a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izlietošanu vai iznīcināšanu, lai novērstu šādu produktu radītu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai;

b) to, kā laižami tirgū un – dažos īpašos gadījumos – eksportējami un pārvadājami tranzītā dzīvnieku blakusprodukti un no tiem iegūti produkti, kas minēti VII un VIII pielikumā.

a) uz neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību, kas iegūta mazumtirdzniecības veikalos vai telpās pie tirdzniecības vietām, ja to sasmalcina un uzglabā vienīgi pircēja apgādāšanai uz vietas;

b) uz šķidro pienu un jaunpienu, ko iznīcina vai izlieto izcelsmes saimniecībā;

c) uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot zivis, kas izkrautas krastā komerciāliem mērķiem, un tādu savvaļas dzīvnieku liemeņus vai to daļas, ko izmanto medību trofeju izgatavošanai;

d) uz neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību izmantošanai uz vietas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nokauti izcelsmes saimniecībā, lai tos varētu izlietot pārtikā vienīgi lauksaimnieks un viņa ģimene saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

e) uz ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, izņemot tādus:

f) uz olšūnām, embrijiem un spermu, kas paredzēta reprodukcijai; un

g) uz jūras pārvadājumu vai aviopārvadājumu tranzītu.

a) visas šādu dzīvnieku ķermeņa daļas, ieskaitot jēlādas un ādas:

c) produkti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kuras aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, un dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros ir vides piesārņotāju atliekas un citas vielas, kas uzskaitītas I pielikuma B grupas 3. daļā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK par pasākumiem, lai pārraudzītu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos, un par Direktīvas 85/358/EEK un 86/469/EEK un Lēmuma 89/187/EEK un 91/664/EEK atcelšanu ( 19 ), ja šādas atliekas pārsniedz atļauto līmeni, kas noteikts Kopienas tiesību aktos vai, ja tādu nav, valstu tiesību aktos;

d) visi dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko savāc, attīrot notekūdeņus no pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem un citām iekārtām, kurās likvidē īpaša riska materiālu, ieskaitot atkritumus pēc sijāšanas, no smilšu uztvērējiem, tauku un eļļas maisījumus, šādu iekārtu nosēdumus un kanalizācijas materiālus, izņemot gadījumu, ja šajā materiālā nav īpašā riska materiāla vai šāda materiāla daļu;

e) pārtikas atkritumi no starptautisko līniju transportlīdzekļiem, un

f) pirmās kategorijas materiālu maisījumi vai nu ar otrās kategorijas materiālu vai trešās kategorijas materiālu, vai ar abu kategoriju materiālu, tostarp jebkāds materiāls, kas paredzēts pārstrādāšanai pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmumā.

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei vai, ja to pieprasa kompetentā iestāde, 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu un galīgi iznīcina kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

c) izņemot materiālu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā, pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI panta I nodaļu un veic galīgo apglabāšanu atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu apglabāšanu ( 20 );

d) to ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu gadījumā, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā,– iznīcina kā atkritumus, aprokot atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK; vai

e) ievērojot zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas, iznīcina ar citiem paņēmieniem, kas ir apstiprināti saskaņā ar procedūru, kura minēta 33. panta 2. punktā, pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz d) apakšpunktā.

a) kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

b) visi dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko savāc, attīrot notekūdeņus no kautuvēm, kas nav 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā iekļautās kautuves, vai no otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem, ieskaitot atkritumus pēc sijāšanas, no smilšu uztvērējiem, tauku un eļļas maisījumus, šādu iekārtu nosēdumus un kanalizācijas materiālus;

c) dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros ir tādu veterināro zāļu un piesārņotāju atliekas, kas uzskaitītas I pielikuma B grupas 1. un 2. daļā Direktīvā 96/23/EK, ja šādas atliekas pārsniedz atļauto līmeni, kas noteikts Kopienas tiesību aktos;

d) tādi dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot pirmās kategorijas materiālu, kas ievesti no ārpuskopienas valstīm un pārbaudes gaitā, kas paredzēta Kopienas tiesību aktos, neatbilst veterinārajām prasībām, lai tos varētu ievest Kopienā, izņemot gadījumu, ja tos nosūta atpakaļ vai ja to ievešana ir pieņemta saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

e) dzīvnieki un dzīvnieku daļas, izņemot 4. pantā minētos, kas nav nobeigušies, tos nokaujot kautuvē cilvēku uzturam, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai apkarotu epizootisku slimību;

f) otrās kategorijas materiāla maisījumi ar trešās kategorijas materiālu, ieskaitot jebkādu materiālu, kas paredzēts pārstrādāšanai otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā; un

g) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav pirmās kategorijas vai trešās kategorijas materiāls.

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei vai, ja to pieprasa kompetentā iestāde, 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI panta I nodaļu, un:

c) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu, un:

d) zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

e) gadījumā, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, kas atdalīts no gremošanas trakta, piens un jaunpiens, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku:

f) gadījumā, ja tie ir tādu savvaļas dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, par kuriem nepastāv aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izmanto medību trofeju izgatavošanai tehniskās iekārtās, kas apstiprinātas šim mērķim saskaņā ar 18. pantu; vai

g) iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz f) apakšpunktā.

a) tādu nokautu dzīvnieku ķermeņa daļas, kas ir derīgi cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet kurus neparedz lietot cilvēku uzturā komerciālu apsvērumu dēļ;

b) tādu nokautu dzīvnieku daļas, kuri izbrāķēti kā nederīgi cilvēku uzturam, bet kurus nav skārušas tādas slimības pazīmes, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, un iegūtas no kautķermeņiem, kas ir derīgi lietošanai pārtikā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem

c) tādu dzīvnieku jēlādas, ādas, ragi, nagi, cūku sari un spalvas, kas nokauti kautuvē pēc pirmskaušanas apskates un apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

d) asinis no tādiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus, kas nokauti kautuvē pēc pirmskaušanas apskates un apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

e) tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no cilvēku uzturam paredzētu produktu ražošanas, ieskaitot attaukotus kaulus un dradžus;

f) tādi agrākie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti vai agrākie pārtikas produkti, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kurus vairs neparedz lietošanai cilvēku uzturā komerciālu apsvērumu dēļ vai sakarā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektu, vai citiem defektiem, kas nerada nekādu risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

g) svaigpiens, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

h) zivis vai citi jūras dzīvnieki, izņemot jūras zīdītājus, kas nozvejoti atklātā jūrā zivju miltu ražošanai;

i) svaigi zivju blakusprodukti no uzņēmumiem, kas ražo zivju produktus cilvēku uzturam;

j) čaumalas, inkubatora blakusprodukti un ieplīsušu olu blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

k) tādu dzīvnieku asinis, jēlādas, ādas, nagi, spalvas, vilna, ragi, apmatojums un kažoks, kam nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem; un

l) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kas minēti 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu un iznīcina kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu, vai atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

c) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 17. pantu;

d) transformē tādās tehniskās iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 18. pantu;

e) izmanto par izejvielu lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 18. pantu;

f) transformē biogāzes iekārtās vai kompostēšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 15. pantu;

g) tādu ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu gadījumā, kas minēti 1. punkta l) apakšpunktā, transformē biogāzes iekārtās vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, vai – līdz šādu noteikumu pieņemšanai – saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

h) zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru; vai

i) iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz h) apakšpunktā.

a) pievieno tirdzniecības dokumentu un, ja to prasa šī regula, veselības sertifikātu; un

b) tos nogādā tieši galamērķa uzņēmumā, kam jābūt apstiprinātam saskaņā ar šo regulu.

a) jāatbilst III pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāuzglabā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar III pielikuma II nodaļas B daļu;

c) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

a) jāatbilst III pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāuzglabā trešās kategorijas materiāls saskaņā ar III pielikuma II nodaļas A daļu;

c) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

a) jāatbilst III pielikuma III nodaļas prasībām; un

b) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

a) jāatbilst vispārīgajiem nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma I nodaļā;

b) jāatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma II nodaļā;

c) jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV pielikuma III nodaļā attiecībā uz ūdens aizvadīšanu;

d) jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV pielikuma IV nodaļā attiecībā uz atliekām;

e) jāatbilst temperatūras mērījumu prasībām, kas noteiktas IV pielikuma V nodaļā; un

f) jāatbilst nosacījumiem par ekspluatāciju ārkārtas situācijā, kas noteikti IV pielikuma VI nodaļā.

a) jāizmanto tikai tāpēc, lai iznīcinātu beigtus lolojumdzīvniekus un dzīvnieku blakusproduktus, kuri minēti 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā un uz kuriem neattiecas Direktīva 2000/76/EK;

b) ja tā atrodas uzņēmumā, tā ir jāizmanto vienīgi šī konkrētā uzņēmuma materiāla iznīcināšanai;

c) tai jāatbilst vispārējiem nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma I nodaļā;

d) tai jāatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma II nodaļā;

e) tai jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV panta IV nodaļā attiecībā uz atliekām;

f) tai jāatbilst temperatūras mērījumu prasībām, kas noteiktas IV pielikuma V nodaļā;

g) tai jāatbilst nosacījumiem par ekspluatāciju ārkārtas situācijā, kas noteikti IV pielikuma VI nodaļā; un

(h) tai jāatbilst IV pielikuma VII nodaļas nosacījumiem, ja to izmanto 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku blakusproduktu iznīcināšanai.

a) jāatbilst V pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj, jāpārstrādā un jāuzglabā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar V pielikuma II nodaļu un VI pielikuma I nodaļu;

c) tās jāapstiprina kompetentajai iestādei saskaņā ar V pielikuma V nodaļu;

d) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā;

e) tās jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu. un

f) jānodrošina, lai produkti pēc pārstrādes atbilstu VI pielikuma I nodaļas prasībām.

a) jāpārstrādā no otrās kategorijas materiāla iegūti kausētie tauki atbilstīgi standartiem, kas noteikti VI pielikuma III nodaļā;

b) jāizveido un jāievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes, balstoties uz izmantoto procesu;

c) jāreģistrē saskaņā ar b) apakšpunktu iegūtie dati, lai tos uzrādītu kompetentajai iestādei; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

a) jāatbilst VI pielikuma II nodaļas A daļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāpārveido dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas B un C daļu;

c) tās jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu;

d) tām jāizveido un jāievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes; un

e) tām jānodrošina fermentācijas atlieku un – attiecīgi – komposta atbilstība mikrobioloģiskajiem standartiem, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas D daļā.

a) kas ir no tāda uzņēmuma, teritorijas vai teritorijas daļas vai – akvakultūras produktu gadījumā – no saimniecības, rajona vai rajona daļas, uz kuru neattiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, ko piemēro attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem, un jo īpaši ierobežojumi sakarā ar slimības kontroles pasākumiem, kas noteikti ar Kopienas tiesību aktiem vai sakarā ar nopietnu transmisīvo slimību, kas minēta sarakstā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārējos Kopienas pasākumus konkrētu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus attiecībā uz cūku vezikulāro slimību ( 22 );

b) kas nav nokauti tādā uzņēmumā, kur kaušanas brīdī atradušies dzīvnieki, kuri inficēti vai par kuriem pastāv aizdomas par to inficēšanos ar kādu no slimībām, uz ko attiecas a) apakšpunktā minētie noteikumi.

a) iegūst, pārkrauj, transportē un uzglabā atsevišķi no produktiem, kas atbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem, vai no tiem citā laikā;

b) tie ir pietiekami apstrādāti, lai likvidētu attiecīgo dzīvnieku veselības problēmu saskaņā ar šo regulu, tādā uzņēmumā, ko šim mērķim apstiprinājusi tā dalībvalsts, kurā radusies šī dzīvnieku veselības problēma;

c) tie ir pienācīgi identificēti;

d) tie atbilst prasībām, kas noteiktas VII un VIII pielikumā, vai vispārējiem sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

a) jāatbilst V pielikuma I nodaļas un VII pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj, jāapstrādā un jāuzglabā trešās kategorijas materiāls saskaņā ar V pielikuma II nodaļu un VII pielikumu;

c) tie jāapstiprina kompetentajai iestādei saskaņā ar V pielikuma V nodaļu;

d) tiem jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā;

e) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu. un

f) tiem jānodrošina, lai produkti pēc pārstrādes atbilstu VII pielikuma I nodaļas prasībām.

a) ievērojot īpašās prasības, kas noteiktas VIII pielikumā attiecībā uz uzņēmuma ražotajiem produktiem, jāapņemas:

b) tas jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

a) ir sagatavoti trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumā, ko apstiprina un uzrauga saskaņā ar 17. pantu;

b) ir sagatavoti vienīgi ar trešās kategorijas materiālu, kā precizēts VII pielikumā;

c) ir pārkrauti, pārstrādāti, uzglabāti un transportēti saskaņā ar VII pielikumu un tādā veidā, lai nodrošinātu to atbilstību 22. pantam; un

d) atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas VII pielikumā.

a) tie atbilst vai nu:

b) tie ir no tādiem uzņēmumiem, kas ir apstiprināti un ko uzrauga saskaņā ar 18. pantu vai – tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti VIII pielikumā, – no citiem uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā.

a) tie ir sagatavoti otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 14. pantu, no kausētiem taukiem, kuri rodas, pārstrādājot otrās kategorijas materiālu otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, piemērojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei;

b) tie ir pārkrauti, pārstrādāti, uzglabāti un transportēti saskaņā ar VI pielikumu; un

c) tie atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā.

a) kādas sugas dzīvnieku barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām;

b) lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošana ar ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem vai ar barības sastāvdaļām, kas satur ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai ir iegūtas no tiem; un

c) tādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju lietošana ganībām, kas nav kūtsmēsli.

a) izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus diagnostikas, izglītības un pētniecības mērķiem; un

b) izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus taksidermijai tehniskās iekārtās, kas šim mērķim ir apstiprinātas saskaņā ar 18. pantu.

a) Dalībvalstis var arī atļaut izmantot b) apakšpunktā uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus c) apakšpunktā uzskaitītu dzīvnieku barošanai kompetento iestāžu uzraudzībā un saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti IX pielikumā.

b) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti a) apakšpunktā, ir:

c) dzīvnieki, kas minēti a) apakšpunktā, ir:

d) Dalībvalstis turklāt var atļaut kompetentas iestādes uzraudzībā izmantot 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētu pirmās kategorijas materiālu apdraudētu vai aizsargātu maitēdāju putnu sugu barošanai saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

a) par 2. punktā minēto atkāpju piemērošanu; un

b) par ieviestajiem pārbaudes noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmanto vienīgi atļautiem mērķiem.

a) nobeigušos lolojumdzīvniekus drīkst tiešā veidā iznīcināt kā atkritumus, tos dedzinot;

b) sadedzinot vai aprokot uz vietas, kā atkritumus drīkst iznīcināt šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir attālos rajonos:

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var iznīcināt kā atkritumus, tos sadedzinot vai aprokot uz vietas, tādas slimības uzliesmojuma gadījumā, kas minēta Starptautiskā epizootisko slimību biroja (OIE) A sarakstā, ja kompetentā iestāde liedz transportu līdz tuvākajām sadedzināšanas iekārtām vai pārstrādes uzņēmumam sakarā ar veselības apdraudējuma izplatīšanās briesmām vai tāpēc, ka epizootiskas slimības uzliesmojuma dēļ pietrūkst šādu iekārtu jaudas.

a) ja tās izmanto iespējas, kas paredzētas 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu; un

b) apgabalus, ko tās ierindo pie attāliem apgabaliem, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, un šāda iedalījuma pamatojumu.

a) lai nodrošinātu to, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana vai aprakšana neapdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību; un

b) lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pamešanu, izgāšanu neatļautā vietā vai nekontrolētu iznīcināšanu.

a) identificē un kontrolē kritiskos kontrolpunktus uzņēmumos;

b) izveido un ievieš šādu kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes;

c) pārstrādes uzņēmumiem – ņem raksturīgus paraugus, lai pārbaudītu atbilstību:

d) veic b) un c) punktā minēto pārbaužu un testu rezultātu uzskaiti un saglabā to vismaz divus gadus, lai varētu uzrādīt kompetentajām iestādēm;

e) ievieš sistēmu, kas nodrošina katras nosūtītās partijas izsekojamību.

a) nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei sīka informācija par paraugu un partiju, no kuras tas ņemts;

b) jānoskaidro neatbilstības cēloņi;

c) atkārtoti jāpārstrādā vai jāiznīcina piesārņotā partija kompetentās iestādes uzraudzībā;

d) jānodrošina, lai no uzņēmuma netiktu izvests materiāls, par kuru pastāv aizdomas, ka tas varētu būt piesārņots, vai par kuru ir zināms, ka tas ir piesārņots, kamēr tas nav atkārtoti pārstrādāts kompetentās iestādes uzraudzībā un no tā nav oficiāli ņemts atkārtots paraugs attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem standartiem, ja vien tas nav paredzēts iznīcināšanai;

e) jāpalielina produkcijas paraugu ņemšanas un testēšanas biežums;

f) jāizpēta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dokumentācija, kas attiecas uz pabeigto paraugu; un

g) jāierosina uzņēmumā atbilstīgas dezaktivācijas un attīrīšanas procedūras.

a) trešās valsts tiesību aktus;

b) kompetentās iestādes un tās kontroles dienestu organizāciju trešā valstī, šādu dienestu pilnvarojumu, uzraudzību, kādai tie pakļauti, un to pilnvaras efektīvi uzraudzīt savu tiesību aktu piemērošanu;

c) faktiskos dzīvnieku veselības nosacījumus, ko piemēro Kopienai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei, ražošanai, pārkraušanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai;

d) garantijas, ko var sniegt trešā valsts attiecībā uz attiecīgo dzīvnieku veselības nosacījumu ievērošanu;

e) pieredzi trešās valsts produkta tirgošanā un veikto importa pārbaužu rezultātus;

f) jebkādus rezultātus, kas gūti Kopienas inspekcijās trešā valstī;

g) mājlopu, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības statusu trešā valstī, jo īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā veselības stāvokļa aspektiem valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību Kopienā;

h) regularitāti un ātrumu, ar kādu trešā valsts sniedz informāciju par infekcijas vai lipīgām dzīvnieku slimībām tās teritorijā, jo īpaši tādām slimībām, kas minētas OIE A un B sarakstā, vai – akvakultūras dzīvnieku slimībām – ziņojamām slimībām, kas uzskaitītas OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

i) trešā valstī spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku infekcijas vai lipīgu slimību profilaksi un kontroli un to īstenošanu, tostarp noteikumiem par importu no citām valstīm.

a) Komisija informē dalībvalstis par pārmaiņām uzņēmumu sarakstos, ko ierosinājusi attiecīgā trešā valsts, piecu darba dienu laikā kopš ierosināto pārmaiņu saņemšanas;

b) dalībvalstu rīcībā kopš a) apakšpunktā minēto uzņēmumu sarakstu pārmaiņu saņemšanas ir septiņas darba dienas, lai nosūtītu Komisijai rakstiskas atsauksmes;

c) ja vismaz viena dalībvalsts sniedz rakstiskas atsauksmes, Komisija informē dalībvalstis piecu darba dienu laikā un iekļauj šo punktu Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā, lai lemtu saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

d) ja Komisija b) apakšpunktā minētajā termiņā nesaņem nekādas dalībvalstu atsauksmes, uzskata, ka dalībvalstis ir piekritušas grozījumiem šajā sarakstā. Komisija piecu darba dienu laikā informē dalībvalstis, un piecas dienas pēc tam, kad dalībvalstis ir saņēmušas šo informāciju, atļauj importu no šādiem uzņēmumiem.

a) produktam pievienojamā veselības sertifikāta raksturojumu un saturu;

b) īpašās veselības aizsardzības prasības, ko piemēro importam Kopienā un/vai tranzītam caur Kopienu; un

c) vajadzības gadījumā – procedūras tādu apgabalu vai uzņēmumu sarakstu sastādīšanai un grozīšanai, no kuriem ir atļauts imports un/vai tranzīts.

a) lai sastādītu trešo valstu vai to daļu sarakstu un definētu importa un/vai tranzīta nosacījumus;

b) lai pārbaudītu atbilstību:

1. “Biškopības blakusprodukti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai putekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā.

2. “Partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā uzņēmumā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus – vai virkne šādu vienību, ja tās uzglabā kopā – un ko iespējams identificēt izņemšanai no apgrozības, atkārtotai apstrādei vai iznīcināšanai, ja testi uzrāda, ka to nepieciešams darīt.

3. “Biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos biogāzes ražošanai un savākšanai.

4. “Asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot žāvētu asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidrie sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi.

5. “Asinis” ir svaigas nesadalītas asinis.

6. “Žāvētu asiņu milti” ir produkti, ko iegūst asins termiskajā apstrādē saskaņā ar VII pielikuma II nodaļu un kas paredzēti dzīvnieku patēriņam vai organiskajam mēslojumam.

7. “Konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā.

8. “Pirmās kategorijas vai otrās kategorijas starpuzņēmums” ir uzņēmums, kurā pārkrauj un/vai īslaicīgi uzglabā nepārstrādātu pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu, lai to tālāk nogādātu galamērķī, un kur var tikt veiktas dažas provizoriskas darbības, piemēram, ādu noņemšana un pēckaušanas ekspertīze.

9. “Pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā pārstrādā pirmās kategorijas materiālu pirms tā galīgās noglabāšanas.

10. “Otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā pārstrādā kausētus taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla tādos nosacījumos, kas izklāstīti VI pielikuma III nodaļā.

11. “Otrās kategorijas pārstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā pārstrādā otrās kategorijas materiālu pirms tā galīgās noglabāšanas, tālākas pārveidošanas vai izmantošanas.

12. “Trešās kategorijas starpuzņēmums” ir uzņēmums, kurā šķiro un/vai sagriež un/vai atdzesē vai dziļi sasaldē blokos un/vai īslaicīgi uzglabā nepārstrādātu trešās kategorijas materiālu, lai to tālāk transportētu līdz tā galamērķim.

13. “Trešās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā pārstrādā kausētus taukus, kas iegūti no trešās kategorija materiāla.

14. “Trešās kategorijas pārstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā trešās kategorijas materiālu pārstrādā pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielās un citos pārstrādātos produktos, ko varētu izmantot par barības sastāvdaļām.

15. “Ēdināšanas uzņēmuma pārtikas atkritumi” ir visi pārtikas atkritumi, tostarp vārīšanai izmantotā eļļa, kas radušies restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, tostarp centralizētajās virtuvēs un mājas virtuvēs.

16. “Līdzsadedzināšanas iekārta” ir atkritumu iznīcināšanas vieta, kas definēta Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā.

17. “Līdzsadedzināšana” nozīmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu iznīcināšanu līdzsadedzināšanas iekārtā.

18. “Savākšanas centri” ir telpas, kur savāc un apstrādā noteiktus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti lietošanai 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto dzīvnieku barošanā.

19. “Kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos.

20. “Fermentācijas atliekas” ir atliekas, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtās.

21. “Gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs, kas var būt atdalīts vai neatdalīts no gremošanas trakta.

22. “Košļājamās suņu rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla.

23. “Barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Direktīvā 96/25/EK ( 23 ), kuriem ir dzīvnieku izcelsme, ieskaitot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumus, kausētus taukus, zivju eļļu, tauku derivātus, želatīnu un hidrolizētus proteīnus, dikalcija fosfātu, pienu, piena produktus un jaunpienu.

24. “Zivju milti” nozīmē pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, ko iegūst no jūras dzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus.

25. “Kažokzvēri” nozīmē dzīvniekus, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam.

26. “Želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un asinsvadiem (ieskaitot zivis un mājputnus).

27. “Dradži” ir proteīnu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās.

28. “Hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā.

29. “Jēlādas un ādas” nozīmē visus ādas un zemādas audus.

30. “Lieljaudas sadedzināšanas iekārta” ir sadedzināšanas iekārta, izņemot mazjaudas sadedzināšanas iekārtu.

31. “Hidrolizēti proteīni” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē.

32. “Sadedzināšanas iekārta” ir atkritumu iznīcināšanas vieta, kas definēta Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā.

33. “Sadedzināšana” nozīmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu iznīcināšanu sadedzināšanas iekārtā.

34. “Laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot.

35. “Atkritumu poligons” ir atkritumu apglabāšanas vieta, kas definēta Direktīvā 1999/31/EK.

36. “Mazjaudas sadedzināšanas iekārta” ir sadedzināšanas iekārta, kuras caurlaides spēja ir mazāka nekā 50 kg dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu stundā.

37. “Kūtsmēsli” ir jebkādi lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi un/vai urīns kopā ar pakaišiem vai bez tiem vai gvano, kas var būt nepārstrādāts vai pārstrādāts saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļu, vai citādā veidā pārveidots biogāzes vai kompostēšanas iekārtās.

38. “Organiskie mēslojumi” un “augsnes ielabotāji” ir dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko atsevišķi vai kopā izmanto, lai saglabātu vai uzlabotu augu apgādi ar barības vielām un augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti; tajos var būt kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, komposts un fermentācijas atliekas.

39. “Ganības” ir zeme, kas klāta ar graudzālēm vai citiem lakstaugiem, kuros gana lauksaimniecības dzīvniekus vai ko izmanto to barībai, izņemot zemi, kuras apstrādei ir izmantoti organiskie mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 181/2006 ( 24 ).

40. “Mājdzīvnieku barības ražošanas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš ražo mājdzīvnieku barību vai suņu košļājamās rotaļlietas, vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus un kurā dažus dzīvnieku blakusproduktus izmanto šādas mājdzīvnieku barības, suņu košļājamo rotaļlietu vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanā.

41. “Lolojumdzīvnieku barība” ir tāda lolojumdzīvniekiem paredzēta barība, kas satur trešās kategorijas materiālu.

42. “Pārstrādāts dzīvnieku proteīns” ir dzīvnieku proteīns, kas pilnībā iegūts no 3. kategorijas materiāla, kurš apstrādāts saskaņā ar VII pielikuma II nodaļu, tādējādi padarot to derīgu tiešai lietošanai kā barības materiālu vai jebkurai citai lietošanai dzīvnieku, tajā skaitā lolojumdzīvnieku, barībā, vai lietošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes uzlabotājos; tajā tomēr neietilpst asins pagatavojumi, piens, produkti uz piena bāzes, jaunpiens, želatīns, hidrolizēti proteīni un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, kalcija fosfāts un kolagēns.

43. “Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, izņemot neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību, kura ir apstrādāta saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.

44. “Pārstrādāti produkti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas bijuši pakļauti kādai no pārstrādes metodēm vai citāda veida apstrādei, kas prasīta VII vai VIII pielikumā.

45. “Pārstrādes metodes” ir tās metodes, kas uzskaitītas V pielikuma III nodaļā.

46. “Pārstrādes uzņēmums” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmums.

47. “Produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai,” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kurā ir asins pagatavojums un ko izmanto kā reaģentu, kalibrētāju, komplektu vai jebkādu citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, kas paredzēts izmantošanai in vitro, lai pārbaudītu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, izņemot ziedotus orgānus vai asinis, lietojot to atsevišķi vai pamatā paredzot diagnosticēt fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi no normas, vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem.

48. “Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kam nav veikts nekāds konservēšanas process, izņemot atvēsināšanu, sasaldēšanu vai ātrsaldēšanu, lai nodrošinātu saglabāšanos.

49. “Attāli apgabali” ir apgabali, kur dzīvnieku populācija ir tik maza un kur iekārtas atrodas tik ļoti tālu, ka pasākumi, kas vajadzīgi savākšanai un transportam, būtu nepieņemami apgrūtinoši salīdzinājumā ar vietēju noglabāšanu.

50. “Kausēti tauki” ir tauki, kas iegūti otrās kategorijas materiāla vai trešās kategorijas materiāla pārstrādē.

51. “Uzglabāšanas uzņēmums” ir uzņēmums, izņemot tādus uzņēmumus un starpniekus, uz kuriem attiecas Direktīva 95/69/EK ( 25 ), kurā īslaicīgi uzglabā pārstrādātus produktus pirms to galīgās izlietošanas vai iznīcināšanas.

52. “Miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus.

53. “Tehniska iekārta” ir iekārta, kurā izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai ražotu tehniskus produktus.

54. “Tehniski produkti” ir produkti, kas tiešā veidā iegūti no dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un paredzēti citiem mērķiem, nevis patēriņam cilvēku pārtikā vai dzīvnieku barībā, ieskaitot miecētas un apstrādātas ādas un jēlādas, medību trofejas, pārstrādātu vilnu, apspalvojumu, sarus, spalvas un spalvu daļas, zirgu dzimtas dzīvnieku serumu, asins pagatavojumus, farmācijas, ārstniecības un kosmētikas līdzekļus, kaulu produktus kaolīnam, želatīnam un līmei, organiskos mēslojumus, augsnes ielabotājus, kausētus taukus, tauku derivātus, pārstrādātus kūtsmēslus, pienu un piena produktus.

55. “Nepārstrādātas spalvas un spalvu daļas” ir tādas spalvas un spalvu daļas, kas nav apstrādātas ar tvaika strūklu vai ar kādu citu metodi, kura nodrošina to, ka tajās nepaliek patogēni.

56. “Nepārstrādāta vilna” ir tāda aitas vilna, kas nav rūpnieciski mazgāta, nav iegūta miecēšanā vai nav apstrādāta, izmantojot kādu citu metodi, kas nodrošina to, ka tajā nepaliek patogēni.

57. “Nepārstrādāti dzīvnieku mati” ir tādi atgremotājdzīvnieku mati, kas nav rūpnieciski mazgāti, nav iegūti miecēšanā vai nav apstrādāti, izmantojot kādu citu metodi, kura nodrošina to, ka tajās nepaliek patogēni.

58. “Nepārstrādāti cūku sari” ir tādi cūku sari, kas nav rūpnieciski mazgāti, nav iegūti miecēšanā vai nav apstrādāti, izmantojot kādu citu metodi, kura nodrošina to, ka tajos nepaliek patogēni.

59. “Kolagēns” ir proteīna produkti, kas iegūti no dzīvnieku ādas un cīpslām, tostarp cūku un mājputnu kauliem un zivju asakām.

60. “Atkritumi pēc sijāšanas” ir saskatāmi cieti dzīvnieku valsts materiāli, kas aizturēti notekūdeņu sietā, ja nepieciešams veikt iepriekšēju attīrīšanu, kā minēts II pielikuma IX nodaļā.

61. “Tauku un eļļas maisījums” ir peldoši dzīvnieku valsts materiāli, kas savākti pie notekūdeņu tauku attīrīšanas sistēmu virsmas, ja nepieciešams veikt iepriekšēju attīrīšanu, kā minēts II pielikuma IX nodaļā.

62. “Dūņas” ir saskatāmi cieti dzīvnieku valsts materiāli vai nosēdumi, kas aizturēti notekūdeņu kanalizācijas caurulēs, ja nepieciešams veikt iepriekšēju attīrīšanu, kā minēts II pielikuma IX nodaļā.

63. “Materiāls no smilšu uztvērējiem” ir saskatāmi cieti dzīvnieku valsts materiāli vai nosēdumi, ko aiztur smilšu uztvērējos, ja nepieciešams veikt iepriekšēju attīrīšanu, kā minēts II pielikuma IX nodaļā.

64. “dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produkts, ko izmanto, lai pastiprinātu mājdzīvnieku barības garšas īpašības.

65. “Krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu lietošana, kas noteikta II pielikuma I nodaļā, lai uzrādītu informāciju uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa virsmas vai virsmas daļas vai uz izmantotās etiķetes vai simbola virsmas, kā paredzēts šajā regulā.

1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

2. Transportēšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē:

3. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu krāsu marķējumu, ko izmanto dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādāto produktu transportēšanā ar izcelsmi attiecīgajā valstī vai kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu marķējuma sistēmā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 3. punktu, dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī vai kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz pārstrādātajiem produktiem, kas paredzētas šīs regulas VI pielikuma I nodaļā.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.

a) informācijai, kas minēta b) un c) apakšpunktā; un

b) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura nosūta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, informācijai, kas minēta a), e) un – ja tāda pieejama – f) apakšpunktā; vai

c) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, informācijai, kas minēta a), d) un f) apakšpunktā; vai

d) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saņemšanas datumam un informācijai, kas minēta d) un e) apakšpunktā.

1. Transportēšanas laikā dzīvnieku blakusproduktiem un pārstrādātiem produktiem ir līdzi tirdzniecības dokuments, kā paraugs ir iekļauts šajā nodaļā. Tomēr dalībvalstis savā teritorijā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādāto produktu transportēšanai var pieprasīt:

2. Ja ir iesaistīts vairāk nekā viens pārvadātājs, katrs pārvadātājs aizpilda deklarāciju, kā minēts tirdzniecības dokumenta 7. punktā, un tās ir daļa no dokumenta.

a) Tirdzniecības dokumentus sastāda saskaņā ar pielikumā norādīto parauga shēmu. Paraugā norādītajā numurētajā secībā ir ietverti apliecinājumi, kas prasīti dzīvnieku blakusproduktu un no tiem iegūto pārstrādes produktu pārvadāšanai.

b) To sastāda vienā no izcelsmes dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām pēc vajadzības. To tomēr var sastādīt arī citās Kopienas oficiālajās valodās, ja ir pievienots oficiāls tulkojums vai ja tam iepriekš ir piekritusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.

c) Tirdzniecības dokuments jāsastāda vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināldokuments un divas kopijas). Oriģināldokumentam jābūt pievienotam sūtījumam līdz tā galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām un pārvadātājam – otra.

d) Katra tirdzniecības dokumenta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un ir nedalāmas.

e) Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ tirdzniecības dokumentam ir pievienotas papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par oriģināldokumenta daļu, par sūtījumu atbildīgajai personai uzliekot savu parakstu uz katras lapas.

f) Ja tirdzniecības dokuments, ieskaitot e) punktā minētās papildu lapas, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē šādi – (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) – un to augšā ir dokumenta koda numurs, ko noteikusi atbildīgā persona.

g) Tirdzniecības dokumenta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai. To darot, atbildīgā persona pārliecinās, ka tiek ievēroti dokumentācijas principi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 II pielikuma III nodaļā. Tirdzniecības dokumentā jāprecizē:

h) Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

i) Tirdzniecības dokuments jāsaglabā vismaz divus gadus, lai to uzrādītu kompetentajai iestādei ierakstu pārbaudei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 9. pantā.

j) Ja dalībvalsts nolemj izmantot tirdzniecības dokumentu elektroniskā formātā, tajā pēc vajadzības jāievēro a) līdz i) punktā uzskaitītās prasības.

1. Telpām, kurās uzglabā no trešās kategorijas materiāla iegūtos pārstrādātos produktus, nedrīkst atrasties tajā pašā objektā, kur ir telpas, kurās uzglabā no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla iegūtos pārstrādātos produktus, ja vien tās nav pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Uzņēmumam:

3. Uzņēmumam jābūt atbilstīgām iekārtām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Jābūt atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

4. Produkti līdz tālākai nosūtīšanai ir jāuzglabā pienācīgi.

1. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt projektētām, aprīkotām un jādarbojas tādā veidā, lai tās atbilstu šīs regulas prasībām. Jāievēro šādi higiēnas nosacījumi:

a) dzīvnieku blakusprodukti pēc to atvešanas jāiznīcina, cik vien iespējams drīz. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz iznīcināšanai;

b) konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti nepārstrādātā materiāla transportēšanai, jāiztīra tam norādītā teritorijā, tādējādi nodrošinot, ka notekūdeņi tiek attīrīti III nodaļā minētās uzglabāšanas laikā;

c) regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

d) attiecībā uz visām uzņēmumu daļām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērota tehnika un tīrīšanas līdzekļi;

e) higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un iekārtu pārbaudes. Pārbaužu grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operatoram jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanu, lai novērstu vai iespējami samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3. Sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā raksturīgā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C.

4. Visām lieljaudas sadedzināšanas iekārtu līnijām jābūt aprīkotām ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas zem 850 °C. Šis deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka tiek pastāvīgi uzturēta 850 °C temperatūra tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadedzis materiāls.

5. Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt uzstādītai un jādarbojas automātiskai sistēmai, ar kuru aptur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu padevi iekārtā:

6. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pēc iespējas jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, neveicot ar tiem tiešas darbības.

7. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Turklāt jānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no sadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

8. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt.

9. Šajā nodaļā “atlikumi” ir jebkādi šķidrumi vai cietas vielas, kas rodas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā, notekūdeņu attīrīšanas procesos vai citos procesos, ko veic sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā. Tajos ietilpst smagie pelni un izdedži, vieglie pelni un katlu sodrēji.

10. Jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās radušos atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, ievērojot atbilstīgos Kopienas tiesību aktus, atlikumi jāpārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām.

11. Sauso putekļveida atlikumu transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

12. Jāizmanto metodes ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistīto rādītāju un nosacījumu pastāvīgai kontrolei. Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt uzstādītiem un jādarbojas temperatūras mēraparātiem.

13. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

14. Automātisko uzraudzības iekārtu uzstādīšana un darbība ir jākontrolē, un tām ik gadu jāizdara pārraudzības pārbaude. Vismaz reizi trīs gados jāizdara kalibrēšana, veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

15. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāsagatavo tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc to noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem darbības nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

16. Avārijas gadījumā vai ekspluatācijas ārkārtas apstākļos operatoram darbība iespējami ātri jāsašaurina vai jāpārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

1. Telpām un iekārtām jāatbilst vismaz šādām prasībām:

▼M1

▼B

2. Pārstrādes uzņēmumā jābūt atbilstīgām iekārtām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3. Jābūt atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai, tiem izbraucot no pārstrādes uzņēmuma netīrās zonas.

4. Visos pārstrādes uzņēmumos jābūt notekūdeņu izvadīšanas sistēmai, kas atbilst kompetentās iestādes prasībām.

5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt tā aprīkotai, lai varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tā jāapstiprina kompetentajai iestādei.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pēc to atvešanas jāpārstrādā, cik drīz vien iespējams. Tie ir pienācīgi jāuzglabā līdz pārstrādei.

2. Konteineri, tvertnes un vagoni, kas izmantoti nepārstrādātā materiāla pārvadāšanai, jānotīra tam norādītā zonā. Šai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu pārstrādāto produktu inficēšanas risku.

3. Personas, kas strādā netīrajā zonā, nedrīkst ienākt tīrajā zonā, ja nav pārvilkts darba apģērbs un apavi vai ja tie nav dezinficēti. No netīrās zonas nedrīkst pārnest aparatūru un piederumus uz tīro zonu, ja tie nav iepriekš notīrīti un dezinficēti. Jānosaka personāla pārvietošanās kārtība, lai kontrolētu personāla pārvietošanos no vienas zonas uz citu un paredzētu pienācīgi lietot kāju vannas un riteņu dezinfekciju.

4. Netīrās zonas notekūdeņi ir jāattīra, ciktāl praktiski iespējams, lai nodrošinātu, ka tajos nav palikuši patogēni. Īpašas prasības pārstrādes uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai var paredzēt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Regulāri jāveic profilaktiski pasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

6. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērota tehnika un tīrīšanas līdzekļi.

7. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un iekārtu inspekcijas pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

8. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

9. Pārstrādātie produkti pārstrādes uzņēmumā jāpārkrauj un jāuzglabā tādā veidā, lai izslēgtu to inficēšanu.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 133 °C vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma pie (absolūtā) spiediena vismaz 3 bāri, ko rada piesātināti tvaiki ( 26 ); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus būtu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē, tā lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būru virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz:

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

2. Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

1. Jebkāda pārstrādes metode, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, ja šai kompetentajai iestādei ir demonstrēts, ka galaproduktam katru dienu viena mēneša laikā ir veikta paraugu ņemšana saskaņā ar šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:

2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katrs pārstrādes uzņēmums apmierinošā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā lai īpašnieks, uzņēmējs vai viņu pārstāvis un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes uzņēmuma darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs, kritiskā temperatūra un – vajadzības gadījumā – absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3. Šie dati jādara pieejami pēc Komisijas pieprasījuma.

1. Kompetentajai iestādei jāpārrauga pārstrādes uzņēmumi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā izvirzītajām prasībām. Tai cita starpā:

2. Kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt savus pienākumus atbilstīgi 1. punktam, jābūt jebkurā laikā brīvi pieejamai jebkurai pārstrādes uzņēmuma daļai un reģistriem, tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem.

1. Pienu apstrādā vienā no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem:

2. Piena produkti jāapstrādā vismaz vienā no 1. punktā minētajiem apstrādes veidiem vai tie jāražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu.

3. Sūkalas, kas izbarojamas mutes un nagu sērgas uzņēmīgu sugu dzīvniekiem un ražotas no piena, kas apstrādāts atbilstoši 1. punktam, jāsavāc vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un to pH līmenim jābūt zem 6,0 pirms vešanas uz dzīvnieku audzētavām.

4. Papildus prasībām, kas paredzētas 1., 2. un 3. punktā, pienam un piena produktiem jāatbilst šādām prasībām:

5. Svaigpiens un jaunpiens jāiegūst tādos apstākļos, kuros pietiekami garantēta dzīvnieku veselība. Šādus nosacījumus var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Dalībvalstis atļauj piena un piena produktu importu, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

2. Atkāpjoties no 1.4. punkta, dalībvalstis atļauj piena un piena produktu importu no trešām valstīm, kas apstiprinātas Komisijas Lēmuma 2004/438/EK ( 33 ) I pielikuma A slejā, ja attiecīgais piens vai attiecīgie piena produkti vienreiz apstrādāti, izmantojot HTST metodi, un ražoti

3. Ja atklājas risks ievest kādu eksotisku slimību vai jebkādi citi draudi dzīvnieku veselībai, papildu nosacījumus dzīvnieku veselības aizsardzībai var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Kolagēnam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka neapstrādātas 3. kategorijas izejvielas tiek pakļautas apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH līmeņa regulēšana ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrācija un ekstrūzija. Pēc tādas apstrādes kolagēnu var žāvēt.

2. Ir aizliegts izmantot konservantus, kuri nav atļauti Kopienas tiesību aktos.

3. Kolagēns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā pietiekami higiēniskos apstākļos. Jo īpaši:

4. Dalībvalstīm jāatļauj ievest kolagēnu:

1. Olu produktiem jābūt:

2. Dalībvalstīm jāatļauj ievest olu produktus:

1) tiem jābūt atbilstīgām iekārtām, lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

2) tiem jābūt atbilstīgām iekārtām, lai iznīcinātu neizlietotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pāri pēc produkcijas saražošanas saskaņā ar šo regulu, vai arī šis materiāls jānosūta uz pārstrādes uzņēmumu vai sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

1. Vienīgie dzīvnieku blakusprodukti, ko var izmantot lolojumdzīvnieku un suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai, ir tie, kas minēti 6. panta 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā. Tomēr jēlu lolojumdzīvnieku barību var izgatavot tikai no dzīvnieku blakusproduktiem, kas minēti 6. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā.

2. Konservētai lolojumdzīvnieku barībai jāveic termoapstrāde vismaz līdz 3 Fc.

3. Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība:

Pēc termoapstrādes jāievēro visi drošības pasākumi, lai novērstu šādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības piesārņošanos.

Pārstrādātā lolojumdzīvnieku barība jāiepako jaunā iepakojumā.

4. Košļājamās suņu rotaļlietas pārstrādes laikā jāpakļauj pietiekamai apstrādei, lai iznīcinātu patogēnos organismus, ieskaitot salmonellu. Pēc apstrādes jāveic visi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs košļājamās suņu rotaļlietas nav pakļautas piesārņošanai. Košļājamās suņu rotaļlietas jāiepako jaunā iepakojumā.

5. Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība jāiesaiņo jaunā iepakojumā, nepieļaujot nekādu noplūdi. Jāveic iedarbīgi pasākumi, lai visā ražošanas ciklā un līdz pat pārdošanas punktam tiktu novērsta produkta inficēšanās. Uz iepakojuma jābūt redzamai un salasāmai frāzei “barība vienīgi lolojumdzīvniekiem”.

6. Ražošanas un/vai uzglabāšanas laikā (pirms nosūtīšanas) izlases kārtā jāņem paraugi, lai pārbaudītu atbilstību šādiem standartiem:

salmonella: nav konstatēta 25 g, n = 5, c = 0, m = 0, M = 0,

enterobaktērijas: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 g,

7. Dalībvalstīm jāatļauj lolojumdzīvnieku barības un suņu košļājamo rotaļlietu ievešana, ja:

2. Uz tirdzniecību ar nepārstrādātiem mājputnu mēsliem attiecina šādus nosacījumus:

3. Nepārstrādātu tirgojamu zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēslu izcelsme nedrīkst būt saimniecībā, kas pakļauta dzīvnieku veselības ierobežojumiem saistībā ar ļaunajiem ienāšiem, vezikulāro stomatītu, liesas sērgu vai trakumsērgu, ievērojot Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktu.

4. Nepārstrādātu kūtsmēslu ievešana ir aizliegta.

5. Uz pārstrādātu kūtsmēslu vai pārstrādātu kūtsmēslu produktu laišanu tirgū attiecina šādus a) līdz e) punktā izklāstītus nosacījumus:

6. Dalībvalstīm jāatļauj pārstrādātu kūtsmēslu un pārstrādātu kūtsmēslu produktu ievešana, ja:

▼M9

▼B

7. Uz “Gvano” laišanu tirgū neattiecas nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi.

1. Uz asins ievešanu attiecas prasības, kas izklāstītas XI nodaļā.

2. Dalībvalstīm jāatļauj asins pagatavojumu imports tehnisko produktu ražošanai, ieskaitot materiālus, kas iegūti no dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, ja:

3. Asinis, no kurām ražo asins pagatavojumus tehnisku produktu ražošanai, jāsavāc:

4. Gadījumā, ja asins pagatavojumi tehnisku produktu ražošanai iegūti no dzīvniekiem, kas pieder pārnadžu, nepārnadžu un snuķaiņu kārtai, ieskaitot to krustojumus, tiem jāatbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

5. Gadījumā, ja asins pagatavojumi tehnisku produktu ražošanai iegūti no mājputniem un citu sugu putniem, tiem jāatbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

1. Serumam:

2. Dalībvalstīm jāatļauj zirgu dzimtas dzīvnieku seruma ievešana, ja:

▼M2

▼B

▼M2

▼B

1. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz:

▼M9

▼B

2. Jomā, kas noteikta 1. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro svaigām, dzesinātām un apstrādātām jēlādām un ādām. Šajā nodaļā “apstrādātas jēlādas un ādas” ir tādas jēlādas un ādas, kas tikušas:

3. Uz svaigu vai dzesinātu ādu tirdzniecību attiecas tie paši veselības nosacījumi kā tie, kas piemērojami svaigai gaļai, ievērojot Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā ( 38 ).

4. Tirdzniecība ar apstrādātām jēlādām un ādām ir atļauta ar nosacījumu, ka katram sūtījumam pievieno II pielikumā paredzēto tirdzniecības dokumentu, kas apliecina to, ka:

5. Dalībvalstīm jāatļauj svaigu vai dzesinātu jēlādu un ādu ievešana, ja:

▼M9

▼B

6. Dalībvalstīm jāatļauj apstrādātu jēlādu un ādu ievešana, ja:

▼M9

▼B

7. Svaigas, dzesinātas un apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas jāieved tādos konteineros, autotransporta līdzekļos, dzelzceļa vagonos vai ķīpās, ko aizzīmogojusi trešās valsts kompetentā iestāde nosūtīšanas vietā.

1. Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām ( 39 ), medību trofejas:

nav pakļautas aizliegumiem vai ierobežojumiem dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ.

2. Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97, tādu nagaiņu un putnu trofejas, kam nav veikta 1. punkta a) apakšpunktā minētā apstrāde, pakļautas turpmāk minētajiem nosacījumiem. Tām jābūt:

3. Tādām medību trofejām, kas sastāv vienīgi no kaula, ragiem, nagiem vai zobiem, jābūt:

4. Tādām medību trofejām, kas sastāv vienīgi no jēlādām vai ādas, jābūt:

5. Dalībvalstīm jāatļauj apstrādātu medību trofeju, kas sastāv vienīgi no putnu un nagaiņu kauliem, ragiem, nagiem, zobiem, jēlādām vai ādām, ievešana no trešām valstīm, ja:

▼M2

▼B

6. Dalībvalstīm saskaņā ar 7. punkta prasībām jāatļauj ievest no putnu un nagaiņu veselām anatomiskām daļām sastāvošas medību trofejas, kam nav veikta nekāda apstrāde, no tādām trešām valstīm:

▼M2

▼B

7. Dalībvalstīm jāatļauj 6. punktā minēto medību trofeju ievešana, ja:

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dekoratīvajām spalvām vai spalvām:

3. Dalībvalstīm jāatļauj cūku saru ievešana no trešām valstīm vai – reģionalizācijas gadījumā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem – no to apgabaliem, ja:

▼M2

▼B

4. Dalībvalstīm jāatļauj nepārstrādātas vilnas un astru ievešana, ja tie ir:

5. Nepārstrādātu spalvu un spalvu daļu ievešana ir aizliegta.

Dalībvalstīm jāatļauj pārstrādātu spalvu vai to daļu ievešana, ja:

1. Biškopības blakusproduktiem, kas paredzēti tikai izmantošanai biškopībā, jāatbilst šādiem kritērijiem:

2. Tā kā mazo stropu vaboļu un Tropilaelaps spp. Kopienā nav, ir jānosaka šādi papildu drošības pasākumi attiecībā uz bišu produktu ievešanu.

3. Dalībvalstīm jāatļauj tādu biškopības blakusproduktu, izņemot bišu vasku medus kārēs, ievešana izmantošanai biškopībā, ja:

4. Dalībvalstīm jāatļauj bišu vaska ievešana tehniskiem nolūkiem, izņemot bišu vasku medus kārēs, ja:

5. Bišu vaska ievešana medus kārēs ir aizliegta.

1. Dalībvalstīm jāatļauj ievest kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus) tehnisku izstrādājumu ražošanai, ja:

▼M2

▼B

2. Katram sūtījumam jāpievieno:

▼M2

▼B

3. Materiālu nosūtot uz Kopienas teritoriju, tam jābūt iepakotam aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos vai pārvadātam bez taras kuģī. Ja transportam izmanto konteinerus, uz konteineriem un visādā ziņā pavaddokumentos jābūt norādītam tehniskās iekārtas nosaukumam un adresei.

4. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles saskaņā ar tās 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem izejviela jātransportē tieši uz tehnisko iekārtu.

5. Ražošanas laikā jāveic tāda uzskaite attiecībā uz materiāla daudzumu un veidu, kas nodrošina materiāla faktisku izmantošanu paredzētajiem mērķiem.

1. ja tie nāk no trešām valstīm, kas iekļautas XI pielikuma attiecīgi VI daļas un VII (A) un (B) daļas sarakstos;

2. sastāv tikai no dzīvnieku blakusproduktiem, kas minēti 6. panta 1. punkta a)–j) apakšpunktā un/vai, ja tos paredzēts izmantot mājdzīvnieku barībā, no izejvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuras apstrādātas tā, kā minēts 28. panta otrajā daļā;

tomēr dzīvnieku blakusproduktiem, kas paredzēti lietošanai par barību saimniecībā audzētiem kažokādu dzīvniekiem vai izmantošanai jēlā lolojumdzīvnieku barībā, jāsastāv tikai no dzīvnieku blakusproduktiem, kas minēti 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

3. ir dziļi sasaldēti izcelsmes apstrādes uzņēmumā vai ir konservēti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tā, ka ir novērsta sabojāšanās laikā no nosūtīšanas līdz piegādei galamērķa ražošanas uzņēmumā;

4. tiem veikti visi drošības pasākumi, lai novērstu piesārņošanos ar patogēniem;

5. tie ir iesaiņoti jaunā iepakojumā, nepieļaujot nekādu noplūdi;

6. ir pievienots sertifikāts, kas atbilst vienam no X pielikuma 3. nodaļas D vai F daļā vai 8. nodaļā noteiktajiem paraugiem;

7. pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles saskaņā ar tās 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tie tiek tieši transportēti:

8.1. attiecībā uz izejvielām mājdzīvnieku barības ražošanai, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri apstrādāti ar konkrētām vielām, kas aizliegtas ar Direktīvu 96/22/EK, kā minēts šās Regulas 28. panta otrajā daļā, tām:

8.2. ja sūtījums sastāv no izejvielām, kas apstrādātas tā, kā minēts iepriekš 8.1. punktā, un citādām neapstrādātām izejvielām, visām izejvielām sūtījumā jābūt marķētām tā, kā noteikts iepriekš punktos 8.1. a) un b).

8.3. punktos 8.1. a) un b) un 8.2. paredzētajam marķējumam jābūt saskatāmam no nosūtīšanas brīža līdz piegādei galamērķa mājdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumā.

1. Kausēti tauki, kas no 2. kategorijas izejvielām iegūti tauku pārstrādes vajadzībām, jāpārstrādā, izmantojot 1.–5. metodi, kā minēts V pielikuma III nodaļā.

2. Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 svara %;

3. Dalībvalstīm jāatļauj ievest kausētus taukus, kas iegūti no 2. kategorijas izejvielām un paredzēti pārstrādei ar metodi, kura atbilst vismaz viena no VI pielikuma III nodaļā aprakstīto procesu standartiem, ja tie:

4. Kausētie tauki vedami vienīgi pa sauszemi un/vai jūru no izcelsmes valsts tieši līdz robežkontroles punktam Kopienā.

5. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles saskaņā ar minētās Direktīvas 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem kausētos taukus transportē tieši uz 2. kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumu, kur tie pārstrādājami tauku derivātos.

6. Veselības sertifikātā, kas minēts 3. punktā, jābūt noteiktam, ka:

7. Veselības sertifikāts, kas paredzēts 3. punktā, uzrādāma kompetentajai iestādei robežkontroles punktā preču pirmajā ievešanas vietā Kopienā, un pēc tam vienam eksemplāram ir jābūt kopā ar sūtījumu līdz brīdim, kad tas pienāk galamērķa ražošanas uzņēmumā.

8. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām pārbaudēm saskaņā ar minētās Direktīvas 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem kausētie tauki jātransportē tieši uz galamērķa ražošanas uzņēmumu.

1. Ja kausētos taukus, kas saražoti no 2. kategorijas izejvielas, izmanto tauku derivātu ražošanai, izmantojama kāda no metodēm, kas atbilst vismaz viena no VI pielikuma III nodaļā minēto procesu standartiem.

2. Dalībvalstis atļauj ievest tauku derivātus tikai tad, ja kopā ar katru sūtījumu ir veselības sertifikāts, kas atbilst paraugam X pielikuma 14.(A) vai 14.(B) nodaļā.

3. Veselības sertifikātā, kas minēts 2. punktā, jābūt noteiktam:

4. Veselības sertifikāts, kas paredzēts 2. punktā, uzrādāms kompetentajai iestādei robežkontroles punktā preču pirmajā ievešanas vietā Kopienā, un pēc tam vienam eksemplāram ir jābūt kopā ar sūtījumu līdz brīdim, kad tas pienāk galamērķa ražošanas uzņēmumā.

5. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām pārbaudēm saskaņā ar tās 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tauku derivāti jātransportē tieši uz galamērķa ražošanas uzņēmumiem.

1. Ražojot šķidros/dehidrētos dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produktus, ko izmanto mājdzīvnieku barības garšas īpašību pastiprināšanai, drīkst izmantot tikai 6. panta 1. punkta a)-j) apakšpunktā minētos dzīvnieku blakusproduktus.

2. Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem jābūt bijušiem pakļautiem apstrādes metodei un parametriem, kas nodrošina produkta atbilstību VIII pielikuma II nodaļas 6. punktā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem standartiem. Pēc apstrādes jāievēro visi drošības pasākumi, lai novērstu produktu piesārņošanos.

3. Galaproduktam:

4. Dalībvalstīm jāatļauj ievest dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus:

a) Veterināros sertifikātus sastāda eksportētāja valsts uz X pielikumā noteikto paraugu pamata atbilstīgi tā parauga shēmai, kas atbilst attiecīgajiem dzīvnieku blakusproduktiem. Tie satur – numurētā secībā, kā norādīts paraugā – apliecinājumus, kas prasīti jebkurai trešai valstij, un atkarībā no situācijas tās papildu garantijas, kas prasītas eksportētājai trešai valstij vai tās daļai.

b) Katra sertifikāta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un nedalāmas.

c) To sastāda vismaz vienā no ES dalībvalsts, kuras robežkontroles punktā tiks veikta pārbaude, un ES galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Minētās dalībvalstis vajadzības gadījumā tomēr var atļaut izmantot citas valodas, ja tām pievienots oficiāls tulkojums.

d) Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ sertifikātam ir pievienotas papildu lapas, tad tādas lapas arī uzskata par sertifikāta oriģināla daļu, sertificētājam – oficiālajam veterinārārstam – uzliekot savu parakstu un zīmogu uz katras lapas.

e) Ja sertifikāts, ieskaitot d) apakšpunktā minētos papildu grafikus, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē – (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) – un augšā uzliek sertifikāta koda numuru, ko noteikusi kompetentā iestāde.

f) Sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta oficiālajam veterinārārstam. To darot, eksportētājvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.

g) Paraksta krāsa atšķiras no drukas krāsas. Tas pats noteikums attiecas uz zīmogiem, izņemot tos, kas ir reljefā vai ūdenszīmes veidā.

h) Sertifikāta oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz ES robežkontroles punktam.

i) Ja veselības sertifikātu izmanto sūtījumiem tranzītā, tad attiecīgā veselības sertifikāta I.5. ailē (“Nosūtītājs”) ieraksta tā robežkontroles punkta nosaukumu un adresi, caur kuru paredzēts sūtījumu izvest no Eiropas Kopienas.

Trešās valstis vai valstu daļas, kas minētas Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts ievest attiecīgās sugas visu kategoriju svaigu gaļu.

Trešās valstis, kas minētas Padomes Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā.

A. Asins pagatavojumi

B. Dzīvnieku blakusprodukti izmantošanai farmācijā:

C. Dzīvnieku blakusprodukti tehniskiem mērķiem, kas nav izmantošana farmācijā:

Trešas valstis vai trešu valstu daļas, kuras uzskaitītas Padomes Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā, no kurām ir atļauts ievest attiecīgo sugu dzīvnieku attiecīgās kategorijas svaigu gaļu, un šādas valstis attiecībā uz precizētiem blakusproduktiem:

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, no kurām dalībvalstis ļauj ievest svaigu mājputnu gaļu, kuras ir minētas Komisijas Lēmuma 94/984/EK I pielikumā un/vai Komisijas Lēmuma 2000/609/EK ( 45 ) I pielikumā.

Trešās valstis, kas minētas Lēmuma 97/296/EK pielikumā.

Trešās valstis, kas minētas Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā vai Lēmuma 2000/585/EK I pielikumā un no kurām dalībvalstis ļauj ievest svaigu tās pašas sugas dzīvnieku gaļu.

a) Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā;

b) Komisijas Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā; vai

c) Komisijas Lēmuma 2006/696/EK II pielikumā (OV L 295, 25.10.2006., 1. lpp.).

“(LK) Šrilanka ( 46 )

(JP) Japāna ( 47 )

(TW) Taivāna ( 48 )

“(KR) Korejas Republika ( 49 )

(MY) Malaizija (49) 

(PK) Pakistāna (49) 

(TW) Taivāna (49) .”

“(GL) Grenlande

(TN) Tunisija.”