība” ir riska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts, trešajai personai uzņemoties nomaksāt summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu norādītu kredīta notikumu gadījumos;

33) “repo darījums” ir jebkurš darījums, ko regulē līgums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta m) apakšpunktu ir definēts kā “atpirkuma līgums” vai “atpakaļpirkuma līgums”;

34) “vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums” ir jebkurš darījums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta n) apakšpunktu ir definēts kā “vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums”;

35) “naudai pielīdzināmais instruments” ir aizdevējas kredītiestādes izdots noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments;

36) “pārvēršana vērtspapīros” ir darījums vai shēma, ar ko atsevišķos laidienos sadala kredītrisku, kurš saistīts ar riska darījumu vai ar riska darījumu portfeli, un kam ir šādas pazīmes:

37) “tradicionāla pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kas ietver vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu ekonomisku nodošanu īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kura paredzēta pārvēršanas vērtspapīros nolūkiem un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iniciatores kredītiestādes īpašuma tiesības uz vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem vai ar pakārtotu dalību. Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iniciatorei kredītiestādei;

38) “sintētiskā pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kurā laidieniem izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un riska darījumu portfelis paliek iniciatores kredītiestādes bilancē;

39) “laidiens” ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcija šajā segmentā satur lielāku vai mazāku kredīta zaudējumu risku nekā pozīcija ar tādu pašu summu citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos;

40) “pārvēršanas vērtspapīros pozīcija” ir riska darījums ar pārvēršanu vērtspapīros;

41) “iniciators” ir:

42) “sponsors” ir kredītiestāde, kas nav iniciatore kredītiestāde un kas izveido un pārvalda ar aktīviem segtu vērtspapīru komercprogrammu vai citu pārvēršanas vērtspapīros shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām juridiskām personām;

43) “kredīta kvalitātes uzlabošana” ir līguma noteikumi, ar kuriem uzlabo pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas kredīta kvalitāti, salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādus uzlabojumus, ko nodrošina pārvēršanas vērtspapīros jaunāki laidieni vai cita veida kredīta aizsardzība;

44) “īpašam nolūkam izveidota struktūra, kas veic pārvēršanu vērtspapīros (SSPE)” ir trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav kredītiestāde un kas ir izveidota, lai veiktu pārvēršanu vērtspapīros vai vairākus pārvēršanas vērtspapīros darījumus; tās darbība ir ierobežota ar šim mērķim piemērotajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina SSPE saistību nošķiršanu no iniciatores kredītiestādes saistībām; tās daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem;

45) “saistītu klientu grupa” ir:

46) “ciešas saiknes” ir stāvoklis, kad starp divām vai vairāk fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kāda no šīm saiknēm:

47) “atzītas biržas” ir kompetento iestāžu atzītas biržas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) sākumkapitāls nav mazāks par EUR 1 miljonu;

b) attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju; un

c) 14. pantā minētajā sarakstā īpaši atzīmē visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām nav 1. punktā noteiktā minimālā kapitāla.

a) ikvienai kredītiestādei, kas ir juridiskā persona un kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese; un

b) ikvienai citai kredītiestādei galvenie biroji atrastos dalībvalstī, kas tai piešķīrusi atļauju un kur tā faktiski darbojas.

a) attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

b) attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tādas kredītiestādes mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

c) attiecīgo kredītiestādi kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kredītiestādi, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

a) attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta Kopienā;

b) attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tāda apdrošināšanas uzņēmuma vai tādas ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta Kopienā; vai

c) attiecīgo kredītiestādi kontrolē tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta Kopienā.

a) 12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no tās vai ilgāk kā sešus mēnešus nav veikusi darījumus un ja attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b) ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d) vairs nenodrošina pietiekamu pašu kapitālu, vai arī vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savus pienākumus pret kreditoriem, un, jo īpaši, tā vairs negarantē tai uzticēto aktīvu drošību; vai

e) atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

a) atrodas vai tiek regulēts ārpus Kopienas vai

b) ir fiziska vai juridiska persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu 85/611/EEK ( 18 ), Direktīvu 92/49/EEK ( 19 ), Direktīvu 2002/83/EK ( 20 ), Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 2005/68/EK ( 21 ).

a) potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

b) jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, reputācija un pieredze;

c) potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu kredītiestādē, kurā plānots iegūt līdzdalību;

d) vai kredītiestāde spēs pildīt un turpmāk pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, sevišķi Direktīvām 2000/46/EK, 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo īpaši – vai uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

e) vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK ( 22 ) 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

a) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība Direktīvas 85/611/EEK 1.a panta 2. punkta nozīmē (turpmāk “PVKIU pārvaldības sabiedrība”);

b) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas uzņēmuma, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums; vai

c) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu, apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

a) mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem atļauja kā kredītiestādei piešķirta dalībvalstī, kuras tiesību akti reglamentē attiecīgo finanšu iestādi;

b) attiecīgās darbības faktiski tiek veiktas tās pašas dalībvalsts teritorijā;

c) mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem ir vismaz 90 % no balsstiesībām, kas nostiprinātas akcijās finanšu iestādes kapitālā;

d) mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir kompetentajām iestādēm pierādījuši finanšu iestādes piesardzīgu vadību un ar attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri garantē saistības, ko uzņēmusies attiecīgā finanšu iestāde; un

e) saskaņā ar V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu finanšu iestāde, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, ir iekļauta mātesuzņēmuma vai katra mātesuzņēmuma konsolidētajā uzraudzībā, jo īpaši attiecībā uz 75. pantā izklāstītajām minimālā pašu kapitāla prasībām lielu riska darījumu kontrolei un attiecībā uz 120. līdz 122. pantā paredzēto līdzdalības ierobežošanu.

a) dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

b) darbības programma, kurā izklāstīti, inter alia, paredzētās uzņēmējdarbības veidi un filiāles organizatoriskā struktūra;

c) adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus; un

d) to personu vārdi, kas būs atbildīgas par filiāles vadību.

a) kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir kādā trešā valstī; vai

b) trešā valstī esošām kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs atrodas Kopienā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības.

a) dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Kopienā esošu kredītiestāžu vai finanšu kontrolakciju sabiedrību konsolidētai uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas ārpus Kopienas, vai kurām ir līdzdalība šādās iestādēs; un

b) trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu mātesuzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo trešo valstu teritorijās un kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kuriem ir līdzdalība šādās iestādēs.

a) lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē kredītiestāžu darbības sākšanu, un lai atvieglinātu šādas darbības konsolidētu vai nekonsolidētu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, lieliem riska darījumiem, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b) lai piemērotu sankcijas;

c) administratīvā pārsūdzībā par kompetentās iestādes lēmumu; vai

d) tiesas procesos, kurus sāk saskaņā ar 55. pantu vai īpašiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā vai citās direktīvās, kuras pieņemtas kredītiestāžu jomā.

a) iestādēm, kas ir atbildīgas par citu finanšu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un iestādēm, kas ir atbilstīgas par finanšu tirgu uzraudzību;

b) struktūrām, kas iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un

c) personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām,

a) iestādēm, kas pārrauga struktūras, kuras iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un

b) iestādēm, kas pārrauga personas, kuras veic apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju.

a) informācijai ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzraudzības uzdevuma izpildei;

b) uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un

c) ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

a) informācija ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildei,

b) uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un

c) ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

a) centrālajām bankām un citām struktūrām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas; un

b) attiecīgos gadījumos, citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu pārraudzību.

a) var būt tādu normatīvo un administratīvu aktu būtisks pārkāpums, kuri paredz atļaujas piešķiršanas nosacījumus vai īpaši reglamentē kredītiestāžu darbības veikšanu;

b) var apdraudēt kredītiestādes darbības nepārtrauktību; vai

c) var būt par iemeslu pārskatu apstiprināšanai vai atrunām.

a) kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī akciju emisijas uzcenojuma kontus, bet neietverot kumulatīvas priekšrocību akcijas;

b) rezerves Direktīvas 86/635/EEK 23. panta nozīmē, kā arī peļņu un zaudējumus, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem;

c) banku darbības vispārējo riska darījumu līdzekļus Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

d) pārvērtēšanas rezerves Direktīvas 78/660/EEK 33. panta nozīmē;

e) vērtības korekcijas Direktīvas 86/635/EEK 37. panta 2. punkta nozīmē;

f) citus posteņus 63. panta nozīmē;

g) kredītiestāžu, kas izveidotas kā kooperatīvās sabiedrības, biedru saistības un dažu tādu iestāžu, kas ir organizētas kā fondi, aizņēmēju solidārās saistības, kā minēts 64. panta 1. punktā; un

h) noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un subordinēto aizņēmumu kapitālu, kā minēts 64. panta 3. punktā.

i) kredītiestādei piederošās pašu akcijas to uzskaites vērtībā;

j) nemateriālos aktīvus Direktīvas 86/635/EEK 4. panta (“aktīvi”) 9. punkta nozīmē;

k) kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus;

l) tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla;

m) 63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kurās tai ir līdzdalība, kas katrā atsevišķā gadījumā pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla;

n) tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir mazāk nekā 10 % no to kapitāla, 63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas nav l) un m) punktā minētās iestādes, par šādas līdzdalības, subordinētu prasījumu un instrumentu kopējo summu, kura pārsniedz 10 % no minētās kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts pirms l) līdz p) punktā paredzēto posteņu atskaitīšanas;

o) līdzdalības 4. panta 10. punktā nozīmē, kas kredītiestādei ir:

p) katru no turpmāk minētajiem posteņiem, kas kredītiestādei ir attiecībā uz o) punktā definētajām struktūrām, kurās tai ir līdzdalība:

q) kredītiestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu – VII pielikuma 1. daļas 36. punktā paredzētajos aprēķinos iegūtās negatīvās summas un paredzamo zaudējumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 32. un 33. punktu; un

r) pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījumu summa, kam ir 1250 % riska svērums atbilstoši IX pielikuma 4. daļai un ko aprēķina pēc tajā norādītās metodes.

a) tie ir brīvi pieejami kredītiestādei, lai segtu parastus banku operacionālos riskus, ja vēl nav noteikti ieņēmumu vai kapitāla zaudējumi;

b) to esamība ir atspoguļota iekšējos uzskaites dokumentos; un

c) to apjomu nosaka kredītiestādes vadība, pārbauda neatkarīgi revidenti, dara zināmu kompetentajām iestādēm un nodod to uzraudzībā.

a) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

b) parāda līgumā ir paredzēts, ka kredītiestādei ir iespēja atlikt parāda procentu maksājumu;

c) aizdevēja prasījumi pret kredītiestādi ir pilnīgi subordinēti visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

d) dokumentos, kas reglamentē vērtspapīru emisiju, paredzēts tāds parāds un nesamaksātie procenti, lai segtu zaudējumus, vienlaikus saglabājot kredītiestādes spēju darboties; un

e) ņem vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

a) var ņemt vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus;

b) attiecīgo aizņēmumu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi, un pēc tam tos var atmaksāt;

c) vismaz piecos gados pirms atmaksāšanas dienas pakāpeniski samazina subordinētā aizņēmuma kapitāla daļu, ko var iekļaut pašu kapitālā; un

d) aizņēmuma līgumā nav noteikumu par to, ka īpašos apstākļos, izņemot kredītiestādes likvidāciju, parāds jāatmaksā pirms līgumā noteiktās atmaksāšanas dienas.

a) visas akcionāru vai dalībnieku mazākumam piederošās akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi;

b) pirmās konsolidācijas starpība Direktīvas 83/349/EEK 19., 30. un 31. panta nozīmē;

c) pārvēršanas starpība, kas ir iekļauta konsolidētajās rezervēs saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 39. panta 6. punktu; un

d) jebkāda starpība, ko rada dažu līdzdalības procentu iekļaušana saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 33. pantā aprakstīto metodi.

a) minētā panta d) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 100 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa; un

b) minētā panta g) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 50 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa.

a) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu;

b) vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmumu riski ir nebūtiski;

c) mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu; un

d) mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības iecelt vai atcelt meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu vairākumu, kā aprakstīts 11. pantā.

a) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī;

b) uz mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras.

a) kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai;

b) uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un

c) par dalībvalsti kopumā:

a) kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai;

b) uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un

c) par dalībvalsti kopumā:

a) ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

b) ja pēc kompetento iestāžu atzinuma attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu pārraudzības mērķus, un – jebkurā gadījumā – ja attiecīgā uzņēmuma kopējā bilance ir mazāka par mazāko no šīm divām summām:

c) ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša no kredītiestāžu uzraudzības mērķu viedokļa.

Ja gadījumos, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iepriekšminētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā norādītos mērķus.

a) kredītriskam un pasliktināšanās riskam attiecībā uz visiem darījumu veidiem, izņemot tirdzniecības portfeļa darījumus un nelikvīdos aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu – 8 % no kredītiestādes riska darījumu svērtās vērtības kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu;

b) attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem pozīcijas riskam, norēķinu un darījumu partnera riskam un tiktāl, ciktāl ir atļauts pārsniegt 111. līdz 117. pantā noteiktos ierobežojumus, lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz šos ierobežojumus – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 18. pantu un V nodaļas 4. iedaļu;

c) attiecībā uz visiem darījumu veidiem ārvalstu valūtas riskam un preču riskam – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 18. pantu; un

d) attiecībā uz visiem darījumu veidiem operacionālajam riskam – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar 4. iedaļu.

a) prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

b) prasības vai iespējamās prasības pret reģionu pašvaldībām vai vietējām iestādēm;

c) prasības vai iespējamās prasības pret pārvaldes struktūrām un bezpeļņas uzņēmumiem;

d) prasības vai iespējamās prasības pret daudzpusējām attīstības bankām;

e) prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;

f) prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

g) prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

h) mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

i) prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;

j) kavētie riska darījumi;

k) augsta riska kategorijas riska darījumi;

l) prasības segto obligāciju veidā;

m) pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas;

n) īstermiņa prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām;

o) ieguldījumu fondu prasības; vai

p) citi riska darījumi.

a) riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums;

b) riska darījums ir viens no daudziem riska darījumu ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās; vai

c) kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, ciktāl tas zināms kredītiestādei, nepārsniedz EUR 1 miljonu. Kredītiestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.

a) darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas piesardzības prasības;

b) darījumu partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā kredītiestāde;

c) darījumu partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, aprēķinu un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai kredītiestādei;

d) darījumu partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā kredītiestāde; un

e) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai darījumu partneris varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu attiecīgajai kredītiestādei.

a) prasības, kas izklāstītas 7. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

b) starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi pastāv līgumiski un likumā paredzēti atbildības nodrošināšanas pasākumi, kas šīs iestādes aizsargā un jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā nepieļautu bankrotu (tālāk saukta par institucionālās aizsardzības shēmu);

c) minētie pasākumi nodrošina, ka institucionālās aizsardzības shēma saskaņā ar tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;

d) minētās institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska novērošanai un klasifikācijai, (kas sniedz visu individuālo locekļu riska situāciju un attiecīgās institucionālās aizsardzības shēmas pilnu pārskatu,) ar atbilstošām ietekmēšanas iespējām; šīs sistēmas atbilstoši novēro visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas 44. punktu;

e) institucionālās aizsardzības shēma veic sava riska vērtējumu, ko dara zināmu tās individuālajiem locekļiem;

f) institucionālās aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu atskaiti, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai ziņojumu, kas ietver kopsavilkuma bilanci, kopsavilkuma peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;

g) ja institucionālās aizsardzības shēmas locekļi vēlas izbeigt šādus pasākumus, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;

h) vairākkārtēja to elementu izmantošana, ar ko drīkst aprēķināt pašu kapitālu (“multiplās saistības”), kā arī jebkāda neatbilstoša pašu kapitāla veidošana starp b) punktā minētās shēmas locekļiem nav pieļaujama;

i) institucionālās aizsardzības shēma pamatojas uz tādu kredītiestāžu plašu dalību, kam pārsvarā ir viendabīgs darbības profils; un

j) šā punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un novēro attiecīgās kompetentās iestādes.

a) kredītiestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu debitora un darījumu iezīmju novērtējumu, pamatotu riska diferencēšanu un precīzu un konsekventu riska kvantitatīvo novērtējumu;

b) iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu novērtējumiem, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī kredītiestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla sadales un korporatīvās vadības funkcijās;

c) kredītiestādē ir kredītriska kontroles struktūra, kas ir atbildīga par tās reitingu sistēmām un ir atbilstīgi neatkarīga, un tās darbība netiek ietekmēta;

d) kredītiestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska aprēķināšanas un pārvaldīšanas procedūras; un

e) kredītiestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu un apstiprina savas reitingu sistēmas.

a) prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

b) prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

c) prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

d) mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

e) kapitāla instrumentu prasības;

f) pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas; vai

g) citi aktīvi, kas nav kredītu saistības.

a) tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām, pašvaldībām vai publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām; un

b) tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu ir 0 %.

a) tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu neuzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b) tādi riska darījumi ar publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm; un

c) tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu nav 0 %.

a) riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums, ja pēdējā minētajā gadījumā kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz EUR 1 miljonu, ciktāl tas zināms kredītiestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju;

b) kredītiestādes riska pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa ilgtermiņā un notiek līdzīgā veidā;

c) tie netiek pārvaldīti tik atsevišķi, kā riska darījumi uzņēmumu riska darījumu kategorijā; un

d) katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.

a) neparāda riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušu prasījumu pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem; un

b) parāda riska darījumi, kas pēc saimnieciskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

a) riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas īpaši izveidota, lai finansētu un/vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem;

b) līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem; un

c) saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi nevis plaša apjoma komercuzņēmuma neatkarīgā maksātspēja.

a) riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem;

b) visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:

a) riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem; vai

b) visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:

a) riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

b) riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

c) riska darījumi nebūtiskās biznesa struktūrvienībās, kā arī riska darījumu kategorijas, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

d) riska darījumi ar izcelsmes dalībvalsts centrālajām valdībām un to reģionālajām valdībām, pašvaldībām un administratīvajām struktūrām, ja:

e) kredītiestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas piesardzības prasības, vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumi starp kredītiestādēm, kas atbilst 80. panta 8. punktā izklāstītajām prasībām;

f) kapitāla instrumentu riska darījumi ar struktūrām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 1. apakšiedaļu var piešķirt 0 % riska svērumu (tostarp valsts finansētās struktūras, kurām var piemērot nulles riska svērumu).

g) kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur kredītiestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem. Šis izņēmums ir ierobežots līdz 10 % no sākotnējā pašu kapitāla un pašu rezerves kapitāla kopsummas;

h) riska darījumi saskaņā ar VI pielikuma 1. daļas 40. punktu, kas atbilst tajā izteiktajiem nosacījumiem; vai

i) valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 19. punktu.

a) tradicionālās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu aprēķina riska darījumus, kas pakļauti pārvēršanai vērtspapīros; un

b) sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu summu pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem atbilstoši IX pielikuma 2. daļai.

a) darījumos ar ārzemju valūtu – riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma; vai

b) vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos – riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā piecās darbadienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

a) kredītiestādi, tostarp tās filiāles trešās valstīs; un

b) jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst “kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.

a) vismaz reizi gadā ziņo par lieliem riska darījumiem, kā arī gada gaitā ziņo par visiem jauniem lieliem riska darījumiem un par visu esošo lielo riska darījumu palielināšanos par vismaz 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu; vai

b) vismaz četras reizes gadā ziņo par visiem lieliem riska darījumiem.

a) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums;

b) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums;

c) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, daudzpusējās attīstības bankas vai publiskās struktūras, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

d) citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējās attīstības bankām vai publiskām struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz ko ir attiecināms riska darījums vai kas to garantē, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

e) aktīvu posteņus, kas ir tādi a) apakšpunktā neminēti prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām vai citi riska darījumi ar tām, kuri ir denominēti un, attiecīgos gadījumos, finansēti aizņēmēju valstu valūtās;

f) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar centrālo valdību vai centrālo banku, starptautisku organizāciju, daudzpusējo attīstības banku, dalībvalstu reģionālo valdību, pašvaldību vai publisko struktūru emitētiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtspapīri ir tāds prasījums pret emitentu, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

g) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar skaidras naudas noguldījumiem aizdevējā kredītiestādē vai kādā kredītiestādē, kas ir aizdevējas iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums;

h) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar noguldījumu sertifikātiem, kurus izdod aizdevēja kredītiestāde vai kāda kredītiestāde, kas ir aizdevējas kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;

i) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie nav šādu iestāžu pašu kapitāls;

j) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, kas nav kredītiestādes, bet kuras atbilst VI pielikuma 1. daļas 85. punkta nosacījumiem, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie ir nodrošināti atbilstīgi minētajam punktam;

k) tirdzniecības vekseļus un citus līdzīgus vekseļus, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk un kurus parakstījusi cita kredītiestāde;

l) segtās obligācijas, kas definētas VI pielikuma 1. daļas 68. līdz 70. punktā;

m) līdz turpmākai koordinācijai – līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās, kas minētas 122. panta 1. punktā, ja tā nepārsniedz 40 % no tās kredītiestādes pašu kapitāla, kura iegādājas šādu līdzdalību;

n) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret reģionu kredītiestādēm vai centrālām kredītiestādēm, ar ko aizdevēja kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas ieskaita operācijām tīklā;

o) riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar vērtspapīriem, kuri nav f) apakšpunktā minētie vērtspapīri,

p) aizdevumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar mājokļa hipotēkām vai ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, un nomas darījumiem, saskaņā ar kuriem iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības, visos gadījumos nepārsniedzot 50 % attiecīgā mājokļa vērtības.

q) šādus darījumus, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiem būtu piešķirts 50 % riska svērums, un tikai līdz 50 % no attiecīgā īpašuma vērtības:

Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes ii) punkta nolūkiem var atļaut kredītiestādēm atzīt 100 % no attiecīgā īpašuma vērtības. Minētā perioda beigās šo pieeju pārskata. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šos atvieglojumus.

r) vidēja/zema riska ārpusbilances posteņus, kas ir minēti II pielikumā, – 50 % apjomā;

s) ar kompetento iestāžu piekrišanu – garantijas, kas nav aizdevumu garantijas, kas pamatojas uz normatīviem aktiem un ko saviem dalībniekiem dod savstarpējo garantiju sabiedrības ar kredītiestādes statusu, to summai piemērojot 20 % riska svērumu; un

t) II pielikumā minētos zema riska ārpusbilances posteņus apjomā, par kādu ar klientu vai saistītu klientu grupu ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru riska darījumus var veikt vienīgi tad, ja ir noskaidrots, ka tādējādi netiks pārsniegti ierobežojumi, kas jāpiemēro saskaņā ar 111. panta 1. līdz 3. punktu.

a) darba kārtību un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada termiņu nesakritības starp riska darījumiem un jebkuru kredīta aizsardzību šiem riska darījumiem.

b) darbības plāni un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, ko ņem vērā saskaņā ar 1. un 2. punktu; un

c) darba kārtību un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, ko rada kredītriska mazināšanas metožu piemērošana, jo īpaši lieliem netiešiem kredītu riska darījumiem (piemēram, viena emitenta vērtspapīri, kas pieņemti kā nodrošinājums).

a) uzskatīt, ka riska darījums ir ar garantijas sniedzēju, nevis klientu; vai

b) uzskatīt, kas riska darījums ir ar trešo personu, nevis klientu, ja 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā definēto riska darījumu garantē nodrošinājums saskaņā ar minētajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

a) gadījumos, kad galvojums ir denominēts valūtā, kas nav riska darījuma denominācijas valūta, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredīta aizsardzībai;

b) nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu piemēro VIII pielikumā paredzētos noteikumus par termiņu nesakritību; un

c) daļēju nodrošinājumu var atzīt atbilstoši VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

a) tādas informācijas apkopošana vai izplatīšana, kas ir noderīga vai būtiska parastajās un ārkārtas situācijās; un

b) uzraudzības darbību plānošana un koordinācija parastajās un ārkārtas situācijās, kā arī saistībā ar 124. pantā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

a) grupas struktūras identifikāciju visām galvenajām kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, kā arī grupas kredītiestāžu kompetentās iestādes;

b) informācijas ievākšanas procedūras no kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude;

c) kredītiestādes vai citu grupas uzņēmumu nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt kredītiestādes; un

d) galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

a) izmaiņas akcionāru sastāvā un izmaiņas kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja; un

b) galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

a) ja pēc kompetento iestāžu atzinuma kredītiestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un

b) ja divām vai vairāk kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

a) noteikt kredītiestādei pienākumu turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz 75. pantā paredzēto minimālo līmeni;

b) pieprasīt nostiprināt pasākumus, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviestas 22. un 123. panta prasību izpildei;

c) pieprasīt kredītiestādēm piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai noteikt īpašu pieeju aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

d) ierobežot vai sašaurināt kredītiestādes darījumus, operācijas vai iestāžu tīklu; un

e) pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar kredītiestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām.

a) likumu, noteikumu, administratīvo normu un vispārējo pamatnostādņu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti uzraudzības jomā;

b) Kopienas tiesību aktos paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids;

c) vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 124. pantā minēto pārskatu un novērtējumu sagatavošanai; un

d) apkopotie statistikas dati par uzraudzības sistēmas ieviešanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, neskarot V daļas 1.nodaļas 2. iedaļas noteikumus.

a) sniedz informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem, kas minēti XII pielikuma 2. un 3. daļā;

b) publicē informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem biežāk nekā vienu reizi gadā, un noteikt šo publikāciju termiņus;

c) izmanto īpašus informācijas nesējus un vietas tādas informācijas sniegšanai, kas nav finanšu pārskati; un

d) izmanto īpašus pārbaudes līdzekļus tādas informācijas sniegšanai, kas nav iekļauta obligātajā revīzijā.

a) definīciju skaidrojumiem, lai šīs direktīvas īstenošanā ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

b) definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

c) definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju izstrādi atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti;

d) 2. pantā dotā saraksta tehniskos pielāgojumus;

e) 9. pantā noteiktā sākumkapitāla apjoma grozījumu, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā;

f) 23. un 24. pantā minētā un I pielikumā izklāstītā saraksta paplašināšanu vai tajā lietotās terminoloģijas labojumiem, ņemot vērā pārmaiņas finanšu tirgos;

g) jomām, kurās kompetentajām iestādes apmainās ar informāciju, kā uzskaitīts 42. pantā;

h) tehniskiem pielāgojumiem 56. līdz 67. pantā un 74. pantā, kas īstenoti grāmatvedības standartu attīstības vai prasību rezultātā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci;

i) 79. un 86. pantā riska darījumu kategoriju saraksta grozījumiem, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

j) summu, kas norādīta 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 86. panta 4. punkta a) apakšpunktā, VII pielikuma 1. daļas 5. punktā, kā arī VII pielikuma 2. daļas 15. punktā, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi;

k) II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju, un to noteikumiem, nosakot riska darījumu vērtību V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas nolūkiem; vai

l) pielāgojumiem V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai prasībās, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci.

a) apjoma aprakstu pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām, kas minētas 124. panta 5. punktā;

b) 75. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla līmeņa un/vai V daļas 2. nodaļas 3. iedaļā noteikto riska svērumu pagaidu samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus;

c) neskarot 119. pantā minēto ziņojumu, 114. panta 3. punktā, 113. un 115. pantā paredzēto atbrīvojumu precizēšanu;

d) galveno aspektu aprakstu apkopoto statistikas datu publicēšanai saskaņā ar 144. panta 1. punkta d) apakšpunktu; vai

e) aprakstu 144. pantā paredzētās informācijas formātam, uzbūvei, satura rādītājam un ikgadējās publikācijas datumam;

f) 19.a panta 1. punktā noteikto novērtējuma kritēriju precizējumi, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu.

a) piemēro minētās direktīvas noteikumus, kas norādīti šīs direktīvas 42. līdz 46. pantā, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim;

b) minētās direktīvas 42. panta 1. punktā nosauktā “vērtība, kam piemērots riska svērums” nozīmē “riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums”;

c) skaitļus, ko iegūst saskaņā ar minētās direktīvas 42. panta 2. punktu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums;

d) “kredītu atvasinātos instrumentus” iekļauj minētās direktīvas II pielikumā pilna riska posteņu sarakstā; un

e) minētās direktīvas 43. panta 3. punktā izklāstīto režīmu piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas IV pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tie ir bilances vai ārpusbilances posteņi, un skaitļus, ko iegūst saskaņā ar III pielikumā izklāstīto režīmu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums.

a) attiecībā uz kredītriska mazināšanas atzīšanu nepiemēro V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu;

b) kompetentās iestādes var nepiemērot V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros.

1. Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana

2. Aizdevums, tostarp, inter alia: patēriņa kredīts, hipotekārais kredīts, faktorings ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (tostarp eksporta bezregresa finansēšana).

3. Finanšu noma

4. “Maksājumu pakalpojumi”, kā definēts 4. panta 3) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 30 )

5. Citu maksāšanas līdzekļu (piem., ceļojuma čeku un bankas pārveduma vekseļu) izdošanu un pārvaldi, ciktāl uz šo darbību jau neattiecas 4. punkts

6. Garantijas un saistības

7. Darījumi uz pašu rēķina vai klientu rēķina ar:

8. Dalība vērtspapīru emisijā un ar šādu emisiju saistīto pakalpojumu sniegšana

9. Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un padomi un pakalpojumi saistībā ar uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu

10. Starpniecība naudas tirgus darījumos

11. Portfeļa pārvaldība un konsultācijas

12. Vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana

13. Kredītinformācijas pakalpojumi

14. Glabāšanas pakalpojumi

Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā I pielikumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 31 ), ja tie attiecas uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.

— galvojumi, kas aizstāj kredītu,

— kredītu atvasinātie instrumenti,

— pieņemtie vekseļi,

— indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas kredītiestādes nosaukuma,

— darījumi ar regresa tiesībām,

— neatsaucami rezerves akreditīvi, kas aizstāj kredītu,

— aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar līgumiem par nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu,

— līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi,

— daļēji samaksāto akciju un vērtspapīru nesamaksātā daļa,

— aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā,

— pārējie pilna riska posteņi.

— izdoti un apstiprināti akreditīvi (skat. arī “par vidējo zemāks risks”),

— garantijas un nodrošinājums (tostarp publisko pasūtījumu galvojums, izpildījuma nodrošinājums, muitas un nodokļu galvojumi) un galvojumi, kas neaizstāj kredītu,

— neatsaucami rezerves akreditīvi, kas neaizstāj kredītu,

— neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai akcepta kredītu līgumu saistības), kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads,

— parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļi (NIF) un atjaunojami vērtspapīru laidiena sākotnējās parakstes līdzekļi nolūkā tos pārdot (RUF), un

— pārējie vidēja riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai.

— akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgās preces, un citas pašlikvidācijas operācijas,

— izmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības) ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vai ir vienāds ar vienu gadu, kurus nevar atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja, un

— pārējie par vidējo zemāka riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai.

— izmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības), kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja. Mazās kredītlīnijas var uzskatīt par atceļamām bez nosacījumiem, ja noteikumi atļauj kredītiestādēm atcelt tās pilnā apjomā, kas paredzēts ar tiesību aktos par klientu aizsardzību un ar tiem saistītajos tiesību aktos, un

— pārējie zema riska posteņi, kas ir paziņoti Komisijai.

1. “Darījuma partnera kredītrisks” (CCR) ir risks, ko darījuma partneris var neizpildīt pirms darījuma naudas plūsmas gala norēķina.

2. “Centrālais darījumu partneris” ir juridiska persona, kas tiesiski pats ir starpnieks starp darījumu partneriem līgumiem, ko iztirgo vienā vai daudzos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam.

3. “Ilgtermiņa norēķinu darījums” ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt nodrošinājumu, preci vai ārvalstu valūtas apjomu pret skaidru naudu, citiem finanšu instrumentiem vai precēm, vai otrādi, norēķinu vai piegādes datumā, kas ir ar līgumu noteikts daudz īsāks nekā tirgus standarts par šo konkrēto darījumu un piecas darba dienas pēc datuma, kurā kredītiestāde iesaistās darījumā.

4. “Peļņas aizdošanas darījums” ir darījums, kurā kredītiestāde pagarina kredītu attiecībā uz vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Peļņas aizdošanas darījums neietver citus kredītus, kas nodrošināti ar vērtspapīru nodrošinājumu.

5. “Savstarpēju prasījumu dzēšanas kopums” ir darījumu grupa ar vienu darījuma partneri, kas pakļauts tiesiski īstenojamai divpusēju savstarpēju prasījumu dzēšanas pieejas īstenošanai un kam ir atzīta savstarpēju prasījumu dzēšana saskaņā ar šā pielikuma 7. daļu un 90. līdz 93. punktu. Katrs darījums, kas nav pakļauts tiesiski īstenojamu divpusēju savstarpēju prasījumu dzēšanas pieejas īstenošanai, kas atzīta saskaņā ar šā pielikuma 7. daļu, tulkojams kā paša savstarpējo prasījumu ieskaita kopums šā pielikuma mērķim.

6. “Riska pozīcija” ir riska skaitlis, kas piešķirts darījumam saskaņā ar Standarta metodi atbilstoši 5. daļai, kas seko iepriekš noteiktam algoritmam.

7. “Nodrošinājuma kopums” ir riska pozīciju kopums no darījumiem vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopumā, kuram tikai viņu bilance ir atbilstoša, lai noteiktu riska darījuma vērtību saskaņā ar Standarta metodi atbilstoši 5. daļai.

8. “Peļņas vienošanās” ir līgumiska vienošanās vai tādas vienošanās noteikumi, saskaņā ar kuru viens darījumu partneris sniedz nodrošinājumu otram darījumu partnerim, kad otrā darījuma partnera riska darījums pirmajam darījuma partnerim pārsniedz noteikto līmeni.

9. “Peļņas slieksnis” ir lielākais riska darījumu apjoms, kas paliek nenomaksāts, kamēr vienai pusei ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu.

10. “Riska peļņas laikposms” ir laikposms kopš pēdējā nodrošinājuma, kas sedz savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumu ar saistības nepildošo darījumu partneri, kamēr šis darījumu partneris ir izslēgts un radies tirgus risks no jauna nodrošināts.

11. “Efektīvs maksājuma termiņš” saskaņā ar Iekšējā modeļa metodi savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumam, kura termiņš ir garāks par vienu gadu, ir paredzamās riska darījuma summas koeficients darījumu procesā savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā, kas atskaitīts pēc atdošanas bezriska likmes un dalīts ar paredzamo riska darījumu summu par vienu gadu savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā, kas atskaitīts pēc apgrozījuma bezriska likmes. Šo efektīvo maksājumu termiņu var pielāgot, lai atspoguļotu pārinvestēšanas risku, aizvietojot paredzamo riska darījumu ar efektīvu paredzamo riska darījumu paredzamajā perspektīvā, īsākā par vienu gadu.

12. “Dažādu produktu savstarpēju prasījumu ieskaits” ir dažādu produktu kategoriju darījumu iekļaušana vienā savstarpēju prasījumu dzēšanas darījumu kopumā saskaņā ar viena produkta savstarpēju prasījumu dzēšanas noteikumiem atbilstoši šim pielikumam.

13. Šā pielikuma 5. daļas vajadzībām “pašreizējā tirgus vērtība” (CMV) ir darījumu portfeļu neto tirgus vērtība savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā ar darījumu partneri. Gan pozitīvas, gan negatīvas tirgus vērtības izmanto, lai aprēķinātu CMV.

14. “Tirgus vērtību sadalījums” ir darījumu neto tirgus vērtības iespējamā sadalījuma prognoze savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā noteiktā datumā nākotnē (paredzamā perspektīva), nosakot šo darījumu īstenoto vērtību līdz pašreizējam brīdim.

15. “Riska darījumu sadalījums” ir tirgus vērtības iespējamā sadalījuma prognoze, ko veido, nosakot prognožu piemērus no negatīvas neto tirgus vērtības, kas vienāda ar nulli.

16. “Neitrāla riska sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums laikposmā nākotnē, kur sadalījumu aprēķina, izmantojot tirgus netiešās vērtības, piemēram, netiešās svārstības.

17. “Faktiskais sadalījums” ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums laikposmā nākotnē, kur sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskas vai īstenotas vērtības, tādas kā svārstības, kas aprēķinātas, izmantojot pagātnes cenu vai likmju izmaiņas.

18. “Pašreizējais riska darījums” ir darījums, kas lielāks par nulli, vai darījuma tirgus vērtība vai arī darījumu portfeļa vērtība savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumā ar darījuma partneri, kas pazustu līdz ar darījuma partnera saistību nepildīšanu, pieņemot, ka bankrota gadījumā neatjauno šo darījumu vērtību.

19. “Maksimuma riska darījums” ir procentuāli augsts riska darījumu sadalījums jebkurā noteiktā datumā nākotnē pirms ilgākā termiņa darījumam savstarpēju prasījumu dzēšanas jomā beidzas termiņš.

20. “Sagaidāmais riska darījums” (EE) ir vidējais riska darījumu sadalījums jebkurā noteiktā datumā nākotnē pirms ilgākā termiņa darījumam savstarpēju prasījumu dzēšanas jomā beidzas termiņš.

21. “Efektīvs sagaidāmais riska darījums” (Efektīvs EE) noteiktā datumā ir maksimālais skaits sagaidāmo riska darījumu, kas tiek veikti attiecīgajā datumā vai pirms tam. Pārmaiņus to var definēt īpašā datumā kā lielāko no attiecīgajā datumā sagaidāmiem riska darījumiem vai kā efektīvāko riska darījumu, kas veikts iepriekšējā datumā.

22. “Sagaidāmais pozitīvais riska darījums” (EPE) ir sagaidāmā riska darījuma ilgtermiņa vidējais svērtais riska darījumu laikā, kad svērumi ir proporcijas, ko katrs sagaidāmais riska darījums parāda pilnīgā laika intervālā. Aprēķinot minimālo kapitāla prasību skaitu, vidējais tiek ņemts par pirmo gadu vai, ja visu līgumu termiņi savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu jomā ir īsāki par vienu gadu, tā savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu līguma laikposmā.

23. “Efektīvs sagaidāmais pozitīvais riska darījums” (efektīvais EPE) ir efektīva sagaidāmā riska darījuma ilgtermiņa vidējais svērtais pirmā gada laikā vai, ja visu līgumu termiņi savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu jomā ir īsāki par vienu gadu, tā savstarpējo prasījumu ieskaita darījumu līguma laikposmā, kam ir visilgākais termiņš, kur vērtē proporciju, kādu ikviens sagaidāmais riska darījums atspoguļo visā laika intervālā.

24. “Kredīta vērtēšanas korekcijas” ir darījumu partnera darījumu vidējā tirgus portfeļa vērtēšanas korekcijas. Šīs korekcijas atspoguļo kredītriska tirgus vērtību, kas rodas dēļ nespējas izpildīt līgumsaistības ar darījumu partneri. Šīs korekcijas var atspoguļot darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību vai gan kredītiestādes, gan darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību.

25. “Vienpusējas kredīta vērtēšanas korekcijas” ir kredīta vērtēšanas korekcijas, kas atspoguļo darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību kredītiestādei, bet neatspoguļo kredītiestādes kredītriska tirgus vērtību darījumu partnerim.

26. “Pārinvestēšanas risks” ir apjoms, pēc kura nosaka gaidāmo pozitīvā riska darījumu gadījumā, ja nākotnes darbības ar darījumu partneri uzskata par perspektīvām. Papildu riska darījums, ko rada šīs nākotnes darbības, nav ietverts EPE aprēķinos.

27. “Vispārējs korelācijas risks” rodas gadījumos, kad darījumu partneru PD ir pozitīvi savstarpēji saistītas ar vispārējā tirgus riska faktoriem

28. “Specifisks korelācijas risks” rodas gadījumos, kad riska darījums ar īpašu darījumu partneri ir pozitīvi savstarpēji saistīts ar darījumu partneru PD darījumu veida dēļ. Kredītiestādi uzskata par pakļautu specifiskam korelācijas riskam, ja nākotnē ieplānots liels skaits riska darījumu ar specifiskiem darījumu partneriem un liela ir arī darījumu partneru PD.

1. Saskaņā ar 1. līdz 7. punktu kredītiestādes nosaka riska darījuma vērtību IV pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, izmantojot vienu no 3. līdz 6. daļā izklāstītajām metodēm. Kredītiestādēm, kuras neatbilst Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. panta noteikumiem, nav atļauts izmantot 4. daļā izklāstīto metodi. Lai noteiktu riska darījuma vērtību IV pielikuma 3. punktā uzskaitītajiem līgumiem, kredītiestādēm nav atļauts izmantot 4. daļā izklāstīto metodi.

Šā pielikuma 3. līdz 6. daļā izklāstīto metožu jaukta izmantošana patstāvīgi jāatļauj grupai, bet nav jāatļauj vienai juridiskai personai. 3. un 5. daļā izklāstīto metožu jauktu lietojumu vienai juridiskai personai atļauj tad, ja viena no metodēm ir lietota gadījumos, kas izklāstīti 5. daļas 19. punktā.

2. Kredītiestādes ar kompetento iestāžu piekrišanu var noteikt riska darījuma vērtību:

3. Ja kredītiestāde iegādājas kredītu atvasināto instrumentu aizsardzību pret netirdzniecības portfeļa risku vai CCR risku, tā var aprēķināt kapitāla prasības nodrošinājuma aktīvam saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļas 83. līdz 92. punktam vai ar kompetento iestāžu piekrišanu, saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu vai VII pielikuma 4. daļas 96. līdz 104. punktam. Šādos gadījumos CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle.

4. CCR riska darījuma vērtība no pārdotajiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumiem netirdzniecības portfelī, kur tos uzskata par kredīta aizsardzību, kuru nodrošina kredītsabiedrība un tiem paredzētas kapitāla prasības kredītriskam pilnā nacionālā apjomā, ir nulle.

5. Ņemot vērā visas 3. līdz 6. punktā izklāstītās metodes, riska darījuma vērtība konkrētai līgumslēdzēja pusei ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina šīs konkrētās puses katram dzēšanas kopumam.

6. CCR nulles riska darījuma vērtību var piemērot atvasināto instrumentu līgumiem vai repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, ilgtermiņa norēķinu darījumiem un drošības depozītu aizdevumu darījumiem, kurus nav nomaksājusi galvenā darījumu otrā puse un, kurus galvenā darījumu otrā puse nav noraidījusi. Tālāk, CCR nulles riska darījuma vērtību var piemērot galveno darījumu otro pušu kredīta riska darījumu vērtēšanai, kurš rodas no atvasināto instrumentu līgumiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, ilgtermiņa norēķinu darījumiem un drošības depozītu aizdevumu darījumiem vai citiem riska veidiem, kā to nosaka kompetentas iestādes, tā, ka kredītiestādei ir nenokārtotas parādsaistības ar galveno darījumu otro pusi. Galvenajai darījumu otrai pusei CCR risks ar visiem darījumu dalībniekiem jābūt pilnībā nodrošinātiem pret risku ik dienu.

7. Risku, kurš rodas no ilgtermiņa norēķinu darījumiem var noteikt, izmantojot jebkuru no 3. līdz 6. daļā izklāstītajām metodēm, neatkarīgi no metodēm, kuras izvēlētas, lai uzraudzītu atvasinātos ārpusbiržas finanšu instrumentus, repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus un drošības depozītu aizdevumu darījumus. Aprēķinot kapitāla prasības ilgtermiņa norēķinu darījumiem, kredītiestādes, kas izmanto 84. līdz 89. pantā izklāstīto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no attiecīgo pozīciju materiāliskuma piešķirt riska svērumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju.

8. Attiecībā uz 3. un 4. daļā izklāstītajām metodēm kompetentām iestādēm jānodrošina, lai vērā ņemamā dalībvalsts summa būtu atbilstošs kritērijs attiecībā pret risku līgumā. Ja, piemēram, līgums paredz reizināt naudas plūsmu, dalībvalsts summa jāpielāgo, lai ņemtu vērā reizināšanas sekas attiecībā uz līguma riska struktūru.

a) posms: nosakot līgumiem CMV, visiem līgumiem iegūst faktiskās aizstāšanas izmaksas ar pozitīvām vērtībām.

b) posms: lai iegūtu iespējamā nākotnes kredītriska lielumu, izņemot vienas valūtas mijmaiņas darījumus ar “mainīgu/mainīgu” procentu likmi, kurām var aprēķināt vienīgi faktiskās aizstāšanas izmaksas, nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības reizina ar 1. tabulā norādītajiem procentiem:

Lai aprēķinātu iespējamo nākotnes kredītrisku saskaņā ar b) posmu, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm attiecībā uz līgumiem par precēm, kas nav zelts, šīs direktīvas IV pielikuma 3. punkta nozīmē piemērot 2. tabulā norādītos procentus, nevis 1. tabulā paredzētos procentus, ja iestādes izmanto izvēles tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2006/49/EK IV pielikuma 21. punktā:

c) posms: pašreizējā aizstāšanas izmaksu summa un iespējamais nākotnes kredītrisks ir riska darījuma vērtība.

a) posms: katra finanšu instrumenta nosacīto pamatsummu reizina ar 3. tabulā norādītajiem procentiem:

b) posms: tā iegūtais sākotnējais risks ir riska darījuma vērtība.

1. Standartizēto metodi (SM) var izmantot vienīgi atvasinātu ārpusbiržas instrumentu un ilgstošu norēķinu darījumos. Riska darījuma vērtību aprēķina katrai nodrošinājuma kopai atsevišķi. Ir jānovērtē nodrošinājuma tīkls. To nosaka šādi:

riska darījuma vērtība =

kur

CMV = darījumu portfeļa dzēšanas pašreizējā tirgus vērtība, kas izteikta ar darījumu partneru bruto nodrošinājumu. Ja

kur

CMVi = i darījuma pašreizējā tirgus vērtība;

CMC = dzēšanai noteiktās nodrošinājuma kopas pašreizējā tirgus vērtība, ja

kur CMCl = l nodrošinājuma pašreizējā tirgus vērtība;

i = apzīmētais darījumu indekss;

l = apzīmētais nodrošinājuma indekss;

j = apzīmētais riska ierobežošanas kategorijas indekss.

Šī riska ierobežošanas kopa atbilst riska faktoriem, kuriem pretējas zīmes riska pozīcija var būt nodrošināta ar riska pozīciju, kuras novēršanas pasākumi pamatojas uz šo riska darījumu;

RPTij = riska pozīcija no darījuma i, ņemot vērā riska ierobežošanas attiecību kopu j;

RPTij = riska pozīcija, kas izriet no nodrošinājuma l, ņemot vērā riska ierobežošanas attiecību kopu j;

CCRMj = CCR reizinātājs, kas dots 5. tabulā, ņemot vērā riska ierobežošanas kopu j;

β = 1,4.

No darījuma partnera saņemto nodrošinājumu apzīmē ar pozitīvu, bet darījuma partnerim piešķirtu nodrošinājumu apzīmē ar negatīvu zīmi.

Nodrošinājums, ko nosaka šai metodei, ir saistāms ar nodrošinājumu, kas ir atbilstīgs saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK VIII pielikuma 1. daļas 11. punktu un II pielikuma 9. punktu.

2. Ja atvasinātais ārpusbiržas finanšu lineāra riska profila darījums paredz finanšu instrumenta apmaiņu maksājumam, maksājuma daļa tiek noteikta kā maksājuma posms. Darījums, kas paredz maksājuma apmaiņu pret maksājumu, sastāv no diviem maksājuma posmiem. Maksājumi posmi sastāv no līgumiski pieņemta bruto maksājuma, iekļaujot darījuma pieņēmuma summu. Šādu aprēķinu nolūkā kredītiestādes var ignorēt riska procentu likmes maksājuma posmiem, līdz kuru termiņa beigām ir atlicis mazāk par gadu. Kredītiestādes darījumus, kas ietver divus maksājuma posmus, kuri noteikti vienā valūtā, tādi kā procentu likmju mijmaiņas līgumi, var noteikt kā vienotu darījumu. Pret maksājuma posmiem attiecas kā pret vienotu darījumu.

3. Lineāra riska profila darījumi ar akcijām (tostarp akciju indeksiem), zeltu, citiem dārgmetāliem vai citām precēm finanšu pamatinstrumentus plāno pie riska pozīcijai atbilstošajām akcijām (vai akciju indeksiem) vai precēm (tostarp zeltam un citiem dārgmetāliem) un procentu likmes riska pozīcijas maksājumu posmam. Ja maksājuma posms ir noteikts ārvalstu valūtā, tas papildus tiek plānots kā riska pozīcija attiecīgajā valūtā.

4. Darījumi ar lineāru riska profilu ar parādu kā finanšu pamatinstrumentu ir plānoti pie maksājumu posma procentu likmju parāda riska pozīcijām un citām procentu likmju riska pozīcijām. Darījumi ar lineāru riska profilu, kas paredz maksājuma apmaiņu pret maksājumu, iekļaujot ārvalstu valūtas maiņas sekmēšanu, tiek plānoti kā procenta likmes riska pozīcija katram maksājuma posmam. Ja parāda pamatinstrumenti ir noteikti ārvalstu valūtā, parāds riska pozīcijā tiek plānots šajā valūtā. Ja maksājuma posms ir noteikts ārvalstu valūtā, to arī plāno pie riska pozīcijas attiecīgajā valūtā. Riska darījuma vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz ārvalstu apmaiņas darījumu, ir nulle.

5. Riska pozīcijas apjoms no lineārā riska profila darījumiem ir efektīvo finanšu pamatinstrumentu (tostarp preču) nosacītā vērtība (tirgus cena, reizināta ar kvantitāti), ko kredītiestādes konvertē vietējā valūtā, izņemot parādus.

6. Parādiem un maksājuma posmiem riska pozīcijas apjoms ir efektīvo nenokārtoto bruto maksājumu (tostarp nosacītais apjoms) nosacītā vērtība, kas konvertēta kredītiestādes vietējā valūtā un reizināta ar parāda vai maksājuma posma modificēto ilgumu.

7. Neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma riska pozīcijas apjoms ir atsauces parāda nosacītās vērtības reizinājums ar atlikušo laiku līdz neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma termiņa beigām.

8. Riska pozīcijas apjoms no ārpusbiržas atvasinājuma ar nelineāra riska profilu, ieskaitot iespējas un maiņas darījuma izvēli, ir vienlīdzīgs ar delta ekvivalentu efektīvo finanšu instrumentu nosacītai vērtībai, kas ir darījuma pamatā, izņemot gadījumus, kad pamatā ir parāda instruments.

9. Nelineāra riska profila ārpusbiržas finansu instrumentu atvasinājuma ar maiņas darījumu izvēles iespējām, kam pamatā ir parāds vai maksājuma posms, riska pozīcijas apjoms ir vienlīdzīgs efektīvo finanšu instrumentu delta ekvivalentam vai maksājuma posma nosacītai vērtībai, reizināts ar attiecīgā parāda, maksājuma posma modificēto ilgumu.

10. Riska pozīciju noteikšanai darījuma partnera dotais nodrošinājums jāuzskata par prasījumu pret darījuma partneri saskaņā ar atvasināto līgumu (garā pozīcija), kas ir spēkā, kaut arī nodrošinājums ir paredzēts kā saistība pret darījuma partneri (īsā pozīcija), kas ir spēkā.

11. Kredītiestādes riska pozīcijas apjoma un zīmes noteikšanai var izmantot šādas formulas:

visiem instrumentiem, kas nav parāda instrumenti:

efektīvā nosacītā vērtība vai

kur

pref = pamatā esošā instrumenta cena, kas izteikta atsauces valūtā;

V = finanšu instrumenta vērtība (izvēles gadījumā: izvēles cena; darījuma ar lineāra riska profilu gadījumā: paša pamatā esošā instrumenta vērtība);

p = pamatā esošā instrumenta cena, izteikta tajā pašā valūtā kā V;

visu darījumu parādiem un maksājumu posmiem:

efektīvās nosacītās vērtības reizinājums ar modificēto ilgumu vai

nosacītās vērtības delta ekvivalenta reizinājums ar nosacīto ilgumu

kur

V = finanšu instrumenta vērtība (izvēles gadījumā: izvēles cena; ja ir lineāra riska profila darījums: pamatā esošā paša instrumenta vai maksājumu posma vērtība);

r = procentu likmes līmenis.

Ja V ir noteikts citādā valūtā nekā atsauces valūta, atvasinājums jākonvertē atsauces valūtā, reizinot ar attiecīgo maiņas kursu.

12. Riska pozīcijas grupē riska ierobežošanas kopās. Katrai riska ierobežošanas kopai aprēķina absolūto kopējo riska pozīciju summas vērtību apjomu. Šo summu uzrāda kā “neto riska pozīcija” un to sastāda:

pēc 1. punktā dotajām formulām.

13. Procentu likmju riska pozīcijām no naudas depozītiem, kas saņemti no darījuma partnera kā nodrošinājums, no maksājuma posmiem un uz parādu pamata, uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 2006/.../EK ( 32 ) I pielikuma 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla maksājumu prasība, pastāv sešas riska ierobežošanas kopas, kas noteiktas 4. tabulā. Riska ierobežošanas kopas ir definētas, kombinējot “termiņa” un “atsauces procentu likmju” kritērijus.

14. Procentu likmju riska pozīcijām, kam pamatā ir parādi vai maksājumu posmi ar procentu likmēm, kuru procentu likmes ir saistītas ar atsauces procentu likmēm, kas atspoguļo vispārējo procentu likmju līmeni tirgū, termiņa beigas atbilst laika intervālam līdz nākamajai procentu likmju koriģēšanai. Visos citos gadījumos tas ir pamatā esošā parāda atlikušais laiks vai maksājuma posma gadījumā – darījuma atlikušais laiks.

15. Katram atsauces parāda emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kam pamatā ir neizpildītā kredīta maiņas darījums.

16. Procentu likmju riska pozīcijām no naudas depozītiem, kas ir nodoti darījuma partnerim kā nodrošinājums, kad šim darījuma partnerim nav nenokārtotas parāda saistības no zema specifiska riska un no pamatā esošiem parādiem, uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 1. pielikuma 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība, katram emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa. Ja maksājuma posms līdzinās parādam, katram atsauces parāda emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa. Kredītiestādes var tai pašai riska ierobežošanas kopai piešķirt riska pozīcijas, kas rodas no noteikta emitenta parādiem vai no tā paša emitenta atsauces parādiem, kas ir pielīdzināts maksājuma posmam vai kas ir neizpildīto kredītsaistību maiņas darījuma pamatā.

17. Pamatā esošos finanšu instrumentus, kas nav parāda instrumenti, iekļauj vienā attiecīgajā riska ierobežošanas kopā vienīgi tad, ja tie ir identiski vai līdzīgi instrumenti. Visos citos gadījumos tos iekļauj atsevišķās riska ierobežošanas kopās. Instrumentu līdzību nosaka šādi:

18. CCR reizinātājs (CCRM) atsevišķām riska ierobežošanas kopu kategorijām ir dots 5. tabulā.

Pamatā esošos instrumentus no atvasinātajiem ārpusbiržas finanšu instrumentiem, kas uzrādīti 10. punkta 2. tabulā, iekļauj atsevišķās riska ierobežošanas kopās katrai pamatā esošo instrumentu grupai atsevišķi.

19. Nelineāra riska profila darījumiem vai maksājumu posmiem un darījumiem ar parādiem, kuriem kredītiestāde nevar noteikt delta vai arī darījumu modificēto ilgumu ar instrumentu modeli, ko kompetenta varas iestāde ir atzinusi minimālā kapitāla prasībām tirgus riskam, kompetentas varas iestādes pārdomāti nosaka riska pozīciju apjomu un piemērojamo CCRMjs. Kā alternatīvu kompetentas varas iestādes var pieprasīt izmantot 3. nodaļā aprakstīto metodi. Dzēšana netiek atzīta: gadījumā ja riska darījuma vērtība jānosaka kā nodrošinājuma kopa, kas sastāv no atsevišķiem darījumiem.

20. Kredītiestādes veic iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas riska ierobežošanas kopā pārbaudītu darījuma segumu ar juridiski izpildāmu līgumisku vienošanos par savstarpēju prasījumu dzēšanu, kā noteikts 7. daļā.

21. Kredītiestādēm, kas izmanto nodrošinājumu, lai atvieglotu CCR, jāveic iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas aprēķinos noskaidrotu nodrošinājuma atbilstību pārliecinošiem tiesiskiem standartiem, kas noteikti VIII pielikumā.

1. Kredītiestādes, lai aprēķinātu riska darījumu vērtību darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta i) apakšpunktā, vai darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā, vai darījumiem, kas minēti 2. daļas 2. punkta i) līdz iv) apakšpunktā, var izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), ko apstiprina kompetentas iestādes. Visos šajos gadījumos var pieskaitīt arī darījumus, kas minēti 2. daļas 2.v) punktā. Neatkarīgi no 2. daļas 1. punkta otrā apakšpunkta, kredītiestādes var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kas pēc izmēra un veida ir nesvarīgi. Lai piemērotu IMM, kredītiestāde atbilst šajā daļā izklāstītajām prasībām.

2. IMM īstenošanu var veikt secīgi dažādu veidu darījumos, ko apstiprina kompetentās iestādes, un šā perioda laikā kredītiestāde var izmantot metodes, kas norādītas 3. vai 5. daļā. Neatkarīgi no šīs daļas turpinājuma, kredītiestādēm nebūs jāizmanto specifisks modeļa veids.

3. Veicot atvasinātus ārpusbiržas finanšu darījumus un ilgstošus norēķinu darījumus, kam kredītiestāde nav saņēmusi apstiprinājumu izmantot IMM, kredītiestāde izmanto metodes, kas noteiktas 3. daļā vai 5. daļā. Abu šo metožu apvienota izmantošana grupai ir atļauta vienmēr. Abu šo metožu apvienota izmantošana juridiskai personai ir atļauta vienīgi tad, ja izmanto vienu no metodēm gadījumiem, kas noteikti 5. daļas 19. punktā.

4. Kredītiestādes, kas ieguvušas atļauju izmanot IMM, nedrīkst atsākt metožu, kas noteiktas 3. daļā un 5. daļā, izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to atbilstīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju. Ja kredītiestāde pārtrauc pildīt šajā daļā noteiktās prasības, tā iesniedz kompetentajai iestādei plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību nepildīšanai nav būtiska ietekme.

5. Riska darījuma vērtību novērtē savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu līmenī. Izmantojot modeli, prognozē paredzamo izmaiņu sadali savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā, ko izskaidro ar pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursā. Pēc tam, izmantojot modeli, aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos visās dienās nākotnē, ņemot vērā izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos. Drošības depozītu līgumslēdzējām pusēm modelis var arī noteikt nodrošinājuma darbību nākotnē.

6. Kredītiestādes savu prognozēto izmaiņu sadalē savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā var iekļaut piemērotu finanšu nodrošinājumu kā noteikts Direktīvas 2006/49/EK VIII pielikuma 1. daļas 11. punktā un II pielikuma 9. punktā, ja nodrošinājums atbilst IMM kvantitātes, kvalitātes un datu prasībām.

7. Riska darījuma vērtību aprēķina, pakalpojumu reizinot ar efektīvo EPE α reizes:

Riska darījuma vērtība = α × efektīvais EPE,

kur:

Alfa (α) ir 1,4, bet kompetentās iestādes var pieprasīt augstāku α, un efektīvo EPE aprēķina, novērtējot sagaidāmo riska darījumu kā vidējo risku dienai nākotnē t, kur vidējo rādītāju iegūst no iespējamām nākotnes vērtībām saistītajiem tirgus riska faktoriem. Modelis aprēķina EPE virknei dienu nākotnē t1, t2, t3…

8. Efektīvo EE rekursīvi aprēķina šādi:

Efektīvais sagaidāmais riska darījums tk = maks.(efektīvais EE tk – 1; EE t k),

kur:

pašreizējais datums ir apzīmēts kā t0 un efektīvais EE t0 ir vienāds ar pašreizējo risku.

9. Šai sakarā efektīvais EPE ir vidējais efektīvais EE pirmā gada laikā riskam nākotnē. Ja visi līgumi savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos beidzas ātrāk kā pirms gada, sagaidāmais pozitīvais riska darījums ir vidējais sagaidāmais riska darījums, kamēr izbeidzas visi līgumi savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos. Efektīvo sagaidāmo pozitīvo riska darījumu aprēķina kā vidējo svērto vērtību efektīvajam EE:

kur:

svērtie rādījumi Δtk = tk – tk-1 pieļauj gadījumu, kad risku nākotnē aprēķina dienām bez vienāda laika intervāla.

10. Sagaidāmā riska vai maksimuma riska darījuma līdzekļus aprēķina, pamatojoties uz risku sadali, kas izraisa iespējamu nestandarta risku sadali.

11. Kredītiestādes var izmantot līdzekli, kas ir piesardzīgāks nekā α pareizināt ar efektīvo EPE katrai līgumslēdzējai pusei, ko aprēķina saskaņā ar augstāk norādīto vienādojumu.

12. Neatkarīgi no 7. punkta, kompetentā iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot pašu aprēķinus α vietā ar zemāko vērtību 1,2, kurā α ir vienāds ar iekšējā kapitāla attiecību no CCR simulācijas starp līgumslēdzējām pusēm (skaitītājs) pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs). Saucējā lieto EPE kā fiksētu nesamaksātu summu. Kredītiestādes pierāda, ka to iekšējie α aprēķini atspoguļo skaitītāja materiāla avotos darījumu tirgus vērtību sadali vai līgumslēdzēju pušu darījumu portfeļus stohastiskajos aprēķinos. Iekšējos α aprēķinos ņem vērā portfeļu granularitāti.

13. Kredītiestāde garantē, ka α skaitītāju un saucēju aprēķina sistemātiskā veidā, ņemot vērā modeļa metodoloģiju, parametru tehniskos datus un portfeļu sastāvu. Izmantoto nostādni balsta uz kredītiestādes iekšējā kapitāla nostādni, pamato ar dokumentiem, un to neatkarīgi apstiprina. Piedevām kredītiestādes izvērtē savus aprēķinus vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja portfeļa sastāvs mainās laika gaitā. Kredītiestādes arī novērtē modeļa risku.

14. Ja vajadzīgs, tirgus risku un kredītrisku vienotajā simulācijā izmantoto tirgus riska faktoru nepastāvība un korelācija jāpamato ar kredītriska faktoru, lai atspoguļotu iespējamo nepastāvības vai korelācijas pieaugumu ekonomikas lejupslīdē.

15. Ja uz savstarpējo prasību dzēšanas gadījumiem attiecas drošības depozītu vienošanās, kredītiestādes izmanto vienu no šādiem EPE līdzekļiem:

Minimālās prasības EPE modeļiem

16. Kredītiestādes EPE modeļi atbilst darbības prasībām, kas izklāstītas 17. līdz 41. punktā.

17. Kredītiestādē atrodas kontroles struktūrvienība, kas atbild par tās CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu, tostarp par modeļa sākotnējo un pastāvīgo apstiprināšanu. Šī struktūrvienība kontrolē ievades datu pareizību un izgatavo un analizē ziņojumus par kredītiestādes riska novērtēšanas modeļa rezultātiem, tostarp kontrolē attiecību starp riska darījumu līdzekļiem un kredīta un tirdzniecības ierobežojumiem. Šī struktūrvienība nav atkarīga no struktūrvienībām, kas atbild par riska darījumu izveidošanos, atjaunošanu vai pārdošanu un tā nav atkarīga no nepamatotas ietekmes; tai nodrošina piemērotu darbaspēku; tā ziņo tieši kredītiestādes galvenajai pārvaldei. Šīs struktūrvienības darbs ir cieši saistīts ar ikdienas riska darījumu pārvaldības procesu kredītiestādē. Tādejādi tās darba rezultāti ir kredītiestādes kredīta un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontrolēšanas procesa neatņemama sastāvdaļa.

18. Kredītiestādē ir izstrādāta CCR pārvaldības politika, procesi un sistēmas, kas ir konceptuāli stabilas un ko īsteno integrēti. Stabilā CCR pārvaldībā ietilpst CCR identificēšana, novērtēšana, pārvaldība, apstiprināšana un iekšējā atskaite.

19. Kredītiestādes riska pārvaldības politikā ņem vērā tirgus, likviditātes, kā arī juridiskos un operacionālos riskus, kas var būt saistīti ar CCR. Kredītiestāde nesāk darījumus ar darījumu partneri, nenovērtējot tā kredītspēju, un atbilstīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu risku. Šos riskus pārvalda tik visaptveroši, cik iespējams, darījumu partnera līmenī (summējot CCR riska darījumus ar citiem riska darījumiem) un visa uzņēmuma līmenī.

20. Kredītiestādes valde un galvenā vadība aktīvi iesaistās CCR vadības procesā un to uzskata par uzņēmuma nozīmīgu aspektu, kam jāparedz ievērojami līdzekļi. Galveno vadību informē par izmantotā modeļa ierobežojumiem un pieņēmumiem, un kā tie ietekmē iznākuma ticamību. Galvenā vadība arī izvērtē tirgus vides neskaidrības un darbības jautājumus un ir informēta par atspoguļošanu modelī.

21. Ikdienas sagatavotos ziņojumus par kredītiestādes riska gadījumiem, kas paredzēti CCR, izskata vadības līmenī ar pietiekamu galvenās pārvaldības un valdes pārstāvju klātbūtni, lai būtu iespējams samazināt individuālo kredīta pārvaldnieku vai mākleru vietas un samazināt kredītiestādes kopējos CCR riska gadījumus.

22. Kredītiestādes CCR pārvaldības sistēmu lieto kopā ar iekšējiem kredīta un tirdzniecības ierobežojumiem. Kredīta un tirdzniecības ierobežojumi attiecas uz kredītiestādes riska novērtējuma modeli tādā veidā, kāds laika gaitā ir nemainīgs un ko labi saprot kredīta pārvaldnieki, mākleri un galvenā pārvaldība.

23. Kredītiestādes CCR novērtējumā iekļauts ikdienas un dienas laikā izlietoto kredītlīniju novērtējums. Kredītiestāde novērtē pašreizējo riska darījumu bruto un neto nodrošinājumu. Portfeļa un līgumslēdzējas puses līmenī kredītiestāde aprēķina un pārrauga maksimālā riska darījumus vai potenciālus riska darījumus nākotnē tādā iespējamā intervālā, ko izvēlas kredītiestāde. Kredītiestāde ņem vērā lielas vai koncentrētas pozīcijas, tostarp pēc saistītās līgumslēdzējas puses grupas, pēc nozares, pēc tirgus, utt.

24. Kredītiestādē ir izveidota pastāvīga un rūpīga stresa pārbaude uz vietas kā papildinājums CCR analīzei, kas balstīta uz ikdienas kredītiestādes riska novērtējuma modeļa rezultātiem. Šīs stresa pārbaudes iznākumus periodiski izskata galvenā pārvaldība un tos atspoguļo CCR politikā un ierobežojumos, ko noteikusi vadība un valde. Ja stresa pārbaudēs minētajos apstākļos atklāj kādu īpašu vājo vietu, veic tūlītējus pasākumus, lai šos riskus piemēroti vadītu.

25. Kredītiestādē ir izveidota pastāvīga kārtība, lai nodrošinātu atbilstību CCR kontroles ierakstu pārvaldības sistēmu. Kredītiestādes CCR pārvaldības sistēma ir labi dokumentēta un sniedz izskaidrojumu empīriskajiem paņēmieniem, ko izmanto CCR novērtēšanā.

26. Kredītiestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas izvērtējumu, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā izvērtējumā iekļauta uzņēmuma struktūrvienību, kas minētas 17. punktā, un neatkarīgas CCR vadības struktūrvienības darbības. Vispārēja CCR pārvaldības procesa izskatīšana notiek regulāros laika intervālos un kaut minimāli jo īpaši pievēršas:

27. Riska darījumu sadali, ko veido modelis, kas izmantots, lai aprēķinātu efektīvo sagaidāmo pozitīvo riska darījumu, cieši saskaņo ar ikdienas CCR pārvaldības procesu kredītiestādē. Modeļa rezultātiem attiecīgi ir liela nozīme kredīta apstiprināšanā, ikdienas CCR pārvaldībā, iekšējā kapitāla piešķiršanā un kredītiestādes korporatīvajā vadībā.

28. Kredītiestādē veic izmantoto modeļu, kas veido riska darījumu sadali, kas paredzēta CCR, uzskaiti. Tādejādi kredītiestāde pierāda, ka tā izmanto modeli, lai aprēķinātu riska darījumu sadali, uz kura pamatots sagaidāmā pozitīvā riska darījuma aprēķins, kas visumā atbilst šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām, vismaz vienu gadu pirms to apstiprina kompetentas iestādes.

29. Modelis, ko izmanto, lai veidotu riska darījumu sadali, kas paredzēta CCR ir daļa no CCR pārvaldības, kurā ietilpst CCR identificēšana, novērtēšana, pārvaldība, apstiprināšana un iekšējā atskaite. Tajā iekļauta arī kredītlīniju (apvienojot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem) izmantošanas novērtējums un iekšējā kapitāla piešķiršana. Kredītiestāde kopā ar EPE novērtēšanu un vadību novērtē un vada arī pašreizējos riska darījumus. Kur iespējams, kredītiestāde novērtē pašreizējo riska darījumu bruto un neto nodrošinājumu. Lietošanas pārbaude ir apmierinoša, ja kredītiestāde izmanto citus CCR līdzekļus, piemēram, maksimuma riska darījumu vai potenciālo riska darījumu nākotnē, pamatojoties uz riska darījumu sadali, ko veido tas pats modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu EPE.

30. Kredītiestādē ir sistēmas, kas nepieciešamības gadījumā ikdienas spēj novērtēt EE, ja vien tā kompetentajai iestādei pierāda, ka tās riska darījumi, kas paredzēti CCR, nodrošina aprēķinus ar lielāku laika intervālu. Kredītiestāde aprēķina EE kopā ar laika profilu prognozētajiem mērogiem, kas adekvāti atspoguļo laika struktūru naudas plūsmai nākotnē un līgumu termiņu tādā veidā, kas atbilst riska darījumu būtībai un sastāvam.

31. Riska darījumus novērtē, pārrauga un kontrolē visā līgumu derīguma laikā savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos (ne tikai viena gada mērogā). Kredītiestādē ir izveidotas procedūras, kas identificē un kontrolē līgumslēdzēju pušu riskus, kad riska darījumi pārkāpj viena gada mēroga robežas. Prognozētais pieaugums riska darījumos ir ieguldījums kredītiestādes iekšējā kapitāla modelī.

32. Kredītiestādē ir ieviesti stabili stresa pārbaudes procesi, ko izmanto kapitāla piemērotības novērtēšanai CCR. Šos stresa līdzekļus salīdzina ar sagaidāmā pozitīvā riska darījuma līdzekļiem, un kredītiestāde tos izskata kā daļu no 123. pantā minētā procesa. Stresa pārbaudē ir iekļauta iespējamo notikumu identificēšana vai nākotnes izmaiņas ekonomiskajos apstākļos, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes kredītriska darījumus, un novērtējumu kredītiestādes spējai izturēt šādas pārmaiņas.

33. Kredītiestāde pārbauda uz stresu savu CCR riska darījumus, tostarp kopīgi uzsverot tirgus un kredītriska faktorus. CCR stresa pārbaudēs izskata koncentrācijas risku (vienai līgumslēdzējai pusei vai līgumslēdzēju pušu grupām), korelācijas risku tirgū un kredītrisku, kā arī risku, kas likvidējot līgumslēdzējas puses pozīciju, var mainīt tirgu. Stresa pārbaudēs izskata arī ietekmi uz kredītiestādes pozīciju šādās tirgus izmaiņās un saskaņo šo ietekmi ar CCR novērtējumu.

34. Kredītiestāde atbilstīgi izvērtē riska darījumus, kas ievērojamā līmenī paaugstina vispārējo korelācijas risku.

35. Kredītiestādē ir procedūras, kas identificē, pārrauga un kontrolē specifiska korelācijas riska gadījumus, sākot ar darījuma uzsākšanu un turpinoties darījuma darbības laikā.

36. Modelis atspoguļo darījumu noteikumus un tehniskos datus savlaicīgā, pilnīgā un piesardzīgā veidā. Šādos noteikumos iekļauti vismaz līguma aptuvenās summas, termiņi, ieteicamie līdzekļi, drošības depozītu pasākumi, savstarpējo prasījumu ieskaita pasākumi. Noteikumus un tehniskos datus saglabā datu bāzē, kurā oficiāli un periodiski veic revīziju. Savstarpējo prasījumu ieskaita pasākumu atzīšanas procesam nepieciešams, lai juridiskie darbinieki apstiprinātu savstarpējo prasījumu ieskaita juridisko iespējamību, un datu ievadīšanu datu bāzē veiktu neatkarīga struktūrvienība. Darījumu noteikumu un tehnisko datu pārraidei uz modeli piemēro iekšējo revīziju un oficiālu saskaņošanas procesu, kas notiek starp modeļa un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi apstiprinātu, ka darījumu noteikumus un tehniskos datus atspoguļo pareizi vai vismaz piesardzīgi gaidītā pozitīvā riskā.

37. Modelī izmanto pašreizējos tirgus datus, lai aprēķinātu pašreizējos riska darījumus. Izmantojot vēsturiskos datus, lai novērtētu nepastāvības vai korelācijas, izmanto vēsturiskos datus no vismaz trīs gadiem, ko atjaunina reizi ceturksnī vai biežāk, ja tirgus stāvoklis atļauj. Dati ietver pilnu ekonomiskā stāvokļa diapazonu, piemēram, pilnu biznesa ciklu. No uzņēmuma neatkarīga struktūrvienība apstiprina biznesa struktūrvienības noteikto cenu. Datus iegūst neatkarīgā ceļā no darījumu līnijām, kas modelī iestrādātas savlaicīgā un pilnīgā veidā, un tos saglabā datu bāzē, kurā oficiāli un periodiski veic revīziju. Kredītiestādē ir arī labi izveidots datu saskaņošanas process, lai attīrītu datus no kļūdīgiem un/vai nepareiziem novērojumiem. Tiktāl, ciktāl modelis izmanto pilnvarotā iesniegtus tirgus datus, tostarp datus par jauniem pakalpojumiem, kuriem var nebūt pieejami vēsturiskie dati, iekšējā politika nosaka piemērotus pilnvarotos, un kredītiestāde empīriski pierāda, ka pārvaldnieks nodrošina piesardzīgu riska attēlojumu saskaņā ar neatgriezenisku tirgus stāvokli. Ja modelī iekļauta nodrošinājuma ietekme uz izmaiņām savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumu tirgus vērtībā, kredītiestādei ir piemēroti vēsturiskie dati, lai modelētu nodrošinājuma nepastāvību.

38. Modelis ir pakļauts apstiprināšanas procesam. Process ir skaidri formulēts kredītiestādes politikā un procedūrās. Apstiprināšanas process nosaka vajadzīgās pārbaudes veidu, kas garantē modeļa saskaņotību un identificē apstākļus, kādos pārkāpj pieņēmumus un kuru rezultātā var rasties EPE nepareizs novērtējums. Apstiprināšanas procesā iekļauta modeļa daudzpusības izskatīšana.

39. Kredītiestāde pārrauga piemērotus riskus un izveido procesus, lai noregulētu tās EPE novērtēšanu, kad šie riski kļūst nozīmīgi. Tas nozīmē šo:

40. Kredītiestādē ir iekšējās procedūras, kas apliecina, ka pirms darījuma iekļaušanas savstarpējo prasījumu ieskaita gadījumos, darījumu aizsargā juridiski derīgs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 7. daļā noteiktajām prasībām.

41. Kredītiestādē, kas izmanto nodrošinājumu, lai atvieglotu savus CCR, ir iekšējās procedūras, kas apliecina, ka pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas aprēķinos nodrošinājums atbilst VIII pielikumā noteiktajiem juridiskās skaidrības standartiem.

42. Kredītiestādes EPE modeļi atbilst šādām apstiprināšanas prasībām:

Ja vēsturiska pārbaude norāda, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetenta iestāde atsauc modeļa apstiprināšanu vai veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina, ka modeli nekavējoties uzlabo. Tās var arī prasīt kredītiestādēm turēt papildu pašu kapitālu saskaņā ar 136. pantu.

a) Klīringa veidi, ko kompetentās iestādes drīkst atzīt

Šajā daļā “līgumslēdzēja puse” ir subjekts (tostarp fiziskas personas), kam ir tiesības slēgt vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu un “vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu” ir rakstīta divpusēja vienošanās starp kredītiestādi un līgumslēdzēja pusi, kas rada tikai vienu juridisko saistību, kura skar visas sākotnējās vienošanās un darījumus, kas pieder citām pakalpojumu kategorijām. Vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu skar tikai savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas ir divpusējs.

Papildinot vienošanās par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu kontekstu, par citām pakalpojumu kategorijām uzskata:

Kompetentās iestādes drīkst atzīt kā risku samazinošus sekojošus līgumiskus prasījumu ieskaita veidus:

b) Atzīšanas nosacījumi

Kompetentās iestādes savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu var atzīt par risku mazinošu vienīgi ar šādiem nosacījumiem:

Kompetentajām iestādēm, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm, jābūt pārliecinātām, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits tiesiski ir spēkā saskaņā ar katras attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem. Ja kāda no kompetentajām iestādēm šajā sakarā nav pārliecināta, tad vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu neatzīst par risku mazinošu nevienai no līgumslēdzējām pusēm.

Kompetentās iestādes var pieņemt pamatotus juridiskus atzinumus, kas sagatavoti katram savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidam.

Par risku mazinošu nevar atzīt līgumu, kurā ir noteikums, kas atļauj maksātspējīgai līgumslēdzējai pusei veikt vienīgi ierobežotus maksājumus vai vispār neveikt maksājumus maksātnespējīgajam, pat ja maksātnespējīgais ir neto kreditors (atbrīvojuma klauzula).

Turklāt attiecībā uz vienošanos par savstarpējo prasījumu starppakalpojumu līgumisku ieskaitu ievēro šādus kritērijus:

c) Atzīšanas sekas

Savstarpējo prasījumu ieskaitu 5. un 6. daļas nolūkā atzīst, kā noteikts minētajās daļās.

Ja dalībvalstis dod kredītiestādēm tiesības izvēlēties metodi, izvēlētā metode jāpiemēro konsekventi.

Varbūtējā nākotnes kredītriska aprēķinam saskaņā ar iepriekš doto formulu pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem. Pilnīgi atbilstīgi līgumi ir ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmu, ja to termiņš ir viens un tas pats datums un ja tie pilnīgi vai daļēji izteikti vienā un tajā pašā valūtā.

Piemērojot 4. daļu, a) posmā:

1. Procentu likmju līgumi:

2. Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:

3. Pielikuma 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces elementiem vai indeksiem. Tas ietver kā minimumu visus instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 7., 9. un 10. punktā, ja nav iekļauti 1. un 2. punktā.

1. Pārvaldes iestāde, kas aprakstīta 11. pantā, nosaka kārtību attiecībā uz pienākumu nodalīšanu organizācijā un interešu konfliktu novēršanu.

2. Pārvaldes iestāde, kas aprakstīta 11. pantā, apstiprina un periodiski pārskata stratēģijas un politikas attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu, kam pakļauta vai var būt pakļauta kredītiestāde, tostarp attiecībā uz riskiem, ko izraisa makroekonomikas vide, kurā tā darbojas, saistībā ar uzņēmējdarbības cikla statusu.

3. Kredītu piešķiršana balstās uz drošiem un skaidri noteiktiem kritērijiem. Skaidri nosaka kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un refinansēšanas kārtību.

4. Kredītrisku saturošo portfeļu un riska darījumu pastāvīgo pārvaldību un uzraudzību, tostarp attiecībā uz problēmu kredītu identificēšanu un pārvaldīšanu un attiecībā uz adekvātu vērtības korekciju izdarīšanu un uzkrājumu veidošanu, veic ar efektīvām sistēmām.

5. Kredītiestādes mērķa tirgiem un kopējai kredītu stratēģijai adekvāti piemēro kredītportfeļa diversifikāciju.

6. Risku, ka atzītie kredītriska mazināšanas paņēmieni, ko izmanto kredītiestādes, izrādītos mazāk efektīvi, nekā iecerēts, izskata un kontrolē ar rakstisku kārtību un procedūru palīdzību.

7. Koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem attiecībā uz darījumu partneriem, saistīto darījumu partneru grupām un darījumu partneriem tajā pašā tautsaimniecības nozarē, ģeogrāfiskajā apgabalā vai no tās pašas darbības vai izstrādājuma, kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas, un tostarp jo īpaši riskus, kas saistīti ar plašiem netiešiem kredītu riska darījumiem (piem., attiecībā uz vienu nodrošinājuma izdevēju), izskata un kontrolē, izmantojot rakstisku kārtību un procedūras.

8. Riskus, kas izriet no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir ieguldītāja, iniciatore vai sponsore, izvērtē un izskata ar atbilstīgas kārtības un procedūru palīdzību. Šī kārtība un procedūras jo īpaši nodrošina to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.

9. Tādām kredītiestādēm, kas ir iniciatores darījumiem ar vairākkārtēju pārvēršanu vērtspapīros, kur iesaistīti priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumi, pastāv likviditātes plāni attiecībā uz plānveida un priekšlaicīgu amortizāciju.

10. Ievieš instrukcijas un procedūras, ar ko nosaka, kā mērāmi un vadāmi visi būtiskie tirgus risku avoti un izpausmes.

11. Ievieš sistēmas tāda riska novērtēšanai un pārvaldībai, kas izriet no iespējamām procentu likmes izmaiņām, ciktāl tās ietekmē kredītiestādes darbības, kas nav saistītas ar tirdzniecību.

12. Īsteno politiku un procedūras, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālo risku, tostarp retus notikumus ar spēcīgu iedarbību. Neskarot 4. panta 22. punktā noteikto definīciju, kredītiestādes precizē, kas ir operacionālais risks šīs politikas un šo procedūru vajadzībām.

13. Piemēro neparedzētu izdevumu un darbības nepārtrauktības plānus, lai nodrošinātu kredītiestādes spēju darboties nepārtraukti un ierobežot zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā.

14. Pastāv kārtība un procesi, ar kuru palīdzību regulāri un tālredzīgi nosaka un pārvalda neto finansējuma stāvokli un pieprasījumu. Tiek ņemti vērā alternatīvi scenāriji, un regulāri tiek pārskatīti pieņēmumi, uz ko balstās lēmumi attiecībā uz neto finansējuma stāvokli.

15. Izmanto neparedzētu izdevumu plānus, lai pārvarētu likviditātes krīzes.

1. Neskarot 2. līdz 7. punktu, riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piešķir 100 % riska svērumu.

2. Ņemot vērā 3. punktu, riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kuriem ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ĀKNI, riska svērumu piešķir saskaņā ar 1. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās piemēroto ĀKNI kredīta novērtējumus attiecinājušas uz kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas sešām pakāpēm.

3. Riska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku piemēro 0 % riska svērumu.

4. Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, piešķir 0 % riska svērumu.

5. Ja tādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, piešķir zemāku riska svērumu, nekā norādīts 1. līdz 2. punktā, darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kas izteikti un finansēti vietējā valūtā, dalībvalstis var ļaut savām kredītiestādēm šādā pat veidā noteikt riska pakāpi šādiem riska darījumiem.

6. Eksporta kredīta aģentūras kredīta novērtējumu kompetentās iestādes atzīst tad, ja atbilst kāds no šiem priekšnoteikumiem:

7. Riska darījumiem, kam riska svēruma noteikšanai ir atzīts kredīta novērtējums, ko veikusi eksporta kredīta aģentūra, piešķir riska svērumu saskaņā ar 2. tabulu.

8. Neskarot 9. līdz 11. punktu, riska darījumiem ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām piešķir riska svērumu kā riska darījumiem ar iestādēm. Šī kārtība nav atkarīga no 80. panta 3. punktā minēto izvēles tiesību izmantošanas. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 31., 32. un 37. punktā, netiek piemērots.

9. Riska darījumus ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģiona valdībām un pašvaldībām ir īpašas tiesības gūt ienākumus, un tāpēc, ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras uzdevums ir mazināt saistību neizpildes risku.

Kompetentās iestādes sagatavo un publicē reģiona valdību un pašvaldību sarakstu, kurām veiks riska svērumu tādā pašā veidā kā centrālajai valdībai.

10. Riska darījumi ar baznīcām un reliģiskām apvienībām, kas ir publisko tiesību subjekti, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar tiesību aktiem, kas tām piešķir šādas tiesības, ir pielīdzināmi riska darījumiem ar reģionālām valdībām un pašvaldībām, nepiemērojot 9. punktu. Šajā gadījumā 89. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām atļauja piemērot V nodaļas 2. sadaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu netiks atteikta.

11. Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, riska darījumus ar reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tādā pat veidā piešķirt riska svērumu riska darījumiem ar šīm reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm.

12. Neskarot 13. līdz 17. punkta noteikumus, riska darījumiem ar administratīvām iestādēm un bezpeļņas uzņēmumiem piešķir 100 % riska svērumu.

13. Neskarot 14. līdz 17. punktu, riska darījumiem ar publiskajām struktūrām piemēro 100 % riska pakāpi.

14. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumus ar publiskajām struktūrām var uzskatīt par riska darījumiem ar iestādēm. Šīs iespējas īstenošana nav atkarīga no 80. panta 3. punktā paredzētās iespējas īstenošanas. Nepiemēro 31., 32. un 37. punktā paredzēto preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem.

15. Izņēmuma gadījumos riska darījumus ar sabiedriskā sektora organizācijām var pielīdzināt riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā šīs organizācijas atrodas, ja pēc kompetento iestāžu ieskatiem šo riska darījumu riska pakāpes ir identiskas sakarā ar centrālās valdības dotu atbilstīgu galvojumu.

16. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir izmantojušas izvēles tiesības riska darījumus ar sabiedriskā sektora organizācijām pielīdzināt riska darījumiem ar iestādēm vai centrālo valdību, kuru jurisdikcijā tās atrodas, citas dalībvalsts kompetentās iestādes ļauj savām kredītiestādēm tādā pat veidā piešķirt riska svērumu riska darījumiem ar šīm sabiedriskā sektora organizācijām.

17. Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kurā piemēro uzraudzības un reglamentējošos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumus ar publiskajām struktūrām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tāpat piemērot riska pakāpi riska darījumiem ar šādām publiskajām struktūrām.

18. Amerikas savstarpējo ieguldījumu korporācija, Melnās jūras valstu tirdzniecības un attīstības banka un Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka 78. līdz 83. panta nozīmē tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām (MDB).

19. Neskarot 20. un 21. punkta noteikumus, riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 29. līdz 32. pantu. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 31., 32. un 37. punktā, netiek piemērots.

20. Riska darījumiem ar šādām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska svērumu:

21. Eiropas Investīciju fonda dalības kapitāla nesamaksātajai daļai piešķir 20 % riska svērumu.

22. Riska darījumiem ar šādām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska svērumu:

23. Nosakot riska svērumu riska darījumiem ar iestādēm, piemēro vienu no divām metodēm, kas aprakstītas 26. līdz 27. punktā un 29. līdz 32. punktā.

24. Neskarot citus 23. līdz 39. punkta nosacījumus, riska darījumus ar finanšu iestādēm, kam atļauju devušas un kuras uzrauga par kredītiestāžu uzraudzību un licencēšanu atbildīgās kompetentās iestādes, un kas pakļautas kredītiestādēm piemērotajai uzticamības prasībām, vērtē tāpat kā iestāžu riska darījumus.

25. Riska darījuma ar iestādi, kam nav piešķirts kredītreitings, riska svērums nedrīkst būt zemāks par riska svērumu, ko piešķir riska darījumiem ar tās centrālo valdību.

26. Riska darījumiem ar iestādēm piešķir riska svērumu atbilstoši tai kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta centrālajai valdībai, kuras jurisdikcijā iestāde atrodas, saskaņā ar 3. tabulu.

27. Riska darījumiem ar iestādēm, kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska svērums nav lielāks par 100 %.

28. Iestāžu riska darījumiem ar sākotnēji spēkā esošu trīs mēnešu vai īsāku termiņu var piemērot 20 % riska svērumu.

29. Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 4. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

30. Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 50 % riska svērumu.

31. Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 5. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

32. Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piešķir 20 % riska svērumu.

33. Ja riska darījumiem ar iestādēm piemēro metodi, kas noteikta 29. līdz 32. punktā, tad ir šāda saistība ar īpašajiem īstermiņa novērtējumiem.

34. Ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, piemēro visiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem.

35. Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai vienādu riska svērumu ar to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo īpašo riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa darījumiem, kā norādīts 31. punktā.

36. Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska svērumu par to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 31. punktā, tad vispārējais preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska svērumu, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.

37. Riska darījumi iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem ir izteikti un finansēti valsts valūtā, saskaņā ar abām 26. līdz 27. un 29. līdz 32. punktā aprakstītajām metodēm drīkst piemērot par vienu kategoriju zemāku riska svērumu, nekā preferenciālais riska svērums, kas aprakstīts 4. un 5. punktā un ko piemēro tās centrālajai valdībai

38. Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas izteikti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiešķir riska svērumu, kas ir zemāks par 20 %.

39. Ieguldījumiem akciju kapitāla vai statūtkapitāla instrumentos, ko emitējušas iestādes, piešķir 100 % riska svērumu, ja tie nav atskaitīti no pašu kapitāla.

40. Ja riska darījums ar iestādi ir obligāto rezervju formā, kas kredītiestādei jātur saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas noteikumiem, tad dalībvalstis var atļaut piešķirt tādu riska svērumu, ko piešķir šīs dalībvalsts centrālās bankas riska darījumiem, ja:

41. Riska darījumiem, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar šādu tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgās ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) kredīta novērtējumus pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

42. Riska darījumiem, kam nav pieejams šāds kredīta novērtējums, piešķir 100 % riska svērumu vai tās centrālās valdības riska svērumu, atkarībā no tā, kurš ir augstāks.

43. Riska darījumiem, kas atbilst 79. panta 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska svērumu.

44. Neskarot 45. līdz 60. punktu, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar nekustamo īpašumu, piešķir 100 % riska svērumu.

45. Riska darījumiem vai to daļām, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, ko īpašnieks vai privāto investīciju sabiedrības gadījumā – patiesais īpašnieks aizņem vai izīrē, piešķir 35 % riska svērumu.

46. Riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai izīrē, piešķir 35 % riska svērumu.

47. Riska darījumiem ar nomnieku īpašuma izpirkumnomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, kad kredītiestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska svērumu, ja kompetentās iestādes piekrīt, ka kredītiestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās tiesībām uz īpašumu.

48. Kompetentās iestādes uzskata prasību 45. un 46. punkta nolūkiem par izpildītu vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

49. Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 48. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas to teritorijā, ja šādas rīcības pamatošanai tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens apdzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu.

50. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 49. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļu hipotēkām, piešķirt 35 % riska svērumu.

51. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem vai jebkurai riska darījuma daļai, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, var piešķirt 50 % riska svērumu.

52. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām var piešķirt 50 % riska svērumu.

53. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma līzinga darījumiem attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, kurā kredītiestāde ir līzinga devējs un līzinga ņēmējam ir pirkuma tiesības, var piešķirt 50 % riska svērumu, ja kredītiestādes riska darījumu atbilstoši kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošina tās īpašumtiesības.

54. Uz 51. līdz 53. punkta piemērošanu attiecas šādi nosacījumi:

55. 50 % riska svērumu piešķir aizņēmuma daļai, kas nepārsniedz robežu, kura aprēķināta saskaņā ar kādu no šiem nosacījumiem:

56. 100 % riska svērumu piešķir aizdevuma daļai, kas ir lielāka par 55. punktā noteiktajām robežām.

57. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 51. līdz 53. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut piemērot šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, 50 % riska svērumu.

58. Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 54. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, kurš atrodas to teritorijā, ja tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar mazu zaudējumu daļu, kas nepārsniedz šādas robežas:

59. Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 58. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad izbeidzas tiesības piemērot 58. punktu; kamēr kādā no turpmākajiem gadiem tiek izpildīti 55. punktā noteiktie ierobežojumi, piemērojams 54. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums.

60. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 58. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, piešķirt 50 % riska svērumu.

61. Neskarot 62. līdz 65. punkta noteikumus, tādu riska darījumu, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām un kas pārsniedz kompetento iestāžu noteikto maksimālo apjomu, radot ievērojamu risku, nenodrošinātajai daļai piemēro šādus riska svērumus:

62. Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamiem nodrošinājumiem un galvojumiem uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai.

63. Tomēr ja kavēto riska darījumu pilnībā sedz nodrošinājums, kas nav nodrošinājums, kurš ir pieņemams kredītriska mazināšanas nolūkos, pēc kompetento iestāžu ieskatiem var piešķirt 100 % riska svērumu, pamatojoties uz stingriem darbības kritērijiem, lai nodrošinātu labu nodrošinājuma kvalitāti, ja vērtības korekcijas sasniedz 15 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas.

64. Riska darījumiem, kas norādīti 45. līdz 50. punktā, piešķir 100 % riska svērumu, ja to atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām. Ja vērtības korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas, tad riska svērumu, ko piešķir riska darījuma atlikušajai daļai, var pēc kompetento iestāžu ieskatiem samazināt līdz 50 %.

65. Riska darījumiem, kas norādīti 51. līdz 60. punktā, piešķir 100 % riska svērumu, ja to atmaksāšanas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām.

66. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši lielu risku, piemēram, ieguldījumiem riska kapitāla uzņēmumos un privātiem kapitālieguldījumiem, piemēro 150 % riska svērumu.

67. Kompetentās iestādes var tādiem riska darījumiem, kuru maksājuma termiņš nav kavēts, kam saskaņā ar šo daļu tiek piemērots 150 % riska svērums un kam ir noteiktas vērtības korekcijas, atļaut piemērot šādu riska svērumu:

68. “Segtās obligācijas” ir obligācijas, kas definētas Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un kas nodrošinātas ar kādu no šādiem atbilstīgajiem aktīviem:

Šim nolūkam “nodrošināts” attiecināms uz visiem gadījumiem, kad a) līdz f) apakšpunktā minētie aktīvi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem paredzēti tikai un vienīgi obligāciju turētāja aizsardzībai pret zaudējumiem.

Līdz 2010. gada 31. decembrim Francijas Fonds Communs de Créances vai citas saskaņā ar d) un e) apakšpunktu līdzvērtīgas vērtspapīru institūcijas izdotajām pirmajām daļām nepiemēro 20 % ierobežojumu, ja piemērota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija noteikusi, ka šīs pirmās daļas atbilst labākajai kredīta kvalitātes kategorijai, ko kredītu novērtēšanas institūcija ir piešķīrusi segtajām obligācijām. Pirms iepriekšminētā termiņa beigām šo atkāpi pārskata, un atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem Komisija var saskaņā ar 151. pantā 2. punktā minēto procedūru pagarināt šo termiņu, paredzot vai neparedzot noteikumu par turpmāku pārskatīšanu.

Līdz 2010. gada 31. decembrim f) apakšpunktā norādīto 60 % likmi var aizstāt ar 70 % likmi. Pirms iepriekšminētā termiņa beigām šo atkāpi pārskata, un atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem Komisija var saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru pagarināt šo termiņu, paredzot vai neparedzot noteikumu par turpmāku pārskatīšanu.

69. Attiecībā uz segto obligāciju nodrošināšanu ar nekustamo īpašumu kredītiestādēm jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un novērtēšanas noteikumiem, kas noteikti VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punktā.

70. Neskarot 68. un 69. punktu, segtās obligācijas, kas atbilst definīcijai Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un ko izdod līdz 2007. gada 31. decembrim, arī ir piemērotas preferenciālā režīma piemērošanai līdz to termiņam.

71. Segtām obligācijām piešķir riska svērumu, balstoties uz riska svērumu, kas piešķirts augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem ar kredītiestādi, kura tās emitē. Pastāv šāda attiecība starp riska svērumiem:

72. Riska svērtās vērtības pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām nosaka saskaņā ar 94. līdz 101. pantu.

73. Riska darījumiem ar iestādēm gadījumos, kad piemēro 29. līdz 32. punktu, un riska darījumiem ar uzņēmumiem, kam ir pieejams īstermiņa kredīta novērtējums, kuru veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 7. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

74. Neskarot 75. līdz 81. punktu, riska darījumiem ieguldījumu fondu (CIU) veidā piemēro 100 % riska svērumu.

75. Riska darījumiem, kas ir CIU un kam ir pieejams kredīta novērtējums, kuru veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro riska svērumu saskaņā ar 8. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

76. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka kāda pozīcija CIU ir saistīta ar īpaši lieliem riskiem, tās prasa piemērot šai pozīcijai 150 % riska svērumu.

77. Kredītiestādes var noteikt CIU riska svērumu, kā izklāstīts 79. līdz 81. punktā, ja ir ievēroti šādi atbilstības kritēriji:

78. Ja kompetentā iestāde kādu trešās valsts CIU apstiprina par atbilstošu, kā izklāstīts 77. punkta a) apakšpunktā, tad citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo atzīšanas faktu, pati neveicot novērtējumu.

79. Ja kredītiestādei ir zināms par CIU pamatā esošiem riska darījumiem, tā var skatīt šos pamatā esošos riska darījumus, aprēķinot ieguldījumu fonda (CIU) vidējo riska svērumu saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm.

80. Ja kredītiestādei nav zināms par CIU pamatā esošiem riska darījumiem, tā var aprēķināt vidējo riska svērumu CIU saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm pēc šādiem noteikumiem: tiek pieņemts, ka CIU vispirms veic ieguldījumus maksimāli pieļautajā apjomā riska darījumu kategorijās, kam noteiktas augstākās kapitāla prasības, un tālāk veic ieguldījumus lejupejošā secībā, līdz sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža.

81. Kredītiestādes var uzdot trešai personai saskaņā ar 79. līdz 80. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par riska svērumu attiecībā uz CIU, ja ir adekvāti nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība.

82. Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē piešķir 100 % riska svērumu.

83. Priekšsamaksai un uzkrātajiem ienākumiem, kurus kredītiestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piešķir 100 % riska svērumu.

84. Skaidras naudas posteņiem to iekasēšanas procesā piešķir 20 % riska svērumu. Kasē esošajai skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piešķir 0 % riska svērumu.

85. Dalībvalstis var atļaut piešķirt 10 % riska svērumu riska darījumiem ar iestādēm, kas savās dalībvalstīs specializējas starpbanku un valsts parāda tirgos un kas pakļautas kompetento iestāžu ciešai uzraudzībai, ja minētie aktīvu posteņi ir atbilstīgi savu dalībvalstu kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošināti ar posteņiem, kam piešķir 0 % vai 20 % riska svērumu un ko kompetentās iestādes atzinušas par atbilstošu nodrošinājumu.

86. Kapitāla turējumiem un citai līdzdalībai, izņemot tos, kas atskaitīti no pašu kapitāla, piešķir vismaz 100 % riska svērumu.

87. Zeltam, kas atrodas pašu glabātuvēs vai ir nodots glabāšanā, ciktāl tas segts ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska svērumu.

88. Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā piešķir konkrētajiem aktīviem atbilstīgos riska svērumus, bet nevis darījumu otras puses riska svērumus.

89. Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piešķir 94. līdz 101. pantā paredzētos riska svērumus, ja produktam ir piemērotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska svērumi tiek summēti līdz maksimāli pieļaujamajam apjomam 1250 % un reizināti ar nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, lai iegūtu riska svērto vērtību. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

90. Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētie obligātie nomas maksājumi. Obligātie nomas maksājumi ir maksājumi nomas periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds opcijas darījums (t. i., opcija, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka tā tiks izmantota). Jebkāda garantēta atlikusī vērtība, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26., 27. un 28. punkta nosacījumiem attiecībā uz aizsardzības sniedzēju piemērotību, kā arī obligātās prasības citu veidu garantiju atzīšanai, kuras noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 14. līdz 19. punktā, arī jāiekļauj obligātajos nomas maksājumos. Šiem riska darījumiem piešķir atbilstošo riska darījumu kategoriju saskaņā ar 79. pantu. Ja riska darījums ir iznomāto īpašumu atlikusī vērtība, riska svērto vērtību aprēķina šādi: 1/t * 100 % * riska darījuma vērtība, kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.

1. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai kredītu novērtējumu piešķiršanas metodoloģija būtu stingra, sistēmiska, pēctecīga un pakļauta izvērtēšanai, kas balstās uz senāku pieredzi.

2. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai metodoloģija nebūtu pakļauta ārējām politiskām ietekmēm vai iegrožojumiem un lai uz to netiktu izdarīts ekonomiskais spiediens, kas varētu ietekmēt kredīta novērtēšanu.

3. Kompetentās iestādes izvērtē ĀKNI metodoloģijas neatkarīgumu pēc tādiem faktoriem kā:

4. Kompetentās iestādes pārliecinās, lai ĀKNI kredītu novērtējumi tiktu pastāvīgi pārskatīti un lai tie atbilstu finansiālo nosacījumu izmaiņām. Šādu pārskatīšanu veic pēc visiem nozīmīgajiem notikumiem un vismaz reizi gadā.

5. Pirms atzīšanas kompetentās iestādes pārliecinās, ka katra tirgus segmenta novērtēšanas metodoloģija ir izveidota saskaņā ar, piemēram, šādiem standartiem:

6. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai ĀKNI tās nekavējoties informētu par visām būtiskajām izmaiņām metodoloģijā, ko tās izmanto kredītu novērtējumu piešķiršanai.

7. Kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, nodrošinot, lai tie metodoloģijas principi, ko ĀKNI izmanto savu kredīta novērtējumu veidošanai, būtu atklāti pieejami, kas ļauj visiem potenciālajiem lietotājiem spriest par to, vai tie ir piešķirti pamatoti.

8. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, ka ĀKNI individuālos kredītu novērtējumus šādu kredītu novērtējumu lietotāji tirgū atzīst par ticamiem un drošiem.

9. Kompetentās iestādes vērtē ticamību saskaņā ar, piemēram, šādiem faktoriem:

10. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai individuālie kredītu novērtējumi būtu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem pieejami vismaz jebkurai kredītiestādei, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem.

11. Kompetentās iestādes jo īpaši pārliecinās par to, lai individuālie kredīta novērtējumi būtu ārzemju personām pieejami ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā vietējām kredītiestādēm, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem.

12. Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgstošas saistību neizpildes procents saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredīta novērtējums. Ja kāda ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) ir dibināta nesen vai ir apkopojusi pārskatu par datiem tikai īsā laikposmā, kompetentās iestādes pieprasa šādai ārējās kredītu novērtēšanas institūcijai (ĀKNI) sniegt vērtējumu par ilgstošas saistību nepildīšanas procentu saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītu novērtējums.

13. Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopums, ĀKNI piešķirto kredīta novērtējumu spektrs, katra kredīta novērtējuma nozīme un tas, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi.

14. Kompetentās iestādes salīdzina saistību nepildīšanas procentus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredīta novērtējumu, un salīdzina tos ar standartu, kas pieņemts, pamatojoties uz saistību nepildīšanas procentiem, kas iegūti par citām ĀKNI attiecībā uz emitentu kopu, kas pēc kompetentās iestādes uzskatiem pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni.

15. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka saistību nepildīšanas procenti, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītu novērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz standartu, kompetentās iestādes šīs ĀKNI kredītu novērtējumam piešķir augstāku kredīta kvalitātes pakāpi kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā.

16. Ja pēc tam, kad kompetentās iestādes palielināja kādas ĀKNI konkrētam kredīta novērtējumam piesaistīto riska pakāpi, šī ĀKNI parāda, ka saistību neizpildes procenti, kas konstatēti tās kredītu novērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz standartu, kompetentās iestādes var izlemt atjaunot sākotnējo kredīta kvalitātes pakāpi kredīta kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītu novērtējumu.

1. Kredītiestāde var norīkot vienu vai vairākas tiesīgas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska svērumus, kas piešķirami aktīvu un ārpusbilances posteņiem.

2. Kredītiestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ĀKNI kādai noteiktai posteņu grupai, šie kredītu novērtējumi jālieto konsekventi attiecībā uz visiem šīs grupas riska darījumiem.

3. Kredītiestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ĀKNI, tie jālieto nepārtraukti un konsekventi.

4. Kredītiestāde var izmantot vienīgi tādus ĀKNI kredītu novērtējumus, kuros ņemtas vērā gan summas, kas attiecas uz kapitālu, gan tās, kas attiecas uz tam piesaistītajiem procentiem.

5. Ja attiecībā uz posteni ar reitingu ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI novērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu attiecīgā posteņa riska svērumu.

6. Ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi un abi atbilst atšķirīgiem riska svērumiem kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad piešķir augstāko riska svērumu.

7. Ja ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredīta novērtējumi kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad ņem divus tos novērtējumus, kas veido divus zemākos riska svērumus. Ja abi zemākie riska svērumi savstarpēji atšķiras, piešķir augstāko no šiem riska svērumiem. Ja abi zemākie riska svērumi ir vienādi, piešķir šo riska svērumu.

8. Ja pastāv kredīta novērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredīta novērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piešķiramo riska svērumu.

9. Ja nepastāv tieši piemērojams kredīta novērtējums kādam noteiktam postenim, bet pastāv kredīta novērtējums konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai pastāv vispārējs kredīta novērtējums attiecībā uz emitentu, tad izmanto šo kredīta novērtējumu, ja tas rezultātā uzrāda augstāku riska svērumu, nekā tas būtu pretējā gadījumā, vai ja tas rezultātā uzrāda zemāku riska svērumu un attiecīgais riska darījums visos aspektos ierindojas pēc ranga vienlīdzīgi vai augstāk attiecībā pret konkrēto emisijas programmu, kreditēšanas shēmu vai, attiecīgi, šā emitenta augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem.

10. Šīs daļas 8. un 9. punkts netraucē piemērot 1. daļas 68. līdz 71. punktu.

11. Kredīta novērtējumus emitentiem kādas korporatīvās grupas ietvaros nevar izmantot par kredīta novērtējumu attiecībā uz kādu citu emitentu tajā pašā korporatīvajā grupā.

12. Īstermiņa kredīta novērtējumus var izmantot vienīgi attiecībā uz īstermiņa aktīvu un ārpusbilances posteņiem, kas veido riska darījumus ar iestādēm un uzņēmumiem.

13. Jebkādu īstermiņa kredīta novērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredīta novērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska svērumus jebkādam citam postenim.

14. Neskarot 13. punktu, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 150 % riska svērumu, tad visiem šā debitora nenodrošinātajiem riska darījumiem, kam nav kredītreitinga, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska svērumu.

15. Neskarot 13. punktu, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piešķir 50 % riska svērumu, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kam nav kredītreitinga, nepiešķir riska svērumu, kas būtu zemāks par 100 %.

16. Kredīta novērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kas izteikts debitora valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu riska svērumu citam tā paša debitora riska darījumam, kas izteikts ārvalstu valūtā.

17. Neatkarīgi no 16. punkta noteikumiem, ja riska darījumu izraisa kredītiestādes dalība aizņēmumā, kuru veikusi kāda daudzpusējā attīstības banka, kuras priviliģēta kreditora statuss ir atzīts tirgū, kompetentās iestādes var atļaut riska svēruma noteikšanai izmantot debitora vietējās valūtas kredīta posteņa novērtējumu.

1. Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus – PD, LGD un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā.

2. Katra riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina pēc šādām formulām:

3. Saskaņā ar 5. līdz 9. punktu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina pēc šādām formulām:

N(x) apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x). G(z) apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka N(x)= z).

Ja PD=0, tad RW: 0

Ja PD=1, piemēro šādi:

kur ELBE ir kredītiestādes pašas veikta iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse no riska darījumiem, kur ir saistību neizpilde, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu.

Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība

4. Riska svērtās vērtības aprēķinu katrai vērtībai, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 29. punktā un VIII pielikuma 2. daļas 22. punktā noteiktajām prasībām, var pielāgot saskaņā ar šādu formulu:

Riska svērtās vērtības aprēķins = RW * riska darījuma vērtība * (0,15 + 160 *PDpp)]

PDpp = PD no nodrošinājuma sniedzējiem

RW aprēķina, izmantojot atbilstošu riska darījuma vērtības riska pakāpes formulu, kas noteikta 3. punktā, debitora PD un salīdzināmās tiešās vērtības LGD nodrošinājuma sniedzējam. Termiņa faktoru b) aprēķina, izmantojot zemāko nodrošinājuma sniedzēja PD un debitora PD.

5. Attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas ir tādas konsolidētās grupas daļa, kurā kopējais ikgadējais apgrozījums ir mazāks nekā 50 miljonu EUR, kredītiestādes var izmantot šādu korelācijas formulu riska svēruma aprēķināšanai riska darījumiem ar uzņēmumiem. Šajā formulā ar S ir izteikts kopējais ikgadējais apgrozījums miljonos euro, kur 5 miljoni EUR <= S <= 50 miljonu EUR. Ja apgrozījums ir mazāks nekā 5 miljoni EUR, to uzskata par vienādu ar 5 miljoniem EUR. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem kopējais ikgadējais apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.

Kredītiestādes aizstāj kopējo ikgadējo apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais ikgadējais apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz uzņēmuma lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs, nekā kopējais ikgadējais apgrozījums.

6. Specializētiem aizdevuma riska darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde nevar uzrādīt, ka tās saistību nepildīšanas varbūtības (PD) aprēķini atbilst 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, tā šiem riska darījumiem piešķir riska svērumus saskaņā ar 1. tabulu.

Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm parasti piešķirt labvēlīgu 50 % riska svērumus 1. kategorijas riska darījumiem un 70 % riska svērumu 2. kategorijas riska darījumiem, ja kredītiestādes sākotnējās izvietošanas rādītāji un citi riska rādītāji būtiski atbilst attiecīgajai kategorijai.

Piešķirot riska svērumus specializētajiem aizņēmuma riska darījumiem, kredītiestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālie līdzekļi, politiskā un tiesību vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no valsts un privātā sektora partnerības, nodrošinājuma pakete.

7. Attiecībā uz to nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestādēm jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 4. daļas 104. līdz 108. punktā. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem, kas turklāt atbilst 12. punkta nosacījumiem, ja kādai kredītiestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoši izmantot attiecībā uz šiem pircēju parādiem 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar uzņēmumiem, var izmantot 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus mazajiem riska darījumiem.

8. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājums vai daļēji galvojumi, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret pirmās kārtas zaudējumiem no saistību nepildīšanas, pasliktināšanās zaudējumiem, vai abiem zaudējumu veidiem, var skatīt kā pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas IRB pieejas pārvēršanas vērtspapīros ietvaros.

9. Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piemēro 94. līdz 101. pantā paredzētos riska svērumus, ja kredīta produktam ir piemērotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja kredīta produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad kredīta produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska svērumi tiek summēti, tā lai paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība nepārsniegtu nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, reizinājumā ar 12,5. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

10. Saskaņā ar 12. līdz 13. punktu riska svērtās vērtības mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām:

Riska svērums (RW):

N(x) apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x). G(Z) apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka N(x)= z).

Ja PD=1 (riska darījums, kur ir saistību neizpilde), tad RW: Max {0,12.5*(LGD-ELBE)};

kur ELBE ir kredītiestādes pašas veikta iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse no riska darījumiem, kur ir saistību neizpilde, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu.

Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība

11. Riska svērtās vērtības aprēķinu katram darījumam mazos un vidējos uzņēmumos, kā noteikts 86. panta 4. punktā, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 29. punktā un VIII pielikuma 2. daļas 22. punktā noteiktajām prasībām, var aprēķināt saskaņā ar 4. punktu.

12. Mazajiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, korelācija (R) 0,15 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 10. punktā sniegtās korelācijas formulas.

13. Kvalificētiem atjaunojamiem mazajiem riska darījumiem, kas definēti a) līdz e) apakšpunktā, korelācija (R) 0,04 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 10. punktā sniegtās korelācijas formulas.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, ar algas kontu saistīta nodrošināta kredīta portfeļa gadījumā kompetentās iestādes var atkāpties no nosacījuma, ka riska darījumam jābūt nenodrošinātam. Šajā gadījumā šī nodrošinājuma palielinājumu neņem vērā, aprēķinot LGD.

14. Lai pret nopirktajiem pircēju parādiem varētu būt mazo riska darījumu pieeja, tiem jāatbilst 4. daļas 105. līdz 109. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un šādiem nosacījumiem:

15. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumus ķīlas veidā vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no pasliktināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, var uzskatīt par pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām IRB pieejas pārvēršanas vērtspapīros ietvaros.

16. Jauktu nopirkto mazo riska darījumu pircēju parādu portfeļu gadījumā, kad kredītiestādes nevar atdalīt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus riska darījumus un kvalificētus atjaunojamus mazos riska darījumus no citiem mazajiem riska darījumiem, piemēro to mazā riska darījuma riska pakāpes funkciju, kas attiecībā uz minētajiem riska darījumiem veido vislielākās kapitāla prasības.

17. Kredītiestāde var dažādiem portfeļiem piemērot dažādas pieejas, ja pati kredītiestāde iekšēji izmanto dažādas pieejas. Ja kredītiestāde izmanto dažādas pieejas, tad kredītiestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka izvēle tiek veikta konsekventi un to nenosaka patvaļīgi rīkojumi.

18. Neskarot 17. punktu, kompetentās iestādes var atļaut attiecināt uz pakalpojumu palīguzņēmumiem kapitāla instrumentu riska darījumu riska svērto vērtību tāpat kā citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības.

19. Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Riska svērums (RW) = 190 % privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts.

Riska svērums (RW) = 290 % biržā tirgotā kapitāla instrumentu riska darījumiem.

Riska svērums (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem.

Riska svērtā vērtība = RW * riska darījuma vērtība

20. Īsās naudas pozīcijas un atvasinātie instrumenti, kas nav ietverti tirdzniecības portfeļos, drīkst kompensēt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošana specifiskiem kapitāla instrumentu riska darījumiem un tie sniedz riska ierobežošanu vismaz vēl vienam gadam. Pārējās īsās pozīcijas uzskata par garajām pozīcijām, un piešķir attiecīgo riska svērumu katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar uzņēmumiem, kā izklāstīts VII pielikuma 2. daļas 16. punktā.

21. Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm.

22. Riska svērto vērtību aprēķina pēc 3. punktā norādītajām formulām. Ja kredītiestādēm nav pietiekošas informācijas, lai lietotu saistību nepildīšanas definīciju, kas sniegta 4. daļas 44. līdz 48. punktā, riska svērumiem piemēro koeficientu 1,5.

23. Atsevišķo riska darījumu līmenī paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība kopā nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinājumā ar 12,5.

24. Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LGD 90 % riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 %. Šim nolūkam termiņš (M) ir 5 gadi.

25. Riska svērtā vērtība ir potenciālie zaudējumi kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riska vērtības modeļus pie 99 % uzticamības ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata) attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgu bezriska likmi, kura aprēķināta ilgstošā paraugu periodā, reizinājumā ar 12,5. Riska svērtā vērtība kapitāla instrumentu portfeļa līmenī nav mazāka kā uz PD/LGD balstītajā pieejā prasīto minimālo riska svērto vērtību kopsumma un atbilstošo paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5, kas aprēķināta, balstoties uz PD vērtībām, kuras noteiktas 2. daļas 24. punktā, un atbilstošajām LGD vērtībām, kuras noteiktas 2. daļas 25. un 26. punktā.

26. Kredītiestādes var atzīt nefondētu kredītu aizsardzību kapitāla instrumentu pozīcijai.

27. Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

28. Riska svērto vērtību nopirkto korporatīvo un patēriņa riska darījumu parādu pasliktināšanās riskam:

Riska svērumus aprēķina pēc 3. punktā norādītās formulas. Ievadparametrus PD (saistību nepildīšanas varbūtība) un LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā, un M (atmaksāšanas termiņš) ir 1 gads. Ja kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka pasliktināšanās risks nav būtisks, to var neņemt vērā.

29. Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus PD un LGD nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā.

30. Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām:

Riska darījumiem (PD=1), kuriem nav izpildītas saistības un kam kredītiestādes piemēro pašas savus LGD aprēķinus, EL ir ELBE, kredītiestādes labākais aprēķins paredzamajiem zaudējumiem tiem riska darījumiem, kuriem nav izpildītas saistības, saskaņā ar 4. daļas 80. punktu.

Riska darījumiem, kam piemēro 1. daļas 4. punktā noteikto izmantošanu, EL ir 0.

31. Specializētiem riska darījumiem, kur kredītiestādes izmanto 6. punktā izklāstītās metodes riska svērumu noteikšanai, EL vērtības piešķir saskaņā ar 2. tabulu.

Ja kompetentās iestādes ir atļāvušas kredītiestādei parasti piešķirt labvēlīgu 50 % riska svērumu 1. kategorijas riska darījumiem un 70 % riska svērumu 2. kategorijas riska darījumiem, EL vērtība 1. kategorijas riska darījumiem ir 0 % un 2. kategorijas riska darījumiem tā ir 0,4 %.

32. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 19. līdz 21. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas:

EL vērtības ir šādas:

33. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 22. līdz 24. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas:

34. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 25. līdz 26. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summa ir 0 %.

35. Riska svērto vērtību nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam aprēķina pēc šādas formulas:

36. Paredzamo zaudējumu summas, kas aprēķinātas saskaņā ar 30., 31. un 35. punktu, atņem no vērtības korekciju un ar šiem riska darījumiem saistīto rezervju summas. Atlaides bilances riska darījumiem, kuri nopirkti saistību neizpildes brīdī, saskaņā ar 3. daļas 1. punktu uzskata par vērtības korekcijām. Vērtspapīros pārvērsto riska darījumu paredzamo zaudējumu summas, vērtības korekcijas un ar šiem riska darījumiem saistītas rezerves šajā aprēķinā neietver.

1. Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas, kā noteikts 1. daļā, ievadparametrus – saistību nepildīšanas varbūtību (PD), zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, (LGD) un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) – kredītiestāde nosaka saskaņā ar 4. punktu, ievērojot šādus noteikumus.

2. Riska darījumam ar uzņēmumu vai iestādi PD ir vismaz 0,03 %.

3. Ja attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestāde nevar pierādīt, ka tās aprēķinātā PD atbilst minimālajām prasībām, kas izklāstītas 4. daļā, šiem riska darījumiem PD nosaka pēc šādām metodēm: augstāka ranga prasījumiem attiecībā uz nopirktiem korporatīviem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL, dalīti ar šo pircēju parādu LGD. Pakārtotiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad šī kredītiestāde var izmantot aprēķināto PD.

4. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %.

5. Kredītiestādes var PD atzīt nefondētu kredīta aizsardzību saskaņā ar 90. līdz 93. pantu. Tomēr pasliktināšanās riskam kompetentās iestādes var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie.

6. Kredītiestādes, kas izmanto pašu aprēķinātos LGD, var ņemt vērā nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot PD atbilstoši 10. punkta noteikumiem.

7. Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās risku var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD. Kredītiestādes var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību PD saskaņā ar 90. līdz 93. pantu. Kompetentās iestādes var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie. Kredītiestādes, kam atļauts izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās risku, var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību, pielāgojot PD saskaņā ar 10. punktu.

8. Kredītiestādes lieto šādas LGD vērtības:

9. Neatkarīgi no 8. punkta noteikumiem, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad pasliktināšanās riskam un saistību nepildīšanas riskam šī kredītiestāde var izmantot nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem aprēķinātos LGD.

10. Neskarot 8. punktu, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, tad var atzīt nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD un/vai LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētais riska svērums izrādītos zemāks, nekā riska svērums salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju.

11. Neatkarīgi no 8. un 10. panta, 1. daļas 4. punkta izpratnē salīdzināmā tiešā riska darījuma LGD nodrošinājuma sniedzējam ir jābūt vai nu ar LGD saistītam neierobežotu iespēju galvotājam vai neierobežotu iespēju debitoram atkarībā no tā, vai noteiktās darbības laikā gan galvotājs, gan debitors nepilda saistības attiecībā uz pieejamiem pierādījumiem un vai garantijas struktūras norāda, ka atlīdzināmais apjoms būtu atkarīgs attiecīgi no galvotāja vai debitora finansiālajiem apstākļiem.

12. Saskaņā ar 13. punktu kredītiestādes tādiem riska darījumiem, kas izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, piemēro termiņa (M) vērtību 0,5 gadi un visiem pārējiem riska darījumiem M 2,5 gadi. Kompetentās iestādes var pieprasīt visām to jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm katram riska darījumam piemērot tādu M, kā noteikts 13. punktā.

13. Tādas kredītiestādes, kas drīkst izmantot savus LGD un/vai konversijas koeficientus attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts a) līdz e) apakšpunktā un kā noteikts 14. līdz 16. punktā. Visos gadījumos M nepārsniedz 5 gadus:

▼M5

▼B

14. Neskarot 13. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunkta noteikumus, M ir vismaz viena diena:

ar nosacījumu, ka dokumentācijai jāveic dienas pārbaudes un dienas atkārtotu novērtēšana, un ietver norādījumus, kas ļauj veikt tūlītēju likvidāciju vai nodrošinājuma pretprasību saistību nepildīšanas vai atkārtotas pārbaudes neveikšanas gadījumā.

Turklāt citiem īstermiņa riska darījumiem, kurus norādījušas kompetentās iestādes, kas nav daļa no tās debitora pastāvīgās finansēšanas, M ir vismaz viena diena. Visos gadījumos veic īpašo apstākļu uzmanīga pārbaudi.

15. Riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas atrodas Kopienā, ar konsolidēto apgrozījumu un konsolidētajiem aktīviem mazākiem par EUR 500 miljonu kredītiestādes var atļaut piemērot M, kā noteikts 12. punktā. Uzņēmumiem, kas investē galvenokārt nekustamajos īpašumos, kompetentās iestādes kopējo aktīvu vērtību var noteikt nevis EUR 500 miljoni, bet EUR 1 miljards.

16. Termiņu nesakritību skata, kā noteikts 90. līdz 93. pantā.

17. Riska darījuma PD ir vismaz 0,03 %.

18. Debitoru PD vai obligāciju pieejas piemērošanas gadījumā tādu riska darījumu, attiecībā uz kuriem netiek pildītas saistības, PD ir 100 %.

19. Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem PD nosaka vienādu ar aprēķinātajiem EL attiecībā uz pasliktināšanās risku. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD.

20. Nefondētu kredītu aizsardzību var atzīt par pieņemamu, koriģējot PD, saskaņā ar 22. punktu. Ja kredītiestādes pasliktināšanās riska aprēķinam nepiemēro pašas savus LGD aprēķinus, jāievēro 90. līdz 93. pants; kompetentās iestādes šim nolūkam var atzīt par pieņemamiem nefondētās kredīta aizsardzības nodrošinātājus, kas nav VIII pielikuma 1. daļā norādītie.

21. Kredītiestādes piemēro pašu aprēķinātus LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam izmanto LGD vērtību 75 %. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto LGD.

22. Atsevišķam riska darījumam vai riska darījumu portfelim var atzīt par pieņemamu nefondētu kredītu aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD vai LGD saskaņā ar 4. daļas 99. līdz 104. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētais riska svērums izrādītos zemāks, nekā riska svērums salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju.

23. Neatkarīgi no 22. punkta, 1. daļas 11. punkta izpratnē salīdzināmā tiešā riska darījuma LGD nodrošinājuma sniedzējs ir vai nu ar LGD saistītam neierobežotu iespēju galvotājs vai neierobežotu iespēju debitors atkarībā no tā, vai noteiktās darbības laikā gan galvotājs, gan debitors nepilda saistības attiecībā uz pieejamiem pierādījumiem un vai garantijas struktūras norāda, ka atlīdzināmais apjoms būtu atkarīgs attiecīgi no galvotāja vai debitora finansiālajiem apstākļiem.

24. PD nosaka saskaņā ar riska darījumiem ar uzņēmumiem paredzētajām metodēm.

25. Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var piemērot LGD 65 %.

26. Visiem pārējiem riska darījumiem piemēro LGD 90 %.

27. Visiem riska darījumiem piemēro termiņu (M) 5 gadi.

1. Ja nav norādīts citādi, riska darījuma vērtību bilances posteņu riska darījumiem nosaka pirms vērtības korekciju atskaitīšanas. Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kas atšķiras no parāda summas. Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un kredītiestādes bilancē iegrāmatoto neto vērtību apzīmē kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.

2. Ja kredītiestādes attiecībā uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem izmanto savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, tad riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar 90. līdz 93. pantu.

3. Aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējai dzēšanai kredītiestādes aprēķina riska darījumu vērtību, izmantojot 90. līdz 93. pantā noteiktās metodes.

4. Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētie obligātie nomas maksājumi.

“Obligātie nomas maksājumi” ir maksājumi nomas periodā, kas tiek prasīti vai kurus var pieprasīt no nomnieka, un jebkāda darījuma izvēle (izvēle, kuras izpilde ir saprātīgi iespējama). Jebkāda garantēta atlikusī vērtība, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26. līdz 28. punkta nosacījumiem attiecībā uz aizsardzības sniedzēju piemērotību, ka arī obligātās prasības citu veidu garantiju atzīšanai, kuras aprakstītas VIII pielikuma 2. daļas 14. līdz 19. punktā, arī jāiekļauj obligātajos nomas maksājumos.

5. Jebkuras IV pielikuma uzskaitītas pozīcijas gadījumā riska darījuma vērtību nosaka, izmantojot metodes, kas izklāstītas III pielikumā.

6. Lai aprēķinātu nopirkto pircēju parādu riska svērto vērtību, riska darījumu vērtība ir nenokārtotā summa, no kuras atskaitītas kapitāla prasības attiecībā uz pasliktināšanās risku pirms kredītriska mazināšanas.

7. Ja riska darījuma forma ir tādi vērtspapīri vai preces, kas pārdotas, iegrāmatotas vai aizdotas repo darījumos vai vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas noteikta saskaņā ar 74. pantu. Ja lieto VIII pielikuma 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, riska darījuma vērtību palielina par šādiem vērtspapīriem vai precēm atbilstošu svārstību korekciju. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgtermiņa darījumu un ierobežotu aizdevumu riska darījumu vērtību var noteikti vai nu saskaņā ar III pielikumu, vai ar VIII pielikuma 3. daļas 12. līdz 21. punktu.

8. Neatkarīgi no 7. punkta, kompetentās iestādes noteikušas, ka nesamaksāto kredīta riska darījumu vērtību ar galveno darījumu partneri nosaka saskaņā ar III pielikuma 2. daļas 6. punktu, ar nosacījumu, ka galvenā darījumu partnera kredīta riska darījumi ar visiem dalībniekiem visos pasākumos katru dienu ir pilnībā nodrošināti.

9. Turpmāk uzskaitīto pozīciju riska darījuma vērtību aprēķina, piešķirtas, bet neizmantotas summas reizinot ar konversijas koeficientu.

10. Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto mazāko no abiem konversijas koeficientiem, kas saistīti ar atsevišķo piešķīrumu.

11. Visām ārpusbilances pozīcijām, izņemot tās, kas minētas 1. līdz 9. punktā, riska darījuma vērtība atbilst šādai procentuālai tā vērtības daļai:

Šā punkta nolūkā ārpusbilances pozīcijām piešķir riska kategorijas saskaņā ar II pielikumu.

12. Riska darījumu vērtība ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība. Ir pieļaujams šādi novērtēt kapitāla instrumentu riska darījumu:

13. Riska darījumu vērtība pārējiem aktīviem, kas neizriet no kredītsaistībām, ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība.

1. “Reitingu sistēma” aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, grupēt riska darījumus kategorijās vai portfeļos (reitings) un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam.

2. Ja kredītiestāde izmanto vairākas reitingu sistēmas, pamatojumu kādas reitinga sistēmas piemērošanai attiecībā uz debitoru vai darījumu fiksē dokumentāli un piemēro tādā veidā, kas atbilstīgi atspoguļo riska līmeni.

3. Grupēšanas kritērijus un procesus regulāri pārskata, lai noteiktu, vai tie joprojām atbilst attiecīgajam portfelim un ārējiem nosacījumiem.

4. Ja kredītiestāde izmanto riska rādītāju tiešas aplēses, tās var skatīt kā kategoriju rezultātus secīgā reitingu skalā.

5. Reitinga sistēma ņem vērā debitora un darījuma riska rādītājus.

6. Reitingu sistēmai ir debitoru reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi. Debitoru reitingu skalā paredz vismaz 7 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vienu – debitoriem, kas nepilda saistības.

7. “Parādnieka kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas debitoru reitinga skalā, kurā grupē debitorus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst PD aplēses. Kredītiestāde dokumentāli fiksē saistību starp debitoru kategorijām tā neizpildes riska līmeņa nozīmē, ko paredz katra kategorija, un kritērijiem, ko izmanto, lai atšķirtu minēto neizpildes riska līmeni.

8. Kredītiestādēm, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un neizpildes riska diapazonā, ir šajā diapazonā pietiekami daudz parādnieku kategoriju, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrēšanu kādā noteiktā kategorijā. Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto debitoru neizpildes risks ietilpst minētajā joslā.

9. Lai varētu kvalificēties tam, ka kapitāla prasības aprēķināšanai kompetentās iestādes atzīst pašu kredītiestāžu aprēķinātus LGD, reitingu sistēmā ir skaidra kreditēšanas reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītus darījumu rādītājus.

10. “Kreditēšanas kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas kreditēšanas skalā, kurā grupē riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses. Kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus grupē kategorijās, gan to, kādus kritērijus lieto, lai kategorijās noteiktu riska pakāpi.

11. Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kreditēšanas kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka kreditēšanas kategorija aptver pietiekami šauru LGD joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto riska darījumu risks ietilpst minētajā joslā.

12. Kredītiestādes, kas izmanto 1. daļas 6. punktā noteiktās metodes riska svēruma noteikšanai specializētiem aizdevuma riska darījumiem, ir atbrīvotas no prasības par debitoru reitingu skalu, kas atspoguļotu vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi šiem riska darījumiem. Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem šīs iestādes šiem riska darījumiem paredz vismaz 4 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vismaz vienu kategoriju – debitoriem, kas nepilda saistības.

13. Reitinga sistēmas atspoguļo gan debitora risku, gan darījuma risku un aptver visus attiecīgos debitora un darījuma rādītājus.

14. Riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, kas ļauj skaidri kvantitatīvi noteikt un apstiprināt zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Riska darījumus un debitorus kategorijās vai portfeļos izkliedē tā, lai novērstu pārmērīgu koncentrēšanos.

15. Kredītiestādes pierāda, ka process, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, nodrošina skaidru riska diferencēšanu un pietiekoši viendabīgu riska darījumu grupēšanu un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja sākotnējās izvietošanas praksi un tā klientu daudzveidību.

16. Kredītiestādes, grupējot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, lemj par šādiem riska noteikšanas faktoriem:

17. Kredītiestādei ir īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus grupētu kategorijās vai portfeļos reitingu sistēmas ietvaros.

18. Kredītiestāde, grupējot debitorus un kredīta produktus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā visu attiecīgo informāciju. Šāda informācija ir aktuāla un ļauj kredītiestādei prognozēt turpmāko riska darījuma gaitu. Jo mazāk informācijas ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic riska darījumu grupēšana parādnieku un kreditēšanas kategorijās vai portfeļos. Ja kāda kredītiestāde, nosakot grupēšanu pēc iekšējā reitinga, kā pirmo faktoru izmanto ārējo novērtējumu, tad kredītiestāde nodrošina, ka tiek ņemta vērā pārējā attiecīgā informācija.

19. Kredīta apstiprināšanas procesā katru debitoru grupē kādā no parādnieku kategorijām.

20. Tām kredītiestādēm, kam atļauts izmantot savus aprēķinātos LGD un/vai konversijas koeficientus, kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē arī kreditēšanas kategorijā.

21. Kredītiestādes, kas izmanto 1. panta 6. punktā noteiktās metodes, lai grupētu specializēto aizdevuma riska darījumu riska svērumus, katru no šiem riska darījumiem grupē kategorijā saskaņā 12. punkta noteikumiem.

22. Katru atsevišķu juridisku personu, ar kuru kredītiestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tai ir piemērotas politikas attiecībā uz atsevišķiem klientiem – debitoriem un saistītu klientu grupām.

23. Riska darījumus ar vienu un to pašu debitoru grupē vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz atšķirībām starp katra atsevišķā darījuma īpašībām. Izņēmumi, kad viena un tā paša debitora atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:

24. Kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē kādā no kategorijām vai portfeļiem.

25. Attiecībā uz grupēšanu kategorijās un portfeļos kredītiestādes dokumentāli nosaka situācijas, kurās subjektīvs vērtējums drīkst ignorēt grupēšanas procesa ievadparametrus vai rezultātus, un personālu, kas atbild par šo ignorēšanas gadījumu apstiprināšanu. Kredītiestādes dokumentāli fiksē šos ignorēšanas gadījumus un personālu, kas par to atbild. Kredītiestādes analizē to riska darījumu gaitu, kuru grupēšana tikusi veikta, šādi ignorējot minētos ievadparametrus vai rezultātus. Šī analīze aptver to riska darījumu gaitu, kuru reitingu kāds darbinieks pieņēmis lēmumu ignorēt, un visu atbildīgo darbinieku uzskaiti.

26. Grupēšanu un periodisku grupēšanas pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu.

27. Kredītiestādes vismaz reizi gadā precizē iedalījumus grupās. Attiecībā uz tādiem debitoriem, kuru riska līmenis vērtējams kā augsts, un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk. Ja kredītiestāde saņem par debitoru vai riska darījumu būtisku informāciju, tā veic jaunu grupēšanu.

28. Kredītiestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tiem debitora rādītājiem, kas ietekmē PD, un par tiem darījumu rādītājiem, kas ietekmē LGD un/vai konversijas koeficientus.

29. Kredītiestāde vismaz reizi gadā precizē parādnieku un kreditēšanas grupēšanu vai, attiecīgi, pārskata zaudējumu rādītājus un kavējumu statusu katram konstatētā riska portfelim. Kredītiestāde arī vismaz reizi gadā reprezentatīvā paraugā pārskata atsevišķo riska darījumu statusu katrā portfelī, lai pārliecinātos, ka riska darījumus joprojām grupē pareizajā portfelī.

30. Ja kredītiestāde riska darījumu grupēšanai parādnieku vai riska darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citus mehāniskos modeļus, tad:

31. Kredītiestādes dokumentē savu reitingu sistēmu uzbūvi un darbību. Dokumentācija atspoguļo atbilstību šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām un aptver jautājumus, kuri ietver portfeļu diferencēšanu, reitinga kritērijus, to personu atbildību, kas novērtē debitorus un riska darījumus, grupēšanas pārskatīšanas biežumu un reitinga procesa administratīvo pārraudzību.

32. Kredītiestāde dokumentāli nosaka pamatojumu un analīzi, kas tām ļauj izvēlēties reitinga kritērijus. Kredītiestāde dokumentāli nosaka visas lielākās izmaiņas reitinga procesā, un šāda dokumentāla noteikšana palīdz identificēt izmaiņas, kas veiktas riska reitinga procesā pēc pēdējās pārskatīšanas, ko veikušas kompetentās iestādes. Dokumentāli nosaka arī reitingu grupēšanas organizāciju, kurā ietilpst reitingu grupēšanas process un iekšējās kontroles struktūra.

33. Kredītiestādes dokumentāli fiksē specifiskās iekšēji lietotās saistību nepildīšanas un zaudējumu definīcijas un apliecina saskaņu ar šajā direktīvā noteiktajām definīcijām.

34. Ja kredītiestāde reitinga procesā izmanto statistiskus modeļus, tad kredītiestāde dokumentāli nosaka savas metodoloģijas. Šie materiāli:

35. Ja izmanto modeli, kas iegūts no tāda trešās puses pārdevēja, kurš pretendē uz patentētu tehnoloģiju, tas nav pamatojums, lai atbrīvotu no dokumentālas noteikšanas vai jebkuras citas prasības attiecībā uz reitingu sistēmām. Kredītiestādes uzdevums ir pārliecināt kompetentās iestādes.

36. Kredītiestādes vāc un uzglabā datus par savu iekšējo reitingu aspektiem, kā pieprasīts saskaņā ar 145. līdz 149. pantu.

37. Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:

Kredītiestādes, kas neizmanto pašu aprēķinātus LGD un/vai konversijas koeficientus, vāc un uzglabā datus par salīdzinājumiem starp realizētiem LGD un vērtībām, kā noteikts 2. daļas 8. punktā, un starp realizētiem konversijas koeficientiem un vērtībām, kā noteikts 3. daļas 9. punktā.

38. Kredītiestādes, kas izmanto savus aprēķinātos LGD un/vai konversijas koeficientus, vāc un uzglabā šādus datus:

39. Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:

40. Kredītiestādei ir atbilstīgi stresa pārbaudes procesi, ko izmanto, lai novērtētu tās kapitāla pietiekamību. Stresa pārbaude ietver sevī tādu ekonomisko nosacījumu iespējamo turpmāko izmaiņu notikumu identificēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes kredīta riska darījumus, un novērtēšanu attiecībā uz kredītiestādes spēju izturēt šādas izmaiņas.

41. Kredītiestāde regulāri veic kredītriska stresa testu, lai izvērtētu dažu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kopējām kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku. Testu izvēlas kredītiestāde, un šo izvēli var pārskatīt uzraudzības instances. Izvēlētais tests ir konstruktīvs un saprātīgi konservatīvs, un tajā ņem vērā vismaz nelielas lejupslīdes scenāriju ietekmi. Kredītiestādes stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur vairumu kredītiestādes visu riska darījumu.

42. Kredītiestādes, kas izmanto 1. daļas 4. punktā noteikto procedūru, uzskata nodrošinājuma sniedzēju kredīta kvalitātes samazinājuma ietekmi par vienu no savu stresa testu galvenajiem aspektiem, jo īpaši tādu nodrošinājuma sniedzēju ietekmi, kuri neatbilst piemērotības kritērijiem.

43. Nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, kredītiestādes piemēro šādas prasības.

44. Uzskata, ka attiecībā uz konkrētu parādnieku “saistību neizpilde” ir notikusi, ja ir noticis kāds no šādiem diviem notikumiem vai tie abi:

Pārtēriņa gadījumā kavējums sākas, tiklīdz parādnieks pārkāpj ieteicamo limitu, viņam iesaka limitu, kas ir mazāks, nekā neatmaksātās summas, vai viņš ir bez atļaujas izņēmis kredītu un pamatsumma ir būtiska.

“Ieteicamais limits” nozīmē tādu limitu, kas darīts zināms parādniekam.

Kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums.

Attiecībā uz mazajiem riska darījumiem un riska darījumiem ar publiskajām struktūrām (PS) kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienas saskaņā ar 48. punktu.

Gadījumā, kad riska darījumi ir ar uzņēmumiem, kompetentās iestādes var noteikt kavējuma dienas saskaņā ar 154. panta 7. punktu.

Mazo riska darījumu gadījumā kredītiestādes var piemērot saistību neizpildes definīciju kreditēšanas līmenī.

Jebkurā gadījumā riska darījumu uzskata par kavētu, ja tas pārsniedz kompetento iestāžu noteikto maksimālo apjomu un rada ievērojamu risku.

45. Par varbūtēju nespēju samaksāt uzskatāmi šādi elementi:

46. Kredītiestādes, kas izmanto ārējus datus, kuri nesaskan ar saistību neizpildes definīciju, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir veiktas atbilstīgas korekcijas, lai panāktu to, ka tie ir plašā mērā līdzvērtīgi saistību neizpildes definīcijai.

47. Ja kredītiestāde uzskata, ka uz riska darījumu, kam agrāk bijusi saistību neizpilde, vairs nav attiecināmi neizpildes gadījumam paredzētie mehānismi, kredītiestāde parādnieku vai kreditēšanu grupē tā, it kā uz tiem attiektos tāds riska darījums, kam nav bijusi neizpilde. Ja vēlāk tiek iedarbināts saistību neizpildes definīcijas piemērošanas mehānisms, tad uzskata, ka ir iestājusies cita saistību neizpilde.

48. Mazo riska darījumu gadījumā un riska darījumu gadījumā ar valsts iestādēm katras dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka precīzu kavējuma dienu skaitu, ko saskaņā ar 44. punktā noteikto saistību neizpildes definīciju ievēro visas to jurisdikcijā esošās kredītiestādes attiecībā uz riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Konkrētais dienu skaits ir no 90 līdz 180 dienām, un tas var atšķirties pa produktu veidiem. Riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijā, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto skaitu.

49. Kredītiestādes aplēses attiecībā uz riska parametriem PD, LGD, konversijas koeficientu un EL satur visus attiecīgos datus, informāciju un metodes. Veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskus pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem. Aplēses ir ticamas un saprātīgas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem. Jo mazāk datu ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic aplēses.

50. Kredītiestādei jāspēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi no saistību neizpildes biežuma, LGD, konversijas koeficienta vai zaudējumu aspekta, ja izmanto EL aplēses, pēc tiem faktoriem, ko tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem. Kredītiestāde pierāda, ka tās aplēses ir reprezentatīvas attiecībā uz ilgstošu pieredzi.

51. Ņem vērā visas aizdevumu prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 66., 71., 82., 86., 93. un 95. punktā minētajos novērošanas laikposmos. Kredītiestādes aplēses atspoguļo tehnikas sasniegumu ietekmi, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama. Savas aplēses kredītiestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, un to veic vismaz reizi gadā.

52. Riska darījumu kopa, kas pārstāvēta aplēsēs izmantotajos datos, aizdevuma standarti, ko izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt kredītiestādes riska darījumiem un standartiem. Kredītiestāde arī pierāda, ka dati balstās uz tādiem saimnieciskajiem vai tirgus apstākļiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem apstākļiem. Kopparaugā ir pietiekošs skaits riska darījumu, un laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekošs, lai kredītiestādes varētu būt pārliecinātas par savu aplēšu precizitāti un ticamību.

53. Attiecībā uz nopirktiem pircēju parādiem aplēses atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas kredītiestādei pieejama par pamatā esošo pircēju parādu kvalitāti, tostarp datus par līdzīgām paraugu grupām, ko sniedz pārdevējs, kredītiestāde, kura veic pirkumu, vai ārēji avoti. Kredītiestāde, kas veic iegādi, izvērtē attiecīgos datus, ko sniedz pārdevējs.

54. Kredītiestāde aplēses veic ar drošības rezervi, kas saistīta ar sagaidāmo vērtējuma kļūdu intervālu. Ja metodes un dati nav tik apmierinoši un sagaidāmais kļūdu intervāls ir lielāks, arī drošības rezerve ir lielāka.

55. Ja kredītiestāde riska svēruma aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei.

56. Ja kredītiestādes var savām kompetentajām iestādēm pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms šīs direktīvas īstenošanas, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie plašā mērā atbilst saistību nepildīšanas vai zaudējumu definīcijai, tad kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.

57. Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā pierāda, ka:

58. Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā joprojām ir atbildīga par savas reitinga sistēmas integritāti. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tā pati pietiekami labi izprot savu reitinga sistēmu, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un pārbaudīt reitinga procesu.

59. Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

60. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestādes var aplēst EL pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par realizētajiem saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

61. Ja kredītiestāde ilga laikposma vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu.

62. Kredītiestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi, kas sniedz apstiprinājumu. Kombinējot metožu rezultātus un izdarot korekcijas sakarā ar metožu un informācijas ierobežojumiem, kredītiestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi.

63. Ciktāl kredītiestāde izmanto iekšējās pieredzes datus par saistību neizpildi, lai aplēstu PD, tā savā analīze pierāda, ka aplēses atspoguļo sākotnējās izvietošanas standartus un jebkādas atšķirības tajā reitinga sistēmā, no kuras iegūti dati un esošā reitinga sistēma. Ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitinga sistēmas, kredītiestāde veic PD aplēses ar lielāku drošības rezervi.

64. Ciktāl kredītiestāde saista vai samēro savas iekšējās kategorijas ar skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad saistību neizpildes procentu, kas konstatēts ārējās organizācijas kategorijām, attiecina uz kredītiestādes kategorijām, samērošanai ir jābalstās uz iekšējo reitinga kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem debitoriem. Attiecībā uz samērošanas pieeju un pamatdatiem nepieļauj neobjektivitāti un nekonsekvenci. Ārējās organizācijas kritēriji, kas ir pamatā datiem, ko izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma rādītājus. Kredītiestādes analīze ietver sevī izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu saskaņā ar 44. līdz 48. punkta prasībām. Kredītiestāde dokumentāli nosaka samērošanas pamatu.

65. Ciktāl kredītiestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo debitoru saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā noteiktā kategorijā. Šim nolūkam kredītiestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 30. punktā noteiktajiem standartiem.

66. Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopoto datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās PD aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Šis punkts attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitālam. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, kurām nav ļauts izmantot pašu aprēķinātos LGD vai konversijas koeficientus, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir pieci gadi.

67. Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot ilga laikposma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

68. Neatkarīgi no 67. punkta PD aplēses var izrēķināt arī no realizētajiem zaudējumiem un attiecīgām LGD aplēsēm.

69. Kredītiestādes iekšējos datus riska darījumu grupēšanai kategorijās vai portfeļos uzskata par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus. Kvantitatīvajai noteikšanai kredītiestādes drīkst izmantot ārējos datus (tostarp apkopotos datus) vai statistiskos modeļus, ja var pierādīt ciešu saikni starp:

Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Par salīdzinājuma punktiem kredītiestādes izmanto visus attiecīgos datu avotus.

70. Ja kredītiestāde ilga laikposma vidējās PD un LGD aplēses mazajiem riska darījumiem iegūst no kopīgo zaudējumu aplēsēm un atbilstīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu.

71. Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopotus datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir piecus gadus garš.

72. Kredītiestādes identificē un analizē visā riska darījuma laikā sagaidāmās riska parametru izmaiņas (sezonālas izmaiņas).

73. Kredītiestādes aplēš LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums).

74. Kredītiestādes izmanto LGD aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs realizētos LGD pastāvīgā līmenī pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu.

75. Kredītiestādes ņem vērā to, ciktāl pastāv atkarība starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku. Gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, jārīkojas konservatīvi.

76. Izvērtējot LGD, kredītiestāde rīkojas konservatīvi attiecībā uz valūtu nesakritību starp bāzes saistībām un nodrošinājumu.

77. Ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma pastāvēšanu, šīs aplēses nebalstās uz nodrošinājuma paredzamo tirgus cenu vien. LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja kredītiestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to izmantot.

78. Ciktāl LGD aprēķini ņem vērā nodrošinājumu, kredītiestādēm jānosaka nodrošinājuma, tiesiskās noteiktības un riska pārvaldības iekšējās prasības, kas parasti atbilst VIII pielikuma 2. daļā noteiktajām prasībām.

79. Tādā apjomā un veidā, kādā kredītiestāde uzskata nodrošinājumu par līdzekli darījuma partnera kredītriska vērtības noteikšanai saskaņā ar III pielikuma 5. vai 6. daļu, LGD aplēsēs neņem vērā nevienu summu, ko paredzēts segt no nodrošinājuma.

80. Attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir saistību neizpilde, kredītiestāde balstās uz iespējami precīzu sagaidāmo zaudējumu aplēšu kopsummu katram riska darījumam noteiktajos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā un negaidītu papildu zaudējumu iespēju atgūšanas periodā.

81. Ciktāl nesamaksātās kavējuma maksas ir tikušas kapitalizētas kredītiestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tās summē pie kredītiestādes riska darījuma un zaudējuma aprēķiniem.

82. LGD aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem, šim periodam pagarinoties par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz sasniegti vismaz septiņi gadi, vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

83. Neatkarīgi no 73. punkta LGD aplēses var izrēķināt no realizētajiem zaudējumiem un attiecīgām PD aplēsēm.

84. Neatkarīgi no 88. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savos konversijas koeficientos, vai arī savās LGD aplēsēs.

85. Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.

86. LGD aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 73. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir piecus gadus garš.

87. Kredītiestādes aplēš konversijas koeficientus pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem konversijas koeficientiem pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums).

88. Kredītiestādes izmanto konversijas koeficienta aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs realizētos konversijas koeficientus pastāvīgā līmenī pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu.

89. Kredītiestāžu konversijas koeficientu aplēses atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu apjomus līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk.

Ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un konversijas koeficienta lielumu būs izteikti pozitīva korelācija, tad konversijas koeficienta aplēses satur lielāku drošības rezervi.

90. Uzsākot konversijas koeficientu aplēses, kredītiestādes ņem vērā savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu apstrādi. Kredītiestādes arī ņem vērā savu spēju un gatavību novērst turpmāku apjomu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, kā, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšana vai citi tehniski saistību neizpildes notikumi.

91. Kredītiestādēm ir adekvātas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu kreditēšanas summas, neatmaksātās summas no piešķirtajām līnijām un nenomaksāto summu izmaiņas pēc parādniekiem un kategorijām. Kredītiestādei jāspēj katru dienu pārraudzīt atlikuma pārskatus.

92. Ja kredītiestāde riska svēruma aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas konversijas koeficientu aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei.

93. Konversijas koeficienta aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem, šim periodam pagarinoties par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz sasniegti vismaz septiņi gadi, vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

94. Neatkarīgi no 89. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savos konversijas koeficientos, vai arī LGD aplēsēs.

95. Konversijas koeficientu aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 87. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt kredītu izmantošanu. Dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, ieviešot IRB pieeju, izmantot attiecīgos datus, kas attiecas uz divus gadus ilgu periodu. Aptvertais periods katru gadu palielinās par vienu gadu, līdz periods, uz kuru attiecas dati, ir pieci gadi.

96. Prasības, kas noteiktas 97. līdz 104. punktā, nepiemēro tādiem galvojumiem, ko nodrošina iestādes, centrālās valdības un centrālās bankas, un uzņēmumi, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26. punkta g) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja kredītiestāde ir saņēmusi apstiprinājumu, kas ļauj piemērot 78. līdz 83. panta noteikumus riska darījumiem ar šādām struktūrām. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas noteiktas 90. līdz 93. pantā.

97. Mazo riska darījumu gadījumā šīs prasības arī attiecas uz riska darījumu grupēšanu kategorijās vai portfeļos un uz PD aplēsēm.

98. Kredītiestādēm ir skaidri noteikti kritēriji tiem galvotāju veidiem, ko tās atzīst riska svērtās vērtības riska darījumu apjomu aprēķināšanai.

99. Atzītiem galvotājiem piemēro tos pašus noteikumus, kas 18. līdz 30. punktā izklāstīti attiecībā uz debitoriem.

100. Galvojumu noformē rakstveidā, tas ir neatsaucams no galvotāja puses, tas ir spēkā līdz saistību pilnīgai apmierināšanai (galvojuma apjoma un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret galvotāju tajā jurisdikcijā, kur galvotājam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu. Galvojumus, kas paredz nosacījumus, kuros galvotājam var nebūt izpildes pienākums (nosacīti galvojumi), var atzīt ar kompetentās iestādes piekrišanu. Kredītiestāde pierāda, ka piešķiršanas kritēriji adekvāti ņem vērā riska mazināšanas efekta jebkādu iespējamo pavājināšanos.

101. Kredītiestādei ir skaidri noteikti kritēriji, lai pielāgotu kategorijas, portfeļus vai LGD aplēses un mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā pielāgotu procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, lai tādējādi atspoguļotu galvojumu ietekmi, aprēķinot riska svērtās vērtības riska darījuma apjomus. Šie kritēriji atbilst 17. līdz 29. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.

102. Kritēriji ir ticami un saprātīgi. Tie paredz galvotāja spēju un gatavību pildīt savas galvojumā noteiktās saistības, iespējamo grafiku, pēc kāda galvotājs veiktu apmaksu, korelācijas pakāpi starp galvotāja spēju veikt galvojumā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, ciktāl parādniekam saglabājas atlikuma risks.

103. Šajā daļā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz galvojumiem attiecas arī uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem uz viena vārda. Attiecībā uz nesakritību starp bāzes saistībām un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistībām vai saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir noticis kredīta notikums, ir spēkā VIII pielikuma 2. daļas 21. punktā noteiktās prasības. Mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā šī daļa attiecas uz procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos.

104. Kritēriji paredz kredītu atvasinātā instrumenta izmaksāšanas struktūru un piesardzīgi izvērtē ietekmi, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Kredītiestāde lemj par to, ciktāl saglabājas citi atlikuma riska veidi.

105. Kreditēšanas struktūra nodrošina visos paredzētajos apstākļos kredītiestādes faktiskas īpašumtiesības un kontroli pār visiem naudas ienākumiem no pircēju parādiem. Ja parādnieks veic maksājumus tieši pārdevējam vai apkalpotājfirmai, kredītiestāde regulāri pārliecinās, vai maksājumi tiek nosūtīti pilnībā un līgumā noteiktajos termiņos. “Apkalpotājfirma” nozīmē organizāciju, kas katru dienu pārvalda nopirkto pircēju parādu portfeli vai pamatā esošos kredīta riska darījumus. Kredītiestādēm ir procedūras, lai pārliecinātos, ka īpašumtiesības uz pircēju parādiem un naudas ieņēmumiem ir aizsargātas pret kavējumiem sakarā ar bankrotu vai tiesisku apstrīdēšanu, kas varētu būtiski aizkavēt aizdevēja iespējas izmantot vai nodot citiem pircēju parādus vai saglabāt kontroli pār naudas ieņēmumiem.

106. Kredītiestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvokli. Jo īpaši:

107. Kredītiestādei ir sistēmas un procedūras, lai jau agrā posmā atklātu pārdevēja finanšu situācijas un nopirkto pircēju parādu kvalitātes pasliktināšanos un aktīvi reaģētu uz problēmām, kas radušās. Kredītiestādei jo īpaši ir skaidras un efektīvas politikas, procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu līguma nosacījuma pārkāpumus, un skaidras un efektīvas politikas, lai ierosinātu uzsākt tiesvedību un rīkotos ar problemātiskajiem nopirktajiem pircēju parādiem.

108. Kredītiestādei ir skaidras un efektīva kārtība un procedūras, kas nosaka nopirkto pircēju parādu, kredītu un naudas līdzekļu kontroli. Rakstiskas iekšējās politikas nosaka visus nopirkto pircēju parādu programmas būtiskos elementus, tostarp avansa daļas, piemērotu nodrošinājumu, vajadzīgo dokumentāciju, koncentrācijas limitus un veidu, ka jārīkojas ar ienākošiem naudas līdzekļiem. Šajos elementos ir atbilstīgi ņemti vērā visi attiecīgie un būtiskie faktori, tostarp pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvoklis, riska koncentrācija, nopirkto pircēju parādu kvalitātes tendences un pārdevēja klientūra, un iekšējas sistēmas nodrošina, lai maksājumi avansā notiktu tikai pret noteikto nodrošinājumu un dokumentāciju.

109. Kredītiestādei ir efektīvs iekšējais process, lai izvērtētu atbilstību visām iekšējām procedūrām un kārtībai. Process ietver kredītiestādes nopirkto pircēju parādu programmas visu kritisko fāžu regulāras pārbaudes, pārliecināšanos par pienākumu nodalīšanu, pirmkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un parādnieka novērtēšanu un, otrkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un pārdevēja un apkalpotājfirmas pārbaudi uz vietas, un operāciju zāles darbības izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot personāla kvalifikācijai, pieredzei, darbinieku skaitam un automatizētajām sistēmām.

110. Kredītiestādēm ir stabilas sistēmas, lai apstiprinātu reitinga sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka iekšējais apstiprināšanas process tai ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējā reitinga un riska izvērtēšanas sistēmu darbību.

111. Kredītiestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas procentus ar aplēstajiem PD katrai kategorijai, un, ja realizētie saistību neizpildes procenti neiekļaujas šai kategorijai sagaidāmajā intervālā, kredītiestāde īpaši analizē novirzes iemeslus. Kredītiestādes, kas izmanto savus aplēstos LGD un/vai konversijas koeficientus, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

112. Kredītiestādes arī izmanto kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitinga sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu.

113. Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laikposmiem) fiksē dokumentāli.

114. Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādam situācijām, kad realizētajiem PD, LGD, konversijas koeficientiem un kopējiem zaudējumiem, ja izmanto EL, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas, nekā sagaidāmās vērtības, kredītiestādes pārskata aplēses, paaugstinot tās, lai atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.

115. Aprēķinot kapitāla prasības, kredītiestādes ievēro šādus standartus:

116. Attiecība uz kapitāla prasībām paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanu un izmantošanu kredītiestādes nosaka politikas, procedūras un kontroli, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajās kārtībā, procedūrās un kontrolē ietilpst:

117. Kredītiestādēm ir stabila sistēma, lai apstiprinātu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Dokumentāli nosaka visus iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskos elementus un apstiprināšanu.

118. Kredītiestādes izmanto iekšējās apstiprināšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu veiktspēju.

119. Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laikposmiem) fiksē dokumentāli.

120. Kredītiestādes regulāri salīdzina faktisko pašu kapitāla peļņu (kas aprēķināta, izmantojot realizētos un nerealizētos ieņēmumus un zaudējumus) ar modelētajām prognozēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

121. Kredītiestādes izmanto arī citus kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laikposmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu veiktspēju balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu.

122. Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kur faktisko pašu kapitāla ieņēmumu salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums pašu kapitāla ieņēmumiem. Visus iekšējo modeļu pielāgojumus, kas veikti modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāli, un tie ir saskaņā ar kredītiestādes modeļu pārskatīšanas standartiem.

123. Iekšējo modeli un modelēšanas procesu nosaka dokumentāli, tostarp modelēšanā iesaistīto personu atbildību, modeļu apstiprināšanu un modeļu pārskatīšanas procesu.

124. Visus reitinga un prognožu procesa nozīmīgos aspektus apstiprina 11. pantā raksturotā kredītiestādes vadības padome vai tās iecelta komiteja un augstākie vadītāji. Šīm personām ir vispārēja izpratne par kredītiestādes reitinga sistēmām, un tās detalizēti izprot ar tiem saistītos vadības ziņojumus.

125. Augstākie vadītāji ziņo direktoru padomei vai 11. pantā raksturotās vadības padomes ieceltajai komitejai par būtiskām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs kredītiestādes reitinga sistēmu darbību.

126. Augstākajai vadībai ir laba izpratne par reitinga sistēmu uzbūvi un darbību. Augstākā vadība pastāvīgi pārliecinās par reitingu sistēmu pareizu darbību. Kredītriska kontroles vienības regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa veiktspēju, jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.

127. Uz iekšējiem reitingiem balstīta kredītiestādes kredītriska profila analīze ir būtiska daļa vadības ziņojumos šīm personām. Ziņošana ietver vismaz riska profilu pēc kategorijas, pārvietošanos pa kategorijām, attiecīgo parametru aplēses pēc kategorijām, kā arī realizēto saistību neizpildes procentu un – tiktāl, ciktāl izmanto savas aplēses – realizēto LGD un realizēto konversijas koeficientu salīdzinājumu ar prognozēm un stresa testu rezultātiem. Ziņošanas biežums ir atkarīgs no informācijas nozīmīguma un veida un saņēmēja hierarhijas pakāpes.

128. Kredītriska kontroles vienība nav atkarīga no personāla un vadītājiem, kas atbild par riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai. Vienība ir atbildīga par reitinga sistēmu izveidošanu vai atlasi, to īstenošanu, uzraudzību un veiktspēju. Tā regulāri sagatavo un analizē ziņojumus par reitinga sistēmu rezultātiem.

129. Kredītriska kontroles vienības (-u) atbildības jomas ietver:

130. Neatkarīgi no 129. punkta noteikumiem kredītiestādes, kas izmanto apkopotus datus saskaņā ar 57. un 58. punktu, var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:

Kredītiestādes, kas izmanto šā punkta iespējas, pārliecinās, ka kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai no trešās personas, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību minimālajām prasībām, un ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas tādā pašā apjomā, kā kredītiestādē.

131. Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūra vismaz reizi gadā pārskata kredītiestādes reitinga sistēmas un to darbību, tostarp kredīta darbību un PD, LGD, EL un konversijas koeficientu aplēses. Pārskata joma ietver visu spēkā esošo minimālo prasību ievērošana.

1. Šajā daļā tiek noteikti pieņemamie kredītriska mazināšanas veidi 92. panta vajadzībām.

2. Šajā pielikumā:

3. Var atzīt par pieņemamu bilances posteņu savstarpēju dzēšanu kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem prasījumiem.

4. Neskarot 5. punktu, pieņemamība aprobežojas ar kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem naudas līdzekļu atlikumiem. Vienīgi aizdevējas kredītiestādes aizdevumiem un noguldījumiem var veikt riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas modifikāciju bilances posteņu savstarpējas dzēšanas rezultātā.

5. Kredītiestādēm, kas pieņem 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, var atzīt efektu, kas izriet no bilances posteņu savstarpējās dzēšanas divpusējiem līgumiem, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus ar darījumu partneri. Neskarot Direktīvas 2006/49/EK II pielikumu, lai šādu līgumu ietvaros pieņemto nodrošinājumu un aizdotos vērtspapīrus vai preces varētu atzīt par pieņemamiem, tiem jāatbilst 7. līdz 11. punktā noteiktajām pieņemamības prasībām attiecībā uz nodrošinājumu.

6. Ja kredītriska mazināšanas metode balstās uz kredītiestādes tiesībām likvidēt vai paturēt aktīvus, tad pieņemamība ir atkarīga no tā, vai riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, vai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu. Papildus tam pieņemamība ir atkarīga no tā, vai lieto finanšu nodrošinājumu vienkāršo metodi, vai finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, kas noteikta 3. daļā. Attiecībā uz repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem pieņemamība ir atkarīga arī no tā, vai darījums ir iegrāmatots ārpus tirdzniecības portfeļa vai tirdzniecības portfelī.

7. Šādus finanšu posteņus var atzīt par pieņemamu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā:

8. Parāda vērtspapīrus, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējuma, var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

9. Ieguldījumu fondu daļas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Tas, ka kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai daļas šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām.

Ja ieguldījumu fonds neaprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem, tad daļas ar atbilstīgu aktīvu vērtību var atzīt par nodrošinājumu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus neatbilstīgos aktīvos maksimālajā pieļautajā apjomā. Gadījumos, kad neatbilstīgiem aktīviem var būt negatīva vērtība tādu saistību vai neparedzēto izdevumu saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, kredītiestāde aprēķina neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību un atbilstīgo aktīvu vērtību samazina par neatbilstīgo aktīvu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.

10. Attiecībā uz 7. punkta b) līdz e) apakšpunktu, ja vērtspapīram ir divi piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumi, lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu. Gadījumos, ja vērtspapīram ir divi piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumi, lieto divus labvēlīgākos novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie kredītu novērtējumi atšķiras, no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgu novērtējumu.

11. Papildus 7. līdz 10. punktā noteiktajam nodrošinājumam, ja kredītiestāde lieto 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, šādus finanšu posteņus var atzīt par piemērotu nodrošinājumu:

Ja ieguldījumu fonds neaprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem, un šā punkta a) apakšpunktā minētajos instrumentos, tad daļas ar atbilstīgu aktīvu vērtību var atzīt par nodrošinājumu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus neatbilstīgos aktīvos maksimālajā pieļautajā apjomā. Gadījumos, kad neatbilstīgiem aktīviem var būt negatīva vērtība tādu saistību vai neparedzēto izdevumu saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, kredītiestāde aprēķina neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību un atbilstīgo aktīvu vērtību samazina par neatbilstīgo aktīvu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.

12. Papildus augstāk minētajam nodrošinājumam piemēro 13. līdz 22. punkta noteikumus, ja kredītiestāde aprēķina riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju.

13. Apdzīvojamo nekustamo īpašumu, ko aizņem vai aizņemsies, vai izīrē vai izīrēs īpašnieks vai privāto investīciju sabiedrības gadījumā – patiesais īpašnieks un komerciālo nekustamo īpašumu, t.i., birojus un citas komerciālas telpas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

14. Kredītiestādes var arī atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai aizņems vai izīrē, vai izīrēs, kā apdzīvojamā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi.

15. Kompetentās iestādes var arī atļaut savām kredītiestādēm atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, kā komerciālā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi.

16. Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu šādas rīcības pamatošanai. Tas neliedz tādas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur nepiemēro šo atbrīvojumu, atzīt par piemērotu tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu šāda atbrīvojuma kārtā. Dalībvalstis publiski dara zināmu šādu atbrīvojuma piemērošanu.

17. Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies un ka zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, atbilst šādiem nosacījumiem:

18. Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no šiem nosacījumiem, tad tiesības piemērot šo režīmu izbeidzas līdz nosacījumu izpildei nākošajā gadā.

19. Dalībvalsts kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu nodrošinājumu atbrīvojuma kārtā saskaņā ar 17. punktu.

20. Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu pircēju parādu summas, kas izriet no tirdzniecības darījuma vai tādiem darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu. Pie piemērotiem pircēju parādiem nepieder tādi, kas saistīti ar pārvēršanu vērtspapīros, pakārtotu līdzdalību, kredīta atvasinātajiem instrumentiem vai summām, ko ir parādā saistīti uzņēmumi.

21. Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu materiālus objektus, kas nav 13. līdz 19. punktā norādītie objektu veidi, ja tās ir pārliecinājušās par to, ka:

22. Ievērojot 3. daļas 72. punkta noteikumus, ja ir ievērotas 2. daļas 11. punktā noteiktās prasības, ar riska darījumu apjomiem, kas izriet no tādiem darījumiem, kuros kredītiestāde nodod īpašumu izpirkumnomā trešajai personai, rīkojas tāpat kā ar aizdevumiem, kurus nodrošina ar tāda veida īpašumu, kā izpirkumnomā saņemtais īpašums.

23. Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti uz tāda līguma pamata, kas nav turējuma līgums, kurus ieķīlā aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

24. Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

25. Trešās puses iestāžu emitētus instrumentus, ko šī iestāde atpirks pēc pieprasījuma, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

26. Par piemērotiem nefondētas kredīta aizsardzības devējiem var atzīt:

27. Ja riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju, galvotājs var būt piemērots vienīgi tad, ja viņam ir kredītiestādes saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas noteikumiem veikts iekšējs reitinga novērtējums.

28. Atkāpjoties no 26. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atzīt par piemērotiem nefondētas kredīta aizsardzības devējiem arī citas finanšu iestādes, ko apstiprina un uzrauga par kredītiestāžu apstiprināšanu un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, ievērojot piesardzības prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro attiecībā uz kredītiestādēm.

29. Iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus un eksporta kredīta aģentūras, kas atbilst turpmāk paredzētajiem nosacījumiem, var atzīt par piemērotiem nefondētās kredīta aizsardzības sniedzējiem, dodot tiesības uz VII pielikuma 1. daļas 4. punkta piemērošanu:

Šā punkta nolūkiem eksporta kredītu aģentūru sniegtam kredīta nodrošinājumam nevar būt piemērota nekāda nepārprotami dota centrālās valdības atbalsta garantija.

30. Par piemērotiem var atzīt šādus kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir līdzīgi ekonomiskās izpausmes ziņā:

31. Ja kredītiestāde pērk kredīta aizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos tīros maksājumus iegrāmato kā tīro ienākumu, bet kompensācijai neiegrāmato aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), kredīta aizsardzība netiek atzīta par pieņemamu.

32. Ja kredītiestāde veic iekšējo riska ierobežošanu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, t.i., ierobežo kredītrisku kādam riska darījumam ārpus tirdzniecības portfeļa ar tādu kredīta atvasināto instrumentu, kas ietverts tirdzniecības portfelī, tad šā pielikuma nozīmē aizsardzību var atzīt par pieņemamu vienīgi tad, ja uz tirdzniecības portfeli pārnesto kredītrisku pārnes uz kādu trešo personu vai personām. Šādos apstākļos, ciktāl šāda pārnešana atbilst šajā pielikuma noteiktajām prasībām attiecībā uz kredītriska mazināšanu, piemēro 3. līdz 6. daļā izklāstītos noteikumus par riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanu, ja iegādājas nefondētu kredīta aizsardzību.

1. Kredītiestādei pārliecinoši jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka tai ir atbilstīgs riska pārvaldības process, lai kontrolētu tādus riskus, kādi kredītiestādei var rasties sakarā ar kredītriska mazināšanas paņēmienu pielietošanu.

2. Neatkarīgi no kredītriska mazināšanas, kas ņemta vērā, aprēķinot riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamos zaudējumus, kredītiestādes turpina veikt pamatā esošā riska darījuma pilnīgu novērtēšanu un spēj pierādīt kompetentajām iestādēm šīs prasības izpildi. Repo darījumu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par pamatā esošo riska darījumu vienīgi šā punkta nozīmē uzskata riska darījuma tīro summu.

3. Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumus – izņemot savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus – var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4. Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē vienīgi tad, ja:

5. Tāpat jābūt izpildītām minimālajām prasībām finanšu nodrošinājuma atzīšanai atbilstoši 6. punktā noteiktajai finanšu nodrošinājuma vispārējai metodei.

6. Finanšu nodrošinājumu un zeltu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

7. Papildus 6. punktā noteiktajām prasībām, lai varētu atzīt finanšu nodrošinājumu atbilstoši finanšu nodrošinājuma vienkāršajai metodei, aizsardzības atlikuma termiņam jābūt vismaz tik pat ilgam, kā riska darījuma atlikuma termiņš.

8. Nekustamā īpašuma ķīlu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

9. Pircēju parādus var atzīt par nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

10. Citu lietisko nodrošinājumu var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

11. Lai riska darījumus, kas izriet no izpirkumnomas darījumiem, varētu uzskatīt par nodrošinātiem pēc izpirkumnomā nodotā īpašuma veida, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem.

12. Lai pret 1. daļas 23. punktā minēto aizsardzību varētu piemērot 3. daļas 79. punktā paredzētā pieeja, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

13. Lai varētu atzīt dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

14. Ievērojot 16. punktu, kredīta aizsardzību, kas atvasināta no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, var atzīt vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

15. Kredītiestāde pierāda savai kompetentajai iestādei, ka tai ir sistēmas, lai pārvaldītu iespējamo riska koncentrēšanos, kas izriet no tā, ka kredītiestāde izmanto garantijas un kredīta atvasinātos instrumentus. Kredītiestādei jāspēj pierādīt, kā tās stratēģija attiecībā uz kredīta atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu mijiedarbojas ar tās kopējā riska profila pārvaldību.

16. Ja riska darījumu aizsargā ar garantiju, par ko atbalsta garantiju sniegusi centrālā valdība vai centrālā banka, reģionālā valdība vai vietējā iestāde, valsts sektora struktūra, pret kuru vērstas prasības uzskata par prasībām pret centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tā izveidota, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, daudzpusējas attīstības banka vai starptautiska organizācija, kurai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu noteikts 0 % riska svērums, vai valsts sektora struktūra, pret kuru vērstas prasības uzskata par prasībām pret kredītiestādēm saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, riska darījumu var uzskatīt par aizsargātu ar garantiju, ko sniegusi attiecīgā struktūra, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

17. 16. punkta procedūra attiecināma arī uz riska darījumiem, kam atbalsta garantiju nav sniegušas šeit minētās juridiskās personas, ja riska darījuma atbalsta garantiju savukārt tieši garantē kāda no minētajām juridiskajām personām un ir izpildīti 16. punkta nosacījumi.

18. Garantijas var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

19. Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā, ko šim nolūkam atzīst kompetentās iestādes, vai ko nodrošina vai ka atbalsta garantiju sniedz vienības, kas minētas 16. punktā, tad prasības, kas noteiktas 18. panta a) apakšpunktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

20. Kredīta atvasinātos instrumentus var atzīt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

21. Nesakritība starp bāzes saistībām un atsauces saistībām pēc kredīta atvasinātā instrumenta (t.i., saistības, ko izmanto, lai noteiktu naudas norēķinu vērtību vai izpildāmās saistības) vai starp bāzes saistībām un saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir atļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

22. Lai VII pielikuma 1. daļas 4. punktu varētu piemērot kredīta aizsardzībai, kas atvasināta no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1. Ievērojot 4. līdz 6. daļas noteikumus, ja ir izpildīti 1. un 2. daļas noteikumi, var saskaņā ar šīs daļas noteikumiem mainīt kārtību, kādā aprēķina riska svērto vērtību 78. līdz 83. panta ietvaros un riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus 84. līdz 89. panta ietvaros.

2. Ar skaidrās naudas līdzekļiem, vērtspapīriem vai precēm, ko iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, rīkojas kā ar nodrošinājumu.

3. Ieguldījumus kredītiestāžu izdotajās ar kredītu saistītajās parādzīmēs var uzskatīt par naudas ķīlu.

4. Aizdevumi un noguldījumi aizdevējā kredītiestādē, kam piemēro bilances posteņu savstarpējo dzēšanu, ir uzskatāmi par naudas ķīlu.

5. Atbilstoši 12. līdz 21. punktam, aprēķinot “pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību” (E*) riska darījumu apjomiem, kam piemēro atbilstošu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, piemērojamās svārstību korekcijas aprēķina, izmantojot vai nu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, kā attiecībā uz finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi izklāstīts 30. līdz 61. punktā. Uz pašu vērtējuma pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi.

6. Tīro pozīciju katram vērtspapīru vai preču veidam aprēķina, atņemot no saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto attiecīgā veida vērtspapīru vai preču kopējās vērtības saskaņā ar minēto līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto attiecīgā veida vērtspapīru vai preču kopējo vērtību.

7. “Vērtspapīru veids” 6. punktā nozīmē vērtspapīrus, kurus izdod viena un tā pati juridiskā persona, kuriem ir tā pati emisijas diena, tas pats termiņš un uz kuriem attiecas tie paši noteikumi un tie paši likvidācijas periodi, kā norādīts no 34. līdz 59. punktā.

8. Tīro pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, aprēķina, no attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējās vērtības, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizdotajai vai pārņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā, atņemot attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar šo līgumu, kopējo summu, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizņemtajai vai saņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā.

9. Attiecīgajam vērtspapīru veidam vai naudas pozīcijai atbilstošo no svārstīguma izrietošo korekciju piemēro šā veida vērtspapīru pozitīvās vai negatīvās tīrās pozīcijas absolūtajai vērtībai.

10. No svārstīguma izrietošo korekciju ārvalstu valūtu riskam (fx) piemēro tīrajai pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.

11. E* aprēķina ar šādu formulu:

Ja riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. – 83. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

Ja riska svērtās vērtības un sagaidāmās zaudējumu vērtības aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apjomam, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

C ir vērtspapīru vai preču aizņēmuma, pirkuma vai saņemtā apjoma vērtība, vai naudas aizņēmuma vai saņemtā apjoma vērtība attiecībā uz katru šādu riska darījuma apjomu.

Σ(E) ir visu līgumā paredzēto E summa.

Σ(C) ir visu līgumā paredzēto C summa.

Efx ir tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgā valūtā, kura nav līguma norēķinu valūta, ko aprēķina saskaņā ar 8. punktu.

Hsec ir attiecīgam vērtspapīru veidam atbilstoša no svārstīguma izrietošā korekcija.

Hfx ir no svārstīguma izrietoša korekcija ārvalstu valūtu riskam.

E* ir pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība.

12. Kā alternatīvu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošanai, aprēķinot pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*), kas radusies, piemērojot atbilstošu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātiem instrumentiem, kredītiestādēm var atļaut izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, kurā ņemta vērā korelācijas ietekme starp vērtspapīru pozīcijām, uz kurām neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ka arī attiecīgo instrumentu likviditāte. Šajā pieejā izmantotie iekšējie modeļi nodrošina aplēses par iespējamām izmaiņām nenodrošinātajā riska darījuma vērtībā (ΣE – ΣC). Ar kompetento iestāžu atļauju kredītiestādes var pielietot arī savus iekšējos modeļus ierobežotiem aizdevuma darījumiem, ja uz darījumiem attiecas divpusējs nolīgums par savstarpēju prasību un saistību kompensāciju saskaņā ar III pielikuma 7. daļā noteiktajām prasībām.

13. Kredītiestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp 78. līdz 83. pantu un 84. līdz 89. pantu riska svērtās vērtības riska darījumu aprēķināšanai. Tomēr, ja kredītiestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, tai šī pieeja jāattiecina uz visiem darījuma partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kam var izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, ka izklāstīts 5. līdz 11. punktā.

14. Uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja ir pieejama kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas atzīšanu iekšējam riska pārvaldīšanas modelim saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK V pielikumu.

15. Kredītiestādes, kuru uzraudzības iestādes nav atzinušas šāda modeļa izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2006/49/EK, var iesniegt attiecīgām iestādēm pieprasījumu atzīt iekšēju riska pārvaldīšanas modeli 12. līdz 21. punkta nolūkā.

16. Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu vienīgi tad, ja kredītiestādes riska vadības sistēma attiecība uz to risku pārvaldību, kas rodas darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitatīvie standarti: