2005L0036 — LV — 11.12.2008 — 004.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

Labota ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/36/EK

(2005. gada 7. septembris)

par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Teksts attiecas uz EEZ)

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šī direktīva paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts, kas darbības sākšanai vai veikšanai reglamentētā profesijā savā teritorijā izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, (turpmāk “uzņēmēja dalībvalsts”) saistībā ar darbības sākšanu vai veikšanu šajā profesijā atzīst profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs (turpmāk “izcelsmes dalībvalsts”) un kuras ļauj šo personai ar šādu kvalifikāciju veikt darbību tajā pašā profesijā šajā dalībvalstī.

2. pants

Joma

1.  Šī direktīva attiecas uz visiem dalībvalstu pilsoņiem, kas vai nu kā pašnodarbinātas personas, vai kā darbinieki vēlas veikt darbību reglamentētā profesijā, tostarp brīvajās profesijās, dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju.

2.  Ikviena dalībvalsts savā teritorijā saskaņā ar saviem tiesību aktiem var atļaut dalībvalsts pilsoņiem, kuriem ir tādas profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kura nav iegūta šajā dalībvalstī, veikt darbību reglamentētā profesijā, kā tā paredzēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Attiecībā uz profesijām, ko aptver III sadaļas III nodaļa, šādā kvalifikācijas sākotnējā atzīšanā ievēro minimālos apmācības nosacījumus, kas noteikti minētajā nodaļā.

3.  Ja attiecībā uz kādu noteiktu reglamentēto profesiju atsevišķā Kopienas tiesību aktā paredzēti citi specifiski pasākumi, kas tieši saistīti ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tad attiecīgos šīs direktīvas noteikumus nepiemēro.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

2.  Profesijas, kurās darbību veic I pielikumā uzskaitīto asociāciju vai organizāciju locekļi, uzskata par reglamentētām profesijām.

Šā punkta pirmajā daļā minēto asociāciju vai organizāciju mērķis ir jo īpaši veicināt un uzturēt augstus standartus attiecīgajā profesionālajā jomā. Šajā sakarā attiecīgā dalībvalsts tās atzīst īpašā veidā, un šīs asociācijas un organizācijas piešķir saviem locekļiem kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, nodrošina, ka locekļi ievēro to pieņemtos profesionālas darbības noteikumus, piešķir viņiem tiesības lietot profesionālo nosaukumu vai to apzīmējošus burtus vai tiesības uz statusu, kas atbilst šādai oficiālajai kvalifikācijai.

Ikvienā gadījumā, kad dalībvalsts atzīst kādu no šā punkta pirmajā daļā minētajām asociācijām vai organizācijām, tā informē Komisiju, kas publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ko izsniedz kāda trešā valsts, uzskata par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja attiecīgajai personai ir trīs gadu profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā tās dalībvalsts teritorijā, kura šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzinusi saskaņā ar 2. panta 2. punktu, un ja attiecīgā dalībvalsts apliecinājusi šo profesionālo pieredzi.

4. pants

Atzīšanas ietekme

1.  Profesionālās kvalifikācijas atzīšana no uzņēmējas dalībvalsts puses ļauj attiecīgajai personai šajā dalībvalstī sākt darbību tajā pašā profesijā, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmējā dalībvalstī atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.

2.  Šīs direktīvas nolūkā profesija, kurā pretendents vēlas veikt darbību uzņēmējā dalībvalstī, ir tā pati profesija, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, ja tajā ietvertās darbības ir līdzvērtīgas.

II SADAĻA

BRĪVA PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

5. pants

Brīvas pakalpojumu sniegšanas princips

1.  Neskarot īpašus Kopienas tiesību aktu noteikumus, kā arī šīs direktīvas 6. un 7. pantu, dalībvalstis jebkāda iemesla dēļ attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju neierobežo pakalpojumu brīvu sniegšanu citā dalībvalstī:

2.  Šīs sadaļas noteikumus piemēro vienīgi tajos gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs pārceļas uz uzņēmējas dalībvalsts teritoriju, lai veiktu īslaicīgu vai gadījuma rakstura darbību šā panta 1. punktā minētajā profesijā.

Pakalpojumu sniegšanas īslaicīgo vai gadījuma raksturu novērtē katrā gadījumā atsevišķi, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ilgumu, biežumu, regularitāti un nepārtrauktību.

3.  Ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas, uz viņu attiecas profesionāli, ar likumu noteikti vai administratīvi profesionālie noteikumi, kuriem ir tieša saistība ar profesionālo kvalifikāciju, piemēram, noteikumi par profesijas definīciju, par profesionālā nosaukuma lietošanu un par nopietniem profesionāliem pārkāpumiem, kas tieši un specifiski saistīti ar patērētāju aizsardzību un drošību, kā arī disciplinārie noteikumi, kuri uzņēmējā dalībvalstī attiecas uz profesionāļiem, kas šajā dalībvalstī veic darbību tajā pašā profesijā.

6. pants

Izņēmumi

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu uzņēmēja dalībvalsts atbrīvo pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir statuss citā dalībvalstī, no prasībām, ko tā profesionāļiem, kam ir statuss tās teritorijā, izvirza attiecībā uz:

Tomēr pakalpojumu sniedzējs iepriekš vai - steidzamos gadījumos - pēc tam informē b) apakšpunktā minēto iestādi par viņa sniegtajiem pakalpojumiem.

7. pants

Iepriekšēja deklarācija pakalpojumu sniedzēja pārcelšanās gadījumā

1.  Gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, lai sniegtu pakalpojumus, dalībvalstis var prasīt, lai viņš, iesniedzot rakstisku iepriekšēju deklarāciju, informētu uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, deklarācijā ietverot ziņas par jebkādu apdrošināšanas segumu vai citiem personiskas vai kolektīvas aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz profesionālo atbildību. Šādu deklarāciju atjauno reizi gadā, ja pakalpojumu sniedzējs paredz attiecīgajā gadā sniegt īslaicīgus vai gadījuma rakstura pakalpojumus šajā dalībvalstī. Pakalpojumu sniedzējs var iesniegt deklarāciju, izmantojot jebkādus līdzekļus.

2.  Turklāt attiecībā uz pirmreizēju pakalpojumu sniegšanu vai gadījumā, kad ar dokumentiem pamatotajā stāvoklī ir nozīmīgas izmaiņas, dalībvalstis var pasīt, lai deklarācijai tiek pievienoti šādi dokumenti:

3.  Pakalpojumus sniedz, lietojot statusa dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu tiktāl, ciktāl šāds nosaukums attiecīgajā dalībvalstī pastāv attiecībā uz konkrēto profesionālo darbību. Šo nosaukumu norāda statusa dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām tā, lai izvairītos no sajaukšanas ar uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu. Ja statusa dalībvalstī šāda profesionālā nosaukuma nav, pakalpojumu sniedzējs norāda savu oficiālo kvalifikāciju šīs dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām. Gadījumos, kas minēti III sadaļas III nodaļā, pakalpojumu var izņēmuma kārtā sniegt, lietojot uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu.

4.  Attiecībā uz pirmreizēju pakalpojumu sniegšanu reglamentētās profesijās, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību vai drošību un uz kurām neattiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar III sadaļas III nodaļu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju, pirms pakalpojumi tiek sniegti pirmo reizi. Šāda iepriekšēja pārbaude iespējama vienīgi tad, ja pārbaudes mērķis ir izvairīties no smaga kaitējuma pakalpojumu saņēmēja veselībai vai drošībai, ko radītu pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas trūkums, un ja pārbaude attiecas vienīgi uz šim nolūkam nepieciešamo.

Ilgākais, viena mēneša laikā pēc deklarācijas un tai pievienoto dokumentu saņemšanas kompetentā iestāde cenšas informēt pakalpojumu sniedzēju vai nu par savu lēmumu nepārbaudīt viņa kvalifikāciju, vai arī par šādas pārbaudes rezultātu. Ja pastāv grūtības, kas varētu radīt kavēšanos, kompetentā iestāde pirmā mēneša laikā informē pakalpojumu sniedzēju par kavēšanās iemeslu un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas galīgi jāpieņem otrā mēneša laikā pēc pilnīgas dokumentācijas saņemšanas.

Gadījumos, kad starp pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju un uzņēmējā dalībvalstī prasīto apmācību ir būtiska atšķirība, kas varētu kaitēt sabiedrības veselībai un drošībai, uzņēmēja dalībvalsts dod pakalpojumu sniedzējam iespēju parādīt, jo īpaši izmantojot zināšanu pārbaudi, ka viņš apguvis trūkstošās zināšanas vai kompetenci. Jebkurā gadījumā jābūt iespējai sniegt pakalpojumu viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šā punkta iepriekšējo daļu.

Ja kompetentā iestāde nesniedz atbildi iepriekšējās šā punkta daļās paredzētajos termiņos, pakalpojumu drīkst sniegt.

Gadījumos, kad kvalifikācija ir pārbaudīta saskaņā ar šo punktu, pakalpojumu sniedz, lietojot uzņēmējā dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu.

8. pants

Administratīvā sadarbība

1.  Attiecībā uz katru pakalpojumu sniegšanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt statusa dalībvalsts kompetentās iestādes sniegt jebkādu informāciju, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja statusa likumību un viņa labu uzvedību, kā arī uz jebkādu profesionāla rakstura disciplināru vai soda sankciju neesamību. Statusa dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 56. pantu.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina visas tādas informācijas apmaiņu, kura nepieciešama, lai pareizi izskatītu pakalpojumu saņēmēju sūdzības par pakalpojumu sniedzējiem. Saņēmējus informē par sūdzības izskatīšanas rezultātu.

9. pants

Pakalpojumu saņēmējiem sniedzamā informācija

Ja pakalpojumu sniedz, lietojot statusa dalībvalstī paredzēto profesionālo nosaukumu vai pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, tad papildus citām prasībām attiecībā uz informāciju, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu saņēmējam visu šādu informāciju vai tās daļu:

III SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBA

I NODAĻA

Vispārējā sistēma apmācības apliecinājumu atzīšanai

10. pants

Joma

Šī nodaļa attiecas uz visām profesijām, kas nav iekļautas šīs sadaļas II un III nodaļā, un uz turpmāk norādītajiem gadījumiem, kad pretendents īpašu un izņēmuma iemeslu dēļ neatbilst minētajās nodaļās paredzētajiem nosacījumiem:

▼C2

▼B

11. pants

Kvalifikācijas līmeņi

Šīs direktīvas 13. panta piemērošanas nolūkā profesionālās kvalifikācijas grupē šādos turpmāk aprakstītos līmeņos:

▼M4

Komisija var pielāgot II pielikumā norādīto sarakstu, lai ņemtu vērā apmācības, kas atbilst pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

12. pants

Kvalifikāciju vienlīdzība

Kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopumu, ko izsniegusi kādas dalībvalsts kompetenta iestāde un kas apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu Kopienā, kuru šī dalībvalsts atzīst par ekvivalenta līmeņa apmācību, un kas personai ar šādu dokumentu vai dokumentu kopumu dod tādas pašas tiesības sākt vai veikt darbību attiecīgajā profesijā, vai kas sagatavo darbības veikšanai šajā profesijā, uzskata par tādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, uz kuru attiecas 11. pants, tostarp attiecīgais līmenis.

Ikvienu profesionālo kvalifikāciju, kas - lai gan neatbilst izcelsmes valstī spēkā esošajos normatīvajos vai administratīvajos aktos paredzētajām prasībām attiecībā uz iespēju sākt vai veikt darbību profesijā - saskaņā ar minētajiem aktiem piešķir attiecīgajai personai iegūtās tiesības, arī uzskata par šādu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā panta pirmajā daļā. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumu, ja izcelsmes dalībvalsts paaugstina apmācības līmeni, kas vajadzīgs, lai sāktu un veiktu darbību profesijā, un ja personai, kas pabeigusi iepriekšējo apmācību, kura neatbilst jaunās kvalifikācijas prasībām, saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem ir iegūtās tiesības; šādā gadījumā 13. panta piemērošanas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts šo iepriekšējo apmācību uzskata par atbilstīgu jaunās apmācības līmenim.

13. pants

Atzīšanas nosacījumi

1.  Ja attiecībā uz darbības sākšanu vai veikšanu reglamentētā profesijā uzņēmējā dalībvalstī pastāv nosacījums, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, tad šīs dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj sākt vai veikt darbību šajā profesijā - ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi attiecas uz tās pilsoņiem - pretendentiem, kuriem ir kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kāds vajadzīgs citā dalībvalstī, lai sāktu un veiktu darbību šādā profesijā pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā.

Kompetences apliecinājumi vai kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

2.  Sākt un veikt darbību profesijā, kā aprakstīts 1. punktā, atļauj arī tiem pretendentiem, kas iepriekšējo 10 gadu laikā divus gadus veikuši pilna laika darbību minētajā punktā norādītajā profesijā citā dalībvalstī, kura nereglamentē šo profesiju, un ar nosacījumu, ka šiem pretendentiem ir viens vai vairāki kompetences apliecinājumi vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

Kompetences apliecinājumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

Tomēr šā punkta pirmajā daļā minēto divu gadu profesionālo pieredzi nevar prasīt, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošais dokuments apstiprina reglamentētu izglītību un apmācību 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē kvalifikāciju līmeņos, kas aprakstīti 11. panta b), c), d) vai e) punktā. Šīs direktīvas III pielikumā uzskaitīto reglamentēto izglītību un apmācību uzskata par šādu reglamentētu izglītību un apmācību 11. panta c) punktā aprakstītajā līmenī. ►M4  Komisija var pielāgot III pielikumā norādīto sarakstu, lai ņemtu vērā reglamentētu apmācību, kas nodrošina līdzvērtīgu profesionālo standartu un kas sagatavo apmācāmo personu līdzvērtīgam pienākumu un funkciju līmenim. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄

3.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, uzņēmēja dalībvalsts ļauj sākt un veikt darbību reglamentētā profesijā, ja attiecībā uz darbības sākšanu šajā profesijā tās teritorijā pastāv nosacījums, ka vajadzīga kvalifikācija, kas apliecina četrus gadus ilgas augstskolas vai universitātes izglītības sekmīgu pabeigšanu, un ja pretendentam ir 11. panta c) punktā minētā kvalifikācija.

14. pants

Kompensācijas pasākumi

1.  Šīs direktīvas 13. pants neliedz uzņēmējai dalībvalstij prasīt, lai pretendents pabeidz adaptācijas periodu, kura ilgums ir līdz trim gadiem, vai veic zināšanu pārbaudi, ja:

2.  Ja uzņēmēja dalībvalsts izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tai ir jādod pretendentam tiesības izvēlēties starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi.

Ja attiecībā uz konkrēto profesiju dalībvalsts uzskata, ka nepieciešams atkāpties no šā punkta iepriekšējā daļā noteiktās prasības dot pretendentam tiesības izvēlēties starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi, tad šī dalībvalsts iepriekš informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz pietiekamu pamatojumu šādai atkāpei.

Ja pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija uzskata, ka šā punkta otrajā daļā minētā atkāpe nav atbilstoša vai ka tā neatbilst Kopienas tiesību aktiem, tad tā trīs mēnešu laikā lūdz attiecīgo dalībvalsti atturēties no paredzētā pasākuma īstenošanas. Ja iepriekšminētajā termiņā no Komisijas nav saņemta atbilde, atkāpi var piemērot.

3.  Atkāpjoties no pretendenta izvēles tiesību principa, kā noteikts 2. punktā, attiecībā uz profesijām, darbības veikšanai kurās vajadzīga attiecīgās valsts tiesību aktu precīza pārzināšana un kurās konsultācijas un/vai palīdzības sniegšana saistībā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir būtisks un pastāvīgs profesionālās darbības aspekts, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai arī zināšanu pārbaudi.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kas paredzēti 10. panta b) un c) punktā; 10. panta d) punktā -attiecībā uz ārstiem un zobārstiem; 10. panta f) punktā - attiecībā uz gadījumiem, kad ieceļotājs vēlas saņemt atzīšanu citā dalībvalstī, kurā attiecīgo profesionālo darbību veic vispārējās aprūpes māsas vai specializētās māsas ar tāda speciālista kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas saņēmis apmācību, pēc kuras pabeigšanas piešķir V pielikuma 5.2.2. punktā paredzēto profesionālo nosaukumu; un 10. panta g) punktā.

Gadījumos, uz ko attiecas 10. panta a) punkts, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt adaptācijas periodu vai zināšanu pārbaudi, ja ieceļotājs ir paredzējis kā pašnodarbinātā persona vai kā uzņēmuma vadītājs veikt profesionālo darbību, kurai ir nepieciešama specifisku spēkā esošo attiecīgās valsts tiesību normu pārzināšana un piemērošana, un ja sakarā ar šādas darbības veikšanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes prasību pārzināt un piemērot šīs tiesību normas izvirza arī saviem pilsoņiem.

4.  Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā “mācību priekšmeti, kas būtiski atšķiras” nozīmē mācību priekšmetus, kuru pārzināšana ir būtiska darbības veikšanai attiecīgajā profesijā un attiecībā uz kuriem ieceļotāja saņemtā apmācība tās ilguma vai satura nozīmē būtiski atšķiras no apmācības, kas vajadzīga uzņēmējā dalībvalstī.

5.  Šā panta 1. punktu piemēro, atbilstīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu. Jo īpaši, ja uzņēmēja dalībvalsts paredz prasīt, lai pretendents pabeidz adaptācijas periodu vai veic zināšanu pārbaudi, tad tai vispirms jāpārliecinās par to, vai zināšanas, ko pretendents apguvis savas profesionālās pieredzes gaitā dalībvalstī vai trešajā valstī, ir tādas zināšanas, kas pilnīgi vai daļēji aptver 4. punktā minēto būtisko atšķirību.

15. pants

Atteikšanās no kompensācijas pasākumiem kopīgu platformu gadījumā

1.  Šā panta nolūkā “kopīgās platformas” ir definētas kā tādu profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss, kuri ir piemēroti tam, lai kompensētu konstatētās būtiskās atšķirības starp apmācību prasībām, kas attiecīgās profesijas sakarā pastāv dažādās dalībvalstīs. Šīs būtiskās atšķirības nosaka, salīdzinot apmācību ilgumu un saturu vismaz divās trešdaļās dalībvalstu, tostarp visās dalībvalstīs, kas reglamentē attiecīgo profesiju. Apmācību satura atšķirību pamatā var būt būtiskas atšķirības profesionālās darbības jomā.

2.  Šā panta 1. punktā definētās kopīgās platformas Komisijai var iesniegt vai nu dalībvalstis, vai arī profesionālās asociācijas vai organizācijas, kas ir reprezentatīvas valsts un Eiropas līmenī. ►M4  Ja Komisija, iepriekš apspriedusies ar dalībvalstīm, uzskata, ka attiecīgās kopīgās platformas projekts sekmē profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, tā var iesniegt pasākumu projektu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄

3.  Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst kritērijiem, kas noteikti pasākumā, kurš pieņemts saskaņā ar 2. punktu, uzņēmēja dalībvalsts atsakās no kompensācijas pasākumu piemērošanas saskaņā ar 14. pantu.

4.  Šā panta 1. līdz 3. punkts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par profesionālajām kvalifikācijām, kādas nepieciešamas darbības veikšanai profesijās tās teritorijā, kā arī par savu izglītības un profesionālās apmācības sistēmu saturu un organizāciju.

▼M4

5.  Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu pieņemtā pasākumā noteiktie kritēriji vairs nesniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz profesionālajām kvalifikācijām, tā attiecīgi informē Komisiju. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz pasākuma projektu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

6.  Komisija līdz 2010. gada 20. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta darbību un, vajadzības gadījumā, atbilstošus priekšlikumus šā panta grozīšanai.

II NODAĻA

Profesionālās pieredzes atzīšana

16. pants

Prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi

Ja kādā dalībvalstī attiecībā uz kādas IV pielikumā uzskaitītās darbības sākšanu vai veikšanu pastāv nosacījums, ka pretendentam vajadzīgas vispārējas, komerciālas vai profesionālas zināšanas un prasmes, tad šī dalībvalsts par attiecīgo zināšanu un spēju pietiekamu apliecinājumu atzīst iepriekšēju šīs darbības veikšanu citā dalībvalstī. Šādai darbībai jābūt veiktai saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu.

17. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma I sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma I sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

2.  Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos darbībai nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

3.  Šā panta 1. punkta e) apakšpunkts neattiecas uz darbībām, kas attiecas uz ISIC nomenklatūras ex 855. grupu “Frizētavas”.

18. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma II sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma II sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

2.  Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos darbība nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

19. pants

Darbības, kas minētas IV pielikuma III sarakstā

1.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas IV pielikuma III sarakstā, konkrētajai darbībai iepriekš jābūt veiktai:

2.  Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos darbība nedrīkst būt izbeigta vairāk kā 10 gadus pirms dienas, kad attiecīgā persona iesniegusi pilnīgu pieteikumu 56. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

▼M4

20. pants

IV pielikumā ietverto darbību sarakstu pielāgošana

Lai atjauninātu vai precizētu nomenklatūru, Komisija var pielāgot IV pielikumā ietvertos to darbību sarakstus, uz kurām attiecas profesionālās pieredzes atzīšana saskaņā ar 16. pantu, ar noteikumu, ka šādi grozījumi nav saistīti ar izmaiņām darbībās, kuras attiecas uz vairākām kategorijām. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

III NODAĻA

Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu

1. sadaļa

Vispārējie noteikumi

21. pants

Automātiskās atzīšanas princips

1.  Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri attiecīgi uzskaitīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktā, kuri atbilst, attiecīgi, 24., 25., 31., 34., 35., 38., 44. un 46. pantā minētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem, un - saistībā ar profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

Šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem jābūt dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtiem, un attiecīgos gadījumos tiem jāpievieno sertifikāti, kas uzskaitīti, attiecīgi, V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punktā.

Šā punkta pirmā un otrā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 23., 27., 33., 37., 39. un 49. pantā.

2.  Attiecībā uz vispārējās prakses ārsta darbības veikšanu attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros ikviena dalībvalsts atzīst V pielikuma 5.1.4. punktā uzskaitītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas dalībvalstu pilsoņiem izsniegti citā dalībvalstī saskaņā ar 28. pantā paredzētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem.

Šā punkta iepriekšējā daļa neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 30. pantā.

3.  Ikviena dalībvalsts atzīst vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas dalībvalstu pilsoņiem izsniegti citā dalībvalstī, uzskaitīti V pielikuma 5.5.2. punktā, atbilst 40. pantā minētajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem un atbilst 41. pantā noteiktajiem kritērijiem, un - saistībā ar profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem. Šis noteikums neiespaido iegūtās tiesības, kas minētas 23. un 43. pantā.

4.  Attiecībā uz jaunu publiski pieejamu aptieku izveidi dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt spēku V pielikuma 5.6.2. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem. Šā punkta nolūkā par jaunām aptiekām uzskata arī aptiekas, kas atvērtas mazāk nekā trīs gadus.

5.  Arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas minēts V pielikuma 5.7.1. punktā un uz ko attiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar 1. punktu, apliecina tāda apmācības kursa pabeigšanu, kurš sākts ne agrāk kā minētajā pielikumā norādītajā akadēmiskajā atsauces gadā.

6.  Attiecībā uz ārstu, vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu un farmaceitu profesionālās darbības veikšanu ikviena dalībvalsts paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kuri attiecīgi minēti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā un kuri apstiprina, ka attiecīgā persona savas apmācības laikā, atbilstīgos gadījumos, ir apguvusi zināšanas un prasmes, kas minētas 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 44. panta 3. punktā.

▼M4

Komisija var pielāgot šīs direktīvas 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 44. panta 3. punktā minētās zināšanas un prasmes zinātnes un tehnikas progresam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

7.  Katra dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ko tā pieņem attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu jomā, uz kuru attiecas šī nodaļa. Turklāt attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu 8. sadaļā minētajā jomā šo paziņojumu nosūta arī pārējām dalībvalstīm.

▼C1

Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot nosaukumus, ko dalībvalsts pieņēmusi attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, un – attiecīgos gadījumos – struktūru, kas izsniedz attiecīgo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, kā arī to papildinošo sertifikātu un atbilstīgo profesionālo nosaukumu, kas minēts, attiecīgi, V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punktā.

▼B

22. pants

Kopīgi noteikumi par apmācību

Attiecībā uz 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā minēto apmācību:

23. pants

Iegūtās tiesības

1.  Neskarot iegūtās tiesības, kas ir specifiskas attiecīgajām profesijām, gadījumos, kad dalībvalstu pilsoņiem izsniegti ārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst visām 24., 25., 31., 33., 34., 38., 40. un 44. pantā noteiktajām apmācības prasībām, ikviena dalībvalsts atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem šo dalībvalstu izsniegtos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja šie dokumenti apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas sākta pirms V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā paredzētajiem atsauces datumiem, un ja tiem pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona ir vismaz trīs gadus pēc kārtas faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

2.  Šie paši noteikumi attiecas uz ārsta kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī uz vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas izsniegti bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un kas neatbilst visām 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, ja šie dokumenti apstiprina tādas apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas sākta pirms:

Šā punkta pirmajā daļā minētie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti attiecīgajām personām dod tiesības veikt profesionālo darbību visā Vācijas teritorijā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko izsniegušas V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā minētās Vācijas kompetentās iestādes.

3.  Neskarot 37. panta 1. punktu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Čehoslovākijā vai kuru apmācība attiecībā uz Čehijas Republiku un Slovākiju sākta pirms 1993. gada 1. janvāra, ja vienas vai otras minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šo dalībvalstu izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šīm dalībvalstīm norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona konkrētās dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

4.  Ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība sākta:

ja vienas, otras vai trešās minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šo dalībvalstu izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šīm dalībvalstīm norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona to teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

Attiecībā uz veterinārārstu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kuri izsniegti bijušajā Padomju Savienībā vai kuru apmācība attiecībā uz Igauniju sākta pirms 1991. gada 20. augusta, šā punkta iepriekšējā daļā minētajam apstiprinājumam jāpievieno Igaunijas iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz piecus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

5.  Ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība attiecībā uz Slovēniju sākta pirms 1991. gada 25. jūnija, ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka - attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un - attiecībā uz arhitektiem - kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6.1. punktā.

Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

6.  Ikviena dalībvalsts - attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem izsniegtiem ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, veterinārārsta, vecmātes un farmaceita kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas neatbilst profesionālajiem nosaukumiem, kuri attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā - atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem šo dalībvalstu izsniegtos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuriem pievienots kompetento iestāžu vai struktūru izsniegts sertifikāts.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā sertifikātā apstiprina, ka attiecīgais kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina sekmīgu apmācības pabeigšanu saskaņā ar, attiecīgi, 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40. un 44. pantu un ka dalībvalsts, kas izsniegusi šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, tam piemēro tādus pašus noteikumus kā kvalifikācijām, kuru profesionālie nosaukumi uzskaitīti V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā.

▼M1

23.a pants

Īpaši apstākļi

1.  Atkāpjoties no šīs direktīvas, Bulgārija var atļaut pilsoņiem, kas ieguvuši kvalifikāciju “фелдшер” (feldšeris), kas piešķirta Bulgārijā pirms 1999. gada 31. decembra, un kuri 2000. gada 1. janvārī strādā saskaņā ar Bulgārijas valsts sociālās apdrošināšanas shēmu, turpināt strādāt minētajā profesijā, pat ja uz viņu darbību daļēji attiecas šīs direktīvas noteikumi par ārstiem un vispārējās aprūpes māsām.

2.  Bulgārias kvalifikācijas “фелдшер” (feldšeris) ieguvēji, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar šo direktīvu nav tiesīgi iegūt profesionālās izglītības atzīšanu citās dalībvalstīs kā ārsti un vispārējās aprūpes māsas atbilstīgi šai direktīvai.

▼B

2. sadaļa

Ārsti

24. pants

Ārstu pamatapmācība

1.  Uz ārsta pamatapmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātē.

2.  Ārsta pamatapmācība ir kopā vismaz sešus gadus ilgas studijas vai 5 500 stundas teorētiskās un praktiskās apmācības, ko nodrošina vai pārrauga universitāte.

Attiecībā uz personām, kuras sākušas studijas pirms 1972. gada 1. janvāra, šā punkta pirmajā daļā minētais apmācību kurss var ietvert sešus mēnešus ilgu pilna laika praktisko apmācību universitātes līmenī kompetentu iestāžu uzraudzībā.

3.  Ārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

25. pants

Specializēto ārstu apmācība

1.  Uz specializētā ārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtām un apstiprinātām sešus gadus ilgām studijām, kuras ir daļa no 24. pantā minētās apmācību programmas un kuru gaitā attiecīgā persona ir apguvusi atbilstīgās zināšanas medicīnas pamatdisciplīnās.

2.  Specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentas iestādes vai struktūras.

Dalībvalstis nodrošina to, ka minimālais ilgums specializēto ārstu apmācības kursiem, kas minēti V pielikuma 5.1.3. punktā, nav mazāks par minētajā punktā noteikto ilgumu. Apmācība notiek kompetentu iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tā ietver apmācāmā specializētā ārsta personisku dalību darbībā un pienākumos saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem.

3.  Apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.

4.  Attiecībā uz specializētā ārsta apmācības apliecinājuma izsniegšanu dalībvalstis piemēro nosacījumu, ka ir vajadzīgs V pielikuma 5.1.1. punktā minētais ārsta pamatapmācības apliecinājums.

▼M4

5.  Komisija var pielāgot šīs direktīvas V pielikuma 5.1.3. punktā minētos minimālos apmācības periodus zinātnes un tehnikas progresam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

26. pants

Specializēto ārstu apmācības veidi

Šīs direktīvas 21. pantā minētais specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti V pielikuma 5.1.3. punktā.

▼M4

Lai atjauninātu šo direktīvu, ņemot vērā izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos, Komisija var lemt par jaunu medicīnas specialitāšu, kas kopīgas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu, iekļaušanu V pielikuma 5.1.3. punktā. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

27. pants

Specializēto ārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz specializētajiem ārstiem, kuru specializētā ārsta daļlaika apmācību reglamentēja 1975. gada 20. jūnijā spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti un kuri savu specializētā ārsta apmācību sāka ne vēlāk kā 1983. gada 31. decembrī, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai viņu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem tiktu pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst specializēta ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Spānijā piešķirti ārstiem, kuri savu speciālista apmācību pabeiguši līdz 1995. gada 1. janvārim, pat ja šī apmācība neatbilst 25. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, ja šo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu papildina sertifikāts, kuru izsniegušas Spānijas kompetentās iestādes un kurā apstiprina, ka attiecīgā persona ir nokārtojusi specifiskās profesionālās kompetences pārbaudījumu, kas veikts atbilstīgi Karaliskajā Dekrētā 1497/99 noteiktajiem izņēmuma pasākumiem attiecībā uz atzīšanu, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgajai personai ir zināšanu un prasmju līmenis, kas līdzvērtīgs to ārstu zināšanu un prasmju līmenim, kuriem ir specializēta ārsta kvalifikācija, kas attiecībā uz Spāniju noteikta V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā.

3.  Ikviena dalībvalsts, kura ir atcēlusi savus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz specializēta ārsta kvalifikāciju apliecinošo dokumentu piešķiršanu, kas minēti V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā, un kura pieņēmusi pasākumus attiecībā uz iegūtajām tiesībām, kas attiecas uz tās pilsoņiem, piešķir tiesības citu dalībvalstu pilsoņiem izmantot šādus pasākumus, ja šāds kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir izsniegts pirms datuma, kad uzņēmēja dalībvalsts pārtrauca izsniegt šādus dokumentus attiecībā uz konkrēto specialitāti.

Datumi, kad šādi noteikumi ir atcelti, ir norādīti V pielikuma 5.1.3. punktā.

28. pants

Vispārējās prakses ārstu specifiskā apmācība

1.  Uz vispārējās prakses ārstu specifisko apmācību sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtām un apstiprinātām sešus gadus ilgām studijām, kas ir daļa no 24. pantā minētās apmācību programmas.

2.  Vispārējās prakses ārsta specifiskā apmācība, pēc kuras pabeigšanas piešķir kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, ko izsniedz laikposmā līdz 2006. gada 1. janvārim, ir vismaz divus gadus ilga pilna laika apmācība. Attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ko izsniedz pēc minētā datuma, apmācība ir vismaz trīs gadus ilga pilna laika apmācība.

Ja 24. pantā minētā apmācības programma ietver praktisko apmācību, ko nodrošina vai nu apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs vispārējais medicīniskais aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, vai apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē, vai arī apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi, tad šādas praktiskās apmācības ilgumu līdz, ilgākais, vienam gadam var iekļaut apmācības ilgumā, kas šā punkta pirmajā daļā paredzēts attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus izsniedz 2006. gada 1. janvārī vai pēc tam.

Šā punkta otrajā daļā paredzēto iespēju var izmantot vienīgi tās dalībvalstis, kurās 2001. gada 1. janvārī vispārējās prakses ārstu specifiskās apmācības ilgums ir divi gadi.

3.  Vispārējās prakses ārsta specifisko apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tā ir vairāk praktiska nekā teorētiska.

Praktisko apmācību nodrošina, no vienas puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā slimnīcā, kuras rīcībā ir atbilstīgs aprīkojums un kurā sniedz atbilstīgus pakalpojumus, un, no otras puses, vismaz sešus mēnešus apstiprinātā vispārējā medicīniskajā praksē vai apstiprinātā centrā, kur ārsti sniedz primāro veselības aprūpi.

Praktiskā apmācība notiek saistībā ar pārējām veselības aprūpes iestādēm vai struktūrām, kas saistītas ar vispārējo ārstniecību. Neskarot šā punkta otrajā daļā noteiktos minimālos periodus, ne ilgāk kā sešus mēnešus praktisko apmācību tomēr var nodrošināt citās apstiprinātās iestādēs vai veselības aprūpes struktūrās, kas saistītas ar vispārējo medicīnu.

Apmācība prasa apmācāmās personas personisku dalību profesionālajā darbībā un to personu pienākumos, ar kurām apmācāmā persona strādā.

4.  Attiecībā uz vispārējās prakses ārsta kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu dalībvalstis paredz nosacījumu, ka ir vajadzīga ārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas minēts V pielikuma 5.1.1. punktā.

5.  Dalībvalstis var V pielikuma 5.1.4. punktā minētos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus izsniegt ārstam, kas nav pabeidzis šajā pantā paredzēto apmācību, bet kurš ir pabeidzis citu papildu apmācību, ko apstiprina kādas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Tomēr dalībvalstis var piešķirt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu vienīgi tad, ja tas apstiprina zināšanu līmeni, kas kvalitātes aspektā ir ekvivalents zināšanu līmenim, kuru iegūst šajā pantā paredzētajā apmācībā.

Dalībvalstis nosaka, inter alia, to, ciktāl pretendenta iepriekš iegūtā papildu apmācība un profesionālā pieredze var aizstāt šajā pantā paredzēto apmācību.

Dalībvalstis var izsniegt V pielikuma 5.1.4. pantā minēto kvalifikāciju apliecinošo dokumentu vienīgi tad, ja pretendentam ir vismaz sešus mēnešus ilga vispārējās ārstniecības pieredze vispārējā medicīniskajā praksē vai centrā, kur ārsti sniedz 3. punktā minēto veidu primāro veselības aprūpi.

29. pants

Vispārējās prakses ārstu profesionālās darbības veikšana

Ievērojot noteikumus par iegūtajām tiesībām, ikviena dalībvalsts attiecībā uz vispārējās prakses ārsta darbības veikšanu attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgs kāds no V pielikuma 5.1.4. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Dalībvalstis šo nosacījumu var neattiecināt uz personām, kas attiecīgajā laikā apgūst vispārējās prakses ārsta specifisko apmācību.

30. pants

Vispārējās prakses ārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Ikviena dalībvalsts nosaka iegūtās tiesības. Tomēr dalībvalsts kā vienas no iegūtajām tiesībām nosaka tiesības veikt vispārējās prakses ārsta darbību šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros bez V pielikuma 5.1.4. punktā minētā kvalifikāciju apliecinošā dokumenta attiecībā uz visiem ārstiem, kuriem minētajā punktā noteiktajā atsauces datumā ir šīs tiesības saskaņā ar noteikumiem par medicīnas profesijām, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību, un kuriem minētajā datumā atbilstīgi 21. vai 23. pantam ir statuss attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Ārstiem, kuriem ir iegūtās tiesības saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ikvienas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma izsniedz sertifikātu, kurā apstiprina, ka attiecīgajai personai ir tiesības veikt vispārējās prakses ārsta darbību attiecīgās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros bez V pielikuma 5.1.4. punktā minētā kvalifikāciju apliecinošā dokumenta.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst 1. punkta otrajā daļā minētos sertifikātus, ko dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas citas dalībvalstis, un piešķir šādiem sertifikātiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuri ļauj veikt vispārējās prakses ārsta darbību šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

3. sadaļa

Vispārējās aprūpes māsas

31. pants

Vispārējās aprūpes māsu apmācība

1.  Uz vispārējās aprūpes māsas apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai 10 gadus ilgai vispārējai izglītībai, ko apliecina vai nu dalībvalsts kompetentu iestāžu vai struktūru izsniegts diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinājums, vai arī sertifikāts par eksāmena sekmīgu nokārtošanu ekvivalentā līmenī, lai iestātos māsu skolā.

2.  Vispārējās aprūpes māsas apmācība ir pilna laika apmācība un aptver vismaz V pielikuma 5.2.1. punktā aprakstīto programmu.

▼M4

Komisija var pielāgot šīs direktīvas V pielikuma 5.2.1. punktā norādīto mācību priekšmetu sarakstu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

3.  Vispārējās aprūpes māsas apmācība ir vismaz trīs gadus ilgas studijas vai 4 600 stundu ilga teorētiskā un klīniskā apmācība, kurā teorētiskās apmācības ilgums ir vismaz viena trešdaļa un klīniskās apmācības ilgums — vismaz puse no apmācības minimālā ilguma. Dalībvalstis var attiecināt daļējus atbrīvojumus uz personām, kas daļu apmācības saņēmušas kursos, kuru līmenis ir vismaz ekvivalents šādai apmācībai.

Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina māsu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.

4.  Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas apgūst profesionālās zināšanas, priekšstatus un prasmes, kas nepieciešamas vispārējās veselības aprūpes organizēšanai, īstenošanai un izvērtēšanai. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes skolotāji un citas kompetentas personas māsu skolās un citās apmācību iestādēs, ko izraugās apmācību iestāde.

5.  Klīniskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, būdamas daļa no komandas un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrības daļu, apgūst to, kā organizēt, īstenot un izvērtēt nepieciešamo pacientu aprūpi, pamatojoties uz viņu apgūtajām zināšanām un prasmēm. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt pacientu aprūpi - tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību - veselības aprūpes iestādē vai sabiedrībā.

Šī apmācība notiek slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, un sabiedrībā pacientu aprūpes skolotāju pārraudzībā un sadarbībā ar citām kvalificētām māsām, kuras nodrošina palīdzību. Mācību procesā var piedalīties arī citi kvalificēti darbinieki.

Apmācāmās māsas piedalās attiecīgās nodaļas darbā tiktāl, ciktāl šī darbība atbilst viņu apmācībai, dodot viņām iespēju apgūt ar pacientu aprūpi saistītos pienākumus.

6.  Vispārējās aprūpes māsas apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

32. pants

Vispārējās aprūpes māsu profesionālās darbības veikšana

Šīs direktīvas nolūkā vispārējās aprūpes māsu profesionālā darbība ir tāda darbība, ko veic kā profesionālo darbību un kas minēta V pielikuma 5.2.2. punktā.

33. pants

Vispārējās aprūpes māsu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Ja uz vispārējās aprūpes māsām attiecas vispārējie noteikumi par iegūtajām tiesībām, tad 23. pantā minētajām darbībām ir jāietver pilna atbildība par pacientam sniegtās aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu.

2.  Attiecībā uz Polijā piešķirtu vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju piemēro tikai turpmāk izklāstītos noteikumus par iegūtajām tiesībām. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izsniegti vai kuru apmācība sākta Polijā pirms 2004. gada 1. maija, un kas neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, dalībvalstis atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem turpmāk norādītos vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja tiem pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka attiecīgais dalībvalsts pilsonis norādīto laikposmu Polijā ir faktiski un likumīgi veicis vispārējās aprūpes māsas darbību:

Minētajā darbībā jābūt ietvertai pilnai atbildībai par pacienta aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu.

3.  Dalībvalstis atzīst māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri Polijā piešķirti māsām, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām un kuru apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004. gada 30. aprīlis, Nr. 92, 885. poz.), un pamatojoties uz veselības ministra 2004. gada 11. maija Noteikumiem par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens — matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004. gada 13. maijs, Nr. 110, 1170. poz.), lai tādējādi pārliecinātos, vai attiecīgajai personai ir zināšanu un kompetences līmenis, kas līdzvērtīgs to māsu zināšanu un kompetences līmenim, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.2.2. punktā.

▼M1

33.a pants

Attiecībā uz Rumānijas kvalifikācijas pierādījumiem, ko izdod vispārējās aprūpes māsām, piemēro tikai šādus noteikumus par iepriekš iegūtajām tiesībām.

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vispārējās aprūpes māsu kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības uzsāktas Rumānijā pirms pievienošanās dienaskuri neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz mācībām, kā paredzēts 31. pantā, dalībvalstis atzīst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vispārējās aprūpes māsām (Certificat de competențe profesionale de asistent medical generalist) par izglītību, kas iegūta medicīnas skolā școală postliceală kā pietiekošu pierādījumu, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalstu pilsoņi Rumānijā ir vismaz piecus gadus pēc kārtas septiņu gadu laikā pirms sertifikāta izsniegšanas datuma faktiski un likumīgi strādājuši par vispārējās aprūpes māsām.

Šajā darbībā jābūt ietvertai pilnai atbildībai par pacienta aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu.

▼B

4. sadaļa

Zobārsti

34. pants

Zobārstu pamatapmācība

1.  Uz zobārsta pamatapmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dalībvalstī dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim.

2.  Zobārsta pamatapmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas pilna laika teorētiskās un praktiskās studijas, kuras aptver vismaz V pielikuma 5.3.1. punktā aprakstīto programmu un kuras nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim, vai kuras nodrošina universitātes pārraudzībā.

▼M4

Komisija var pielāgot V pielikuma 5.3.1. punktā norādīto mācību priekšmetu sarakstu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

3.  Zobārsta pamatapmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

Šī apmācība nodrošina, ka zobārstam ir nepieciešamās prasmes, lai veiktu visas darbības saistībā ar zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu anomāliju un slimību profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu.

35. pants

Specializēto zobārstu apmācība

1.  Uz specializētā zobārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka ir jābūt pabeigtai un apstiprinātai piecus gadus ilgai teorētiskajai un praktiskajai apmācībai, kas ir daļa no 34. pantā minētās apmācības, vai ka ir jābūt 23. un 37. pantā minētajiem dokumentiem.

2.  Specializētā zobārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātes centrā, ārstniecības mācību un pētījumu centrā vai, attiecīgos gadījumos, veselības aprūpes iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentās iestādes vai struktūras.

Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos.

▼M4

Komisija var pielāgot otrajā daļā minēto apmācības minimālo ilgumu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

3.  Attiecībā uz specializētās zobārsta apmācības apliecinājuma izsniegšanu dalībvalstis piemēro nosacījumu, ka ir vajadzīgs V pielikuma 5.3.2. punktā minētais zobārsta pamatapmācības apliecinājums.

36. pants

Zobārstu profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā zobārsta profesionālās darbības, kuras definētas 3. punktā un kuras veic atbilstoši V pielikuma 5.3.2. punktā uzskaitītajām profesionālajām kvalifikācijām.

2.  Zobārsta profesija pamatojas uz 34. pantā minēto zobārsta apmācību, un tā ir atsevišķa profesija, kas ir nošķirta no citām vispārējās vai specializētās medicīnas profesijām. Zobārsta profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešams V pielikuma 5.3.2. punktā minētais kvalifikāciju apliecinošais dokuments. Personām ar šādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu piemēro tādus pašus noteikumus kā personām, uz ko attiecas 23. vai 37. pants.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka zobārstiem ir vispārēji nodrošināta iespēja sākt un veikt profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas darbības attiecībā uz zobu, mutes, žokļu un ar tiem saistīto audu ietekmējošām anomālijām un slimībām, atbilstīgi ievērojot reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas noteikumus, kas ir spēkā V pielikuma 5.3.2. punktā minētajos atsauces datumos.

37. pants

Zobārstu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz zobārsta profesionālās darbības veikšanu ikviena dalībvalsts atbilstoši V pielikuma 5.3.2. punktā minētajai kvalifikācijai atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri ►M1  Itālijā, Spānijā, Austrijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Rumānijā ◄ izsniegti personām, kas sākušas ārsta apmācību atsauces datumā, kurš attiecībā uz konkrēto dalībvalsti norādīts minētajā pielikumā, vai pēc minētā datuma, un kuriem pievienots attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa trīs gadu praktiskā darba pieredzi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.

Attiecībā uz Čehijas Republiku un Slovākiju kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas piešķirti bijušajā Čehoslovākijā, piemēro tādu pašu atzīšanas līmeni kā Čehijas Republikā un Slovākijā piešķirtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šā punkta iepriekšējās daļās.

2.  Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Itālijā izsniegts personām, kuras savu universitātes medicīnisko apmācību sākušas pēc 1980. gada 28. janvāra un ne vēlāk kā 1984. gada 31. decembrī, ja tam pievienots Itālijas kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā jāapstiprina, ka ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:

Personām, kuras sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko kompetentas iestādes apstiprina kā ekvivalentas 34. pantā minētajai apmācībai, neprasa zināšanu pārbaudi, kas minēta šā punkta otrās daļas a) punktā.

Personām, kuras sākušas savu universitātes medicīnisko apmācību pēc 1984. gada 31. decembra, piemēro tādus pašus noteikumus kā iepriekšminētajām personām, ja iepriekšminētās trīs gadus ilgās studijas sāktas pirms 1994. gada 31. decembra.

5. sadaļa

Veterinārārsti

38. pants

Veterinārārstu apmācība

1.  Veterinārārsta apmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas pilna laika teorētiskās un praktiskās studijas, kuras aptver vismaz V pielikuma 5.4.1. punktā minēto studiju programmu un kuras nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim, vai kuras nodrošina universitātes pārraudzībā.

▼M4

Komisija var pielāgot V pielikuma 5.4.1. punktā norādīto mācību priekšmetu sarakstu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

2.  Uz veterinārārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas attiecīgajai personai dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmeni attiecīgo studiju sakarā dalībvalsts ir atzinusi par ekvivalentu universitātes līmenim.

3.  Veterinārārsta apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

39. pants

Veterinārārstu specifiskās iegūtās tiesības

Neskarot 23. panta 4. punktu, attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izsniegt vai kuru apmācība sākta Igaunijā pirms 2004. gada 1. maija, dalībvalstis atzīst šādu veterinārārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja tam pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka septiņos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz piecus gadus pēc kārtas Igaunijā ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto darbību.

6. sadaļa

Vecmātes

40. pants

Vecmāšu apmācība

1.  Vecmāšu apmācība ir kopā vismaz:

Dalībvalstis nodrošina to, ka iestādes, kas nodrošina vecmāšu apmācību, ir atbildīgas par teorētiskās un klīniskās apmācības saskaņošanu visā studiju programmas gaitā.

▼M4

Komisija var pielāgot V pielikuma 5.5.1. punktā norādīto mācību priekšmetu sarakstu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

2.  Attiecībā uz vecmāšu apmācības sākšanu piemēro vienu no šādiem nosacījumiem:

3.  Vecmātes apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

41. pants

Vecmātes kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanas procedūras

1.  Uz V pielikuma 5.5.2. punktā minētajiem vecmātes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem attiecas automātiska atzīšana saskaņā ar 21. pantu tiktāl, ciktāl šie dokumenti atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

2.  Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. Tas apstiprina, ka attiecīgā persona pēc vecmātes kvalifikāciju apliecinošā dokumenta iegūšanas ir apmierinoši veicis visas vecmātes darbības atbilstošu laika periodu slimnīcā vai šim nolūkam apstiprinātā veselības aprūpes iestādē.

42. pants

Vecmātes profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz vecmāšu darbību, kuras - neskarot 2. punktu - nosaka katra dalībvalsts un kuras veic, lietojot V pielikuma 5.5.2. punktā noteiktos profesionālos nosaukumus.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka vecmātēm ir iespēja sākt un veikt vismaz šādas darbības:

43. pants

Vecmāšu specifiskās iegūtās tiesības

1.  Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmātes kvalifikāciju apliecinošais dokuments atbilst visām 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, taču saskaņā ar 41. pantu netiek atzīts, ja tam nav pievienots sertifikāts par praktiskā darba pieredzi, kā minēts 41. panta 2. punktā, ikviena dalībvalsts atzīst par pietiekamu apliecinājumu tādu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ko šīs dalībvalstis izsniegušas pirms V pielikuma 5.5.2. punktā minētā atsauces datuma, ja šim dokumentam pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona vismaz divus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto darbību.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmātes kvalifikāciju apliecinošie dokumenti apstiprina apmācības pabeigšanu, kas saņemta bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā, un kuri atbilst visām 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, taču saskaņā ar 41. pantu netiek atzīts, ja tam nav pievienots praktiskā darba pieredzi, kā minēts 41. panta 2. punktā, ja šie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti apstiprina apmācību kursu, kas sākts pirms 1990. gada 3. oktobra.

3.  Attiecībā uz Polijā piešķirtiem vecmātes kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem piemēro tikai turpmāk izklāstītos noteikumus par iegūtajām tiesībām.

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmātes kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izsniegti vai kuru apmācība sākta Polijā pirms 2004. gada 1. maija, un kas neatbilst 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, dalībvalstis atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem turpmāk norādītos vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ja tiem pievienots sertifikāts, kurā apstiprina, ka attiecīgais dalībvalsts pilsonis norādīto laikposmu Polijā ir faktiski un likumīgi veicis vecmātes darbību:

4.  Dalībvalstis atzīst vecmāšu kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri Polijā piešķirti vecmātēm, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām un kuru apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004. gada 30. aprīlis, Nr. 92, 885. poz.), un pamatojoties uz veselības ministra 2004. gada 11. maija Noteikumiem par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens — matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004. gada 13. maijs, Nr. 110, 1170. poz.), lai tādējādi pārliecinātos, vai attiecīgajai personai ir zināšanu un kompetences līmenis, kas līdzvērtīgs to vecmāšu zināšanu un kompetences līmenim, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.5.2. punktā.

▼M1

43.a pants

Attiecībā uz Rumānijā izsniegtiem vecmāšu kvalifikācijas pierādījumiem piemēro vienīgi turpmāk izklāstītos noteikumus par iepriekš iegūtām tiesībām.

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem, kuru vecmāšu (asistent medical obstetrică-ginecologie/dzemdniecības un ginekoloģijas māsu) kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir piešķirti vai kuru mācības sākušās Rumānijā pirms pievienošanās dienas un kas neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz izglītību, kā paredzēts direktīvas 40. pantā, dalībvalstis atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus par pietiekamiem pierādījumiem, lai strādātu vecmātes profesijā, ja tiem pievienots sertifikāts, kas apliecina, ka šie dalībvalstu pilsoņi Rumānijā ir vismaz piecus gadus pēc kārtas septiņu gadu laikā pirms sertifikāta izsniegšanas datuma faktiski un likumīgi strādājuši vecmātes profesijā.

▼B

7. sadaļa

Farmaceiti

44. pants

Farmaceitu apmācība

1.  Uz farmaceita apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt diplomam vai sertifikātam, kas dalībvalstī dod tiesības attiecīgo studiju nolūkā stāties universitātēs vai augstskolās, kuru līmenis atzīts par ekvivalentu universitātes līmenim.

2.  Farmaceita kvalifikāciju apliecinošais dokuments apstiprina apmācību, kuras ilgums ir vismaz pieci gadi, tostarp vismaz:

Šis apmācību cikls aptver vismaz V pielikuma 5.6.1. punktā aprakstīto programmu. ►M4  Komisija var pielāgot V pielikuma 5.6.1. punktā norādīto mācību priekšmetu sarakstu zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

3.  Farmaceita apmācība garantē, ka attiecīgā persona ir apguvusi šādas zināšanas un prasmes:

45. pants

Farmaceita profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā farmaceita darbība ir tāda darbība, uz kuras sākšanu un veikšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecas nosacījums, ka jābūt profesionālajai kvalifikācijai, un kuru var veikt personas, kurām ir V pielikuma 5.6.2. punktā uzskaitītie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka personas, kurām ir farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti universitātes līmenī vai universitātes līmenim ekvivalentā līmenī, kas atbilst 44. panta noteikumiem, var sākt vai veikt vismaz turpmāk norādītās darbības, attiecīgos gadījumos ņemot vērā prasību attiecībā uz papildu profesionālo pieredzi:

3.  Ja kādā dalībvalstī attiecībā uz kādas farmaceita darbības sākšanu vai veikšanu pastāv nosacījums, ka papildus V pielikuma 5.6.2. punktā minētajiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem ir vajadzīga papildu profesionālā pieredze, tad šī dalībvalsts par pietiekamu apliecinājumu šajā sakarā atzīst sertifikātu, ko izsniegušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un kas apliecina, ka attiecīgā persona ir veikusi šādu darbību izcelsmes dalībvalstī līdzīgā laikposmā.

4.  Šā panta 3. punktā minētā atzīšana neattiecas uz divus gadus ilgu profesionālo pieredzi, kas prasīts Luksemburgas Lielhercogistē, lai saņemtu valsts publiskās aptiekas licenci.

5.  Ja 1985. gada 16. septembrī kādā dalībvalstī pastāv konkursa veida pārbaude, lai no 2. punktā minētajām personām izraudzītos personas, kam tiek atļauts kļūt par tādu jauno aptieku īpašniekiem, kuras nolemts izveidot valsts ģeogrāfiskā iedalījuma sistēmas ietvaros, tad šī dalībvalsts var, atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, turpināt veikt šo pārbaudi un prasīt, lai tajā piedalās dalībvalstu pilsoņi, kuriem ir V pielikuma 5.6.2. punktā minētie farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti vai uz kuriem attiecas 23. pants.

8. sadaļa

Arhitekts

46. pants

Arhitektu apmācība

1.  Arhitekta apmācība ir kopā vismaz četrus gadus ilgas pilna laika studijas vai sešus gadus ilgas studijas - no kuriem vismaz trīs gadi ir pilna laika studijas - universitātē vai līdzvērtīgā mācību iestādē. Apmācības beigās sekmīgi jānokārto universitātes līmeņa eksāmens.

Apmācībai, kurai jābūt universitātes līmenī un kurā arhitektūra ir galvenā sastāvdaļa, ir jānodrošina līdzsvars starp arhitektūras apmācības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, un tai jāgarantē šādu zināšanu un prasmju apguve:

2.   ►M4  Komisija var pielāgot 1. punktā uzskaitītās zināšanas un prasmes tās zinātnes un tehnikas progresam. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 58. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄

Šādi atjauninājumi nevienai dalībvalstij nerada vajadzību izdarīt grozījumus savos pastāvošajos tiesiskajos principos, kas paredz profesiju struktūru, attiecībā uz fizisku personu apmācību un nosacījumiem profesionālās darbības sākšanai.

47. pants

Atkāpes no arhitektu apmācības nosacījumiem

1.  Atkāpjoties no 46. panta, par atbilstošu 21. pantam atzīst arī: apmācību, kura pastāvēja 1985. gada 5. augustā un kuru Vācijas Federatīvajā Republikā nodrošina “Fachhochschulen”, kuras ilgums ir trīs gadi, kura atbilst 46. pantā minētajām prasībām un kura šajā dalībvalstī ļauj sākt 48. pantā minēto darbību ar profesionālo nosaukumu “arhitekts”, ja pēc tās ir iegūta četrus gadus ilga profesionālā pieredze Vācijas Federatīvajā Republikā, ko apliecina sertifikāts, kuru izsniegusi profesionālā asociācija, kur reģistrēts arhitekts, kas vēlas, lai uz viņu tiktu attiecināti šīs direktīvas noteikumi.

Profesionālajai asociācijai vispirms jāpārliecinās par to, vai attiecīgā arhitekta veiktais darbs arhitektūras jomā pārliecinoši atspoguļo 46. panta 1. punktā uzskaitīto zināšanu un prasmju pilnu spektru. Šo sertifikātu piešķir saskaņā ar to pašu procedūru, ko piemēro attiecībā uz reģistrēšanu profesionālās asociācijas biedru sarakstā.

2.  Atkāpjoties no 46. panta, par atbilstošu 21. pantam atzīst arī: apmācību, kas ir daļa no sociālās promocijas programmas, vai daļlaika studijas universitātē, ja minētā apmācība vai studijas atbilst 46. pantā minētajām prasībām, ko apliecina eksāmens arhitektūrā, kuru nokārtojusi persona, kas septiņus gadus vai ilgāk strādājusi arhitektūras jomā arhitekta vai arhitektu biroja pārraudzībā. Eksāmenam jābūt universitātes līmeņa eksāmenam un ekvivalentam 46. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajam gala pārbaidījumam.

48. pants

Arhitekta profesionālās darbības veikšana

1.  Šīs direktīvas nolūkā arhitekta profesionālā darbība ir tāda darbība, ko veic regulāri, lietojot profesionālo nosaukumu “arhitekts”.

2.  Dalībvalstu pilsoņus, kuriem tiesības lietot šo nosaukumu ir saskaņā ar kādu tiesību aktu, kas dalībvalsts kompetentajai iestādei ļauj piešķirt šo nosaukumu dalībvalstu pilsoņiem, kuri īpaši izcēlušies ar sava darba kvalitāti arhitektūras jomā, uzskata par atbilstošiem nosacījumiem, kādi izvirzīti attiecībā uz arhitekta profesionālās darbības veikšanu ar profesionālo nosaukumu “arhitekts”. Attiecīgo personu darbības ar arhitektūru saistīto raksturu apliecina viņu izcelsmes dalībvalsts piešķirts sertifikāts.

49. pants

Arhitektu specifiskās iegūtās tiesības

►C2  1.  Ikviena dalībvalsts akceptē VI pielikumā uzskaitītos arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ◄ kurus piešķīrušas citas dalībvalstis un kuri apliecina apmācību kursu, kas sākts ne vēlāk kā minētajā pielikumā noteiktajā akadēmiskajā atsauces gadā, pat ja šie dokumenti neatbilst 46. pantā noteiktajām minimālajām prasībām, un - saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - tā piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem arhitekta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

Šādos gadījumos atzīst sertifikātus, kurus izsniegušas Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās iestādes un kuri apliecina, ka kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, ko Vācijas Demokrātiskās Republikas kompetentās iestādes izsniegušas 1945. gada 8. maijā vai pēc minētā datuma, ir ekvivalenti minētajā pielikumā uzskaitītajiem apliecinājumiem.

2.  Neskarot 1. punktu, ikviena dalībvalsts atzīst turpmāk norādītos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus un - saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu - piešķir šādiem dokumentiem savā teritorijā tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem: sertifikātus, ko, sākot ar turpmāk norādītajiem datumiem, dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas dalībvalstis, kuras ieviesušas noteikumus par arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu:

Šā punkta pirmajā daļā minētie sertifikāti apliecina, ka attiecīgajām personām ir ticis atļauts, ne vēlāk kā attiecīgajā datumā, lietot arhitekta profesionālo nosaukumu un ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas viņš vismaz trīs gadus ir faktiski veicis - atbilstīgo noteikumu izpratnē - konkrēto darbību.

IV NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par statusu

50. pants

Dokumentācija un formalitātes

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lemj par pieteikumu nodarboties ar attiecīgo reglamentēto profesiju saskaņā ar šo daļu, minētās iestādes var prasīt VII pielikumā uzskaitītos dokumentus un sertifikātus.

Dokumenti, kas minēti VII pielikuma 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.

Dalībvalstis, struktūras un citas juridiskās personas garantē saņemtās informācijas konfidencialitāti.

2.  Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var prasīt no attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šajā citā dalībvalstī izsniegto apliecinājumu un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu autentiskuma apstiprinājumu, kā arī - attiecīgos gadījumos - tā fakta apstiprinājumu, ka saņēmējs attiecībā uz šīs sadaļas III nodaļā minētajām profesijām ir atbilst minimālajiem apmācības nosacījumiem, kas noteikti, attiecīgi, 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā.

3.  Ja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kā tas definēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izsniegusi dalībvalsts kompetenta iestāde un ja tas attiecas uz apmācību, kas pilnīgi vai daļēji saņemta iestādē, kas likumīgi darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzņēmējai dalībvalstij pamatotu šaubu gadījumā ir tiesības piešķirtā dokumenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē pārbaudīt:

4.  Ja darbības sākšanai reglamentētā profesijā uzņēmēja dalībvalsts prasa, lai tās pilsoņi nodod zvērestu vai sniedz ar zvērestu apstiprinātu paziņojumu, un ja citu dalībvalstu pilsoņi nevar lietot attiecīgā zvēresta vai paziņojuma tekstu, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgās personas var lietot atbilstīgu līdzvērtīgu tekstu.

51. pants

Profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas procedūra

1.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā apstiprina pieteikuma saņemšanu un informē pretendentu par jebkādiem trūkstošiem dokumentiem.

2.  Procedūra, atbilstīgi kurai izskata pieteikumu, lai saņemtu atļauju darbības veikšanai reglamentētā profesijā, ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā trīs mēnešos no dienas, kad iesniegta pretendenta pilnīga dokumentācija, un tās rezultātā uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpieņem atbilstīgi pamatots lēmums. Tomēr gadījumos, uz ko attiecas šīs sadaļas I un II nodaļa, šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

3.  Lēmumu vai šāda lēmuma nepieņemšanu attiecīgajā termiņā var pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

52. pants

Profesionālo nosaukumu lietojums

1.  Ja uzņēmējā dalībvalstī profesionālā nosaukuma lietojums attiecībā uz konkrētās profesijas kādu darbību ir reglamentēts, tad citu dalībvalstu pilsoņi, kuriem - pamatojoties uz III sadaļu - ir tiesības veikt darbību reglamentētā profesijā, lieto uzņēmējas valsts noteikto profesionālo nosaukumu, kas atbilst attiecīgajai profesijai šajā dalībvalstī, kā arī lieto jebkurus ar nosaukumu saistītos saīsinājumus.

2.  Ja uzņēmējā dalībvalstī kādu profesiju reglamentē asociācija vai organizācija, kā tā definēta 3. panta 2. punktā, tad dalībvalstu pilsoņiem nav tiesību lietot nosaukumu, ko piešķir šāda organizācija vai asociācija, vai tā saīsināto formu, ja vien viņi nepierāda, ka ir šīs asociācijas vai organizācijas biedri.

Ja asociācija vai organizācija attiecībā uz dalību paredz nosacījumu, ka ir vajadzīga noteikta kvalifikācija, tā ir tiesīga, vienīgi atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, piemērot šo nosacījumu citu dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir profesionālās kvalifikācijas.

IV SADAĻA

Sīki izstrādāti noteikumi darbības veikšanu profesijā

53. pants

Valodu zināšanas

Personām, uz kurām attiecas profesionālo kvalifikāciju atzīšana, ir to valodu zināšanas, kuras nepieciešamas darbības veikšanai attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

54. pants

Akadēmisko nosaukumu lietojums

Neskarot 7. un 52. pantu, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina to, ka attiecīgajām personām ir tiesības uzņēmējas dalībvalsts valodā lietot akadēmiskos nosaukumus, kas tām piešķirti izcelsmes dalībvalstī, un, iespējams, arī šo nosaukumu saīsinātās formas. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai pēc nosaukuma norāda tās iestādes vai eksaminācijas padomes nosaukumu un adresi, kura šo nosaukumu piešķīrusi. Ja izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī iespējams sajaukt ar nosaukumu, kura iegūšanai uzņēmējā dalībvalstī nepieciešama papildu apmācība, kādu attiecīgā persona nav ieguvusi, tad uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai attiecīgā persona lieto izcelsmes dalībvalsts akadēmisko nosaukumu atbilstošā formā, kādu nosaka uzņēmēja dalībvalsts.

55. pants

Veselības apdrošināšanas fondu apstiprinājums

Neskarot 5. panta 1. punktu un 6. panta pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis, kas to teritorijā profesionālo kvalifikāciju saņēmušām personām izvirza prasību pabeigt sagatavošanās periodu darba vietā un/vai profesionālās pieredzes periodu, lai šīs personas varētu apstiprināt veselības apdrošināšanas fonds, atsakās no šīs prasības attiecībā uz personām, kam ir citā dalībvalstī iegūti ārsta un zobārsta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti.

V SADAĻA

Administratīvā sadarbība un atbildība par īstenošanu

56. pants

Kompetentās iestādes

1.  Uzņēmējas dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes strādā ciešā sadarbībā un sniedz savstarpēju palīdzību, lai sekmētu šīs direktīvas piemērošanu. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2.  Uzņēmējas dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju attiecībā uz īstenotajiem disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskām sankcijām, vai jebkādiem citiem nopietniem, specifiskiem apstākļiem, kam varētu būt ietekme uz darbības veikšanu saskaņā ar šo direktīvu, šajā apmaiņā ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 24 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) ( 25 ).

Izcelsmes dalībvalsts pārbauda apstākļu ticamību, un tās iestādes lemj par izmeklēšanas raksturu un apjomu, kādu nepieciešams veikt, un informē uzņēmēju dalībvalsti par secinājumiem, kādus tās izdarījušas, izvērtējot pieejamo informāciju.

3.  Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2007. gada 20 oktobrī norīko iestādes un struktūras, kas ir kompetentas piešķirt vai saņemt kvalifikāciju apliecinošos dokumentus un citus dokumentus vai informāciju, kā arī tās iestādes un struktūras, kas ir kompetentas saņemt pieteikumus un pieņemt šajā direktīvā minētos lēmumus, un tūlīt informē par to pārējas dalībvalstis un Komisiju.

4.  Katra dalībvalsts norīko 1. punktā minēto iestāžu darbības koordinatoru un informē par to pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Koordinatoru uzdevumi ir:

Iepriekš b) apakšpunktā aprakstīto uzdevumu veikšanai koordinatori var lūgt 57. pantā minēto kontaktpunktu palīdzību.

57. pants

Kontaktpunkti

Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2007. gada 20 oktobrī norīko kontaktpunktu, kura uzdevumi ir:

Pēc Komisijas pieprasījuma kontaktpunkti informē Komisiju par to, kādi ir rezultāti pieprasījumiem, ar ko kontaktpunkti nodarbojas saskaņā ar šā panta pirmās daļas b) apakšpunktu, divu mēnešu laikā pēc šādu rezultātu saņemšanas.

▼M4

58. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

59. pants

Apspriešanās

Komisija nodrošina, ka attiecīgo profesionālo grupu eksperti atbilstīgi apspriežas, jo īpaši saistībā ar 58. pantā minētās komitejas darbu, un sniedz minētajai komitejai pamatotu ziņojumu par šīm apspriedēm.

VI SADAĻA

Citi noteikumi

60. pants

Ziņojumi

1.  No 2007. gada 20. oktobra dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai ziņojumu par sistēmas piemērošanu. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā ietver statistikas kopsavilkumu par pieņemtiem lēmumiem un aprakstu par galvenajām problēmām, kādas radušās saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

2.  No 2007. gada 20. oktobra Komisija reizi piecos gados sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

61. pants

Atkāpes klauzula

Ja saistībā ar kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošanu dalībvalsts saskaras ar ievērojamām grūtībām kādā noteiktā jomā, Komisija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti izskata šīs grūtības.

Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par atļauju attiecīgajai dalībvalstij ierobežotā laikposmā atkāpies no konkrētā noteikuma ievērošanas.

62. pants

Atcelšana

No … ir atceltas Direktīvas 77/452/EEK, 77/453/EEK, 78/686/EEK, 78/687/EEK, 78/1026/EEK, 78/1027/EEK, 80/154/EEK, 80/155/EEK, 85/384/EEK, 85/432/EEK, 85/433/EEK, 89/48/EEK, 92/51/EEK, 93/16/EEK un 99/42/EEK. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un šī atcelšana neiespaido aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām direktīvām.

63. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 20. oktobrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

64. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

65. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

Direktīvas 3. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošo profesionālo asociāciju un organizāciju saraksts

ĪRIJA ( 26 )

APVIENOTĀ KARALISTE

II PIELIKUMS

Direktīvas 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minētais to kursu saraksts, kuriem ir īpaša struktūra

1.   Vidējā medicīniskā personāla un bērnu aprūpes mācību kursi

Apmācības šādās jomās:

Vācijā:

▼M2

▼B

▼M2 —————

▼B

▼M2

▼C1

kas ir izglītības un mācību kursi ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, ietverot:

▼B

Čehijas Republikā:

izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējā arodizglītība medicīnas skolā, ko beidz ar “maturitní zkouška” eksāmenu;

izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, tostarp vismaz 8 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējās arodizglītība medicīnas skolā, ko beidz ar “maturitní zkouška” eksāmenu.

Itālijā:

▼C1

kas ir izglītības un mācību kursi ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, ietverot:

▼B

Kiprā:

izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 14 gadi, tostarp vismaz 6 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, 6 gadus ilga vidējā izglītība un 2 gadus ilga pēcvidusskolas arodizglītība, ko papildina 1 gadu ilga profesionālā pieredze.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais apmācību ilgums ir vismaz 14 gadi, no kuriem vismaz 6 gadi ir pamatizglītības ieguve, 6 gadi — vidējās izglītības ieguve un 2 gadi — profesionālās pēcvidusskolas izglītības ieguve, kam seko 1 gads profesionālās prakses.

Latvijā:

ko apliecina izglītība, kuras kopējais apmācību ilgums ir vismaz 13 gadi, ko veido vismaz 10 gadus ilga vispārējās skolas izglītība un 2 gadus ilga profesionālā izglītība medicīnas skolā, kam seko 3 gadi profesionālās prakses, kuru beidzot jānoliek sertificēšanas eksāmens, lai iegūtu sertifikātu specialitātē.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais apmācību ilgums ir vismaz 12 gadi, ko veido vismaz 10 gadus ilga vispārējās skolas izglītība un 2 gadus ilga profesionālā izglītība medicīnas skolā, kam seko 2 gadi profesionālās prakses, kuru beidzot jānoliek sertificēšanas eksāmens, lai iegūtu sertifikātu specialitātē.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais apmācību ilgums ir vismaz 12 gadi, ko veido vismaz 10 gadus ilga vispārējās skolas izglītība un 2 gadus ilga profesionālā izglītība medicīnas skolā, kam seko 2 gadi profesionālās prakses, kuru beidzot jānoliek sertificēšanas eksāmens, lai iegūtu sertifikātu specialitātē.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais apmācību ilgums ir vismaz 13 gadi, ko veido vismaz 10 gadus ilga vispārējās skolas izglītība un 3 gadus ilga profesionālā izglītība medicīnas skolā, kam seko 2 gadi profesionālās prakses, kuru beidzot jānoliek sertificēšanas eksāmens, lai iegūtu sertifikātu specialitātē.

Luksemburgā:

▼M2

▼B

▼C1

kas ir izglītības un mācību kursi ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, ietverot:

▼B

Nīderlandē:

▼C1

kas nozīmē izglītības un mācību kursus ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, ietverot trīs gadus ilgu profesionālo apmācību specializētā skolā (“MBO” programma) vai alternatīvi trīs gadus ilgu profesionālo apmācību divkāršā mācekļa gadu sistēmā (“LLW”), kas abos gadījumos beidzas ar eksāmenu.

▼B

Austrijā:

▼M2

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vispārējās izglītības ilgums ir vismaz desmit gadi un profesionālās izglītības ilgums medicīnas māsu/brāļu skolā ir trīs gadi; izglītību apliecina diploms, kura iegūšanai veiksmīgi jānokārto eksāmens.

▼B

▼M2

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vispārējās izglītības ilgums ir vismaz desmit gadi un profesionālās izglītības ilgums medicīnas māsu/brāļu skolā ir trīs gadi; izglītību apliecina diploms, kura iegūšanai veiksmīgi jānokārto eksāmens.

▼B

ko apliecina izglītība un apmācību kursi ar kopējo ilgumu vismaz četrpadsmit gadi, ieskaitot vismaz piecu gadu apmācību strukturētas apmācības sistēmā, ko iedala mācekļa gados vismaz trīs gadu ilgumā, kas sevī ietver apmācību, kas daļēji saņemta darba vietā un daļēji sniegta profesionālās apmācības iestādē, un profesionālajā praksē un apmācībā, kas beidzas ar eksāmenu profesijā un piešķir tiesības strādāt profesijā un apmācīt mācekļus.

ko apliecina izglītība un apmācību kursi ar kopējo ilgumu vismaz četrpadsmit gadi, ieskaitot vismaz piecu gadu apmācību strukturētas apmācības sistēmā, ko iedala mācekļa gados vismaz divu gadu ilgumā un viena gada profesionālajā kursā, kas beidzas ar eksāmenu profesijā un piešķir tiesības strādāt profesijā un apmācīt mācekļus.

ko apliecina izglītība un apmācību kursi ar kopējo ilgumu trīspadsmit gadi, tostarp piecus gadus ilga profesionālā apmācība specializētā skolā, kas beidzas ar eksāmenu.

Slovākijā:

ko apliecina izglītība ar kopējo ilgumu vismaz 14,5 gadi, ko veido 8 gadus ilga pamatizglītība, 4 gadus ilga izglītība vidējā specializētā skolā un 5 semestru kurss dejas pedagoģijā.

ko apliecina izglītība ar kopējo ilgumu vismaz 14 gadi, ko veido 8/9 gadus ilga pamatizglītība, 4 gadus ilgas mācības vidējās izglītības pedagoģiskajā skolā vai citā vidējās izglītības skolā un 2 gadus ilgas papildinošas daļlaika studijas pedagoģijā.

2.   Amata meistaru joma (“Mester/Meister/Maître”), ko apliecina izglītība un apmācību kursi attiecībā uz prasmēm, kas nav ietvertas šīs direktīvas III sadaļas II nodaļā

Apmācības šādās jomās:

Dānijā:

Šā kursa kopējais ilgums ir 14 gadi, tostarp piecus gadus ilgas arodmācības, ko veido divarpus gadus ilgas teorētiskās mācības arodmācību iestādē un divarpus gadus ilgas praktiskās mācības darba vietā un kura beigās ir atzīts amata prasmes eksāmens, kurš dod tiesības lietot nosaukumu “Mester”.

Šā kursa kopējais ilgums ir 12,5 gadi, tostarp trīsarpus gadus ilgas arodmācības, ko veido sešus mēnešus ilgas teorētiskās mācības arodmācību iestādē un trīs gadus ilgas praktiskās mācības darba vietā un kura beigās ir atzīts amata prasmes eksāmens, kurš dod tiesības lietot nosaukumu “Mester”.

Šā kursa kopējais ilgums ir 13,5 gadi, tostarp četrarpus gadus ilgas arodmācības, ko veido divus gadus ilgas teorētiskās mācības arodmācību iestādē un divarpus gadus ilgas praktiskās mācības darba vietā un kura beigās ir atzīts amata prasmes eksāmens, kurš dod tiesības lietot nosaukumu “Mester”.

Vācijā:

▼M2

▼B

▼M2 —————

▼B

Luksemburgā:

Šo kursu kopējais ilgums ir 14 gadi, tostarp vismaz pieci gadi mācību, pēc kurām ir strukturēta prakse, kas daļēji notiek darba vietā, bet daļēji arodmācību iestādē un kuru beigās ir eksāmens, kurš ir jānokārto, lai varētu vai nu neatkarīgi, vai kā darbinieks ar līdzvērtīgu atbildības līmeni praktizēt jebkuru darbību, kam vajadzīgs salīdzināms profesionālās prasmes līmenis.

Austrijā:

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz četrpadsmit gadi, ieskaitot vismaz piecus gadus ilgu apmācību strukturētas apmācības sistēmā, kas iedalās mācekļa gados vismaz trīs gadu ilgumā un ko veido apmācība, ko daļēji saņem darba vietā un daļēji sniedz arodmācību iestādē, un vismaz divus gadus ilgs profesionālās prakses un apmācību periods, kas beidzas ar meistarības eksāmenu un piešķir tiesības strādāt profesijā un lietot nosaukumu “Meister”.

Aroda meistaru apmācība lauksaimniecības un mežniecības jomā, proti:

ko apliecina izglītība un apmācības, kuru kopīgais ilgums ir vismaz piecpadsmit gadi, ieskaitot vismaz sešus gadus ilgu apmācību strukturētas apmācības sistēmā, kas iedalās mācekļa gados vismaz trīs gadu ilgumā un ko veido apmācība, ko daļēji saņem darba vietā un daļēji sniedz arodmācību iestādē, un trīs gadus ilgs profesionālās prakses periods, kas beidzas ar meistarības eksāmenu attiecībā uz profesiju un piešķir tiesības apmācīt mācekļus un lietot nosaukumu “Meister”.

Polijā:

ko apliecina izglītība, kuras ilgums ir vai nu:

Slovākijā:

ko apliecina izglītības apguve, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, ko veido 8 gadi pamatizglītības, 4 gadi arodizglītības (pabeigta aroda vidējā izglītība un/vai mācekļa gadi attiecīgajā (līdzīgā) arodmācībā vai mācekļa kursā), vismaz 3 gadu profesionālā pieredze personas pabeigtās izglītības vai mācekļa gadu jomā un papildu studijas pedagoģijā pedagoģijas fakultātē vai tehniskajās universitātēs, vai pabeigta vidējā izglītība un mācekļa gadi attiecīgajā (līdzīgā) arodmācībā vai mācekļa kursā, vismaz 3 gadu profesionālā pieredze personas pabeigtās izglītības vai mācekļa gadu jomā un papildu studijas pedagoģijā pedagoģijas fakultātē, vai arī līdz 2005. gada 1. septembrim specializēta izglītība speciālās pedagoģijas jomā, kas sniegta metodoloģijas centros arodizglītības meistariem speciālās skolās bez papildu studijām pedagoģijā.

▼M2

2.a   Amata meistari (vispārējā un profesionālā izglītība, kas dod tiesības iegūt amata meistara kvalifikāciju) šādās profesijās:

Vācijā:

Luksemburgā:

Austrijā:

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu vismaz trīspadsmit gadi, no kuriem vismaz trīs gadu laikā attiecīgā persona mācījās strukturētā mācību sistēmā, saskaņā ar kuru apmācība daļēji notika konkrētajā uzņēmumā un daļēji – profesionālās izglītības iestādē, apmācības beigās kārtoja eksāmenu, kā arī papildus vismaz vienu gadu piedalījās amata meistaru teorētiskajā un praktiskajā apmācībā. Amata meistara kvalifikācijas eksāmena veiksmīga nokārtošana dod tiesības iegūt pašnodarbinātās personas statusu, sagatavot mācekļus un saņemt amata meistara (Meister/Maître) kvalifikāciju.

▼B

3.   Jūrniecības nozare

▼M3

Apmācības šādās jomās:

Latvijā:

Nīderlandē:

ko apliecina apmācība:

▼B

Apmācības šādās jomās:

Vācijā:

Nīderlandē:

ko apliecina apmācības:

un kurš ir atzīts saskaņā ar Torremolinas Konvenciju (1977. gada Starptautiskā Konvencija par zvejas kuģu drošību).

4.   Tehnikas nozare

Apmācības šādās jomās:

Čehijas Republikā:

ko apliecina arodmācība, kuras ilgums ir vismaz 9 gadi, ko veido 4 gadi tehniskās vidējās izglītības, kas tiek pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu (tehniskā vidusskola) un 5 gadi profesionālās pieredzes, ko noslēdz profesionālās kvalifikācijas pārbaude attiecībā uz iespēju veikt izvēlēto profesionālo darbību celtniecībā (saskaņā ar Likumu Nr. 50/1976 Sb. (Celtniecības likums) un Likumu Nr. 360/1992 Sb.).

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un ko veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu un noslēdzas ar valsts eksāmenu par mašīnu dzinēju jaudu.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un ko veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība sekundārajā mašīnu tehnikā vai elektronikas skolā, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu.

persona, ne jaunāka par 24 gadiem; profesiju apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un kuru veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītības ar specializāciju satiksmē vai mašīnu tehnikā, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu.

persona, ne jaunāka par 21 gadu; profesiju apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu un ko veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu, kam seko vismaz 2 gadi tehniskās prakses; attiecīgajai personai jābūt automašīnas vadītāja apliecībai un šī persona nedrīkst būt krimināli sodīta, kā arī šai personai jāpabeidz īpaša valsts tehniķu apmācība, kuras ilgums ir vismaz 120 stundas, un sekmīgi jānokārto eksāmens.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un ko veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu; turklāt pretendentam jāpabeidz vismaz 3 gadi tehniskās prakses un īpaša apmācība “automašīnu izplūdes gāzu kontroles mehāniķiem”, kuras ilgums ir 8 stundas, un sekmīgi jānokārto eksāmens.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 15 gadi un ko veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 3 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu, kā arī ar eksāmenu, ko apstiprina zināšanu sertifikāts. Pēc šīs arodizglītības jāseko 4 gadu aroda praksei, kas tiek noslēgta ar eksāmenu.

ko apliecina izglītība ar kopējo ilgumu 12 gadi, ja apgūta pilna vidējā tehniskā izglītība, vai 10 — 12 studiju gadi attiecīgā kursā, plus 5 gadi profesionālās pieredzes pilnas vidējās tehniskās izglītības gadījumā, kas noslēdzas ar “maturitní zkouška” eksāmenu, vai 8 gadi profesionālās pieredzes vidējās tehniskās izglītības gadījumā, kas noslēdzas ar galīgo mācekļa eksāmenu.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir 12 gadi, plus 5 gadi profesionālās pieredzes pilnas vidējās tehniskās izglītības gadījumā restaurācijas kursā, kas pabeigts ar “maturitní zkouška” eksāmenu.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un kuru veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu, un, minimums, 5 gadu pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē pēdējo 10 gadu laikā.

ko apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi un kuru veido vismaz 8 gadus ilga pamatizglītība un vismaz 4 gadus ilga vidējā arodizglītība, kas pabeigta ar “maturitní zkouška” eksāmenu,

kam seko:

2 gadi kā spridzinātājam pazemē (attiecībā uz darbību pazemē) vai 1 gads uz zemes (attiecībā uz virszemes darbību), ieskaitot 6 mēnešus kā spridzinātāja palīgam;

100 stundu teorētiskās un praktiskās apmācības kurss, kam seko eksāmens, ko pieņem attiecīga rajona kalnrūpniecības institūcija;

6 mēnešu vai ilgāka profesionālā pieredze lielāku spridzināšanas darbu plānošanā un veikšanā;

32 stundu teorētiskās un praktiskās apmācības kurss, kam seko eksāmens, ko pieņem Čehijas Republikas kalnrūpniecības institūcija.

▼M2 —————

▼B

Latvijā:

persona, ne jaunāka par 18 gadiem; profesiju apliecina izglītība, kuras kopējais ilgums ir vismaz 12 gadi, ko veido vismaz 8 gadi pamatizglītības un vismaz 4 gadi arodizglītības; arodizglītība pabeigta ar darba devēja īpašu eksāmenu; kompetences sertifikātu uz 5 gadiem izsniedz kompetenta iestāde.

Nīderlandē:

ko apliecina mācību kurss un arodmācība:

Austrijā:

ko apliecina izglītība un apmācības, kuru kopējais ilgums ir vismaz 15 gadi, ko veido astoņus gadus ilga obligātā izglītība, kam seko, minimums, piecus gadus ilga vidējā tehniskā vai komerciālā izglītība, kas tiek pabeigta ar tehniskās vai komerciālās gatavības līmeņa kvalifikācijas eksāmenu, ko papildina vismaz divus gadus ilga izglītība un apmācība darba vietā, kas beidzas ar eksāmenu profesijā.

ko apliecina izglītība un apmācības, kuru kopējais ilgums ir vismaz 15 gadi, ieskaitot sešus gadus ilgu apmācību strukturētas apmācības ietvaros, kas iedalās trīs mācekļa gados un trīs gadu ilgā profesionālās prakses un apmācības periodā, kura beigās jānokārto eksāmens.

ko apliecina izglītība un apmācības, kuru kopējais ilgums ir vismaz 18 gadi, ieskaitot vismaz deviņus gadus ilgu arodmācību, kas iedalās četrus gadus ilgā vidējā tehniskajā izglītībā un piecus gadus ilgā profesionālajā praksē un apmācībā, beidzoties ar eksāmenu profesijā, kas piešķir tiesības strādāt profesijā un apmācīt mācekļus tik lielā mērā, cik šī apmācība attiecas uz tiesībām projektēt ēkas, veikt tehniskos aprēķinus un uzraudzīt celtniecības darbu (“Marijas Terēzijas privilēģija”).

Polijā:

ko apliecina 8 gadus ilga pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība transporta līdzekļu jomā, un 3 gadus ilga prakse transporta līdzekļu servisā vai darbnīcā, kas aptver 51 stundu ilgu pamatapmācību transporta līdzekļu tehniskajā apskatē un kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu,

ko apliecina 8 gadus ilga pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā tehniskā izglītība transporta līdzekļu jomā, un 4 gadus ilga prakse transporta līdzekļu servisā vai darbnīcā, kas aptver 51 stundu ilgu pamatapmācību transporta līdzekļu tehniskajā apskatē un kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu.

ko apliecina:

Konkrēto kursu stundu ilgums un vispārējā darbības sfēra diagnostiķu pilnīgas apmācības ietvaros ir atsevišķi noteikta Infrastruktūras ministrijas 2002. gada 28. novembra regulā par detalizētām prasībām attiecībā uz diagnostiķiem (OV 2002, Nr. 208, 1769. punkts).

ko apliecina 8 gadus ilga pamatizglītība un 4 gadus ilga vidējā arodizglītība dzelzceļa transporta specialitātē, kā arī 45 dienu ilgs kurss, kas sagatavo vilcienu dispečera darbam, un kvalifikācijas eksāmena nokārtošana, vai arī ko apliecina 8 gadus ilga pamatizglītība un 5 gadus ilga vidējā arodizglītība dzelzceļa transporta specialitātē, kā arī 63 dienu ilgs kurss, kas sagatavo vilcienu dispečera darbam, un kvalifikācijas eksāmena nokārtošana.

5.   Apvienotās Karalistes kursi, kas akreditēti kā National Vocational Qualifications vai Scottish Vocational Qualifications:

Apmācība šādās specialitātēs:

▼M3 —————

▼B

kuru iznākumā tiek iegūta kvalifikācija, kas akreditēta kā National Vocational Qualifications (NVQ) vai kuru National Council for Vocational Qualifications apstiprinājusi vai atzinusi par līdzvērtīgu, vai arī — Skotijā — kas akreditētas kā Scottish Vocational Qualifications atbilstīgi National Framework of Vocational Qualifications 3. un 4. līmenim.

Minētos līmeņus definē šādi:

III PIELIKUMS

13. panta 2. punkta trešajā rindkopā minētais reglamentēto apmācību saraksts

Apvienotajā Karalistē:

Reglamentētie kursi, kuru beigās tiek iegūta kvalifikācija, ko Profesionālās kvalifikācijas Nacionālā padome akreditējusi kā National Vocational Qualifications (NVQ) vai arī — Skotijā — kas akreditētas kā Scottish Vocational Qualifications atbilstīgi National Framework of Vocational Qualifications 3. un 4. līmenim.

Minētos līmeņus definē šādi:

Vācijā:

Šādi reglamentētie kursi:

Vācijas iestādes nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm to apmācību kursu sarakstu, uz kuriem attiecas šis pielikums.

Nīderlandē:

▼M2

Reglamentēti apmācības kursi, kas atbilst Valsts centrālajā profesionālās apmācības kursu reģistrā minētajam 3. vai 4. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kurš noteikts ar likumu par profesionālo izglītību un apmācību, vai agrāk organizēti apmācības kursi, kuru līmenis pielīdzināts minētajiem kvalifikācijas līmeņiem.

3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa apraksts:

Abi līmeņi atbilst reglamentētiem mācību cikliem ar kopējo ilgumu vismaz 15 gadi, no kuriem pamatizglītības ilgums ir astoņi gadi un vidējās profesionālās sagatavošanas izglītības (“VMBO”) ilgums ir četri gadi; minētā izglītība tiek papildināta ar vismaz trīs gadu ilgu 3. vai 4. līmeņa apmācības kursu vidējās profesionālās izglītības iestādē (“MBO”); kursa beigās tiek kārtots eksāmens. (Vidējās profesionālās izglītības ilgumu var samazināt no trim uz diviem gadiem, ja attiecīgajai personai ir kvalifikācija, kas nepieciešama, lai iestātos universitātē (ja iegūtās izglītības ilgums ir 14 gadi) vai lai iestātos augstākās profesionālās izglītības iestādē (ja iegūtās izglītības ilgums ir 13 gadi)).

Nīderlandes iestādes nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm to apmācības kursu sarakstu, uz kuriem attiecas šis pielikums.

▼B

Austrijā:

Austrijas iestādes nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm to apmācību kursu saraksts, uz kuriem attiecas šis pielikums.

IV PIELIKUMS

Darbības, kas saistītas ar profesionālās pieredzes kategorijām, kuras minētas 17., 18. un 19. pantā

I saraksts

Pamatgrupas, ko aptver Direktīva 64/427/EEK, kuru groza Direktīva 69/77/EEK un Direktīvas 68/366/EEK un 82/489/EEK

1   Direktīva 64/427/EEK

2   Direktīva 68/366/EEK

3   Direktīva 82/489/EEK

II saraksts

Pamatgrupas Direktīvās 75/368/EEK, 75/369/EEK un 82/470/EEK

1   Direktīva 75/368/EEK (darbības, kas uzskaitītas 5. panta 1. punktā)

2   Direktīva 75/369/EEK (6. pants: kur darbība tiek uzskatīta par rūpniecisku vai sīkamatniecisku darbību)

Šādu darbību veikšana ceļojot:

3   Direktīva 82/470/EEK (6. panta 1. un 3. punkts)

Paredzētās darbības jo īpaši ir:

III saraksts

Direktīvas 64/222/EEK, 68/364/EEK, 68/368/EEK, 75/368/EEK, 75/369/EEK, 70/523/EEK un 82/470/EEK

1   Direktīva 64/222/EEK

2   Direktīva 68/364/EEK

ISIC ex grupa 612 Mazumtirdzniecība

Izslēgtās darbības:

3   Direktīva 68/368/EEK

Viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, nometnes (ISIC grupa 853)

4   Direktīva 75/368/EEK (7. pants)

5   Direktīva 75/369/EEK (5. pants)

Šādu darbību veikšana ceļojot:

6   Direktīva 70/523/EEK

Pašnodarbinātu personu darbības ogļu vairumtirdzniecībā un starpnieku darbības ogļu tirdzniecībā (ex grupa 6112, ISIC nomenklatūra)

7   Direktīva 82/470/EEK (6. panta 2. punkts)

(Darbības, kas uzskaitītas 2. panta A punkta c) un e) apakšpunktā, B punkta b) apakšpunktā, C un D punktā)

Šīs darbības jo īpaši ietver:

V PIELIKUMS

Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu

V.1.   Ārsts

5.1.1.   Ārsta ar pamatapmācību kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

5.1.2.   Specializēto ārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

▼M1

5.1.3.   Apmācību kursu nosaukumi specializētajā medicīnā