Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK

Šī regula ir satvars to produktu izsekojamībai, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem, un no ĢMO ražotas pārtikas un lopbarības izsekojamībai, un tās mērķi ir atvieglot precīzu marķēšanu, uzraudzīt iedarbību uz vidi un, attiecīgos gadījumos, uz veselību un īstenot attiecīgos riska pārvaldības pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā izņemt produktus no tirgus.

a) produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem un ko laiž tirgū saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

b) pārtikai, kas ražota no ĢMO un ko laiž tirgū saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

c) lopbarībai, kas ražota no ĢMO un ko laiž tirgū saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Šī regula neattiecas uz cilvēkiem paredzētām un veterinārijā izmantojamām zālēm, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2309/93 ( 1 ).

1. “Ģenētiski modificēts organisms” jeb “ĢMO” ir ģenētiski modificēts organisms, kas definēts Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 2. punktā, izņemot organismus, kurus iegūst ar ģenētiskās modificēšanas metodēm, kuras uzskaitītas Direktīvas 2001/18/EK IB. pielikumā.

2. “Ražots no ĢMO” nozīmē to, ka produkts iegūts pilnīgi vai daļēji no ĢMO, bet nesatur ĢMO vai nesastāv no tiem.

3. “Izsekojamība” ir spēja ar ražošanas un izplatīšanas ķēdes starpniecību izsekot ĢMO un produktus, kas ražoti no ĢMO, visos produktu tirgū laišanas posmos.

4. “Unikāls identifikators” ir vienkāršs ciparu vai burtu un ciparu kods, ar ko identificē ĢMO, pamatojoties uz atļauto transformāciju, kurā tas izstrādāts, un kas ir līdzeklis tās specifiskās informācijas ieguvei, kura attiecas uz šo ĢMO.

5. “Tirgus dalībnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas produktu laiž tirgū vai kas saņem produktu, kurš ir laists tirgū Kopienā, vai nu no kādas dalībvalsts vai no kādas trešās valsts kādā ražošanas un izplatīšanas ķēdes posmā, bet kas nav galapatērētājs.

6. “Galapatērētājs” ir galapatērētājs, kas produktu neizmanto kādā saimnieciskā darbībā vai uzņēmējdarbībā.

7. “Pārtika” ir pārtika, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā ( 2 ).

8. “Sastāvdaļa” ir sastāvdaļa, kas minēta Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punktā ( 3 ).

9. “Lopbarība” ir lopbarība, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā.

10. “Laišana tirgū” ir laišana tirgū, kas noteikta Kopienas speciālajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem attiecīgo produktu ir atļauts laist tirgū; citos gadījumos to definē saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 4. punktu.

11. “Pirmais posms produkta laišanai tirgū” ir sākotnējais darījums ražošanas un izplatīšanas ķēdēs, ar kura palīdzību produktu dara pieejamu trešai personai.

12. “Fasēts produkts” ir jebkura atsevišķa vienība, ko piedāvā pārdošanai un kas sastāv no produkta un iepakojuma, kurā tas ielikts pirms piedāvāšanas pārdošanai, neatkarīgi no tā, vai šāds iepakojums produktu aptver pilnīgi vai daļēji, ja tā saturu nevar izmainīt, iepakojumu neatverot vai nenomainot.

Izsekojamības un marķēšanas prasības produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem

1. Laižot tirgū produktu, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, ieskaitot nefasētu produktu, pirmajā posmā tirgus dalībnieki nodrošina to, ka tirgus dalībniekam, kurš saņem produktu, tiek nodota šāda rakstiska informācija:

a) produkts satur ĢMO vai sastāv no tiem;

b) unikāls(-i) identifikators(-i), kas ĢMO piešķirts(-i) saskaņā ar 8. pantu.

2. Visos turpmākajos posmos, laižot tirgū 1. punktā minētos produktus, tirgus dalībnieki nodrošina saskaņā ar 1. punktu saņemtās informācijas nodošanu rakstveidā tirgus dalībniekiem, kas saņem produktus.

3. Ja produkti satur tādus ĢMO maisījumus, kas lietojami tieši un tikai kā pārtika vai lopbarība vai kas jāpārstrādā, vai sastāv no šādiem maisījumiem, tad 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju var aizstāt ar tirgus dalībnieka sniegtu lietojuma apliecinājumu, kuram pievienots visu maisījumā iekļauto ĢMO unikālo identifikatoru saraksts.

4. Neierobežojot 6. pantu, tirgus dalībnieku rīcībā jābūt sistēmām un standartizētām procedūrām, kas vajadzīgas, lai būtu iespējams glabāt informāciju, kura noteikta 1., 2. un 3. punktā, un piecu gadu periodā pēc katra darījuma identificēt tirgus dalībnieku, kurš darījis pieejamus 1. punktā minētos produktus, un tirgus dalībnieku, kam tie kļuvuši pieejami.

5. Iepriekšējais 1. līdz 4. punkts neierobežo citas Kopienas tiesību aktu īpašās prasības.

6. Attiecībā uz produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, tirgus dalībniekiem jānodrošina tas, ka:

a) marķējumos uz fasētiem produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, ir vārdi “Šis produkts satur ģenētiski modificētus organismus” vai “Šis produkts satur ģenētiski modificētu(-us) [organisma(-u) nosaukums(-i)]”;

b) produkta piedāvājumā vai saistībā ar produkta piedāvājumu, kas attiecas uz nefasētu produktu, kuru piedāvā galapatērētājam, ir norādīti vārdi “Šis produkts satur ģenētiski modificētus organismus” vai “Šis produkts satur ģenētiski modificētu(-us) [organisma(-u) nosaukums(-i)]”.

7. Uz ĢMO atlikumiem produktos 1. līdz 6. punkts neattiecas, ja atlikumi nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 21. panta 2. vai 3. punktu un citos speciālajos Kopienas tiesību aktos, un ja šie ĢMO atlikumi ir radušiem nejaušu vai tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ.

8. Uz ĢMO atlikumiem produktos, kas paredzēti tiešai lietošanai pārtikā, lopbarībā vai pārstrādē, 1. līdz 6. punkts neattiecas, ja atlikumi nepārsniedz robežvērtības, kas attiecīgajiem ĢMO noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 12., 24. vai 47. pantu, un ja šie ĢMO atlikumi ir radušies nejaušu vai tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ.

Izsekojamības prasības produktiem, kas paredzēti pārtikai un lopbarībai, kura ražota no ĢMO

1. Laižot tirgū produktus, kas ražoti no ĢMO, tirgus dalībnieki nodrošina to, ka tirgus dalībniekam, kurš saņem produktu, rakstveidā tiek nodota šāda informācija:

a) norāde par katru pārtikas sastāvdaļu, kas ražota no ĢMO;

b) norāde par katru lopbarības sastāvdaļu vai piedevu, kas ražota no ĢMO;

c) — ja produktiem nav sastāvdaļu saraksta — norāde par to, ka produkts ražots no ĢMO.

2. Neierobežojot 6. pantu, tirgus dalībnieku rīcībā jābūt sistēmām un standartizētām procedūrām, kas vajadzīgas, lai būtu iespējams glabāt 1. punktā noteikto informāciju un piecu gadu periodā pēc katra darījuma identificēt tirgus dalībnieku, kurš darījis pieejamus 1. punktā minēto produktus, un tirgus dalībnieku, kam tie kļuvuši pieejami.

3. Iepriekšējais 1. un 2. punkts neierobežo citas Kopienas tiesību aktu īpašās prasības.

4. Uz ĢMO atlikumiem produktos, kas ražoti no ĢMO un paredzēti pārtikai, lopbarībai vai pārstrādei, 1., 2, un 3. punkts neattiecas, ja atlikumi nepārsniedz robežvērtības, kuras attiecīgajiem ĢMO noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 12., 24. vai 47. pantu, un ja šie ĢMO atlikumi ir radušiem nejaušu vai tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ.

1. Gadījumos, kad Kopienas tiesību aktos ir paredzētas tādas īpašas identifikācijas sistēmas kā fasētu produktu partiju numerācija, tirgus dalībniekiem nav jāglabā informācija, kas noteikta 4. panta 1. punktā, 4. panta 2. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. panta 1. punktā, ja šī informācija un partijas numurs ir skaidri marķēts uz iepakojuma un ja informāciju par partiju numuriem glabā tik ilgi, cik minēts 4. panta 4. punktā un 5. panta 2. punktā.

2. Uz produkta laišanas tirgū pirmo posmu vai uz produkta sākotnējo ražošanu vai pārpakošanu neattiecas 1. punkts.

1. Direktīvas 4. panta 6. punktu svītro.

2. Direktīvas 21. pantu papildina ar šādu punktu:

“3. Panta 1. punkts neattiecas uz atļauto ĢMO atlikumiem produktos, kas paredzēti tiešai pārstrādei, ja atlikumi nepārsniedz 0,9 % vai zemākas robežvērtības, kuras noteiktas saskaņā ar 30. panta 2. punkta noteikumiem, ja šie atlikumi ir radušies nejaušu vai tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ.”

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot un pielāgojot sistēmu ĢMO unikālo indentifikatoru izstrādei un piešķiršanai, ņemot vērā norises starptautiskajos forumos.

1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina pārbaudes un kontroles pasākumus, tostarp paraugu pārbaudes un testēšanu (kvalitatīvo un kvantitatīvo), lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām. Pārbaudes un kontroles pasākumi var ietvert arī pārbaudes un kontroli, kas attiecas uz produkta uzglabāšanu.

2. Pirms 1. līdz 7. panta piemērošanas Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru izstrādā un publicē tehniskās vadlīnijas par paraugu ņemšanu un testēšanu, lai atvieglotu saskaņotu pieeju šā panta 1. punkta īstenošanai. Izstrādājot iepriekšminētās tehniskās vadlīnijas, Komisija ņem vērā darbu, ko veic valstu kompetentās iestādes, komiteja, kura minēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktā, un Kopienas etalonlaboratorija, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

3. Lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt 1. un 2. punktā noteiktās prasības, Komisija nodrošina to, ka Kopienas līmenī tiek izveidots centrālais reģistrs, kurā ir iekļauta visa pieejamā secīgā informācija un standartmateriāls par tiem ĢMO, ko atļauts laist apritē Kopienā. Reģistrs ir pieejams dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Reģistrā ir iekļauta arī attiecīgā informācija par ĢMO, kuru aprite Eiropas Savienībā nav atļauta, ja šāda informācija ir pieejama.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 4 ).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu.

3. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis, vēlākais, līdz 2004. gada 18. aprīlim par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un tūlīt paziņo tai par jebkuru turpmāko grozījumu, kas tos ietekmē.

Vēlākais, 2005. gada 18. oktobrī Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas, īpaši 4. panta 3. punkta, īstenošanu un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu.

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Padomes 1993. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2309/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras cilvēkiem paredzēto un veterinārijā izmantojamo zāļu atļaušanai un uzraudzībai un izveido Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru (OV L 214, 24.8.1993., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko nosaka vispārējos pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un nosaka procedūras, kuras attiecas uz pārtikas nekaitīguma jautājumiem (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklamēšanu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.) Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK (OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),	L 311	1	21.11.2008
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),	L 198	241	25.7.2019