Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru ( 4 ),

tā kā:

(1)

Lai paaugstinātu jūras satiksmes drošību un novērstu tās radīto piesārņojumu, Kopienā jau ir pieņemti daudzi tiesību akti. Lai šie tiesību akti būtu iedarbīgi, tie pienācīgā veidā visā Kopienā jāpiemēro vienādi. Tādējādi tiks nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, samazināsies konkurences traucējumi, kurus rada prasībām neatbilstīgi kuģi, dodot labumu nopietniem jūras transporta pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

(2)

Daļu pašlaik Kopienas vai valstu līmenī veicamo uzdevumu varētu uzticēt specializētai iestādei. Lai pienācīgi ieviestu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos pieņemtos Kopienas tiesību aktus, uzraudzītu to ieviešanu un novērtētu veikto pasākumu efektivitāti, patiešām ir vajadzīga gan tehniska un zinātniska palīdzība, gan augsts profesionalitātes līmenis. Tāpēc Kopienas esošajā institucionālajā struktūrā un ņemot vērā pašreizējo pilnvaru sadalījumu, ir jāizveido Eiropas Jūras drošības aģentūra (“Aģentūra”).

(3)

Aģentūrai vajadzētu būt tehniskai iestādei, kura Kopienai nodrošina vajadzīgos līdzekļus kuģošanas drošības paaugstināšanai un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanai. Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai pastāvīgi papildināt un izstrādāt Kopienas tiesību aktus ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos, un būtu jāsniedz vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu to kopīgu un efektīvu ieviešanu visā Kopienā, palīdzot Komisijai veikt tai saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem un turpmāk pieņemamajiem Kopienas tiesību aktiem noteiktos uzdevumus jautājumos, kas saistīti ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(4)

Lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ Aģentūra tiek veidota, būtu ieteicams, ka aģentūra veic vairākus citus svarīgus uzdevumus, kas vērsti uz kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu dalībvalstu ūdeņos. Šajā sakarībā Aģentūrai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāorganizē attiecīgi apmācību pasākumi ar ostas valsts un karoga valsts kontroli saistītajos jautājumos un jāsniedz tehniska palīdzība Kopienas tiesību aktu un noteikumu ieviešanai. Tam būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība ar Komisiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK par Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas izveidošanu, un par Padomes Direktīvas 93/75/EEK ( 5 ) atcelšanu, konkrēti, sadarbība informācijas sistēmas izveidošanā un izmantošanā, kas vajadzīga saskaņā ar minēto direktīvu, un sadarbība pasākumu veikšanā, kas saistīti ar kuģu nopietnu avāriju izmeklēšanu. Tai būtu jānodrošina Komisija un dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju un datiem par kuģošanas drošību un par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, dodot tām iespējas uzņemties iniciatīvas pastiprināt esošos pasākumus un novērtēt to efektivitāti. Ar to varētu nodot kandidātvalstu rīcībā Kopienas zinātību kuģošanas drošības jautājumos. Tai būtu jābūt atvērtai līdzdalībai dalībvalstīm un tām trešām valstīm, kurām ar Kopienu noslēgti līgumi par Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un ieviešanu ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos.

(5)	Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu ciešāka sadarbība, jāizstrādā un Kopienā jāpopularizē labākie paņēmieni un metodes. Tas savukārt veicinātu Kopienas kuģošanas drošības sistēmas uzlabošanos, samazinātu kuģu avāriju risku, jūras piesārņojumu un jūrā bojā gājušo skaitu.

(6)

Lai pienācīgi veiktu Aģentūrai uzticētos uzdevumus, Kopienas kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas sistēmas uzraudzībai būtu ieteicams, ka tās amatpersonas pārbaudes vizītēs apmeklē dalībvalstis. Vizītes būtu veicamas saskaņā ar politiku, kas jāizstrādā Aģentūras Administratīvajai padomei, un tās būtu jāsekmē dalībvalstu institūcijām.

(7)	Aģentūrai būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz dokumentu publiskošanu, un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tai par savu darbību viegli saprotamā veidā būtu jāsniedz sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām objektīva un ticama informācija.

(8)

Aģentūras līgumsaistībām, ko nosaka likumi, saskaņā ar kuriem noslēgti Aģentūras līgumi, šādu līgumu šķīrējtiesas klauzulā būtu jāparedz Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija. Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā būtu jānodod arī strīdi par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Aģentūras saistībām, kas nav līgumsaistības.

(9)

Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju īstenošanu, tās Administratīvajā padomē vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, kas pilnvaroti sastādīt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt vajadzīgos finanšu noteikumus, noteikt pārredzamu Aģentūras lēmumu pieņemšanas procedūru, apstiprināt darba programmu, pārbaudīt dalībvalstu iesniegtos tehniskās palīdzības pieprasījumus, noteikt dalībvalstu apmeklējumu politiku un iecelt izpilddirektoru. Ņemot vērā Aģentūras tehnisko un zinātnisko uzdevumu sarežģītību, tās Administratīvajā padomē būtu ieteicams iekļaut pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četrus Komisijas pārstāvjus, kas ir augsti kvalificēti nozares speciālisti. Lai papildus nodrošinātu Administratīvās padomes kompetenci un pieredzi iespējami augstā līmenī, un, ņemot vērā sektoru iesaistīšanu, kas visciešāk saistīti ar Aģentūrai noteiktajiem uzdevumiem, Komisijai no šiem sektoriem būtu jānozīmē padomes locekļi bez balsstiesībām, pamatojoties uz viņu personiskajiem nopelniem un pieredzi kuģošanas drošības jautājumos un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanā, un nevis kā attiecīgo profesionālo organizāciju pārstāvji.

(10)

Aģentūras labas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai tās izpilddirektoru ieceltu, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba pieredzi, kā arī kompetenci un pieredzi ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu saistītajos jautājumos un lai attiecībā uz Aģentūras organizāciju un iekšējo darbību izpilddirektors veiktu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi. Šim nolūkam izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pienācīgu izpildi, katru gadu jāsastāda gada pārskata projekts iesniegšanai Administratīvajai padomei, jāsastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme un jāīsteno budžeta plāns.

(11)	Lai nodrošinātu Aģentūras pilnīgu autonomiju un darbības neatkarību, tiek uzskatīts par vajadzīgu tai piešķirt atsevišķu budžetu, kura ieņēmumu lielāko daļu veido Kopienas iemaksa.

(12)

Pēdējos gados sakarā ar vairāk centralizētu resoru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tiem piešķirtā Kopienas finansējuma izlietojuma pārskatāmību un to pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz maksājumu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 6 ), bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Aģentūru, kurai būtu jāpievienojas iestāžu nolīgumam, ko 1999. gada 25. maijā noslēdzis Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 7 ).

(13)	Piecu gadu laikā no Aģentūras pienākumu pildīšanas sākuma dienas Administratīvajai padomei būtu jāveic neatkarīgs ārējais audits, lai novērtētu šīs regulas ietekmi, Aģentūru un tās darbību, kas saistīta ar kuģošanas drošības paaugstināšanu un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (Aģentūra), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu līmeni kuģošanas drošībai, jūras drošībai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un reaģēšanas pasākumiem, kā arī reaģēšanas pasākumiem uz naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.

2. Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un – atbilstīgi 2. pantā noteiktajiem pamatuzdevumiem, kā arī attiecīgos gadījumos 2.a pantā noteiktajiem papilduzdevumiem, – sniedz tām tehnisku, operatīvu un zinātnisku palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās, jo īpaši, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai pareizi piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem uz piesārņojumu Aģentūra sniedz operatīvu palīdzību tikai pēc cietušās(-o) valsts(-u) pieprasījuma.

3. Sniedzot 2. punktā minēto palīdzību, Aģentūra attiecīgā gadījumā dod ieguldījumu kopējā jūras transporta un jūras satiksmes efektivitātē, kā izklāstīts šajā regulā, lai veicinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidi.

1. Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti 1. pantā noteiktie mērķi, Aģentūra veic šajā pantā uzskaitītos pamatuzdevumus.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra Savienības kandidātvalstīm un attiecīgos gadījumos Eiropas Kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas piedalās Parīzes SM, var sniegt tehnisku palīdzību, tostarp attiecīgu apmācību pasākumu organizēšanā saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Aģentūra var arī sniegt palīdzību kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, kas ietekmē tās trešās valstis, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, saskaņā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, un ievērojot šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos dalībvalstīm piemērojamos nosacījumus. Šos uzdevumus koordinē ar esošajiem reģionālajiem sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu.

1. Neskarot 2. pantā minētos pamatuzdevumus Aģentūra vajadzības gadījumā palīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šā panta 2. un 3. punktā minētās ar Aģentūras mērķiem saistītās Savienības darbības, ciktāl Aģentūras rīcībā ir stabilas un atzītas speciālās zināšanas un rīki. Šajā pantā izklāstītie papilduzdevumi:

1. Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un palīdzētu Komisijai pildīt LESD paredzētos pienākumus, un jo īpaši – izvērtēt attiecīgo Savienības tiesību efektīvu īstenošanu –, Aģentūra saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādāto metodoloģiju apmeklē dalībvalstis.

2. Aģentūra attiecīgo dalībvalsti savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, pilnvaroto amatpersonu vārdiem, apmeklējuma sākuma dienu un paredzamo ilgumu. Aģentūras amatpersonām, kurām uzdots veikt šādu apmeklējumu, to dara, uzrādot Aģentūras izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti misijas mērķi un uzdevumi.

3. Aģentūra Komisijas vārdā veic inspekcijas, kas paredzētas saistošos Savienības tiesību aktos par organizācijām, ko Savienība atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates ( 18 ), un par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu trešās valstīs saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK.

4. Pēc katra apmeklējuma vai inspekcijas Aģentūra sagatavo ziņojumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5. Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, kad apmeklējumu vai inspekciju cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē minētā cikla ziņojumus, lai apzinātu horizontālos konstatējumus un vispārējos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Aģentūra šīs analīzes rezultātus iesniedz Komisijai turpmākai apspriešanai ar dalībvalstīm, lai gūtu attiecīgus secinājumus un veicinātu labas prakses izplatīšanu.

1. Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 19 ).

2. Aģentūra var darīt zināmu to saturu pēc pašas iniciatīvas jomās, kas ietilpst tās uzdevumos. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām par tās darbību viegli saprotamā veidā nekavējoties tiek sniegta objektīva un ticama informācija.

3. Administratīvā padome pieņem praktiskos pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

4. Uz informāciju, kuru Komisija un Aģentūra savākusi un apstrādājusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 20 ), un Aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

5. Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi, ievērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar EK Līguma attiecīgi 195. un 230. pantu.

2. Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tā var jo īpaši pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3. Pēc Komisijas pieprasījuma, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām un pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz budžetu, tostarp attiecīgo dalībvalstu iespējamo ieguldījumu, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu izveidot reģionālus centrus, kas vajadzīgi, lai visefektīvāk un vislietderīgāk veiktu dažus Aģentūras uzdevumus. Pieņemot šādu lēmumu, Administratīvā padome definē precīzu reģionālā centra darbības jomu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām finansiālām izmaksām un uzlabojot sadarbību ar jau pastāvošiem reģionāliem un valsts tīkliem.

1. Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes. Administratīvā padome, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2. Neskarot 16. panta noteikumus, attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto tiesības, ko ar Civildienesta noteikumiem un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

3. Aģentūras darbinieki ir Komisijas vai dalībvalstu uz laiku ieceltas vai atbalstītas amatpersonas un citi darbinieki, kurus Aģentūra pieņem tai noteikto uzdevumu veikšanai.

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

1. Aģentūras līgumisko atbildību regulē tiesības, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2. Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā.

3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5. Darbinieku personisko atbildību Aģentūrai reglamentē Civildienesta noteikumi vai attiecīgi viņiem piemērojamā nodarbināšanas kārtība.

1. Uz Aģentūru attiecas 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 21 ).

2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības institūciju tulkošanas centrs.

1. Administratīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, kā arī četri Komisijas izvirzīti speciālisti bez balsstiesībām, kas pārstāv ar Aģentūras darbu visciešāk saistītās nozares.

Administratīvās padomes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi un speciālās zināšanas 1. pantā minētajās jomās. Dalībvalstis un Komisija katra cenšas nodrošināt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu pārstāvību Administratīvajā padomē.

2. Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus pārstāvjus Administratīvajā padomē un viņu aizstājējus, kas pārstāv padomes locekļus viņu prombūtnes laikā.

3. Locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Locekļu pilnvaru termiņu var pagarināt.

4. Ja vajadzīgs, 17. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredz kārtību, kādā padomes darbā iesaistās trešo valstu pārstāvji.

1. Administratīvā padome no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, tiklīdz viņi vairs nav administratīvās padomes locekļi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

3. Administratīvā padome sanāk uz parastām sanāksmēm divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

4. Interešu konflikta gadījumos vai tad, ja lieta jāizskata konfidenciāli, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu konkrētos darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj reglamentā.

5. Administratīvā padome uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu interesēt padomes locekļus.

6. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

1. Administratīvā padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Ja kāds padomes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesības izmantot šā locekļa aizstājējam.

3. Reglamentā attiecībā uz balsošanas kārtību nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši par nosacījumiem, kādos viens padomes loceklis darbojas cita locekļa vārdā.

1. Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, neskarot jautājumus, kas ir Komisijas un Administratīvās padomes kompetencē, veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi.

3. Izpilddirektors attiecīgi sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par savu uzdevumu izpildi.

Jo īpaši izpilddirektors sniedz informāciju par situāciju attiecībā uz daudzgadu stratēģijas un gada darba programmas izstrādi.

1. Izpilddirektoru ieceļ un atbrīvo no amata Administratīvā padome. Kad ir uzklausīts 10. pantā minētā novērotāja viedoklis, izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvo un vadības kompetenci, kā arī ar dokumentiem apliecinātu pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Izpilddirektoru ieceļ no saraksta, kurā ir vismaz trīs Komisijas ierosināti kandidāti, atklātā konkursā, kas notiek pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēts aicinājums izteikt interesi par amata vietu. Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma Administratīvā padome izskata jautājumu par atbrīvošanu no amata. Lēmumu par iecelšanu vai atbrīvošanu no amata Administratīvā padome pieņem ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu.

2. Administratīvā padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par četriem gadiem. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas viņu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

3. Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki nodaļu vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic viens no nodaļu vadītājiem.

4. Nodaļu vadītājus ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī profesionālo kompetenci un pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Pēc Administratīvās padomes piekrišanas saņemšanas nodaļu vadītājus ieceļ vai atbrīvo no amata izpilddirektors.

1. Aģentūras darbībā var iesaistīties trešās valstis, kurām ar Eiropas Kopienu noslēgti līgumi par to Kopienas tiesību aktu pieņemšanu un ieviešanu, kas attiecas uz kuģošanas drošību, jūras drošību, piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz kuģu izraisīto piesārņojumu.

2. Saskaņā ar attiecīgajiem šo līgumu noteikumiem izstrādās noteikumus, kuros inter alia trešo valstu līdzdalībai Aģentūras darbā noteiks apjomu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

2. Aģentūras izdevumos ietilpst personāla, administratīvie, infrastruktūras uzturēšanas uz darbības izmaksas.

3. Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, balstoties uz budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, un to kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz Administratīvajai padomei.

5. Izmantojot ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, Administratīvā padome sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

6. Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts un provizorisks darba plāns, Administratīvā padome ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai un tām dalībvalstīm, ar kurām Kopiena noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 17. pantu.

7. Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”).

8. Saskaņā ar tāmi Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj izdevumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu sarakstu, un subsīdiju summu, ko paredzēts izmaksāt no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par jebkurām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdiju summu, ko paredzēts izmaksāt no vispārējā budžeta.

9. Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas, kas pieejamas Aģentūras subsidēšanai.

10. Budžetu pieņem Administratīvā padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē kopā ar gada darba programmu.

11. Administratīvā padome par saviem nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti, piemēram, ar ēku nomu vai pirkšanu, iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju. Administratīvā padome par tiem informē Komisiju.

Ja budžeta lēmējinstitūcijas daļa paziņojusi par nodomu izteikt atzinumu, tā atzinumu Administratīvajai padomei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

2. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis dara zināmus Komisijas grāmatvedim iepriekšējā finanšu gada provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Komisijas grāmatvedis institūciju un decentralizēto iestāžu provizoriskus pārskatus konsolidē saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 128. pantu.

3. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras iepriekšējā finanšu gada provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Finanšu gada budžeta un finanšu vadības ziņojums jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 129. pantu, saņemot Revīzijas palātas piezīmes par Aģentūras provizoriskiem pārskatiem, izpilddirektors sastāda Aģentūras galīgos pārskatus, un tos iesniedz Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.

5. Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

8. Izpilddirektors ne vēlāk kā līdz 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās piezīmēm. Šī atbilde jānosūta arī Administratīvajai padomei.

9. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada netraucētai noslēgšanai saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktu.

10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2). gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N-tā gada budžeta izpildi.

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai bez jebkādiem ierobežojumiem uz Aģentūru attiecas Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumi.

2. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem tās darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un īstenošanas nolīgumos un instrumentos, kas no tiem izriet, nepārprotami izvirza noteikumu, ka vajadzības gadījumos Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo aģentu pārbaudes uz vietas objektos.

Aģentūras finanšu noteikumus pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem Administratīvā padome. Tajos jāievēro Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 23 ), ja vien atkāpes Aģentūras darbībai nav īpaši nepieciešamas, un tās iepriekš saskaņotas ar Komisiju.

1. Regulāri un vismaz reizi piecos gados Administratīvā padome uzdod veikt neatkarīgu ārējo novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, kuru pēdējā uzskata par vajadzīgu minētajam novērtējumam.

2. Novērtējumā izvērtē šīs regulas ietekmi, kā arī Aģentūras un tās darbības derīgumu, nozīmi, sniegto pievienoto vērtību un efektivitāti. Novērtējumā tiek ņemti vērā gan Eiropas, gan valsts līmeņa ieinteresēto personu viedokļi. Tajā jo īpaši tiek izskatīta iespējamā vajadzība grozīt Aģentūras uzdevumus. Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un vienošanās ar Komisiju Administratīvā padome noformē konkrētas pilnvaras.

3. Administratīvā padome saņem novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par šīs regulas grozījumiem, Aģentūru un tās darbību. Novērtējuma rezultātus un ieteikumus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku.

Līdz 2018. gada 2. martam un ņemot vērā 22. pantā minēto novērtējuma ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izklāstīts, kā Aģentūra veikusi ar šo regulu uzliktos papildu pienākumus, lai apzinātu to, kā vēl vairāk palielināt efektivitāti un vajadzības gadījumā grozītu tās mērķus un uzdevumus.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. jūnija atzinums (OV C 53, 28.2.2002., 312. lpp.), Padomes 2002. gada 7. marta kopējā nostāja (OV C 119 E, 22.5.2002., 27. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 12. jūnija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), un Padomes 2002. gada 25. jūnija lēmums.

( 21 ) OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 23 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; kļūdas labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1644/2003 (2003. gada 22. jūlijs),	L 245	10	29.9.2003
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 724/2004 (2004. gada 31. marts),	L 129	1	29.4.2004
M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr 2038/2006 (2006. gada 18. decembris)	L 394	1	30.12.2006
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 100/2013 (2013. gada 15. janvāris),	L 39	30	9.2.2013