Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 ( 1 ), un jo īpaši tās 40. panta 5. punkta otro daļu, 42. panta 4. un 9. punktu, 46. panta 3. punktu, 52. panta 2. punktu, 54. panta 5. punktu,145. panta c) un d) punktu un 155. pantu,

tā kā:

(1)	Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot III sadaļu Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido vienreizējo maksājumu shēmu lauksaimniekiem.

(2)	Skaidrības labad ir lietderīgi paredzēt dažas definīcijas. Vajadzības gadījumā jāizmanto definīcijas, ko jau piemēro līdzīgās situācijās un/vai izmanto jau vairākus gadus.

(3)	Lai atvieglotu vienības vērtības aprēķināšanu tiesībām uz maksājumu, ir jānosaka skaidri noteikumi par skaitļu noapaļošanu un iespēja sadalīt esošās tiesības uz maksājumiem gadījumā, kad kopā ar tiesībām deklarētā vai nodotā zemes gabala lielums ir tikai daļa no hektāra.

(4)

Jāparedz īpaši valsts rezerves izveidošanas un jo īpaši pamatsummu vai tiesību uz maksājumu samazinājumu aprēķināšanas, kā arī samazinājumu piemērošanas noteikumi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. un 96. pantā minēto piena ražošanas piemaksu un papildmaksājumu pilnīgas vai daļējas atdalīšanas gadījumos.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. un 5. punktā paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos piešķirt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves. Ir lietderīgi paredzēt šādi piešķiramu tiesību uz maksājumu skaita un vērtības aprēķināšanas noteikumus. Lai dalībvalstis, kurām ir labākas iespējas novērtēt katra tāda lauksaimnieka situāciju, kas piesakās uz šādiem pasākumiem, varētu rīkoties elastīgāk, maksimālais piešķiramo tiesību skaits nedrīkst pārsniegt deklarēto hektāru skaitu, un to vērtība nedrīkst pārsniegt summu, kas dalībvalstij jānosaka atbilstoši objektīviem kritērijiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 6. punktu, palielinot vienības vērtību esošajām tiesībām uz maksājumu, jāievēro vidējais reģionālais rādītājs. Jāļauj dalībvalstīm noteikt šo reģionālo vērtību atbilstošajā teritoriālajā līmenī. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī palīdzība ir atdalīta no ražošanas, tās apjomu nekādā gadījumā nedrīkst diferencēt vai aprēķināt pa ražošanas nozarēm.

(6)

Konkrētos apstākļos lauksaimnieki var saņemt vairāk tiesību nekā tiesības uz zemes izmantošanu, piemēram, gadījumā, kad kopīgi izmanto lopbarības platību, ja beidzas nomas līgums vai dalība apmežošanas programmā vai ja saskaņā ar valsts noteikumiem iepērk piena references daudzumu, kas pārskata periodā iznomāts kopā ar zemi. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt mehānismu, kas garantētu atbalstu lauksaimniekam, šo atbalstu sniedzot pārsvarā attiecībā uz atlikušajiem hektāriem, kas ir viņa rīcībā. Tomēr, lai izvairītos no šā mehānisma ļaunprātīgas izmantošanas, jāparedz daži noteikumi attiecībā uz piekļuvi šim mehānismam.

(7)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 valsts rezerve jāpapildina ar neizmantotajām tiesībām vai pēc izvēles, veicot ieturējumus no tiesību uz maksājumu pārdošanas vai no pārdošanas, kas veikta pirms konkrētas dienas. Tādēļ ir jānosaka diena, pēc kuras neizmantotās tiesības ieskaita atpakaļ valsts rezervē. Administratīvu apsvērumu dēļ jāparedz arī, ka, ieskaitot atpakaļ valsts rezervē tiesības uz maksājumu, kas paredz atļauju audzēt augļus un dārzeņus vai galda kartupeļus, vai tiesības atstāt zemi atmatā, tās vairs neparedz papildu saistības vai atļauju. Turklāt to attaisno arī fakts, ka saistības vai atļauju nosaka, pamatojoties uz sākotnējiem rādītājiem, un tiklīdz būs izveidota vienreizējo maksājumu shēma, nebūs iespējams noteikt, kam jāsaņem tiesības uz atļauju atstāt zemi atmatā no rezerves, jo atbalsts būs atdalīts.

(8)

Ja, pārdodot tiesības uz maksājumu, piemēro ieturējumu, jānosaka maksimālās procentuālās daļas un kritēriji tā piemērošanai un tie jādiferencē, ņemot vērā nodošanas veidu un nododamo tiesību uz maksājumu veidu. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajos piemērošanas gados ir spekulatīvs risks, dalībvalstij var ļaut palielināt procentuālo ieturējumu no pārdošanas bez zemes. Šādu ieturējumu piemērošana nekādā gadījumā nedrīkst radīt būtiskus šķēršļus tiesību uz maksājumu nodošanai vai aizliegt to.

(9)

Lai veicinātu valsts rezerves pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt valsts rezerves apsaimniekošanu reģionālā līmenī, izņemot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. punktā minētajos attiecīgajos gadījumos un minētās regulas 42. panta 4. punktā minētajos gadījumos, ja dalībvalstīm ir pienākums piešķirt tiesības uz maksājumu.

(10)

Lai veicinātu vienreizējo maksājumu shēmas īstenošanu, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm jau gadā, kas ir pirms shēmas pirmā piemērošanas gada, sākt iespējamo atbalsta saņēmēju identificēšanu, jo īpaši gadījumos, kad mantošanas vai juridisku izmaiņu dēļ saimniecība ir pārveidota, un pagaidu tiesību uz maksājumu noteikšanu.

(11)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pants paredz, ka lauksaimniekiem īpašos apstākļos ir atļauta piekļuve vienreizējo maksājumu shēmai. Lai nepieļautu, ka šādus apstākļus izmanto, lai izvairītos no to noteikumu piemērošanas, kas attiecas uz parastu saimniecības nodošanu kopā ar piešķirtajām pamatsummām, jāparedz daži šādu apstākļu piemērošanas nosacījumi un definīcijas.

(12)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punkts paredz, ka lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad viņš minētās regulas 44. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā. Lai ņemtu vērā zemes nodošanu, kas veikta laika posmā pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas, ir attaisnojami saimniecības vai tās daļas nodošanu kopā ar turpmākajām tiesībām uz maksājumu uzskatīt par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta nozīmē, ievērojot dažus nosacījumus un jo īpaši faktu, ka pārdevējam jāiesniedz pieteikums par tiesību uz maksājumu noteikšanu, ciktāl minētajā regulā skaidri noteikts, ka shēma ir pieejama tikai tiem, kas pārskata periodā ir saņēmuši tiešo maksājumu.

(13)

Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktu Komisijai ir atļauts definēt īpašās situācijas, kad ir tiesības noteikt pamatsummas dažiem lauksaimniekiem, kuru situācija ir tāda, kas pilnīgi vai daļēji ir liegusi tiem pārskata periodā saņemt tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi uzskaitīt šīs īpašās situācijas, paredzot noteikumus, lai izvairītos no pabalstu uzkrāšanās, kas rodas, piešķirot vienam lauksaimniekam dažādas tiesības uz maksājumu, neierobežojot Komisijas iespēju vajadzības gadījumā noteikt papildu gadījumus. Turklāt jāsniedz dalībvalstīm iespēja elastīgi noteikt piešķiramo pamatsummu.

(14)	Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai vispāratzīto parasto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz 5 gadiem, ir lietderīgi ļaut dalībvalstij vajadzības gadījumā piemērot šo īsāko termiņu.

(15)

Ņemot vērā to, ka piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumus vienreizējo maksājumu shēmā iekļaus, pamatojoties uz pārskata periodu, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. pantā minētā, lai noteiktu pamatsummu, ir lietderīgi ņemt vērā piensaimniekus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. pantā minētie apstākļi un kuri šo apstākļu dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16. pantu iznomā savu individuālo references daudzumu vai tā daļu divpadsmit mēnešu laika posmā, kas beidzas vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 31. martā.

(16)

Ja lauksaimnieks aiziet pensijā vai nomirst un paredz savas saimniecības vai tās daļas nodošanu ģimenes loceklim vai mantiniekam, kurš plāno turpināt lauksaimniecisku darbību šajā saimniecībā, ir lietderīgi nodrošināt vienkāršu saimniecības vai tās daļas nodošanu ģimenes loceklim, jo īpaši gadījumā, kad nodotā zeme pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, neierobežojot mantinieka iespēju turpināt lauksaimniecisko darbību.

(17)

Tiesīgiem pretendēt uz tiesību piešķiršanu jābūt arī tiem lauksaimniekiem, kuri veikuši ieguldījumus, kā rezultātā iespējams tādu tiešo maksājumu palielinājums, ko tiem būtu vajadzējis saņemt, ja nebūtu ieviesta vienreizējo maksājumu shēma. Jāparedz īpaši noteikumi par tiesību uz maksājumu aprēķināšanu gadījumā, kad lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu vai nav hektāru. Tādos pašos gadījumos lauksaimniekiem, kuri ir nopirkuši vai nomājuši zemi vai piedalījušies valsts programmās ražošanas pārstrukturēšanai, kam pārskata periodā saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu varētu būt bijis piešķirts tiešais maksājums, nebūtu tiesību uz maksājumu, jo viņi iegādājušies zemi vai piedalījušies šādās programmās, lai veiktu lauksaimniecisku darbību, par ko nākotnē vēl varētu piešķirt dažus tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka tiesības uz maksājumu piešķir arī šādā gadījumā.

(18)	Lai nodrošinātu labu shēmas pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt tiesību uz maksājumu nodošanas noteikumus.

(19)	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. pants paredz, ka dalībvalsts var nolemt, ka tiesības uz maksājumu var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā. Lai novērstu praktiskas problēmas, jāparedz īpaši noteikumi saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos.

(20)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 2. punkts paredz, ka, aprēķinot tiesības uz maksājumu, aprēķinos jāiekļauj visa lopbarības platība pārskata periodā. Lai atvieglotu valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu noteikt lopbarības platības hektāru skaitu, ir lietderīgi dot tām iespēju ņemt vērā lopbarības platību, kas deklarēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumā pirms vienreizējo maksājumu shēmas ieviešanas, vienlaikus dodot lauksaimniekam iespēju pierādīt, ka viņa lopbarības platība pārskata periodā bijusi mazāka.

(21)	Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir atļauta kaņepju ražošana. Ir jāizveido to šķirņu saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī jāparedz šo šķirņu sertifikācija.

(22)	Gadījumos, kad uz tiesību noteikšanu attiecas īpaši nosacījumi, jāparedz īpaši ganāmpulka vienības aprēķināšanas noteikumi, atsaucoties uz liellopu gaļas nozarē paredzēto spēkā esošo pārrēķinu tabulu.

(23)	Vajadzīgi arī īpaši noteikumi, lai atvieglotu tiesību uz maksājumu noteikšanu gadījumā, kad paredzama maksājumu atdalīšana piena nozarē.

(24)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. pantu jebkuras tiesības atstāt zemi atmatā kopā ar hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, dod tiesības uz maksājumu tādā apmērā, kas noteikts ar tiesībām atstāt zemi atmatā. Minimālais laika posms, uz kādu zeme jāatstāj atmatā, ir vismaz viens laukaugu audzēšanas cikls. Lai ņemtu vērā dažus īpašus apstākļus, tomēr jābūt iespējai atmatā atstātu zemi izmantot pirms minimālā zemes atstāšanai atmatā noteiktā termiņa beigām. Jāparedz arī noteikumi par apkārtējās vides aizsardzību un atmatā atstāto platību uzturēšanu un izmantošanu.

(25)

Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju reģionalizēt vienreizējo maksājumu shēmu, jāizstrādā īpaši noteikumi, lai atvieglotu reģionālās pamatsummas aprēķināšanu saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos, kā arī lai garantētu pilnīgu reģionālās summas piešķiršanu pirmajā shēmas piemērošanas gadā. Daži šīs regulas noteikumi, jo īpaši noteikumi par valsts rezerves izveidošanu, tiesību uz maksājumu sākotnējo piešķiršanu un tiesību uz maksājumu nodošanu, ir jāpielāgo, lai tos varētu piemērot reģionālajā modelī.

(26)

Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu dalībvalstīm ir atļauts atbilstoši budžetam paredzēt papildmaksājumu par īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir nozīmīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai vai lauksaimniecības produktu kvalitātes un tirdzniecības uzlabošanai. Tādēļ ir jādefinē, uz kuriem lauksaimniekiem tas jāattiecina un ciktāl šis maksājums ir saderīgs ar pašreizējiem lauku attīstības pasākumiem, un jādefinē lauksaimniecības veidi, uz kuriem šis pasākums ir jāattiecina.

(27)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pants paredz, ka dalībvalstis definē reģionus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un minētās regulas 59. pants paredz, ka dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar objektīviem kritērijiem var reģionalizēt vienreizējo maksājumu shēmu. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt visu to datu un informācijas paziņošanu, kas vajadzīgi šādu kritēriju novērtēšanai.

(28)	Lai novērtētu vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanu, ir lietderīgi noteikt kārtību un termiņus informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm un informēt Komisiju par platībām, attiecībā uz kurām atbalsts piešķirts valsts līmenī un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī.

(29)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā un šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. Tiesības uz maksājumu aprēķina līdz trīs zīmēm aiz komata un noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata. Ja aprēķinos iegūst rezultātu, kas ir tieši pa vidu, summu noapaļo uz augšu līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata.

2. Ja lauksaimniekam pēc visu iespējamo pilnīgo tiesību uz maksājumiem deklarēšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktu jādeklarē tiesības uz maksājumiem saistībā ar zemes gabalu, kura summa atbilst hektāra daļai, šīs pēdējās tiesības uz maksājumiem dod tiesības uz maksājumu, kas aprēķināts proporcionāli zemes gabala izmēram, un tās jāuzskata par pilnībā izmantotām šīs regulas 45. panta mērķim.

3. Ja zemes gabala lielums, kurš tiek nodots kopā ar tiesībām uz maksājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punktu, atbilst hektāra daļai, lauksaimnieks var nodot daļu konkrēto tiesību kopā ar zemi par vērtību, kas aprēķināta tās pašas daļas apjomam. Atlikusī tiesību daļa ar attiecīgi aprēķinātu vērtību paliek lauksaimnieka rīcībā.

Neierobežojot minētās regulas 46. panta 2. punktu, ja lauksaimnieks nodod tiesību daļu bez zemes, abu daļu vērtību aprēķina proporcionāli.

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma piemērošanu, hektāru vai dzīvnieku skaits, par kuriem pārskata periodā ir piešķirts vai kuriem jāpiešķir tiešs maksājums, kas jāņem vērā, lai izveidotu pamatsummu, kas noteikta šīs regulas 37. panta 1. punktā, ir hektāru vai dzīvnieku skaits, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2419/2001 2. panta r) un s) punkta nozīmē katram tiešajam maksājumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktā šādas platības uzskata par tiesīgām uz maksājumu noteikšanu un izmantošanu:

2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta izpratnē atmatu zemi, kas apsēta ar ilggadīgām kultūrām, ko izmanto minētās regulas 55. panta b) apakšpunktā minētajiem mērķiem, un zemi, kas apsēta ar ilggadīgām kultūrām un kas arī pretendē uz minētās regulas 88. pantā paredzēto palīdzību par enerģijas augiem, arī uzskata par platībām, kuras drīkst atstāt atmatā un par kurām var pretendēt uz maksājumu.

3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 2. punkta izpratnē atmatu zemi, kas bija apsēta ar ilggadīgām kultūrām, lai izmantotu Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 ( 4 ) 6. panta 3. punktā minētajiem mērķiem un par kuru piešķīra šīs regulas 2. panta 2. punktā minēto platību maksājumu par 2003. gadu, uzskata par zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, izmantojot tiesības atstāt zemi atmatā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantam.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. pantu, minētās regulas 54. panta 2. punkta izpratnē zemi, kas bija apsēta ar daudzgadīgām kultūrām laikā, kas bija noteikts, lai pieteiktos uz 2003. gada platību maksājumiem, uzskata par zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu atbilstīgi minētās regulas 53. pantam.

5. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantu, ja dalībvalsts izmanto šīs regulas 59. pantā minēto iespēju:

6. Lauksaimnieki, kurus 2005. gadā skāra šā panta 2. līdz 5. punkta piemērošana, četru nedēļu laikā no 2005. gada 19. oktobra vai attiecīgās dalībvalsts noteiktā dienā, var mainīt savu vienreizējā maksājuma pieprasījumu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktā paredzētais samazinājums attiecas uz visiem references daudzumiem pēc tam, kad veikts jebkāds iespējams samazinājums saskaņā ar minētās regulas 41. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad veikts jebkāds iespējams samazinājums saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punktu un 70. panta 2. punkta otro daļu.

2. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 7. punktā minēto samazinājumu, proporcionāli samazina visu līdz lineārā samazinājuma piemērošanas dienai noteikto tiesību uz maksājumu vienības vērtību.

3. Gadījumos, kad valsts rezervēs esošās summas, ir lielākas nekā nepieciešams, lai segtu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā minētos gadījumus, dalībvalstis var attiecīgi palielināt vienības vērtību visiem, kam ir tiesības uz maksājuma saņemšanu. Kopējā summa, kas izmantota šādam palielinājumam, nedrīkst pārsniegt summu, ko iegūst pēc lineārā samazinājuma, kuru piemēro saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. un 7. punktu.

1. Samazinājuma procentuālo daļu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktu, 2007. gadā piemēro summām, kas atbilst vienreizējo maksājumu shēmā iekļaujamām piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem.

2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju vienreizējo maksājumu shēmā pilnībā iekļaut summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, tā piemēro šā panta 1. punktā minēto samazinājuma procentuālo daļu tajā gadā, kurā tā izmanto minēto iespēju. Turpmākajos gados attiecīgā dalībvalsts piemēro samazinājumu, nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. panta 2. punktā un 96. panta 2. punktā paredzēto summu palielinājumu.

3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju vienreizējo maksājumu shēmā daļēji iekļaut summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, tā šā panta 1. punktā minēto samazinājuma procentuālo daļu piemēro attiecīgajām vienreizējo maksājumu shēmā iekļautajām summām tajā gadā, kurā tā izmanto minēto iespēju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. panta 2. punktā un 96. panta 2. punktā paredzēto summu palielinājumu.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. un 5. punktā paredzētās iespējas, lauksaimnieki saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem var saņemt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves.

2. Ja lauksaimnieks, kuram nav tiesību uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu no valsts rezerves piešķiršanu, viņš var saņemt vairākas tiesības uz maksājumu, kas nepārsniedz viņam konkrētajā laikā piederošo (īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu.

3. Ja lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves, viņš var saņemt vairākas tiesības uz maksājumu, kas nepārsniedz viņam piederošo to hektāru skaitu, par kuriem viņam nav piešķirtas tiesības uz maksājumu.

Vienības vērtību katrai no viņam piederošām tiesībām uz maksājumu var palielināt, nepārsniedzot 4. punktā minēto vidējo reģionālo rādītāju.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punkta pirmo daļu piemēro tām tiesībām uz maksājumu, kuru vienības vērtība saskaņā ar šā punkta otro daļu ir palielināta par vairāk nekā 20 %. Minētās Regulas 42. panta 8. punkta otro daļu piemēro tikai tādā mērā, kādā palielināta to tiesību uz maksājumu vērtība, kuru vienības vērtība saskaņā ar šā punkta otro daļu ir palielināta par vairāk nekā 20 %.

4. Dalībvalstis nosaka vidējo reģionālo rādītāju pienācīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu. To nosaka dienā, kas jānosaka dalībvalstīm. To var katru gadu pārskatīt. To nosaka, pamatojoties vērtību, kāda ir tiesībām uz maksājumu, kas lauksaimniekiem piešķirtas attiecīgajā reģionā. To nediferencē pa ražošanas nozarēm.

5. Vienības vērtību katrai no tiesībām uz maksājumu, kas saņemtas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, izņemot 3. punkta otro daļu, aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz 2. punktā minēto hektāru skaitu.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punkta piemērošana, ja hektāru skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punktā paredzēto iespēju, tā var saskaņā ar šo pantu pēc pieprasījuma jo īpaši piešķirt tiesības uz maksājumu tiem lauksaimniekiem attiecīgajos reģionos, kuri deklarē mazāku hektāru skaitu nekā attiecīgais to tiesību uz maksājumu skaits, ko viņiem piešķirtu vai kas viņiem būtu bijušas piešķirtas saskaņā ar minētās regulas 43. pantu.

Šādā gadījumā lauksaimnieks par labu valsts rezervei atsakās no visām tiesībām uz maksājumu, kas viņam piešķirtas vai ko viņam būtu bijis jāpiešķir, izņemot tiesības atstāt zemi atmatā un tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. pantā.

Šī panta nolūkā “tiesības uz maksājumiem” nozīmē tikai tiesības uz maksājumiem, kuras dalībvalstis piešķīrušas pirmajā vienreizēja maksājuma shēmas piemērošanas gadā.

2. No valsts rezerves piešķirto tiesību uz maksājumu skaitam jābūt vienādam ar hektāru skaitu, ko lauksaimnieks deklarē.

3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktā paredzēto piecu gadu laika posmu piemēro vai attiecīgā gadījumā atsāk piemērot visām piešķirtajām tiesībām uz maksājumu.

4. Vienības vērtību tiesībām uz maksājumu, ko piešķir no valsts rezerves, aprēķina, dalot lauksaimnieka pamatsummu ar viņa deklarēto hektāru skaitu, no kura atņemts hektāru skaits, kas vienāds ar viņam piešķirto tiesību atstāt zemi atmatā skaitu. Šīs regulas 6. panta 4. punktā minēto vidējo reģionālo rādītāju nepiemēro.

5. Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāk nekā 50 % no kopējā hektāru skaita Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 1. un 2. punkta nozīmē, kas tiem piederējis (nomāts vai bijis īpašumā) pārskata periodā.

6. 1., 2., 3. un 4. punkta nolūkā hektārus, kuri nodoti, izmantojot nomu vai pārdošanu, un nav aizstāti ar atbilstošu hektāru skaitu, ietver lauksaimnieka deklarēto hektāru skaitā.

7. Attiecīgais lauksaimnieks deklarē visus hektārus, kas viņam pieder pieprasījuma izteikšanas brīdī.

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punktu, neizmantotās tiesības uz maksājumu ieskaita atpakaļ valsts rezervē dienā pēc pēdējās dienas, kad var grozīt pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tajā kalendārajā gadā, kurā beidzas laika posms, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punkta otrajā daļā un 45. panta 1. punktā.

Šajā pantā “neizmantotās tiesības uz maksājumu” nozīmē, ka šā punkta pirmajā daļā minētajā laika posmā nav piešķirts maksājums par minētajām tiesībām. Tiesības uz maksājumu, par kurām ir iesniegts pieteikums un kuras attiecas uz platību ►M1 Regulas (EK) Nr. 796/2004 ◄ 2. panta 22. punkta nozīmē, uzskata par izmantotām.

2. Ieskaitot atpakaļ valsts rezervē tiesības atstāt zemi atmatā un tiesības uz maksājumu kopā ar atļauju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantā, tās vairs neparedz papildu saistības vai atļauju.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tā var nolemt ieskaitīt atpakaļ valsts rezervē šādas summas:

Ja tiesības uz maksājumu ar zemi vai bez tās pārdod lauksaimniekam, kurš uzsāk lauksaimniecisku darbību, vai ja ir notikusi faktiska vai ir paredzama tiesību uz maksājumu mantošana, ieturējumu nepiemēro.

2. Nosakot 1. punktā minētās procentuālās daļas, dalībvalsts vienā no 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var diferencēt procentuālo daļu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktā minētajos gadījumos atpakaļ valsts rezervē ieskaita šādas summas:

2. Tiesības uz maksājumu, ko jānosaka pārdevējam vai iznomātājam, aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu, pamatojoties uz atlikušajām pamatsummām un ►M1 pārskata perioda hektāri, kas atbilst atlikušajai pamatsummai ◄ .

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, kad viena gada laikā pēc pārdošanas vai iznomāšanas, bet ne vēlāk kā līdz ►M1 2004. gada 15. maijs ◄ , pārdevējs vai iznomātājs ir nopircis vai uz sešiem vai vairāk gadiem nomājis citu saimniecību vai tās daļu. Šādā gadījumā pārdevējs vai iznomātājs saglabā vismaz tādu tiesību uz maksājumu skaitu, kas ir vienāds ar to tiesību uz maksājumu skaitu, kuras lauksaimnieks var izmantot jaunajā saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. pantu.

4. Šā panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, kad lauksaimnieks attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka pārdošanas vai nomas cena atbilst saimniecības vērtībai vai saimniecības daļas vērtībai bez tiesībām uz maksājumu, ja veic daļēju nodošanu.

5. Neierobežojot 4. panta piemērošanu, 1. punkts netiek piemērots gadījumos, ja līguma punkts, kas noteikts 17. pantā, un attiecīgajā gadījumā 27. pants ir ticis iekļauts līgumā līdz 2004. gada 15. maijam.

Šādā gadījumā dalībvalstis var pilnā apjomā vai daļēji piešķirt summas, kas pieejamas valsts līmenī saskaņā ar 4., 5., 8., 9. un 10. pantu.

2. Katram reģionam piešķirtās summas var uzskatīt par summām, kas piešķiramas tikai attiecīgajā reģionā, izņemot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktā minētos gadījumus vai gadījumu, kad dalībvalsts izvēlas piemērot minētās regulas 42. panta 3. punktu.

1. Sākot no kalendārā gada, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, dalībvalstis var sākt to Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā minēto lauksaimnieku apzināšanu, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, minētās regulas 34. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu un b) apakšpunktā minēto hektāru skaita pagaidu noteikšanu un šā panta 5. punktā minēto nosacījumu sākotnējo pārbaudi.

2. Veicot tiesību uz maksājumu pagaidu noteikšanu, dalībvalstis līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 15. aprīlim, var nosūtīt Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu minētās regulas 33. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem vai attiecīgā gadījumā tiem lauksaimniekiem, kuri apzināti saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šādā gadījumā lauksaimnieki, kuri nav minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 1. punktā, līdz minētajam datumam iesniedz pieteikumu par viņu tiesību uz maksājumu noteikšanu.

3. Ja dalībvalsts neizmanto 2. punktā paredzēto iespēju, attiecīgā dalībvalsts līdz dienai, kas tai jānosaka, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā, nosūta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu.

4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punktu vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā piešķiramo tiesību uz maksājumu galīgo noteikšanu veic, pamatojoties uz pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā.

Nav iespējama nekāda galīga tiesību uz maksājumiem nodošana pirms galīgas tiesību izveides uz maksājumiem.

Ikvienā gadījumā galīgās tiesības uz maksājumiem izveido, vēlākais, līdz pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada 15. augustam. Ja īpaši administratīvi apstākļi to attaisno, dalībvalsts var izlemt, ka datums galīgais izveidei var kalpot arī kā datums maksājuma paziņošanai par pirmo vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadu, tomēr jebkurā gadījumā — ne vēlāk kā līdz pirmā piemērošanas gada 31. decembrim.

Lauksaimnieki saskaņā ar galīgo tiesību rezervēm var ieviest piemērošanu saskaņā ar vienreizēju maksājumu, balstoties uz provizoriskām tiesībām uz maksājumiem, kuras izveidojušas dalībvalstis vai kas iegūtas līguma panta ceļā, kas noteiks 17. vai 27. pantā.

5. Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka dienā, kad iesniegts pieteikums par tiesībām uz maksājumu, viņš ir lauksaimnieks Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē.

6. Dalībvalsts var nolemt noteikt obligāto saimniecības ►M1 lauksaimniecības platības izteiksmē ◄ lielumu, par kuru var pieprasīt tiesības uz maksājumu noteikšanu. Tomēr obligātais lielums nepārsniedz 0,3 ha.

Obligāto lielumu nenosaka to tiesību uz maksājumu noteikšanai, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 47. līdz 50. pantā minētie īpašie nosacījumi.

7. Dalībvalsts var nolemt, ka pieteikumu par 4. punktā minēto tiesību uz maksājumu galīgo noteikšanu var iesniegt vienlaikus ar pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu.

8. Izņemot tiesību uz maksājumiem izveidošanu no valsts rezervēm, kas noteiktas 6. un 7. pantā un no 18. līdz 23. panta a) punktam, un neierobežojot šī panta 5. un 6. punktu, zemes gabals nav jādeklarē, lai izveidotu tiesības uz maksājumiem. Zemes gabalu deklarācija, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā, attiecas uz maksājumu par tiesību uz maksājumiem piemērošanu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos lauksaimnieks, kurš saņēmis saimniecību vai tās daļu, var savā vārdā pieprasīt tiesību uz maksājumu aprēķināšanu par saņemto saimniecību vai saimniecības daļu.

Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz pamatsummu un hektāru skaitu, kas atbilst mantotajām ražošanas vienībām.

2. Atceļot paredzamo mantojumu, piekļuvi vienreizējo maksājumu shēmai piešķir tikai vienreiz ieceltajam mantiniekam līdz dienai, kad iesniegts pieteikums par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu.

Tiesību nodošanu saskaņā ar nomas līgumu vai mantojumu, vai paredzamo mantojumu no lauksaimnieka, kurš ir fiziska persona un kurš bijis saimniecības vai tās daļas nomnieks pārskata periodā, kad būtu tiesības uz maksājumu, uzskata par saimniecības mantošanu.

3. Ja 1. punktā minētajam lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu, viņa tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties attiecīgi uz viņa sākotnējās saimniecības un mantoto ražošanas vienību pamatsummu summu un hektāru skaita summu.

4. Ja 1. punktā minētais lauksaimnieks atbilst nosacījumam, ar kādu var piemērot divus vai vairākus pantus no šīs regulas 19. līdz 23. pantam vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. panta 2. punktu, 40. pantu, 42. panta 3. punktu vai 42. panta 5. punktu, viņš saņem tādu tiesību uz maksājumu skaitu, kas nepārsniedz viņa mantoto hektāru un to hektāru lielāko skaitu, kuru viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā un kuru vērtība ir augstākā vērtība, ko viņš var iegūt, atsevišķi piemērojot katru pantu, kura nosacījumiem viņš atbilst.

5. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā un šajā regulā izmanto attiecīgās valsts tiesību aktos minēto “mantojuma” un “paredzamā mantojuma” definīciju.

1. Ja notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 2. punktā minētā juridiskā statusa vai nosaukuma maiņa, lauksaimniekam ir piekļuve vienreizējo maksājumu shēmai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā lauksaimniekam, kurš sākotnēji pārvaldījis saimniecību, nepārsniedzot tiesības uz maksājumu, ko jāpiešķir sākotnējai saimniecībai ar šādiem nosacījumiem:

2. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā laika posmā no 1. janvāra līdz pieteikuma iesniegšanas dienai notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 2. punktā minētie gadījumi, piemēro šā panta 1. punktu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punkta pirmajā daļā “apvienošanās” ir divu vai vairāku atsevišķu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē apvienošanās, kļūstot par vienu jaunu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, kura pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē lauksaimnieki, kas sākotnēji pārvaldījuši saimniecības, vai viens no viņiem.

Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz sākotnējo saimniecību pamatsummu un hektāru skaitu.

2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punkta otrajā daļā “sadalīšana” ir viena lauksaimnieka Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē sadalīšana vismaz divos jaunos lauksaimniekos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, no kuriem vismaz viena pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē vismaz viena no juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sākotnēji pārvaldījušas saimniecību, vai arī viena lauksaimnieka Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē sadalīšana, izveidojot vismaz vienu jaunu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, ja otra pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē lauksaimnieks, kurš sākotnēji pārvaldījis saimniecību.

Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz pamatsummu un hektāru skaitu, kas atbilst no sākotnējās saimniecības nodotajām ražošanas vienībām.

3. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā laika posmā no 1. janvāra līdz pieteikuma iesniegšanas dienai notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punktā minētie gadījumi, piemēro attiecīgi šā panta 1. vai 2. punktu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 5. punktā minētajos gadījumos, kad minētajā pantā minētās lauksaimniecības un vides saistības izbeidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu tās pirmajā piemērošanas gadā, dalībvalsts vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā saskaņā ar minētās regulas 40. panta 1., 2., 3. punktu vai 5. punkta otro daļu nosaka pamatsummas katram attiecīgajam lauksaimniekam, ja netiek veikti divkārši maksājumi saskaņā ar minētajām lauksaimniecības un vides saistībām.

Summas, kas ir mazākas nekā 10 EUR par atsevišķām tiesībām uz maksājumu vai kopsummā mazākas nekā 100 EUR vienam lauksaimniekam, neuzskata par divkāršu maksājumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts nevar mainīt summas, kas jāizmaksā saskaņā ar minētajām lauksaimniecības un vides saistībām, attiecīgais lauksaimnieks var:

2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 5. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu, ko aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz hektāru skaitu, ko viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. pantu piemēro, balstoties uz katru tiešo maksājumu, kas noteikts šīs Regulas VI pielikumā.

1. Ja pirkuma līgums, kas noslēgts vai grozīts vēlākais līdz pēdējai dienai, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, paredz, ka visu saimniecību vai tās daļu pārdod pilnā apmērā vai daļēji kopā ar tiesībām uz maksājumu par nodotās saimniecības vai tās daļas hektāriem, kuras jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu, pirkuma līgumu uzskata par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi minētās regulas 46. panta nozīmē saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktu un 46. panta 3. punktu vajadzības gadījumā piemēro tām tiesībām uz maksājumu, kas jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas vienībām un hektāriem, kas bijuši līguma priekšmets.

3. Pārdevējs iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju un norādot tās ražošanas vienības un hektāru skaitu, par kurām viņš plāno nodot tiesības uz maksājumu.

Dalībvalsts var ļaut pircējam pārdevēja vārdā un ar skaidru pārdevēja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu. Šādā gadījumā dalībvalsts pārbauda, vai pārdevējs atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un jo īpaši šīs regulas 12. panta 5. punktā minētajam nosacījumam.

4. Pircējs iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu atbilstoši 12. pantam, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju.

5. Dalībvalsts var pieprasīt, lai pircējs un pārdevējs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā iekļauj atsauci uz pirmo pieteikumu.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir īpašā situācijā

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktā “lauksaimnieki, kuri ir īpašā situācijā” ir lauksaimnieki, kas minēti šīs regulas 19. līdz ►M1 23.a ◄ pantā.

2. Ja lauksaimnieks, kurš ir īpašā situācijā, atbilst nosacījumam, ar kuru var piemērot divus vai vairākus pantus no šīs regulas 19. līdz ►M1 23.a ◄ pantam vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. panta 2. punktu, 40. pantu, 42. panta 3. punktu vai 42. panta 5. punktu, viņš saņem tiesības uz maksājumu, kuru skaits nepārsniedz to hektāru skaitu, kurus viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā un kuru vērtība ir augstākā vērtība, ko viņš var iegūt, atsevišķi piemērojot katru pantu, kura nosacījumiem viņš atbilst.

3. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir īpašā situācijā, nepiemēro 6. pantu, izņemot 6. panta 3. punkta trešo daļu.

4. Gadījumos, kad 20. un 22. pantā minētā noma vai 23. pantā minētās programmas beidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, lauksaimnieks pēc nomas vai programmas beigām līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz pēdējai dienai, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā nākamajā gadā, var iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu.

5. Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai vispāratzīto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz 5 gadiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šādai nomai 20., 21. un 22. pantu.

Lai noteiktu pamatsummu piensaimniekam, kurš ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. pantā minētajā situācijā un kurš šīs situācijas dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16. pantu iznomā savu individuālo references daudzumu vai tā daļu divpadsmit mēnešu laika posmā, kas beidzas vienreizējo maksājumu shēmas piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem pirmā piemērošanas gada 31. martā, uzskata, ka attiecīgajā gadā lauksaimnieka saimniecībā minētais individuālais references daudzums ir pieejams.

1. Lauksaimnieks, kuram lauksaimnieks, kas aizgājis pensijā ►M1 no lauksaimnieciskas darbības ◄ vai nomiris pirms pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, ir ►M1 nododot, vai nu pārdodot, vai iznomājot uz sešiem vai vairāk gadiem, bez atlīdzības vai par simbolisku samaksu ◄ iznomājis, vai atstājis faktiskā vai paredzamā mantojumā saimniecību vai tās daļu, kas pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz saņemtās saimniecības vai saimniecības daļas hektāru skaitu.

2. Šā panta 1. punktā minētie lauksaimnieki ir ikviena persona, kas var saņemt 1. punktā minēto saimniecību vai tās daļu faktiska vai paredzama mantojuma rezultātā.

1. Lauksaimnieks, kurš vēlākais līdz ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ ir veicis ieguldījumus ražošanas jaudas palielināšanā vai nopircis zemi saskaņā ar 2. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz nopirkto hektāru skaitu

Tomēr par ieguldījumiem, kas ir olīvkoku stādījumi saskaņā ar Komisijas apstiprinātām programmām, datums, kas minēts pirmajā ievilkumā ir 2006. gada 31. decembris.

Investīcijām cukura nozarē pirmajā apakšpunktā minētais datums ir 2006. gada 3. marts.

Attiecībā uz ieguldījumiem banānu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. janvāris.

Attiecībā uz ieguldījumiem augļu un dārzeņu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. novembris.

2. Ieguldījumi ir paredzēti plānā vai programmā, kuras ieviešana ir jau sākta vēlākais līdz ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ . Lauksaimnieks paziņo plānu vai programmu dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Ja nav rakstiska plāna vai programmas, dalībvalstis var ņemt vērā citus objektīvus pierādījumus par ieguldījumu.

Tomēr par ieguldījumiem, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, plāna vai programmas īstenošana beigsies vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim.

Investīcijām cukura nozarē pirmajā apakšpunktā minētais datums ir 2006. gada 3. marts.

Attiecībā uz ieguldījumiem banānu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. janvāris.

Attiecībā uz ieguldījumiem augļu un dārzeņu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. novembris.

3. Ražošanas jaudas palielināšana attiecas tikai uz tām nozarēm, par kurām pārskata periodā būtu bijis piešķirts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minēts tiešais maksājums, ņemot vērā minētās regulas 66. līdz 70. pantā paredzēto iespēju piemērošanu.

Zemes pirkšana attiecas tikai uz tādas zemes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 2. punkta nozīmē pirkšanu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Jebkurā gadījumā, piemērojot šo pantu, neņem vērā to ražošanas jaudas palielināšanas un/vai zemes iepirkuma daļu, par kuru lauksaimniekam jau ir piešķirtas tiesības uz maksājumu un/vai pamatsummas par pārskata periodu.

4. Piemērojot 1. punktu, sešu vai vairāk gadu ilgtermiņa nomu, kas sākta līdz vēlākais 2004. gada 15. maijam, uzskata par zemes pirkšanu vai ieguldījumiem ražošanas jaudā.

Investīcijām cukura nozarē pirmajā apakšpunktā minētais datums ir 2006. gada 3. marts.

Attiecībā uz ilgtermiņa nomu banānu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. janvāris.

Attiecībā uz ilgtermiņa nomas darījumiem augļu un dārzeņu nozarē pirmajā daļā minētais datums ir 2007. gada 1. novembris.

5. Ja lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu, veicot pirkumu vai ilgtermiņa nomu, tiesību uz maksājumu skaitu aprēķina, pamatojoties uz nopirkto vai nomāto hektāru skaitu, un, ja ir citi ieguldījumi, esošo tiesību uz maksājumu kopējo vērtību var palielināt, nepārsniedzot 1. punktā minēto pamatsummu.

6. Ja lauksaimniekam nav hektāru vai ja viņam nav tiesību uz maksājumu, tiesību uz maksājumu skaitu aprēķina, dalot 1. punktā minēto pamatsummu ar vienības vērtību, kas nepārsniedz 5 000 EUR.

Uz tiesībām uz maksājumu attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. pantā minētie nosacījumi. Šā panta 2. punktā minētos 50 % no lauksaimnieciskās darbības nosaka dalībvalsts saskaņā ar objektīviem kritērijiem.

1. Lauksaimnieks, kurš laikā no pārskata perioda beigām līdz vēlākais ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ ir uz sešiem vai vairāk gadiem iznomājis saimniecību vai tās daļu, ja tās nomas nosacījumus nevar pielāgot, saņem tiesības uz maksājumu, ko aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz nomāto hektāru skaitu.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārskata periodā vai pirms tā, vai vēlākais līdz ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ ir nopircis saimniecību vai tās daļu, kurai piederošā zeme pārskata periodā bijusi iznomāta, lai uzsāktu vai paplašinātu savu lauksaimniecisko darbību viena gada laikā pēc nomas termiņa beigām.

Piemērojot šo punktu, “iznomāta zeme” ir zeme, kas pirkšanas laikā vai pēc tās bijusi iznomāta, nepagarinot līgumu, izņemot gadījumus, kad pagarināšana ir juridisks pienākums.

1. Lauksaimnieks, kurš pārskata periodā un vēlākais līdz ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ ir piedalījies valsts programmās ražošanas pārorientēšanai, par kurām varētu būt bijis piešķirts tiešais maksājums saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, piemēram, ražošanas pārstrukturēšanas programmās, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz hektāru skaitu, ko viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro lauksaimniekam, kurš pārskata periodā un vēlākais līdz ►M1 2004. gada 15. maijam ◄ pārorientējies no piena ražošanas uz jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajām ražošanas nozarēm.

Ja lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt tiesības uz maksājumiem vai paplašināt jau esošo tiesību vērtību ar galīga tiesas nolēmuma spēku vai kompetentas dalībvalsts iestādes galīga administratīvā akta spēku, lauksaimniekam ir tiesības uz maksājumu skaitu un vērtību, kas noteikta konkrētajā nolēmumā vai aktā, datumā, kuru nosaka dalībvalsts, bet ne vēlāk kā iesnieguma iesniegšanas beigu termiņā saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu pēc nolēmuma vai akta pieņemšanas datuma un ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punkta piemērošanu. ►M9 Minētās Regulas 42. panta 8. punktu nepiemēro tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu. ◄

1. Tiesības uz maksājumu var deklarēt tikai vienreiz gadā, to drīkst darīt lauksaimnieki, kam šādas tiesības ir pēdējā dienā, kurā drīkst iesniegt vienoto pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. punktu.

Tomēr gadījumā, kad lauksaimnieks izmanto iespēju mainīt vienoto pieteikumu saskaņā ar Regulas 15. pantu, tas drīkst arī deklarēt tiesības uz maksājumu, kas tam ir dienā, kad lauksaimnieks kompetentajai iestādei iesniedz grozījumus, ja vien attiecīgās tiesības uz maksājumu jau nav deklarējis cits lauksaimnieks par to pašu gadu.

Ja lauksaimniekam attiecīgās tiesības uz maksājumu ir nodevis kāds cits lauksaimnieks un ja šis cits lauksaimnieks šīs tiesības jau ir deklarējis, šo tiesību uz maksājumu papildus deklarēšana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tiesību nodevējs ir jau informējis kompetento iestādi par nodošanu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktu un šīs maksājumu tiesības atsauc no sava vienotā pieteikuma Regulas (EK) Nr. 796/2004 15. pantā noteiktajā termiņā.

2. Dalībvalstis nosaka Regulas (EK) Nr. 11782/2003 44. panta 3. punktā minētā 10 mēnešu laika posma sākumu katram atsevišķam lauksaimniekam vienā dienā laika posmā, kas jānosaka no tā kalendārā gada 1. septembra, kas ir pirms gada, kurā iesniedz pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā, līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim, vai arī noteiktajā laika posmā ļauj to izvēlēties lauksaimniekam.

Tomēr, ja to prasa konkrēti lauksaimniecības apstākļi, dalībvalstis var ļaut lauksaimniekiem attiecībā uz savām saimniecībām noteikt divus dažādus datumus 10 mēnešu laika posma sākumam pirmajā daļā minētajā laika posmā. Lauksaimnieki, kas izmanto šo iespēju, vienotajā pieteikuma veidlapā papildus informācijai, kas tiem jāsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 12. pantu, norāda savu izvēli attiecībā uz katru atsevišķu zemes gabalu.

3. Lauksaimnieks var brīvprātīgi atteikties no tiesībām uz maksājumu par labu valsts rezervei, izņemot tiesības uz maksājumu par zemes atstāšanu atmatā.

2. Nodevējs informē dalībvalsts kompetento iestādi par nodošanu laika posmā, kas jānosaka dalībvalstij.

3. Dalībvalsts var pieprasīt, lai tiesību nodevējs paziņo par nodošanu dalībvalsts kompetentajai iestādei, kur šāda nodošana notiks, attiecīgās dalībvalsts noteiktajā termiņā, bet ne agrāk kā sešas nedēļas pirms pašas nodošanas un ievērojot pēdējo datumu, kad var iesniegt pieteikumu saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu. Nodošana notiek kā paredzēts paziņojumā, ja kompetentā iestāde neceļ iebildumus pret šādu nodošanu un tiesību nodevējam par to paziņo noteiktajā termiņā. Kompetentā iestāde var iebilst pret nodošanu tikai, ja šāda darbība neatbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 noteikumiem un šai regulai.

4. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punkta otro daļu, lauksaimnieka izmantoto tiesību uz maksājumu procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz tiesību uz maksājumu skaitu, kas tam piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā izmantošanas gadā, izņemot tiesības uz maksājumu, kas pārdotas kopā ar zemi, un tās jāizmanto viena kalendārā gada laikā.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, dalībvalsts nosaka reģionu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

2. Dalībvalstis definē 1. punktā minēto reģionu vēlākais vienu mēnesi pirms dienas, kad sākas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā minētais 10 mēnešu laika posms.

Lauksaimnieks, kura saimniecība atrodas attiecīgajā reģionā, savas tiesības uz maksājumu atbilstoši hektāru skaitam, ko viņš deklarē Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā, nevar nodot vai izmantot ārpus attiecīgā reģiona.

Lauksaimnieks, kura saimniecība daļēji atrodas attiecīgajā reģionā, savas tiesības uz maksājumu atbilstoši to hektāru skaitam, kas atrodas attiecīgajā reģionā un ko viņš deklarē minētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā, nevar nodot vai izmantot ārpus minētā reģiona.

3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā minētie ierobežojumi tiesību uz maksājumu nodošanai neattiecas uz faktisku vai paredzamu tiesību uz maksājumu mantošanu, ja nav līdzvērtīga hektāru skaita, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

4. Dalībvalsts var nolemt piemērot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā minētos ierobežojumus tiesību uz maksājumu nodošanai tikai attiecībā uz tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi.

1. Ievērojot 2. un 3. punktu, nomas līgumā iekļautu klauzulu, kas paredz tāda tiesību skaita nodošanu, kurš nepārsniedz iznomāto hektāru skaitu, uzskata par tiesību uz maksājumu nomu kopā ar zemi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta nozīmē, ja:

2. Iznomātājs iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju un norādot hektāru skaitu, par ko viņš plāno iznomāt tiesības uz maksājumu. Vajadzības gadījumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktu.

3. Nomnieks iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmas 12. pantu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju.

4. Dalībvalsts var pieprasīt, lai nomnieks un iznomātājs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā iekļauj atsauci uz pirmo pieteikumu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā dalībvalsts attiecīgajā gadījumā var nolemt izmantot:

2. Lai noteiktu konkrētas tiesības uz maksājumiem, lauksaimnieks var pierādīt kompetentajai iestādei, ka viņa/viņas lopbarības platība pārskata periodā bijusi mazāka, vai, ja dalībvalstu lietotā platība ir mazāka, viņš/viņa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 2. punkta b) apakšpunktu deklarē visu lopbarības platību, kas viņam/viņai piederēja pārskata periodā.

Trīs mēnešu laika posms, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta b) punktā

►M4 I pielikumā ◄ norādītās dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut sekundāro kultūraugu audzēšanu hektāros, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ne ilgāk kā trīs mēnešu laika posmā, kas katru gadu sākas no datuma, kurš katrai dalībvalstij noteikts minētajā pielikumā.

Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu, lai saņemtu tiesības uz maksājumu par kaņepju platībām, jāizmanto to šķirņu sēklas, kas uzskaitītas ►M1 Regulas (EK) Nr. 796/2004 ◄ II pielikumā, tā redakcijā, kas attiecas uz gadu, par kuru maksājums ir piešķirts. ►M11 Sēklas sertificē saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK ( 5 ), un jo īpaši tās 12. pantu. ◄

1. Lai aprēķinātu lauksaimniecisku darbību, kas izteikta ganāmpulka vienībās (LU), kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. panta 2. punktā, šīs regulas 131. panta 2. punkta a) apakšpunktā sniegtā pārrēķinu tabula attiecas uz trīs gadu vidējo dzīvnieku skaitu, par kuriem pārskata periodā tika piešķirts tiešais maksājums, kas noteikts Regulas 47. pantā.

2. Vīriešu un sieviešu kārtas liellopus, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, pārrēķina GV, izmantojot koeficientu 0,2.

Piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumu gadījumā LU aprēķina, izdalot pamata daudzumu, kas izmantots piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumu apjoma aprēķināšanai, kad tie ir iekļauti vienreizējo maksājumu shēmā, ar vidējo izslaukumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1973/2004 ( 6 ) XVI pielikumā, kas piemērojams šajā brīdī vai ko nosaka individuālais izslaukums gadījumā, ja individuālais izslaukums ir bijis augstāks par vidējo. Ja dalībvalsts izmanto izvēli, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. pantā, LU skaitu attiecīgi maina.

Kaušanas piemaksas gadījumā, ja nepieciešamie dati par dzīvnieku vecumu nav pieejami, dalībvalsts var pārrēķināt ganāmpulka vienībās LU, piemērojot koeficientu 0,7, un teļus, izmantojot koeficientu 0,25.

Ja vairākas piemaksas ir iegūtas par vienu un to pašu dzīvnieku, piemērojamais koeficients ir vidējais koeficients, kas piemērojams dažādām piemaksām.

3. Lai pārbaudītu, vai ir ievērota minimālā lauksaimnieciskā darbība, ko izsaka ganāmpulka vienībās saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nosaka dzīvnieku skaitu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

3.a LU skaitu aprēķina proporcionāli tiesībām uz maksājumiem, kuriem viņam/viņai nebija hektāru pārskata periodā un kuriem lauksaimnieks pieprasa īpao nosacījumu piemērošanu. Tas tiek piemērots sākot no tiesībām uz maksājumiem mazākās vērtības.

Pieprasījums tiek veikts tikai pirmajā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadā. Dalībvalsts nosaka pieprasījuma iesniegšanas datumu. To var atjaunot nākamajos gados par tādu pašu tiesību uz maksājumiem skaitu, kas ir bijuši pakļauti īpašiem nosacījumiem iepriekšējos gados, vai dažu šo tiesību uz maksājumiem nodošanas gadījumā, vai dažu šo tiesību uz maksājumiem ar attiecīgu hektāru skaitu deklarēšanas gadījumā, atlikušajām tiesībām uz maksājumiem.

Šajos gadījumos LU skaits tiek pārrēķināts proporcionāli atlikušajām tiesībām uz maksājumiem, kuriem lauksaimnieks pieprasa īpašo nosacījumu piemērošanu.

Īpašo nosacījumu atjaunošanas pieprasījumu nevar iesniegt tām tiesībām uz maksājumiem, kas ir deklarētas ar atbilstošu hektāru skaitu vai kas ir nodotas, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. panta 2. punkta otro apakšpunktu.

4. Prasību par minimālo lauksaimniecisko darbību uzskata par ievērotu, ja laika posmā vai konkrētās dienās, kas jānosaka dalībvalstīm, GV skaits ir līdz 50 %. Ņem vērā visus dzīvniekus, kas pārdoti vai nokauti attiecīgajā kalendārajā gadā.

5. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 29. panta piemērošanai attiecībā uz ražotājiem, kuri, daļu gada turot nesamērīgi lielu GV skaitu, mākslīgi rada apstākļus, kas vajadzīgi minimālās lauksaimnieciskās darbības ievērošanai.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju 2005. gadā vai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantu, vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā:

2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju, piemēro minētās regulas 50. pantu.

1. Lai aprēķinātu pamatsummu ekstensifikācijas maksājumiem un papildmaksājumiem liellopu, aitu un kazu sektoros, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā, saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumus, dalībvalsts ņem vērā nosacījumus par tiesībām pretendēt un konkrētās dalībvalsts noteiktās summas, piešķirot šādus maksājumus pārskata periodā ar nosacījumu, ka šādu maksājumu sastāvdaļa griestos, kas noteikti šīs Regulas VIII pielikumā, netiek pārsniegta.

2. Lai aprēķinātu pamatsummu kaušanas piemaksai liellopu gaļas sektorā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā, dalībvalsts ņem vērā Regulas (EK) Nr. 1254/199911. panta 4. punkta piemērošanu.

1. Hektāru skaitu, kas jāņem vērā, lai noteiktu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantā un VII pielikuma H punktā noteikto tiesību uz maksājumiem skaitu, aprēķina dalībvalstis olīveļļas GIS-ha vienībās atbilstīgi metodei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXIV pielikumā.

2. Lai zemes gabaliem, ko daļēji aizņem olīvkoki un daļēji citas kultūras, uz kurām attiecas vienreizējo maksājumu shēma, tostarp atmatā atstāta zeme, aprēķinātu ar olīvkokiem aizņemto platību, izmanto 1. pantā minēto metodi. To zemes gabala daļas platību, ko aizņem citas kultūras, uz kurām attiecas vienreizējo maksājumu shēma, nosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II sadaļas 4. nodaļā minētajai integrētajai sistēmai.

Piemērojot šīs divas aprēķinu metodes, izskaitļotā platība nedrīkst pārsniegt gabala lauksaimniecības zemes platību.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kopīgā XXIV pielikumā noteiktā metode, netiek piemērota, ja:

Šādos gadījumos dalībvalsts nosaka atbalsta saņemšanai atbilstošo platību, izmantojot objektīvus kritērijus un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem.

4. Platība, kas jāņem vērā, lai izmantotu tiesības uz maksājumiem Regulas Nr. 1782/2003 44. panta nozīmē, ir tā, kas aprēķināta atbilstīgi šā panta 1., 2. un 3. punktam.

1. Platības jāatstāj atmatā uz laika posmu, kas sākas vēlākais 15. janvārī un beidzas agrākais 31. augustā. Dalībvalstis tomēr paredz nosacījumus, ar kādiem ražotāji drīkst sākt sēklu sēšanu no 15. jūlija ražas ievākšanai nākamajā gadā, un nosacījumus, kas jāievēro, lai no 15. jūlija vai arī 15. jūnija gadījumos, kad ir ārkārtas klimatiskie apstākļi, drīkstētu sākt ganīšanu dalībvalstīs, kurās parasti izmanto vasaras ganības.

2. Dalībvalstis ievieš piemērotus pasākumus, kas atbilst konkrētajai situācijai atmatā atstātajās platībās, lai nodrošinātu, ka tajās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi un ka ir aizsargāta apkārtējā vide.

Šādi pasākumi var ietvert augu segu. Šādā gadījumā jānodrošina, lai pasākumi nodrošinātu to, ka augu segu nevar izmantot sēklu audzēšanai un ka to nevar izmantot lauksaimnieciskiem mērķiem līdz 31. augustam vai turpmāk līdz 15. janvārim, lai kultūraugus audzētu pārdošanai.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro platībām, kas atstātas atmatā vai apmežotas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 ( 9 ) 22., 23., 24. un 31. pantu un ko ieskaita obligātajās atmatās, ja tiek pierādīts, ka 2. punktā minētie pasākumi neatbilst minētajos pantos noteiktajām apkārtējās vides vai apmežošanas prasībām.

4. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 2. punktā un 61. pantā 2003. gadā zeme, kura izmantojama pastāvīgajām ganībām, ir:

Ja laika posmā no atbalsta piemērošanas dienas 2003. gadam līdz vienreizējā maksājuma piemērošanas dienai pirmajā ieviešanas gadā platības ir no jauna sadalītas saskaņā ar valsts zemes pārdalīšanas shēmu, attiecīgā dalībvalsts nosaka, kuras platības Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 2. punkta un 61. panta vajadzībām uzskatāmas par pastāvīgajām ganībām. Šādā gadījumā dalībvalstis ņem vērā lauksaimnieku līmenī pirms zemes pārdalīšanas esošo situāciju, līdz minimumam samazinot ietekmi uz lauksaimnieka iespējām izmantot savas tiesības uz maksājumiem. Vienlaikus dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu to, ka zemes pārdalīšanas shēmās iekļautajā platībā būtiski palielinās kopējā platība, ko tiesības atstāt atmatā, un ka būtiski samazinās pastāvīgās ganības.

Neskarot šīs regulas 33. pantu, ja jaunās dalībvalstis Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta g) punkta izpratnē ir sastapušās ar tehniskām grūtībām noteikt dažu lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu robežas tāpēc, ka notikusi pāreja no identifikācijas sistēmas, kas bijusi spēkā tās pašas regulas 54. panta 2. punktā minētajā laikā, uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas minēta tās pašas regulas 20. pantā, šīs dalībvalstis var noteikt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 2. punkta pirmās daļas attiecībā uz termiņu atbalsta pieteikumu iesniegšanai 2003. gadam, pārceļot to uz 2006. gada 30. jūniju. Šādos gadījumos dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu tādas kopējās platības būtisku palielinājumu, par kuru var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā. Bulgārija un Rumānija drīkst noteikt, ka minētais termiņš beidzas 2007. gada 30. jūnijā.

5. Gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut izmantot atmatā atstāto zemi visiem ārkārtas apstākļu skartajiem ražotājiem uz gadu, par ko iesniedz vienotu atbalsta pieteikumu. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atmatā atstātā platība, kuru atļauts izmantot, netiek izmantota peļņas nolūkā un jo īpaši, ka lopbarība, ko audzē šajā atmatā atstāšanai paredzētajā zemē, netiek pārdota.

Dalībvalstis ziņo Komisijai par savu lēmumu dot atļauju un sniedz lēmuma pamatojumu.

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 5. punktu, dalībvalstis var atkāpties no minētā panta 2. punkta pirmās daļas tikai šādās situācijās un ar šādiem nosacījumiem:

Šajos gadījumos dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu tādas kopējās platības būtisku palielinājumu, par kuru var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā. Šādi pasākumi kā izlīdzinošu pasākumu jo īpaši var ietvert gadījumu, kad platības, par kurām iepriekš bijušas tiesības pretendēt uz atbalstu, uzskata par platībām, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu. Platības, ko dalībvalstis nesen deklarējušas kā platības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, nedrīkst pārsniegt platību, kas nesen deklarēta kā platība, par kuru nav tiesību pretendēt uz atbalstu, par vairāk nekā 5 %. Dalībvalstis var paredzēt šādas apmaiņas iepriekšējas paziņošanas un apstiprināšanas sistēmu.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. panta a) punktā paredzēto atbrīvojumu no saistībām atstāt zemi atmatā piemēro hektāru skaitam, kas nepārsniedz to tiesību atstāt zemi atmatā skaitu, kuras lauksaimniekam piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

2. Ja tiesības atstāt zemi atmatā nodod kopā ar zemi, 1. punktu nepiemēro, ja ir ievērots Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. panta a) punkts.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā paredzētās iespējas, piemēro pārējos šīs regulas noteikumus, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, lauksaimniekiem, kuru saimniecības daļēji atrodas attiecīgajā reģionā, un neskarot minētās regulas 58. panta 3. punktu, reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu aprēķina, pamatojoties uz pamatsummu, kas atbilst attiecīgajā reģionā izvietotajām ražošanas vienībām, par kurām pārskata periodā bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, vai atbilstoši dalībvalsts noteiktiem objektīviem kritērijiem.

2. Attiecībā uz 1. punktā minēto gadījumu individuālā pamatsumma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 3. punkta otrajā daļā, ir pamatsumma, kas atbilst attiecīgajā reģionā izvietotajām ražošanas vienībām, par kurām pārskata periodā bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, vai kas noteikta atbilstoši dalībvalsts noteiktiem objektīviem kritērijiem.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. un 59. pantā paredzēto iespēju, lai izveidotu valsts rezervi, minētās regulas VIII pielikumā minētajai maksimālajai robežai piemēro minētās regulas 42. panta 1. punktā minēto samazinājumu, to vajadzības gadījumā pielāgojot pirms tiesību uz maksājumu galīgās noteikšanas, kā minēts minētās regulas 38. panta 3. punktā.

1. Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis nosaka minētajos punktos minēto hektāru skaitu, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp arī pļavas, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts tiesību uz maksājumu noteikšanai vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. un 3. punktā minēto hektāru skaitu, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp arī pļavas, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts platībatkarīgā atbalsta deklarācijās par 2004. gadu vai par gadu pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada. Ja to hektāru skaits, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kurus lauksaimnieks deklarējis vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, ir mazāks nekā attiecīgo hektāru skaits, kas noteikts saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var daļēji vai pavisam pārdalīt summas, kas atbilst nedeklarētajiem hektāriem, tādējādi veicot piemaksu par katru no tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. Piemaksu aprēķina, dalot attiecīgo summu ar piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu.

3. To tiesību uz maksājumu vērtība un skaits, kas piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, pamatojoties uz lauksaimnieku deklarācijām par tiesību uz maksājumu noteikšanu, ir provizoriska. Galīgo vērtību un skaitu nosaka vēlākais līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 31. decembrim pēc tam, kad ir veiktas pārbaudes saskaņā ar Komisijas ►M1 Regula (EK) Nr. 796/2004 ◄ .

4. Regulas (EK) Nr 1782/2003 40. pantu un šīs Regulas 16. pantu piemēro mutatis mutandis.

5. Šā panta nozīmē atsauci uz “lauksaimniecības platību” 12. panta 6. punktā uzskata par atsauci uz “platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 2. punkta nozīmē”.

1. Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 63. panta 2. punkta trešo daļu, dalībvalstis nosaka atmatas koeficientu, izmantojot datus, kas pieejami par attiecīgo zemi.

2. Hektāru skaits, kas atbilst vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā piešķirtajām tiesībām atstāt zemi atmatā, neatšķiras no atmatā atstāto hektāru vidējā skaita pārskata periodā par vairāk nekā 5 %.

Ja pirmajā daļā minētā norma ir pārsniegta, hektāru skaitu pielāgo vēlākais līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 1. augustam. Tomēr pienākums atstāt zemi atmatā saistībā ar jaunajām tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi attiecas uz attiecīgo lauksaimnieku tikai sākot no nākamā gada.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punkta piemērošana gadījumos, kad hektāru skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā paredzēto iespēju un nolemj piemērot minētās regulas 7. pantu, lai piešķirtu tiesības uz maksājumu saskaņā ar 7. pantu, to tiesību uz maksājumu skaits, kas ir saistītas ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantā minēto atļauju, ir vienāds ar kopā ar atļauju piešķirto tiesību uz maksājumu sākotnējo skaitu un attiecīgā gadījumā nepārsniedz piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, atļaujas, kas noteiktas saskaņā ar minētās regulas 60. pantu, ir saistītas ar katru no tiesībām uz maksājumu, kuras jāpiešķir attiecīgajam lauksaimniekam.

2. Ja atļauju skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits, atļauja ir saistīta ar tiesībām uz maksājumu, sākot ar tām, kurām ir vislielākā vienības vērtība. Nododot tiesības uz maksājumu, atļauju nodod kopā ar tām tiesībām uz maksājumu, ar kurām tā ir saistīta.

3. Pēc lauksaimnieka lūguma dalībvalsts var ļaut ar tiesībām atstāt zemi atmatā saistītu atļauju nodot tiesībām uz maksājumu.

4. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkā šīs Regulas 20. līdz 23.a pants attiecas mutatis mutandis uz lauksaimniekiem, kas ražo produktus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 1. punktā.

5. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 2. punktā minētais vidējais hektāru skaits valsts un reģionu līmenī ir noteikts šīs regulas II pielikumā.

1. Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju 2005. gadā vai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantu, vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, attiecīgi piemēro minētās regulas 59. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja lauksaimniekam nav hektāru, viņš saņem tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi un kuras aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 48. pantu.

3. Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj 2006. vai 2007. gadā izmantot 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju, piemēro minētās regulas 48., 49. un 50. pantu mutatis mutandis.

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, tā līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, nosaka minētās regulas 63. panta 2. punkta trešajā daļā minēto atmatas koeficientu un paziņo to lauksaimniekiem.

2. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuru saimniecība daļēji atrodas reģionā, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta piemērošana, atmatas koeficientu piemēro minētās regulas 63. panta 2. punkta otrajā daļā minētajai lauksaimnieka zemei, kas atrodas attiecīgajā reģionā un par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 46. panta 3. punktā paredzēto iespēju, procentuālos samazinājumus, kas paredzēti minētās regulas 9. pantā, piemēro pēc tam, kad no tiesību uz maksājumu vērtības atskaitīta neapliekamā summa, kas vienāda ar reģionālo vienības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. vai 3. punktu.

Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 42. panta 9. punktā paredzēto iespēju, minētās regulas 10. pantā paredzētos procentuālos samazinājumus piemēro vērtībai, kāda ir katrai no tiesībām uz maksājumu, un/vai līdzvērtīgajai summai, ko izsaka kā piešķiramo tiesību uz maksājumu skaitu.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, lai ievērotu šīs regulas 17. pantu, nosakot visu pircēja tiesību uz maksājumu vērtību, ņem vērā pamatsummu, kas aprēķināta par nodotajām ražošanas vienībām.

Ja to maksājumu kopsumma, kas jāmaksā saskaņā ar katru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 66. līdz 71. pantā paredzētajām shēmām, pārsniedz atbilstīgi šīs regulas 64. panta 2. punktam noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, maksājamo summu attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu piešķir, neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punktu un tā īstenošanas noteikumus, saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Maksājumu veic tikai lauksaimniekiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesnieguši pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā un vai viņiem ir tiesības uz maksājumu.

3. “Nozarē vai nozarēs, uz kurām attiecas ieturējums” nozīmē, ka faktiski maksājumu var pieprasīt visi lauksaimnieki, kuri papildmaksājuma pieteikuma iesniegšanas laikā un saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem ražo produktus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minēto nozari vai nozarēm.

4. Ja maksājums attiecas uz tāda veida lauksaimniecību vai kvalitātes un realizācijas pasākumiem, attiecībā uz kuriem nav noteikta īpaša ražošana, vai ja uz ražošanu tieši neattiecas kāda nozare, maksājumu var paredzēt ar nosacījumu, ka ieturējumu veic visās Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajās nozarēs un ka shēmā var piedalīties tikai lauksaimnieki, kuri darbojas jebkurā no minētajā pielikumā minētajām nozarēm.

5. Ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu piemēro reģionālā līmenī, ieturējumu aprēķina, pamatojoties uz maksājumu daļu attiecīgajās nozarēs attiecīgajā reģionā.

Dalībvalstis definē reģionu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

6. Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par maksājumu, ko tās plāno piešķirt, un jo īpaši par maksājuma piešķiršanas nosacījumiem un attiecīgajām nozarēm vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada.

Jebkādas izmaiņas pirmajā daļā minētajā paziņojumā veic vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam un tās attiecas uz nākamo gadu. Tās tūlīt dara zināmas Komisijai, minot objektīvos kritērijus, kas pamato šādu izmaiņu veikšanu. Dalībvalsts tomēr nedrīkst mainīt ne attiecīgās nozares, ne ieturējuma procentuālo daļu.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot izvēli, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. panta 1. punktā, tā paziņo lēmumus, kurus tā pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58., 59., 61. līdz 64. un 70. pantu, līdz 1. augustam gadā pirms pirmā vienreizējo maksāju shēmas piemērošanas gada.

TABAKAS, OLĪVEĻĻAS, KOKVILNAS UN APIŅU MAKSĀJUMU UN ATBALSTA PAR CUKURBIETĒM, CUKURNIEDRĒM, CIGORIŅIEM UN BANĀNIEM IEKĻAUŠANA VIENREIZĒJO MAKSĀJUMU SHĒMĀ

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantā noteikto iespēju un nolēmusi piemērot 2006. gadā vienreizējo maksājumu shēmu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā un šīs regulas 1. līdz 6. nodaļā izklāstītos noteikumus.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1782/2003 41. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro pamatsummai, kas aprēķināta atbalstam par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma K punktu.

2. Ja dalībvalsts ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu 2005. gadā un, neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. panta 1. punkta trešo daļu, lai noteiktu tiesības uz maksājumiem un to apjomu attiecībā uz tabakas, olīveļļas un kokvilnas maksājumu, kā arī atbalsta par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā, minētās regulas 37. un 43. pantu piemēro saskaņā ar šīs regulas 48.d panta noteikumiem, un, ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā noteikto iespēju, piemēro šīs regulas 48.e panta noteikumus.

Lai noteiktu tiesības uz maksājumiem un to apjomu attiecībā uz atbalsta par banāniem iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. un 43. pantu piemēro saskaņā ar šīs regulas 48.d panta noteikumiem.

3. Ja dalībvalsts ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu 2005. gadā, tai jānodrošina, ka tiek ievēroti valstij noteiktie maksimāli pieļaujamie daudzumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā.

4. Vajadzības gadījumā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 41. panta 2. punktu piemēro visām tiesībām uz maksājumu, kuras bija spēkā pirms atbalsta par banāniem un/vai pienu iekļaušanas, un aprēķinātajām pamatsummām atbalstam par banāniem un/vai maksājumiem par pienu.

5. Ja dalībvalsts 2005. gadā ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu, 2006. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktu dalībvalsts noteikto procentuālā samazinājuma likmi piemēro tabakas, olīveļļas un kokvilnas, cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu pamatsummām, kas jāiekļauj vienreizējo maksājumu shēmā.

Dalībvalsts noteikto procentuālā samazinājuma likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktam vienreizējo maksājumu shēmas ieviešanas pirmajā gadā piemēro attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmā iekļaujamajām pamatsummām par banāniem.

6. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktā noteikto piecu gadu periodu vēlreiz nesāk skaitīt attiecībā uz tiesībām uz maksājumiem, kuri nāk no valsts rezerves un kuru apjoms tika pārrēķināts vai palielināts atbilstīgi šīs regulas 48.d un 48.e pantam.

7. Ja dalībvalsts 2005. gadā ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu, lai noteiktu maksājumu tiesības attiecībā uz kokvilnu, tabaku, olīveļļu, apiņiem, cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, par pirmo gadu, kad piemēro 7. panta 1. punktā, 12. līdz 17. pantā un 20. pantā minēto vienreizējo maksājumu shēmu, uzskata 2006. gadu.

Lai noteiktu tiesības uz maksājumu attiecībā uz atbalstu par banāniem, pirmais gads, kad piemēro 7. panta 1. punktā, 12. līdz 17. pantā un 20. pantā minēto vienreizējo maksājumu shēmu, ir 2007. gads.

8. Ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma K un L punktam aprēķināto cukura un banānu pamatsummu iekļaušana vienreizējo maksājuma shēmā rada risku, ka nevarēs ievērot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. pantā un šīs regulas 12. pantā noteiktos termiņus, dalībvalstis pagarina šos termiņus par vienu mēnesi.

1. Ja lauksaimniekam nav piešķirtas tiesības uz maksājumiem vai ja lauksaimnieks tās nav nopircis līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās, lai tiktu noteiktas tiesības uz maksājumiem 2006. gadam, viņš saņem tiesības uz maksājumiem, kas ir aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. un 43. pantu attiecībā uz tabakas, olīveļļas un kokvilnas maksājumiem, kā arī atbalstu par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem. Lai atbalstu par banāniem iekļautu vienreizējo maksājumu shēmā, nosaka 2007. gadu.

Pirmo daļu piemēro arī tad, ja lauksaimnieks īrē tiesības uz maksājumiem 2005. un/vai 2006. gadam un atbalsta par banāniem iekļaušanai – un/vai 2007. gadam.

2. Lauksaimniekam, kam ir piešķirtas tiesības uz maksājumiem vai ja lauksaimnieks ir nopircis vai saņēmis tiesības uz maksājumiem līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās, lai tiktu noteiktas tiesības uz maksājumiem 2006. gadam, šo tiesību uz maksājumiem vērtību un daudzumu pārrēķina šādi:

Ja lauksaimniekam ir piešķirtas tiesības uz maksājumiem vai lauksaimnieks ir nopircis vai saņēmis tiesības uz maksājumiem līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās, lai tiktu noteiktas tiesības uz maksājumiem 2007. gadam attiecībā uz atbalsta par banāniem iekļaušanu, šo tiesību uz maksājumiem vērtību un daudzumu pārrēķina šādi:

Tiesības uz maksājumiem par atmatā atstātu zemi neņem vērā pirmajā un otrajā daļā minētajos aprēķinos.

3. Atkāpjoties no 27. panta noteikumiem, tajā minēto līguma klauzulu var ievietot vai grozīt īres līgumā vēlākais līdz termiņam, kad bija jāpiesakās, lai tiktu noteiktas tiesības uz maksājumiem 2006. gadam.

4. Tiesības uz maksājumiem, kas izīrētas pirms termiņa, kad bija jāpiesakās, lai noteiktu tiesības uz maksājumiem 2006. gadam, 2. punktā minētajos aprēķinos ņem vērā. Tomēr tiesības uz maksājumiem, kas līdz 2004. gada 15. maijam izīrētas ar līguma klauzulas palīdzību, kā minēts 27. pantā, tiek ņemtas vērā šā panta 2. punktā minētajos aprēķinos tikai tad, ja īres noteikumus var pielāgot.

5. Lai atbalstu par banāniem iekļautu vienreizējo maksājumu shēmā, 3. un 4. punktā minēto 2006. gadu aizstāj ar 2007. gadu.

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā atļauto iespēju, visas tiesības uz maksājumiem palielina ar papildu summu, kura atbilst atbilstošā gada reģionālajam maksimālajam apjomam, dalot šo rezultātu ar kopējo tiesību uz maksājumu skaitu, kas noteiktas reģionam pēdējā dienā, kad vēl drīkst iesniegt pieteikumu attiecībā uz vienreizējo maksājuma shēmu.

2. Ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. un 3. punktā noteikto iespēju, neskarot šīs regulas 48. panta noteikumus, lauksaimnieks saņem papildmaksājumu par katru tiesību uz maksājumiem.

Tomēr, runājot par tiesībām uz maksājumiem par atmatā atstātu zemi, lauksaimnieks saņem tikai papildsummu, kas aprēķināta atbilstīgi a) punktam uz vienu amatā atstātas zemes maksājumu.

1. Lai noteiktu maksājuma summu un definētu tiesības uz maksājumu, ņemot vērā augļu un dārzeņu nozares integrēšanu vienreizējo maksājumu shēmā, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. un 43. pantu piemēro, ievērojot noteikumus šīs regulas 48.g pantā; ja dalībvalsts izvēlējusies izmantot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā paredzēto iespēju, piemēro šīs regulas 48.h panta noteikumus.

2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 795/2004 12. panta 1. punktu, lai piešķirtu tiesības uz maksājumu saistībā ar augļu un dārzeņu nozares integrēšanu vienreizējo maksājumu shēmā, no 2008. gada 1. janvāra dalībvalstis var sākt tiesīgo lauksaimnieku noteikšanu.

3. Vajadzības gadījumā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 41. panta 2. punktu piemēro visu to tiesību uz maksājumu vērtībai, kas bija spēkā pirms atbalsta par augļiem un dārzeņiem integrēšanas un aprēķinātajām pamatsummām atbalstam par augļiem un dārzeņiem.

4. Dalībvalstu noteiktais procentuālais samazinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktu attiecas uz pamatsummām, kas atbilst vienreizējo maksājumu shēmā integrētajiem augļu un dārzeņu produktiem.

5. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktā noteikto piecu gadu periodu nesāk skaitīt atkārtoti attiecībā uz tiesībām uz maksājumiem, kas rodas saistībā uz valsts rezervēm un kuru apmērs tika pārrēķināts vai palielināts atbilstīgi šīs regulas 48.g un 48.h pantam.

6. Lai piemērotu šīs regulas 7. panta 1. punktu, 12. līdz 17. pantu, 20. pantu un 27. pantu attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari, vienreizējo maksājumu shēmas pirmais piemērošanas gads ir tas gads, kad dalībvalsts nosaka summas un piemērojamos hektārus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma M punktu, ņemot vērā trīsgadu pārejas periodu, kura izmantošana nav obligāta, saskaņā ar tā paša punkta trešo daļu.

1. Ja lauksaimniekam nav tiesību uz maksājumu vai ja tam ir tikai tiesības uz maksājumu par atmatā atstātu zemi vai citādas tiesības, kurām piemēro specifiskus nosacījumus, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, lai noteiktu tiesības uz maksājumu atbilstoši šīs regulas 12. pantam, šis lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu par augļiem un dārzeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. un 43. pantu.

Pirmo daļu piemēro arī tad, ja lauksaimnieks tiesības uz maksājumu ir iznomājis laikā starp pirmo gadu, kad piemēro vienoto maksājumu shēmu, un gadu, kad minētajā shēmā integrē augļu un dārzeņu nozari.

2. Ja lauksaimniekam ir piešķirtas tiesības uz maksājumu vai ja lauksaimnieks ir nopircis vai saņēmis tiesības uz maksājumiem līdz tā termiņa beigām, kas bija jāievēro, lai noteiktu tiesības uz maksājumiem saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, šo tiesību uz maksājumiem vērtību un skaitu pārrēķina šādi:

Tiesības uz maksājumu par atmatā atstātu zemi un tiesības uz maksājumu, kam noteikti īpaši nosacījumi, šajā punktā minētajos aprēķinos netiek ņemtas vērā.

3. Tiesības uz maksājumiem, kas iznomātas pirms termiņa, kad vienotā maksājuma shēmas ietvaros bija jāiesniedz pieteikums, lai noteiktu tiesības uz maksājumiem saskaņā ar 12. pantu, ņem vērā 2. punktā minētajos aprēķinos. Tomēr tiesības uz maksājumiem, kas līdz 2004. gada 15. maijam iznomātas ar līguma klauzulas palīdzību, kā minēts 27. pantā, ņem vērā šā panta 2. punktā minētajos aprēķinos tikai tad, ja nomas noteikumos iespējams veikt pielāgojumus.

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi iespēju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā, lauksaimnieki saņem tik daudz tiesību uz maksājumu, cik tiem pieder zemes hektāri, par kuriem tie ir tiesīgi saņemt atbalstu pa augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un stādaudzētavām, saskaņā ar tās pašas regulas 59. panta 4. punktu.

Tiesību uz maksājumu vērtību aprēķina saskaņā ar tās pašas regulas 59. panta 2. un 3. punktu un 63. panta 3. punktu.

Saskaņā ar minētās regulas 59. panta 4. punktu 2008. gadu uzskata par piemērošanas pirmo gadu.

2. Atkāpjoties no pirmā punkta pirmās daļas, dalībvalstis var noteikt papildu tiesības uz maksājumu katram lauksaimniekam, ņemot vērā objektīvus kritērijus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikuma M punktu par augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un stādaudzētavām.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, tā vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, iesniedz Komisijai pamatojumu un objektīvus kritērijus, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums par minētās iespējas piemērošanu, un attiecīgā gadījumā pamatojumu minētā panta piemērošanai tikai attiecīgajā reģionā vai pamatojumu minētā panta 3. punktā paredzētajai daļējai sadalei.

Tabakas, kokvilnas, olīveļļas, apiņu, cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu maksājumu iekļaušana

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. un 3. punktā noteikto iespēju, tā vēlākais līdz 2005. gada 1. oktobrim iesniedz Komisijai pamatojumu par daļējo maksimāli pieļaujamā daudzuma pieauguma sadali.

Attiecībā uz atbalsta par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem iekļaušanu pirmajā pantā minēto paziņojumu Komisijai nosūta vēlākais 2006. gada 15. maijā.

2. Dalībvalsts vēlākais līdz 2005. gada 1. oktobrim paziņo par savu lēmumu, ko tā pieņēmusi līdz 1. augustam, attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a pantā, šīs regulas VII pielikuma H un I punktā un šīs regulas 69. pantā noteiktajām iespējām, ciktāl tas attiecas uz kokvilnu, tabaku, olīveļļu un apiņiem.

Neskarot 48. panta 6. punkta prasības atbalstam par cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu iekļaušanu, paziņojums par lēmumu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētajām iespējām Komisijai ir jānosūta, vēlākais, līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Dalībvalsts vēlākais līdz 2008. gada 1. novembrim paziņo Komisijai, kādu lēmumu tās ir pieņēmušas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. pantā paredzētajām iespējam, sadalot informāciju pa produktiem, gadiem un attiecīgā gadījumā – reģioniem.

1. Dalībvalstis, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, katru gadu dara Komisijai zināmu šādu informāciju:

2. Ja vienreizējo maksājumu shēma tiek īstenota reģionālā līmenī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pantā, dalībvalstis līdz pirmā īstenošanas gada 15. septembrim paziņo par attiecīgo maksimāli pieļaujamā daudzuma daļu, kas noteikta saskaņā ar minētā panta 3. punktu.

Attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmo gadu 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju sniedz, pamatojoties uz pagaidu tiesībām uz maksājumu. To pašu informāciju, pamatojoties uz galīgajām tiesībām uz maksājumu, dara zināmu līdz nākamā gada 1. martam.

3. Ja tiek piemēroti pasākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, dalībvalstis līdz 1. septembrim paziņo par kopējo pieteikumu skaitu, kas iesniegti par kārtējo gadu, un par atbilstīgo kopsummu attiecībā uz katru nozari, uz ko attiecas minētajā pantā paredzētā saglabāšana.

Līdz 1. septembrim jāiesniedz galīgie dati par kopējo pieteikumu skaitu saskaņā ar minētās regulas 69. pantu, kas pieņemti iepriekšējā gadā, kā arī atbilstīgā to maksājumu kopsumma, kuri piešķirti katrai nozarei, uz kuru attiecas saglabāšana saskaņā ar minēto pantu.

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 2. punkta, VII Pielikuma B punktā un D punkta pēdējā apakšpunkta nolūkā dalībvalstis paziņo Komisijai hektāru skaitu, kas noteikts šajos nosacījumos, vēlākais, līdz 31. oktobrim gadā pēc pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada.

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra, izņemot 12. panta 1. un 2. punktu, ko piemēro no 2004. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Dalībvalstis un reģioni	Hektāru skaits
DĀNIJA	33 740
VĀCIJA	301 849
Bādene-Virtemberga	18 322
Bavārija	50 451
Brandenburga un Berlīne	12 910
Hesene	12 200
Lejassaksija un Brēmene	76 347
Meklenburga-Priekšpomerānija	13 895
Ziemeļreina-Vestfālene	50 767
Reinzeme-Pfalca	19 733
Sārzeme	369
Saksija	12 590
Saksija-Anhalte	14 893
Šlēsviga-Holšteina un Hamburga	14 453
Tīringene	4 919
LUKSEMBURGA	705
SOMIJA	38 006
A reģions	3 425
B–C1 reģions	23 152
C2–C4 reģions	11 429
MALTA	3 640
SLOVĒNIJA	11 437
ZVIEDRIJA
1. reģions	9 193
2. reģions	8 375
3. reģions	17 448
4. reģions	4 155
5. reģions	4 051
APVIENOTĀ KARALISTE
Anglija (citi)	241 000
Anglija (Moorland SDA)	10
Anglija (Upland SDA)	190
Ziemeļīrija	8 304

( 1 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1974/2004 (2004. gada 29. oktobris),	L 345	85	20.11.2004
►M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 394/2005 (2005. gada 8. marts),	L 63	17	10.3.2005
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 606/2005 (2005. gada 19. aprīlis),	L 100	15	20.4.2005
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1085/2005 (2005. gada 8. jūlijs),	L 177	27	9.7.2005
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1701/2005 (2005. gada 18. oktobris),	L 273	6	19.10.2005
►M6	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2183/2005 (2005. gada 22. decembris),	L 347	56	30.12.2005
►M7	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 658/2006 (2006. gada 27. aprīlis),	L 116	14	29.4.2006
►M8	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1134/2006 (2006. gada 25. jūlijs),	L 203	4	26.7.2006
►M9	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1291/2006 (2006. gada 30. augusts),	L 236	20	31.8.2006
►M10	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2002/2006 (2006. gada 21. decembris),	L 379	47	28.12.2006
►M11	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 373/2007 (2007. gada 2. aprīlis),	L 92	13	3.4.2007
►M12	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 411/2007 (2007. gada 17. aprīlis),	L 101	3	18.4.2007
►M13	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 608/2007 (2007. gada 1. jūnijs),	L 141	31	2.6.2007
►M14	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1522/2007 (2007. gada 19. decembris),	L 335	27	20.12.2007

KN kods
0709 10 00	Artišoki
0709 20 00	Sparģeļi
0709 90 90	Rabarberi
0810 20	Avenes, kazenes, zīdkoka ogas un kazeņavenes
0810 30	Upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas
0810 40	Dzērvenes, mellenes un citas melleņu (Vaccinium) ģints ogas
▼M11
1212 99 20	Cukurniedres

Dalībvalsts	Datums
Beļģija	15. jūlijs
Dānija	15. jūlijs
Vācija	15. jūlijs
Grieķijas dienviddaļa (Peloponēsa, Jonijas jūras salas, Rietumgrieķija, Atika, Dienvidegeja un Krēta)	20. jūnijs
Centrālā un Ziemeļgrieķija (Austrummaķedonija un Trāķija, Centrālā Maķedonija, Rietummaķedonija, Ēpeira, Tesālija, Kontinentālā Grieķija (Sterea) un Ziemeļegeja)	10. jūlijs
Spānija	1. jūlijs
Francija: Akvitānija, Viduspireneji un Langedoka-Rusijona	1. jūlijs
Francija: Elzasa, Overņa, Burgundija, Bretaņa, Vidusfrancija, Šampaņa-Ardēni, Korsika, Franškontē, Ildefransa, Limuzēna, Lotringa, Ziemeļfrancija–Padekalē, Lejasnormandija, Augšnormandija, Luāras apgabals (izņemot Atlantijas Luāras un Vandē departamentu), Pikardija, Puatū-Šarente, Provansa–Alpi–Azūra krasts un Rona–Alpi	15. jūlijs
Francija: Atlantijas Luāras un Vandē departamenti	15. oktobris
Itālija	11. jūnijs
Austrija	30. jūnijs
Portugāle	1. marts