02004L0109 — LV — 18.03.2021 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/22/EK (2008. gada 11. marts), |
L 76 |
50 |
19.3.2008 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/73/ES (2010. gada 24. novembris), |
L 327 |
1 |
11.12.2010 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris), |
L 331 |
120 |
15.12.2010 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/50/ES (2013. gada 22. oktobris), |
L 294 |
13 |
6.11.2013 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/337 (2021. gada 16. februāris), |
L 68 |
1 |
26.2.2021 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/109/EK
(2004. gada 15. decembris)
par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 1 ), izņemot minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru dzēšanas termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši un kuriem var piemērot valsts tiesību aktus;
“parāda vērtspapīri” ir obligācijas vai cita veida pārvedami parāda vērtspapīri, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi uzņēmuma akcijām vai kuri to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt akcijas vai vērtspapīrus, kas ir līdzvērtīgi akcijām;
“regulēts tirgus” ir tirgus, kas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;
“emitents” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts, arī valsts, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū.
Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir attiecīgo vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir vai nav atļauts tirgot regulētā tirgū;
“akcionārs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kura īpašumā tieši vai netieši ir:
emitenta akcijas uz sava vārda un uz sava rēķina;
emitenta akcijas uz sava vārda, bet uz citas fiziskas vai juridiskas personas rēķina;
depozitārais sertifikāts; šādā gadījumā depozitārā sertifikāta turētājs tiek uzskatīts par depozitārajam sertifikātam atbilstīgo akciju turētāju (akcionāru).
“kontrolēts uzņēmums” ir uzņēmums:
kurā fiziskai vai juridiskai personai ir balsstiesību vairākums; vai
kurā fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības iecelt amatā vai atlaist no amata administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu un kurā šī persona tajā pašā laikā ir akcionārs vai dalībnieks; vai
kuras akcionārs vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem; vai
par kuru fiziska vai juridiska persona var izmantot vai faktiski izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli;
“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas nav slēgta tipa uzņēmums” ir tādi daļu pārvaldījuma fondi un ieguldījumu sabiedrības:
kuru mērķis ir publiski piesaistīta kapitāla kolektīva ieguldīšana un kuras darbojas pēc riska dalīšanas principa; un
kuru daļas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši pārpērk vai izpērk par šo uzņēmumu aktīviem;
“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šādu uzņēmumu dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;
“izcelsmes dalībvalsts” ir:
attiecībā uz tādu parāda vērtspapīru emitentu, kuru vienības nominālvērtība nesasniedz EUR 1 000 , vai attiecībā uz akciju emitentu:
Izcelsmes dalībvalsts definīciju piemēro arī attiecībā uz parāda vērtspapīriem, kuru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, ja šo vērtspapīru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par EUR 1 000 , izņemot gadījumus, kad tā ir gandrīz ekvivalenta EUR 1 000 ;
attiecībā uz emitentu, uz kuru neattiecas i) punkts – dalībvalsts, ko emitents izvēlējies attiecīgā gadījumā no dalībvalsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, un no dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Emitents drīkst izvēlēties tikai vienu dalībvalsti par savu izcelsmes dalībvalsti. Izvēle paliek spēkā vismaz trīs gadus, ja vien tā vērtspapīri nav zaudējuši tirgošanas atļauju kādā Savienības regulētā tirgū vai ja uz emitentu šo trīs gadu laikā netiek attiecināts i) vai iii) punkts;
emitentam, kura vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulētā tirgū tā izcelsmes dalībvalstī, kā definēts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, bet kurus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, tādā jaunā izcelsmes dalībvalstī, kuru emitents var izvēlēties no tām dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, un attiecīgos gadījumos – dalībvalstī, kurā emitentam ir juridiskā adrese.
Emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i), ii) vai iii) punktā, saskaņā ar 20. un 21. pantu. Turklāt emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, attiecīgos gadījumos – izcelsmes valsts kompetentajai iestādei un visu uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Gadījumā, ja emitents trīs mēnešu laikā no dienas, kad emitenta vērtspapīrus pirmo reizi atļauj tirgot regulētā tirgū, nepaziņo par savu izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, izcelsmes dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā emitenta vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Ja emitenta vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos, kas atrodas vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, šīs dalībvalstis ir minētā emitenta izcelsmes dalībvalstis līdz laikam, kamēr emitents nav izvēlējies vienu izcelsmes dalībvalsti un par to paziņojis.
Emitentam, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kurš nav atklājis savu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, pirms 2015. gada 27. novembra, trīs mēnešu laikposms sākas 2015. gada 27. novembrī.
Emitents, kurš ir izvēlējies izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) vai iii) punktā un par minēto izvēli ir paziņojis izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms 2015. gada 27. novembra, ir atbrīvots no prasībām, kas noteiktas šā i) apakšpunkta otrajā daļā, ja vien šāds emitents neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti pēc 2015. gada 27. novembra.
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, ja tā nav izcelsmes dalībvalsts;
“regulētā informācija” ir visa veida informācija, kas emitentam vai jebkurai citai personai, kas pieteikusies vērtspapīru tirgošanas atļaujai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar šo direktīvu, 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) ( 2 ) vai saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem vai administratīvajiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu;
“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai), uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radio viļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;
“pārvaldības sabiedrība” ir sabiedrība, kas definēta 1.a panta 2. punktā Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 3 );
“tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus par saviem līdzekļiem par cenām, ko tā nosaka;
“kredītiestāde” ir uzņēmums, kas definēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 4 );
“nepārtraukti vai atkārtoti emitēti vērtspapīri” ir parāda vērtspapīri, ko kāds emitents emitē nepārtrauktajā emisijā vai vismaz divās atsevišķās līdzīga tipa un/vai kategorijas vērtspapīru emisijās;
“oficiāla vienošanās” ir vienošanās, kas ir saistoša saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
Komisija jo īpaši:
1. punkta i) apakšpunkta ii) punkta mērķiem nosaka procedūras, saskaņā ar kurām emitentam ir pieejama izcelsmes dalībvalsts izvēles iespēja;
ja nepieciešams saistībā ar izcelsmes dalībvalsts izvēles iespēju, kā paredzēts 1. punkta i) apakšpunkta ii) punktā, pielāgo trīs gadu laikposmu attiecībā uz emitenta iepriekšējām darbībām, ņemot vērā jebkuru jaunu prasību Kopienas tiesību aktos par atļaujām tirgot regulētā tirgū; un
1. punkta l) apakšpunkta mērķiem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru izveido to komunikācijas līdzekļu indikatīvu sarakstu, kurus nevar uzskatīt par elektroniskiem līdzekļiem, ņemot vērā V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā ( 5 ).
Šā punkta otrās daļas a) un b) punktā minētos pasākumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a panta un 27.b panta nosacījumus.
3. pants
Vērtspapīru tirgus integrācija
Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalstis var pieprasīt emitentiem periodiski publicēt papildu finanšu informāciju biežāk nekā 4. pantā minētos gada finanšu pārskatus un 5. pantā minētos pusgada finanšu pārskatus, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
Pirms pieņemt lēmumu pieprasīt emitentiem publicēt periodisku papildu finanšu informāciju, dalībvalstis izvērtē, vai šādas papildu prasības var izraisīt pārlieku koncentrēšanos uz emitentu īstermiņa rezultātiem un emitentu darbības sekmēm un vai tās var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo emitentu spēju piekļūt regulētiem tirgiem.
Tas neskar dalībvalstu spēju pieprasīt emitentiem, kas ir finanšu iestādes, periodiski publicēt papildu finanšu informāciju.
Izcelsmes dalībvalsts nevar akciju turētājam vai 10. vai 13. pantā minētajai fiziskai vai juridiskai personai piemērot stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot, ja:
nosaka zemākus vai papildu paziņošanas sliekšņus nekā tos, kas minēti 9. panta 1. punktā, un var pieprasīt līdzvērtīgus paziņojumus attiecībā uz paziņošanas sliekšņiem, kas balstās uz līdzdalību kapitālā;
piemēro prasības, kas ir stingrākas par 12. pantā minētajām prasībām; vai
piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar tādu uzņēmumu īpašumtiesības vai kontroli, ko uzrauga dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem ( 6 ).
Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst:
attiecībā uz atļaušanu tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū tās teritorijā likt ievērot informācijas atklāšanas prasības, kas būtu stingrākas par šajā direktīvā vai Direktīvas 2003/6/EK 6. pantā noteiktajām;
attiecībā uz informācijas paziņošanu attiecināt uz akcionāru vai fizisku vai juridisku personu, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības nekā noteikts šajā direktīvā.
II NODAĻA
PERIODISKĀ INFORMĀCIJA
4. pants
Gada finanšu pārskati
Gada finanšu pārskats ietver:
revidētos finanšu pārskatus;
vadības ziņojumu; un
ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un funkcijas skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu un zaudējumiem, un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupas uzņēmējdarbības attīstību un rezultātiem, kā arī to stāvokli, kopā ar tādu būtisku risku un nenoteiktību aprakstu, ar ko tas sastopas.
Ja emitentam nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, revidētie finanšu pārskati ietver pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā sabiedrība ir reģistrēta.
Revidenta ziņojumu, ko parakstījusi par finanšu pārskatu revīziju atbildīgā persona vai personas, pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu.
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm. Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas EVTI veic iespējamo elektronisko ziņošanas formātu pienācīgu novērtēšanu un attiecīgu testēšanu. EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.
5. pants
Pusgada finanšu pārskati
Pusgada finanšu pārskats ietver:
saīsinātus finanšu pārskatus;
starpposma vadības ziņojumu; un
ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un funkcijas skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta vai konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kā pieprasa ar 3. punktu, un starpposma vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu attiecībā uz informāciju, ko pieprasa ar 4. punktu.
Ja emitentam nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, saīsinātie finanšu pārskati vismaz ietver saīsinātu bilanci, saīsinātu peļņas un zaudējumu pārskatu un paskaidrojošas piezīmes par šiem pārskatiem. Sagatavojot saīsinātu bilanci un saīsināto peļņas un zaudējumu pārskatu, emitents ievēro tos pašus principus atzīšanai un novērtēšanai, ko izmanto sagatavojot gada finanšu pārskatu.
Komisija jo īpaši:
nosaka tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem publicēto pusgada finanšu pārskatu, tostarp revīzijas pārskatu, saglabā publiski pieejamu.
precizē revīzijas pārskata būtību;
nosaka minimālās prasības saīsinātā bilancē, saīsinātā peļņas un zaudējumu pārskatā un paskaidrojošās piezīmēs iekļaujamai informācijai, ja tos nesagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā noteikto procedūru,
Pasākumus, kas minēti a) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Pasākumus, kas minēti b) un c) apakšpunktā, nosaka, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus.
Attiecīgā gadījumā Komisija var arī koriģēt piecu gadu laikposmu, kas minēts 1. punktā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus.
6. pants
Ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām
Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts 41. panta 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteikta veida uzņēmumu finanšu gada pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK ( 10 ), katru gadu saskaņā ar minētās direktīvas 10. nodaļu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz desmit gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.
7. pants
Atbildība
Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz emitents vai tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūrvienības atbild par to, ka sagatavo un dara zināmu atklātībai informāciju saskaņā ar 4., 5., 6. un 16. pantu, un nodrošina to, ka to normatīvie un administratīvie noteikumi par atbildību attiecas uz emitentiem, iepriekš minētajām struktūrvienībām vai emitentu atbildīgajām personām.
8. pants
Atbrīvojumi
Direktīvas 4. un 5. pants neattiecas uz šādiem emitentiem:
valsti, tās reģionālajām vai pašvaldības iestādēm, starptautiskām publiskām struktūrām, kurā vismaz viena dalībvalsts ir dalībniece, Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta pamatnolīgumu, un jebkuru citu mehānismu, kas izveidots ar mērķi saglabāt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitāti, sniedzot pagaidu finanšu palīdzību dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstu centrālajām bankām, neatkarīgi no tā, vai tās emitē akcijas vai citus vērtspapīrus; un
emitentu, kas emitē tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuru vienības denominācija ir vismaz EUR 100 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības denominācija emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 100 000 .
III NODAĻA
TEKOŠĀ INFORMĀCIJA
I DAĻA
Informācija par nozīmīgu līdzdalību
9. pants
Paziņojums par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu
Balsstiesības aprēķina, ņemot vērā visas balsstiesīgas akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Turklāt šo informāciju sniedz arī attiecībā uz visām vienas kategorijas akcijām ar balsstiesībām.
Izcelsmes dalībvalstij nav jāpiemēro:
30 % slieksnis, ja tā piemēro vienas trešdaļas slieksni;
75 % slieksnis, ja tā piemēro divu trešdaļu slieksni.
Šo pantu nepiemēro attiecībā uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu, kas sasniedz vai pārsniedz 5 % slieksni, ja to veic tirgus līderis, kas darbojas šajā statusā, ar nosacījumu, ka:
tas ir saņēmis atļauju no izcelsmes dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK; un
tas neiejaucas attiecīgā emitenta vadībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai tas pirktu akcijas vai atbalstītu akciju cenu.
Šo pantu nepiemēro balsstiesībām, kas iekļautas kredītiestādes vai ieguldījumu brokersabiedrības tirdzniecības portfelī, kā noteikts 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu brokersabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 11 ), ja:
balsstiesības, kas iekļautas tirdzniecības portfelī, nepārsniedz 5 %; un
tirdzniecības portfelī iekļauto akciju balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iejauktos emitenta pārvaldībā.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
Komisija, izmantojot deleģētus aktus, saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, nosaka šā panta 4. punktā minētā “īsā norēķinu cikla” maksimālo ilgumu, kā arī atbilstīgus mehānismus kontrolei, ko veic izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.
Turklāt Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var sagatavot to notikumu sarakstu, kas minēti 2. punktā.
10. pants
Nozīmīga īpatsvara balsstiesību iegūšana vai atsavināšana
Paziņošanas prasības, kas noteiktas 9. panta 1. un 2. punktā, ir piemērojamas arī fiziskai personai vai juridiskai personai, ciktāl tā ir pilnvarota iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā no šādiem gadījumiem vai to kombinācijā:
balsstiesības, kas pieder trešajai pusei, ar kuru šī fiziska vai juridiska persona ir noslēgusi vienošanos, kas uzliek tām pienākumus pieņemt, saskaņoti izmantojot tām piederošās balsstiesības, ilgstošu kopēju politiku attiecībā uz konkrētā emitenta vadību;
balsstiesības, kas pieder trešajai pusei saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar minēto fizisku vai juridisku personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu par maksu;
balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, ko šāda fiziska vai juridiska persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā kontrolē balsstiesības un paziņo par tās nodomiem tās izmantot;
balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, attiecībā uz kurām fiziskai vai juridiskai personai ir izmantošanas tiesības mūža garumā;
balsstiesības, kas pieder minētās fiziskās vai juridiskās personas kontrolētajam uzņēmumam vai ko šāds uzņēmums var izmantot a) līdz d) punkta nozīmē;
balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, kas nodotas glabāšanā šai fiziskajai vai juridiskajai personai, ja tā var izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;
balsstiesības, kas pieder trešajai pusei uz tās vārda minētās fiziskas vai juridiskas personas labā;
balsstiesības, kuras šī fiziskā vai juridiskā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus.
11. pants
12. pants
Kārtība, kādā paziņo par nozīmīgu līdzdalību un to dara zināmu atklātībai
Paziņojums, kas prasīts ar 9. un 10. pantu, ietver šādu informāciju:
gala situācija attiecībā uz balsstiesību sadalījumu;
kontrolētu uzņēmumu ķēde, ar kuras palīdzību faktiski tur balsstiesības, ja piemērojams;
diena, kurā slieksnis tika sasniegts vai pārsniegts; un
akcionāra identitāte, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 10. pantā, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāte, kas ir tiesīga realizēt balsstiesības akcionāra vārdā.
►M4 Paziņojumu emitentam veic nekavējoties, ne vēlāk kā četras tirdzniecības dienas pēc dienas, kad akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā: ◄
uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai kad, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to, neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; vai
tiek informēta par notikumu, kas minēts 9. panta 2. punktā.
Tomēr 9. un 10. pantu piemēro, kad mātessabiedrība vai cits tās kontrolēts uzņēmums ir veicis ieguldījumus akcijās, ko pārvalda šī pārvaldības sabiedrība, un kad pārvaldības sabiedrībai nav tiesību pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, un tā var izmantot šīs balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātessabiedrība vai cits mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums.
Ieguldījumu sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, mātessabiedrībai nav jāsummē 9. un 10. pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras šī ieguldījumu sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 9. apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka:
Tomēr 9. un 10. pantu piemēro gadījumos, kad mātessabiedrība vai mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums ir veicis ieguldījumus akcijās, ko pārvalda šī ieguldījumu sabiedrība, un šī ieguldījumu sabiedrība nav tiesīga pēc saviem uzskatiem izmantot no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un var izmantot šīs balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātessabiedrība vai cits mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums.
Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un precizētu šā panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā noteiktās prasības, Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus:
▼M3 —————
lai noteiktu “tirdzniecības dienu” kalendāru visām dalībvalstīm;
lai noteiktu, kuros gadījumos akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā, vai abi veic vajadzīgo paziņojumu emitentam;
lai precizētu apstākļus, kādos akcionāram vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. pantā, būtu vajadzējis uzzināt par akciju iegūšanu vai atsavināšanu;
lai precizētu neatkarības nosacījumus, kuriem jāatbilst pārvaldības sabiedrībām un to mātessabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām un to mātessabiedrībām, lai varētu izmantot 4. un 5. punktā paredzētos atbrīvojumus.
▼M3 —————
Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 13 ) var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
13. pants
Šīs direktīvas 9. pantā noteiktās paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, kura tieši vai netieši tur:
finanšu instrumentus, kas to termiņa beigās saskaņā ar oficiālu vienošanos dod to turētājam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem iegādāties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū;
finanšu instrumentus, kuri nav iekļauti a) apakšpunktā, bet kuri saistīti ar akcijām, kas minētas šajā apakšpunktā un kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga tai, kāda ir minētajā apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai tie piešķir vai nepiešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.
Prasītajā paziņojumā atsevišķi norāda tādu finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, un finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu, nošķirot finanšu instrumentus, kas piešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos, un tos, kas piešķir tiesības veikt naudas norēķinus.
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
pirmajā daļā minētā balsstiesību skaita aprēķināšanas metodi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss; un
delta koeficienta noteikšanas metodes, lai aprēķinātu balsstiesības, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, kuri paredz vienīgi norēķinus naudā, kā prasīts pirmajā daļā.
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.
Šā panta 1. punkta nolūkā, ja turpmāk minētie instrumenti atbilst 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, par finanšu instrumentiem uzskata:
pārvedamus vērtspapīrus;
iespējas līgumus;
nākotnes līgumus;
mijmaiņas līgumus;
procentu nākotnes līgumus;
līgumus attiecībā uz starpībām; un
jebkurus citus līgumus vai darījumus ar līdzīgu ekonomisko ietekmi, par kuriem var veikt norēķinus finanšu instrumentos vai naudā.
EVTI izstrādā un periodiski atjaunina to finanšu instrumentu orientējošu sarakstu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības atbilstīgi 1. punktam, ņemot vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos.
Lai nodrošinātu vienādus šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapu, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu gadījumus, kad pirmajā daļā minētos atbrīvojumus piemēro finanšu instrumentiem, kurus tur fiziska persona vai juridiska persona, kura izpilda klienta uzsāktus rīkojumus vai izpilda rīkojumus, reaģējot uz klienta pieprasījumu veikt tirdzniecību, kas nav darījumu veikšana savā vārdā, vai ierobežo risku attiecībā uz pozīcijām, kas veidojas šādu darījumu rezultātā.
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.
13.a pants
Summēšana
Šā punkta pirmajā daļā prasītajā paziņojumā norāda balsstiesību sadalījumu, norādot ar turētajām akcijām saistīto balsstiesību skaitu saskaņā ar 9. un 10. pantu un ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu 13. panta nozīmē.
14. pants
15. pants
Lai aprēķinātu 9. pantā minētos sliekšņus, izcelsmes dalībvalsts vismaz pieprasa emitentam darīt zināmu atklātībai balsstiesību kopējo skaitu un kapitālu katra kalendāra mēneša beigās, kura laikā radies šāda kopējā skaita pieaugums vai samazinājums.
16. pants
Papildu informācija
▼M4 —————
II IEDAĻA
Informācija to vērtspapīru turētājiem, ko ir atļauts tirgot regulētā tirgū
17. pants
Informācijas prasības emitentiem, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū
Emitents nodrošina, ka visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai dotu iespēju akcionāriem izmantot savas tiesības, ir pieejami izcelsmes dalībvalstī un ka tiek saglabāta datu integritāte. Akcionāriem neliedz izmantot savas tiesības ar pilnvaroto palīdzību, ievērojot tās valsts tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts. Emitents jo īpaši:
sniedz informāciju par sapulču vietu, laiku un darba kārtību, kopējo akciju un balsstiesību skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties sapulcēs;
dara pieejamu pilnvarojuma veidlapu, uz papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā, katrai personai, kas ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci vai – pēc pieprasījuma – pēc sapulces izziņošanas;
nozīmē par savu pilnvarnieku finanšu iestādi, caur kuru akcionāri var izmantot savas finansiālās tiesības; un
publicē paziņojumus vai izplata apkārtrakstus, kas attiecas uz dividenžu piešķiršanu un izmaksu un jaunu akciju emisiju, tostarp informāciju par jebkuriem iedalīšanas, parakstīšanās, atcelšanas vai konvertēšanas pasākumiem.
Lai informētu akcionārus, izcelsmes dalībvalsts ļauj emitentiem izmantot elektroniskos līdzekļus ar nosacījumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts kopsapulcē un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
elektronisko līdzekļu izmantošana nekādā veidā nav atkarīga no akcionāra vai, 10. panta a) līdz h) punktā minētajos gadījumos, fiziskas vai juridiskas personas mītnes atrašanās vietas vai dzīvesvietas;
pielieto identifikācijas līdzekļus, lai tiktu efektīvi informēti akcionāri vai fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tiesīgas izmantot vai vadīt balsstiesību izmantošanu;
akcionāriem vai – 10. panta a) līdz e) punktā minētajos gadījumos – fiziskām vai juridiskām personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, nosūta rakstisko pieprasījumu par viņu piekrišanu elektronisku līdzekļu izmantošanai informācijas pārsūtīšanai, un, ja viņi nepauž iebildumu saprātīgā laikposmā, to piekrišana tiks uzskatīta par sniegtu. Tiem jābūt iespējai jebkurā laikā nākotnē pieprasīt, lai informācija tiktu pārsūtīta rakstiskā formā, un
to izmaksu sadalījums, kas radušās no šādas informācijas pārsūtīšanas elektroniskā veidā, emitents nosaka saskaņā ar vienādas attieksmes principu, kas noteikts 1. punktā.
18. pants
Informācijas prasības emitentiem, kuru parāda vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū
Emitents nodrošina, ka visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai dotu iespēju parāda vērtspapīru turētājiem izmantot savas tiesības, ir publiski pieejami izcelsmes dalībvalstī un ka tiek saglabāta datu integritāte. Parāda vērtspapīru turētājiem neliedz izmantot savas tiesības ar pilnvaroto palīdzību, ievērojot tās valsts tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts. Emitents jo īpaši:
publicē paziņojumus vai izplata apkārtrakstus par parāda vērtspapīru turētāju sapulču vietu, laiku un darba kārtību, procentu izmaksu, konvertēšanas, apmaiņas, parakstīšanās vai atcelšanas tiesību realizāciju, kā arī atmaksāšanu un šo turētāju tiesībām piedalīties šajās sapulcēs;
dara pieejamu pilnvarojuma veidlapu, uz papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā, katrai personai, kas ir tiesīga balsot parāda vērtspapīru turētāju sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci vai – pēc pieprasījuma – pēc sapulces izziņošanas; un
nozīmē par savu pilnvarnieku finanšu iestādi, caur kuru parāda vērtspapīru turētāji var izmantot savas finansiālās tiesības.
Pirmajā daļā minēto noteikumu par norises vietas izvēli piemēro arī attiecībā uz tādu parāda vērtspapīru turētājiem, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000 un kuri jau pirms 2010. gada 31. decembra bija pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū Savienībā, līdz brīdim, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti, ar nosacījumu, ka emitenta izraudzītajā dalībvalstī tiek darīti pieejami visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai šādi parāda vērtspapīru turētāji varētu izmantot savas tiesības.
Lai nodotu informāciju parāda vērtspapīru turētājiem, izcelsmes dalībvalsts vai saskaņā ar 3. punktu emitenta izvēlētā dalībvalsts ļauj emitentam izmantot elektroniskos līdzekļus ar nosacījumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts kopsapulcē un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
elektronisko līdzekļu izmantošana nekādā gadījumā nav atkarīga no parāda vērtspapīru turētāja vai tā pilnvarotā mītnes atrašanās vietas vai dzīvesvietas;
pielieto identifikācijas līdzekļus, lai parāda vērtspapīru turētāji tiku efektīvi informēti;
parāda vērtspapīru turētājiem nosūta rakstisko pieprasījumu par viņu piekrišanu elektronisku līdzekļu izmantošanai informācijas pārsūtīšanai, un, ja viņi nepauž iebildumu pieņemamā laikposmā, to piekrišana tiks uzskatīta par sniegtu. Tiem jābūt iespējai jebkurā laikā nākotnē pieprasīt, lai informācija tiktu pārsūtīta rakstiskā formā; un
to izmaksu sadalījums, kas radušās no šādas informācijas pārsūtīšanas elektroniskā veidā, emitents nosaka saskaņā ar vienādas attieksmes principu, kas noteikts 1. punktā.
IV NODAĻA
VISPĀRĒJIE PIENĀKUMI
19. pants
Izcelsmes dalībvalsts kontrole
▼M4 —————
Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem nosaka pasākumus, lai precizētu 1., 2. un 3. punktā minētās prasības.
Komisija jo īpaši nosaka procedūru, saskaņā ar kuru emitentam, akcionāram, citu finanšu instrumentu turētājam vai personai vai struktūrai, kas minēta 10. pantā, ir jāiesniedz informācija izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgi 1. vai 3. punktu, lai radītu iespēju iesniegt informāciju ar elektroniskiem līdzekļiem izcelsmes dalībvalstī.
20. pants
Valodas
Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū gan izcelsmes dalībvalstī, gan vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, regulētu informāciju sniedz:
valodā, ko pieņēmusi kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī; un
atkarībā no emitenta izvēles – vai nu valodā, ko pieņēmušas minēto uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.
Turklāt izcelsmes dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos vai administratīvajos noteikumos, ka regulētu informāciju atkarībā no emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko pieņēmusi tās kompetentā iestāde, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.
Pirmajā daļā minētā atkāpe attiecas arī uz parāda vērtspapīriem, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000 un kuri jau pirms 2010. gada 31. decembra bija pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, līdz brīdim, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti.
21. pants
Pieeja regulētai informācijai
Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētus aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu:
standartu minimumu regulētas informācijas izplatīšanai, kā minēts 1. punktā;
standartu minimumu centralizētās glabāšanas sistēmām, kā minēts 2. punktā;
noteikumus, lai nodrošinātu 2. punktā minētajās sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju un piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, kā tajā paredzēts.
Komisija var arī noteikt un atjaunināt to plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kas paredzēti informācijas izplatīšanai sabiedrībā.
21.a pants
Eiropas elektroniskās piekļuves punkts
Oficiāli apstiprināto mehānismu savstarpējo savienojumu sistēmu veido:
22. pants
Piekļuve regulētai informācijai Savienības mērogā
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot tehniskas prasības attiecībā uz piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, lai precizētu:
tehniskās prasības attiecībā uz 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās izmantotajām komunikācijas tehnoloģijām;
tehniskās prasības par to, kā darbojas centralizētais piekļuves punkts regulētas informācijas meklēšanai Savienības mērogā;
tehniskās prasības unikāla identifikatora izmantošanai katram emitentam 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās;
vienotu formātu regulētas informācijas sniegšanai 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās;
vienotu regulētas informācijas klasifikāciju 21. panta 2. punktā minētajās sistēmās un kopēju sarakstu par regulētas informācijas veidiem.
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 27. novembrim.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.
23. pants
Trešās valstis
Ja emitenta juridiskā adrese atrodas trešā valstī, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atbrīvot šo emitentu no prasībām, kas noteiktas 4. līdz 7. pantā, 12. panta 6. punktā un 14.līdz 18. pantā, ar noteikumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas līdzvērtīgas prasības vai ka šāds emitents atbilst tādām trešās valsts tiesību aktu prasībām, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata par līdzvērtīgām.
Šādā gadījumā kompetentā iestāde informē EVTI par piešķirto atbrīvojumu.
Informāciju, uz kuru attiecas trešās valsts noteiktās prasības, iesniedz saskaņā ar 19. pantu un dara zināmu saskaņā ar 20. un 21. pantu.
Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus:
ar kuriem izveido mehānismu, lai noteiktu ar šo direktīvu pieprasītās informācijas, tostarp finanšu pārskatu, līdzvērtīgumu, ko prasa saskaņā ar trešās valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem;
ar kuriem konstatē, ka, ņemot vērā valsts normatīvos un administratīvos aktus vai praksi vai procedūras, kas balstītas uz starptautiskiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas organizācijas, trešā valsts, kurā emitents ir reģistrēts, nodrošina līdzvērtīgumu informācijas prasībām, kas paredzētas šajā direktīvā.
Saistībā ar pirmās daļas ii) punktu Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem pasākumus attiecībā uz tādu standartu novērtēšanu, kuri attiecas uz emitentiem vairāk nekā vienā valstī.
Komisija līdz 2010. gada 20. janvārim saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus attiecībā uz to grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu, ko izmanto trešo valstu emitenti, ievērojot 30. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus. Ja Komisija lemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīgā pārejas laikā.
Saistībā ar šā punkta trešo daļu Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem arī pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem, kuri attiecas uz emitentiem vairāk nekā vienā valstī.
Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem arī pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus pirmajā daļā minētajā nolūkā.
V NODAĻA
KOMPETENTĀS IESTĀDES
24. pants
Kompetentās iestādes un to pilnvaras
Taču 4. panta h) punkta mērķiem dalībvalstis var izraudzīties citu kompetento iestādi, kas nav pirmajā daļā minētā centrāla kompetentā iestāde.
Šādi nosacījumi ietver noteikumu par to, ka uzdevuma veicējai iestādei jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktus un lai deleģēto uzdevumu izpildes laikā iegūtā informācija netiktu izmantota negodīgi vai konkurences novēršanai. Jebkurā gadījumā, galīgo atbildību par uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs direktīvas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem uzņemas kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta atbilstīgi 1. punktam.
Katrai kompetentajai iestādei ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei. Tai ir vismaz pilnvarota:
pieprasīt nepieciešamo informāciju un dokumentus no revidentiem, emitentiem, akcionāriem, citu finanšu instrumentu turētājiem un personām, kas minētas 10. vai 13. pantā, kā arī personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai atrodas to kontrolē;
pieprasīt emitentam darīt zināmu atklātībai informāciju, kas minēta a) apakšpunktā tādā veidā un tādā laika posmā, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgo. Tā var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas gadījumā, ja emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē, neizpilda šo prasību, pēc emitenta uzklausīšanas;
pieprasīt emitentu, akcionāru, citu finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minētas 10. vai 13. pantā, vadītājiem paziņot informāciju, ko pieprasa ar šo direktīvu vai valsts tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, kā arī, ja tas ir nepieciešams, sniegt papildu informāciju vai dokumentus;
apturēt vai pieprasīt regulētam tirgum apturēt vērtspapīru tirdzniecību uz ilgākais desmit dienām, ja kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis šīs direktīvas noteikumus vai valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu;
aizliegt vērtspapīru tirgošanu regulētā tirgū, ja kompetentā iestāde atklāj, ka ir pārkāpti šīs direktīvas noteikumi vai valsts tiesību aktu noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī ir pamatotas aizdomas par tādu pārkāpumu;
pārraudzīt, vai emitents laikā atklāj informāciju ar mērķi nodrošināt sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kur notiek vērtspapīru tirdzniecība, kā arī pieņemt atbilstīgus pasākumus, ja šie noteikumi netiek ievēroti;
publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta 10. vai 13. pantā, nav izpildījusi savus pienākumus;
pārbaudīt, vai informācija, ko pieprasa ar šo direktīvu, ir iesniegta saskaņā ar atbilstīgo ziņošanas sistēmu, un pieņemt atbilstīgos pasākumus, ja tiek atklāti kādi pārkāpumi;
veikt pārbaudes uz vietas tai pakļautajā teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem un tās īstenošanas pasākumiem. Gadījumos, kad tas ir noteikts valsts tiesību aktos, kompetentā iestāde vai iestādes var izmantot savas pilnvaras, vēršoties pie attiecīgās tiesas iestādes un/vai sadarbībā ar citām iestādēm.
Kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:
25. pants
Dienesta noslēpums un dalībvalstu sadarbība
Īstenojot sankciju piemērošanas un izmeklēšanas pilnvaras, kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, un pārrobežu gadījumos koordinē savas darbības.
26. pants
Piesardzības pasākumi
VI NODAĻA
DELEĢĒTI AKTI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI
27. pants
Komitejas procedūra
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
27.a pants
Deleģēšanas atsaukšana
27.b pants
Iebildumi pret deleģētiem aktiem
Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā minētajā datumā.
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.
VIA
NODAĻA
SANKCIJAS UN PASĀKUMI
28. pants
Administratīvie pasākumi un sankcijas
28.a pants
Pārkāpumi
Direktīvas 28.b pants attiecas vismaz uz šādiem pārkāpumiem:
ja emitents noteiktajā termiņā nav publicējis prasīto informāciju saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas 4., 5., 6., 14. un 16. panta transponēšanai;
ja fiziska vai juridiska persona noteiktajā termiņā nav paziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegādi vai atsavināšanu saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas 9., 10., 12., 13. un 13.a panta transponēšanai.
28.b pants
Pilnvaras piemērot sankcijas
Ja tiek izdarīti 28.a pantā minētie pārkāpumi, kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:
publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;
rīkojumu, saskaņā ar kuru atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība, kas veido pārkāpumu, un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;
administratīvi naudas sodi;
ja tā ir juridiska persona:
atkarībā no tā, kurš apmērs ir lielāks;
ja tā ir fiziska persona:
atkarībā no tā, kurš apmērs ir lielāks.
Dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, euro atbilstošo summu nacionālajā valūtā aprēķina, ņemot vērā oficiālo valūtas maiņas kursu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/50/ES (2013. gada 22. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK atsevišķu noteikumu īstenošanai ( 16 ), spēkā stāšanās dienā.
28.c pants
Sankciju piemērošanas pilnvaru izmantošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, attiecīgos gadījumos:
pārkāpuma smagumu un ilgumu;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko, piemēram, norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;
pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var noteikt;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbošanās līmeni ar kompetento iestādi;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.
VIB
NODAĻA
LĒMUMU PUBLICĒŠANA
29. pants
Lēmumu publicēšana
Tomēr kompetentās iestādes var atlikt lēmuma publicēšanu vai var lēmumu publicēt anonīmi, proti, veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, jebkuros no šādiem apstākļiem:
gadījumā, kad sankciju piemēro fizisku personai, – ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par publikācijas samērīgumu secināts, ka šāda personas datu publicēšana nav samērīga;
ja publicēšana nopietni apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti vai notiekošu oficiālu izmeklēšanu;
ja publikācija radītu – ciktāl to iespējams noteikt – nesamērīgu un nopietnu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai fiziskām personām.
VII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
30. pants
Pārejas noteikumi
Neatkarīgi no 12. panta 6. punkta, emitents, savukārt, dara zināmu informāciju, kas saņemta šādos paziņojumos, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 31. panta 1. punktā minētās dienas.
Ja emitents ir reģistrēts trešā valstī, izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot šādu emitentu no pienākuma sniegt finanšu pārskatus saskaņā ar 4. panta 3. punktu un vadības ziņojumu saskaņā ar 4. panta 5. punktu, bet tikai attiecībā uz tādiem parāda vērtspapīriem, ko jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū Kopienā pirms 2005. gada 1. janvāra, kamēr
izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst, ka šādu trešo valstu emitentu sagatavotie gada finanšu pārskati dod patiesu un pareizu informāciju par emitenta aktīviem un pasīviem, finansiālo stāvokli un rezultātiem;
trešā valsts, kurā ir reģistrēts emitents, nav noteikusi, ka ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā minētie starptautiskie grāmatvedības standarti; un
Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu saskaņā ar 23. panta 4. punkta ii) apakšpunktu par to, vai pastāv līdzvērtība starp iepriekš minētajiem grāmatvedības standartiem un
31. pants
Transponēšana
Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
32. pants
Grozījumi
No 31. panta 1. punktā minētās dienas Direktīvu 2001/34/EK groza šādi:
direktīvas 1. pantā svītro g) un h) punktu;
svītro 4. pantu;
direktīvas 6. pantā svītro 2. punktu;
direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
svītro 65. līdz 97. pantu;
svītro 102. un 103. pantu;
direktīvas 107. panta 3. punktā svītro otro daļu;
direktīvas 108. panta 2. punktu groza šādi:
punkta a) apakšpunktā svītro vārdus “periodisko informāciju, ko jāpublicē sabiedrībām, kuru akcijas iekļauj oficiālajā sarakstā”;
svītro b) apakšpunktu;
svītro c) apakšpunkta iii) daļu;
svītro d) apakšpunktu.
Atsauces uz atceltajiem noteikumiem tiks interpretētas kā atsauces uz šīs direktīvas noteikumiem.
33. pants
Pārskatīšana
Komisija līdz 2009. gada 30. jūnijam sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, tostarp par to, cik lietderīgi būtu izbeigt atbrīvojumu attiecībā uz esošiem parāda vērtspapīriem pēc 10 gadu laikposma, kas noteikts 30. panta 4. punktā, kā arī par šāda lēmuma iespējamo ietekmi uz Eiropas finanšu tirgiem.
34. pants
Spēkā stāšanās
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
35. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
( 2 ) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.
( 3 ) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/39/EK.
( 4 ) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).
( 5 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).
( 6 ) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.
( 7 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
( 8 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).;
( 10 ) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.
( 11 ) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
( 12 ) OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.
( 13 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
( 14 ) OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.
( 15 ) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp. ◄
( 16 ) OV L 294, 6.11.2013., 13. lpp.;