2005L0044 — LV — 20.04.2009 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005, p.152) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/44/EK
(2005. gada 7. septembris)
par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešana uz iekšējiem ūdensceļiem palīdz būtiski uzlabot iekšējo ūdensceļu transporta drošību un efektivitāti. |
|
(2) |
Dažās dalībvalstīs informācijas pakalpojumu iekšzemes lietojumi jau ir ieviesti uz dažādiem ūdensceļiem. Lai nodrošinātu saskaņotu, savstarpēji savietojamu un atklātu navigācijas palīdzības un informācijas sistēmu Kopienas iekšējo ūdensceļu tīklā, būtu jāievieš kopīgas prasības un tehniskās specifikācijas. |
|
(3) |
Drošības apsvērumu dēļ un nolūkā veikt saskaņošanu Eiropas mērogā šādu kopīgu prasību un tehnisko specifikāciju saturs būtu jāizstrādā, pamatojoties uz darbu, ko šajā jomā ir veikušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā navigācijas asociācija (PIANC), Reinas Kuģniecības centrālā komisija (CCNR) un ANO Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE). |
|
(4) |
Upju informācijas pakalpojumiem (RIS) būtu jāpamatojas uz savstarpēji izmantojamām sistēmām, kuru pamatā vajadzētu būt atklātiem un publiskiem standartiem, kas ir pieejami visiem sistēmas piegādātājiem un izmantotājiem bez diskriminācijas. |
|
(5) |
Šīm prasībām un tehniskām specifikācijām nav jābūt obligāti piemērojamām nacionālos kuģojamos iekšējos ūdensceļos, kas nav saistīti ar citas dalībvalsts kuģojamu tīklu. Taču ir ieteicams ieviest šajā direktīvā definētos RIS uz minētajiem iekšējiem ūdensceļiem un padarīt pašreizējās sistēmas ar tiem savstarpēji izmantojamas. |
|
(6) |
RIS attīstības pamatā būtu jābūt tādiem mērķiem kā iekšzemes navigācijas drošums, efektivitāte un ekoloģiskais nekaitīgums, kurus īsteno ar tādiem uzdevumiem kā satiksmes un transporta vadība, vides un infrastruktūras aizsardzība, kā arī īpašu noteikumu izpilde. |
|
(7) |
Ar RIS saistītajām prasībām būtu jāattiecas vismaz uz informācijas pakalpojumiem, kurus sniegtu dalībvalstis. |
|
(8) |
Tehnisko specifikāciju noteikšanā jāietver tādas sistēmas kā elektroniskās navigācijas kartes, kuģu elektroniskie ziņojumi, tostarp vienota Eiropas kuģu numerācijas sistēma, paziņojumi kapteiņiem un kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana. Komitejai būtu jānodrošina to iekārtu tehniskā savietojamība, kuras ir nepieciešamas RIS izmantošanai. |
|
(9) |
Dalībvalstu pienākums, sadarbojoties ar Eiropas Savienību, būtu mudināt izmantotājus ievērot procedūras un prasības attiecībā uz iekārtām, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu struktūru iekšzemes navigācijas nozarē. |
|
(10) |
RIS ieviešana ietvers personas datu apstrādi. Šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kā tie ir izklāstīti cita starpā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 3 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē ( 4 ). RIS ieviešana nedrīkst radīt ar tirgus dalībniekiem saistītu saimnieciski jutīgu datu nekontrolētu apstrādi. |
|
(11) |
Saistībā ar tiem RIS, kuriem ir vajadzīga precīza atrašanās vietas noteikšana, būtu jāiesaka izmantot satelīta pozicionēšanu. Šīm tehnoloģijām pēc iespējas būtu jābūt savstarpēji savietojamām ar citām attiecīgām sistēmām un būtu jāapvieno ar tām saskaņā ar šajā jomā piemērojamiem lēmumiem. |
|
(12) |
Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot saskaņotus RIS Kopienā, un tādējādi dēļ tā Eiropas mēroga to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(13) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999.gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 5 ). |
|
(14) |
Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu ( 6 ) 34. pantu dalībvalsts mudina gan viņu pašu, gan Kopienas interesēs veidot savas tabulas, kurās, ciktāl iespējams, būs parādīta atbilstība starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un publiskot tās, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo direktīvu izveido pamatu saskaņotu upju informācijas pakalpojumu (RIS) izvēršanai un izmantošanai Kopienā, lai atbalstītu iekšējo ūdensceļu transportu ar mērķi uzlabot drošību, efektivitāti un ekoloģisko nekaitīgumu, kā arī atvieglotu sasaistes ar citiem transporta veidiem.
2. Ar šo direktīvu izveido pamatu tehnisko prasību, specifikāciju un nosacījumu noteikšanai un turpmākai attīstībai, lai nodrošinātu saskaņotus, savstarpēji izmantojamus un atklātus RIS Kopienas iekšējos ūdensceļos. Šādu tehnisko prasību, specifikāciju un nosacījumu noteikšanu un turpmāku attīstību veic Komisija, kurai palīdz 11. pantā minētā komiteja. Šajā sakarā Komisija pienācīgi ņem vērā pasākumus, ko ir izstrādājušas attiecīgas starptautiskas organizācijas, piemēram, PIANC, CCNR un UNECE. Nodrošina nepārtrauktību ar citu transporta veidu satiksmes vadības pakalpojumiem, īpaši jūras kuģu satiksmes vadības un informācijas pakalpojumiem.
2. pants
Darbības joma
1. Šī direktīva attiecas uz RIS īstenošanu un darbību visos dalībvalstu iekšējos ūdensceļos, kas ir IV un augstākās klases ūdensceļi un kas ar IV vai augstākas klases ūdensceļu ir saistīti ar citas dalībvalsts IV vai augstākas klases ūdensceļu, tostarp ostās, kuras atrodas uz šādiem ūdensceļiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1346/2001/EK (2001. gada 22. maijs), ar ko groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK attiecībā uz jūras ostām, iekšējām ostām un kombinētā transporta termināliem un III pielikuma 8. projektu ( 7 ). Šajā direktīvā piemēro Eiropas iekšējo ūdensceļu klasifikāciju, kas noteikta UNECE1992. gada 12. novembra Rezolūcijā Nr. 30.
2. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu iekšējiem ūdensceļiem un iekšējām ostām, kas nav minēti 1. punktā.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “upju informācijas pakalpojumi (RIS)” ir saskaņotie informācijas pakalpojumi, lai atbalstītu satiksmes un transporta vadību iekšzemes navigācijā, tostarp, kad vien tas ir tehniski iespējams, sasaisti ar citiem transporta veidiem. RIS neattiecas uz vienas vai vairāku iesaistīto sabiedrību iekšējām saimnieciskām darbībām, bet ir pieejami sasaistei ar saimnieciskām darbībām. RIS ietver tādus pakalpojumus kā informācija par kuģu ceļiem, informācija par satiksmi, satiksmes vadība, katastrofu seku novēršana, informācija par transporta vadību, statistiku un muitas pakalpojumiem, kā arī ūdensceļu un ostu maksām;
b) “informācija par kuģa ceļu” ir ģeogrāfiska, hidroloģiska un administratīva informācija attiecībā uz ūdensceļu (kuģu ceļu). Informācija par kuģu ceļu ir vienvirziena informācija: no krasta uz kuģi vai no krasta uz biroju;
c) “taktiska informācija par satiksmi” ir informācija, kas ietekmē tūlītējus navigācijas lēmumus faktiskajā satiksmes situācijā un tuvākajā ģeogrāfiskā vidē;
d) “stratēģiska informācija par satiksmi” ir informācija, kas ietekmē RIS izmantotāju vidēja- vai ilgtermiņa lēmumus;
e) “RIS lietojums” ir upju informācijas pakalpojumu sniegšana ar specializētu sistēmu palīdzību;
f) “RIS centrs” ir vieta, kur operatori vada pakalpojumus;
g) “RIS izmantotāji” ir visas dažādas izmantotāju grupas, tostarp kuģu vadītāji, RIS operatori, slūžu un/vai tiltu operatori, ūdensceļu iestādes, ostu un terminālu operatori, katastrofu neatliekamās palīdzības centru operatori, flotes vadītāji, kravu nosūtītāji un kravu brokeri;
h) “savstarpēja izmantojamība” nozīmē, ka pakalpojumi, datu saturs, datu apmaiņas formāti un biežums ir saskaņots tādējādi, ka RIS izmantotāji var piekļūt vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un informācijai Eiropas līmenī.
4. pants
RIS ieviešana
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu RIS uz iekšējiem ūdensceļiem saskaņā ar 2. pantu.
2. Dalībvalstis izvērš RIS tādā veidā, lai RIS lietojums ir efektīvs, paplašināms un savstarpēji izmantojams mijiedarbībai ar citiem RIS lietojumiem un, ja iespējams, ar citu transporta veidu sistēmām. Tā nodrošina sasaistes ar transporta vadības sistēmām un saimnieciskām darbībām.
3. Lai ieviestu RIS, dalībvalstis:
a) sniedz RIS izmantotājiem visus attiecīgos datus par navigāciju un reisu plānošanu iekšējos ūdensceļos. Minētos datus sniedz vismaz pieejamā elektroniskā formātā;
b) nodrošina, ka attiecībā uz visiem to Va un augstākas kategorijas iekšējiem ūdensceļiem saskaņā ar Eiropas iekšējo ūdensceļu klasifikāciju papildus datiem, kas minēti a) apakšpunktā, RIS izmantotājiem ir pieejamas elektroniskās navigācijas kartes, kas atbilst navigācijas mērķiem;
c) dod iespēju, ciktāl kuģu ziņojumus pieprasa valsts vai starptautiskie noteikumi, kompetentajām iestādēm saņemt no kuģiem elektroniskos ziņojumus par vajadzīgajiem datiem. Pārrobežu satiksmē šo informāciju nosūta kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un katru šādu nosūtīšanu pabeidz pirms kuģošanas līdzekļu ierašanās uz robežas;
d) nodrošina, ka paziņojumus kapteiņiem, tai skaitā ziņojumus par ūdens līmeni (vai maksimālo pieļaujamo iegrimi) un ledu to iekšējos ūdensceļos, sniedz kā standartizētus, kodētus un lejupielādējamus ziņojumus. Standartizētajā ziņojumā ir vismaz informācija, kas ir vajadzīga drošai navigācijai. Paziņojumus kapteiņiem sniedz vismaz pieejamā elektroniskā formātā.
Šajā punktā minētie pienākumi izpildāmi saskaņā ar specifikācijām, kas definētas I un II pielikumā.
4. Dalībvalstu kompetentās iestādes izveido RIS centrus atbilstoši reģionālajām vajadzībām.
5. Automātiskās identificēšanas sistēmu (AIS) izmantošanai piemēro Reģionālo vienošanos par iekšējo ūdensceļu radiotelefonijas dienestu, kura noslēgta 2000. gada 6. aprīlī Bāzelē saistībā ar Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) radio noteikumiem.
6. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Kopienu, veicina, lai to kuģošanas līdzekļu vadītāji, operatori, aģenti vai īpašnieki, kas kuģo dalībvalstu iekšējos ūdensceļos, un ar šādiem kuģošanas līdzekļiem pārvadāto kravu nosūtītāji vai īpašnieki pilnībā gūtu labumu no pakalpojumiem, ko dara pieejamus saskaņā ar šo direktīvu.
7. Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai pārbaudītu RIS savstarpējo izmantojamību, uzticamību un drošību.
5. pants
Tehniskās vadlīnijas un specifikācijas
1. Lai atbalstītu RIS un nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību, kā to prasa 4. panta 2. punkts, Komisija saskaņā ar 2. punktu nosaka tehniskās vadlīnijas pakalpojumu plānošanai, īstenošanai un sniegšanai (RIS vadlīnijas), kā arī tehniskās specifikācijas, jo īpaši šādās jomās:
a) elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma iekšzemes navigācijai (Iekšzemes ECDIS);
b) elektroniskie kuģu ziņojumi;
c) paziņojumi kapteiņiem;
d) kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmas;
e) to iekārtu savietojamība, kuras ir nepieciešamas RIS izmantošanai.
Minētās vadlīnijas un specifikācijas balstās uz II pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem principiem, un tajās ņem vērā darbu, ko šajā jomā ir paveikušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.
2. Šā panta 1. punktā minētās tehniskās vadlīnijas un specifikācijas izstrādā un attiecīgā gadījumā groza Komisija saskaņā ar 11. panta 3. punktā noteikto procedūru. Izstrādi veic saskaņā ar šādu grafiku:
a) RIS vadlīnijas izstrādā līdz 2006. gada 20. jūlijam,
b) tehniskās specifikācijas attiecībā uz Iekšzemes ECDIS, elektroniskiem kuģu ziņojumiem un paziņojumiem kapteiņiem izstrādā līdz 2006. gada 20. oktobrim,
c) tehniskās specifikācijas attiecībā uz kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām izstrādā līdz 2007. gada 20. janvārim.
3. RIS vadlīnijas un specifikācijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6. pants
Satelīta pozicionēšana
Saistībā ar RIS, kuriem ir vajadzīga precīza atrašanās vietas noteikšana, ir ieteicams izmantot satelīta pozicionēšanas tehnoloģijas.
7. pants
RIS iekārtu tipa apstiprinājums
1. Ja tas ir vajadzīgs navigācijas drošībai un noteikts attiecīgajās tehniskajās specifikācijās, attiecībā uz RIS termināla un tīkla iekārtām un lietojumprogrammām ir jāsaņem tipa apstiprinājums par atbilstību minētajām specifikācijām, pirms tās nodod ekspluatācijā uz iekšējiem ūdensceļiem.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai par valsts struktūrām, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu. Komisija šādu informāciju paziņo parējām dalībvalstīm.
3. Visas dalībvalstis atzīst tipa apstiprinājumus, ko izdevušas pārējo dalībvalstu valsts struktūras, kas minētas 2. punktā.
8. pants
Kompetentās iestādes
Dalībvalstis nozīmē kompetentās iestādes, kas atbild par RIS lietojumprogrammām un starptautisko datu apmaiņu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šīm iestādēm.
9. pants
Privātuma, drošības un informācijas atkārtotas izmantošanas noteikumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrādi, kas nepieciešama RIS darbībai, veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem par personu brīvību un pamattiesību aizsardzību, tostarp Direktīvām 95/46/EK un 2002/58/EK.
2. Dalībvalstis īsteno un uztur drošības pasākumus, lai aizsargātu RIS ziņojumus un ierakstus pret nevēlamiem notikumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp neatļautu piekļuvi, izmainīšanu vai nozaudēšanu.
3. Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu ( 8 ).
10. pants
Izmaiņu izdarīšanas procedūra
Šīs direktīvas I un II pielikumu var grozīt, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šīs direktīvas piemērošanā, un tos pielāgot tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
11. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par iekšzemes kuģu vadīšanas apliecību savstarpēju atzīšanu attiecībā uz preču un pasažieru pārvadāšanu pa iekšzemes ūdensceļiem ( 9 ) 7. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
5. Komisija regulāri apspriežas ar nozares pārstāvjiem.
12. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs, kurās ir iekšējie ūdensceļi, uz kuriem attiecas 2. pants, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais 2007. gada 20. oktobrī. Tās nekavējoties informē Komisiju par tiem.
Kad dalībvalstis paredz minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu 4. pantā noteiktās prasības ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc 5. pantā minēto attiecīgo tehnisko vadlīniju un specifikāciju stāšanās spēkā. Tehniskās vadlīnijas un specifikācijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto procedūru var pagarināt 2. punktā noteikto laikposmu viena vai vairāku 4. pantā noteikto prasību īstenošanai attiecībā uz 2. pantā minētajiem iekšējiem ūdensceļiem ar zemu satiksmes blīvumu vai attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, kuriem šādas īstenošanas izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem. Šo laika posmu var pagarināt ar vienkāršu Komisijas lēmumu; pagarinājumu var atjaunot. Pamatojumā, kas jāsniedz kopā ar dalībvalsts pieprasījumu, min satiksmes blīvumu un ekonomiskos apstākļus attiecīgajā ūdensceļā. Līdz Komisija pieņem lēmumu, dalībvalsts, kas ir pieprasījusi pagarinājumu, var turpināt darbību tā, it kā pagarinājums būtu piešķirts.
4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
5. Vajadzības gadījumā dalībvalstis palīdz viena otrai šīs direktīvas īstenošanā.
6. Komisija uzrauga RIS izveidi Kopienā un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2008. gada 20. oktobrī.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
14. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir iekšējie ūdensceļi, uz ko attiecas 2. pants.
I PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DATIEM
Saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpaši ir sniedzami šādi dati:
— ūdensceļu asis ar kilometru rādītāju,
— ierobežojumi kuģošanas līdzekļiem vai konvojiem attiecībā uz garumu, platumu, iegrimi un virsūdens augstumu,
— ierobežojošo struktūru, jo īpaši slūžu un tiltu, darbības laiks,
— ostu un pārkraušanas vietu atrašanās vieta,
— atsauces dati attiecībā uz ūdens līmeņa mērinstrumentiem, kas būtiski navigācijā.
II PIELIKUMS
RIS VADLĪNIJU UN TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU PRINCIPI
1. RIS vadlīnijas
RIS vadlīnijās, kuras minētas 5. pantā, ievēro šādus principus:
a) tehnisko prasību norādīšana pakalpojumu un saistīto sistēmu plānošanai, īstenošanai un darbībai;
b) RIS arhitektūra un organizācija;
c) ieteikumi kuģošanas līdzekļiem piedalīties RIS, izmantojot individuālus pakalpojumus un pakāpeniski attīstot RIS.
2. Iekšzemes ECDIS
Tehniskajās specifikācijās, kas ir izstrādājamas Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai (Iekšzemes ECDIS) saskaņā ar 5. pantu, ievēro šādus principus:
a) savietojamība ar jūras ECDIS, lai veicinātu iekšzemes kuģošanas līdzekļu satiksmi grīvas ūdeņu jauktās satiksmes zonās un jūras-upes satiksmi;
b) minimālo prasību noteikšana Iekšzemes ECDIS iekārtām, kā arī minimālā satura noteikšana elektroniskām navigācijas kartēm nolūkā nodrošināt kuģošanas drošību, un jo īpaši:
— izmantojamo Iekšzemes ECDIS iekārtu augsta līmeņa uzticamība un pieejamība,
— Iekšzemes ECDIS iekārtu izturība, lai izturētu to vides apstākļu ietekmi, kas parasti dominē uz kuģa klāja, nepasliktinot kvalitāti vai uzticamību,
— visu veidu ģeogrāfisko objektu iekļaušana elektroniskajās navigācijas kartēs (piemēram, kuģu ceļa robežas, piekrastes būves, bākas), kas ir nepieciešami drošai navigācijai,
— tādu elektronisko karšu kontrole, kas pārklātas ar radara attēlu, kad tās izmanto kuģa pagriešanai;
c) kuģu ceļa dziļuma informācijas integrēšana elektroniskajā navigācijas kartē un attēlošana pie iepriekšnoteikta vai patiesā ūdens līmeņa;
d) papildus informācijas (piem., pušu, kas nav kompetentās iestādes, sniegtās informācijas) integrēšana elektroniskajā navigācijas kartē un attēlošana Iekšzemes ECDIS, neietekmējot informāciju, kas nepieciešama drošai navigācijai;
e) elektronisko navigācijas karšu pieejamība RIS izmantotājiem;
f) datu, kas attiecas uz elektroniskajām navigācijas kartēm, pieejamība visiem lietojumprogrammu ražotājiem, attiecīgā gadījumā par samērīgu maksu, ņemot vēra izmaksas.
3. Elektroniskie kuģu ziņojumi
Saskaņā ar 5. pantu uz tehniskajām specifikācijām elektroniskiem kuģu ziņojumiem iekšējā navigācijā attiecas šādi principi:
a) elektronisko datu apmaiņas veicināšana starp dalībvalstu kompetentām iestādēm, starp iekšzemes un jūras navigācijas un vairākveidu transporta dalībniekiem, kur ir iesaistīta iekšzemes navigācija;
b) standartizēto transporta ziņojumu izmantošana sūtīšanai no kuģa iestādei, no iestādes uz kuģi un no iestādes uz iestādi, lai iegūtu savietojamību ar jūras navigāciju;
c) starptautiski akceptētu kodu sarakstu un klasifikācijas izmantošana, iespējams, papildinot to iekšzemes navigācijas papildu vajadzībām;
d) vienreizīga Eiropas kuģa identifikācijas numura izmantošana.
4. Paziņojumi kapteiņiem
Saskaņā ar 5. pantu uz tehniskajām specifikācijām par paziņojumiem kapteiņiem, jo īpaši attiecībā uz informāciju par kuģu ceļu, informāciju par satiksmi un vadību, kā arī reisa plānošanu, attiecas šādi principi:
a) standartizēta datu struktūra, kurā izmantoti iepriekšnoteikti teksta moduļi un kura ir augstā mērā kodēta, lai dotu iespēju nodrošināt vissvarīgākās saturiskās informācijas tulkošanu citās valodās un veicinātu paziņojumu kapteiņiem integrāciju reisu plānošanas sistēmās;
b) standartizētās datu struktūras savietojamība ar Iekšzemes ECDIS datu struktūru, lai veicinātu paziņojumu kapteiņiem integrāciju Iekšzemes ECDIS.
5. Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmas
Saskaņā ar 5. pantu uz tehniskajām specifikācijām kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām attiecas šādi principi:
a) prasību definēšana sistēmām un standarta ziņojumiem, kā arī kārtība, lai tie varētu tikt sniegti automātiskā režīmā;
b) atšķirības starp sistēmām, kas piemērotas taktiskās informācijas par satiksmi prasībām, un sistēmām, kas piemērotas stratēģiskās informācijas par satiksmi prasībām, attiecībā gan uz pozicionēšanas precizitāti, gan pieprasīto atjaunināšanas ātrumu;
c) attiecīgo tehnisko sistēmu apraksts kuģošanas līdzekļu lokalizācijai un līdzsekošanai, piemēram, Iekšzemes AIS (Iekšzemes Automātiskās identifikācijas sistēmas);
d) datu formātu savietojamība ar jūras AIS sistēmu.
( 1 ) OV C 157, 28.6.2005., 56. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2005. gada 27. jūnija Lēmums.
( 3 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
( 5 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 6 ) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
( 7 ) OV L 185, 6.7.2001., 1. lpp.
( 8 ) OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.
( 9 ) OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.