02005L0065 — LV — 26.07.2019 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts),	L 87	109	31.3.2009
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),	L 198	241	25.7.2019

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/65/EK

(2005. gada 26. oktobris)

par ostu aizsardzības pastiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Priekšmets

1. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir ieviest Kopienas pasākumus, lai pastiprinātu ostu aizsardzību, ņemot vērā ar aizsardzību saistītu incidentu draudus.

Šī direktīva arī nodrošina, ka aizsardzības pasākumi, kuri pieņemti, piemērojot Regulu (EK) Nr. 725/2004, darbojas vēl veiksmīgāk, pateicoties pastiprinātai ostu aizsardzībai.

2. Pasākumus, kuri minēti 1. punktā, veido:

a) ostu aizsardzības pasākumu kopējie pamatnoteikumi;

b) minēto noteikumu īstenošanas mehānisms;

c) piemēroti atbilstības uzraudzības mehānismi.

2. pants

Darbības joma

1. Ar šo direktīvu nosaka aizsardzības pasākumus, kas jāievēro ostās. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu ar ostu saistītajās zonās.

2. Šajā direktīvā noteiktos pasākumus piemēro jebkurai ostai, kura ir dalībvalsts teritorijā un kurā ir kaut viena no ostas iekārtām, uz ko attiecas apstiprināts ostas iekārtu aizsardzības plāns saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 725/2004. Šī direktīva neattiecas uz militārām iekārtām ostās.

3. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka katras ostas robežas, attiecīgi ņemot vērā no ostas aizsardzības novērtējuma iegūtos datus.

4. Ja dalībvalsts ir noteikusi, ka ostas iekārtas robežas Regulas (EK) Nr 725/2004 nozīmē būtībā aptver visu ostu, attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 725/2004 noteikumiem ir prioritāte pār šīs direktīvas noteikumiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1. “Osta” ir jebkura noteikta sauszemes un ūdens teritorija, kuras robežas nosaka dalībvalsts, kur osta atrodas, un kurā ir tādas būves un aprīkojums, kas paredzēts komerciālo jūras satiksmes darbību veicināšanai.

2. “Kuģa/ostas saskarsme” ir mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu un preču apriti vai ostas pakalpojumu sniegšanu kuģim vai no tā.

3. “Ostas iekārta” ir vieta, kur notiek kuģu/ostas saskarsme; tā atkarībā no konkrētā gadījuma ietver enkurvietas, uzgaidāmās piestātnes un piekļuvi tām no jūras.

4. “Ostu aizsardzības kontaktiestāde” ir katras dalībvalsts iecelta struktūra, ko Komisija un citas dalībvalstis var izmantot par kontaktpunktu un kas veicina un pārrauga šajā direktīvā noteikto ostu aizsardzības pasākumu piemērošanu un sniedz informāciju par to.

5. “Ostas aizsardzības iestāde” ir iestāde, kura ir atbildīga par aizsardzības jautājumiem konkrētajā ostā.

4. pants

Saskaņošana ar pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot Regulu (EK) Nr. 725/2004

Dalībvalstis nodrošina, ka ar šo direktīvu ieviestie ostu aizsardzības pasākumi tiek cieši saskaņoti ar pasākumiem, kuri tiek veikti, piemērojot Regulu (EK) Nr. 725/2004.

5. pants

Ostas aizsardzības iestāde

1. Dalībvalstis ieceļ ostas aizsardzības iestādi katrai ostai, uz kuru attiecas šī direktīva. Viena ostas aizsardzības iestāde var tikt iecelta vairākām ostām.

2. Ostas aizsardzības iestāde ir atbildīga par ostas aizsardzības plānu sagatavošanu un īstenošanu, pamatojoties uz ostas aizsardzības novērtējuma rezultātu.

3. Dalībvalstis par ostas aizsardzības iestādi drīkst iecelt “jūras satiksmes drošības kompetento iestādi”, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 725/2004.

6. pants

Ostas aizsardzības novērtējums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tām ostām, uz kurām attiecas šī direktīva, veic ostas aizsardzības novērtējumus. Šādos novērtējumos pienācīgi ņem vērā dažādu ostas sektoru īpatnības un, ja dalībvalsts attiecīgā iestāde to uzskata par vajadzīgu, arī blakus esošo teritoriju īpatnības, ja tās var ietekmēt ostas aizsardzību, kā arī ņem vērā ostas iekārtu novērtējumus to robežās, kurus veic, piemērojot Regulu (EK) Nr. 725/2004.

2. Visus ostas aizsardzības novērtējumus veic, ņemot vērā vismaz sīki izstrādātās prasības, kas izklāstītas direktīvas I pielikumā.

3. Ostas aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija, kā minēts 11. pantā.

4. Dalībvalsts apstiprina ostas aizsardzības novērtējumus.

7. pants

Ostas aizsardzības plāns

1. Ievērojot ostas aizsardzības novērtējumu rezultātus, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti, uzturēti spēkā un atjaunināti ostas aizsardzības plāni. Ostas aizsardzības plānos pienācīgi ņem vērā ostas dažādo sektoru īpatnības, un tajos ir iekļauti ostas iekārtu aizsardzības plāni to robežās, kas noteiktas, piemērojot Regulu (EK) Nr. 725/2004.

2. Ostas aizsardzības plāni katram atsevišķam aizsardzības līmenim, kā minēts 8. pantā, nosaka:

a) procedūras, kuras jāievēro;

b) pasākumus, kuri jāveic;

c) darbības, kuras jāuzsāk.

3. Visos ostas aizsardzības plānos ņem vērā vismaz sīki izstrādātās prasības, kas izklāstītas II pielikumā. Atbilstīgos gadījumos un attiecīgā mērā ostas aizsardzības plānā it īpaši iekļauj aizsardzības pasākumus, kas jāpiemēro attiecībā uz pasažieriem un transportlīdzekļiem, kuri paredzēti uzvešanai uz jūras kuģiem, kas pārvadā pasažierus un transportlīdzekļus. Attiecībā uz starptautiskiem jūras satiksmes pakalpojumiem attiecīgās dalībvalstis sadarbojas aizsardzības novērtēšanā.

4. Ostas aizsardzības plānu var izstrādāt atzīta aizsardzības organizācija, kā minēts 11. pantā.

5. Dalībvalsts ostas aizsardzības plānus apstiprina pirms to īstenošanas.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka ostas aizsardzības plānu īstenošana tiek uzraudzīta. Uzraudzību saskaņo ar citām ostā veiktām kontroles darbībām.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veiktas piemērotas mācības, ņemot vērā aizsardzības mācību pamatprasības, kuras uzskaitītas III pielikumā.

8. pants

Aizsardzības līmeņi

1. Dalībvalstis ievieš ostu vai ostu daļu aizsardzības līmeņu sistēmu.

2. Ir trīs aizsardzības līmeņi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 725/2004:

— “1. aizsardzības līmenis” ir līmenis, kurā nepārtraukti jāuztur piemērotu aizsardzības aizsargpasākumu minimums,

— “2. aizsardzības līmenis” ir līmenis, kurā kādu laiku tiek piemēroti atbilstoši papildu aizsardzības aizsargpasākumi, darot to ar aizsardzību saistīta incidenta paaugstināta riska dēļ,

— “3. aizsardzības līmenis” ir līmenis, kurā piemēro vēl citus īpašus aizsardzības aizsargpasākumus uz ierobežotu laiku, kad ar aizsardzību saistīts incidents ir iespējams vai nav novēršams, kaut arī var būt neiespējami identificēt konkrēto mērķi.

3. Dalībvalstis nosaka katrā ostā vai ostas daļā piemērojamas aizsardzības līmeņus. Katrā aizsardzības līmenī dalībvalsts drīkst noteikt, ka atšķirīgās ostas daļās jāīsteno dažādi aizsardzības pasākumi atkarībā no ostas aizsardzības novērtējuma rezultāta.

4. Dalībvalstis atbilstīgajai personai vai personām dara zināmu katrā ostā vai ostas daļā spēkā esošo aizsardzības līmeni, kā arī jebkādas izmaiņas tajā.

9. pants

Par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona

1. Attiecīgā dalībvalsts katrai ostai apstiprina par ostas aizsardzību atbildīgo amatpersonu. Katrai ostai, ja iespējams, ir atsevišķa par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona, taču, ja vajadzīgs, var būt kopēja par aizsardzību atbildīgā amatpersona.

2. Par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona veic kontaktpersonas pienākumus ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.

3. Ja par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona nav par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā amatpersona saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 725/2004, viņu starpā nodrošina ciešu sadarbību.

10. pants

Pārskatīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzības gadījumā ostas aizsardzības novērtējumus un ostas aizsardzības plānus pārskata. Tos pārskata vismaz reizi piecos gados.

2. Pārskatīšanas darbības joma ir attiecīgi 6. vai 7. pantā norādītā darbības joma.

11. pants

Atzīta aizsardzības organizācija

Dalībvalstis šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem var iecelt atzītas aizsardzības organizācijas. Atzītām aizsardzības organizācijām jāatbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

12. pants

Ostu aizsardzības kontaktiestāde

Dalībvalstis ieceļ kontaktiestādi attiecībā uz ostu aizsardzības aspektiem. Dalībvalstis var ostu aizsardzības aspektiem izraudzīties kontaktiestādi, kas iecelta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 725/2004. Ostu aizsardzības kontaktiestāde dara zināmu Komisijai to ostu sarakstu, uz kurām attiecas šī direktīva, un informē Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

13. pants

Īstenošana un atbilstības pārbaude

1. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai nodrošinātu pietiekamu un regulāru ostas aizsardzības plānu un to īstenošanas pārraudzību.

2. Komisija sadarbībā ar 12. pantā minētajām kontaktiestādēm uzrauga, kā dalībvalstis īsteno šo direktīvu.

3. Šo uzraudzību veic kopā ar inspekcijām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 725/2004 9. panta 4. punktā.

▼M2

14. pants

Grozījumi I–IV pielikumā

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu I–IV pielikumu nolūkā tos pielāgot to īstenošanā gūtajai pieredzei, nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ I–IV pielikuma pielāgošanai vajadzīgo grozījumu gadījumā, 14.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

▼M2

14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 1 ).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14.b pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 14.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

▼M2 —————

▼B

16. pants

Konfidencialitāte un informācijas izplatīšana

1. Piemērojot šo direktīvu, Komisija saskaņā ar Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom ( 2 ) pieņem atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības un kura ir pieejama Komisijai vai kuru tai ir darījušas zināmu dalībvalstis.

Dalībvalstis pieņem līdzvērtīgus pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

2. Visiem darbiniekiem, kuri veic aizsardzības inspekcijas vai rīkojas ar konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar šo direktīvu, ir jāiziet atbilstoša līmeņa aizsardzības pārbaude, ko veic dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir attiecīgais darbinieks.

17. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju ieviešanu par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

18. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2007. gada 15. jūnijā. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savus tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Novērtējuma ziņojums

Vēlākais 2008. gada 15. decembrī un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties cita starpā uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 13. pantu. Minētajā ziņojumā Komisija analizē, vai dalībvalstis ievēro šīs direktīvas prasības, kā arī veikto pasākumu efektivitāti. Vajadzības gadījumā tā iesniedz priekšlikumus papildu pasākumiem.

20. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir ostas, kā norādīts 2. panta 2. punktā.

I PIELIKUMS

OSTAS AIZSARDZĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Ostas aizsardzības novērtējums ir pamats ostas aizsardzības plānam un tā īstenošanai. Ostas aizsardzības novērtējums aptvers vismaz šo:

— svarīgo līdzekļu un infrastruktūras, ko nepieciešams aizsargāt, noteikšana un novērtēšana,

— iespējamo draudu līdzekļiem un infrastruktūrai un to iespējamības noteikšana, lai paredzētu aizsardzības pasākumus un noteiktu to prioritāti,

— pretpasākumu un procedurālo izmaiņu, kā arī to efektivitātes līmeņa attiecībā uz ievainojamības samazināšanu noteikšana, izvēle un prioritātes noteikšana,

— vājo punktu noteikšana, ietverot arī cilvēcisko faktoru infrastruktūrā, politikā un procedūrās.

Šim nolūkam novērtējumā vismaz:

— noteiks visas zonas, kuras ir svarīgas attiecībā uz ostas aizsardzību, tādējādi nosakot arī ostas robežas. Tas nozīmē arī ostas iekārtas, uz kurām jau attiecas Regula (EK) Nr. 725/2004 un kuru riska novērtējums kalpos par pamatu,

— noteiks aizsardzības jautājumus, kuri izriet no ostas iekārtu aizsardzības pasākumu un citu ostas aizsardzības pasākumu mijiedarbības,

— noteiks, uz kuriem ostas darbiniekiem to darbības dēļ augsta riska zonās attiecinās iepriekšējās darbības pārbaudes un/vai aizsardzības pārbaudes,

— ja nepieciešams, sadalīs ostu apakšzonās saskaņā ar aizsardzību ietekmējošu incidentu iespējamību. Zonas tiks vērtētas, ievērojot ne tikai to tiešās iespējas būt par potenciālu mērķi, bet arī to potenciālās pārejas lomas, ja par mērķi kļūst blakusesošās zonas,

— noteiks riska variācijas, piemēram – sezonāla rakstura,

— noteiks katras apakšzonas īpašās iezīmes, kā, piemēram, atrašanās vietu, pieejamību, elektroapgādi, sakaru sistēmu, īpašnieku un lietotājus, un citus elementus, kurus uzskata par svarīgiem aizsardzības jautājumos,

— noteiks potenciālos draudu scenārijus ostai. Visa osta vai konkrētas tās infrastruktūras daļas, krava, bagāža, cilvēki vai transporta iekārtas ostā var būt noteiktu draudu tiešs mērķis,

— noteiks draudu scenārija īpašās sekas. Sekas var atsaukties uz vienu vai vairākām apakšzonām. Jānosaka gan tiešās sekas, gan netiešās. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēku upuru riskam,

— noteiks aizsardzību ietekmējošu incidentu ķēdes iedarbības iespējamību,

— noteiks katras apakšzonas vājās puses,

— noteiks visus organizatoriskos aspektus, kuri nozīmīgi vispārējai ostas aizsardzībai, tostarp visu ar aizsardzību saistīto iestāžu sadalījumu, esošos noteikumus un procedūras,

— noteiks visaptverošas ostas aizsardzības vājās puses saistībā ar organizatoriskiem, normatīviem un procedūras aspektiem,

— noteiks pasākumus, procedūras un darbības, kas domātas, lai samazinātu kritiski vājās puses. Īpašu uzmanību pievērsīs pieejamības kontroles vai ierobežojumu nepieciešamībai un to izpildes līdzekļiem visā ostā vai konkrētā ostas daļā, tai skaitā pasažieru, ostas darbinieku vai citu strādnieku, apmeklētāju un kuģu apkalpju identificēšanai, prasībām uzraudzībai attiecībā uz zonām vai darbībām, kravas un bagāžas kontrolei. Pasākumi, procedūras un darbības būs saskaņā ar saskatīto apdraudējumu, kas var atšķirties katrā ostas zonā,

— noteiks, kā pastiprinās pasākumus, procedūras un darbības, aizsardzības līmeņa paaugstināšanas gadījumā,

— noteiks īpašas prasības attiecībā uz jau identificētiem aizsardzības aspektiem, tādiem kā “aizdomīga” krava, bagāža, bunkurs, pārtikas preces vai personas, nezināmas izcelsmes pakas, zināmas briesmas (piem., spridzeklis). Šīm prasībām izanalizēs nosacījumus lai noteiktu vēlamo rīcību – novērst risku vai nu uz vietas, vai pēc pārvešanas uz drošu zonu,

— noteiks pasākumus, procedūras un darbības, kas paredzētas, lai samazinātu vai mīkstinātu sekas,

— noteiks uzdevumu sadalījumu, tādējādi sekmējot pasākumu, procedūru un darbību attiecīgu un pareizu īstenošanu,

— pievērsīs īpašu uzmanību, pēc vajadzības, mijiedarbībai ar citiem aizsardzības plāniem (piem., ostas iekārtu aizsardzības plāniem) un citiem jau esošiem aizsardzības pasākumiem. Uzmanību pievērsīs arī mijiedarbībai ar citiem atbildes plāniem (piem., atbildes plāns naftas noplūdes gadījumā, ostas ārkārtas rīcības plāns, medicīniskas intervences plāns, plāns kodolkatastrofas gadījumā u. tml.),

— noteiks sakaru prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu pasākumus un procedūras,

— pievērsīs īpašu uzmanību pasākumiem, kas paredzēti, lai aizsargātu pret atklāšanu jutīgu aizsardzības informāciju,

— noteiks “vajadzības pēc informācijas” prasības visām personām, kas ir tieši iesaistītas, kā arī vajadzības gadījumā plašai sabiedrībai.

II PIELIKUMS

OSTAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Ostas aizsardzības plāns nosaka ostas aizsardzības pasākumus. Tas būs pamatots uz ostas aizsardzības novērtējumā iegūtiem datiem un skaidri izklāstīs sīki izstrādātus pasākumus. Plānā būs ietverts kontroles mehānisms, kas ļauj, ja nepieciešams, veikt attiecīgus korektīvus pasākumus.

Ostas aizsardzības plāns tiks pamatots uz šādiem vispārīgiem aspektiem:

— noteikt visas ostas aizsardzībai svarīgās zonas. Atkarībā no ostas aizsardzības novērtējuma, pasākumi, procedūras un darbības var atšķirties katrā atsevišķā apakšzonā, jo dažās apakšzonās var būt nepieciešami spēcīgāki profilakses pasākumi nekā citās apakšzonās. Īpaša uzmanība jāpievērš apakšzonu mijiedarbībai, kā noteikts ostas aizsardzības novērtējumā,

— nodrošināt saskanību starp aizsardzības pasākumiem zonās, kurām ir atšķirīgas aizsardzības īpatnības,

— nodrošināt, kur nepieciešams, dažādu pasākumu iespējamību, ņemot vērā ostas dažādas daļas, mainīgus aizsardzības līmeņus un specifisko informāciju,

— noteikt organizatorisku struktūru, kura atbalsta ostas aizsardzības pastiprināšanu.

Pamatojoties uz minētajiem vispārīgajiem aspektiem, ostas aizsardzības plāns piešķirs uzdevumus un noteiks darba plānus šādās jomās:

— pieejamības prasības. Dažās zonās prasības stājas spēkā tikai no brīža, kad aizsardzības līmeņi pārsniedz minimālo slieksni. Visas prasības un sliekšņi būs visaptveroši iekļauti ostas aizsardzības plānā,

— personu apliecību, bagāžas un kravas kontroles prasības. Šīs prasības var attiekties uz apakšzonu un var arī neattiekties; prasības var attiekties pilnībā uz atšķirīgām apakšzonām un var arī neattiekties pilnībā. Personas, kuras ienāk vai atrodas apakšzonā, var tikt pakļautas kontrolei. Ostas aizsardzības plāns attiecīgi reaģēs uz datiem, kas iegūti no ostas aizsardzības novērtējuma, kurš ir instruments, ar kuru tiks noteiktas katras apakšzonas aizsardzības prasības katrā aizsardzības līmenī. Kad ostas aizsardzības nolūkiem tiks izstrādātas īpašas personas apliecības, tiks izstrādātas skaidras noformēšanas, lietošanas kontroles un šādu dokumentu atgriešanas procedūras. Šādās procedūrās ņems vērā ostas lietotāju konkrētu grupu īpatnības, kas pieļauj īpašus pasākumus, lai samazinātu pieejamības kontroles prasības negatīvo ietekmi. Kategorijās iekļaus vismaz jūrniekus, iestāžu ierēdņus, cilvēkus, kuri pastāvīgi strādā ostās vai apmeklē tās, ostā dzīvojošus iedzīvotājus un cilvēkus, kuri laiku pa laikam strādā ostās vai apmeklē tās,

— sakari ar ostas kontroles, bagāžas un pasažieru kontroles iestādēm. Plānam, pēc nepieciešamības, jānodrošina šo iestāžu informācijas un pārbaudes sistēmu, tai skaitā iespējamās pirmsierašanās pārbaudes sistēmu, saslēgšanās,

— procedūras un pasākumi, rīkojoties ar aizdomīgu kravu, bagāžu, bunkuru, pārtikas precēm vai personām, tai skaitā aizsardzības zonas noteikšana, kā arī risinot citas aizsardzības problēmas un ostas aizsardzības pārkāpšanas gadījumus,

— uzraudzības prasības apakšzonām vai apakšzonās veiktajām darbībām. Gan nepieciešamības pēc tehniskiem risinājumiem, gan pašu risinājumu pamatā būs ostas aizsardzības novērtējums,

— zīmes/norādes. Zonas ar jebkurām pieejamības un/vai kontroles prasībām būs pienācīgi apzīmētas un norādītas. Kontroles un pieejamības prasībās attiecīgi ņems vērā visus attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus un praksi. Darbību uzraudzība norādīs attiecīgi, ja to pieprasa valsts tiesību akti,

— paziņojumi un aizsardzības pārbaude. Visu attiecīgo aizsardzības informāciju pienācīgi paziņos saskaņā ar aizsardzības pārbaudes standartiem, kas ietverti plānā. Ņemot vērā, ka noteikta informācija ir jutīga saistībā ar aizsardzību, paziņojumi pamatos uz “vajadzību pēc informācijas”, bet vajadzības gadījumā plānā tiks iekļautas procedūras attiecībā uz paziņojumiem, kas adresēti plašai sabiedrībai. Aizsardzības pārbaudes standarti veidos daļu no plāna, un to mērķis ir aizsargāt no nesankcionētas atklāšanas informāciju, kas ir jutīga saistībā ar aizsardzību,

— ziņošana par aizsardzības incidentiem. Lai nodrošinātu ātru atbildi, aizsardzības plāns noteiks skaidras prasības ziņot par ostas aizsardzību atbildīgajai amatpersonai par visiem aizsardzības incidentiem un/vai ostas aizsardzības iestādei,

— integrācija ar citiem profilakses plāniem vai darbībām. Plānā it īpaši noteiks integrāciju ar citām profilakses un kontroles darbībām, kuras ir spēkā ostā,

— integrācija ar citiem atbildes plāniem un/vai īpašu atbildes pasākumu, procedūru un darbību iekļaušana. Plānā sīki izskaidros mijiedarbību un koordināciju ar citiem atbildes un ārkārtas rīcības plāniem. Ja nepieciešams, risinās konfliktus un novērsīs nepilnības,

— apmācības un mācību prasības,

— ostas aizsardzības organizācijas un darba operatīvās procedūras. Ostas aizsardzības plānā detalizēti informēs ostas aizsardzības organizācijas par to uzdevumu sadalījumu un darba procedūrām. Tajā arī informēs par sadarbību starp amatpersonām, kas atbildīgas par, attiecīgi, ostas iekārtu aizsardzību un kuģu aizsardzību. Tajā īsumā skaidros ostas aizsardzības komitejas, ja tāda eksistē, uzdevumus,

— ostas aizsardzības plāna pielāgošanas un atjaunināšanas procedūras.

III PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS MĀCĪBU PAMATPRASĪBAS

Vismaz reizi katrā kalendārajā gadā, ar atstarpi ne lielāku par 18 mēnešiem, veiks dažādu veidu mācības, kurās var piedalīties par ostas iekārtu aizsardzību atbildīgās amatpersonas, piesaistot attiecīgās dalībvalstu iestādes, komersantu aizsardzības amatpersonas, vai par kuģu aizsardzību atbildīgās amatpersonas, ja iespējams. Pieprasījumus komersantu aizsardzības amatpersonām vai par kuģu aizsardzību atbildīgajām amatpersonām piedalīties kopīgajās mācībās izteiks, paturot prātā kuģa aizsardzību un uz tā veicamo darbu. Šādās mācībās pārbaudīs sakarus, koordināciju, resursu pieejamību un atbildi. Šīs mācības var būt:

1) pilnā mērogā veidotas vai veiktas dzīvē;

2) teorētiska simulācija vai seminārs; vai

3) apvienotas ar citām mācībām, tādām kā atbilde ārkārtas apstākļos vai citu ostu valsts iestādes noteiktās mācības.

IV PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KURIEM JĀATBILST ATZĪTAI AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJAI

Atzīta aizsardzības organizācija būs spējīga pierādīt:

1) kompetenci ostas aizsardzības attiecīgajos aspektos;

2) attiecīgas zināšanas par ostas operācijām, tostarp zināšanas par ostas modeli un uzbūvi;

3) attiecīgas zināšanas par citām aizsardzībai svarīgām operācijām, kas potenciāli ietekmē ostas aizsardzību;

4) spēju novērtēt iespējamos ostas aizsardzības apdraudējumus;

5) prasmi uzturēt spēkā un uzlabot ostas aizsardzības personāla kompetenci;

6) prasmi uzraudzīt personāla atbilstību visā turpmākajā laikā;

7) prasmi uzturēt spēkā attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no aizsardzības jutīgas informācijas nesankcionētas atklāšanas vai pieejas tai;

8) zināšanas par attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem un aizsardzības prasībām;

9) zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un modeļiem;

10) spēju identificēt un atklāt ieročus un bīstamas vielas un ierīces;

11) spēju nediskriminējošā veidā atpazīt to personu īpašības un uzvedības modeļus, kuri var apdraudēt ostas aizsardzību;

12) zināšanas par paņēmieniem, kurus izmanto, lai apietu aizsardzības pasākumus;

13) zināšanas par aizsardzības un novērošanas iekārtām un sistēmām un to darbības ierobežojumiem.

Atzītai aizsardzības organizācijai, kura ir veikusi ostas aizsardzības novērtējumu vai šāda novērtējuma pārskatu, nav atļauts izstrādāt vai pārskatīt tās pašas ostas aizsardzības plānu.

( 1 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

( 2 ) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/94/EK, Euratom (OV L 31, 4.2.2005., 66. lpp).