Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem ( 1 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/47/EK ( 2 ), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)	2002. gadā Francija un Austrija pirmo reizi informēja citas dalībvalstis un Komisiju par Diabrotica virgifera Le Conte (še turpmāk – “organisms”) uzliesmojumiem to attiecīgās teritorijās un par to kontroles pasākumiem.

(2)

2002. gadā veica uzraudzību jau organisma skartajos Itālijas apgabalos, jo īpaši kukurūzas monokultūras apgabalos un organisma potenciālajās ievešanas vietās, piemēram, lidostās un muitas punktos. Atklājās, ka Veneto reģionā veiktie izskaušanas pasākumi izrādījušies efektīvi organisma ierobežošanai un organisma populācijas līmeņi ir samazinājušies; Lombardijā un Pjemontā dažādās provincēs notvēra daudzus pieaugušus organismus, lai arī pirmoreiz uzliesmojumu konstatēja Friuli-Venēcijas-Džūlijas reģionā.

(3)	Nesen veiktais Kopienas zinātniskais pētījums par organisma ieviešanas iespējamību Kopienā norādīja, ka Kopienā pastāv galvenie ieviešanas faktori, piemēram, tropiskie un klimatiskie apstākļi.

(4)	Turklāt, šis pētījums atklāja, ka organisms un tā kaitīgā ietekme varētu radīt būtiskas bažas par augu veselību Kopienas kukurūzas ražošanā, sakarā ar ekonomisko zaudējumu potenciālu, insekticīdu pārmērīgu izmantošanu un grūtībām atrast alternatīvu kultūraugu kukurūzai maiņas ciklā.

(5)

Direktīva 2000/29/EK aizliedz ieviest un izplatīt Kopienā tikai organismu. Tomēr, Kopienas pasākumi ir pieejami, ja dalībvalstis reģistrē jaunus uzliesmojumus neskartajos apgabalos vai ja organismu konstatē populācijas attīstības agrīnā posmā. Tādējādi, šie pasākumi ir jānosaka, lai savlaicīgi izskaustu organismu.

(6)	Šajos pasākumos jāiekļauj vispārējo kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojums dalībvalstīs.

(7)	Šie pasākumi būtu jāpiemēro, lai kontrolētu organisma izplatību Kopienā, iezīmēto zonu norobežošanu, saimniekaugu, augsnes un lauksaimniecības tehnikas pārvietošanu, kā arī augu seku iezīmētās zonās.

(8)	Ieteicams šo pasākumu rezultātus nepārtraukti novērtēt un novērtēt iespējamos turpmākos pasākumus, ņemot vērā šī novērtējuma rezultātus.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Dalībvalstis nodrošina, ka par aizdomām par Diabrotica virgifera le Conte, še turpmāk – organisms, parādīšanos vai apstiprinātu klātbūtni tiek ziņots to atbildīgajām valsts iestādēm Direktīvas 2000/29/EK izpratnē.

1. Dalībvalstis katru gadu veic oficiālus apsekojumus, pārbaudot organisma klātbūtni to teritorijās esošajos apgabalos, kur audzē kukurūzu.

2. Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktu, 1. punktā paredzēto apsekojumu rezultātus paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm katru gadu līdz 31. decembrim.

1. Ja 2. pantā minēto apsekojumu rezultāti apstiprina organisma klātbūtni apgabalā, kurā iepriekš nav konstatēts organisms, dalībvalstis nosaka iezīmētās zonas, kas sastāv no šādām daļām:

Bez tam dalībvalstis var arī noteikt buferzonu ap infekcijas perēkļa zonu un drošības zonu.

2. Šā lēmuma 1. punktā minēto zonu apgabala precīza norobežošana pamatojas uz atzītiem zinātnes principiem, organisma bioloģiju, inficēšanās līmeni un organisma saimniekauga konkrēto ražošanas sistēmu attiecīgajās dalībvalstīs.

3. Ja organisma klātbūtni apstiprina citā punktā, nevis organisma konstatēšanas sākotnējā punktā, kas atrodas infekcijas perēklī, iezīmēto zonu norobežojumu attiecīgi maina.

4. Ja organisma konstatēšanas gadījumi nav noteikti divus gadus pēc pēdējā konstatēšanas gadījuma, iezīmētās zonas atceļ, un nav nepieciešami 4. pantā minētie turpmākie izskaušanas pasākumi.

5. Dalībvalstis informē citas dalībvalstis un Komisiju par 1. punktā minētajiem zonu apgabaliem, sniedzot atbilstoša mēroga kartes.

1. Katrā iezīmēto zonu daļā dalībvalstis uzrauga organisma klātbūtni, izmantojot atbilstošus dzimuma feronomu slazdus, kas jāizkārto kā tīkls un regulāri jāpārbauda. Attiecībā uz slazdu veidiem un skaitu, kā arī ķeršanas metodi, ņem vērā vietējos apstākļus un iezīmēto zonu raksturīgas pazīmes.

2. Papildu 1. punkta noteikumiem dalībvalstis infekcijas perēklī nodrošina, ka:

Ja 2. punktā minētā pētījuma rezultātā infekcijas perēkļa zonā neatrod vairāk kā divus organisma paraugus un var pierādīt, ka tie ir parādījušies ziņojuma sniegšanas gadā, pirmās daļas b), d), f) un g) punktā minētos pasākumus var attiecināt vienīgi uz organisma parādīšanās gadu un tam sekojošo gadu, ja tā laikā paraugi nav konstatēti. Šajā gadījumā infekcijas perēklī pastiprina 4. panta 1. punktā minēto uzraudzību.

3. Papildus 1. punkta noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka drošības zonā vismaz:

Ja 2. punktā minētā pētījuma rezultātā infekcijas perēkļa zonā neatrod vairāk kā divus organisma paraugus un var pierādīt, ka tie ir parādījušies ziņojuma sniegšanas gadā, pirmās daļas a) punktā minētos pasākumus drošības zonā var attiecināt vienīgi uz organisma parādīšanās gadu un tam sekojošo gadu, ja tā laikā paraugi nav konstatēti. Šajā gadījumā drošības zonā pastiprina 4. panta 1. punktā minēto uzraudzību.

4. Papildus 1. punkta noteikumiem dalībvalstis var noteikt, ka buferzonā notiek augsekas pārvietošana, sakarā ar ko divu secīgu gadu laikā kukurūzu audzē tikai vienreiz.

1. Dalībvalstis nosaka zonas, kuras ir daļa no to teritorijas un kurās konstatēts organisms (“inficētās zonas”), ja 2. pantā minēto apsekojumu rezultāti vairāk nekā divus gadus pēc kārtas apstiprina organisma klātbūtni dalībvalstu attiecīgajā teritorijas daļā.

2. Dalībvalstis piemēro 4. panta noteikumus vai gadījumos, ja ir pierādījumi, ka organismu vairs nav iespējams izskaust, organizē ikgadējas programmas inficētajās zonās un to tuvumā, lai ierobežotu organisma izplatību no inficētajām zonām uz apgabaliem, kuros organisms nav konstatēts (“lokalizācijas programmas”).

Kukurūzas laukos, kas atrodas ne vairāk kā 2 500 m attālumā no lidostas skrejceļiem vai jebkādām citām zonām, pa kurām pārvietojas lidaparāti, ja ir pierādījumi, ka organisma ievazāšanas risks ir augsts, jāveic šādi pasākumi:

Dalībvalstis līdz katra gada 31. decembrim sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par:

Vēlākais līdz 2003. gada 1. decembrim dalībvalstis pielāgo pasākumus, ko tās noteikušas, lai novērstu organisma izplatību tādā veidā, ka pasākumi atbilst šim lēmumam, un tūlīt informē Komisiju par pielāgojamajiem pasākumiem.

Komisija pārskata šā lēmuma darbību līdz 2005. gada 28. februārim un līdz katra nākamā gada 28. februārim.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 11. augusts),	L 225	28	17.8.2006
►M2	KOMISIJAS LĒMUMS (2008. gada 25. jūlijs),	L 209	13	6.8.2008