Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma ( 3 ) 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2002. gada 26. martā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)	Padomes 1999. gada 22. aprīļa Direktīvā 1999/29/EK par nevēlamām vielām un produktiem dzīvnieku uzturā ( 4 ) būtu jāizdara daudz grozījumu. Minētā direktīva skaidrības un efektivitātes labad būtu jāpārstrādā.

(2)	Lopkopība Kopienā ieņem ļoti nozīmīgu vietu lauksaimniecībā, un apmierinoši rezultāti attiecībā uz sabiedrības un dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, vidi un lopkopju finansēm ir lielā mērā atkarīgi no tā, vai tiek lietota atbilstošas labas kvalitātes barība.

(3)

Ir vajadzīgi noteikumi par barību, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktivitāti un ilgtspējīgumu un lai varētu nodrošināt sabiedrības un dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un vidi. Turklāt ir vajadzīgs pilnīgs regulējums attiecībā uz higiēnu, lai nodrošinātu labas kvalitātes barību individuālajās saimniecībās pat tad, ja to neražo komerciāli.

(4)

Tādi paši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku barībai paredzētu produktu kvalitāti un drošumu jāpiemēro dzīvnieku patērētā ūdens kvalitātei un drošumam. Lai gan barības definīcija neizslēdz ūdens uzskatīšanu par barību, tas nav iekļauts galveno barības sastāvdaļu arvien papildināmā sarakstā, kas noteikts ar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/25/EK par barības sastāvdaļu apgrozību un izmantošanu ( 5 ). Saistībā ar minēto direktīvu jāizskata jautājums par to, vai ūdens uzskatāms par barību.

(5)	Ir konstatēts, ka piedevas var saturēt nevēlamas vielas. Tādēļ šīs direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī piedevas.

(6)	Dzīvnieku barībai paredzētie produkti var saturēt nevēlamas vielas, kas var apdraudēt dzīvnieku veselību vai – tādēļ, ka dzīvnieku izcelsmes tās satur – cilvēka veselību vai vidi.

(7)

Nav iespējams pilnībā likvidēt nevēlamu vielu klātbūtni, bet ir svarīgi samazināt to saturu dzīvnieku barībai paredzētos produktos, attiecīgi ievērojot vielas akūto toksiskumu, bioakumulācijas potenciālu un noārdīšanās spēju, lai nepieļautu nevēlamas un kaitīgas sekas. Pašlaik nav lietderīgi noteikt šādu saturu zemāku par tiem daudzumiem, kas ir nosakāmi ar analīzes metodēm, kuras Kopienai jānosaka.

(8)	Metodes, ar ko nosaka nevēlamu vielu atliekas, kļūst arvien sarežģītākas, tādējādi var noteikt pat tādus atliekas daudzumus, nav būtiski attiecībā uz dzīvnieku un cilvēka veselību.

(9)

Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos nevēlamas vielas ir pieļaujams tikai saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem, un tās var izmantot tikai dzīvnieku barībai. Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot citus Kopienas noteikumus par barību un jo īpaši noteikumus, kas piemērojami kombinētajai barībai.

(10)

Šī direktīva jāpiemēro dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, tiklīdz tos ieved Kopienā. Tādēļ ir jāizvirza noteikums, lai noteiktie nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamie daudzumi kopumā būtu spēkā no dienas, kurā dzīvnieku barībai paredzētus produktus laiž apgrozībā vai izmanto un, jo īpaši, tiklīdz tos ieved.

(11)

Dzīvnieku barībai paredzētajiem produktiem jābūt nebojātiem, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti, un tādēļ, tos pareizi lietojot, tie nedrīkst apdraudēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi vai nelabvēlīgi ietekmēt lopkopību. Tādēļ ir jāaizliedz tādu dzīvnieku barībai paredzētu produktu izmantošana vai laišana apgrozībā, kuros nevēlamo vielu daudzums pārsniedz I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumu.

(12)	Atsevišķu nevēlamu vielu klātbūtne papildbarībā ir jāierobežo, nosakot attiecīgus maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(13)

Lai gan atsevišķos gadījumos ir noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, ņemot vērā fona līmeņus, ir jāturpina ierobežot dažu īpašu nevēlamu vielu klātbūtne līdz mazākajam iespējamajam daudzumam dzīvnieku barībai paredzētos produktos, lai samazinātu to klātbūtni barībā un pārtikas ķēdē. Tādēļ būtu jāatļauj saskaņā ar šo direktīvu noteikt tādus darbības robežlielumus, kas ir krietni mazāki par noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem. Ja šādi darbības robežlielumi tiek pārsniegti, jāveic pētījumi, lai noteiktu nevēlamo vielu avotus, un jādara viss, kas vajadzīgs, lai samazinātu vai likvidētu šādus avotus.

(14)

Ja ir apdraudēta dzīvnieku vai cilvēka veselība vai vide, būtu jāļauj dalībvalstīm uz laiku samazināt noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus, noteikt citu vielu maksimāli pieļaujamos daudzumus vai aizliegt šādu vielu klātbūtni dzīvnieku barībai paredzētos produktos. Lai nodrošinātu vienādu piemērošanu, par visiem grozījumiem šīs direktīvas I pielikumā būtu jālemj ar Kopienas ārkārtas procedūru, balstoties uz apstiprinošiem dokumentiem un piesardzības principu.

(15)

Uz dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, nevar attiecināt ierobežojumus par laišanu apgrozībā attiecībā uz to sastāvā esošām nevēlamām vielām, izņemot tās, ko paredz šajā direktīvā un Padomes 1995. gada 25. oktobra Direktīvā 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku uztura jomā ( 6 ).

(16)	Dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi uzraudzības pasākumi saskaņā ar Direktīvu 95/53/EK, lai nodrošinātu, ka izpilda prasības attiecībā uz nevēlamām vielām, izmantojot vai laižot apgrozībā dzīvnieku barībai paredzētus produktus.

(17)	Ir vajadzīga attiecīga Kopienas procedūra, lai pielāgotu tehniskos noteikumus šīs direktīvas pielikumā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus.

(18)	Lai atvieglotu ierosināto pasākumu īstenošanu, būtu vajadzīga procedūra dalībvalstu un Komisijas ciešai sadarbībai Barības pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Lēmumu 70/372/EEK ( 7 ).

(19)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas procedūru ( 8 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. Šī direktīva attiecas uz nevēlamām vielām dzīvnieku barībai paredzētos produktos.

1. Produktus, kas paredzēti dzīvnieku barībai, var ievest lietošanai Kopienā no trešām valstīm, laist apgrozībā un/vai lietot Kopienā vienīgi tad, ja tie ir nebojāti, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti un tādēļ, tos pareizi lietojot, tie nerada nekādus draudus cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi, kā arī nevar nelabvēlīgi ietekmēt lopkopību.

2. Jo īpaši dzīvnieku barībai paredzētus produktus uzskata par neatbilstošiem 1. punktam, ja tajos esošais nevēlamo vielu saturs neatbilst I pielikumā noteiktajam maksimāli pieļaujamiem daudzumiem.

1. Dalībvalstis nosaka, ka I pielikumā uzskaitītās nevēlamās vielas var pieļaut dzīvnieku barībai paredzētos produktos vienīgi atbilstoši šeit izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Lai samazinātu vai likvidētu dzīvnieku barībai paredzētos produktus nevēlamo vielu avotus, dalībvalstis, sadarbojoties ar komersantiem, veic izpēti, lai noteiktu nevēlamo vielu avotus, ja ir pārsniegti maksimāli pieļaujamie daudzumi un ja atklāj šādu vielu paaugstinātus daudzumus, ņemot vērā fona līmeņus. Lai būtu vienota pieeja paaugstinātiem daudzumiem, būtu jānosaka darbības robežlielumus, lai uzsāktu šādu izpēti. Tos var noteikt II pielikumā.

Dalībvalstis nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju un secinājumus par avotu un pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu daudzumu vai likvidētu nevēlamās vielas. Šo informāciju nosūta gada ziņojumā, kas jānosūta Komisijai saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 22. panta noteikumiem, izņemot gadījumus, kad informācija tieši attiecas uz pārējām dalībvalstīm. Pēdējā minētajā gadījumā informāciju nosūta tūlīt.

Dalībvalstis nosaka, ka dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu daudzumi, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts I pielikumā, lai atšķaidītu nedrīkst jaukt kopā ar tiem pašiem vai citiem produktiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai.

Ciktāl nav īpašu noteikumu attiecībā uz papildbarību, dalībvalstis nosaka, ka papildbarībā, ņemot vērā attiecību, kas noteikta to lietojumam dienas devā, I pielikumā uzskaitītās nevēlamās vielas nedrīkst būt daudzumos, kas pārsniedz daudzumus, kuri noteikti kompleksajai barībai.

1. Ja dalībvalstij ir pamatojums, kas balstās uz jaunu informāciju vai esošās informācijas pārskatīšanu, kura veikta pēc attiecīgo noteikumu pieņemšanas un kas norāda uz to, ka I pielikumā noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums vai tur neuzskaitīta viela apdraud dzīvnieku vai cilvēka veselību vai vidi, tad šī dalībvalsts var provizoriski samazināt pastāvošo maksimāli pieļaujamo līmeni, noteikt maksimāli pieļaujamo daudzumu vai aizliegt minēto nevēlamo vielu dzīvnieku barībai paredzētos produktos. Pamatojot savu lēmumu, tā tūlīt par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

2. Saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru nekavējoties pieņem lēmumu par to, vai jāgroza I un II pielikums.

Kamēr ne Padome, ne Komisija nav pieņēmusi lēmumu, dalībvalsts var paturēt spēkā pasākumus, ko tā ieviesusi.

1. Saskaņā ar 11. pantā izklāstīto procedūru Komisija, ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, pielāgo I un II pielikumu.

3. Dalībvalstis pārliecinās, ka tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi procesi tiek veikti pareizi saskaņā ar 2. punktu un dzīvnieku barībai paredzēto detoksicēto produktu atbilstību I pielikuma noteikumiem.

Dalībvalstis pārliecinās, ka uz dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, kas atbilst šai direktīvai, neattiecas nekādi citi ierobežojumi attiecībā uz nevēlamu vielu klātbūtni, izņemot tās, kas noteiktas šajā direktīvā un Direktīvā 95/53/EK.

Noteikumus, kas var ietekmēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību vai vidi, pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju (komitejām).

1. Komisijai palīdz Barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 70/372/EEK 1. pantu.

2. Ja izdarīta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

1. Komisijai palīdz Barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 70/372/EEK 1. pantu.

2. Ja izdarīta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir piecpadsmit dienas.

1. Dalībvalstis piemēro vismaz šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz tādiem Kopienā ražotiem dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, kas eksportējami uz trešām valstīm.

2. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības atļaut reeksportu sakaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 16 ) 12. pantā noteiktajiem nosacījumiem. Tās 20. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

1. Direktīvu 1999/29/EK atceļ no 2003. gada 1. augusta, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz III pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem pielikuma A daļā minēto direktīvu transponēšanai.

2. Atsauces uz Direktīvu 1999/29/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar korelācijas tabulu III pielikumā.

Dalībvalstis līdz 2003. gada 1. maijam pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par tiem dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka procedūru, saskaņā ar kuru izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

(1)

(2)

(3)

▼M2

1. Arsēns (1)

Barības sastāvdaļas, izņemot:

— zāles, kaltētas lucernas un kaltēta āboliņa miltus, kaltētu cukurbiešu mīkstumu un kaltētu melases cukurbiešu mīkstumu

— palmu kodolu raušus

4 (2)

— fosfātu un kaļķainās jūras aļģes

— kalcija karbonātu

— magnija oksīdu

— lopbarību, kas iegūta zivju vai citu jūras dzīvnieku pārstrādē

15 (2)

— jūras aļģu miltus un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas

40 (2)

Kompleksā barība, izņemot:

— komplekso barību zivīm un komplekso barību kažokzvēriem

6 (2)

Papildbarība, izņemot:

— minerālbarību

▼M5

2. Svins (5)

Barības sastāvdaļas, izņemot:

— rupjo lopbarību zaļmasā (6)

30 (7)

— fosfātus un kaļķainas jūras aļģes

— kalcija karbonātu

— raugus

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā, izņemot:

100

— cinka oksīdu

400 (7)

— mangāna oksīdu, dzelzs karbonātu, vara karbonātu

200 (7)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā, izņemot:

30 (7)

— vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītu

60 (7)

Premiksi

200 (7)

Papildbarība, izņemot:

— minerālbarību

Kombinētā barība

▼M8

3. Fluors (8)

Barības sastāvdaļas, izņemot:

150

— dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot jūras vēžveidīgos, piemēram, jūras krilu

500

— tādus jūras vēžveidīgos kā jūras krils

3 000

— fosfātus

2 000

— kalcija karbonātu

350

— magnija oksīdu

600

— kaļķainas jūras aļģes

1 000

Vermikulīts (E 561)

3 000 (18)

Papildbarība

— kurā fosfors ≤ 4 %

500

— kurā fosfors > 4 %

125 uz 1 % fosfora

Kompleksā barība, izņemot:

150

— komplekso barību liellopiem, aitām un kazām:

— laktācijas periodā

— citu

— komplekso barību cūkām

100

— komplekso barību mājputniem

350

— komplekso barību cāļiem

250

— komplekso zivju barību

350

▼M3

4. Dzīvsudrabs

Barības sastāvdaļas, izņemot:

0,1

— barību, kas iegūta zivju un citu jūras dzīvnieku pārstrādē

0,5

— kalcija karbonātu

0,3

Komplekso barību, izņemot:

0,1

— komplekso barību suņiem un kaķiem

0,4

Papildbarību, izņemot:

— papildbarību suņiem un kaķiem

0,2

▼B

5. Nitrīti

Zivju milti

(izteikti ar nātrija nitrītu)

Kompleksā barība, izņemot:

— barību lolojumdzīvniekiem, kas nav putni un dekoratīvās zivis

(izteikti ar nātrija nitrītu)

▼M5

6. Kadmijs (9)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas

Minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot:

— fosfātus

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā, izņemot:

— vara oksīdu, mangāna oksīdu, cinka oksīdu un mangāna sulfāta monohidrātu

30 (7)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā

Premiksi

15 (7)

Minerālbarība:

— kurā fosfors < 7 %

— kurā fosfors ≥ 7 %

0,75 uz 1 % fosfora, augstākais — 7,5

Papildbarība lolojumdzīvniekiem

Cita papildbarība

0,5

Kompleksā barība liellopiem, aitām un kazām un barība zivīm, izņemot:

— komplekso barību lolojumdzīvniekiem

— komplekso barību teļiem, jēriem un kazlēniem un citu komplekso barību

0,5

▼M2

7. Aflatoksīns B1

Visu veidu barības vielas

0,02

Kompleksā barība liellopiem, aitām un kazām, izņemot:

0,02

— komplekso lopbarību piena lopiem

0,005

— komplekso lopbarību teļiem un jēriem

0,01

Kompleksā barība cūkām un mājputniem (izņemot jaunos dzīvniekus)

0,02

Cita kompleksā lopbarība

0,01

Papildbarība liellopiem, aitām un kazām (izņemot papildbarību piena lopiem, teļiem un jēriem)

0,02

Papildbarība cūkām un mājputniem (izņemot jaunos dzīvniekus)

0,02

Cita papildbarība

0,005

▼B

8. Ciānūdeņražskābe

Barības sastāvdaļas, izņemot:

— linsēklas,

250

— linsēklas raušus

350

— maniokas produktus un mandeļu raušus

100

Kompleksā barība, izņemot:

— komplekso barību cāļiem

▼M2

9. Brīvais gosipols

Barības vielas, izņemot:

— kokvilnas sēklas

5 000

— kokvilnas sēklu raušus un kokvilnas sēklu miltus

1 200

Kompleksā barība, izņemot:

— komplekso barību liellopiem, aitām un kazām

500

— komplekso barību mājputniem (izņemot dējējvistas) un teļiem

100

— komplekso barību trušiem un cūkām (izņemot sivēnus)

▼B

10. Teobromīns

Kompleksā barība, izņemot:

300

— komplekso barību pieaugušiem liellopiem

700

11. Gaistošā sinepju eļļa

Barības sastāvdaļas, izņemot:

100

— rapšu sēklu raušus

4 000

(izteikta ar alilizotiocinanātu)

Kompleksā barība, izņemot:

150

(izteikta ar alilizotiocinanātu)

— komplekso barību liellopiem, aitām un kazām (izņemot jaunus dzīvniekus)

1 000

(izteikta ar alilizotiocinanātu)

– komplekso barību cūkām (izņemot sivēnus) un mājputniem

500

(izteikta ar alilizotiocinanātu)

12. Viniltiooksazolidons (Viniloksazolidīna tions)

Kompleksā barība mājputniem, izņemot:

1 000

— komplekso barību dējējvistām

500

13. Melnie graudi (Claviceps purpurea)

Visa barība, kurā ir nemalta labība

1 000

▼M8

14. Nezāļu sēklu un nemaltu un nesasmalcinātu augļu, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas, atsevišķi vai kombinētas, tostarp

Visa barība

3 000

Datura stramonium L.

1 000

▼B

15. Rīcinaugs — Ricinus communis L.

Visa barība

(izteikta ar rīcinauga miziņām)

16. Crotalariaspp.

Visa barība

100

▼M7

17. Aldrīns (10)

Visa barība, izņemot

0,01 (11)

18. Dieldrīns (10)

— taukus un eļļas

0,1 (11)

— zivju barību

0,02 (11)

19. Kamfehlors (toksafēns) — radniecīgo indikatorvielu CHB 26, 50 un 62 (12) summa

— Zivis, citi ūdens dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu

0,02

— Zivju eļļa (13)

0,2

— Zivju barība (13)

0,05

20. Hlordāns (cis- un transizomēru un oksihlordāna summa, izteikta ar hlordānu)

Visa barība, izņemot

0,02

— taukus un eļļas

0,05

▼M8

21. DDT (DDT-, DDD-, (vai TDE-) un DDE-izomēru summa, izteikta ar DDT)

Visa barība, izņemot:

0,05

— taukus un eļļas

0,5

▼M7

22. Endosulfāns (alfa- un beta-izomēru un endosulfāna sulfāta summa, kas izteikta ar endosulfānu)

Visa barība, izņemot

0,1

— kukurūzu un tās pārstrādē iegūtus kukurūzas produktus

0,2

— eļļas augu sēklas un to pārstrādē iegūtie produkti, izņemot neapstrādātu augu eļļu

0,5

— neapstrādāta augu eļļa

1,0

— pilnvērtīga zivju barība

0,005

23. Endrīns (endrīna un delta-keto-i-endrīna summa, izteikta ar endrīnu)

Visa barība, izņemot

0,01

— taukus un eļļas

0,05

24. Heptahlors (heptahlora un heptahlorepoksīda summa, izteikta ar heptahloru)

Visa barība, izņemot

0,01

— taukus un eļļas

0,2

25. Heksahlorbenzols (HCB)

Visa barība, izņemot

0,01

— taukus un eļļas

0,2

26. Heksahlorcikloheksāns(HCH)

26.1 alfa-izomēri

Visa barība, izņemot

0,02

— taukus un eļļas

0,2

26.2 beta-izomēri

Visas barības sastāvdaļas, izņemot

0,01

— taukus un eļļas

0,1

Visa pilnvērtīga barība, izņemot

0,01

— pilnvērtīgo barību piena liellopiem

0,005

26.3 gamma-izomēri

Visa barība, izņemot

0,2

— taukus un eļļas

2,0

▼M6

27.a Dioksīni (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (14)

a) augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

b) augu eļļas un to blakusprodukti

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

c) minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

d) dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

2,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

e) citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

f) zivju eļļa

6,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

g) zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (17)

1,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

h) zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

i) saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajām grupām piederošās piedevas: kaolinīta māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

j) piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

k) premiksi

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

l) kompleksā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

m) zivju barība

Lolojumdzīvnieku barība

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (15) (16)

27.b Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) un polihlorbifenilu (PCB) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (14)

a) augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

1,25 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

b) augu eļļas un to blakusprodukti

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

c) minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

d) dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

3,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

e) citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

1,25 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

f) zivju eļļa

24,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

g) zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (17)

4,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

h) zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

11,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

i) piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

j) piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

k) premiksi

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

l) kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

m) zivju barība

lolojumdzīvnieku barība

7,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (15)

▼B

28. Aprikozes — Prunus armeniaca L.

Visa barība

Pretī uzskaitīto augu sugu sēklas un augļi, kā arī to pārstrādes produkti barībā pakļaujami tikai kvantitatīvi nenosakāmos zīmju daudzumos

29. Rūgtās mandeles — Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb var. amara (DC.) Focke (= Prunus amygdalus Batsch var. amara (DC.) Focke)

30. Nenolobīts meža dižskābārdis — Fagus silvatica L.

31. Idra — Camelina sativa (L.) Crantz

32. Mowrah, Bassia, Madhuca— Madhuca longifolia (L.) Macbr. (= Bassia longifolia L. = Illiped malabrorum Engl.) Madhuca indica Gmelin (= Bassia latifolia Roxb.) = Illipe latifolia (Roscb.) F. Mueller)

33. Tapiokas augs — Jatropha curcas L.

34. Krotons — Croton tiglium L.

35. Sareptas sinepes — Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. intergrifolia (West.) Thell.

36. Sareptas sinepes — Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea

37. Sareptas sinepes — Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea var. lutea Batalin

38. Melnās sinepes — Brassica nigra (L.) Koch

39. Sareptas sinepes — Brassica carinata A. Braun

(1) Maksimālais līmenis attiecas uz kopējo arsēnu.

(2) Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma atbildīgais uzņēmējs veic analīzes, lai parādītu, ka neorganiskā arsēna saturs ir zemāks par 2 ppm. Šīs analīzes ir īpaši nozīmīgas attiecībā uz jūras aļģēm “Hizikia fusiforme.”

(3) Dalībvalstis var arī noteikt maksimāli pieļaujamo fluora saturu 1,25 % no fosfāta satura.

(4) Fluora saturs uz 1 % fosfora.

(5) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu svina daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 masas %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

(6) Rupjajā lopbarībā zaļmasā iekļauti tādi dzīvnieku barībai paredzēti produkti kā siens, skābbarība, svaiga zāle u. c.

(7) Šīs koncentrācijas līdz 2007. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(8) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1 N sālsskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

(9) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu kadmija daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 masas %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

(10) Atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(11) Maksimāli pieļaujamais daudzuma līmenis aldrīnam un dieldrīnam, atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(12) Numurēšanas sistēma atbilstoši Parlar, liekot priekšā vai nu “CHB” vai “Parlar”:

— CHB 26: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-oktohlorbornāns,

— CHB 50: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-nonahlorbornāns,

— CHB 62: 2,2,5,5,8,9,9,10,10-nonahlorbornāns.

(13) Šos daudzuma līmeņus līdz 2007. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(14) Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

(15) Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķināšanai pieņem, ka ar kvantitatīvās noteikšanas robežu vienādas visas tās radniecīgo vielu grupas atsevišķo savienojumu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(16) Atsevišķi dioksīniem noteiktais maksimāli pieļaujamais saturs (PCDD/F) jāpiemēro pagaidu periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti 27.a punktā, šā perioda laikā jāievēro gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu saturs, gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgais saturs.

(17) Svaigām zivīm, ko tieši piegādā un neapstrādātas izmanto kažokzvēru barības ražošanai, maksimāli pieļaujamo saturu nenosaka, bet svaigām zivīm, ko izmanto tiešai lolojumdzīvnieku, zooloģiskā dārza un cirka dzīvnieku barošanai, piemērojamais maksimāli pieļaujamais saturs 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg un 8,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta. No šiem dzīvniekiem (kažokzvēriem, lolojumdzīvniekiem, zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem) iegūtus produktus un no tiem iegūtus pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes proteīnus nedrīkst izmantot barības ķēdēs, un tos nedrīkst izbarot saimniecībā audzētiem dzīvniekiem, kurus tur, nobaro vai audzē pārtikas ražošanai.

(18) Šos līmeņus līdz 2008. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimāli pieļaujamos līmeņus.

Nevēlamas vielas	Dzīvnieku barībai paredzēti produkti	Iedarbības līmenis attiecībā uz barību, kuras mitruma saturs ir 12 %	Piezīmes un papildu informācija (piem., veicamās izpētes veids)
(1)	(2)	(3)	(4)
1. Dioksīni (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (1)	a) augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	b) augu eļļas un to blakusprodukti	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	c) minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	d) dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki	1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	e) citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	f) zivju eļļa	5,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	g) zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku	1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	h) zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku	1,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	i) piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	j) piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	k) premiksi	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	l) kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību	0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	m) zivju barība, lolojumdzīvnieku barība	1,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
2. Dioksīniem līdzīgo PCB (polihlorbifenilu (PCB)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (1)	a) augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus	0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	b) augu eļļas un to blakusprodukti	0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	c) minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas	0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	d) dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki	0,75 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	e) citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti	0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	f) zivju eļļa	14,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	g) zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku	2,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	h) zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku	7,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
	i) piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā	0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	j) piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā	0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	k) premiksi	0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	l) kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību	0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.
	m) zivju barība lolojumdzīvnieku barība	3,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) (3)	Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.
(1) Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775). (2) Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķināšanai pieņem, ka ar kvantitatīvās noteikšanas robežu vienādas visas tās radniecīgo vielu grupas atsevišķo savienojumu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu. (3) Komisija šos iedarbības līmeņus pārskatīs vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim vienlaicīgi ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamā kopīgā satura pārskatīšanu.

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 1999/29/EK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. panta a) punkts	2. panta a) punkts
2. panta b) punkts	2. panta b) punkts
2. panta c) punkts	2. panta g) punkts
2. panta d) punkts	2. panta f) punkts
2. panta e) punkts	2. panta e) punkts
2. panta f) punkts	2. punkta i) punkts.
2. panta g) punkts	2. panta j) punkts
2. panta h) punkts	—
—	2. panta c) punkts
—	2. panta d) punkts
—	2. panta h) punkts
—	2. panta k) punkts
—	2. panta l) punkts
3. pants	3. pants
4. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts	—
—	4. panta 2. punkts
5. pants	—
6. pants	—
7. pants	5. pants
8. pants	6. pants
9. pants	7. pants
10. pants	8. pants
11. pants	9. pants
12. pants	—
—	10. pants
13. pants	11. pants
14. pants	12. pants
15. pants	13. pants
16. pants	—
—	14. pants
—	15. pants
17. pants	16. pants
18. pants	17. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	—
III pielikums	—
IV pielikums	II pielikums

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2000. gada 4. oktobra Atzinums (OV C 178, 22.6.2001., 160. lpp.), Padomes 2001. gada 17. septembra Kopējā nostāja (OV C 4, 7.1.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. decembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2002. gada 10. aprīļa Lēmums un Padomes 2002. gada 22. aprīļa Lēmums.

( 5 ) OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/16/EK (OV L 105, 3.5.2000., 36. lpp.).

( 6 ) OV L 265, 8.11.1995., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/46/EK (OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.).

( 9 ) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2205/2001 (OV L 297, 15.11.2001., 3. lpp.).

( 10 ) OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/2/EK (OV L 63, 6.3.2002., 23. lpp.).

( 11 ) OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2000/57/EK (OV L 244, 29.9.2000., 76. lpp.).

( 12 ) OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2002/23/EK (OV L 64, 7.3.2002., 13. lpp.).

( 13 ) OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/23/EK.

( 14 ) OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/23/EK.

( 15 ) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/20/EK (OV L 80, 25.3.1999., 20. lpp.).

( 16 ) OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/29/EK (OV L 115, 4.5.1999., 32. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/57/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 17. jūnijs),	L 151	38	19.6.2003
►M2	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/100/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 31. oktobris),	L 285	33	1.11.2003
►M3	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/8/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 27. janvāris),	L 27	44	29.1.2005
M4	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/86/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 5. decembris),	L 318	16	6.12.2005
►M5	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/87/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 5. decembris),	L 318	19	6.12.2005
►M6	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/13/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 3. februāris),	L 32	44	4.2.2006
►M7	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/77/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 29. septembris),	L 271	53	30.9.2006
►M8	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/76/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 25. jūlijs),	L 198	37	26.7.2008