Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 3 ),

tā kā:

(1)

Līguma 119. panta 1. punkta otrajā daļā un 119. panta 2. punktā noteikts, ka Padome, pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, piešķir savstarpēju palīdzību, ja kādai dalībvalstij radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci. Minētajā pantā nav definēts paredzētās savstarpējās palīdzības īstenošanas instruments.

(2)	Jābūt iespējai pietiekami ātri sniegt dalībvalstij aizdevumu, lai veicinātu, ka šī dalībvalsts laikus un atbilstoši stabiliem maiņas kursa nosacījumiem pieņem ekonomikas politikas pasākumus, lai novērstu akūtu maksājumu bilances krīzi un atbalstītu savus centienus panākt konverģenci.

(3)	Katram aizdevumam, ko piešķir kādai dalībvalstij, būtu jābūt saistītam ar ekonomikas politikas pasākumiem šajā dalībvalstī, kas tiek veikti, lai atjaunotu vai nodrošinātu stabilu savas maksājumu bilances stāvokli, un kas ir pielāgoti atbilstoši tam, cik nopietna ir situācija, un kā tā attīstās.

(4)	Savlaicīgi būtu jānosaka atbilstošas procedūras un instrumenti, kas ļautu Kopienai un dalībvalstīm nodrošināt, ka, vajadzības gadījumā, vidēja termiņa finansiāla palīdzība tiek sniegta ātri, sevišķi, ja apstākļi prasa tūlītēju rīcību.

(5)

Lai finansētu piešķirto palīdzību, Kopienai ir jāspēj izmantot tās kredītspēja, lai aizņemtos resursus, kas tiks nodoti attiecīgo dalībvalstu rīcībā kā aizdevumi. Šāda veida darbības ir vajadzīgas, lai sasniegtu Kopienas mērķus, kas definēti Līgumā, jo īpaši saskaņotai saimniecisko darbību attīstībai visā Kopienā.

(6)	Šim nolūkam ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1969/88 ( 4 ) tika izveidota vienota sistēma, pēc kuras tiek sniegta vidēja termiņa finansiālā palīdzība attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm.

(7)

Kopš 1999. gada 1. janvāra vidēja termiņa finansiālā palīdzība vairs nav pieejama dalībvalstīm, kurās ir vienota valūta. Tomēr, šis finansiālās palīdzības mehānisms būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu ne tikai potenciālās to pašreizējo dalībvalstu vajadzības, kuras nav pieņēmušas euro, bet arī jauno dalībvalstu vajadzības līdz brīdim, kad tās būs ieviesušas euro.

(8)

Vienotas valūtas ieviešana nozīmīgi samazināja to dalībvalstu skaitu, kas ir tiesīgas saņemt šo palīdzību. Tas ļauj samazināt pašreizējo limitu 16 miljardi euro. Aizdevumu piešķiršanai noteiktais limits tomēr būtu jāapstiprina pietiekami augstā līmenī, lai pienācīgi varētu nodrošināt vienlaicīgas vairāku dalībvalstu vajadzības. Samazinot aizdevumu piešķiršanai noteikto limitu no 16 miljardiem euro līdz 12 miljardiem euro, šķiet, tiks ņemta vērā šī vajadzība, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnē.

(9)

Sakarā ar to, ka potenciālo aizdevumu saņēmējvalstu skaits ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā acīmredzami neatbilst to valstu skaitam, kuras varētu tos finansēt, ir grūti saglabāt to aizdevumu tiešu finansēšanu, kurus piešķīrušas visas pārējās dalībvalstis. Tādēļ šo aizdevumu finansējams būtu rodams vienīgi kapitāla tirgū un finanšu institūcijās, kas tagad ir sasniegušas tādu attīstības pakāpi un gatavību, ka tām būtu jāvar veikt šo finansēšanu.

(10)	Mehānisma izmantošanas procedūras, cita starpā, būtu jāprecizē, ņemot vērā gūto pieredzi, vērā būtu jāņem arī starptautisko finanšu tirgu attīstība, kā arī tehniskās iespējas un ierobežojumi, ko nosaka šo finansējuma avotu izmantojums.

(11)

Lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai finansēšanas mehānisma piemērošanu, tās vidējo termiņu, kopējo summu un secīgo maksājumu summām pieņem Padome. Tomēr ir svarīgi, lai secīgo maksājumu nosacījumi, termiņš un procentu likmes veids, tiktu noteikts, savstarpēji vienojoties saņēmējdalībvalstij un Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka tāds aizdevums, kādu iecerējusi šī dalībvalsts, ir finansējums, kas nesaskan tehniskajiem ierobežojumiem, ko nosaka kapitāla tirgi vai finanšu iestādes, tad tai ir jāspēj ierosināt alternatīvas finansēšanas procedūras.

(12)	Lai finansētu saskaņā ar šo regulu piešķirtus aizdevumus, Komisijai būtu jādod tiesībās Kopienas vārdā slēgt aizņēmumu līgumus kapitāla tirgos vai ar finanšu iestādēm.

(13)	Tādējādi finansiālās palīdzības mehānisms, kas ieviests ar Regulu (EEK) Nr. 1969/88, ir jāpielāgo. Skaidrības labad minētā Regula būtu jāaizstāj.

(14)	Nolūkam ieviest šo regulu, kas paredz Kopienas aizdevumu piešķiršanu, izmantojot kapitāla tirgu pakalpojumus, izņemot pārējo dalībvalstu nodrošinātu finansējumu šiem aizdevumiem, Līgumā nav paredzētas citas rīcības pilnvaras kā tās, kas ir Līguma 308. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Tiek izveidots Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisms, kas ļaus piešķirt aizdevumus vienai vai vairākām dalībvalstīm, kurām ir vai kuras apdraud nopietnas grūtības sakarā ar kārtējo maksājumu vai kapitāla aprites bilanci. Tikai dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, var izmantot šo Kopienas mehānismu.

Limits kopējai summai, ko saskaņā ar šo mehānismu var aizdot dalībvalstīm, ir 50 miljardi euro.

2. Šajā nolūkā Komisijai ir tiesības Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā saskaņā ar lēmumu, ko Padome pieņēmusi, ievērojot 3. pantu, un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, slēgt aizņēmuma līgumus kapitāla tirgos vai ar finanšu iestādēm.

Ja kāda dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro, plāno izmantot finansējuma avotus ārpus Kopienas, uz kuriem attiecas ekonomikas politikas prasības, tā vispirms apspriežas ar Komisiju un citām dalībvalstīm, lai, cita starpā, izvērtētu iespējas, ko sniedz Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisms. Šīs konsultācijas notiek Ekonomikas un finanšu komitejā saskaņā ar Līguma 119. pantu.

2. Dalībvalsts, kura vēlas izmantot vidēja termiņa finansiālo palīdzību, apspriežas ar Komisiju, lai novērtētu savas finansiālās vajadzības, un iesniedz koriģējošās programmas projektu Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai. Padome, pārbaudījusi stāvokli attiecīgajā dalībvalstī un koriģējošo programmu, ko tā iesniedz kopā ar pieteikumu, parasti tajā pašā sanāksmē pieņem lēmumu:

Komisija un attiecīgā dalībvalsts noslēdz saprašanās memorandu, kurā precizē Padomes paredzētos noteikumus saskaņā ar 3. pantu. Komisija saprašanās memorandu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja finansiālās palīdzības laikā saskaņā ar Līguma 120. pantu tiek ieviesti vai atkārtoti ieviesti kapitāla aprites ierobežojumi, finansiālās palīdzības nosacījumus un noteikumus pārskata saskaņā ar Līguma 119. pantu.

Komisija paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu komiteju regulāri pārbaudītu, vai ekonomikas politika dalībvalstī, kura saņem Kopienas aizdevumu, saskan ar koriģējošo programmu un ar visiem citiem nosacījumiem, ko Padome ir noteikusi saskaņā ar 3. pantu un 3.a pantā minēto saprašanās memorandu. Šajā nolūkā dalībvalsts nodod Komisijas rīcībā visu vajadzīgo informāciju un pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Pamatojoties uz šādas pārbaudes rezultātiem, Komisija pēc Ekonomikas un finanšu komitejas atzinuma pieņem lēmumu par turpmāko maksājumu veikšanu.

Padome pieņem lēmumu par visiem labojumiem, kas izdarāmi sākotnēji apstiprinātās ekonomikas politikas nosacījumos.

Aizdevumus, kas ir piešķirti kā vidēja termiņa finansiālā palīdzība, var piešķirt, konsolidējot palīdzību, ko Eiropas Centrālā banka piešķīrusi saskaņā ar ļoti īsa termiņa finansēšanas mehānismu.

1. Aizņemšanās un aizdošanas darbības, kas minētas 1. pantā, veic euro. Tām izmanto vienu un to pašu valutēšanas dienu, attiecībā uz tām nevar paredzēt, ka Kopienai ir jāgroza termiņš, un tās Kopienai nerada ne procentu likmju risku, ne kādus citus komercriskus.

Attiecīgā dalībvalsts un Komisija savstarpēji vienojas par nosacījumiem attiecībā uz secīgajiem maksājumiem, ko Kopiena veic saskaņā ar finansiālās palīdzības mehānismu. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts iecerētie nosacījumi ir pretrunā ar kapitāla tirgu tehniskajiem ierobežojumiem vai ir tādi, ka varētu negatīvi ietekmēt Kopienas kā aizņēmēja reputāciju šajos pašos tirgos, tai ir tiesības tiem nepiekrist un piedāvāt alternatīvu risinājumu.

Ja kāda dalībvalsts saņem aizdevumu, kam ir paredzēta iespēja veikt atmaksāšanu pirms termiņa, un tā pieņem lēmumu izmantot šo iespēju, Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus.

2. Pēc debitores dalībvalsts lūguma un ja apstākļi ļauj uzlabot aizdevuma procentu likmes, Komisija var vēlreiz finansēt visus vai daļu no tās sākotnējiem aizņēmumiem vai no jauna formulēt finanšu nosacījumus visiem vai daļai no šiem sākotnējiem aizņēmumiem.

Jauna finansējuma vai formulējuma darbības jāveic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar noteikt attiecīgā aizņēmuma vidējā termiņa pagarinājumu vai palielināt atmaksājamo kapitāla summu šo darbību dienā.

3. Izmaksas, kas Kopienai rodas katras darbības apstiprināšanā un īstenošanā, sedz saņēmēja dalībvalsts.

4. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās darbības, kas paredzētas 2. punkta pirmajā daļā.

5. Attiecīgā dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Kopienas saņemto vidēja termiņa finansiālo palīdzību. Tā arī pārskaita pamatsummu un aizdevuma procentus Eiropas Centrālās bankas kontā septiņu TARGET2 ( 5 ) darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājumu termiņa.

Padome pieņem 3. un 5. pantā minētos lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

Eiropas Centrālā banka paredz visus vajadzīgos pasākumus aizdevumu pārvaldībai.

Neskarot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 27. pantu, Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt jebkādas finanšu kontroles vai revīziju dalībvalstī, kas saņem Kopienas vidēja termiņa finansiālo palīdzību, kuras tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz šādas palīdzības pārvaldību. Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, tādējādi ir tiesības nosūtīt savus ierēdņus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai dalībvalstīs, kuras saņem Kopienas vidēja termiņa finansiālo palīdzību, veiktu tehniskas vai finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz minēto palīdzību.

Reizi trijos gados, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Padome izvērtē, vai ieviestais mehānisms, tā procedūras, tam noteiktie limiti, principā joprojām atbilst vajadzībām, kuru dēļ tas tika izveidots.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 2 ) Atzinums sniegts 2001. gada 6. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 178 8.7.1988., 1. lpp. Regula grozīta ar 1994. gada Iestāšanās aktu.

( 5 ) Kā noteikts 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādnē ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1360/2008 (2008. gada 2. decembris),	L 352	11	31.12.2008
►M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 431/2009 (2009. gada 18. maijs),	L 128	1	27.5.2009