a) vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b) izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c) aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

a) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

a) jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b) jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c) jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

1. Kompetentajai iestādei nosūtīšanas vietā ir jāinformē nosūtošais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz kautuvei.

2.

Kompetentajai iestādei kautuvē jāpārbauda:

3. Ja dzīvniekus uz kautuvi nogādā cita dalībvalsts, kompetentajām iestādēm nosūtīšanas vietā un kautuvē jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka nosūtītāja informācija ir viegli pieejama saņēmējas kautuves īpašniekam.

1. Valsts pilnvarotais veterinārārsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas I nodaļu var izmantot I papildinājumā publicēto dokumenta paraugu, lai atzīmētu attiecīgas inspekcijas rezultātus, par kuriem jāziņo tās pašas dalībvalsts saimniecībai, kurā dzīvnieki ir audzēti pirms nokaušanas.

2. Kompetentā iestāde ir atbildīga par attiecīgas inspekcijas rezultātu paziņošanu gadījumos, kad dzīvnieki audzēti novietnē citā dalībvalstī, un tādā gadījumā izmanto pielikumā ietverto dokumenta paraugu divās valodās – nosūtītājvalsts un saņēmējvalsts valodā.

1. “Redzams parazīts” ir parazīts vai parazītu grupa, kuru izmērs, krāsa vai struktūra skaidri atšķiras no zivs audiem.

2. “Vizuāla pārbaude” nozīmē zivij vai zivju produktiem nekaitējošu pārbaudi ar vai bez optiskiem palielināšanas palīglīdzekļiem un labā apgaismojumā, kas piemērots cilvēka acīm, tajā skaitā, ja nepieciešams, izgaismošanu.

3. “Izgaismošana” attiecībā uz plakanām zivīm vai zivju filejām nozīmē zivs novietošanu pret gaismu aptumšotā telpā, lai noteiktu parazītus.

1. Vizuālas pārbaudes jāveic lielākam skaitam paraugu. Uzņēmumu atbildīgajām personām krastā un kvalificētiem pārstāvjiem uz pārstrādes kuģiem jānosaka pārbaužu apmērs un biežums atkarībā no konkrētā zvejniecības produkta veida, tā ģeogrāfiskās izcelsmes un izmantošanas. Ražošanas laikā pēc zivju iztīrīšanas kvalificētas personas veic vēdera dobuma, aknu un lietošanai pārtikā paredzēto ikru vizuālas pārbaudes. Atkarībā no ķidāšanas sistēmas, vizuāli pārbauda:

a) manuālas ķidāšanas gadījumā, nepārtraukti tīrīšanas un mazgāšanas laikā;

b) mehāniskas ķidāšanas gadījumā, vizuāli pārbauda izlases kārtībā, ne mazāk kā 10 zivis no partijas.

2. Zivs fileju vai šķēļu vizuālu pārbaudi veic kvalificētas personas to apstrādes laikā un pēc filejas atdalīšanas vai sagriešanas gabalos. Ja nav iespējams pārbaudīt atsevišķas zivis zivs filejas izmēra dēļ vai filejas atdalīšanas procesa dēļ, ir jāsastāda paraugu ņemšanas plāns, kurām jābūt pieejamam kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II(4) nodaļu. Ja no tehniskā viedokļa nepieciešama fileju izgaismošana, tā jāiekļauj paraugu ņemšanas plānā.

1. Nepārstrādāti zvejniecības produkti uzskatāmi par nepiemērotiem izmantošanai pārtikā, ja organoleptiskais novērtējums ir izraisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskā pārbaude parādījusi, ka ir pārsniegtas šādas TVB-N robežvērtības:

a) 25 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 1. punktā minētajām sugām;

b) 30 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 2. punktā minētajām sugām;

c) 35 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 3. punktā minētajām sugām;

d) 60 mg slāpekļa/100 g nesadalītu zvejniecības produktu, ko tieši izmanto lietošanai pārtikā paredzētas zivju eļļas sagatavošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas IV nodaļas B daļas 1. punktā; tomēr, ja izejvielas atbilst minētās nodaļas B daļas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, dalībvalstis dažām sugām var noteikt augstākas robežvērtības, līdz tiek sagatavoti īpaši Kopienas tiesību akti.

2. 1. punktā minētā destilēšana jāveic, izmantojot aparātu, kurš atbilst diagrammai IV nodaļā.

3. Parastās metodes, ko var izmantot TVB-N daudzuma noteikšanai, ir:

— mikrodifūzijas metode, ko aprakstījuši Conway un Byrne (1933),

— tiešās destilēšanas metode, ko aprakstījis Antonacopoulos (1968),

— no olbaltumvielām atdalīta ekstrakta destilēšanu ar trihlorskābi (Codex Alimentarius Zivju un zvejniecības produktu komiteja (1968)).

4. Paraugā jābūt apmēram 100 g gaļas, kas ņemta no vismaz trīs dažādiem punktiem un sajaukta kopā maļot.

1.  Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis.

2. Sugas, kas pieder Pleuronectidae dzimtai (izņemot āti: Hippoglossus spp.).

3.  Salmo salar, sugas, kas pieder Merlucciidae dzimtai, sugas, kas pieder Gadidae dzimtai.

a) perhlorskābes šķīdums = 6 g/100 ml;

b) nātrija hidroksīda šķīdums = 20 g/100 ml;

c) sālsskābes standarta šķīdums 0,05  M/l ((0,05  N).

d) Borskābes šķīdums = 3 g/100 ml;

e) silikona pretputošanas reaģents;

f) fenolftaleīna šķīdums = 1 g/100 ml 95 % etanola;

g) indikatora šķīdums (Tashiro miksētais indikators) 2 g metilsarkanā un 1 g metilēna zilā izšķīdina 1 000  ml 95 % etanola.

a) Gaļas maļamais, lai pagatavotu pietiekami homogēnu zivs malto gaļu.

b) Liela ātruma homogenizātors ar ātrumu no 8 000 līdz 45 000 apgr./min.

c) Rievotais filtrs ar diametru 150 mm, ātri filtrējošs.

d) Birete, 5 ml, ar iedaļām līdz 0,01  ml.

e) Aparāts tvaika destilācijai. Aparātam jābūt regulējamam, lai variētu tvaiku un radītu konstantu tvaika daudzumu noteiktā laika periodā. Tam jānodrošina, ka laikā, kad pievieno pasārmināšanas vielas, neizkļūst rezultātā radušās bāzes.

a)  Parauga sagatavošana

b)  Tvaika destilācija

c)  Titrēšana

d)  Kontrole

1. Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

2. Pārbaudiet aprīkojumu, destilējot NH4Cl šķīdumu, kas līdzvērtīgs 50 mg TVB-N/100 g.

3. Standarta atkārtojamības novirze Sr = 1,20  mg/100 g. Standarta salīdzināmības novirze SR = 2,50mg/100 g.

1. Paralītiskās gliemeņu indes (PSP) saturs molusku ēdamajā daļā (visā ķermenī vai katrā ēdamajā daļā atsevišķi) ir jānosaka saskaņā ar bioloģisko testēšanas metodi vai jebkuru citu starptautiski atzītu metodi.

2. Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir tā sauktā Lorensa (Lawrence) metode, kas publicēta kā AOAC oficiālā metode 2005.06 (“Paralītiskās gliemeņu indes toksīni gliemenēs”).

1. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto jūras toksīnu noteikšanas atsauces metode ir EU-RL LC-MS/MS metode. Ar šo metodi nosaka vismaz šādus savienojumus:

2. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

3. Ja atklāj jaunus analogus, kas nozīmīgi sabiedrības veselībai, tie iekļaujami analīzē. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

4. Citas metodes, piemēram, šķidruma hromatogrāfijas (LC) masas spektrometrijas (MS) metodi, augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) ar atbilstošu noteikšanu, imunoloģiskajām un funkcionālajām pārbaudēm (piemēram, fosfātu nomākšanas pārbaudes), var izmantot kā EU-RL LC-MS/MS metodes alternatīvas papildu metodes ar nosacījumu, ka:

a) vai nu atsevišķi, vai kopā ar tām var noteikt analogus, kā aprakstīts šīs nodaļas A punkta 1. apakšpunktā; vajadzības gadījumā nosaka piemērotākus kritērijus;

b)  ►C1  tās atbilst EU-RL noteiktajiem metodes veiktspējas kritērijiem. Šādām metodēm jābūt apstiprinātām laboratorijā un sekmīgi testētām saskaņā ar kvalifikācijas testa programmu. EU-RL atbalsta pasākumus, kas vērsti uz metodes starplaboratoriju apstiprināšanu, lai darītu iespējamu oficiālu standartizāciju; ◄

c) to īstenošana nodrošina līdzvērtīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

1. Lai dalībvalstis varētu pielāgot savas metodes LC-MS/MS metodei, kā noteikts šīs nodaļas A punkta 1. apakšpunktā, jūras toksīnu noteikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu līdz 2014. gada 31. decembrim var turpināt izmantot virkni peļu bioloģiskās pārbaudes procedūru ar atšķirībām testa porcijās (hepatopankreātā vai visā ķermenī) un tā šķīdumos, kurus izmanto ekstrahēšanai un attīrīšanai.

2. Jutība un selektivitāte ir atkarīgas no šķīdinātāju izvēles ekstrakcijai un attīrīšanai, un tas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par izmantojamo metodi, lai atklātu visus iespējamos toksīnus.

3. Vienas peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstrahēšanu var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus, azaspiracīdus, pektenotoksīnus un jesotoksīnus. Šo pārbaudi var papildināt, ja nepieciešams, ar šķidruma/šķidruma nodalīšanas soļiem ar etilacetātu/ūdeni vai dihlorometānu/ūdeni, lai atdalītu iespējamos traucējumus.

4. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz viena vai vairāku toksīnu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

5. Peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstraktu, kam seko šķidruma/šķidruma nodalīšana ar dietilēteri, var izmantot, lai noteiktu okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni, bet nevar izmantot jesotoksīnu noteikšanai, jo šo toksīnu zaudējums var notikt nodalīšanas posmā. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

6. Žurku bioloģisko pārbaudi var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus un azaspiracīdus. Katrai pārbaudei izmanto trīs žurkas. Diarejas reakcija jebkurai no trim žurkām uzskatāma par pozitīvu rezultātu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

1. Nedrīkst pārsniegt 0,1  % (=100 mg/100 g jeb 1 000  ppm) svaigā produktā.

2. To nosaka ar standartizētu starptautiski atzītu metodi.

1. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai saites adresi uz nacionālo tīmekļa vietni, kurā ietverts galvenais saraksts, kas sastāv no to atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 8.1. punkta definīciju.

2. 1. punktā minētajam galvenajam sarakstam jāsastāv no vienas lapas, un tas veidojams vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

1. Tīmekļa vietni, kurā uztur galveno sarakstu, veido kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā viena no kompetentajām iestādēm, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pants.

2. Galvenajā sarakstā jābūt saitei uz:

a) citām tīmekļa lappusēm, kas atrodas tajā pašā tīmekļa vietnē;

b) gadījumā, ja kādus atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstus neuztur 1. punktā minētā kompetentā iestāde, ir jābūt saitei uz tīmekļa vietnēm, kuras uztur citas kompetentās iestādes, departamenti vai, attiecīgā gadījumā, struktūrvienības.

1) ir iegūtas ražošanas zonās, kuras kompetenta iestāde, pildot Komisijas Lēmumu 2006/766/EK ( 2 ), ir skaidri noteikusi, uzraudzījusi un atļāvusi, un PSP līmenis šo gliemeņu ēdamajā daļā ir zemāks par 300μg uz 100g;

2) ir pārvadātas kompetentas iestādes aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos tieši uz uzņēmumu:

3) ir transportētas uz šo uzņēmumu ar pievienotu kompetentas iestādes izsniegtu dokumentu, kurā atļauta to transportēšana, apliecināts produkta raksturojums un daudzums, izcelsmes vieta un galamērķa uzņēmums;

4) ir pakļautas termiskai apstrādei saskaņā ar Lēmuma 96/77/EK pielikumu;

5) nesatur ar biotestu konstatējamu PSP līmeni, ko apliecina veikto testu ziņojums(-i), kas pievienots(-i) katrai produktu partijai, uz kuru attiecas šis apliecinājums.

1. Veicot pārbaudi iepretim kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, kā atsauces metodes jāpiemēro šādi standarti:

a) EN/ISO 4833 dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā;

b) ISO 13366-1 somatisko šūnu skaita noteikšanai.

2. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama:

a) Dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā EN/ISO 16140, vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

b) Somatisko šūnu skaita noteikšanai, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā ISO 8196, un ja darbības veiktas saskaņā ar ISO standartu 13366-2 vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

1. Nosakot bāziskās fosfatāzes aktivitāti, kā atsauces metode jāpiemēro standarts ISO 11816-1.

2. Bāziskās fosfatāzes aktivitāte ir izteikta kā fermenta milivienību aktivitāte uz litru (mv/l). Bāziskās fosfatāzes aktivitātes vienība ir bāziskās fosfatāzes fermentu daudzums, kas katalizē 1 mikromolu substrāta minūtē.

3. Bāziskās fosfatāzes testa rezultāts uzskatāms par negatīvu, ja govs pienā mērītā aktivitāte nepārsniedz 359 mv/l.

4. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas minēta 1. punktā saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem.

a) Visa barība iegūta no ražotnes, kurā barību ražo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 ( 3 ) 4. un 5. pantā noteiktajām prasībām; ja dzīvniekus baro ar rupjo barību vai graudaugiem, tie ir pienācīgi apstrādāti un, ja iespējams, izžāvēti un/vai granulēti.

b) Cik vien iespējams, tiek piemērota sistēma “visi iekšā/visi ārā”. Ja dzīvniekus ievieto ganāmpulkā, tos tur izolācijā tik ilgi, cik noteikuši veterinārie dienesti, lai nepieļautu slimības ievazāšanu.

c) Neviens dzīvnieks netiek ārpus telpām, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, veicot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka laikposms, ko dzīvnieki pavada ārpus telpām, attiecīgais aprīkojums un apstākļi neuzraisa slimības ievazāšanas iespējamību ganāmpulkā.

d) Sīki izstrādāta informācija par dzīvniekiem no dzimšanas līdz kaušanai un attiecīgajiem pārvaldības nosacījumiem ir noteikta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā.

e) Ja dzīvniekiem izmanto pakaišus, no slimības vai tās ievazāšanas izvairās, pakaišus pienācīgi apstrādājot.

f) Saimniecības darbinieki ievēro vispārējos higiēnas noteikumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikumā.

g) Tiek piemērotas procedūras, ar kurām kontrolē iekļuvi telpās, kurās tur dzīvniekus.

h) Saimniecība nepiedāvā telpas vai kempinga vietu tūristiem, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka telpas ir pienācīgi nodalītas no dzīvnieku audzēšanas vienībām, tā ka nav iespējami tieši cilvēku un dzīvnieku kontakti.

i) Dzīvnieki nevar piekļūt izgāztuvēm vai sadzīves atkritumiem.

j) Tiek piemērots kaitēkļu uzraudzības un kontroles plāns.

k) Netiek izmantota skābbarība, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka šī barība neizraisa risku dzīvniekiem.

l) Notekūdeņi un nosēdumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām netiek izvadīti dzīvniekiem pieejamās teritorijās, un tos arī neizmanto to ganību mēslošanai, kurās audzē laukaugus, ar ko baro dzīvniekus, ja vien tie nav pienācīgi un atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām attīrīti.

1. II pielikuma I(B) sadaļu groza šādi.

a) 6. punkta otro daļu aizstāj ar šo:

b) 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ja marķējumu liek uzņēmumā, kas atrodas Kopienas teritorijā, marķējumam jābūt ovālas formas un jāietver saīsinājums CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. III pielikumu groza šādi.

a) I sadaļā IV nodaļas 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ir jāveic liemeņa un citu ķermeņa daļu, kas paredzētas lietošanai pārtikā, pilnīga ādas novilkšana, izņemot cūku un aitu, kazu un liellopu galvas un kājas. Galvas un kājas ir jāapstrādā tā, lai novērstu citas gaļas piesārņošanu.”

b) II sadaļu papildina ar šādu VII nodaļu:

c) VIII sadaļas V(E) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”

d) IX sadaļu groza šādi :

i) I(II)(B)(1) nodaļas e) apakšpunktu aizstāj ar šo:

“e) slaucamo dzīvnieku tesmeņa mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai pēc to apstiprināšanas vai reģistrācijas saskaņā ar kārtību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ( *1 ).”

ii) II(II) nodaļā 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Veicot svaigpiena vai piena produktu termisko apstrādi, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka tā atbilst Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļas prasībām. Jo īpaši tiem jānodrošina, ka, veicot šādus procesus, viņi izpilda minētās instrukcijas:

a) pasterizāciju sasniedz, veicot apstrādi:

i) augstā temperatūrā uz īsu brīdi (vismaz 72 oC uz 15 sekundēm);

ii) zemā temperatūrā uz ilgu laiku (vismaz 63 oC uz 30 minūtēm); vai

iii) jebkurā citā laika-temperatūras kombinācijā, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu,

b) Ļoti augstas temperatūras apstrādi (UHT) veic:

i) ietverot nepārtrauktu augstas temperatūras karstuma plūsmu uz īsu brīdi (ne mazāk kā 135 oC apvienojumā ar piemērotu izturēšanas laiku), lai nepaliktu dzīvotspējīgi mikroorganismi vai sporas, kas varētu augt apstrādātajā produktā, ja to uzglabā aseptiskā noslēgtā traukā apkārtējās vides temperatūrā; un

ii) pietiekami, lai nodrošinātu, ka produkts ir mikrobioloģiski stabils 15 dienas pēc inkubācijas pie 30 oC slēgtos traukos vai 7 dienas pēc inkubācijas pie 55 oC slēgtos traukos, vai pēc jebkuras citas metodes, kas parāda, ka produkts ir pietiekami termiski apstrādāts.”

e) X sadaļas II nodaļu groza šādi:

i) III daļas 5. punktu aizstāj ar šo:

“5. Pēc sasišanas visas šķidrās olas daļas iespējami drīz jāapstrādā, lai novērstu mikrobioloģiskus draudus vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim. Nepietiekami apstrādātai partijai var tūlīt apstrādi veikt vēlreiz tajā pašā uzņēmumā, ja pēc atkārtotās apstrādes tā būs derīga lietošanai pārtikā. Ja partiju atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā, tā jādenaturē, lai nodrošinātu to, ka partiju nelieto pārtikā.”

ii) V daļas 2. punktu aizstāj ar šo:

“2. Šķidrai olai 1. punktā minētajā etiķetē jānorāda arī vārdi “nepasterizēta šķidra ola – paredzēts apstrādāt galamērķī” un sasišanas diena un laiks.”

f) XIV sadaļu papildina ar šādu V nodaļu:

1. I pielikuma I sadaļas III(3) nodaļu groza šādi.

a) a) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

b) c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) ja to uzliek kautuvē Kopienas teritorijā, marķējumā jābūt ietvertai abreviatūrai CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. II pielikuma II(A) nodaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas B klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū lietošanai pārtikā vienīgi pēc apstrādes attīrīšanas centrā vai pēc izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šīm teritorijām nedrīkst pārsniegt 4 600 E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.

5. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas C klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū vienīgi pēc ilgstošas izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šiem apgabaliem nedrīkst pārsniegt 46 000 E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.”

3. III pielikuma II (G) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”