Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par importa tarifu kvotu piemērošanu Šveices izcelsmes dzīviem liellopiem, kuru svars pārsniedz 160 kg un kā tas paredzēts Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju ( 1 ), un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija vienojās veikt pielāgojumu tarifu koncesijās saistībā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ( 2 ) (turpmāk – “nolīgums”). Pieņemot tarifu koncesijas saskaņā ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas lēmumu ( 3 ), ar kuru groza nolīguma 1. un 2. pielikumu, ir paredzēts atvērt beznodokļu Kopienas tarifa kvotu, lai importētu 4 600 dzīvus liellopus, kas sver vairāk nekā 160 kg un kuru izcelsme ir Šveicē. Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi šās daudzgadu tarifu kvotas atvēršanai un administrēšanai.

(2)	Ņemot vērā attiecīgos produktus, minētās tarifu kvotu piešķiršanai ir lietderīgi piemērot vienlaicīgas pārbaudes metodi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

(3)	Lai varētu pretendēt uz šās tarifu kvotas priekšrocībām, dzīviem liellopiem jābūt Šveices izcelsmei atbilstoši nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem.

(4)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie ievērojamā apjomā patiesi tirgojas ar trešām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji iepriekšējā gadā pirms attiecīgās kvotas piemērošanas būtu importējuši vismaz 50 dzīvniekus, jo sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieku, var uzskatīt par parastu kravu. Pieredze liecina, ka viena sūtījuma pirkums ir obligāta prasība, lai darījumu varētu uzskatīt par īstu un pamatotu.

(5)	Ja šādi kritēriji ir jāpārbauda, pieteikumi jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs iekļauts PVN maksātāju reģistrā.

(6)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas izmantošana jāliedz tiem importētājiem, kuri 1. janvārī pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma vairs nenodarbojās ar dzīvu liellopu tirdzniecību. Turklāt jānosaka nodrošinājums ievešanas tiesībām, ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem, kā arī ievešanas atļaujas tirgotājiem jāizsniedz tikai par tiem daudzumiem, par kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības.

(7)	Lai panāktu vienlīdzīgāku piekļuvi kvotai, vienlaikus nodrošinot komerciāli atbilstīgu skaitu dzīvnieku vienā pieteikumā, katrā no šiem pieteikumiem jānosaka maksimālais un minimālais dzīvnieku skaits.

(8)	Jānosaka, ka ievešanas tiesības piešķir pēc nogaidīšanas perioda, vajadzības gadījumā piemērojot fiksētu piešķīruma koeficientu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu režīms jāpārvalda, izmantojot ievešanas atļaujas. Tādēļ jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāsniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā ar dažiem noteikumiem papildinot Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem ( 4 ), un Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu ( 5 ), vai atkāpjoties no dažiem noteikumiem minētajās regulās.

(10)

Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz importa licences pieteikums par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka attiecībā uz ievešanas tiesību nodrošinājumu šāds pieteikums ir pamatprasība atbilstīgi Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem ( 6 ).

(11)

Pieredze rāda, ka pienācīgai kvotas pārvaldībai arī jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un importēšanā. Tādējādi galvenajai prasībai attiecībā uz atļaujas drošību jābūt šādu darbību pierādījuma uzrādīšanai.

(12)	Lai nodrošinātu stingru atbilstoši kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nepiemēro pielaidi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. ►M1 Ar šo atver Kopienas beznodokļu tarifa kvotu katru gadu periodam no 1. janvāra līdz 31. decembrim, lai importētu 4 600 Šveices izcelsmes dzīvus liellopus, kas sver vairāk par 160 kg, uz ko attiecas KN kods 0102 90 41, 0102 90 49, 0102 90 51, 0102 90 59, 0102 90 61, 0102 90 69, 0102 90 71 vai 0102 90 79. ◄

2. Produktiem, kas minēti 1. punktā, ir piemērojami nolīguma 4. pantā paredzētie izcelsmes noteikumi.

1. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantu, tajā minētā iesaistīšanās tirdzniecībā ar trešām valstīm nozīmē to, ka pieteikuma iesniedzēji ir importējuši vismaz 50 dzīvniekus, uz kuriem attiecas KN kods 0102 10 un 0102 90.

Dalībvalstis kā apliecinājumu tirdzniecībai ar trešām valstīm drīkst pieņemt Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta otrajā daļā minēto dokumentu apstiprinātas kopijas, kuras pienācīgi apliecinājusi kompetentā iestāde.

4. Uzņēmums, kas izveidots, apvienojoties uzņēmumiem, kuriem katram ir bāzes ievedums, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pamatu iesniegumam var izmantot minētos bāzes ievedumus.

2. Ievešanas tiesību pieteikumam jāattiecas vismaz uz 50 dzīvniekiem un tas nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

3. Ievešanas tiesību pieteikumus jāiesniedz vēlākais līdz 1. decembrim plkst. 13:00 pēc Briseles laika pirms attiecīgās gada kvotas laikposma.

Tomēr attiecībā uz kvotas laikposmu no šīs regulas stāšanās spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, pieteikumi par tiesībā importēt ir jāiesniedz vēlākais līdz plkst. 13:00 pēc Briseles laika desmitajā darba dienā pēc regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes dalībvalstis vēlākais līdz desmitajai darba dienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām nosūta Komisijai pieteikumā norādīto daudzumu kopējo skaitu.

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 3. punkta piemēro tās 11. pantu.

1. Importa tiesības piešķir laikposmā no septītās un ne vēlāk kā līdz sešpadsmitajai darbdienai pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojumu iesniegšanas termiņa beigām.

2. Ja, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto piešķīruma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot importa tiesības, kuras katra attiecas uz 50 dzīvniekiem. Ja atlikušais dzīvnieku skaits ir mazāks par 50, par šo daudzumu piešķir vienas ievešanas tiesības.

3. Ja, piemērojot 2. punktu, izrādās, ka jāpiešķir mazāk importa tiesību, nekā pieprasīts, saskaņā ar 5. panta 1. punktu iesniegto nodrošinājumu nekavējoties proporcionāli atmaksā.

1. Ievešanas tiesību nodrošinājums ir EUR 3 par dzīvnieku. Tas jāiemaksā kompetentajai iestādei, iesniedzot ievešanas tiesību pieteikumu.

2. Importa licences pieteikumi jāiesniedz par piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir obligāta prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

3. Ja 4. panta 2. punktā minētā piešķīruma koeficienta piemērošanas rezultātā tiek piešķirtas tiesības veikt ievešanu mazākā apjomā, nekā bija prasīts pieteikumā, iesniegtais nodrošinājums nekavējoties tiek proporcionāli atmaksāts.

1. Importējot piešķirtos daudzumus, uzrāda vienu vai vairākas importa licences.

2. Licences pieteikumu var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis ar šo kvotu saistītās ievešanas tiesības un saņēmis tās.

Katras importa licences izsniegšana nozīmē to, ka attiecīgi jāsamazina iegūtās importa [ievešanas] tiesības un nekavējoties jāatmaksā proporcionāla saskaņā ar 5. panta 1. punktu iemaksātā nodrošinājuma daļa.

3. Importa licences izdod, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kuram ir piešķirtas ievešanas tiesības.

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, importa licences, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, nenodod citām personām.

3. Importa licenci piešķir tad, ja ir iemaksāts nodrošinājums, kura apmērs ir EUR 20 par dzīvnieku un kuru veido:

5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējo muitas tarifu, kas attiecīgi piemērojams dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija izlaišanai brīvā apgrozībā, iekasē par visiem ievestajiem daudzumiem, kas pārsniedz importa licencē norādītos.

6. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumiem, nodrošinājumu atmaksā tikai tad, kad ir iesniegts apliecinājums, ka atļaujas īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Šādā apliecinājumā ir vismaz:

Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000, un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1301/2006 ( 7 ) piemēro atbilstoši šai regulai.

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

2. Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. janvārī, dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. janvāra laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3. Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā lopu kopskaitu, atsevišķi izdalot katru produktu kategoriju, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 ( 8 ) V pielikumā.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

( 4 ) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1856/2005 (OV L 297, 15.11.2005., 7. lpp.).

( 5 ) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

( 6 ) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1869/2006 (2006. gada 15. decembris),	L 358	49	16.12.2006
M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1965/2006 (2006. gada 22. decembris),	L 408	27	30.12.2006
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 749/2008 (2008. gada 30. jūlijs),	L 202	37	31.7.2008
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1267/2008 (2008. gada 12. decembris),	L 338	37	17.12.2008