Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma ( 4 ) 251. pantā noteikto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)

To jauno grozījumu dēļ, kuri izdarīti Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 5 ), un kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu vienkāršošanas un modernizācijas prasības, ko izvirzījuši līgumslēdzēji un uzņēmēji savās atbildēs uz Komisijas 1996. gada 27. novembrī pieņemto Zaļo grāmatu, minētā direktīva skaidrības labad ir jāpārveido. Šī direktīva pamatojas uz Tiesas praksi, jo īpaši praksi attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem, ar ko precizē iespējas līgumslēdzējiem ievērot attiecīgās sabiedrības vajadzības, ieskaitot vides un/vai sociālajā jomā, ar nosacījumu, ka šādi kritēriji ir saistīti ar līguma priekšmetu, nepiešķir līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību, ir skaidri norādīti un atbilst 9. apsvērumā minētajiem pamatprincipiem.

(2)

Svarīgs iemesls, lai ieviestu noteikumus, ar ko koordinē līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras minētajās nozarēs, ir to iespēju daudzveidība, kuras izmantojot, valsts varas iestādes var ietekmēt minēto subjektu darbību, ieskaitot līdzdalību viņu kapitālā un pārstāvību minēto subjektu vadības, pārvaldes vai pārraudzības struktūrās.

(3)

Vēl viens svarīgs iemesls, kādēļ jākoordinē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajās nozarēs, ir to tirgu noslēgtība, kuros viņi darbojas, ja šī noslēgtība radusies dalībvalstu piešķirto īpašo vai ekskluzīvo tiesību dēļ attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanas tīklu apgādi, nodrošinājumu vai ekspluatāciju.

(4)

Kopienas tiesību akti, jo īpaši Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3975/87, ar ko paredz kārtību, kādā piemērojami konkurences noteikumi uzņēmumiem gaisa transporta nozarē ( 6 ), un 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3976/87 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē ( 7 ), ir paredzēti, lai palielinātu to aviācijas uzņēmumu konkurenci, kuri sniedz iedzīvotājiem gaisa transporta pakalpojumus. Tādēļ nav ieteicams uz šādiem subjektiem attiecināt šīs direktīvas darbības jomu. Ņemot vērā konkurenci Kopienas kuģniecības nozarē, nebūtu ieteicams uz minētajā nozarē piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām attiecināt šīs direktīvas noteikumus.

(5)

Direktīvas 98/38/EEK darbības joma šobrīd attiecas uz dažiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas darbojas telekomunikāciju nozarē. Lai minēto nozari padarītu pieejamu, ir pieņemts likumīgs pamats, kā minēts 1998. gada 25. novembra Ceturtajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Viens no rezultātiem ir efektīvas konkurences ieviešana telekomunikāciju nozarē gan de jure, gan de facto. Lai nodrošinātu informāciju un ievērojot minēto situāciju, Komisija ir publicējusi to telekomunikāciju pakalpojumu sa rakstu ( 8 ), uz kuriem jau var neattiecināt minētās direktīvas darbības jomu, ņemot vērā tās 8. pantu. Turpmākā attīstība ir apstiprināta 2001. gada 26. novembra Septītajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Tādēļ vairs nav jāreglamentē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajā nozarē.

(6)

Tādēļ vairs nav lietderīgi saglabāt Padomdevēju komiteju iepirkumu jautājumos telekomunikāciju jomā, kura izveidota ar Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvu 90/531/EEK par iepirkuma procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 9 ).

(7)	Tomēr ieteicams turpināt norišu uzraudzību telekomunikāciju nozarē un atkārtoti izskatīt situāciju, ja konstatē, ka minētajā nozarē vairs nav efektīvas konkurences.

(8)

Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā nav iekļauti balss telefonijas, teleksa, mobilo sakaru, peidžeru sistēmas un satelītu pakalpojumi. Šos pakalpojumus neiekļāva minētajā direktīvā, lai ņemtu vērā to, ka konkrētos pakalpojumus attiecīgā ģeogrāfiskā apgabalā bieži varēja nodrošināt tikai viens pakalpojumu sniedzējs, jo nebija efektīvas konkurences, bet tam bija īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Ieviešot efektīvu konkurenci telekomunikāciju nozarē, minētajiem izņēmumiem vairs nav pamatojuma. Tādēļ šādu telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumi jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Lai nodrošinātu to valsts iepirkuma līgumu konkurences radīšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir ieteicams izstrādāt noteikumus par tādu līgumu koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana pamatojas uz prasībām, ko paredz EK Līguma 14., 28. un 49. pants un Euratom līguma 97. pants, proti, vienādas attieksmes principu, kurā nediskriminācijas princips ir tikai īpašs izteiciens, savstarpējās atzīšanas principu, proporcionalitātes principu, kā arī pārredzamības principu. Ņemot vērā koordinācijas ietekmēto nozaru specifiku, ja šādu koordināciju īsteno, nodrošinot minēto principu piemērošanu, vienlaikus jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība.

Attiecībā uz valsts līgumiem, kam ir zemāka vērtība par to, no kuras sāk piemērot Kopienas līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Tiesas praksi, saskaņā ar kuru piemēro iepriekš minēto Līgumu noteikumus un principus.

(10)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 295. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(11)	Dalībvalstīm jānodrošina, ka publisko tiesību subjekta kā pretendenta līdzdalība līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā nerada konkurences kropļojumus attiecībā uz privātajiem pretendentiem.

(12)

Saskaņā ar Līguma 6. pantu Kopienas politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā jomās, kas minētas Līguma 3. pantā, jāiekļauj vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Šajā direktīvā tādēļ ir precizēts, kā līgumslēdzēji var veicināt vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot iespēju gūt vislielāko izdevīgumu attiecībā uz saviem līgumiem.

(13)

Nekas šajā direktīvā neliedz noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst Līguma noteikumiem.

(14)

Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumā 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē ( 10 ), ir jo īpaši apstiprināts PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (še turpmāk – “Nolīgums”), kura mērķis ir izveidot daudzpusēju sistēmu attiecībā uz līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar valsts līgumiem, lai nodrošinātu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanu. Ņemot vērā starptautiskās tiesības un saistības, ko pārņem Kopiena, pieņemot minēto nolīgumu, pretendentiem un produktiem no Nolīguma parakstītājām trešām valstīm piemērojams minētajā nolīgumā noteiktais režīms. Nolīgumam nav tiešas ietekmes. Līgumslēdzējiem, uz kuriem attiecas Nolīgums, kas atbilst šai direktīvai un ar ko šo direktīvu piemēro to trešo valstu uzņēmējiem, kuras ir Nolīguma parakstītājas, tādēļ jāatbilst Nolīguma noteikumiem. Šai direktīvai arī jānodrošina Kopienas uzņēmējiem tikpat labvēlīgi nosacījumi līdzdalībai valsts iepirkumā, kādi ir rezervēti to trešo valstu uzņēmējiem, kas ir Nolīguma parakstītājas.

(15)	Pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas līgumslēdzēji, izmantojot “tehnisku dialogu”, var lūgt vai pieņemt ieteikumus, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr ar nosacījumu, ka šādi ieteikumi neierobežo konkurenci.

(16)

Ņemot vērā būvdarbu līgumu dažādību, līgumslēdzējiem jāparedz, ka tiesības slēgt līgumus par būvdarbu projektēšanu un izpildi piešķir atsevišķi vai kopīgi. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt kopīgas vai atsevišķas līguma slēgšanas tiesības. Lēmums par kopīgu vai atsevišķu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu jānosaka, pamatojoties uz kvalitatīviem un saimnieciskiem kritērijiem, ko var definēt attiecīgās valsts tiesību aktos.

Līgumu var uzskatīt par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets īpaši attiecas uz XII pielikumā uzskaitīto darbību veikšanu, pat ja attiecīgais līgums ietver tādu citu pakalpojumu sniegšanu, kas vajadzīgi minēto darbību veikšanai. Pakalpojumu līgumi, jo īpaši īpašuma pārvaldības pakalpojumu jomā, īpašos apstākļos var ietvert būvdarbus. Ciktāl šādi būvdarbi ir saistīti ar līguma galveno priekšmetu un ir tā iespējamas sekas vai papildinājums, tas, ka šādi būvdarbi ir ietverti līgumā, tomēr nav pamatojums, lai attiecīgo līgumu kvalificētu kā būvdarbu līgumu.

Lai aprēķinātu būvdarbu līguma paredzamo vērtību, ieteicams pamatoties uz pašu būvdarbu vērtību, kā arī to piegāžu un pakalpojumu, ja tādi ir, paredzamo vērtību, kurus līgumslēdzēji nodod darbuzņēmēju rīcībā, ciktāl šie pakalpojumi vai piegādes ir vajadzīgas konkrēto būvdarbu veikšanai. Šajā daļā ar attiecīgajiem pakalpojumiem jāsaprot tie pakalpojumi, ko līgumslēdzēji sniedz ar sava personāla starpniecību. No otras puses, pakalpojumu līgumu vērtības aprēķināšanā neatkarīgi no tā, vai pakalpojumus nodod darbuzņēmēju rīcībā turpmākai būvdarbu veikšanai, ņem vērā pakalpojumu līgumiem piemērojamos noteikumus.

(17)

Lai piemērotu šajā direktīvā paredzētos procedūras noteikumus un veiktu uzraudzību, pakalpojumu jomu vislabāk ir iedalīt kategorijās, kas atbilst kopīgas klasifikācijas konkrētām pozīcijām, un tad apvienot tos divos pielikumos – XVII A pielikumā un XVII B pielikumā – atbilstoši režīmam, ko tiem piemēro. Attiecībā uz XVII B pielikumā iekļautajiem pakalpojumiem šīs direktīvas attiecīgie noteikumi nedrīkst kavēt īpašu uz konkrētajiem pakalpojumiem attiecināmu Kopienas noteikumu piemērošanu.

(18)

Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem pārejas laikā visa šī direktīva jāpiemēro tikai tiem līgumiem, attiecībā uz kuriem tās noteikumi ļaus īstenot visas paplašinātas starpvalstu tirdzniecības iespējas. Līgumi par citiem pakalpojumiem pārejas laikā jāuzrauga, līdz ir pieņemts lēmums par visas šīs direktīvas piemērošanu. Tādēļ jānosaka šādas kontroles mehānisms. Minētajam mehānismam vienlaikus jānodrošina, ka interesentiem ir pieejama būtiskā informācija.

(19)	Jālikvidē šķēršļi brīvai pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ pakalpojumu sniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šī direktīva tomēr neliedz valstu līmenī piemērot tiesību normas par nosacījumiem, kas attiecas uz nodarbošanos vai profesiju, ja tās ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem.

(20)

Pastāvīgi tiek izstrādāti jauni elektroniskā iepirkuma paņēmieni. Šādi paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumu, jo īpaši attiecībā uz laika un naudas ietaupījumu, ko nodrošinās šādu paņēmienu izmantošana. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskā iepirkuma paņēmienus, ja šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienādas attieksmes, nediskri minācijas un pārredzamības principiem. Tādēļ pretendenta iesniegts piedāvājums, jo īpaši saskaņā ar pamatnolīgumu vai izmantojot dinamisku iepirkumu sistēmu, var būt attiecīgā pretendenta elektroniskā kataloga formātā, ja minētais pretendents izmanto saziņas līdzekļus, ko izvēlējies līgumslēdzējs saskaņā ar 48. pantu.

(21)

Paturot prātā elektroniskā iepirkuma sistēmu straujo izplatību, jāievieš attiecīgi noteikumi, lai līgumslēdzēji varētu izmantot visas minēto sistēmu piedāvātās iespējas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, jānosaka dinamiska, pilnīgi elektroniska iepirkumu sistēma standarta iepirkumiem un jāizstrādā īpaši noteikumi šādas sistēmas izveidei un izmantošanai, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, kas vēlas pievienoties minētajai sistēmai. Visiem uzņēmējiem, kas iesniedz informatīvu piedāvājumu saskaņā ar specifikāciju un atbilst atlases kritērijiem, jābūt iespējai pievienoties šādai sistēmai. Šis iepirkuma paņēmiens, izveidojot jau izraudzīto pretendentu sarakstu un nosakot jauniem pretendentiem iespēju pievienoties, kā arī izmantojot pieejamās elektroniskās iekārtas, nodrošina īpaši plašu piedāvājumu klāstu, un tādējādi ar plašas konkurences starpniecību nodrošina arī līdzekļu optimālu izmantošanu.

(22)

Tā kā elektronisko izsoļu paņēmiena izmantošanai ir tendence kļūt izplatītākai, minētajām izsolēm jāpiemēro Kopienas noteikta definīcija un īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka visas šādas izsoles notiek saskaņā ar vienādas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tālab jāparedz, ka minētajās elektroniskajās izsolēs izskata tikai tādus būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumus, kuriem precīzi var noteikt specifikācijas. Jo īpaši šādas izsoles var attiecināt uz regulāriem piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumiem. Tā paša mērķa labad jābūt iespējai noteikt arī pretendentu attiecīgo secību katrā elektroniskās izsoles posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana dod iespēju līgumslēdzējiem lūgt, lai pretendenti iesniedz jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas, un pēc tam, kad tiesības slēgt līgumu jau ir piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, pilnveidot arī citus piedāvājumu aspektus. Lai nodrošinātu pārredzamības principa ievērošanu, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai izvērtēšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez līgumslēdzēja iejaukšanās un/vai novērtējuma, t.i., tikai tādi elementi, kas ir izskaitļojami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. No otras puses, tie piedāvājumu aspekti, par kuriem vajadzīgs neizskaitļojamu elementu novērtējums, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets. Tādēļ atsevišķi būvdarbu līgumi un atsevišķi pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

(23)

Dalībvalstīs ir izstrādāti daži centralizēta iepirkuma paņēmieni. Par iegādēm vai līgumu/pamatnolīgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēju vajadzībām ir atbildīgas vairākas līgumslēdzējas iestādes. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, minētie paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumus. Tādēļ jāparedz Kopienas noteikta to centrālo iepirkumu iestāžu definīcija, kuras darbojas līgumslēdzēju labā. Jādefinē arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgumslēdzēji, kas, ievērojot nediskriminācijas un vienādas attieksmes principus, iepērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus ar centrālās iepirkumu iestādes starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības.

(24)	Lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs, tām jāļauj izvēlēties, vai līgumslēdzēji var izmantot centrālās iepirkumu iestādes, dinamiskas iepirkumu sistēmas vai elektroniskās izsoles, kas definētas un reglamentētas ar šo direktīvu.

(25)

Jābūt īpašo vai ekskluzīvo tiesību jēdziena attiecīgai definīcijai. Definīcijas rezultāts ir tāds, ka subjekts, lai būvētu komunikāciju tīklus vai uzstādītu ostu vai lidostu iekārtas, var izmantot īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas procedūru vai izvietot tīkla aprīkojumu uz valsts automaģistrāles, zem tās vai pāri tai, un tas pats par sevi nebūs ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī subjekta veiktā dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes vai siltuma piegāde tīklam, kura operators ir uzņēmums, kas īsteno attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, pati par sevi nav ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī tiesības, ko dalībvalsts jebkādā veidā, ieskaitot koncesijas, piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ļauj visiem interesentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, izmantot attiecīgās tiesības, nav uzskatāmas par īpašām vai ekskluzīvām tiesībām.

(26)

Ir ieteicams, lai līgumslēdzēji piemērotu kopīgus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus attiecībā uz to darbībām saistībā ar ūdeni, kā arī piemērotu šādus noteikumus, ja līgumslēdzējas iestādes šīs direktīvas nozīmē piešķir līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz līgumslēdzēju projektiem hidroceltniecības, apūdeņošanas, meliorācijas vai notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā. Šāda veida līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, kas ieteikti attiecībā uz preču piegādēm, tomēr nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(27)

Daži subjekti, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, vairs nav ietverti Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā. Šādi subjekti nav ietverami arī šīs direktīvas darbības jomā. Lai likvidētu lielo skaitu īpašu režīmu, ko piemēro tikai dažām nozarēm, vispārējā procedūra, kas ļauj ņemt vērā konkurences radīšanas sekas, jāpiemēro arī visiem subjektiem, kuri sniedz autobusu transporta pakalpojumus un uz kuriem attiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

(28)

Ņemot vērā turpmāko konkurences radīšanu Kopienas pasta pakalpojumu jomā un to, ka šādus pakalpojumus sniedz, izmantojot līgumslēdzēju iestāžu, publisku uzņēmumu un citu uzņēmumu tīklu, uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas sniedz pasta pakalpojumus, jāattiecina šīs direktīvas noteikumi, ieskaitot 30. pantā paredzētos noteikumus, kas, nodrošinot 9. apsvērumā minēto principu piemērošanu, rada labas komercdarbības prakses sistēmu un pieļauj lielāku elastību nekā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumu, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu ( 11 ). Lai definētu attiecīgās darbības, jāņem vērā definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai ( 12 ).

Neatkarīgi no juridiskā statusa uz subjektiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, pašreiz neattiecas Direktīvā 93/38/EEK izklāstītie noteikumi. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pielāgošana šai direktīvai attiecībā uz šādiem subjektiem tādēļ varētu būt ilgāka nekā attiecībā uz tiem, uz kuriem jau attiecas minētie noteikumi un kuriem būs tikai jāpielāgo savas procedūras grozījumiem, kas izdarīti ar šo direktīvu. Tādēļ ir jāļauj atlikt šīs direktīvas piemērošanu, lai nodrošinātu šai pielāgošanai vajadzīgo papildu laika posmu. Ņemot vērā šādu subjektu atšķirīgo stāvokli, dalībvalstīm jābūt iespējai noteikt pārejas laiku, kas vajadzīgs, lai piemērotu šo direktīvu līgumslēdzējiem, kuri darbojas pasta pakalpojumu nozarē.

(29)

Lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus var piešķirt saskaņā ar dažādu tiesisko regulējumu. Jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts attiecībā uz vairākām darbībām, attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Tās darbības noteikšanu, kurai galvenokārt paredzēts līgums, var pamatot ar to prasību analīzi, kurām konkrētajam līgumam jābūt atbilstīgam, ja šādu analīzi veic līgumslēdzējs, lai aprēķinātu līguma vērtību un sagatavotu konkursa dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, attiecībā uz kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(30)

Neierobežojot Kopienas starptautiskās saistības, jāvienkāršo šīs direktīvas īstenošana, jo īpaši vienkāršojot robežvērtības un padarot piemērojamus visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas, noteikumus attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz dalībniekiem par lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām un to rezultātiem. Turklāt saistībā ar monetāro savienību šādas robežvērtības jānosaka eiro tā, lai vienkāršotu minēto noteikumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievērotas Nolīgumā noteiktās robežvērtības, kas ir izteiktas specialajās aizņēmuma tiesībās (SAT). Šajā ziņā jāparedz arī eiro izteikto robežvērtību regulāra pārskatīšana, lai vajadzības gadījumā tās pielāgotu atbilstoši iespējamām eiro vērtības izmaiņām attiecībā pret SAT. Turklāt robežvērtībām, ko piemēro projektu konkursiem, jābūt vienādām ar robežvērtībām, ko piemēro pakalpojumu līgumiem.

(31)

Jāparedz noteikumi attiecībā uz gadījumiem, kad ir iespējams atturēties no pasākumu piemērošanas koordinēšanas procedūrām, pamatojoties uz valsts drošību vai noslēpumu, vai tādēļ, ka ir piemērojami tādi īpaši, no starptautiskiem nolīgumiem atvasināti noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir saistīti ar karaspēka izvietošanu vai īpaši attiecas uz starptautiskām organizācijām.

(32)

Ieteicams neiekļaut konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu sniegšana, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana uzņēmumu grupai, kura daļa tas ir, nevis piedāvāt minētos līgumus tirgū. Ir ieteicams neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences kropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ieteicams paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez uzaicinājumiem uz konkursu, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(33)	Attiecībā uz pakalpojumiem līgumiem par nekustamā īpašuma vai tiesību uz šāda īpašuma iegūšanu vai nomu ir raksturīgas iezīmes, kuru dēļ iepirkuma noteikumu piemērošana ir neatbilstoša.

(34)	Arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, ko ieceļ vai izraugās, izmantojot procedūru, uz kuru nevar attiecināt iepirkuma noteikumus.

(35)	Saskaņā ar Nolīgumu finanšu pakalpojumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, neietver līgumus saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu; jo īpaši tie neattiecas uz līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistīšanai.

(36)	Šī direktīva jāattiecina tikai uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kas pamatojas uz līgumiem.

(37)

Ievērojot Līguma 163. pantu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas ražošanas nozares zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un to sekmē pakalpojumu līgumu brīvas pieejamības radīšana. Šī direktīva nav attiecināma uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu – šī direktīva tādēļ neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu savām vajadzībām, un ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina attiecīgais līgumslēdzējs.

(38)

Lai novērstu tikai atsevišķās nozarēs piemērojamu īpašu pasākumu skaita palielināšanos, ar Direktīvas 93/38/EEK 3. pantu un 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai ( 13 ) noteiktais īpašais režīms, kas reglamentē to subjektu darbību, kuri izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai tajā veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi, jāaizstāj ar vispārējo procedūru, kas pieļauj izņēmumu attiecībā uz nozarēm, kuras tieši ietekmē konkurence. Jānodrošina, ka minētā procedūra tomēr neierobežos Komisijas 1993. gada 10. decembra Lēmumu 93/676/EEK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Nīderlandē nav Padomes Direktīvas 90/531/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Nīderlandē nav uzskatami par tādiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē ( 14 ), Komisijas 1997. gada 30. maija Lēmumu 97/367/EK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Apvienotajā Karalistē nav Padomes Direktīvas 93/38/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Apvienotajā Karalistē nav uzskatami par tādiem, kas darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē ( 15 ), Komisijas 2002. gada 4. marta Lēmumu 2002/205/EK, ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu ( 16 ), un Komisijas Lēmumu 2004/73/EK par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru ( 17 ).

(39)

Nodarbinātība un profesija ir galvenie faktori, kas garantē visiem vienādas iespējas un veicina integrāciju sabiedrībā. Šajā ziņā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas efektīvi veicina invalīdu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū. Šādas darbnīcas tomēr var nebūt spējīgas iegūt līgumu slēgšanas tiesības normālos konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams noteikt, ka dalībvalstis var paturēt tiesības piedalīties procedūrās, ko piemēro, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības šādām darbnīcām, vai rezervēt līgumsaistību izpildi saistībā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

(40)

Šī direktīva nav jāattiecina ne uz līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt 3. līdz 7. pantā minēto darbību, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem projektu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kuriem piekļuve ir ierobežota. Tādēļ ieteicams ieviest procedūru, kas piemērojama visām nozarēm, uz kurām attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai jānodrošina attiecīgajiem subjektiem juridiska noteiktība, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Kopienas tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.

(41)

Tieša konkurence jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. To attiecīgo Kopienas tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu, uzskatīs par pietiekamu pamatojumu, lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var precizēt. Veicot minēto precizēšanu, Komisija jo īpaši ņem vērā iespējamo tādu pasākumu noteikšanu, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām XI pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, dzelzceļu transporta nozarē. Ja attiecīgā tirgus brīva pieejamība nav radusies attiecīgo Kopienas tiesību aktu īstenošanas dēļ, šāda brīva pieejamība jāpierāda de jure un de facto. Tādēļ, ja dalībvalsts direktīvu, kas rada konkurenci konkrētā nozarē, piemēram, Direktīvu 94/22/EK piemēro citai nozarei, piemēram, akmeņogļu rūpniecības nozarei, tas ir apstāklis, kas jāņem vērā, piemērojot 30. pantu.

(42)

Pircēju sagatavotajām tehniskajām specifikācijām jānodrošina iespēja radīt konkurenci valsts iepirkumu jomā. Tālab jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību. Tādēļ jābūt arī iespējai sagatavot tehniskās specifikācijas attiecībā uz funkciju veikšanu un funkcionālajām prasībām, un, ja ir norāde uz Eiropas standartu vai, ja tādas nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem jāizskata piedāvājumi, kas pamatojas uz citiem līdzvērtīgiem risinājumiem, kuri atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir līdzvērtīgi drošuma ziņā. Lai pierādītu līdzvērtību, pretendentiem jāļauj izmanto visa veida pierādījumus. Līgumslēdzējiem jāspēj pamatot visus lēmumus par to, ka līdzvērtības konkrētā gadījumā nav. Līgumslēdzēji, kas vēlas definēt vides prasības attiecībā uz konkrēta projekta tehniskajām specifikācijām, var noteikt vides raksturlielumus, piemēram, konkrētu ražošanas metodi, un/vai produktu grupu vai pakalpojumu īpašo ietekmi uz vidi. Viņi var izmantot (bet tas nav jādara obligāti) attiecīgas specifikācijas, kas definētas ekomarķējumā, piemēram, Eiropas ekomarķējumā, valstu vai starpvalstu ekomarķējumā vai cita veida ekomarķējumā, ar nosacījumu, ka prasības attiecībā uz marķējumu ir izstrādātas un pieņemtas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju un izmantojot procedūru, kurā var piedalīties ieinteresētās aprindas, piemēram, valsts iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ar nosacījumu, ka attiecīgais marķējums ir pieejams visām ieinteresētajām pusēm un ir to rīcībā. Ja vien iespējams, līgumslēdzējiem jāizstrādā tehniskās specifikācijas, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem. Tehniskajām specifikācijām jābūt skaidri norādītām, lai visi pretendenti zinātu, uz ko attiecas līgumslēdzēja noteiktās prasības.

(43)	Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos valsts pasūtījumu tirgū, ieteicams ietvert noteikumus par apakšuzņēmuma līgumiem.

(44)

Līgumsaistību izpildes nosacījumi ir saderīgi ar direktīvu, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti paziņojumā par konkursu vai specifikācijās. Tie jo īpaši var būt paredzēti, lai veicinātu arodmācības uz vietas, tādu personu nodarbināšanu, kurām ir īpašas grūtības integrēties, bezdarba apkarošanu vai vides aizsardzību. Piemēram, var iekļaut norādi par līgumsaistību izpildes laikā piemērojamām prasībām pieņemt darbā ilgtermiņa darba meklētājus vai īstenot mācību pasākumus bezdarbniekiem vai jauniešiem, pēc būtības ievērot Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, pieņemot, ka to noteikumi nav īstenoti attiecīgās valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā vairāk invalīdu nekā vajadzīgs saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(45)

Līgumsaistību izpildes laikā gan Kopienas, gan valstu līmenī ir piemērojami normatīvie akti un koplīgumi, kas ir spēkā nodarbinātības nosacījumu un darba drošības jomā, ja minētās normas un to piemērošana atbilst Kopienas tiesību aktiem. Attiecībā uz pārrobežu situācijām, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji, lai izpildītu līgumsaistības, sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, obligātie nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējai valstij attiecībā uz šādiem norīkotiem darbiniekiem, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumusniegša nu ( 18 ). Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, minēto pienākumu neizpildi var uzskatīt par būtisku pārkāpumu vai nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku un minēto uzņēmēju tādēļ var neiekļaut līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(46)

Ņemot vērā informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas attīstību un vienkāršojumus, ko šāda attīstība var radīt attiecībā uz līgumu publiskošanu un iepirkuma procedūru efektivitāti un pārredzamību, elektroniskie saziņas līdzekļi jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi tradicionālajiem saziņas un informācijas apmaiņas līdzekļiem. Izvēlētajiem līdzekļiem un tehnoloģijai pēc iespējas jābūt saderīgai ar citās dalībvalstīs izmantotajām tehnoloģijām.

(47)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ietaupīt laiku. Tādēļ, ja izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, jāparedz minimālo termiņu saīsināšana, tomēr ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar Kopienas līmenī paredzēto konkrēto datu pārsūtīšanas veidu. Jānodrošina, ka termiņu saīsināšanas kumulatīvā ietekme tomēr neveicina pārmērīgi īsu termiņu noteikšanu.

(48)

Uz informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šo direktīvu ir attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 19 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par informācijas sabiedrības pakalpojumu un jo īpaši elektroniskās tirdzniecības dažiem tiesiskajiem aspektiem iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) ( 20 ). Valsts iepirkuma procedūru un pakalpojumu konkursiem piemērojamo noteikumu dēļ ir vajadzīgs augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis nekā noteikts minētajās direktīvās. Tādēļ piedāvājumu, dalības pieteikumu, plānu un projektu elektroniskās saņemšanas ierīcēm ir jāatbilst īpašām papildprasībām. Tālab pēc iespējas jāveicina elektronisko parakstu, jo īpaši progresīvu elektronisko parakstu izmantošana. Turklāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas varētu būt labvēlīgs pamats sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšanai attiecībā uz minētajām ierīcēm.

(49)

Ieteicams, lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras dalībnieki būtu informēti par lēmumiem noslēgt pamatnolīgumu vai piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vai atcelt procedūru termiņā, kas ir pietiekami īss, lai nevarētu padarīt neiespējamu pārskatīšanas lūgumu iesniegšanu; minētā informācija tādēļ jāsniedz pēc iespējas drīz un parasti 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(50)

Jāprecizē, ka līgumslēdzējiem, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tas jādara saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kā arī objektīvai jābūt kritēriju atlasei slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās. Minētie objektīvie noteikumi un kritēriji, kā arī atlases kritēriji neietver obligātu svērumu.

(51)

Ir svarīgi ņemt vērā Tiesas praksi gadījumos, kad uzņēmējs apliecina citu subjektu saimnieciskās, finanšu vai tehniskās iespējas neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo līgumslēdzēju saiknes tiesiskā aspekta, lai ievērotu atlases kritērijus vai saistībā ar kvalifikācijas sistēmām atbalstītu savu kvalifikācijas pieteikumu. Pēdējā minētajā gadījumā uzņēmējam ir jāpierāda, ka minētie resursi būs tam faktiski pieejami visā kvalifikācijas derīguma termiņā. Tādēļ attiecībā uz minēto kvalifikāciju līgumslēdzējs var noteikt izpildāmo prasību līmeni un jo īpaši, piemēram, ja uzņēmējs pretendē uz cita subjekta finansiālo stāvokli, tas var pieprasīt, lai attiecīgais subjekts vajadzības gadījumā ir solidāri un atsevišķi atbildīgs.

Kvalifikācijas sistēmas jāizmanto saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko pēc līgumslēdzēju izvēles var attiecināt uz uzņēmēju iespējām un/vai to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijām, uz kuriem attiecas konkrētā sistēma. Attiecībā uz kvalifikāciju līgumslēdzēji var veikt pārbaudes, lai izvērtētu attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijas, jo īpaši saderības un drošības ziņā.

(52)	Gadījumos, kad dalībai kādā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai projektu konkursā ir vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas apliecinājums, piemēro attiecīgos Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

(53)

Attiecīgos gadījumos, kad būvdarbu un/vai pakalpojumu veids attaisno vides pārvaldības pasākumu vai sistēmu piemērošanu līgumsaistību izpildes laikā, var būt vajadzība piemērot minētos pasākumus vai sistēmas. Ar vides pārvaldības sistēmām neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai ne, piemēram, Regulu (EK) Nr. 761/2001 (EMAS) ( 21 ), var pierādīt, ka attiecīgajam uzņēmējam ir tehniskas iespējas izpildīt līgumsaistības. Turklāt kā vides pārvaldības reģistrācijas sistēmu pierādījuma alternatīva jāpieņem uzņēmēja tāda paša līmeņa vides aizsardzības nodrošināšanai īstenoto pasākumu apraksts.

(54)

Jāizvairās no valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas uzņēmējiem, kuri ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kas ir kaitējusi Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var būt nepieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitīto noraidīšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ieteicams atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot minētās direktīvas 45. panta 1. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējiem jālūdz kvalifikācijas pieprasītāji, kandidāti vai pretendenti iesniegt attiecīgus dokumentus un, ja ir šaubas par minēto uzņēmēju personisko stāvokli, viņi var lūgt sadarboties attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šādi uzņēmēji jānoraida, tiklīdz līgumslēdzēja iestāde ir uzzinājusi spriedumu par iepriekš minētajiem nodarījumiem, kas pasludināts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un kam ir res judicata spēks.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, neatbilstību tiesību aktiem vides jomā vai tiesību aktiem par nelikumīgu vienošanos līgumos, par ko pasludināts galīgs spriedums vai pieņemts lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

To attiecīgās valsts tiesību aktu neievērošanu, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2000/78/EK ( 22 ) un Padomes Direktīvu 76/207/EEK ( 23 ) par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, ja par to ir pasludināts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

(55)

Līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu un kas garantē, ka pretendentus novērtē faktiskas konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams atļaut tikai divu piešķiršanas kritēriju piemērošanu – “zemākā cena” un “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ieteicams paredzēt Tiesas praksē noteiktu pienākumu nodrošināt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pamatoti informēti par kritērijiem un pasākumiem, kurus piemēros, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ līgumslēdzēju pienākums ir norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un uz katru minēto kritēriju attiecināto relatīvo svērumu, lai pretendentiem būtu pietiekami daudz laika tos izskatīt, gatavojot piedāvājumus. Līgumslēdzēji var atkāpties no pienākuma norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svērumu pietiekami pamatotos gadījumos, kuru iemesli tiem jāpaskaidro, ja svērumu nevar noteikt iepriekš, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos viņiem šie kritēriji jānorāda secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jāizvērtē piedāvājumi, lai noteiktu, kurš no tiem nodrošina vislielāko izdevīgumu. Lai to izdarītu, jānosaka saimnieciskie un kvalitātes kritēriji, kam kopumā jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējam saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo tiem jānodrošina katra pretendenta piedāvātā izpildes līmeņa novērtējums, ņemot vērā līguma priekšmetu, kas noteikts tehniskajās specifikācijās, un katra piedāvājuma izdevīguma noteikšana. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem jānodrošina pretendentu objektīvs salīdzinājums un novērtējums. Ja minētie nosacījumi ir ievēroti, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas saimnieciskie un kvalitātes kritēriji var nodrošināt, ka līgumslēdzējs ievēro attiecīgās sabiedrības vajadzības, kas minētas līguma specifikācijās. Ar tādiem pašiem nosacījumiem līgumslēdzējs var izmantot kritērijus, kas paredzēti sociālo prasību izpildei, jo īpaši, atbildot uz tādu līguma specifikācijās noteiktu sevišķi nelabvēlīgu iedzīvotāju grupu vajadzībām, kurām ir piederīgi to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu saņēmēji/izmantotāji, kas ir līguma priekšmets.

(56)	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nedrīkst ietekmēt to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz dažu pakalpojumu, piemēram, arhitektu, inženieru vai juristu sniegto pakalpojumu atalgojumu.

(57)	Uz šajā direktīvā paredzēto termiņu aprēķināšanu jāattiecina Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka noteikumus, kas piemērojami laika posmiem, datumiem un termiņiem ( 24 ).

(58)	Šī direktīva nedrīkst ierobežot Kopienas vai dalībvalstu starptautiskās saistības un nedrīkst ierobežot Līguma noteikumu, jo īpaši tā 81. un 86. panta piemērošanu.

(59)	Šī direktīva nedrīkst ierobežot XXV pielikumā noteiktos termiņus, kuros dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro Direktīva 93/38/EEK.

(60)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 25 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

4. “Pamatnolīgums” ir vienošanās starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē konkrētā laika posmā piešķiramās līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši attiecībā uz cenām un vajadzības gadījumā attiecībā uz paredzamajiem daudzumiem.

5. “Dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnīgi elektroniska procedūra standarta iepirkumiem, kuri ir vispārpieejami tirgū un kuru raksturlielumi atbilst līgumslēdzēja prasībām, tās ilgums ir ierobežots un tās spēkā esamības laikā tā ir brīvi pieejama visiem uzņēmējiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu atbilstoši specifikācijai.

6. “Elektroniskā izsole” ir atkārtojams process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai uzrādītu jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājumu elementiem, un kurš notiek pēc piedāvājumu sākotnējā vispārējā izvērtējuma, ļaujot noteikt to attiecīgo secību, izmantojot automātiskās novērtēšanas metodes. Tādēļ atsevišķi pakalpojumu līgumi un atsevišķi būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

7. “Līgumdarba izpildītājs”, “piegādātājs” vai “pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkta nozīmē, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas piedāvā tirgū attiecīgi būvdarbu izpildi un/vai būvi, produktus vai pakalpojumus.

Termins “uzņēmējs” attiecas vienlīdz uz līgumdarba izpildītāja, piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja jēdzienu. To lieto tikai vienkāršošanas labad.

“Pretendents” ir uzņēmējs, kas iesniedz piedāvājumu, un “kandidāts” ir persona, kas izmantojusi uzaicinājumu piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā.

8. “Centrālā iepirkumu iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē, kas:

9. “Atklātas, slēgtas procedūras un sarunu procedūras” ir iepirkuma procedūras, ko piemēro līgumslēdzēji un kurās

10. “Projektu konkursi” ir tādas procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai projektu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā, kurā piešķir godalgas vai ne, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženierceltniecības vai datu apstrādes jomā.

11. “Rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam darīt zināmu. Tas var attiekties uz informāciju, kas pārraidīta un saglabāta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

12. “Elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un uzglabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus.

13. “Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca” (CPV – Common Procurement Vocabulary) ir atsauces nomenklatūra, kas piemērojama valsts pasūtījumam un kas ir pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CVP) ( 26 ), un kas nodrošina atbilstību pārējām nomenklatūrām.

Šīs direktīvas darbības jomas dažādu interpretāciju gadījumā CPV un XII pielikumā minētās NACE nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ vaiCPV un XVII pielikumā iekļautās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ prioritārā ir attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūra.

3. Šajā direktīvā “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.

1. Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

2. Tādu gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē:

3. Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

4. Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 3. punkta nozīmē:

2. Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai projektu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē subjekti, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām un kas

3. Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē,

1. Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

2. Šī direktīva neattiecas uz subjektiem, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu vai citiem pakalpojumiem saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai

Papildināmi saraksti, kuros ietverti līgumslēdzēji šīs direktīvas nozīmē, ir iekļauti I līdz X pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par visām izmaiņām savos sarakstos.

1. Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.

Viena līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas izvēli tomēr nevar izdarīt, ja kā mērķis ir noteikts šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas neattiecināšana uz konkrēto līgumu.

2. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību attiecas iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar iepriekš minēto Direktīvu 2004/18/EK.

3. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu.

Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša un to darbība ir pārredzama.

1. Kandidātus vai pretendentus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām tomēr var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrēto līgumsaistību izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Uzņēmēju grupas var iesniegt piedāvājumus vai izvirzīt sevi par kandidātiem. Lai iesniegtu piedāvājumu vai dalības pieteikumu, līgumslēdzēji var nepieprasīt minētajām grupām pieņemt īpašu juridisko formu; izraudzītajai grupai, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tomēr var to pieprasīt tiktāl, ciktāl šādas izmaiņas vajadzīgas līgumsaistību apmierinošai izpildei.

Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

Lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, dalībvalstis savstarpēji piemēro nosacījumus, kas ir tikpat labvēlīgi kā nosacījumi, kurus tās, īstenojot Nolīgumu, piešķir trešo valstu uzņēmējiem. Tādēļ dalībvalstis savstarpēji apspriežas Valsts līgumu padomdevējā komitejā par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar minēto nolīgumu.

1. Saistībā ar tehnisko specifikāciju sniegšanu ieinteresētajiem uzņēmējiem, uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi, kā arī ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēji var izvirzīt prasības, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ko viņi dara pieejamu.

2. Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, jo īpaši noteikumus par saistībām, kas attiecas uz informācijas par piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām izplatīšanu un uz kandidātiem un pretendentiem sniedzamo informāciju, kura izklāstīta 43. un 49. pantā, un saskaņā ar līgumslēdzējam piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem līgumslēdzējs neizpauž informāciju, ko tas saņēmis no uzņēmējiem un ko viņi norādījuši kā konfidenciālu; šāda informācija jo īpaši ietver tehniskus noslēpumus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidenciālus piedāvājumu aspektus.

1. Līgumslēdzēji pamatnolīgumu var uzskatīt par līgumu 1. panta 2. punkta nozīmē un piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ja līgumslēdzēji ir piešķīruši tiesības noslēgt pamatnolīgumu saskaņā ar šo direktīvu, viņi var izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

3. Ja tiesības noslēgt pamatnolīgumu nav piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, līgumslēdzēji nevar izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu.

4. Līgumslēdzēji nevar ļaunprātīgi izmantot pamatnolīgumus, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci.

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas.

2. Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji ievēro noteikumus par atklātu procedūru visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Visiem pretendentiem, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijai, un visus iespējamos papildu dokumentus, ir pieejama minētā sistēma; informatīvos piedāvājumus var jebkurā laikā pilnveidot, ja tie joprojām atbilst specifikācijai. Lai izveidotu iepriekš minēto sistēmu un saskaņā ar to piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji izmanto vienīgi elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 48. panta 2. līdz 5. punktu.

4. Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju visiem uzņēmējiem iesniegt informatīvu piedāvājumu un atļauj piekļuvi sistēmai saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz novērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no informatīvā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tie tomēr var pagarināt novērtēšanas termiņu, ja attiecīgajā laika posmā nav izsludināts neviens konkurss.

Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē pirmajā daļā minēto pretendentu par tā pielaišanu dinamiskajai iepirkumu sistēmai vai par tā informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.

5. Katrs konkrēts līgums ir konkursa priekšmets. Līdz konkursa izsludināšanai līgumslēdzēji publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt informatīvu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad nosūtīts vienkāršotais paziņojums. Līgumslēdzēji nevar uzsākt konkursa procedūru, kamēr nav pabeigta visu minētajā termiņā saņemto informatīvo piedāvājumu novērtēšana.

6. Līgumslēdzēji uzaicina visus sistēmai pielaistos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto līgumu, kura slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab līgumslēdzēji nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kuri ir izklāstīti paziņojumā par līgumu saistībā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizēt pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā.

7. Dinamiska iepirkumu sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzēji nedrīkst izmantot minēto sistēmu konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai traucēšanai.

Ieinteresētajiem uzņēmējiem un sistēmas dalībniekiem nedrīkst pieprasīt maksu.

Attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu, izņemot 19. līdz 26. pantā paredzētos izņēmumus vai ievērojot 30. pantu, šī direktīva attiecas uz līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir novērtēta ne zemāk kā šādas robežvērtības:

Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1. Aprēķinot līguma paredzamo vērtību, pamatojas uz līgumslēdzēja novērtēto maksājamo kopsummu bez PVN. Veicot šo aprēķinu, ņem vērā novērtēto kopsummu, ieskaitot visa veida iespējas un līguma atjaunošanu.

Ja līgumslēdzējs kandidātiem vai pretendentiem paredz godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.

2. Līgumslēdzēji nedrīkst apiet šo direktīvu, sadalot būvdarbu projektus vai paredzētos noteikta daudzuma piegāžu un/vai pakalpojumu pirkumus vai izmantojot īpašas metodes līgumu paredzamās vērtības aprēķināšanai.

3. Attiecībā uz pamatnolīgumiem un dinamiskām iepirkuma sistēmām paredzamā vērtība, kas jāņem vērā, ir nolīguma vai sistēmas visam darbības ilgumam visu paredzēto līgumu maksimālā tāmes vērtība bez PVN.

4. Aprēķinot 16. pantā minētās summas, līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj visas darbu izmaksas un visu to piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas vajadzīgi darbuzņēmējam piedāvāto darbu izpildei.

5. To piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas nav vajadzīgi konkrēta būvdarbu līguma izpildei, nedrīkst pievienot būvdarbu līgumu vērtībai, ja tas varētu radīt situāciju, ka minēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkums netiek iekļauts šīs direktīvas darbības jomā.

7. Attiecībā uz regulāriem piegādes vai pakalpojumu līgumiem vai līgumiem, ko attiecīgā laika posmā paredzēts atjaunot, līguma paredzamo vērtību aprēķinam, pamatojoties uz:

8. Aprēķina bāze attiecībā uz to līgumu paredzamo vērtību, kuri noslēgti gan par piegādēm, gan pakalpojumiem, ir piegādes un pakalpojumu kopvērtība neatkarīgi no to vērtību attiecības. Aprēķinā iekļauj izvietošanas un uzstādīšanas darbību vērtību.

9. Attiecībā uz piegādes līgumiem, kas saistīti ar produktu izpirkumnomu, nomu, īri vai īrējumpirkšanu, vērtība, kas ir līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir šāda:

10. Aprēķinot pakalpojumu līgumu paredzamo līguma vērtību, attiecīgos gadījumos ņem vērā šādas summas:

11. Ja pakalpojumu līgumos nav norādīta kopējā cena, vērtība, kas jāizmanto kā līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir:

Šī direktīva neattiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, ko piešķīruši līgumslēdzēji, kuri veic vienu vai vairākas no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja minētās koncesijas ir piešķirtas attiecīgo darbību veikšanai.

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar nosacījumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām produktu vai pakalpojumu kategorijām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu vai darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī

1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 3. līdz 7. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav Kopienas tīkla vai ģeogrāfiska apgabala izmantošana.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām darbībām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju.

Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko dalībvalstis pasludinājušas par slepeniem, ja tie jāizpilda, veicot īpašus drošības pasākumus saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja tas ir vajadzīgs minētās dalībvalsts drošības pamatinterešu aizsardzībai.

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ( 27 ), ne arī uz līgumiem, uz kuriem neattiecas minētās direktīvas piemērošanas joma saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

1. Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEK prasībām, pamatojoties uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu par konsolidētiem pārskatiem ( 28 ) ( 29 ), vai, ja uz subjektiem neattiecas minētā direktīva, uzņēmums, kurā līgumslēdzējs tieši vai netieši var īstenot dominējošu ietekmi minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai uzņēmums, kurš var īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz līgumslēdzēju vai kurā kopā ar līgumslēdzēju ir cita uzņēmuma dominējoša ietekme, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to reglamentē.

2. Ja ir ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

Ja apgrozījums par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejams saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir uzticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, veic piegādes vai būvdarbus, iepriekš minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, veiktās piegādes vai būvdarbi.

5. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma paziņo tai šādu informāciju par 2., 3. un 4. punkta piemērošanu:

Izņēmumi, kas piemērojami visi līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu.

Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

Neierobežojot 30. pantu, Nīderlandes Karaliste, Apvienotā Karaliste, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka ikviens subjekts, kas darbojas Lēmumos 93/676/EEK, 97/367/EEK, 2002/205/EK un 2004/73/EK minētajās nozarēs:

Dalībvalstis var rezervēt aizsargātām darbnīcām tiesības piedalīties līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai paredzēt šādu līgumsaistību izpildi saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām, ja lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos.

Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var pirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar šādas iestādes starpniecību.

2. Uzskata, ka līgumslēdzēji, kas 1. panta 8. punktā izklāstītajos gadījumos pērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar tās starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības, ciktāl centrālā iepirkumu iestāde ir izpildījusi šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK prasības.

Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.

2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem par konkurenci, piemēram, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumi, alternatīvu preču vai pakalpojumu esamība, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktiskā vai iespējamā klātbūtne.

3. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi XI pielikumā minētos Kopienas tiesību aktu noteikumus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka atbilstoši 2. un 3. punktam attiecīgajai darbībai ir piemērojams 1. punkts, tā informē Komisiju un dara tai zināmus visus attiecīgos faktus, un jo īpaši normatīvos un administratīvos aktus vai nolīgumus, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto nostāju, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija:

Ja tomēr, pamatojoties 3. punkta pirmo daļu, pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, un ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību, šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 6. punktam Komisijas noteiktā termiņā, nav noteikusi 1. punkta nepiemērojamību.

5. Līgumslēdzēji var lūgt Komisiju noteikt 1. punkta piemērojamību konkrētai darbībai ar lēmumu, kas atbilst 6. punktam, ja tas ir paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Minētā dalībvalsts, ņemot vērā 2. un 3. punktu, informē Komisiju par visiem attiecīgajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto atzinumu, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Komisija pēc savas ierosmes var arī uzsākt procedūru tāda lēmuma pieņemšanai, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Ja, beidzoties 6. punktā noteiktajam termiņam, Komisija nav pieņēmusi lēmumu par 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai, minēto 1. punktu uzskata par piemērojamu.

6. Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar šo pantu, ievērojot 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisijai piešķir trīs mēnešu termiņu, kas sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi paziņojumu vai pieprasījumu. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos tomēr vienu reizi var pagarināt uz ne vairāk kā trīs mēnešiem, jo īpaši, ja paziņojumā vai pieprasījumā, vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski izmainās. Šāds pagarinājums ir tikai viens mēnesis, ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību 4. punkta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro šajā pantā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 4., 5. un 6. punkta piemērošanai saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu.

To līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuru priekšmets ir XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, reglamentē vienīgi 34. un 43. pants.

Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir gan XVII A pielikumā, gan XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu, ja XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā XVII B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Citos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 34. un 43. pantu.

1. Direktīvas XXI pielikuma 1. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas izklāsta līguma dokumentācijā, piemēram, paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jānosaka tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem.

2. Tehniskās specifikācijas ir vienādi pieejamas visiem pretendentiem un tās nerada nepamatotus šķēršļus konkurences radīšanai attiecībā uz valsts iepirkumu.

3. Neierobežojot juridiski saistošus attiecīgo valstu tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izstrādā:

4. Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju izdarīt atsauci uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nevar noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātie produkti un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tas ir izdarījis atsauci, ja pretendents savā piedāvājumā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst ar tehniskajām specifikācijām noteiktajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

5. Ja līgumslēdzējs izmanto 3. punktā paredzēto iespēju noteikt izpildes vai funkcionālās prasības, tas nevar noraidīt tādu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, vispārējai tehniskai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas organizācijas noteiktai tehniskās atsauces sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz līgumslēdzēja noteiktām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents savā piedāvājumā ar visiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka standartam atbilstošais produkts, pakalpojums vai būvdarbs atbilst līgumslēdzēja noteiktajām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

6. Ja līgumslēdzēji izpildes vai funkcionālo prasību veidā nosaka vides raksturlielumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, viņi var izmantot sīki izstrādātās specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kas noteiktas Eiropas vai (daudz-)nacionālajā ekomarķējumā vai jebkādā citā ekomarķējumā, ja:

Līgumslēdzēji var norādīt, ka produktus un pakalpojumus, kam ir ekomarķējums, uzskata par atbilstošiem līguma dokumentos noteiktajām tehniskajām specifikācijām; līgumslēdzējiem jāatzīst visi citi atbilstošie pierādīšanas līdzekļi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

7. “Atzītas organizācijas” šā panta nozīmē ir pārbaudes un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un kontroles iestādes, kas atbilst spēkā esošajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu atzītu organizāciju izsniegtas apliecības.

8. Tehniskajās specifikācijās nav atsauču uz īpašu marku vai avotu, vai īpašu procesu, kā arī uz preču zīmēm, patentiem, tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai ja tos noraida, ja vien tas nav attaisnojams ar līguma priekšmetu. Šādu atsauci izņēmuma kārtā pieļauj, ja nav iespējams pietiekami precīzs un saprotams līguma priekšmeta apraksts saskaņā ar 3. un 4. punktu; šādu atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”.

1. Līgumslēdzēji uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti līguma slēgšanas tiesību iegūšanā, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko viņi paredz piemērot līgumiem, uz kuriem attiecas periodiski informatīvi paziņojumi 41. panta 1. punkta nozīmē.

2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

1. Ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendentu piedāvātos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām.

Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un īpašas prasības variantu iesniegšanai.

2. Piegāžu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas ir atļāvuši variantus saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst noraidīt kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, kad attiecīgo variantu izraudzīsies, tiks noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiks noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

Līguma dokumentos līgumslēdzējs var lūgt vai dalībvalsts var pieprasīt, lai tas lūdz piedāvātāju norādīt piedāvājumā līguma daļu, attiecībā uz kuru viņš paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ieteiktos apakšuzņēmējus. Šī norāde neietekmē galvenā uzņēmēja atbildību.

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja minētie nosacījumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās. Nosacījumi, kas reglamentē līgumsaistību izpildi, jo īpaši var attiekties uz sociāliem un ekoloģiskiem apsvērumiem.

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

1. Līgumslēdzējs līguma dokumentos var norādīt vai arī dalībvalsts var pieprasīt, lai tas norāda iestādi vai iestādes, no kurām kandidāti vai pretendenti var iegūt attiecīgu informāciju par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāsniedz pakalpojumi, un kas piemērojami uz vietas veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.

2. Līgumslēdzējs, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, lūdz pretendentus vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras kandidātus norādīt, ka viņi, izstrādājot piedāvājumu, ir ņēmuši vērā pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kuri ir spēkā tajā vietā, kur jāsniedz attiecīgais pakalpojums.

1. Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro šīs direktīvas mērķiem pielāgotas procedūras.

2. Līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuru no 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā izklāstītajām procedūrām, ja, ievērojot 3. punktu, ir izsludināts konkurss saskaņā ar 42. pantu.

3. Līgumslēdzēji var izmantot procedūru, iepriekš neizsludinot konkursu, šādos gadījumos:

Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

1. Līgumslēdzēji vismaz reizi gadā, izmantojot periodiskus informatīvus paziņojumus, kas minēti XV A pielikumā un ko Komisija vai viņi paši publicē “pircēju raksturojumā”, kā noteikts XX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:

Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā, tiklīdz iespējams pēc budžeta gada sākšanās.

Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā iespējami drīz pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar ko apstiprina to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu plānošanu, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēji ir paredzējuši piešķirt.

Līgumslēdzēji, kas publicē periodisku informatīvu paziņojumu pircēju raksturojumā, elektroniski pārsūta Komisijai paziņojumu par periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā saskaņā ar XX pielikuma 3. punktā norādīto paziņojumu elektroniskās pārsūtīšanas formātu un kārtību.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto paziņojumu publicēšana ir obligāta vienīgi tad, ja līgumslēdzēji izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu pieņemšanas termiņus, kā noteikts 45. panta 4. punktā.

Šis punkts neattiecas uz procedūrām bez iepriekšējas konkursa izsludināšanas.

2. Līgumslēdzēji jo īpaši var publicēt vai nodrošināt, ka Komisija publicē periodiskus informatīvus paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot jau iepriekš kādā periodiskā informatīvā paziņojumā ietverto informāciju, ja ir skaidri norādīts, ka šādi paziņojumi ir papildu paziņojumi.

3. Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 53. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts XIV pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību. Ja sistēmas darbība ilgst vairāk nekā trīs gadus, paziņojumu publicē katru gadu. Ja sistēmas darbība ilgst mazāk nekā trīs gadus, pietiek ar pirmo paziņojumu.

2. Attiecībā uz dinamiskām iepirkumu sistēmām konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par līgumu, kā norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, turpretim konkursu, kas attiecas uz līgumiem, kuri pamatojas uz šādām sistēmām, izsludina, izmantojot XIII pielikuma D daļā minēto vienkāršoto paziņojumu par līgumu.

1. Līgumslēdzēji, kas piešķīruši līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības, divu mēnešu laikā pēc attiecīgo līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā minēts XVI pielikumā, atbilstoši nosacījumiem, kas jānosaka Komisijai, un saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar pamatnolīgumu 14. panta 2. punkta nozīmē, līgumslēdzējiem nav saistošs pienākums nosūtīt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

Līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, divu mēnešu laikā pēc katra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Tādā gadījumā tie nosūta minētos sagrupētos paziņojumus divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2. Saskaņā ar XVI pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar XX pielikumu. Šajā saistībā Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto piedāvājumu skaitu, uzņēmēju identitāti vai cenām.

3. Ja līgumslēdzēji piešķir izpētes un attīstības pakalpojumu līguma (“pētniecības un attīstības līguma”) slēgšanas tiesības, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi var noteikt, ka informācijā, kas saskaņā ar XVI pielikumu jāsniedz par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu, iekļauj tikai norādi “izpētes un attīstības pakalpojumi”.

Ja līgumslēdzēji piešķir “pētniecības un attīstības līguma” slēgšanas tiesības, ko nevar piešķirt, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi, pamatojoties uz komercnoslēpumu, var ierobežot saskaņā ar XVI pielikumu sniedzamo informāciju par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu.

Šādos gadījumos līgumslēdzēji nodrošina, ka visa saskaņā ar šo punktu publicētā informācija ir tikpat sīka kā saskaņā ar 42. panta 1. punktu publicētajā paziņojumā par konkursa izsludināšanu iekļautā informācija.

Ja līgumslēdzēji izmanto kvalifikācijas sistēmu, viņi nodrošina, ka šāda informācija ir tikpat sīka kā informācija par kategoriju, kas minēta saskaņā ar 53. panta 7. punktu izveidotajā kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

4. Attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas par XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem, līgumslēdzēji paziņojumā norāda, vai tie atbalsta publicēšanu.

5. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XVI pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formātā un saskaņā ar XX pielikumu statistikas mērķiem.

1. Paziņojumos iekļauj XIII, XIV pielikumā, XV A pielikumā, XV B pielikumā un XVI pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzējs uzskatījis par lietderīgu, standarta veidlapu formātā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Līgumslēdzēji paziņojumus Komisijai nosūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, vai izmantojot citādus līdzekļus.

Paziņojumus, kas minēti 41., 42. un 43. pantā, publicē saskaņā ar XX pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto tehnisko raksturojumu attiecībā uz publicēšanu.

3. Paziņojumus, kas izstrādāti un pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to nosūtīšanas.

Paziņojumus, kas nav pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā 12 dienu laikā pēc to nosūtīšanas. Izņēmuma gadījumos 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos paziņojumus par līgumiem pēc līgumslēdzēja lūguma tomēr publicē piecu dienu laikā, ja attiecīgais paziņojums ir nosūtīts pa faksu.

4. Visu tekstu paziņojumiem par līgumiem publicē vienā no Kopienas oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs, un šis teksts oriģinālvalodā ir vienīgais autentiskais dokuments. Katra paziņojuma svarīgo aspektu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.

5. Paziņojumus un to saturu nedrīkst publicēt attiecīgajā valstī līdz dienai, kad tos nosūta Komisijai.

Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj informāciju, kas nav iekļauta paziņojumos, kuri nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēju raksturojumā saskaņā ar 41. panta 1. punkta pirmo daļu, bet tajos min datumu, kad paziņojums nosūtīts Komisijai vai kad tas publicēts pircēju raksturojumā.

Periodiskus informatīvus paziņojumus pircēju raksturojumā nedrīkst publicēt, līdz Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā; paziņojumos norāda šādas nosūtīšanas datumu.

6. Līgumslēdzēji nodrošina, ka viņi var sniegt pierādījumu par datumiem, kuros paziņojumi ir nosūtīti.

7. Komisija līgumslēdzējam apstiprina saņemtās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publicēšanas pierādījums.

8. Līgumslēdzēji saskaņā ar 1. līdz 7. punktu var publicēt tādus paziņojumus par līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības.

1. Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā attiecīgā līguma sarežģītību un laiku, kas vajadzīgs piedāvājumu iztrādāšanai, neskarot ar šo pantu noteiktos minimālos termiņus.

2. Attiecībā uz atklātām procedūrām piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 52 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

3. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu piemēro šādus noteikumus:

4. Ja līgumslēdzēji saskaņā ar XX pielikumu ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, kā norādīts 41. panta 1. punktā, minimālais termiņš piedāvājumu saņemšanai atklātās procedūrās parasti nav mazāks kā 36 dienas, bet tas nekādā gadījumā nav mazāks kā 22 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums.

Šādi saīsināti termiņi ir pieļaujami, ja periodiskajā informatīvajā paziņojumā papildus XV A pielikuma I daļā noteiktajai informācijai ir iekļauta visa XV A pielikuma II daļā noteiktā informācija, ciktāl XV A pielikuma II daļā minētā informācija ir pieejama paziņojuma publicēšanas brīdī, un ja paziņojums ir nosūtīts publicēšanai laika posmā no 52 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad ir nosūtīts 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais paziņojums par līgumu.

5. Ja paziņojumus izstrādā un pārsūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, termiņus pieteikumu saņemšanai, lai piedalītos slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās, un piedāvājumu saņemšanai, lai piedalītos atklātās procedūrās, var saīsināt par septiņām dienām.

6. Izņemot gadījumu, kad termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, termiņus piedāvājumu saņemšanai atklātās, slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās var papildus saīsināt par piecām dienām, ja līgumslēdzējs piedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, līguma dokumentiem un papildu dokumentiem no dienas, kad saskaņā ar XX pielikumu ir publicēts paziņojums, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu. Paziņojumā jānorāda interneta adrese, kurā pieejama minētā dokumentācija.

7. Atklātās procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

Ja paziņojumu par līgumu nepārsūta pa faksu vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš tomēr nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas no dienas, kad pārsūtīts paziņojums par līgumu.

8. Šā panta 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ termiņš dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu publicēto paziņojumu vai atbildot uz līgumslēdzēju izteikto uzaicinājumu saskaņā 47. panta 5. punktu, nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums.

Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu, izņemot termiņu, kas noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

9. Ja kādu iemeslu dēļ līguma dokumenti un apliecinošie dokumenti vai papildu informācija, kaut arī savlaicīgi pieprasīta, nav iesniegta 46. un 47. pantā noteiktajos termiņos vai arī piedāvājumus var iesniegt tikai pēc attiecīgā objekta apmeklējuma vai pēc līguma dokumentāciju apliecinošo dokumentu pārbaudes uz vietas, piedāvājumu saņemšanas termiņu attiecīgi pagarina, lai visiem attiecīgajiem uzņēmējiem būtu zināma visa piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgā informācija, izņemot gadījumu, kad termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

10. Šajā pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula ir iekļauta XXII pielikumā.

1. Atklātās procedūrās, ja līgumslēdzēji nepiedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu, specifikācijas un apliecinošos dokumentus nosūta uzņēmējiem sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasījums ir izteikts savlaicīgi pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

2. Ja papildu informācija par specifikācijām ir pieprasīta savlaicīgi, līgumslēdzēji vai kompetentās struktūras to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām.

1. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās līgumslēdzēji vienlaikus un rakstiski uzaicina izraudzītos kandidātus iesniegt savus piedāvājumus vai apspriesties. Kandidātiem paredzētajā uzaicinājumā ietver:

2. Ja specifikācijas un/vai apliecinošie dokumenti ir tāda subjekta rīcībā, kas nav par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru atbildīgais līgumslēdzējs, uzaicinājumā norāda adresi, kur var pieprasīt minētās specifikācijas un dokumentus, un attiecīgā gadījumā šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, summu, kas jāmaksā par to saņemšanu, un maksāšanas kārtību. Kompetentā struktūra tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta attiecīgo dokumentāciju uzņēmējam.

3. Līgumslēdzējs vai kompetentā struktūra nosūta papildu informāciju par specifikācijām vai apliecinošajiem dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām, ja šāda informācija ir pieprasīta savlaicīgi.

5. Ja uzaicinājumam uz konkursu izmanto periodisku informatīvu paziņojumu, līgumslēdzēji pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt savu ieinteresētību, pamatojoties uz sīku informāciju par attiecīgo līgumu, pirms pretendentu vai sarunu dalībnieku atlases uzsākšanas.

1. Visu šajā sadaļā minēto saziņu un informācijas apmaiņu var veikt pa pastu, faksu, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni 6. punktā minētajos gadījumos un apstākļos vai izmantojot minēto līdzekļu kombināciju atbilstoši līgumslēdzēja izvēlei.

2. Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārpieejami un tādēļ neierobežo uzņēmēju piekļuvi konkursa procedūrai.

3. Saziņu un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritātes, piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitātes saglabāšanu un lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji izskata piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4. Līdzekļi, kas izmantojami saziņai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, kā arī to tehniskie parametri ir nediskriminējoši, vispārpieejami un saderīgi ar vispārlietojamiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.

5. Piedāvājumu elektroniskas pārsūtīšanas un saņemšanas ierīcēm un dalības pieteikumu elektroniskas saņemšanas ierīcēm ir piemērojami šādi noteikumi:

1. Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē iesaistītos uzņēmējus par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ieskaitot pamatojumu visiem lēmumiem par pamatnolīguma neslēgšanu, tāda līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršanu, attiecībā uz kuru ir bijis uzaicinājums uz konkursu, vai procedūras atsākšanu, vai par dinamiskās pirkšanas sistēmas neieviešanu; līgumslēdzēji minēto informāciju sniedz rakstiski, ja viņiem to pieprasa.

2. Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēji iespējami drīz informē:

Laiks minēto darbību veikšanai nekādos apstākļos nedrīkst būt ilgāks kā 15 dienas no informācijas rakstiskā pieprasījuma saņemšanas dienas.

Līgumslēdzēji tomēr var nolemt, ka konkrēta 1. punktā minētā informācija par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīguma noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā nav paziņojama, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesību aizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai ierobežotu konkrēta publiska vai privāta uzņēmēja likumīgās komerciālās intereses, ieskaitot tā uzņēmēja intereses, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot uzņēmēju godīgu konkurenci.

3. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laika posmā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

4. Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo lēmumu un noraidījuma iemesliem pēc iespējas drīz un nekādos apstākļos ne vēlāk kā 15 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

5. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu rakstiski paziņo uzņēmējam iepriekš, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību, vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt.

1. Līgumslēdzēji par katru līgumu uzglabā atbilstošu informāciju, kas ir pietiekama, lai vēlāk viņi varētu pamatot lēmumus, kuri pieņemti saistībā ar:

Līgumslēdzēji attiecīgi rīkojas, lai dokumentētu ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību veikto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru norisi.

2. Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs pēc Komisijas pieprasījuma minētajā laika posmā varētu sniegt tai vajadzīgo informāciju.

1. Lai izraudzītos dalībniekus, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās:

2. Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, un lai izraudzītos dalībniekus līgumu slēgšanas piešķiršanas procedūrām attiecībā uz konkrētiem līgumiem, uz kuriem attiecas uzaicinājums uz konkursu, līgumslēdzēji:

3. Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Administratīvo, tehnisko un finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

1. Izraugoties dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai koriģējot kritērijus vai noteikumus, līgumslēdzēji:

2. Ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko sagatavojušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tie atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas pamatojas uz attiecīgajām Eiropas standartu sērijām un ko apstiprinājušas organizācijas, kuras atbilst Eiropas standartu sērijām attiecībā uz sertificēšanu.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. Viņi pieņem arī citus uzņēmēju sniegtus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.

3. Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un tikai attiecīgos gadījumos līgumslēdzēji, lai pārliecinātos par uzņēmēja tehniskajām iespējām, var pieprasīt norādi uz vides pārvaldības pasākumiem, ko uzņēmējs varēs piemērot līgumsaistību izpildes laikā. Šādos gadījumos, ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko izsniegušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem vides pārvaldības standartiem, viņi atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus apstiprinājušas organizācijas, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sertificēšanu.

1. Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izstrādāt un izmantot uzņēmēju kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka uzņēmēji jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2. Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Sistēmu izmanto, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un piemērošanas noteikumiem, kas jānosaka līgumslēdzējam.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskas specifikācijas, piemēro 34. panta noteikumus. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var koriģēt.

3. Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, minētie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

4. Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, ka minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

5. Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un minēto subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.

6. Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus uzņēmējiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos uzņēmējus informē par minēto kritēriju un noteikumu korekcijām.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka dažu citu subjektu vai organizāciju kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem uzņēmējiem dara zināmus šādu subjektu vai organizāciju nosaukumus.

7. Jāveic kvalificēto uzņēmēju rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

8. Izveidojot vai izmantojot kvalifikācijas sistēmu, līgumslēdzēji jo īpaši ievēro 41. panta 3. punkta noteikumus attiecībā uz paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmas esamību, 49. panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus par informāciju, kas jāsniedz uzņēmējiem, kuri pieteikušies kvalifikācijai, 51. panta 2. punkta noteikumus par dalībnieku atlasi, ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, kā arī 52. panta noteikumus par administratīvu, tehnisku vai finansiālu nosacījumu, apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēju atzīšanu.

9. Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, pretendentus slēgtā procedūrā vai sarunu procedūras dalībniekus izraugās no kvalificētajiem kandidātiem atbilstoši minētajai sistēmai.

1. Līgumslēdzēji, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tos nosaka saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

2. Līgumslēdzēji, kas izraugās kandidātus slēgtām procedūrā vai sarunu procedūrām, šādu atlasi veic atbilstoši objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko tie ir noteikuši un kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3. Slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās kritērijus var pamatot ar līgumslēdzēja objektīvo vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kuru pamato ar vajadzību nodrošināt to, ka iepirkuma procedūras konkrētās iezīmes un tās īstenošanai vajadzīgie līdzekļi ir līdzsvarā. Nosakot izraudzīto kandidātu skaitu, tomēr jāņem vērā vajadzība nodrošināt pienācīgu konkurenci.

4. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos kritērijus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, šā panta 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

5. Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

6. Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā līgumsaistību izpildes laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.

1. Neierobežojot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par konkrētu pakalpojumu apmaksu, kritēriji, uz ko līgumslēdzēji pamatojas, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības:

2. Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs precizē relatīvo svērumu, kādu tas piešķir katram kritērijam, kas izraudzīts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai.

Minētos svērumus var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.

Ja pēc līgumslēdzēja atzinuma svērums nav iespējams uzskatāmu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Relatīvo svērumu vai svarīguma secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, kā minēts 47. panta 5. punktā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām, vai specifikācijās.

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles.

2. Atklātās, slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepriekšēju uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniska izsole, ja var precīzi noteikt līguma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var rīkot, izsludinot konkursu uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķiramas saskaņā ar 15. pantā minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

3. Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisko izsoli, dara to zināmu paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu.

4. Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas līgumslēdzēji izdara piedāvājumu visaptverošu sākotnējo novērtējumu saskaņā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju/kritērijiem un tiem noteikto svērumu.

Visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību vienlaicīgi uzaicina pieteikt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā ir visa būtiskā informācija par individuālo pieslēgumu izmantotajam elektroniskajam aprīkojumam un ir noteikts elektroniskās izsoles sākuma datums un laiks. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nedrīkst sākties agrāk nekā divas darbdienas pēc dienas, kad izsūtīti uzaicinājumi.

5. Ja līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma tāda visaptveroša novērtējuma rezultātu, kas izdarīts saskaņā ar 55. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto svērumu.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, kas izmantojama elektroniskajā izsolē, lai, pamatojoties uz pieteiktajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām, automātiski noteiktu secības maiņu. Minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās; tālab visus diapazonus iepriekš tomēr samazina līdz konkrētai vērtībai.

6. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji tūlīt dara visiem pretendentiem zināmu pietiekamu informāciju, lai tie jebkurā laikā varētu noskaidrot savu relatīvo secīgo vietu. Līgumslēdzēji var paziņot arī citu informāciju par pieteiktajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Līgumslēdzēji var arī jebkurā laikā paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Viņi tomēr nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

7. Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos šādos veidos:

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši slēgt elektronisko izsoli saskaņā ar c) apakšpunktu, iespējams, izmatojot arī b) apakšpunktā noteikto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

8. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 55. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

9. Līgumslēdzēji nedrīkst elektroniskās izsoles izmantot nepareizi, ne arī tās izmantot tā, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci, ne arī mainīt līguma priekšmetu, kas definēts paziņojumā, kuru izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, un specifikācijā.

1. Ja par konkrētu līgumu ir nesamērīgi lēti preču, būvdarbu vai pakalpojumu piedāvājumi, līgumslēdzējs, pirms tas drīkst noraidīt minētos piedāvājumus, pieprasa sniegt rakstiski sīku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tas uzskata par būtiskiem.

2. Līgumslēdzējs pārbauda minētos elementus, apspriežoties ar pretendentu un ņemot vērā sniegtos pierādījumus.

3. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nesamērīgi lēts tādēļ, ka pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu var noraidīt, pamatojoties tikai uz minēto iemeslu, pēc pārrunām ar pretendentu, ja tas līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā nevar pierādīt, ka attiecīgais atbalsts piešķirts likumīgi. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minētajos apstākļos, tas par to informē Komisiju.

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

1. Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Kopiena nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas nodrošina Kopienas uzņēmumiem salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Kopienas vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2. Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 31 ), ir lielāks nekā 50 % no to produktu kopvērtības, par kuriem notiek konkurss. Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.

3. Saskaņā ar otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 55. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.

Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja to pieņemot, līgumslēdzējam ir saistošs pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību vai tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē, vai arī nesamērīgas izmaksas.

4. Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas noteikumu priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.

5. Komisija, sākot no pirmā gada otrās puses pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas gūti šādās sarunās, un visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt šā panta noteikumus, ņemot vērā minētos panākumus.

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

1. Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.

2. Komisija līdz 2005. gada 31. decembrim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar PTO.

3. Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:

4. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XXIII pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.

5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome nolemj laika posmā, kas jānosaka minētajā lēmumā, atlikt vai ierobežot pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

6. Šis pants neierobežo Kopienas tās saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši saistībā ar PTO.

1. Projektu konkursa organizēšanas noteikumi atbilst šā panta 2. punktam, 61. pantam un 63. līdz 66. pantam un ir pieejami personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

1. Šī sadaļa attiecas uz projektu konkursiem, kas ir organizēti kā iepirkuma procedūras daļa attiecībā uz pakalpojumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir ►M11 EUR 400 000 ◄ vai lielāka. Šajā punktā “robežvērtība” ir pakalpojumu līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.

2. Šī sadaļa attiecas uz visiem projektu konkursiem, ja konkursa godalgu un dalībniekiem paredzēto maksājumu kopsumma ir ►M11 EUR 400 000 ◄ vai lielāka.

Šajā punktā “robežvērtība” ir godalgu un maksājumu kopsumma, ieskaitot tāda pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, kuru pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 40. panta 3. punktu, ja līgumslēdzējs ietver šādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu paziņojumā par konkursu.

1. Līgumslēdzēji, kas vēlas organizēt projektu konkursu, izsludina konkursu, izmantojot paziņojumu par konkursu. Līgumslēdzēji, kas ir sarīkojuši projektu konkursu, tā rezultātus dara zināmus, sniedzot paziņojumu. Uzaicinājumā uz konkursu iekļauj XVIII pielikumā minēto informāciju, un paziņojumā par projektu konkursa rezultātiem iekļauj XIX pielikumā minēto informāciju atbilstoši standartveidlapu paraugam, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 68. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

Paziņojumu par projektu konkursa rezultātiem nosūta Komisijai divu mēnešu laikā pēc projektu konkursa slēgšanas un saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Tālab Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto projektu vai plānu skaitu, uzņēmēju identitāti un piedāvātajām cenām.

2. Uz paziņojumiem saistībā ar projektu konkursiem attiecas arī 44. panta 2. līdz 8. punkts.

1. Uz visiem paziņojumiem saistībā ar konkursiem attiecas 48. panta 1., 2. un 4. punkts.

2. Paziņojumus sniedz un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu, ka ir ievērota konkursa dalībnieku visas paziņotās informācijas integritāte un konfidencialitāte un ka žūrija plānu un projektu saturu noskaidro tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

1. Organizējot projektu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas šīs direktīvas noteikumiem.

2. Ja projektu konkursu dalībnieku skaits ir ierobežots, līgumslēdzēji nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu faktisku konkurenci.

3. Žūrijā ir tikai fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem ir vajadzīga īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

2. Tā izskata kandidātu iesniegtos plānus un projektus anonīmi un pamatojoties vienīgi uz paziņojumā par konkursu norādītajiem kritērijiem.

3. Žūrija projektu secību ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi un kas ir sagatavots atbilstoši katra projekta vērtībai, pievienojot savas piezīmes un jautājumus, kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

5. Vajadzības gadījumā kandidātus var uzaicināt sniegt atbildes uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu projektu aspektus.

6. Par žūrijas locekļu un kandidātu savstarpējo dialogu sagatavo visaptverošu protokolu.

1. Dalībvalstis saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, nodrošina, ka Komisija katru gadu saņem statistikas ziņojumu par to līgumu kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas par mazāku summu nekā 16. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem attiektos šī direktīva, ja to vērtība nebūtu mazāka kā minētā robežvērtība, iedalot šādu ziņojumu pēc dalībvalstīm un darbību kategorijām, kas minētas I līdz X pielikumā.

2. Attiecībā uz darbību kategorijām, kas minētas II, III, V, IX un X pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisija saņem statistikas ziņojumu par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām ne vēlāk kā 2004. gada 31. oktobrī par iepriekšējo gadu un pēc tam katru gadu līdz 31. oktobrim saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Statistikas ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par Nolīguma pareizu piemērošanu.

Informācijā, kas vajadzīga saskaņā ar pirmo daļu, neiekļauj datus par līgumiem attiecībā uz izpētes un attīstības pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 8. kategorijā, telekomunikāciju pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 5. kategorijā un kuru pozīcijas CPV nomenklatūrā atbilst CPC nomenklatūras uzskaites numuriem 7524, 7525 un 7526, kā arī attiecībā uz XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 32 ).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir attiecīgi četras, divas un sešas nedēļas.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

1. ►M8 Komisija pārbauda 16. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā attiecībā uz otro daļu tās pārskata. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru. ◄

Minēto robežvērtību aprēķinu bāze ir eiro vidējais dienas kurss, kas izteikts kā speciālās aizņēmuma tiesības (SAT), 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim eiro, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas Nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SAT.

2. ►M8 Vienlaikus ar 1. punktā paredzēto pārskatīšanu Komisija 61. pantā noteiktās robežvērtības (projektu konkursiem) ar pārskatītajām robežvērtībām, kas piemērojamas pakalpojumu līgumiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru. ◄

Saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežvērtības to dalībvalstu valūtās, kas nav monetārās savienības locekles, parasti pārskata reizi divos gados, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinu bāze ir attiecīgo valūtu vidējais dienas kurss, kas izteikts eiro, 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī.

3. Šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības attiecīgo valstu valūtā un 2. punktā minētās saskaņotās robežvērtības Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc to pārskatīšanas nākamā novembra sākumā.

1. Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 68. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Neatliekamas steidzamības gadījumā Komisija var piemērot 68. panta 5. punktā minēto steidzamo procedūru.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais 2006. gada 31. janvārī nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis var izmantot papildu laika posmu līdz 35 mēnešiem pēc pirmajā daļā paredzētā termiņa beigām, lai piemērotu noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 6. pantam.

Dalībvalstis, pieņemot minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Atbilstoši Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvai 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs ( 33 ), dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas īstenošanu, izmantojot efektīvus, pieejamus un pārredzamus mehānismus.

Tādēļ tās līdztekus citiem jautājumiem var norīkot vai izveidot neatkarīgu struktūru.

Ar šo Direktīva 93/38/EEK ir atcelta, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XXV pielikumā norādītajiem termiņiem transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas ietverta XXVI pielikumā.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Uzņēmumi, kas licencēti siltuma ražošanai vai pārvadei saskaņā Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

Uzņēmumi, kas licencēti gāzes pārvadei, sadalei, publiskai piegādei vai apgādei saskaņā Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus gāzes ražošanas nozarē un siltuma ražošanas nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts uzņēmumi, kas piegādā enerģiju citiem uzņēmumiem, kas ekspluatē energoapgādes tīklu vai kam ir tiesības rīkoties ar energoapgādes tīklu, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, saskaņā ar 3. panta 18. punktu 1998. gada 24. aprīļaGesetz über die Elektrizitäts- und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Enerģētikas uzņēmumi ustawa z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne nozīmē, tostarp:

Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar Energetski zakon (Uradni list RS, 79/99), un uzņēmumi, kuri veic siltuma pārvadi vai sadali saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.

Valsts vai citi uzņēmumi, kas darbojas gāzes pārvades tīklu sistēmā un veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar licenci atbilstoši maakaasumarkkinalaki//naturgasmarknadslagen (508/2000) 3. nodaļas 1. punktam un 6. nodaļas 1. punktam; un pašvaldību uzņēmumi vai valsts uzņēmumi, kas veic siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali vai siltuma piegādi tīkliem.

Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

Uzņēmumi, kas licencēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, publiskai piegādei vai piegādei saskaņā ar Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/09.12.2003) 39. panta 1. punktu:

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus elektroenerģijas ražošanas nozarē, kura definēta 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

“Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού Α.Ε.”, kas izveidots saskaņā ar likumu Nr. 1468/1950 περί ιδρύσεως της ΔΕΗ un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2773/1999 un prezidenta dekrētu Nr. 333/1999.

Citas personas, juridiskas personas vai uzņēmumi, kas veic Direktīvas 2004/17/EK 3. pantā minēto darbību un kas darbojas ar licenci, kas piešķirta saskaņā ar 34. pantu περί Ρύθμισης της αγοράς Ηλεκτρισμού Νόμου του 2003 {Ν. 122(Ι)/2003}.

VAS “Latvenergo” un citi uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali un kas veic iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2007. évi LXXXVI. törvény a villamos energiáról.

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, saskaņā ar licenci (vergunning), ko izsniedz pašvaldību iestādes saskaņā ar Provinciewet. Piemēram:

Uzņēmumi, kas darbojas pārvades vai sadales tīklā saskaņā ar Elektrizitätswirtschafts- und Organisationsgesetz, BGBl. I No 143/1998, kurā veikti grozījumi, vai saskaņā ar deviņu Länder Elektrizitätswirtschafts(wesen)gesetze

Enerģijas ražošanas uzņēmumi saskaņā ar ustawa z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne, tostarp:

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Energetski zakon (Uradni list RS, 79/99).

Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi pa transmisijas tīkla sistēmu, sadali un piegādi patērētājiem caur sadales tīklu saskaņā ar likumu Nr. 656/2004 Coll.

Pašvaldību uzņēmumi un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, un uzņēmumi, kas ir atbildīgi par elektroenerģijas pārvadi vai sadales tīkliem un par elektroenerģijas pārvadi vai elektroenerģijas sistēmu, pamatojoties uz licenci, kas piešķirta saskaņā ar 4. vai 16. pantu sähkömarkkinalaki/elmarknadslagen (386/1995) un saskaņā ar laki vesi- ja energiahuollon, liikenteen ja postipalvelujen alalla toimivien yksiköiden hankinnoista (349/2007)/lag om upphandling inom sektorerna vatten, energi, transporter och posttjänster (349/2007).

Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar ellagen (1997:857).

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

Visi līgumslēdzēji, kas darbojas nozarēs, kuras sniedz pakalpojumus ūdens piegādes nozarē, kā definēts likuma Nr. 137/2006 par valsts iepirkumu 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

Uzņēmumi, kas veic ūdens sadali saskaņā ar 1878. līdz 1964. gada Vietējās valdības likumu [sanitārie dienesti]

Reģionālās vai pašvaldību iestādes un valsts vietējās organizācijas, kas ražo vai veic dzeramā ūdens sadali:

Pašvaldību iestādes un pašvaldību iestāžu apvienības, kas veic dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar deviņu Länder Wasserversorgungsgesetze

Ūdens un notekūdeņu ražošanas uzņēmumi ustaw z dnia 7 czerwca 2001 r., o zbiorowym zaopatrzeniu w wodę i zbiorowym odprowadzaniu ścieków nozīmē, kas veic saimniecisko darbību saistībā ar ūdens apgādi patērētājiem vai kas sniedz notekūdeņu aizvākšanas pakalpojumus patērētājiem, tostarp:

Departamente ale Autorităților locale și Companii care produc, transportă și distribuie apă (pašvaldības iestāžu departamenti un uzņēmumi, kas veic ūdens ražošanu, pārvadi un sadali), piemēram:

Uzņēmumi, kas veic dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali pēc koncesijas līguma saskaņā ar Zakon o varstvu okolja (Uradni list RS, 32/93, 1/96) un pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.

Mat. Št.	Naziv	Poštna Št.	Kraj
5015731	Javno Komunalno Podjetje Komunala Trbovlje D.O.O.	1420	Trbovlje
5067936	Komunala D.O.O. Javno Podjetje Murska Sobota	9000	Murska Sobota
5067804	Javno Komunalno Podjetje Komunala Kočevje D.O.O.	1330	Kočevje
5075556	Loška Komunala, Oskrba Z Vodo In Plinom, D.D. Škofja Loka	4220	Škofja Loka
5222109	Komunalno Podjetje Velenje D.O.O. Izvajanje Komunalnih Dejavnosti D.O.O.	3320	Velenje
5072107	Javno Komunalno Podjetje Slovenj Gradec D.O.O.	2380	Slovenj Gradec
1122959	Komunala Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Gornji Grad	3342	Gornji Grad
1332115	Režijski Obrat Občine Jezersko	4206	Jezersko
1332155	Režijski Obrat Občine Komenda	1218	Komenda
1357883	Režijski Obrat Občine Lovrenc Na Pohorju	2344	Lovrenc Na Pohorju
1563068	Komuna, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Beltinci	9231	Beltinci
1637177	Pindža Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Petrovci	9203	Petrovci
1683683	Javno Podjetje Edš – Ekološka Družba, D.O.O. Šentjernej	8310	Šentjernej
5015367	Javno Podjetje Kovod Postojna, Vodovod, Kanalizacija, D.O.O., Postojna	6230	Postojna
5015707	Komunalno Podjetje Vrhnika Proizvodnja In Distribucija Vode, D.D.	1360	Vrhnika
5016100	Komunalno Podjetje Ilirska Bistrica	6250	Ilirska Bistrica
5046688	Javno Podjetje Vodovod – Kanalizacija, D.O.O. Ljubljana	1000	Ljubljana
5062403	Javno Podjetje Komunala Črnomelj D.O.O.	8340	Črnomelj
5063485	Komunala Radovljica, Javno Podjetje Za Komunalno Dejavnost, D.O.O.	4240	Radovljica
5067731	Komunala Kranj, Javno Podjetje, D.O.O.	4000	Kranj
5067758	Javno Podjetje Komunala Cerknica D.O.O.	1380	Cerknica
5068002	Javno Komunalno Podjetje Radlje D.O.O. Ob Dravi	2360	Radlje Ob Dravi
5068126	Jkp, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Slovenske Konjice	3210	Slovenske Konjice
5068134	Javno Komunalno Podjetje Žalec D.O.O.	3310	Žalec
5073049	Komunalno Podjetje Ormož D.O.O.	2270	Ormož
5073103	Kop Javno Komunalno Podjetje Zagorje Ob Savi, D.O.O.	1410	Zagorje Ob Savi
5073120	Komunala Novo Mesto D.O.O., Javno Podjetje	8000	Novo Mesto
5102103	Javno Komunalno Podjetje Log D.O.O.	2390	Ravne Na Koroškem
5111501	Okp Javno Podjetje Za Komunalne Storitve Rogaška Slatina D.O.O.	3250	Rogaška Slatina
5112141	Javno Podjetje Komunalno Stanovanjsko Podjetje Litija, D.O.O.	1270	Litija
5144558	Komunalno Podjetje Kamnik D.D.	1241	Kamnik
5144574	Javno Komunalno Podjetje Grosuplje D.O.O.	1290	Grosuplje
5144728	Ksp Hrastnik Komunalno – Stanovanjsko Podjetje D.D.	1430	Hrastnik
5145023	Komunalno Podjetje Tržič D.O.O.	4290	Tržič
5157064	Komunala Metlika Javno Podjetje D.O.O.	8330	Metlika
5210461	Komunalno Stanovanjska Družba D.O.O. Ajdovščina	5270	Ajdovščina
5213258	Javno Komunalno Podjetje Dravograd	2370	Dravograd
5221897	Javno Podjetje Komunala D.O.O. Mozirje	3330	Mozirje
5227739	Javno Komunalno Podjetje Prodnik D.O.O.	1230	Domžale
5243858	Komunala Trebnje D.O.O.	8210	Trebnje
5254965	Komunala, Komunalno Podjetje D.O.O.,Lendava	9220	Lendava – Lendva
5321387	Komunalno Podjetje Ptuj D.D.	2250	Ptuj
5466016	Javno Komunalno Podjetje Šentjur D.O.O.	3230	Šentjur
5475988	Javno Podjetje Komunala Radeče D.O.O.	1433	Radeče
5529522	Radenska-Ekoss, Podjetje Za Stanovanjsko, Komunalno In Ekološko Dejavnost, Radenci D.O.O.	9252	Radenci
5777372	Vit-Pro D.O.O. Vitanje; Komunala Vitanje, Javno Podjetje D.O.O.	3205	Vitanje
5827558	Komunalno Podjetje Logatec D.O.O.	1370	Logatec
5874220	Režijski Obrat Občine Osilnica	1337	Osilnica
5874700	Režijski Obrat Občine Turnišče	9224	Turnišče
5874726	Režijski Obrat Občine Črenšovci	9232	Črenšovci
5874734	Režijski Obrat Občine Kobilje	9223	Dobrovnik
5881820	Režijski Obrat Občina Kanal Ob Soči	5213	Kanal
5883067	Režijski Obrat Občina Tišina	9251	Tišina
5883148	Režijski Obrat Občina Železniki	4228	Železniki
5883342	Režijski Obrat Občine Zreče	3214	Zreče
5883415	Režijski Obrat Občina Bohinj	4264	Bohinjska Bistrica
5883679	Režijski Obrat Občina Črna Na Koroškem	2393	Črna Na Koroškem
5914540	Vodovod – Kanalizacija Javno Podjetje D.O.O. Celje	3000	Celje
5926823	Jeko – In, Javno Komunalno Podjetje, D.O.O., Jesenice	4270	Jesenice
5945151	Javno Komunalno Podjetje Brezovica D.O.O.	1352	Preserje
5156572	Kostak, Komunalno In Stavbno Podjetje D.D. Krško	8270	Krško
1162431	Vodokomunalni Sistemi Izgradnja In Vzdrževanje Vodokomunalnih Sistemov D.O.O. Velike Lašče		Velike Lašče
1314297	Vodovodna Zadruga Golnik, Z.O.O.	4204	Golnik
1332198	Režijski Obrat Občine Dobrovnik	9223	Dobrovnik – Dobronak
1357409	Režijski Obrat Občine Dobje	3224	Dobje Pri Planini
1491083	Pungrad, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Bodonci	9265	Bodonci
1550144	Vodovodi In Kanalizacija Nova Gorica D.D.	5000	Nova Gorica
1672860	Vodovod Murska Sobota Javno Podjetje D.O.O.	9000	Murska Sobota
5067545	Komunalno Stanovanjsko Podjetje Brežice D.D.	8250	Brežice
5067782	Javno Podjetje – Azienda Publica Rižanski Vodovod Koper D.O.O. – S.R.L.	6000	Koper – Capodistria
5067880	Mariborski Vodovod Javno Podjetje D.D.	2000	Maribor
5068088	Javno Podjetje Komunala D.O.O. Sevnica	8290	Sevnica
5072999	Kraški Vodovod Sežana Javno Podjetje D.O.O.	6210	Sežana
5073251	Hydrovod D.O.O. Kočevje	1330	Kočevje
5387647	Komunalno-Stanovanjsko Podjetje Ljutomer D.O.O.	9240	Ljutomer
5817978	Vodovodna Zadruga Preddvor, Z.B.O.	4205	Preddvor
5874505	Režijski Obrat Občina Laško		Laško
5880076	Režijski Obrat Občine Cerkno	5282	Cerkno
5883253	Režijski Obrat Občine Rače Fram	2327	Rače
5884624	Vodovodna Zadruga Lom, Z.O.O.	4290	Tržič
5918375	Komunala, Javno Podjetje, Kranjska Gora, D.O.O.	4280	Kranjska Gora
5939208	Vodovodna Zadruga Senično, Z.O.O.	4294	Križe
1926764	Ekoviz D.O.O.	9000	Murska Sobota
5077532	Komunala Tolmin, Javno Podjetje D.O.O.	5220	Tolmin
5880289	Občina Gornja Radgona	9250	Gornja Radgona
1274783	Wte Wassertechnik Gmbh, Podružnica Kranjska Gora	4280	Kranjska Gora
1785966	Wte Bled D.O.O.	4260	Bled
1806599	Wte Essen	3270	Laško
5073260	Komunalno Stanovanjsko Podjetje D.D. Sežana	6210	Sežana
5227747	Javno Podjetje Centralna Čistilna Naprava Domžale – Kamnik D.O.O.	1230	Domžale
1215027	Aquasystems Gospodarjenje Z Vodami D.O.O.	2000	Maribor
1534424	Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Mežica	2392	Mežica
1639285	Čistilna Naprava Lendava D.O.O.	9220	Lendava – Lendva
5066310	Nigrad Javno Komunalno Podjetje D.D.	2000	Maribor
5072255	Javno Podjetje-Azienda Pubblica Komunala Koper, D.O.O. – S.R.L.	6000	Koper – Capodistria
5156858	Javno Podjetje Komunala Izola, D.O.O. Azienda Pubblica Komunala Isola, S.R.L.	6310	Izola – Isola
5338271	Gop Gradbena, Organizacijska In Prodajna Dejavnost, D.O.O.	8233	Mirna
5708257	Stadij, D.O.O., Hruševje	6225	Hruševje
5144647	Komunala, Javno Komunalno Podjetje Idrija, D.O.O.	5280	Idrija
5105633	Javno Podjetje Okolje Piran	6330	Piran – Pirano
5874327	Režijski Obrat Občina Kranjska Gora	4280	Kranjska Gora
1197380	Čista Narava, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Moravske Toplice	9226	Moravske Toplice

Pašvaldību iestādes un pašvaldību uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar lagen (2006:412) om allmänna vattentjänster.

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, kuri definēti 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā. Piemēram:

Uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus un darbojas saskaņā ar ustawa o komercjalizacji, restrukturyzacji i prywatyzacji przedsiębiorstwa państwowego “Polskie Koleje Państwowe” z dnia 8 września 2000 r. tostarp:

Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē, kas definēti 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus nelielos attālumos saskaņā ar 1961. gada 21. martaPersonenbeförderungsgesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 31. oktobrī.

Uzņēmumi, firmas un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz publiskus dzelzceļa, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus vai kas organizē attiecīgās infrastruktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Publisko un privāto tiesību subjekti, kas sniedz pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus ar autobusiem, trolejbusiem un/vai tramvajiem vismaz šādās pilsētās: Rīga, Jūrmala Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne un Ventspils.

Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos transporta pakalpojumus saskaņā ar Wet Personenvervoer II nodaļu (Openbaar Vervoer). Piemēram:

(2) Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus un darbojas atbilstīgi atļaujai saskaņā ar ustaw z dnia 6 września 2001 r. o transporcie drogowym, un uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus,

tostarp:

— Komunalne Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o, Białystok

— Komunalny Zakład Komunikacyjny Sp. z o.o Białystok

— Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o Grudziądz

— Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o w Zamościu

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne – Łódź Sp. z o.o.

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. Lublin

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne S.A., Kraków

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne SA., Wrocław

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Częstochowa

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Gniezno

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Olsztyn

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Radomsko

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο, Wałbrzych

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne w Poznaniu Sp. z o.o.

— Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. w Świdnicy

— Miejskie Zakłady Komunikacyjne Sp. z o.o, Bydgoszcz

— Miejskie Zakłady Autobusowe Sp. z o.o., Warszawa

— Opolskie Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A. w Opolu

— Polbus – PKS Sp. z o.o., Wrocław

— Polskie Koleje Linowe Sp. z o.o Zakopane

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o., Gliwice

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o. w Sosnowcu

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Leszno Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A, Kłodzko

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej SA, Katowice

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Brodnicy S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dzierżoniowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kluczborku Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krośnie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Raciborzu Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Rzeszowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Strzelcach Opolskich S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Wieluń Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kamiennej Górze Sp. z.ο.ο

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bielsku Białej S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp. z.ο.ο.

— Przedsiębiorstwo Przewozu Towarów Powszechnej Komunikacji Samochodowej S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.ο.ο

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mińsku Mazowieckim S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Siedlcach S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej “SOKOŁÓW” w Sokołowie Podlaskim S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Garwolinie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lubaniu Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Łukowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wadowicach S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Staszowie Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krakowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dębicy S.A,

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zawierciu S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Żyrardowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Pszczynie Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Płocku S.A.

— Przedsiębiorstwo Spedycyjno-Transportowe “Transgór” Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Stalowej Woli S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jarosławiu S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ciechanowie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mławie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nysie Sp. z, o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrowcu Świętokrzyskim S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kielcach S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Końskich S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jędrzejowie Spółka Akcyjna

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Oławie Spółka Akcyjna

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wałbrzychu Sp. z.o.o

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Busku Zdroju S.A

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrołęce S.A.

— Tramwaje Śląskie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Olkuszu S.A

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Przasnyszu S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nowym Sączu S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Radomsko Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Myszkowie Sp. z.ο.ο.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lublińcu Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Głubczycach Sp. z.o.o.

— PKS w Suwałkach S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Koninie S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Turku S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z o.o.

— PKS Nowa Sól Sp. z.o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Zielona Góra Sp. z o.o.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Sp. z o.o, w Przemyślu

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Koło

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Biłgoraj

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Częstochowa S.A.

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Gdańsk

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Kalisz

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Konin

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Nowy Dwór Mazowiecki

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Starogard Gdański

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Toruń

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Warszawa

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A.

— Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp, z o.o.

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Gnieźnie

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Krasnymstawie

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Olsztynie

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Ostrowie Wlkp.

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Poznaniu

— Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z o.o.

— Szczecińsko-Polickie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o.

— Tramwaje Śląskie S.A., Katowice

— Tramwaje Warszawskie Sp. z o.o.

— Zakład Komunikacji Miejskiej w Gdańsku Sp. z o.o.

Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar Zakon o prevozih v cestnem prometu (Uradni list RS, 72/94, 54/96, 48/98 in 65/99).

Uzņēmumi, kas sniedz regulārus pasažieru transporta pakalpojumus saskaņā ar īpašu vai ekskluzīvu licenci atbilstīgi laki luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellä/lagen om tillståndspliktig persontrafik på väg (343/1991), un pašvaldību transporta iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem, pa dzelzceļu vai pazemes dzelzceļu, vai kas uztur tīklu šādu transporta pakalpojumu sniegšanai.

Visi līgumslēdzēji, kas sniedz pakalpojumus pasta pakalpojumu nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Uzņēmumi, kam ir ekskluzīvas tiesības sniegt noteiktus pasta pakalpojumus saskaņā ar licenci, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 507/2001 Coll.

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi saskaņā ar Законa за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.03.1999) vai Закона за концесиите (обн., ДВ, бр. 36/02.05.2006):

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto konkrētus ģeogrāfiskus apgabalus, lai izpētītu vai iegūtu naftu vai gāzi (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Uzņēmumi, kam ir atļauja, licence, apstiprinājums vai koncesija naftas un gāzes izpētei vai ieguvei vai dabasgāzes uzglabāšanai pazemes krātuvēs saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

Visi uzņēmumi, kas ir saņēmuši atbilstīgu licenci un ir sākuši izpētīt un iegūt naftu vai gāzi.

Uzņēmumi, kas veic darbības, kuras saistītas ar gāzes, naftas un to dabisko atvasinājumu, brūnogļu, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpēti vai ieguvi saskaņā ar ustaw z dnia 4 lutego 1994 r. Prawo geologiczne i górnicze, tostarp:

Uzņēmumi, kam ir atļauja, licence vai koncesijas līgums par naftas un gāzes izpēti un ieguvi saskaņā ar:

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas izpēti un ieguvi saskaņā ar Zakon o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).

Uzņēmumi, kam ir koncesija attiecībā uz naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi saskaņā ar minerallagen (1991:45) vai kuriem ir izsniegta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln

Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētes un ieguves nozarē

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpēti un ieguvi saskaņā ar Законa за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.03.1999) vai Законa за концесиите (обн., ДВ, бр. 36/02.05.2006):

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto konkrētus ģeogrāfiskus apgabalus, lai izpētītu vai iegūtu akmeņogles vai citus cietos kurināmos (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likuma Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu izpēti un ieguvi saskaņā ar Zakon o rudarstvu (Uradni list RS, 56/99).

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar akmeņogļu atradņu ģeoloģiskas izpētes veikšanu vai akmeņogļu ieguvi, pamatojoties uz izrakteņu ieguves atļauju, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 51/1988 Coll. likumu Nr. 499/1991 Coll., Nr. 154/1995 Coll., Nr. 58/1998 Coll., Nr. 533/2004 Coll. redakcijā un saskaņā ar likumu Nr. 214/2002 Coll.

Uzņēmumi, kas izmanto īpašu koncesiju cietā kurināmā izpētei vai ieguvei saskaņā ar laki oikeudesta luovuttaa valtion kiinteistövarallisuutta//lagn om rätt att överlåta statlig fastighetsförmögenhet (973/2002).

Uzņēmumi, kas izmanto koncesiju akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētei vai ieguvei, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar minerallagen (1991:45) vai lagen (1985:620) om vissa torvfyndigheter, vai kuriem ir izsniegta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln

Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu, vai citu termināļu iekārtu jomā

Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar ostu vai to daļu izmantošanu valsts nozīmes sabiedriskajam transportam saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) 103.a panta 1. pielikumu:

Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar ostu vai to daļu izmantošanu reģionālas nozīmes sabiedriskajam transportam saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) 103.a panta 2. pielikumu:

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas nodarbojas ar konkrētu ģeogrāfisku apgabalu izmantošanu, lai nodrošinātu un darbinātu jūras vai iekšzemes ostas vai citas termināļu iekārtas pārvadātājiem pa gaisu, jūras vai iekšzemes ūdensceļiem (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, kas izveidots ar περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973.

Iestādes, kas nodarbojas ar ostu pārvaldību saskaņā ar “Likumu par ostām”:

Citas institūcijas, kas veic iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” un kas pārvalda ostas saskaņā ar “Likumu par ostām”.

Līgumslēdzēji jūras ostu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā. Piemēram:

Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar ustaw z dnia 20 grudnia 1996 r. o portach i przystaniach morskich, tostarp:

Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij un veic saimniecisko darbību saskaņā ar Pomorski Zakonik (Uradni list RS, 56/99).

Uzņēmumi, kas darbojas valstij nepiederošās iekšzemes ostās, pārvadātājiem izmantojot upju transportu, pamatojoties uz piekrišanu, ko devusi valsts iestāde vai valsts iestādes izveidoti uzņēmumi, par darbību valsts upju ostās saskaņā ar likumu Nr. 338/2000 Coll. likumu Nr. 57/2001 Coll. un Nr. 580/2003 Coll. redakcijā.

Ostas un termināļu iekārtas saskaņā ar lagen (1983:293) om inrättande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn and förordningen (1983:744) om trafiken på Göta kanal

Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация”

Civilo lidostu operatori sabiedriskai izmantošanai, ko nosaka Ministru padome saskaņā ar 43. panta 3. punktu Закона на гражданското въздухоплаване (обн., ДВ, бр.94/01.12.1972):

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas izmanto noteiktu ģeogrāfisku apgabalu, lai nodrošinātu un izveidotu lidostas (uz kuriem attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts Likumā Nr. 137/2006 Coll. par valsts iepirkumu, kurā veikti grozījumi).

Lidostas, kas darbojas saskaņā ar Luchtvaartwet 18. pantu un turpmākajiem pantiem. Piemēram:

Valsts civilās lidostas, kas darbojas saskaņā ar Zakon o letalstvu (Uradni list RS, 18/01)

Uzņēmumi, kas darbojas lidostās saskaņā ar atļauju, kuru izdevusi valsts iestāde, un uzņēmumi, kas sniedz aviācijas telekomunikāciju pakalpojumus saskaņā ar likumu Nr. 143/1998 Coll. likumu Nr. 57/2001 Coll., Nr. 37/2002 Coll., Nr. 136/2004 Coll. un Nr. 544/2004 Coll. redakcijā

Lidostas, ko pārvalda “Ilmailulaitos Finavia/Luftfartsverket Finavia” vai pašvaldības, vai valsts uzņēmums saskaņā ar ilmailulaki/luftfartslagen (1242/2005) un laki Ilmailulaitoksesta/lag om Luftfartsverket (1245/2005).

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum ( 34 )

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 35 )

E. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PILSĒTU DZELZCEĻA, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai ( 36 )

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai ( 37 )

I. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU PIESTĀTŅU PAKALPOJUMU JOMĀ

DIREKTĪVAS 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ NORĀDĪTO DARBĪBU SARAKSTS ( 38 )

NACE (1)					CPV kods
F IEDAĻA			BŪVNIECĪBA
Daļa	Grupa	Klase	Darbības veids	Piezīmes
45			Būvniecība	Šajā daļā ietilpst: jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi	45000000
	45.1		Būvlaukuma sagatavošana		45100000
		45.11	Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana	Šajā klasē ietilpst: — būvju un citu konstrukciju demontāža, — būvlaukuma attīrīšana, — grunts noņemšana – norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt., — derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanai: — — liekās slodzes noņemšanas un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās Šajā klasē turklāt ietilpst: — būvlaukuma drenāža, — lauksaimniecības zemes vai mežu drenāža	45110000
		45.12	Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana	Šajā klasē ietilpst: — izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem Šajā klasē neietilpst: — naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana; sk. 11.20, — ūdens ieguves urbumu veidošana; sk. 45.25 — šahtu izciršana; sk. 45.25, — naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana; sk. 74.20	45120000
	45.2		Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi		45200000
		45.21	Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi	Šajā klasē ietilpst: — visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, — tilti, iekļaujot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, — — maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, — pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, — citi saistītie darbi pilsētās — saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā Šajā klasē neietilpst: — ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi; sk. 11.20, — tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona; sk. 20., 26. un 28. daļu, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus; sk. 45.23, — ēku ierīkošanas darbi; sk. 45.3, — ēku apdares darbi; sk. 45.4, — arhitektūras un inženierzinību darbības; sk. 74.20, — būvniecības projektu vadīšana; sk. 74.20	45210000 izņemot: -45213316 45220000 45231000 45232000
		45.22	Jumta seguma un siju uzlikšana	Šajā klasē ietilpst: — jumtu uzlikšana, — jumta segumi, — impregnēšana	45261000
		45.23	Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība	Šajā klasē ietilpst: — lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, — dzelzceļu būvniecība, — lidlauka skrejceļu būvniecība, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, — ceļu un autostāvvietu marķēšana Šajā klasē neietilpst: — iepriekšēja grunts pārvietošana; sk. 45.11	45212212 un DA03 45230000 izņemot: -45231000 -45232000 -45234115
		45.24	Hidrotehnisku būvju būvniecība	Šajā klasē ietilpst būvniecība: — ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u. c., — dambju un aizsprostu būvniecība, — bagarēšana, — zemūdens darbi	45240000
		45.25	Citu veidu būvdarbi, kuros vajadzīgas speciālas iemaņas	Šajā klasē ietilpst: — viena veida būvdarbi, kas ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem vajadzīgas speciālas iemaņas vai iekārtas: — — pamatu likšana, tostarp pāļu dzīšana, — ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, — rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, — tērauda locīšana, — mūrēšana un akmeņu likšana, — sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, tostarp sastatņu un darba platformu izīrēšana, — skursteņu un rūpnīcu krāšņu uzstādīšana Šajā klasē neietilpst: — sastatņu izīrēšana, neveicot to montāžu un demontāžu; sk. 71.32	45250000 45262000
	45.3		Ēku ierīkošanas darbi		45300000
		45.31	Elektrības vadu instalēšana un montāža	Šajā klasē ietilpst — šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs: — — elektrības vadu iebūvēšana un iekārtu montāža, — telekomunikāciju sistēmas, — elektriskās apkures sistēmas, — pastāvīgas antenas, — ugunsdzēsības signalizācija, — apsardzes signalizācijas sistēmas, — lifti un eskalatori, — zibensnovedēji u. c.	45213316 45310000 izņemot: -45316000
		45.32	Izolācijas darbi	Šajā klasē ietilpst: — siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs Šajā klasē neietilpst: — hidroizolācija; sk. 45.22	45320000
		45.33	Sanitārtehniskie darbi	Šajā klasē ietilpst — šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās jaunbūvēs: — — santehnika un sanitārās iekārtas, — gāzes iekārtas, — apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, — ūdens izsmidzināšanas sistēmas Šajā klasē neietilpst: — elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana; sk. 45.31	45330000
		45.34	Citas būves ierīces	Šajā klasē ietilpst: — gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, — citur neminētu piederumu un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs	45234115 45316000 45340000
	45.4		Virsmu apdare		45400000
		45.41	Apmetuma darbi	Šajā klasē ietilpst: — ēku vai citu jaunbūvju iekšējo vai ārējo virsmu apmetums, tostarp apmetums ar plākšņu vai lokšņu materiāliem	45410000
		45.42	Namdaru darbi	Šajā klasē ietilpst: — no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvētu virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, — iekštelpu apdares pabeigšana (griesti, sienu koka paneļi, bīdāmas šķērssienas u. c.) Šajā klasē neietilpst: — parketa un citu veidu koka grīdu ierīkošana; sk. 45.43	45420000
		45.43	Grīdu un sienu klājumu ierīkošana	Šajā klasē ietilpst: — šādu materiālu ieklāšana, noklāšana iekāršana vai montāža ēkās vai citās jaunbūvēs: — — sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, — parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta, — sienu un grīdas segumi no teraco betona, marmora, granīta vai slānekļa, — tapetes	45430000
		45.44	Krāsošanas un stiklošanas darbi	Šajā klasē ietilpst: — iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, — tehniskā aprīkojuma krāsošana, — montāža (stikls, spoguļi u. c.) Šajā klasē neietilpst: — logu likšana; sk. 45.42	45440000
		45.45	Citi apdares darbi	Šajā klasē ietilpst: — privātu peldbaseinu montāža, — ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, — citur neminēti ierīkošanas un apdares darbi Šajā klasē neietilpst: — ēku un citu jaunbūvju iekšpuses tīrīšana; sk. 74.70	45212212 un A04 45450000
	45.5		Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu ar vadītāju noma		45500000
		45.50	Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtas ar vadītāju noma	Šajā klasē neietilpst: — būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu noma bez vadītāja; sk. 71.32	45500000
(1) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.).

D. VIENKĀRŠOTS PAZIŅOJUMS PAR LĪGUMU IZMANTOŠANAI DINAMISKAJĀ IEPIRKUMU SISTĒMĀ ( 39 )

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMAS ESAMĪBU

II. INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, JA PAZIŅOJUMS VIENLAICĪGI IR UZAICINĀJUMS UZ KONKURSU VAI JA TAS ĻAUJ SAĪSINĀT PIEDĀVĀJUMU SAŅEMŠANAS TERMIŅUS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJU RAKSTUROJUMĀ, KURUS NEIZMANTO KĀ UZAICINĀJUMU UZ KONKURSU

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU

I. Informācija publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ( 40 )

Kategorijas Nr.	Pakalpojums	CPC atsauces Nr. (1)	CPV atsauces Nr.
1	Apkope un remonts	6112, 6122, 633, 886	No 50100000-6 līdz 50884000-5 (izņemot 50310000-1 līdz 50324200-4 un 50116510-9, 50190000-3, 50229000-6, 50243000-0) un no 51000000-9 līdz 51900000-1
2	Sauszemes transporta pakalpojumi (2), ieskaitot bruņumašīnu pakalpojumus un kurjeru pakalpojumus, kas nav pasta transporta pakalpojumi	712 (izņemot 71235), 7512, 87304	No 60100000-9 līdz 60183000-4 (izņemot 60160000-7, 60161000-4, 60220000-6) un no 64120000-3 līdz 64121200-2
3	Pasažieru un kravas gaisa transporta pakalpojumi, kas nav pasta transporta pakalpojumi	73 (izņemot 7321)	No 60410000-5 līdz 60424120-3 (izņemot 60411000-2, 60421000-5) un 60500000-3 No 60440000-4 līdz 60445000-9
4	Sauszemes pasta transports (2) un gaisa pasta transports	71235, 7321	60160000-7,60161000-4 60411000-2, 60421000-5
5	Telekomunikāciju pakalpojumi	752	No 64200000-8 līdz 64228200-2 72318000-7 un no 72700000-7 līdz 72720000-3
6	Finanšu pakalpojumi a) apdrošināšanas pakalpojumi b) banku un investīciju pakalpojumi (3)	ex 81, 812, 814	No 66100000-1 līdz 66720000-3 (3)
7	Datoru pakalpojumi un radniecīgi pakalpojumi	84	No 50310000-1 līdz 50324200-4 no 72000000-5 līdz 72920000-5 (izņemot 72318000-7 un no 72700000-7 līdz 72720000-3), 79342410-4
8	Pētījumu un attīstības pakalpojumi (4)	85	No 73000000-2 līdz 73436000-7 (izņemot 73200000-4, 73210000-7, 73220000-0
9	Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi	862	No 79210000-9 līdz 79223000-3
10	Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas	864	No 79300000-7 līdz 79330000-6 un 79342310-9, 79342311-6
11	Vadības konsultantu pakalpojumi (5) un saistītie pakalpojumi	865, 866	No 73200000-4 līdz 73220000-0 no 79400000-8 līdz 79421200-3 un 79342000-3, 79342100-4 79342300-6, 79342320-2 79342321-9, 79910000-6, 79991000-7 98362000-8
12	Arhitektūras pakalpojumi: inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi	867	No 71000000-8 līdz 71900000-7 (izņemot 71550000-8) un 79994000-8
13	Reklāmas pakalpojumi	871	No 79341000-6 līdz 79342200-5 (izņemot 79342000-3 un 79342100-4
14	Ēku tīrīšanas un īpašumu pārvaldīšanas pakalpojumi	874, 82201 līdz 82206	No 70300000-4 līdz 70340000-6 un no 90900000-6 līdz 90924000-0
15	Izdevniecības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai pamatojoties uz līgumu	88442	No 79800000-2 līdz 79824000-6 No 79970000-6 līdz 79980000-7
16	Notekūdeņu un atkritumu savākšanas un izvietošanas pakalpojumi; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi	94	No 90400000-1 līdz 90743200-9 (izņemot 90712200-3 No 90910000-9 līdz 90920000-2 un 50190000-3, 50229000-6 50243000-0
(1) CPC nomenklatūra (pagaidu redakcija), ko izmanto, lai noteiktu Direktīvas 92/50/EEK darbības jomu. (2) Izņemot CPC noteikumu 18. kategorijā iekļautos dzelzceļa transporta pakalpojumus. (3) Izņemot līgumus par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu un centrālās bankas pakalpojumus. Izņemot arī līgumus par zemes, esošo ēku vai citu nekustamu īpašumu vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar, pirms vai pēc jebkāda veida līguma par īpašuma iegādi vai nomu. (4) Izņemot pētījumu un attīstības pakalpojumu līgumus, kas nav līgumi, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde un/vai līgumslēdzēji, lai tos izmantotu savām vajadzībām ar nosacījumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde un/vai līgumslēdzēji. (5) Izņemot arbitrāžas un mierizlīguma pakalpojumus.

Formāts un kārtība attiecībā uz paziņojumu nosūtīšanu elektroniski ir pieejama interneta “http://simap.eu.int”.

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKAS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM

Ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jāgarantē, ka:

Šī direktīva	Direktīva 93/38/EEK
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkta pirmais teikums
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts	1. panta 4. punkta pirmais teikums	Pielāgots
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums	1. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums	Grozīts
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums	14. panta 10. punkta otrais teikums	Pielāgots
1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa	1. panta 4. punkta a) apakšpunkts	Pielāgots
1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrā daļa		Jauna
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa	Pielāgota
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa	1. panta 4. punkta otrā daļa	Pielāgota
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta trešā daļa		Jauna
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts		Jauns
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts		Jauns
1. panta 4. punkts	1. panta 5. punkts	Pielāgots
1. panta 5. punkts		Jauns
1. panta 6. punkts		Jauns
1. panta 7. punkta pirmā daļa	1. panta 6. punkta beigas	Grozīts
1. panta 7. punkta otrā daļa		Jauna
1. panta 7. punkta trešā daļa	1. panta 6. punkta pirmais teikums	Pielāgots
1. panta 8. punkts		Jauns
1. panta 9. punkta a) līdz c) apakšpunkts	1. panta 7. punkts	Pielāgots
1. panta 9. punkta d) apakšpunkts	1. panta 16. punkts	Pielāgots
1. panta 10. punkts		Jauns
1. panta 11. punkts		Jauns
1. panta 12. punkts		Jauns
	1. panta 14. un 15. punkts	Svītrots
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts	1. panta 1. punkts
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts	1. panta 2. punkts
2. panta 2. punkts	2. panta 1. punkts	Pielāgots
2. panta 3. punkts	2. panta 3. punkts	Grozīts
3. panta 1. punkts	2. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts	Pielāgots
3. panta 2. punkts	2. panta 5. punkta b) apakšpunkts	Pielāgots
3. panta 3. punkts	2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts	Pielāgots
3. panta 4. punkts	2. panta 5. punkta a) apakšpunkts	Pielāgots
4. panta 1. punkts	2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts	Pielāgots
4. panta 2. punkts	6. panta 2. punkts	Pielāgots
4. panta 3. punkts	2. panta 5. punkta a) apakšpunkts	Pielāgots
5. panta 1. punkts	2. panta 2. punkta c) apakšpunkts	Grozīts
5. panta 2. punkts	2. panta 4. punkts	Grozīts
6. pants		Jauns
7. pants	2. panta 2. punkta b) apakšpunkts
	2. panta 2. punkta d) apakšpunkts	Svītrots
8. pants	2. panta 6. punkts	Grozīts
9. pants		Jauns
10. pants	4. panta 2. punkts	Grozīts
11. panta 1. punkta pirmā daļa	33. panta 2. punkts
11. panta 1. punkta otrā daļa	33. panta 3. punkts	Grozīts
11. panta 2. punkts	33. panta 1. punkts	Grozīts
12. pants	42.a pants
13. panta 1. punkts	4. panta 3. punkts
13. panta 2. punkts	4. panta 4. punkts	Grozīts
14. pants	5. pants
15. pants		Jauns
16. pants	14. panta 1. punkts	Grozīts
17. panta 1. punkts	14. panta 2. un 6. punkts	Grozīts
17. panta 2. punkts	14. panta 13. punkts	Pielāgots
17. panta 3. punkts	14. panta 9. punkts	Grozīts
17. panta 4. punkts	14. panta 11. punkts	Pielāgots
17. panta 5. punkts	14. panta 12. punkts	Pielāgots
17. panta 6. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa	14. panta 10. punkta trešais teikums	Grozīts
17. panta 6. punkta a) apakšpunkta otrā daļa	14. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums	Pielāgots
17. panta 6. punkta a) apakšpunkta trešā daļa	14. panta 10. punkta otrās daļas trešais teikums	Grozīts
17. panta 6. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa	14. panta 10. punkta otrās daļas pirmais teikums	Grozīts
17. panta 6. punkta b) apakšpunkta otrā daļa	14. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums	Pielāgots
17. panta 6. punkta b) apakšpunkta trešā daļa		Jauna
17. panta 7. punkts	14. panta 7. punkts	Grozīts
17. panta 8. punkts	14. panta 8. punkts
17. panta 9. punkts	14. panta 4. punkts	Grozīts
17. panta 10. punkts	14. panta 3. punkts	Grozīts
17. panta 11. punkts	14. panta 5. punkts
18. pants		Jauns
19. pants	7. pants
20. pants	6. panta 1. un 3. punkts	Pielāgots
21. pants	10. pants
22. panta a) punkts	12. panta 1. punkts	Grozīts
22. panta b) punkts	12. panta 2. punkts
22. panta c) punkts	12. panta 3. punkts
23. panta 1. punkts	1. panta 3. punkts
23. panta 2. punkts	13. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts	Grozīts
23. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts	13. panta 1. punkta pirmās daļas beigas	Grozīts
23. panta pirmās daļas b) un c) punkts		Jauns
23. panta 3. punkta otrā daļa		Jauna
23. panta 3. punkta trešā daļa	13. panta 1. punkta otrā daļa	Grozīta
23. panta 4. punkta a) apakšpunkts	13. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts	Grozīts
23. panta 4. punkta b) apakšpunkts		Jauns
23. panta 4. punkta beigas		Jauns
23. panta 5. punkts	13. panta 2. punkts	Grozīts
24. panta a) punkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punkts
24. panta b) punkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta iii) punkts
24. panta c) punkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta iv) punkts	Grozīts
24. panta d) punkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta v) punkts
24. panta e) punkts	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta vi) punkts
	1. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un XVI A pielikuma 2. zemsvītras piezīme	Svītrots
25. pants	11. pants	Grozīts
26. panta a) punkts	9. panta 1. punkta a) apakšpunkts	Pielāgots
26. panta b) punkts	9. panta 1. punkta b) apakšpunkts	Pielāgots
	9. panta 2. punkts	Svītrots
	3. panta 1. punkts	Svītrots
27. pants	3. panta 2. punkts	Grozīts
	3. panta 3. līdz 5. punkts	Svītrots
28. pants		Jauns
29. pants		Jauns
30. pants		Jauns
	8. pants	Svītrots
31. pants	15. pants	Pielāgots
32. pants	16. pants
33. pants	17. pants
34. pants	18. pants un 34. panta 4. punkts	Grozīts
35. pants	19. pants	Pielāgots
36. panta 1. punkts	34. panta 3. punkts	Grozīts
36. panta 2. punkts		Jauns
37. pants	27. pants	Grozīts
38. pants		Jauns
39. panta 1. punkts	29. panta 1. punkts	Grozīts
39. panta 2. punkts	29. panta 2. punkts
40. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
40. panta 2. un 3. punkts	20. panta 1. un 2. punkts
41. panta 1. punkta pirmā daļa	22. panta 1. punkts	Grozīts
41. panta 1. punkta otrā līdz sestā daļa		Jauna
41. panta 2. punkts	22. panta 4. punkts
41. panta 3. punkts	30. panta 9. punkts	Pielāgots
42. panta 1. punkts	21. panta 1. punkts
42. panta 2. punkts		Jauns
42. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts	21. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts	Pielāgots
42. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums	22. panta 3. punkta pirmais teikums
42. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrais teikums	22. panta 3. punkta otrais teikums
43. panta 1. punkts	24. panta 1. punkts	Grozīts
43. panta 2. punkts	24. panta 2. punkts	Pielāgots
43. panta 3. punkts	24. panta 3. punkta pirmais līdz trešais teikums	Pielāgots
43. panta 4. punkts	24. panta 3. punkta ceturtais teikums	Pielāgots
43. panta 5. punkts	24. panta 4. punkts	Pielāgots
44. panta 1. punkts		Jauns
44. panta 2. punkts		Jauns
44. panta 3. punkta pirmā daļa		Jauna
44. panta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums	25. panta 3. punkta pirmais teikums	Grozīts
44. panta 3. punkta otrās daļas otrais teikums	25. panta 3. punkta otrais teikums	Pielāgots
44. panta 4. punkta pirmā daļa	25. panta 2. punkts	Grozīts
44. panta 4. punkta otrā daļa	25. panta 4. punkts
44. panta 5. punkts	25. panta 5. punkts	Grozīts
44. panta 6. punkts	25. panta 1. punkts
44. panta 7. punkts		Jauns
44. panta 8. punkts		Jauns
	25. panta 3. punkta trešais teikums	Svītrots
45. panta 1. punkts		Jauns
45. panta 2. punkts	26. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums
45. panta 3. punkts	26. panta 2. punkts	Pielāgots
45. panta 4. punkts	26. panta 1. punkta otrais un trešais teikums	Pielāgots
45. panta 5. līdz 8. punkts		Jauns
45. panta 9. punkts	28. panta 3. punkts	Grozīts
45. panta 10. punkts		Jauns
46. panta 1. punkts	28. panta 1. punkts	Grozīts
46. panta 2. punkts	28. panta 2. punkts	Grozīts
47. panta 1. punkta pirmais teikums	28. panta 4. punkta pirmais teikums
47. panta 1. punkta otrā teikuma pirmais ievilkums		Jauns
47. panta 1. punkta otrā teikuma otrais ievilkums	28. panta 4. punkta otrais teikums	Grozīts
47. panta 2. punkts		Jauns
47. panta 3. punkts	28. panta 2. punkts	Grozīts
47. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts	28. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts un f) apakšpunkts	Pielāgots
	28. panta 4. punkta f) apakšpunkts	Svītrots
47. panta 4. punkta e) apakšpunkts	28. panta 4. punkta e) apakšpunkts	Grozīts
47. panta 4. punkta f) apakšpunkts		Jauns
47. panta 5. punkta a) līdz h) apakšpunkts	21. panta 2. punkta c) apakšpunkts	Pielāgots
47. panta 3. punkta i) apakšpunkts		Jauns
48. panta 1. punkts	28. panta 6. punkta pirmais un otrais teikums un pirmais ievilkums	Grozīts
48. panta 2. punkts		Jauns
48. panta 3. punkts	28. panta 6. punkta otrais un ceturtais ievilkums	Grozīts
48. panta 4. punkts		Jauns
48. panta 5. punkts		Jauns
48. panta 6. punkts	28. panta 5. punkts	Grozīts
49. panta 1. punkts	41. panta 3. punkts	Grozīts
49. panta 2. punkta pirmā daļa	41. panta 4. punkta pirmā daļa	Grozīta
49. panta 2. punkta otrā daļa	41. panta 2. punkta otrā daļa	Pielāgota
49. panta 3. punkts	30. panta 4. punkts
49. panta 4. punkts	30. panta 6. punkts	Grozīts
49. panta 5. punkts	30. panta 8. punkts	Grozīts
50. panta 1. punkts	41. panta 1. punkts	Grozīts
50. panta 2. punkts	41. panta 2. punkts
51. pants		Jauns
52. panta 1. punkts	30. panta 5. punkts	Grozīts
52. panta 2. punkts	32. pants	Grozīts
52. panta 3. punkts		Jauns
53. panta 1. punkts	30. panta 1. punkts
53. panta 2. punkts	30. panta 2. punkts	Grozīts
53. panta 3. punkts		Jauns
53. panta 4. punkts		Jauns
53. panta 5. punkts		Jauns
53. panta 6. punkts	30. panta 3. punkts
53. panta 7. punkts	30. panta 7. punkts
53. panta 8. punkts		Jauns
53. panta 9. punkts	21. panta 3. punkts
	21. panta 5. punkts	Svītrots
54. panta 1. punkts		Jauns
54. panta 2. punkts	31. panta 1. punkts
54. panta 3. punkts	31. panta 3. punkts	Pielāgots
54. panta 4. punkta pirmā daļa	31. panta 2. punkts	Pielāgots
54. panta 4. punkta otrā daļa		Jauna
54. panta 5. punkts		Jauns
54. panta 6. punkts
55. panta 1. punkts	34. panta 1. punkts
55. panta 2. punkts	34. panta 2. punkts	Grozīts
	35. panta 1. un 2. punkts	Svītrots
56. pants		Jauns
57. panta 1. un 2. punkts	34. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa	Grozīta
57. panta 3. punkts	34. panta 5. punkta trešā daļa	Grozīta
58. panta 1. un 2. punkts	36. panta 1. un 2. punkts
58. panta 3. punkts	36. panta 3. un 4. punkts	Pielāgots
58. panta 4. un 5. punkts	36. panta 5. un 6. punkts
59. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punkts	37. pants	Pielāgots
59. panta 4. punkts		Jauns
60. panta 1. punkts	23. panta 3. punkts
60. panta 2. punkts	23. panta 4. punkts
61. panta 1. un 2. punkts	23. panta 1. un 2. punkts	Grozīts
62. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts, 12. pants	Grozīts
62. panta 2. punkts		Jauns
63. panta 1. punkta pirmā daļa	21. panta 4. punkts	Grozīts
63. panta 1. punkta otrā daļa	24. panta 1. un 2. punkta otrais teikums	Pielāgots
63. panta 2. punkts	25. pants	Grozīts
64. pants		Jauns
65. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts	Pielāgots
65. panta 2. punkts	23. panta 5. punkts
65. panta 3. punkts	23. panta 6. punkta pirmā daļa
66. pants	23. panta 6. punkta otrā daļa	Grozīta
67. pants	42. pants	Grozīts
	39. pants	Svītrots
68. panta 1. punkts	40. panta 5. punkts	Grozīts
68. panta 2. punkts		Jauns
68. panta 3. punkts		Jauns
69. panta 1. punkta pirmā daļa	14. panta 15. punkta pirmais teikums	Grozīts
69. panta 1. punkta otrā daļa	14. panta 15. punkta otrais teikums	Grozīts
69. panta 2. punkta pirmā daļa		Jauna
69. panta 2. punkta otrā daļa	14. panta 14. punkta pirmais un otrais teikums	Grozīts
69. panta 3. punkts	14. panta 14. punkta trešais teikums un 15. punkta trešais teikums	Pielāgots
70. panta 1. punkta a) apakšpunkts	40. panta 1. punkts	Grozīts
70. panta 1. punkta b) apakšpunkts	40. panta 2. punkts	Pielāgots
70. panta 1. punkta c) apakšpunkts	40. panta 3. punkts	Grozīts
70. panta 1. punkta d) apakšpunkts	40. panta 3. punkts	Grozīts
70. panta 1. punkta e) apakšpunkts		Jauns
70. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunkts		Jauns
70. panta 1. punkta i) apakšpunkts	40. panta 2. punkts un 42. panta 2. punkts	Pielāgots
70. panta 1. punkta j) apakšpunkts	14. panta 16. punkts	Pielāgots
	40. panta 4. punkts	Svītrots
	43. pants un 44. pants	Svītrots
71. pants		Jauns
72. pants		Jauns
I pielikums	III pielikums	Pielāgots
II pielikums	II pielikums	Pielāgots
III	pielikumsI pielikums	Pielāgots
IV pielikums	VI pielikums	Pielāgots
V pielikums	VII pielikums	Pielāgots
VI pielikums		Jauns
VII pielikums	IV pielikums	Pielāgots
VIII pielikums	V pielikums	Pielāgots
IX pielikums	IX pielikums	Pielāgots
X pielikums	VIII pielikums	Pielāgots
XI pielikums		Jauns
XII pielikums	XI pielikums	Pielāgots
XIII A līdz XIII C pielikums	XII pielikums	Grozīts
XIII D pielikums		Jauns
XIV pielikums	XIII pielikums	Grozīts
XV A pielikums	XIV pielikums	Grozīts
XV B pielikums		Jauns
XVI pielikums	XV pielikums	Grozīts
XVII A pielikums	XVI A pielikums	Grozīts
XVII B pielikums	XVI B pielikums	Pielāgots
XVIII un XIX pielikums	XVII un XVIII pielikums	Grozīts
XX pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts		Jauns
XX pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts	25. panta 2. punkts	Grozīts
XX pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts		Jauns
XX pielikuma 2. un 3. punkts		Jauns
XXI pielikuma 1. punkts	1. panta 8. punkts	Grozīts
XXI pielikuma 2. punkta pirmais teikums	1. panta 9. punkts	Pielāgots
XXI pielikuma 2. punkta pirmais ievilkums		Jauns
XXI pielikuma 2. punkta otrais ievilkums	1 panta 10. punkts.	Grozīts
XXI pielikuma 2. punkta trešais ievilkums		Jauns
XXI pielikuma 3. punkts	1. panta 12. punkts	Grozīts
XXI pielikuma 4. punkts	1. panta 11. punkts
	1. panta 13. punkts	Svītrots
XXII pielikums		Jauns
XXIII pielikums
XXIV pielikums		Jauns
XXV pielikums		Jauns
XXVI pielikums		Jauns

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 17. janvāra Atzinums (OV C 271 E, 7.11.2002., 293. lpp.), Padomes 2003. gada 20. marta Kopējā nostāja (OV C 147 E, 24.6.2003., 137. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.

( 5 ) OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

( 6 ) OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

( 7 ) OV L 374, 31.12.1987., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 9 ) OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

( 12 ) OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

( 22 ) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

( 23 ) Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp.). Direktīva, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).

( 28 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

( 29 ) Redakcionāla piezīme: Direktīvas nosaukums ir pielāgots, lai ņemtu vērā Līguma pantu pārnumurēšanu saskaņā ar Amsterdamas Līguma 12. pantu; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

( 31 ) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

( 33 ) OV L 76, 23.03.1992., 14. lpp. Direktīvā labojumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu (OV L 241, 29.8.1994., 228. lpp.).

( 36 ) OV L 15, 21.7.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK (OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp.).

( 38 ) ►M6 Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro NACE nomenklatūru. ◄

( 39 ) Lai iekļautu sistēmā un pēc tam varētu piedalīties konkursā par attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

( 40 ) Informāciju, kas minēta 6., 9. un 11. pozīcijā, uzskata par informāciju, kas nav paredzēta publicēšanai, ja līguma slēgšanas tiesību piešķīrējs uzskata, ka minētās informācijas publicēšana varētu kaitēt īpašām komerciālajām interesēm.

( 41 ) ►M6 Ja interpretācija CPV un CPC nomenklatūrā nesakrīt, piemēro CPC nomenklatūru. ◄

( 42 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

( 43 ) “Pielāgots” nozīmē, ka ir pārveidots formulējums, nemainot atceltās direktīvas teksta darbības jomu. Atceltās direktīvas noteikumu darbības jomas izmaiņas ir apzīmētas ar vārdu “Grozīts”.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1874/2004 (2004. gada 28. oktobris),	L 326	17	29.10.2004
►M2	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/51/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 7. septembris),	L 257	127	1.10.2005
M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2083/2005 (2005. gada 19. decembris),	L 333	28	20.12.2005
M4	PADOMES DIREKTĪVA 2006/97/EK (2006. gada 20. novembrī),	L 363	107	20.12.2006
M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1422/2007 (2007. gada 4. decembris),	L 317	34	5.12.2007
►M6	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 213/2008 (2007. gada 28. novembris),	L 74	1	15.3.2008
►M7	KOMISIJAS LĒMUMS 2008. gada 9. decembris,	L 349	1	24.12.2008
►M8	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs),	L 188	14	18.7.2009
►M9	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/81/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 13. jūlijs),	L 216	76	20.8.2009
M10	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1177/2009 (2009. gada 30. novembris),	L 314	64	1.12.2009
►M11	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1251/2011 (2011. gada 30. novembris),	L 319	43	2.12.2011

SATURS
I SADAĻA	Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem
I nodaļa	Pamattermini
1. pants	Definīcijas
II nodaļa	Attiecīgo darbību un subjektu definīcija
1. iedaļa	Subjekti
2. pants	Līgumslēdzēji
2. iedaļa	Darbības
3. pants	Gāze, siltums un elektroenerģija
4. pants	Ūdens
5. pants	Transporta pakalpojumi
6. pants	Pasta pakalpojumi
7. pants	Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas
8. pants	Līgumslēdzēju saraksts
9. pants	Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām
III nodaļa	Vispārēji principi
10. pants	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
II SADAĻA	Līgumiem piemērojamie noteikumi
I nodaļa	Vispārīgi noteikumi
11. pants	Uzņēmēji
12. pants	Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā
13. pants	Konfidencialitāte
14. pants	Pamatnolīgumi
15. pants	Dinamiskās iepirkumu sistēmas
II nodaļa	Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi
1. iedaļa	Robežvērtības
16. pants	Līgumu robežvērtības
17. pants	Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
2. iedaļa	Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
1. apakšiedaļa
18. pants	Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas
2. apakšiedaļa	Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem
19. pants	Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām
20. pants	Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī
21. pants	Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi
22. pants	Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem
22.a pants	Līgumi aizsardzības un drošības jomā
23. pants	Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa
3. apakšiedaļa	Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem
24. pants	Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma
25. pants	Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
4. apakšiedaļa	Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem
26. pants	Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju
5. apakšiedaļa	Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci
27. pants	Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
28. pants	Rezervēti līgumi
29. pants	Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes
30. pants	Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence
III nodaļa	Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi
31. pants	Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi
32. pants	Direktīvas XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi
33. pants	Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi
IV nodaļa	Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus
34. pants	Tehniskās specifikācijas
35. pants	Tehnisko specifikāciju paziņošana
36. pants	Varianti
37. pants	Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana
38. pants	Līgumsaistību izpildes nosacījumi
39. pants	Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi
V nodaļa	Procedūras
40. pants	Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana
VI nodaļa	Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību
1. iedaļa	Paziņojumu publicēšana
41. pants	Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību
42. pants	Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu
43. pants	Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
44. pants	Paziņojumu publicēšanas formāts un veids
2. iedaļa	Termiņi
45. pants	Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi
46. pants	Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija
47. pants	Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām
3. iedaļa	Saziņa un informācija
48. pants	Saziņai piemērojamie noteikumi
49. pants	Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem
50. pants	Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
VII nodaļa	Procedūras norise
51. pants	Vispārīgi noteikumi
1. iedaļa	Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase
52. pants	Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana
53. pants	Kvalifikācijas sistēmas
54. pants	Kvalitatīvās atlases kritēriji
2. iedaļa	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
55. pants	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
56. pants	Elektronisko izsoļu izmantošana
57. pants	Nesamērīgi lēti piedāvājumi
3. iedaļa	Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm
58. pants	Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem
59. pants	Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem
III SADAĻA	Noteikumi, kas reglamentē pakalpojumu projektu konkursus
60. pants	Vispārīgs noteikums
61. pants	Robežvērtības
62. pants	Neietvertie projektu konkursi
63. pants	Noteikumi par reklāmu un pārredzamību
64. pants	Saziņas līdzekļi
65. pants	Noteikumi par projektu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju
66. pants	Žūrijas lēmumi
IV SADAĻA	Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi
67. pants	Statistikas datu sniegšanas saistības
68. pants	Komitoloģijas procedūra
69. pants	Robežvērtību pārskatīšana
70. pants	Grozījumi
71. pants	Direktīvas īstenošana
72. pants	Uzraudzības mehānismi
73. pants	Atcelšana
74. pants	Stāšanās spēkā
75. pants	Adresāti
I pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē
II pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē
III pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē
IV pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē
V pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē
VI pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē
VII pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarē
VIII pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un citu cieto kurināmo izpētes un ieguves nozarē
IX pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu, vai citu termināļu iekārtu jomā
X pielikums	Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu iekārtu nozarē
XI pielikums	Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts
XII pielikums	Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts
XIII pielikums	Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem A. Atklātās procedūras B. Slēgtās procedūras C. Sarunu procedūras D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā
XIV pielikums	Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību
XV A pielikums	A. Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā
XV B pielikums	B. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu
XVI pielikums	Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
XVII A pielikums	A. Pakalpojumi 31. panta nozīmē
XVII B pielikums	B. Pakalpojumi 32. panta nozīmē
XVIII pielikums	Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par projektu konkursu
XIX pielikums	Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par projektu konkursu rezultātiem
XX pielikums	Būtiski norādījumi par publicēšanu
XXI pielikums	Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas
XXII pielikums	Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula
XXIII pielikums	Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē
XXIV pielikums	Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm
XXV pielikums	Transponēšanas un īstenošanas termiņi
XXVI pielikums	Atbilstības tabula

Mat. št.	Naziv	POŠTNA ŠT.	KRAJ
5142733	Slovenske železnice, d. o. o.	1000	LJUBLJANA

Mat. Št.	Naziv	POŠTNA ŠT.	KRAJ
1540564	AVTOBUSNI PREVOZI RIŽANA D.O.O. Dekani	6271	DEKANI
5065011	AVTOBUSNI PROMET Murska Sobota D.D.	9000	MURSKA SOBOTA
5097053	Alpetour Potovalna Agencija	4000	Kranj
5097061	ALPETOUR, Špedicija In Transport, D.D. Škofja Loka	4220	ŠKOFJA LOKA
5107717	INTEGRAL BREBUS Brežice D.O.O.	8250	BREŽICE
5143233	IZLETNIK CELJE D.D. Prometno In Turistično Podjetje Celje	3000	CELJE
5143373	AVRIGO DRUŽBA ZA AVTOBUSNI PROMET IN TURIZEM D.D. NOVA GORICA	5000	NOVA GORICA
5222966	JAVNO PODJETJE LJUBLJANSKI POTNIŠKI PROMET D.O.O.	1000	LJUBLJANA
5263433	CERTUS AVTOBUSNI PROMET MARIBOR D.D.	2000	MARIBOR
5352657	I & I – Avtobusni Prevozi D.D. Koper	6000	KOPER – CAPODISTRIA
5357845	Meteor Cerklje	4207	Cerklje
5410711	KORATUR Avtobusni Promet In Turizem D.D. Prevalje	2391	PREVALJE
5465486	INTEGRAL, Avto. Promet Tržič, D.D.	4290	TRŽIČ
5544378	KAM-BUS Družba Za Prevoz Potnikov, Turizem In Vzdrževanje Vozil, D.D. Kamnik	1241	KAMNIK
5880190	MPOV Storitve In Trgovina D.O.O. Vinica	8344	VINICA

Mat. št.	Naziv	POŠTNA ŠT.	KRAJ
5881447	Pošta Slovenije, d.o.o.	2000	Maribor

Termiņš piedāvājumu saņemšanai – bez periodiskā informatīvā paziņojuma
Termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 7. punkta otro daļu
52	45	47	40	nav	nav
Ar periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanu
A: Vispārējais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektronisk i pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 7. punkta otro daļu
36	29	31	24	nav	nav
B: Minimālais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 7. punkta otro daļu
22	15	17	10	Desmit dienu termiņu pagarina līdz 15 dienām	Septiņpadsmit dienu termiņu pagarina līdz 22 dienām

Dalības pieteikumu saņemšanas termiņš
Vispārējais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
37	30	nav piemērojams (n.p.)	n.p.	nav	n.p.
Minimālais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
22	15	n.p.	n.p.	nav	n.p.
Minimālais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
15	8	n.p.	n.p.	Astoņu dienu termiņu pagarina līdz 15 dienām	n.p.
Piedāvājumu saņemšanas termiņš
A: Vispārējais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
24	n.p.	19	n.p.	n.p.	nav
B: Minimālais termiņš	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
10	n.p.	5	n.p.	n.p.	Piecu dienu termiņu pagarina līdz 10 dienām
C: Termiņš, kas noteikts, savstarpēji vienojoties	Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana	Elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti	Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu	Ietekme uz 8. punkta otro daļu
	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.