02006L0025 — LV — 26.07.2019 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis) (OV L 114, 27.4.2006., 38. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 165 |
21 |
27.6.2007 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 311 |
1 |
21.11.2008 |
|
L 353 |
8 |
28.12.2013 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), |
L 198 |
241 |
25.7.2019 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/25/EK
(2006. gada 5. aprīlis)
par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
I IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Šī direktīva, kas ir 19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, paredz minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret tiem riskiem viņu veselībai un drošībai, ko rada vai varētu radīt mākslīgā optiskā starojuma iedarbība viņu darba laikā.
2. Šī direktīva attiecas uz risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada mākslīgā optiskā starojuma negatīvā ietekme uz acīm un uz ādu.
3. Direktīva 89/391/EEK pilnībā attiecas uz visu 1. punktā minēto jomu, neskarot stingrākus un/vai sīkāk izstrādātus šīs direktīvas noteikumus.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.
a) optiskais starojums: jebkurš elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu diapazonā no 100 nm līdz 1 mm. Optiskā starojuma spektru iedala ultravioletajā starojumā, redzamajā starojumā un infrasarkanajā starojumā:
i) ultravioletais starojums: optiskais starojums ar viļņa garumu no 100 nm līdz 400 nm. Ultravioletais diapazons iedalās UVA (315-400 nm), UVB (280-315 nm) un UVC (100-280 nm);
ii) redzamais starojums: optiskais starojums ar viļņa garumu no 380 nm līdz 780 nm;
iii) infrasarkanais starojums: optiskais starojums ar viļņa garumu no 780 nm līdz 1 mm. Infrasarkanais diapazons iedalās IRA (780-1 400 nm), IRB (1 400 - 3 000 nm) un IRC (3 000 nm - 1 mm);
b) lāzers (gaismas pastiprinājums, stimulējot starojumu): jebkura ierīce, ar ko var radīt vai pastiprināt elektromagnētisko starojumu optiskā starojuma viļņa garuma diapazonā, galvenokārt izmantojot kontrolētu stimulētu izstarojumu;
c) lāzera starojums: optiskais starojums no lāzera;
d) neviendabīgs starojums: jebkurš optiskais starojums, kas nav lāzera starojums;
e) iedarbības robežvērtības: optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi, kas tieši balstās uz izpētīto ietekmi uz veselību un bioloģiskiem apsvērumiem. Šo robežvērtību ievērošana nodrošinās to, ka darba ņēmēji, kas pakļauti mākslīga optiskā starojuma avotiem, ir aizsargāti pret jebkādu zināmo negatīvo ietekmi uz veselību;
f) izstarojums (E) vai enerģijas blīvums: starojuma avota jaudas incidents uz virsmas laukuma vienību, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W m-2);
g) starojuma avota starojums (H): izstarojuma laika integrālis, izteikts džoulos uz kvadrātmetru (J m-2);
h) spožums (L): starojuma enerģijas plūsmas starojums telpiskā leņķa vienībā uz laukuma vienību, izteikts vatos uz kvadrātmetru uz steradiānu (W m-2 sr-1);
i) līmenis: izstarojuma, starojuma avota iedarbības un spožuma kombinācija, kam ir pakļauts darba ņēmējs.
3. pants
Iedarbības robežvērtības
1. Iedarbības robežvērtības neviendabīgam starojumam, kas nav starojums no dabiskiem optiskā starojuma avotiem, ir noteiktas I pielikumā.
2. Iedarbības robežvērtības lāzera starojumam ir noteiktas II pielikumā.
II IEDAĻA
DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI
4. pants
Iedarbības noteikšana un risku novērtēšana
1. Pildot pienākumus, kas noteikti Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā, darba devējs – ja darba ņēmēji ir pakļauti mākslīgiem optiskā starojuma avotiem – novērtē un, ja vajadzīgs, izmēra un/vai aprēķina tāda optiskā starojuma līmeni, kuram varētu būt pakļauti darba ņēmēji, lai tādējādi varētu noteikt un piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu iedarbību līdz spēkā esošajām robežvērtībām. Metodoloģija, ko lieto novērtēšanā, mērījumos un/vai aprēķinos, attiecībā uz lāzera starojumu atbilst Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (SEK) standartiem un, attiecībā uz neviendabīgu starojumu, Starptautiskās Apgaismojuma komisijas (SAK) un Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) ieteikumiem. Iedarbības situācijās, uz ko neattiecas šie standarti un ieteikumi, un tikmēr, kamēr nav atbilstīgu ES standartu un ieteikumu, novērtēšanu, mērījumus un/vai aprēķinus veic, izmantojot valsts vai starptautiskas zinātniski pamatotas norādes, kas jau pastāv. Abās iedarbības situācijās novērtēšanā var ņemt vērā datus, ko sniedzis aprīkojuma ražotājs, ja uz to attiecas atbilstošas Kopienas direktīvas.
2. Novērtēšanu, mērījumus un/vai aprēķinus, kas minēti 1. punktā, plāno un veic kompetentie dienesti vai personas piemērotos laika intervālos, īpaši ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK 7. un 11. panta noteikumus par vajadzīgajiem kompetentajiem dienestiem vai personām un darba ņēmēju līdzdalību. Datus, ko iegūst novērtēšanā – tostarp iedarbības līmeņa mērījumos un/vai aprēķinos, kā minēts 1. punktā – piemērotā formā saglabā, lai tos vēlāk būtu iespējams izmantot.
3. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktu darba devējs, novērtējot risku, pievērš īpašu uzmanību:
a) iedarbības līmenim, viļņa garuma diapazonam un iedarbības ilgumam attiecībā uz optisko starojumu no mākslīgiem avotiem;
b) iedarbības robežvērtībām, kas minētas šīs direktīvas 3. pantā;
c) jebkurai ietekmei uz to darba ņēmēju veselību un drošību, kuri pieder īpaši apdraudētām riska grupām;
d) jebkurai iespējamai ietekmei uz darba ņēmēju veselību un drošību, kuru rada optiskā starojuma mijiedarbība ar gaismjutīgām ķīmiskām vielām;
e) jebkurai netiešai ietekmei, piemēram, īslaicīgam apžilbinājumam, eksplozijai vai liesmām;
f) tam, vai ir rezerves aprīkojums, kas paredzēts tam, lai mazinātu mākslīgā optiskā starojuma iedarbības līmeni;
g) cik vien tas iespējams, atbilstošai informācijai, kas iegūta medicīniskā uzraudzībā, tostarp publicētai informācijai;
h) vairākiem mākslīgā optiskā apstarojuma iedarbības avotiem;
i) klasifikācijai, ko piemēro lāzeram, saskaņā ar atbilstošu IEC standartu un jebkādai līdzīgai klasifikācijai saistībā ar jebkādu mākslīgu avotu, kas var radīt bojājumus, kuri būtu līdzīgi 3.B vai 4. klases lāzera radītiem bojājumiem;
j) informācijai, ko snieguši optiskā starojuma avotu un ar tiem saistītā aprīkojuma ražotāji saskaņā ar atbilstošajām Kopienas direktīvām.
4. Darba devēja rīcībā ir riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un darba devējs konstatē, kādi pasākumi ir jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 5. un 6. pantu. Riska novērtējumu ieraksta piemērotā datu nesējā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi; tas var ietvert darba devēja pamatojumu tam, ka ar optisko starojumu saistītu risku būtība un apjoms liecina, ka turpmāks detalizēts riska novērtējums nav vajadzīgs. Riska novērtējumu regulāri atjaunina, jo īpaši, ja ir bijušas ievērojamas pārmaiņas, kuru dēļ tas var būt novecojis, vai ja medicīniskās uzraudzības rezultāti liecina, ka atjaunināšana ir vajadzīga.
5. pants
Noteikumi risku novēršanai vai samazināšanai
1. Ņemot vērā tehnikas attīstību un to, vai ir pieejami pasākumi, lai kontrolētu risku vietā, kur tas rodas, mākslīgā optiskā starojuma iedarbības radītos riskus vai nu novērš, vai arī samazina līdz minimumam.
Mākslīgā optiskā starojuma iedarbības radīto risku samazināšanu veic, pamatojoties uz vispārējiem preventīvu darbību principiem, kas izklāstīti Direktīvā 89/391/EEK.
2. Ja riska novērtējums, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu veikts attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pakļauti mākslīgu avotu optiskajam starojumam, parāda jebkādu iespēju, ka var tikt pārsniegtas iedarbības robežvērtības, darba devējs izstrādā un ievieš rīcības plānu, kas ietver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, lai novērstu pārsniegtas iedarbības robežvērtības, jo īpaši ņemot vērā:
a) citas darba metodes, kas samazina optiskā starojuma radītu risku;
b) izvēli par labu aprīkojumam, kas izstaro mazāk optiskā starojuma, ņemot vērā veicamo uzdevumu;
c) tehniskus pasākumus, lai samazinātu optisko starojumu, vajadzības gadījumā, izmantojot bloķētājus, aizsegvairogus vai līdzīgas veselības aizsardzības ierīces;
d) atbilstošas apkopes programmas darba aprīkojuma, darba vietu un darba staciju sistēmām;
e) darba vietu un darba staciju plānojumu un izvietojumu;
f) iedarbības ilguma un līmeņa ierobežošanu;
g) individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību;
h) iekārtu ražotāja norādījumus, ja uz aprīkojumu attiecas atbilstīgas Kopienas direktīvas.
3. Pamatojoties uz riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. pantu, darba vietas, kurās darba ņēmēji var būt pakļauti tādam mākslīgo avotu optiskā starojuma iedarbības līmenim, kas pārsniedz iedarbības robežvērtības, norāda ar atbilstošām zīmēm saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (9. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) ( 1 ). Attiecīgas zonas norāda, un piekļuvi tām ierobežo, ja tas ir tehniski iespējams un ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegtas iedarbības robežvērtības.
4. Darba ņēmējus nedrīkst pakļaut starojumam, kas pārsniedz iedarbības robežvērtības. Katrā ziņā, ja iedarbības robežvērtības ir pārsniegtas, kaut arī darba devējs ir veicis pasākumus, lai ievērotu šīs direktīvas prasības attiecībā uz mākslīgiem optiskā starojuma avotiem, darba devējs tūlīt rīkojas, lai samazinātu iedarbību tiktāl, ka tā būtu zemāka par iedarbības robežvērtību. Darba devējs nosaka iemeslus, kāpēc iedarbības robežvērtība ir pārsniegta, un attiecīgi pielāgo drošības un preventīvos pasākumus, lai novērstu tās atkārtotu pārsniegšanu.
5. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 15. pantu darba devējs šajā pantā minētos pasākumus pielāgo to darba ņēmēju vajadzībām, kuri pieder īpaši apdraudētām riska grupām.
6. pants
Darba ņēmēju informēšana un apmācība
Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs nodrošina to, ka darba ņēmēji, kas darba vietā pakļauti mākslīgā optiskā starojuma radītiem riskiem, un/vai viņu pārstāvji saņem visu vajadzīgo informāciju un apmācību saistībā ar šīs direktīvas 4. pantā paredzētā riska novērtējuma rezultātiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:
a) pasākumiem, kas veikti šīs direktīvas īstenošanai;
b) iedarbības robežvērtībām un ar to saistītajiem iespējamajiem riskiem;
c) saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu veiktās mākslīgā optiskā starojuma iedarbības līmeņa novērtēšanas, mērījumu un/vai aprēķinu rezultātiem, kā arī paskaidrojumiem par to nozīmi un iespējamiem riskiem;
d) to, kā noteikt iedarbības negatīvo ietekmi uz veselību un kā par to ziņot;
e) apstākļiem, kādos darba ņēmējiem ir tiesības uz medicīnisko uzraudzību;
f) drošu darba praksi, lai pēc iespējas samazinātu iedarbības radītos riskus;
g) pareizu piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.
7. pants
Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un viņu līdzdalība
Jautājumos, uz ko attiecas šī direktīva, konsultēšanās ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem un viņu līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu.
III IEDAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
8. pants
Veselības uzraudzība
1. Lai novērstu un savlaicīgi konstatētu veselības pasliktināšanos, kā arī lai novērstu ilgtermiņa risku attiecība uz veselību vai hronisku slimību risku, ko rada optiskais starojums, dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu darba ņēmējiem atbilstošu veselības uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzību veic ārsts, arodveselības speciālists vai medicīnas iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi atbild par veselības uzraudzību.
3. Dalībvalstis paredz pasākumus, lai nodrošinātu to, ka katram darba ņēmējam, kam veic veselības uzraudzību saskaņā ar 1. punktu, ievieš individuālu veselības karti un to regulāri atjaunina. Veselības kartēs fiksē visus veiktās veselības uzraudzības rezultātus. Ievērojot attiecīgu konfidencialitāti, tās glabā piemērotā formā, lai vēlāk ar tām varētu jebkurā laikā iepazīties. Atbilstošu veselības karšu kopijas pēc lūguma iesniedz kompetentajai iestādei, ievērojot atbilstīgu konfidencialitāti. Darba devējs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 4. pantā minētā riska novērtējuma rezultāti ir pieejami ārstam, arodveselības speciālistam vai medicīnas iestādei, kā to attiecīgā gadījumā noteikusi dalībvalsts, ja šie rezultāti attiecas uz veselības uzraudzību. Darba ņēmējs pēc attiecīga lūguma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu.
4. Jebkurā gadījumā, ja konstatē iedarbības robežvērtību pārsniegšanu, attiecīgajam(-iem) darba ņēmējam(-iem) saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir pieejama veselības pārbaude. Šādu veselības pārbaudi veic arī tad, ja veselības uzraudzības gaitā darba ņēmējam konstatē nosakāmu slimību vai veselības pasliktināšanos, ko ārsts vai arodveselības aprūpes speciālists uzskata par sekām, kuras radījusi pakļaušana optiskajam starojumam darbavietā. Abos gadījumos, ja konstatē pārsniegtas robežvērtības vai veselības pasliktināšanos (tostarp slimības):
a) ārsts vai cita atbilstoši kvalificēta persona informē darba ņēmēju par rezultātu, kas attiecas tieši uz viņu. Darba ņēmējam jo īpaši sniedz informāciju un ieteikumus par jebkādu veselības uzraudzību, kas viņam būtu jāveic pēc tam, kad viņš vairs nebūs pakļauts iedarbībai;
b) darba devēju informē par visiem būtiskajiem veselības uzraudzības rezultātiem, ievērojot attiecīgu medicīnisku konfidencialitāti;
c) darba devējs:
— pārskata riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. pantu,
— pārskata pasākumus, kas saskaņā ar 5. pantu paredzēti, lai novērstu vai samazinātu riskus,
— ņem vērā arodveselības speciālista vai citas atbilstoši kvalificētas personas vai kompetentās iestādes ieteikumus, īstenojot jebkurus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar 5. pantu novērstu vai samazinātu risku, un
— organizē turpmāku veselības uzraudzību un nodrošina veselības stāvokļa pārbaudi jebkuram citam darba ņēmējam, kas bijis pakļauts līdzīgai iedarbībai. Šādos gadījumos kompetents ārsts vai arodveselības speciālists vai kompetentā iestāde var ierosināt, lai iedarbībai pakļautajām personām veic veselības pārbaudi.
9. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz atbilstošas sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti attiecīgas valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
10. pants
Pielikumu grozījumi
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma vai darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai starptautiskās specifikācijās un jaunus zinātnes atzinumus par optisko starojumu darba vietā. Minēto grozījumu rezultātā netiek grozītas pielikumos izklāstītās iedarbības robežvērtības.
Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 10.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.
10.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 2 ).
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
10.b pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 10.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.
▼M4 —————
IV IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
▼M1 —————
13. pants
Praktiskie ieteikumi
Lai sekmētu šīs direktīvas īstenošanu, Komisija sastāda praktiskus ieteikumus attiecībā uz 4. un 5. panta noteikumiem, kā arī I un II pielikumu.
14. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 27. aprīlī maijam nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem vai jau ir pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
14.a pants
1. Neskarot vispārējos aizsardzības un preventīvu darbību principus darba ņēmēju veselības un drošības jomā, Francija līdz 2017. gada 31. decembrim var atkāpties no tādu noteikumu piemērošanas Majotā kā tālākā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē (turpmāk “Majota”), kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, ja šo noteikumu piemērošanai ir vajadzīgs tehniskais aprīkojums, kas Majotai nav pieejams.
Pirmo daļu nepiemēro šīs direktīvas 5. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem vai šīs direktīvas noteikumiem, kas atspoguļo Direktīvā 89/391/EEK izklāstītos galvenos principus.
2. Pirms piemērot jebkādas atkāpes no šīs direktīvas, kuru pamatā ir tādu pasākumu veikšana, kas ir spēkā 2014. gada 1. janvārī, vai jaunu pasākumu pieņemšana, notiek apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesībām un praksi. Šādas atkāpes piemēro ar nosacījumiem, kas, ņemot vērā Majotas īpašos apstākļus, garantē, ka darba ņēmējiem radītais risks ir samazināts līdz minimumam un ka attiecīgie darba ņēmēji saņem pastiprinātu veselības uzraudzību.
3. Valsts atkāpes pasākumus ik gadu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem pārskata un atceļ, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas attaisno to turpmāku piemērošanu.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
16. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Neviendabīgs optiskais starojums
Biofiziski pamatotas optiskā starojuma iedarbības vērtības var noteikt ar formulām, kas dotas turpmāk. Izmantojamās formulas ir atkarīgas no attiecīgā avota radītā starojuma diapazona, un rezultāti ir jāsalīdzina ar attiecīgām iedarbības robežvērtībām, kas norādītas 1.1. tabulā. Vienam optiskā starojuma avotam var atbilst vairāk nekā viena iedarbības vērtība un tai atbilstoša iedarbības robeža.
Numerācija no a) līdz o) atbilst attiecīgām rindām 1.1. tabulā.
a) |
|
(Heff atbilst tikai diapazonam no 180 līdz 400 nm) |
b) |
|
(HUVA atbilst tikai diapazonam no 315 līdz 400 nm) |
c), d) |
|
(LB atbilst tikai diapazonam no 300 līdz 700 nm) |
e), f) |
|
(EB atbilst tikai diapazonam no 300 līdz 700 nm) |
g) līdz l) |
|
(Sk. 1.1. tabulu attiecībā uz λ1 un λ2 piemērotajām vērtībām) |
m), n) |
|
(EIR atbilst tikai diapazonam no 780 līdz 3 000 nm) |
o) |
|
(Hskin atbilst tikai diapazonam no 380 līdz 3 000 nm) |
Šīs direktīvas mērķiem, iepriekš minētās formulas var aizstāt ar šādām izteiksmēm un diskrētām vērtībām, kas dotas šajās tabulās:
a) |
|
un
|
b) |
|
un
|
c), d) |
|
|
e), f) |
|
|
g) līdz l) |
|
(Sk. 1.1. tabulu attiecībā uz λ1 un λ2 piemērotajām vērtībām) |
m), n) |
|
|
o) |
|
un
|
Piezīmes:
Eλ (λ, t), Eλ |
spektra izstarojums vai spektra enerģijas blīvums: starojuma avota jaudas izkliede uz virsmas laukuma vienību, izteikta vatos uz kvadrātmetru uz nanometru [W m-2 nm-1]; Eλ (λ, t) un Eλ vērtības iegūst mērījumos vai tās var norādīt aprīkojuma ražotājs; |
Eeff |
faktiskais izstarojums (UV diapazons): aprēķinātais spektrāli svērtais izstarojums UV viļņa garuma diapazonā no 180 līdz 400 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru [W m-2]; |
H |
starojuma avota iedarbība: izstarojuma laika integrālis, izteikts džoulos uz kvadrātmetru [J m-2]; |
Heff |
faktiskā starojuma avota iedarbība: ar S (λ) spektrāli svērta starojuma avota iedarbība, izteikta džoulos uz kvadrātmetru [J m-2]; |
EUVA |
kopējais izstarojums (UVA): aprēķinātais izstarojums UVA viļņa garuma diapazonā no 315 līdz 400 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru [W m-2]; |
HUVA |
starojuma avota iedarbība: izstarojuma laika un viļņa garuma integrālis vai izstarojuma summa UVA viļņu garuma diapazonā no 315 līdz 400 mm, izteikts džoulos uz kvadrātmetru [J m-2]; |
S (λ) |
spektrālā svēršana, kas ņem vērā, ka UV starojuma iedarbība uz acīm un ādu ir atkarīga no viļņa garuma, (1.2. tabula) [bez mērvienības]; |
t, Δt |
laiks, iedarbības ilgums, izteikts sekundēs [s]; |
λ |
viļņa garums nanometros [nm]; |
Δ λ |
joslas platums mērījuma intervālu aprēķiniem, izteikts nanometros [nm]; |
Lλ (λ), Lλ |
avota spektrālais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru uz steradiānu nanometrā [W m-2 sr-1 nm-1]; |
R (λ) |
spektrālā svēršana, kas ņem vērā, ka redzamā un IR starojuma siltuma izraisītais redzes bojājums atkarīgs no viļņa garuma, (1.3. tabula) [bez mērvienības]; |
LR |
faktiskais spožums (siltuma izraisīti bojājumi): aprēķinātais ar R (λ) spektrāli svērtais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru steradiānā [W m-2 sr -1]; |
B (λ) |
spektrālā svēršana, kas ņem vērā, ka zilās gaismas starojuma izraisītais fotoķīmiskais redzes bojājums ir atkarīgs no viļņa garuma, (1.3. tabula) [bez mērvienības]; |
LB |
faktiskais spožums (zilā gaisma): aprēķinātais ar B (λ) spektrāli svērtais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru steradiānā [W m-2 sr -1]; |
EB |
faktiskais izstarojums (zilā gaisma): aprēķinātais ar B (λ) spektrāli svērtais izstarojums, izteikts vatos uz kvadrātmetru [W m- 2]; |
EIR |
kopējais izstarojums (siltuma izraisīti bojājumi): aprēķinātais izstarojums infrasarkano staru viļņa garuma diapazonā no 780 līdz 3 000 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru [W m-2]; |
Eskin |
kopējais izstarojums (redzamais, IRA un IRB starojums): aprēķinātais izstarojums redzamo un infrasarkano staru diapazonā no 380 līdz 3 000 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru [W m-2]; |
Hskin |
starojuma avota iedarbība: izstarojuma laika un viļņa garuma integrālis vai izstarojuma summa redzamā un infrasarkanā starojuma diapazonā no 380 līdz 3 000 nm, izteikta džoulos uz kvadrātmetru [J m-2]; |
α |
leņķiskais pretnostatījums: leņķis pret redzamo avotu no kāda telpas punkta, izteiks miliradiānos [mrad]. Redzamais avots ir reāls vai šķietams objekts, kas veido mazāko iespējamo tīklenes attēlu. |
1.1. tabula:
Iedarbības robežvērtības neviendabīgam optiskajam starojumam
Indekss |
Viļņa garums (nm) |
Iedarbības robežvērtība |
Vienības |
Piezīmes |
Ķermeņa daļa |
Riski |
||
a. |
180-400 (UVA, UVB un UVC) |
Heff = 30 Dienas vērtība 8 stundām |
[J m-2] |
|
āda |
fotokeratīts konjunktivīts katarakta eritēma elastoze ādas vēzis |
||
b. |
315-400 (UVA) |
HUVA = 104 Dienas vērtība 8 stundām |
[J m-2] |
|
acs lēca |
katarakta |
||
c. |
300-700 (Zilā gaisma) sk. 1. piezīmi |
pie t ≤ 10 000 s |
LB:[W m-2 sr-1] t: [sekundes] |
pie α ≥ 11 mrad |
acs tīklene |
fotoretinīts |
||
d. |
300-700 (Zilā gaisma) sk. 1. piezīmi |
LB = 100 pie t > 10 000 s |
[W m-2 sr-1] |
|||||
e. |
300-700 (Zilā gaisma) sk. 1. piezīmi |
pie t ≤ 10 000 s |
EB: [W m-2] t: [sekundes] |
pie α < 11 mrad sk. 2. piezīmi |
||||
f. |
300-700 (Zilā gaisma) sk. 1. piezīmi |
EB = 0,01 t >10 000 s |
[W m-2] |
|||||
g. |
380-1 400 (Redzamais un IRA starojums) |
pie t > 10 s |
[W m-2 sr-1] |
Cα = 1,7 pie α ≤ 1,7 mrad Cα = α pie 1,7 ≤ α ≤ 100 mrad Cα = 100 pie α > 100 mrad λ1= 380; λ2= 1 400 |
acs tīklene |
tīklenes apdegums |
||
h. |
380-1 400 (Redzamais un IRA starojums) |
pie 10 μs ≤ t ≤ 10 s |
LR:[W m-2 sr-1] t: [sekundes] |
|||||
i. |
380-1 400 (Redzamais un IRA starojums) |
pie t <10 μs |
[W m-2 sr-1] |
|||||
j. |
780-1 400 (IRA) |
pie t > 10 s |
[W m-2 sr-1] |
Cα = 11 pie α ≤ 11 mrad Cα = α pie 11≤ α ≤ 100 mrad Cα = 100 pie α > 100 mrad mērījuma redzes leņķis 11 mrad) λ1= 780; λ2= 1 400 |
acs tīklene |
tīklenes apdegums |
||
k. |
780-1 400 (IRA) |
pie 10 μs ≤ t ≤ 10 s |
LR: [W m-2 sr-1] t: [sekundes] |
|||||
l. |
780-1 400 (IRA) |
pie t <10 μs |
[W m-2 sr-1] |
|||||
m. |
780-3 000 (IRA un IRB) |
EIR = 18 000 t-0,75 pie t ≤ 1 000 s |
E: [W m-2] t: [sekundes] |
|
|
radzenes apdegums katarakta |
||
n. |
780-3 000 (IRA un IRB) |
EIR = 100 pie t > 1 000 s |
[W m-2] |
|||||
o. |
380-3 000 (redzamais, IRA un IRB starojums) |
Hskin = 20 000 t0,25 pie t < 10 s |
H: [J m-2] t: [sekundes] |
|
āda |
Apdegums |
||
1. piezīmi: Diapazons no 300 līdz 700 nm attiecas uz daļu no UVB, visu UVA un lielāko daļu no redzamā starojuma; tomēr ar to saistīto risku parasti dēvē par “zilās gaismas” risku. Faktiski zilā gaisma attiecas tikai uz diapazonu aptuveni no 400 līdz 490 nm. 2. piezīmi: Ļoti mazu avotu pastāvīgai fiksācijai, kuru leņķiskais pretnostatījums < 11 mrad, LB var pārvērst EB. Tas parasti attiecas tikai uz oftalmoloģijas instrumentiem vai uz stabilizētu aci anestēzijas laikā. Maksimālo “cieša skatiena laiku” aprēķina šādi: tmax = 100/EB ar EB, izteiktu W m-2. Ņemot vērā acs kustību parastu redzes uzdevumu laikā, tas nepārsniedz 100 s. |
1.2. tabula:
S (λ) [bez mērvienības], 180 nm līdz 400 nm
λ nm |
S (λ) |
λ nm |
S (λ) |
λ nm |
S (λ) |
λ nm |
S (λ) |
λ nm |
S (λ) |
180 |
0,0120 |
228 |
0,1737 |
276 |
0,9434 |
324 |
0,000520 |
372 |
0,000086 |
181 |
0,0126 |
229 |
0,1819 |
277 |
0,9272 |
325 |
0,000500 |
373 |
0,000083 |
182 |
0,0132 |
230 |
0,1900 |
278 |
0,9112 |
326 |
0,000479 |
374 |
0,000080 |
183 |
0,0138 |
231 |
0,1995 |
279 |
0,8954 |
327 |
0,000459 |
375 |
0,000077 |
184 |
0,0144 |
232 |
0,2089 |
280 |
0,8800 |
328 |
0,000440 |
376 |
0,000074 |
185 |
0,0151 |
233 |
0,2188 |
281 |
0,8568 |
329 |
0,000425 |
377 |
0,000072 |
186 |
0,0158 |
234 |
0,2292 |
282 |
0,8342 |
330 |
0,000410 |
378 |
0,000069 |
187 |
0,0166 |
235 |
0,2400 |
283 |
0,8122 |
331 |
0,000396 |
379 |
0,000066 |
188 |
0,0173 |
236 |
0,2510 |
284 |
0,7908 |
332 |
0,000383 |
380 |
0,000064 |
189 |
0,0181 |
237 |
0,2624 |
285 |
0,7700 |
333 |
0,000370 |
381 |
0,000062 |
190 |
0,0190 |
238 |
0,2744 |
286 |
0,7420 |
334 |
0,000355 |
382 |
0,000059 |
191 |
0,0199 |
239 |
0,2869 |
287 |
0,7151 |
335 |
0,000340 |
383 |
0,000057 |
192 |
0,0208 |
240 |
0,3000 |
288 |
0,6891 |
336 |
0,000327 |
384 |
0,000055 |
193 |
0,0218 |
241 |
0,3111 |
289 |
0,6641 |
337 |
0,000315 |
385 |
0,000053 |
194 |
0,0228 |
242 |
0,3227 |
290 |
0,6400 |
338 |
0,000303 |
386 |
0,000051 |
195 |
0,0239 |
243 |
0,3347 |
291 |
0,6186 |
339 |
0,000291 |
387 |
0,000049 |
196 |
0,0250 |
244 |
0,3471 |
292 |
0,5980 |
340 |
0,000280 |
388 |
0,000047 |
197 |
0,0262 |
245 |
0,3600 |
293 |
0,5780 |
341 |
0,000271 |
389 |
0,000046 |
198 |
0,0274 |
246 |
0,3730 |
294 |
0,5587 |
342 |
0,000263 |
390 |
0,000044 |
199 |
0,0287 |
247 |
0,3865 |
295 |
0,5400 |
343 |
0,000255 |
391 |
0,000042 |
200 |
0,0300 |
248 |
0,4005 |
296 |
0,4984 |
344 |
0,000248 |
392 |
0,000041 |
201 |
0,0334 |
249 |
0,4150 |
297 |
0,4600 |
345 |
0,000240 |
393 |
0,000039 |
202 |
0,0371 |
250 |
0,4300 |
298 |
0,3989 |
346 |
0,000231 |
394 |
0,000037 |
203 |
0,0412 |
251 |
0,4465 |
299 |
0,3459 |
347 |
0,000223 |
395 |
0,000036 |
204 |
0,0459 |
252 |
0,4637 |
300 |
0,3000 |
348 |
0,000215 |
396 |
0,000035 |
205 |
0,0510 |
253 |
0,4815 |
301 |
0,2210 |
349 |
0,000207 |
397 |
0,000033 |
206 |
0,0551 |
254 |
0,5000 |
302 |
0,1629 |
350 |
0,000200 |
398 |
0,000032 |
207 |
0,0595 |
255 |
0,5200 |
303 |
0,1200 |
351 |
0,000191 |
399 |
0,000031 |
208 |
0,0643 |
256 |
0,5437 |
304 |
0,0849 |
352 |
0,000183 |
400 |
0,000030 |
209 |
0,0694 |
257 |
0,5685 |
305 |
0,0600 |
353 |
0,000175 |
|
|
210 |
0,0750 |
258 |
0,5945 |
306 |
0,0454 |
354 |
0,000167 |
|
|
211 |
0,0786 |
259 |
0,6216 |
307 |
0,0344 |
355 |
0,000160 |
|
|
212 |
0,0824 |
260 |
0,6500 |
308 |
0,0260 |
356 |
0,000153 |
|
|
213 |
0,0864 |
261 |
0,6792 |
309 |
0,0197 |
357 |
0,000147 |
|
|
214 |
0,0906 |
262 |
0,7098 |
310 |
0,0150 |
358 |
0,000141 |
|
|
215 |
0,0950 |
263 |
0,7417 |
311 |
0,0111 |
359 |
0,000136 |
|
|
216 |
0,0995 |
264 |
0,7751 |
312 |
0,0081 |
360 |
0,000130 |
|
|
217 |
0,1043 |
265 |
0,8100 |
313 |
0,0060 |
361 |
0,000126 |
|
|
218 |
0,1093 |
266 |
0,8449 |
314 |
0,0042 |
362 |
0,000122 |
|
|
219 |
0,1145 |
267 |
0,8812 |
315 |
0,0030 |
363 |
0,000118 |
|
|
220 |
0,1200 |
268 |
0,9192 |
316 |
0,0024 |
364 |
0,000114 |
|
|
221 |
0,1257 |
269 |
0,9587 |
317 |
0,0020 |
365 |
0,000110 |
|
|
222 |
0,1316 |
270 |
1,0000 |
318 |
0,0016 |
366 |
0,000106 |
|
|
223 |
0,1378 |
271 |
0,9919 |
319 |
0,0012 |
367 |
0,000103 |
|
|
224 |
0,1444 |
272 |
0,9838 |
320 |
0,0010 |
368 |
0,000099 |
|
|
225 |
0,1500 |
273 |
0,9758 |
321 |
0,000819 |
369 |
0,000096 |
|
|
226 |
0,1583 |
274 |
0,9679 |
322 |
0,000670 |
370 |
0,000093 |
|
|
227 |
0,1658 |
275 |
0,9600 |
323 |
0,000540 |
371 |
0,000090 |
|
|
1.3. tabula:
B (λ), R (λ) [bez mērvienības], 380 nm līdz 1 400 nm
λ, nm |
B (λ) |
R (λ) |
300 ≤ λ < 380 |
0,01 |
— |
380 |
0,01 |
0,1 |
385 |
0,013 |
0,13 |
390 |
0,025 |
0,25 |
395 |
0,05 |
0,5 |
400 |
0,1 |
1 |
405 |
0,2 |
2 |
410 |
0,4 |
4 |
415 |
0,8 |
8 |
420 |
0,9 |
9 |
425 |
0,95 |
9,5 |
430 |
0,98 |
9,8 |
435 |
1 |
10 |
440 |
1 |
10 |
445 |
0,97 |
9,7 |
450 |
0,94 |
9,4 |
455 |
0,9 |
9 |
460 |
0,8 |
8 |
465 |
0,7 |
7 |
470 |
0,62 |
6,2 |
475 |
0,55 |
5,5 |
480 |
0,45 |
4,5 |
485 |
0,32 |
3,2 |
490 |
0,22 |
2,2 |
495 |
0,16 |
1,6 |
500 |
0,1 |
1 |
500 < λ ≤ 600 |
100,02 ·(450-λ) |
1 |
600 < λ ≤ 700 |
0,001 |
1 |
700 < λ ≤ 1 050 |
— |
100,002 ·(700-λ) |
1 050 < λ ≤ 1 150 |
— |
0,2 |
1 150 < λ ≤ 1 200 |
— |
0,2 · 100,02 ·(1 150 -λ) |
1 200 < λ ≤ 1 400 |
— |
0,02 |
II PIELIKUMS
Lāzera optiskais starojums
Biofiziski pamatotas optiskā starojuma iedarbības vērtības var noteikt ar formulām, kas dotas turpmāk. Izmantojamās formulas ir atkarīgas no attiecīgā avota radītā starojuma viļņu garuma un ilguma, un rezultāti ir jāsalīdzina ar attiecīgajām iedarbības robežvērtībām, kas dotas 2.2. līdz 2.4. tabulā. Vienam lāzera optiskā starojuma avotam var atbilst vairāk nekā viena iedarbības vērtība un tai atbilstoša iedarbības robeža.
Koeficienti, kas ir izmantoti aprēķiniem 2.2. līdz 2.4. tabulā, ir doti 2.5. tabulā, un korekcijas atkārtotai iedarbībai ir uzskaitītas 2.6. tabulā.
Piezīmes:
dP |
jauda, izteikta vatos [W]; |
dA |
virsma, izteikta kvadrātmetros [m2]; |
E (t), E |
izstarojums jeb enerģijas blīvums: starojuma avota jaudas izkliede uz virsmas laukuma vienību, izteikta vatos uz kvadrātmetru [W m-2]. E(t) un E vērtības iegūst mērījumos vai tās var norādīt aprīkojuma ražotājs; |
H |
starojuma avota iedarbība: izstarojuma laika integrālis, izteikts džoulos uz kvadrātmetru [J m-2]; |
t |
laiks, iedarbības ilgums, izteikts sekundēs [s]; |
λ |
viļņa garums, izteikts nanometros [nm]; |
γ |
mērījuma konusa leņķis, izteikts miliradiānos [mrad]; |
γm |
mērījuma redzes leņķis, izteikts miliradiānos [mrad]; |
α |
avota leņķiskais pretnostatījums, izteikts miliradiānos [mrad]; |
ierobežojošs atvērums: apļveida laukums, kurā aprēķina izstarojumu un starojuma avota iedarbību; |
G |
integrētais spožums: spožuma integrālis konkrētā iedarbības laikā, izteikts kā starojuma avota enerģija uz izstarojošā laukuma vienību uz starojuma telpiskā leņķa vienību, izteikts džoulos uz kvadrātmetru steridiānā [J m-2 sr -1]. |
2.1. tabula:
Starojuma radīti riski
Viļņa garums [nm] λ |
Starojuma diapazons |
Orgāns, uz kuru iedarbojas |
Risks |
Iedarbības robežvērtību tabula |
180 līdz 400 |
UV |
acs |
fotoķīmiski bojājumi un termiski bojājumi |
2.2., 2.3. |
180 līdz 400 |
UV |
āda |
eritēma |
2.4. |
400 līdz 700 |
redzamais |
acs |
tīklenes bojājums |
2.2. |
400 līdz 600 |
redzamais |
acs |
fotoķīmiski bojājumi |
2.3. |
400 līdz 700 |
redzamais |
āda |
termiski bojājumi |
2.4. |
700 līdz 1 400 |
IRA |
acs |
termiski bojājumi |
2.2., 2.3. |
700 līdz 1 400 |
IRA |
āda |
termiski bojājumi |
2.4. |
1 400 līdz 2 600 |
IRB |
acs |
termiski bojājumi |
2.2. |
2 600 līdz 106 |
IRC |
acs |
termiski bojājumi |
2.2. |
1 400 līdz 106 |
IRB, IRC |
acs |
termiski bojājumi |
2.3. |
1 400 līdz 106 |
IRB, IRC |
āda |
termiski bojājumi |
2.4. |
2.2. tabula:
Lāzera starojuma iedarbības robežvērtības – acis Īss iedarbības laiks < 10 s
2.3. tabula:
Lāzera starojuma iedarbības robežvērtības – acis Ilgs iedarbības laiks ≥ 10 s
2.4. tabula:
Lāzera starojuma iedarbības robežvērtības – āda
2.5. tabula:
Izmantotie korekcijas faktori un citi aprēķinu parametri
Parametrs, kā uzskaitīts ICNIRP |
Derīgais spektra diapazons (nm) |
Vērtība |
CA |
λ < 700 |
CA = 1,0 |
700 – 1 050 |
CA = 10 0,002 (λ - 700) |
|
1 050 – 1 400 |
CA = 5,0 |
|
CB |
400 – 450 |
CB = 1,0 |
450 – 700 |
CB = 10 0,02 (λ - 450) |
|
CC |
700 – 1 150 |
CC = 1,0 |
1 150 – 1 200 |
CC = 10 0,018 (λ - 1 150 ) |
|
1 200 – 1 400 |
CC = 8,0 |
|
T1 |
λ < 450 |
T1 = 10 s |
450 – 500 |
T1 = 10 · [10 0,02 (λ - 450)] s |
|
λ > 500 |
T1 = 100 s |
Parametrs, kā uzskaitīts ICNIRP |
Derīgs bioloģiskai iedarbībai |
Vērtība |
αmin |
jebkāda termiska iedarbība |
αmin = 1,5 mrad |
Parametrs, kā uzskaitīts ICNIRP |
Derīgais leņķa diapazons (mrad) |
Vērtība |
CE |
α < αmin |
CE = 1,0 |
αmin < α < 100 |
CE = α / αmin |
|
α > 100 |
CE = α2 / (αmin · αmax) mrad ar αmax = 100 mrad |
|
T2 |
α < 1,5 |
T2 = 10 s |
1,5 < α < 100 |
T2 = 10 · [10 (α – 1,5 ) / 98,5 ] s |
|
α > 100 |
T2 = 100 s |
Parametrs, kā uzskaitīts ICNIRP |
Derīgais iedarbības laika diapazons (s) |
Vērtība |
γ |
t ≤ 100 |
γ = 11 [mrad] |
100 < t < 104 |
γ = 1,1 t 0,5 [mrad] |
|
t > 104 |
γ = 110 [mrad] |
2.6. tabula:
Korekcija atkārtotai iedarbībai
Katrai atkārtotas iedarbības reizei, ko rada atkārtoti pulsējoša vai skenējoša lāzera sistēmas, piemēro trīs šādus vispārējus principus:
1. Kāda atsevišķa impulsa radītā iedarbība impulsu virknē nedrīkst pārsniegt iedarbības robežvērtību atsevišķam konkrēta ilguma impulsam.
2. Iedarbība no jebkādas impulsa grupas (vai impulsu apakšgrupas impulsu virknē), kas rodas t laikā, nepārsniedz iedarbības robežvērtību t laikam.
3. Iedarbība no jebkāda atsevišķa impulsa impulsu grupā nepārsniedz atsevišķa impulsa iedarbības robežvērtību, kas reizināta ar kumulatīvu termiskas korekcijas faktoru Cp=N-0,25 , kur N ir impulsu skaits. Šo principu piemēro tikai iedarbības robežām, lai aizsargātu no termiska savainojuma, turklāt visus impulsus, kas rodas laikā, mazākā par Tmin, uzskata par vienu impulsu.
Parametrs |
Derīgais spektra diapazons (nm) |
Vērtība |
Tmin |
315 < λ ≤ 400 |
Tmin = 10 -9 s (= 1 ns) |
400 < λ ≤ 1 050 |
Tmin = 18· 10 -6 s (= 18 μs) |
|
1 050 < λ ≤ 1 400 |
Tmin = 50· 10 -6 s (= 50 μs) |
|
1 400 < λ ≤ 1 500 |
Tmin = 10 -3 s (= 1 ms) |
|
1 500 < λ ≤ 1 800 |
Tmin = 10 s |
|
1 800 < λ ≤ 2 600 |
Tmin = 10 -3 s (= 1 ms) |
|
2 600 < λ ≤ 10 6 |
Tmin = 10 -7 s (= 100 ns) |
( 1 ) OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.
( 2 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.