Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva ( 4 ) nosaka reglamentējošo noteikumu mērķus, lai iekļautu Kopienas elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus, ietverot fiksētos un mobilos telekomunikāciju tīklus, kabeļu televīzijas tīklus, tīklus, ko izmanto virszemes apraidei, satelīttīklus un Interneta tīklus, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti balsij, faksam, datiem vai attēliem. Dalībvalstis minētos tīklus var būt atļāvušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva ( 5 ) vai saskaņā ar iepriekšējiem regulējošiem pasākumiem. Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz tiem tīkliem, kurus izmanto publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai. Šī direktīva iekļauj piekļuves un savstarpējā savienojuma pasākumus starp pakalpojuma sniedzējiem. Attiecībā uz privātajiem tīkliem šī direktīva neuzliek nekādus pienākumus, izņemot gadījumus, kad, gūstot labumu no piekļuves publiskajiem tīkliem, uz tiem var attiekties dalībvalstu paredzētie nosacījumi.

(2)	Tādi pakalpojumi, kā skaņas paketes vai televīzijas apraides piedāvājums pārdošanai, nav iekļauti kopējos reglamentējošos noteikumos par elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem.

(3)	Terminam “piekļuve” ir plašs nozīmju spektrs, un tāpēc ir precīzi jādefinē, kā šis termins ir izmantots šajā direktīvā, neierobežojot to, kā tas var tikt izmantots citos Kopienas pasākumos. Operatoram var piederēt attiecīgais tīkls vai iekārtas, vai viņš to daļu vai visu var nomāt.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/47/EK par standartu izmantošanu televīzijas signālu pārraidē ( 6 ) nenoteica nekādas īpašas ciparu televīzijas pārraides sistēmas vai pakalpojumu prasības, un deva iespēju tirgus dalībniekiem uzņemties iniciatīvu un izveidot atbilstošas sistēmas. Ar digitālās video apraides grupas palīdzību Eiropas tirgus dalībnieki ir izveidojuši televīzijas pārraides sistēmu kopumu, ko ir pieņēmuši apraidītāji visā pasaulē. Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) šīs pārraides sistēmas ir standartizējis, un tās ieteikusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU). Attiecībā uz platformāta ciparu televīziju 16:9 aspekta attiecība ir standartformāts platformāta televīzijas pakalpojumiem un programmām un ir ieviesta dalībvalstu tirgū ar Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmumu 93/424/EEK par darbības plānu attīstītu televīzijas pakalpojumu ieviešanai Eiropā ( 7 ).

(5)

Atvērtā konkurences tirgū nevajadzētu būt ierobežojumiem, kas kavē uzņēmumus savā starpā vienoties par piekļuves un savstarpējā savienojuma pasākumiem, jo īpaši par nolīgumiem par pārrobežu sadarbību, saskaņā ar Līguma konkurences noteikumiem. Lai sasniegtu lielāku efektivitāti Viseiropas tirgū ar efektīvāku konkurenci, vairāk izvēles iespējām un konkurētspējīgiem pakalpojumiem patērētājiem, uzņēmumiem, kas saņem pieprasījumu par piekļuvi vai savstarpējo savienojumu, principā būtu jānoslēdz šādi nolīgumi, pamatojoties uz komerciāliem principiem, un godīgi jāvienojas.

(6)

Tirgos, kur joprojām turpina pastāvēt ļoti atšķirīga spēku sadale sarunās starp uzņēmumiem un kur daži uzņēmumi izmanto citu uzņēmumu nodrošināto infrastruktūru to pakalpojumu sniegšanai, ir lietderīgi izveidot sistēmu, lai nodrošinātu to, ka tirgus darbojas efektīvi. Ja komerciālās sarunas neizdodas, valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj nodrošināt atbilstīga piekļuve pakalpojumiem un to savstarpējais savienojums, un savietojamība lietotāju interesēs. Jo īpaši tās var nodrošināt pilnīgu pārklājumu, nosakot pienākumus uzņēmumiem, kas kontrolē lietotāju piekļuvi. Piekļuves līdzekļu kontrole var būt saistīta ar īpašumtiesībām vai kontroli pār fizisko saiti ar pakalpojumu lietotāju (vai nu fiksētu, vai mobilu) un/vai spēju mainīt vai atsaukt valsts numuru vai numurus, kas vajadzīgi, lai piekļūtu lietotāja tīkla pieslēguma punktam. Šāds gadījums varētu rasties, ja, piemēram, tīkla operatoriem būtu nepamatoti jāierobežo lietotāju izvēle pieejai Interneta portāliem un pakalpojumiem.

(7)

Valsts tiesiskie vai administratīvie pasākumi, kas saista noteikumus un nosacījumus piekļuvei vai savstarpējam savienojumam ar tās puses darbībām, kas cenšas iegūt savstarpējo savienojumu, un jo īpaši ar tās investīciju līmeni tīkla infrastruktūrā, un nevis ar nodrošināto savstarpējo savienojumu vai piekļuves pakalpojumiem, var radīt tirgus izkropļojumu un tādēļ var būt nesavietojami ar konkurences noteikumiem.

(8)

Tīkla operatori, kas kontrolē piekļuvi saviem klientiem, to dara, pamatojoties uz vienreizējiem numuriem vai adresēm no publicēto numuru vai adrešu spektra. Citiem tīkla operatoriem jāspēj nodrošināt informācijas plūsmu šiem patērētājiem un tādējādi jāspēj savstarpēji tieši vai netieši citu ar citu savienot. Tāpēc pašreizējās tiesības un pienākumi pārrunāt savstarpēju savienojumu būtu jāsaglabā. Ir arī lietderīgi saglabāt pienākumus, kas agrāk paredzēti Direktīvā 95/47/EK, ar kuru noteikts, ka pilnīgi digitāliem elektronisko komunikāciju tīkliem, kas tiek izmantoti televīzijas pakalpojumu sniegšanai un ir atvērti sabiedrībai, jānodrošina platformāta televīzijas pakalpojumi un programmas tā, lai lietotāji varētu saņemt šādas programmas formātā, kādā tās ir pārraidītas.

(9)

Savstarpēja savietojamība ir ieguvums lietotājiem un svarīgs šo reglamentējošo noteikumu mērķis. Savstarpējās savietojamības veicināšana ir viens no valsts regulatīvo iestāžu mērķiem, kā noteikts minētajos reglamentējošajos noteikumos, kas paredz arī to, ka Komisijai jāpublicē to standartu un/vai specifikāciju saraksts, kas iekļauj pakalpojumu sniegšanu, tehniskās saskarnes un/vai tīkla funkcijas, kā pamatu, lai veicinātu saskaņošanu elektroniskajās komunikācijās. Dalībvalstīm būtu jāveicina publicēto standartu un/vai specifikāciju izmantošana tādā mērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojumu savietojamību un uzlabotu lietotāju izvēles brīvību.

(10)

Tikai ar konkurences noteikumiem var nepietikt, lai nodrošinātu kultūras atšķirības un informācijas līdzekļu plurālismu ciparu televīzijas apgabalā. Direktīva 95/47/EK paredz sākotnējos reglamentējošos noteikumus topošajai ciparu televīzijas nozarei, kas jāuztur, tostarp jo īpaši pienākumu nodrošināt ierobežotu piekļuvi ar godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, lai pārliecinātos, ka ir pieejams plašs programmu un pakalpojumu spektrs. Tehnoloģijas un tirgus attīstība rada nepieciešamību dalībvalstij tās tirgum vai Komisijai Kopienai regulāri pārskatīt šos pienākumus, jo īpaši, lai noteiktu, vai ir pamats pienākumu paplašināšanai līdz jaunām vārtejām, tādām kā elektroniskie programmu ceļveži un lietojumprogrammu saskarnes, tādā mērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu lietotāju piekļuvi noteiktiem ciparu pārraidīšanas pakalpojumiem. Dalībvalstis var precizēt ciparu pārraidīšanas pakalpojumus, kuriem jānodrošina piekļuve lietotājiem, izmantojot jebkādus normatīvos vai administratīvos līdzekļus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem.

(11)

Dalībvalstis var arī atļaut to valsts regulatīvajai iestādei pārskatīt pienākumus attiecībā uz ierobežotu piekļuvi ciparu pārraidīšanas pakalpojumiem, lai ar tirgus analīzes palīdzību izvērtētu to, vai atcelt vai grozīt nosacījumus operatoriem, kuriem nav būtiska ietekme attiecīgajā tirgū. Šādai atcelšanai vai grozīšanai nevajadzētu negatīvi ietekmēt lietotāju piekļuvi šādiem pakalpojumiem vai efektīvas konkurences perspektīvas.

(12)

Lai nodrošinātu pašreizējo nolīgumu nepārtrauktību un lai izvairītos no juridiskā vakuuma, ir jānodrošina tas, ka pienākumus attiecībā uz piekļuvi un savstarpējo savienojumu, kas uzlikti saskaņā ar 4., 6., 7., 8., 11., 12. un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvā 97/33/EK par savstarpējo savienojumu telekomunikācijās attiecībā uz universālā pakalpojuma un savietojamības nodrošināšanu, piemērojot atvērtā tīkla nodrošinājuma principus ( 8 ), pienākumus par īpašu piekļuvi, kas uzlikti saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 26. februāra Direktīvā 98/10/EK par atvērtā tīkla nodrošinājuma piemērošanu balss telefonijā un universālo pakalpojumu telekomunikācijās konkurences apstākļos ( 9 ), un pienākumus attiecībā uz nomātas līnijas pārraides spējas nodrošināšanu saskaņā ar Padomes 1992. gada 5. jūnija Direktīvu 92/44/EEK par atvērtā tīkla nodrošinājuma piemērošanu nomātām līnijām ( 10 ) sākotnēji tiek pārnesti uz jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem, bet ir pakļauti tūlītējam pārskatam, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus. Šāds pārskats būtu jāveic arī attiecībā uz tām organizācijām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2887/2000 par atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai ( 11 ).

(13)

Pārskats būtu jāveic, izmantojot tirgus ekonomisko analīzi, kas pamatojas uz konkurences tiesību metodoloģiju. Mērķis ir pakāpeniski samazināt iepriekšējos sektora īpašos noteikumus, attīstoties tirgus konkurencei. Taču procedūrā arī ņem vērā pārejas problēmas tirgū, tādas kā tās, kas saistītas ar starptautisko viesabonēšanu, un jaunu vājo vietu rašanos iespējamību tehnoloģijas attīstības rezultātā, kas var radīt nepieciešamību pēc iepriekšējiem noteikumiem, piemēram, platjoslas piekļuves tīklu apgabalos. Šāds gadījums var rasties, ja konkurence attīstās dažādos ātrumos dažādos tirgus segmentos un dažādās dalībvalstīs, un valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj paredzēt atvieglotus reglamentējošos noteikumus tajos tirgos, kur konkurence sasniedz vēlamos rezultātus. Lai nodrošinātu, ka pret tirgus dalībniekiem līdzīgos apstākļos ir līdzīga attieksme dažādās dalībvalstīs, Komisijai būtu jāspēj nodrošināt saskaņota šīs direktīvas noteikumu piemērošana. Valsts regulatīvajām iestādēm un valsts iestādēm, kam uzticēta konkurences tiesību ieviešana, attiecīgos gadījumos būtu jāsaskaņo savas darbības, lai nodrošinātu to, ka tiek piemērots visatbilstīgākais tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Kopiena un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistības par telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienojumu sakarā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nolīgumu par pamata telekomunikācijām, un šīs saistības ir jāievēro.

(14)

Direktīva 97/33/EK noteica pienākumu spektru, kas jāuzliek uzņēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, proti caurskatāmība, nediskriminācija, atsevišķa grāmatvedība, piekļuve un cenu kontrole, tostarp cenu orientācija. Šis iespējamo pienākumu spektrs būtu jāsaglabā, bet papildus tie būtu jānosaka kā minimālo pienākumu kopums, kuru var piemērot uzņēmumiem, lai izvairītos no regulas noteikumu pārkāpšanas. Izņēmuma kārtā, lai pildītu starptautiskās saistības vai Kopienas tiesības, var būt lietderīgi uzlikt pienākumus visiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz piekļuvi vai savstarpēju savienojumu, tāpat kā tas ir pašlaik ierobežotas piekļuves sistēmas gadījumā attiecībā uz ciparu televīzijas pakalpojumiem.

(15)	Īpašā pienākuma uzlikšanai uzņēmumam, kam ir būtiska ietekme tirgū, nav nepieciešama papildu tirgus analīze, bet pamatojums tam, ka attiecīgais pienākums ir lietderīgs un samērīgs attiecībā uz noteiktās problēmas raksturu.

(16)

Piekļuves un savstarpēja savienojuma noteikumu un nosacījumu caurskatāmība, tostarp cenas, paātrina sarunas, palīdz izvairīties no strīdiem un tirgus dalībniekiem sniedz pārliecību, ka pakalpojumi netiek sniegti ar diskriminējošiem noteikumiem. Tehnisko saskarņu atklātums un caurskatāmība var būt jo īpaši svarīga, nodrošinot savietojamību. Ja valsts regulatīvā iestāde uzliek pienākumus padarīt informāciju sabiedrībai pieejamu, tā var arī precizēt veidu, kādā šī informācija ir jādara pieejama, iekļaujot, piemēram, publicēšanas veidu (uz papīra un/vai elektroniski) un to, vai tā ir par brīvu, ņemot vērā attiecīgās informācijas raksturu un nolūku.

(17)	Nediskriminācijas princips nodrošina to, ka uzņēmumi, kam ir būtiska ietekme tirgū, nekropļo konkurenci, jo īpaši, ja tie ir vertikāli integrēti uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, ar kuriem tie konkurē pakārtotos tirgos.

(18)

Atsevišķa grāmatvedība ļauj padarīt redzamus iekšējo cenu pārskaitījumus, un ļauj valsts regulatīvajām iestādēm, attiecīgos gadījumos, pārbaudīt atbilstību saistībām par nediskrimināciju. Šajā sakarā Komisija publicēja 1998. gada 8. aprīļa Ieteikumu 98/322/EK par savstarpēju savienojumu liberalizētā telekomunikāciju tirgū (2.daļa — atsevišķa grāmatvedība un izmaksu uzskaite ( 12 ).

(19)

Piespiedu piekļuvi tīkla infrastruktūrai var attaisnot kā līdzekli konkurences palielināšanai, bet valsts regulatīvajām iestādēm ir jālīdzsvaro infrastruktūras īpašnieka tiesības izmantot tā infrastruktūru savam labumam un citu pakalpojuma sniedzēju tiesības piekļūt iekārtām, kas ir svarīgas konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšanai. Ja operatoriem ir uzlikti pienākumi, saskaņā ar kuriem jāizpilda pamatotas prasības par piekļuvi tīklu elementiem un ar tiem saistītām iekārtām un to izmantošanu, šādas prasības būtu jānoraida, pamatojoties tikai uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā tehniskās iespējas vai nepieciešamība saglabāt tīkla integritāti. Ja piekļuve ir atteikta, persona, kurai ir atteikts, lietu var iesniegt strīda izšķiršanas procedūrai, kas minēta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 20. un 21. pantā. Operatoram ar piespiedu piekļuves saistībām nedrīkst pieprasīt nodrošināt tāda veida piekļuvi, kuru tas nespēj nodrošināt. Valsts regulatīvās iestādes uzliktai piespiedu piekļuvei, kas īstermiņā palielina konkurenci, nevajadzētu samazināt konkurējošo uzņēmumu stimulu investēt alternatīvās iekārtās, kas nodrošinās lielāku konkurenci ilgtermiņā. Komisija ir publicējusi Paziņojumu par konkurences noteikumu piemērošanu piekļuves nolīgumiem telekomunikāciju sektorā ( 13 ), kas risina šos jautājumus. Valsts regulatīvās iestādes piespiedu piekļuves sniedzējiem un/vai saņēmējiem var noteikt tehniskos un darbības nosacījumus saskaņā ar Kopienas tiesībām. Jo īpaši tehnisko standartu noteikšanai būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas procedūru tehnisko standartu un noteikumu, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā ( 14 ).

(20)

Cenu kontrole var būt nepieciešama, ja tirgus analīze attiecīgajā tirgū atklāj neefektīvu konkurenci. Pārvaldes intervence var būt nosacīti vāja, tāda kā pienākums, lai cenas par operatora izvēli ir saprātīgas kā noteikts Direktīvā 97/33/EK, vai spēcīga, tāda kā pienākums, lai cenas ir uz izmaksām orientētas, lai pilnībā attaisnotu šīs cenas, ja konkurence nav pietiekami spēcīga, lai novērstu pārmērīgi augstas cenas. Jo īpaši operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū vajadzētu izvairīties no cenu ierobežojumiem, tā kā atšķirība starp to mazumtirdzniecības cenām un savstarpējā savienojuma cenām, ko tie iekasē no konkurentiem, kas piedāvā līdzīgus mazumtirdzniecības pakalpojumus, nav atbilstīga, lai nodrošinātu ilgstošu konkurenci. Valsts regulatīvajai iestādei aprēķinot izmaksas, kas radušās, izveidojot pakalpojumu, kas atļauts saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi atļaut gūt saprātīgu peļņu par izmantoto kapitālu, tostarp attiecīgās darbaspēka un celtniecības izmaksas, ar kapitāla vērtību, kas vajadzības gadījumā pielāgota, lai parādītu pašreizējo aktīvu vērtību un darbību efektivitāti. Izmaksu segšanas metodei būtu jābūt atbilstīgai apstākļiem, ņemot vērā nepieciešamību veicināt efektivitāti un ilgstošu konkurenci un palielināt patērētāju labumu.

(21)

Ja valsts regulatīvā iestāde uzliek pienākumus ieviest izmaksu uzskaites sistēmu, lai atbalstītu cenu kontroles, tā pati var veikt ikgadēju auditu, lai nodrošinātu atbilstību šai izmaksu uzskaites sistēmai, ar noteikumu, ka tai ir vajadzīgais kvalificētais personāls, vai tā var pieprasīt auditu veikt citai kvalificētai iestādei, neatkarīgi no attiecīgā operatora.

(22)

Dalībvalstu publicētā informācija nodrošinās to, ka tirgus dalībnieki un potenciālie tirgus jaunpienācēji saprot savas tiesības un pienākumus un zina, kur ir atrodama attiecīgā sīki izklāstīta informācija. Publikācija valsts laikrakstā palīdz ieinteresētajām pusēm citās dalībvalstīs atrast attiecīgo informāciju.

(23)	Lai nodrošinātu to, ka Viseiropas elektronisko komunikāciju tirgus ir efektīvs, Komisijai būtu jāpārrauga un jāpublicē informācija par maksājumiem, kas veicina lietotājiem piedāvāto cenu noteikšanu.

(24)

Elektronisko komunikāciju tirgum un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai var būt nelabvēlīga ietekme uz vidi un ainavu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpārrauga šis process un vajadzības gadījumā jārīkojas, lai samazinātu šādu ietekmi, izmantojot atbilstīgus nolīgumus un citus pasākumus ar attiecīgajām iestādēm.

(25)

Lai noteiktu Kopienas tiesību pareizu piemērošanu, Komisijai jāzina, kuri uzņēmumi ir izraudzīti kā uzņēmumi, kam ir būtiska ietekme tirgū, un kādus pienākumus valsts regulatīvās iestādes uzlikušas tirgus dalībniekiem. Tāpēc, papildus šīs informācijas publicēšanai valstī, dalībvalstīm šī informācija jānosūta Komisijai. Ja dalībvalstīm informācija jānosūta Komisijai, tā var būt elektroniskā formā, saskaņā ar attiecīgajām autentiskuma noteikšanas procedūrām, par kurām puses ir vienojušās.

(26)	Ņemot vērā tehnoloģijas un tirgus attīstības gaitu, šīs direktīvas ieviešana būtu jāpārskata trīs gados kopš tās piemērošanas dienas, lai noteiktu, vai tā atbilst saviem mērķiem.

(27)	Šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras ( 15 ).

(28)

Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt piedāvātās darbības mērķus, proti, izveidot saskaņotus noteikumus elektronisko komunikāciju tīklu un ar tiem saistītu iekārtu piekļuves un savstarpējā savienojuma reglamentēšanai, tāpēc darbības mēroga un ietekmes dēļ labāk tos var sasniegt Kopienas līmenī, un Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. Saskaņā ar Direktīvā 2002/21/EK (pamatdirektīva) paredzētajiem noteikumiem šī direktīva saskaņo veidu, kādā dalībvalstis reglamentē piekļuvi elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām, un to savstarpējo savienojumu. Mērķis ir saskaņā ar iekšējā tirgus principiem izveidot reglamentējošus noteikumus tādām attiecībām starp tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem, kas radīs ilgstošu konkurenci, elektronisko komunikāciju pakalpojumu savstarpējo savietojamību un labumu patērētājiem.

2. Ar šo direktīvu izveido tiesības un pienākumus operatoriem un uzņēmumiem, kas vēlas saņemt savstarpēju savienojumu un/vai piekļuvi to tīkliem vai ar tiem saistītām iekārtām. Tā nosaka mērķus valsts regulatīvajām iestādēm attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu, un nosaka procedūras, lai nodrošinātu, ka valsts regulatīvo iestāžu uzliktie pienākumi ir pārskatīti un, attiecīgos gadījumos, atcelti, tiklīdz vēlamie mērķi ir sasniegti. Šajā direktīvā piekļuve neattiecas uz lietotāju piekļuvi.

Šajā direktīvā piemēro Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 2. pantā noteiktās definīcijas.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka nepastāv ierobežojumi, kas kavē uzņēmumiem tajā pašā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs savstarpēji pārrunāt nolīgumus par tehniskiem vai komerciāliem pasākumiem piekļuvei un/vai savstarpējam savienojumam, saskaņā ar Kopienas tiesībām. Uzņēmumam, kas pieprasa piekļuvi vai savstarpēju savienojumu, nav jābūt pilnvarotam darboties tajā dalībvalstī, kurā ir pieprasīta piekļuve vai savstarpējs savienojums, ja tas nesniedz pakalpojumus vai nepārvalda tīklu šajā dalībvalstī.

2. Neierobežojot 31. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (vispārējā pakalpojuma direktīva ( 16 ), dalībvalstis nesaglabā juridiskus vai administratīvus pasākumus, kas operatoriem, piešķirot piekļuvi vai savstarpēju savienojumu, liek piedāvāt dažādus noteikumus un nosacījumus dažādiem uzņēmumiem par līdzvērtīgiem pakalpojumiem, un/vai uzliek pienākumus, kas nav saistīti ar faktiskajiem piekļuves un savstarpēja savienojuma pakalpojumiem, ko sniedz, neierobežojot nosacījumus, kas paredzēti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) pielikumā.

1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un – ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu – pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts regulatīvā iestāde uzlikusi, ievērojot 5. līdz 8. pantu.

2. Publiskie elektronisko komunikāciju tīkli, kas izveidoti ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanai, spēj pārraidīt platformāta televīzijas pakalpojumus un programmas. Tīkla operatori, kas saņem un atkārtoti pārraida platformāta televīzijas pakalpojumus vai programmas, saglabā platekrāna formātu.

3. Neskarot Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 11. pantu, dalībvalstis pieprasa, lai uzņēmumi, kas saņem informāciju no cita uzņēmuma pirms, pēc vai pārrunu procesa par piekļuves vai savstarpēja savienojuma pasākumiem laikā, izmanto šo informāciju tikai tam nolūkam, kuram tā ir sniegta, un vienmēr ievēro nosūtītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti. Saņemto informāciju nenodod citām personām, jo īpaši citām struktūrvienībām, meitasuzņēmumiem vai partneriem, kam šāda informācija sniegtu konkurences priekšrocības.

Valsts regulatīvo iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu

1. Valsts regulatīvās iestādes, darbojoties saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un, attiecīgos gadījumos, nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, noturīgu konkurenci, efektīvus ieguldījumus un inovācijas un sniedzot maksimālu labumu tiešajiem lietotājiem.

Jo īpaši, neskarot pasākumus, kurus var veikt attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar 8. pantu, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt:

2. Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, un tos ievieš saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6., 7. un 7.a pantā.

3. Attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvā iestāde ir pilnvarota iejaukties pēc savas iniciatīvas – pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu politikas mērķus, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6., 7., 20. un 21. pantā.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecībā uz ierobežotu piekļuvi ciparu televīzijas un radio pakalpojumiem, kas sniegti skatītājiem un klausītājiem Kopienā neatkarīgi no pārraides līdzekļiem, piemēro I pielikuma I daļā minētos nosacījumus.

2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem dalībvalstis var ļaut savai valsts regulatīvajai iestādei cik vien drīz iespējams pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam periodiski pārskatīt nosacījumus, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, veicot tirgus analīzi saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta pirmo daļu, lai noteiktu, vai saglabāt, grozīt vai atcelt piemērotos nosacījumus.

Ja tirgus analīzes rezultātā valsts regulatīvā iestāde atklāj, ka vienam vai vairākiem operatoriem nav būtiska ietekme attiecīgajā tirgū, tā var grozīt vai atcelt nosacījumus attiecībā uz šiem operatoriem, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. pantā minētajām procedūrām, tikai tādā līmenī, ka:

Personām, kuras ietekmējusi šāda nosacījumu grozīšana vai atcelšana, nosaka atbilstīgu paziņošanas termiņu.

4. Nosacījumi, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu neierobežo dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus attiecībā uz elektroniskas programmas rokasgrāmatas un līdzīgu sarakstu, un navigācijas iekārtu sniegšanu.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes ir tiesīgas uzlikt pienākumus, kas noteikti ►M1 9. līdz 13.a pantā ◄ .

2. Ja operators saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā ir izraudzīts kā tāds operators, kuram ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, valsts regulatīvās iestādes atbilstīgi uzliek pienākumus, kas minēti šīs direktīvas 9. līdz 13. pantā.

valsts regulatīvās iestādes neuzliek 9. līdz 13. pantā minētos pienākumus operatoriem, kas nav izraudzīti saskaņā ar 2. punktu.

Ārkārtas apstākļos, ja valsts regulatīvā iestāde operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, gatavojas uzlikt piekļuves un savstarpējā savienojuma pienākumus, kas nav šīs direktīvas 9. līdz 13. pantā minētie pienākumi, tā šo pieprasījumu iesniedz Komisijai. Komisija maksimāli ņem vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ( 18 ) atzinumu. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņem lēmumu, ar ko valsts regulatīvajai iestādei atļauj vai liedz veikt minētos pasākumus.

4. Saskaņā ar šo pantu uzliktie pienākumi ir pamatoti ar noteiktās problēmas raksturu un ir samērīgi un attaisnojami, ņemot vērā mērķus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantu. Šādus pienākumus uzliek tikai pēc apspriešanās saskaņā ar minētās direktīvas 6. un 7. pantu.

5. Attiecībā uz 3. punkta pirmās daļas trešo ievilkumu, valsts regulatīvās iestādes paziņo par lēmumiem uzlikt, grozīt vai atcelt pienākumus attiecībā uz tirgus dalībniekiem Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. pantā minēto procedūru.

1. Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 8. pantu var noteikt pārskatāmības pienākumus attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi, pieprasot operatoriem konkrētu informāciju publiskot, piemēram, grāmatvedības informāciju, tehniskās specifikācijas, tīkla raksturojumu, noteikumus un nosacījumus nodrošināšanai un lietošanai, tostarp jebkādus nosacījumus, kas ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietojumprogrammām un/vai to izmantošanu, ja šādi nosacījumi dalībvalstīs ir atļauti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un cenas.

2. Jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, valsts regulatīvās iestādes var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus un nosacījumus, tostarp cenas. Valsts regulatīvā iestāde inter alia ir spējīga noteikt izmaiņas standartpiedāvājumos, lai īstenotu pienākumus, kas uzlikti saskaņā ar šo direktīvu.

3. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt precīzu sniedzamo informāciju, nepieciešamo informācijas līmeni un publicēšanas veidu.

4. Neskarot 3. punktu, ja operatoram saskaņā ar 12. pantu ir pienākums attiecībā uz piekļuvi vairumtirdzniecības tīkla infrastruktūrai, valsts regulatīvās iestādes nodrošina standartpiedāvājuma publicēšanu, kurā ir vismaz II pielikumā minētie elementi.

5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt BEREC.

1. Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt nediskriminācijas pienākumu attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi.

2. Nediskriminācijas pienākumi jo īpaši nodrošina to, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem uzņēmumiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri.

1. Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt atsevišķas grāmatvedības pienākumus attiecībā uz noteiktām darbībām, kas saistītas ar savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi.

Jo īpaši valsts regulatīvā iestāde var pieprasīt vertikāli integrētiem uzņēmumiem padarīt caurskatāmas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, lai inter alia nodrošinātu atbilstību, ja ir nediskriminācijas prasība saskaņā ar 10. pantu, vai, nepieciešamības gadījumā, lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju.

2. Neierobežojot Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 5. pantu, lai veicinātu atbilstības pārbaudi caurskatāmības un nediskriminācijas pienākumiem, valsts regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt, lai grāmatvedības dati, ietverot informāciju par ieņēmumiem no trešām personām, tiek sniegti pēc pieprasījuma. Valsts regulatīvās iestādes var publicēt šādu informāciju, kas veicinātu atvērtu konkurences tirgu, ņemot vērā valsts un Kopienas komerciālās konfidencialitātes noteikumus.

1. Valtss regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus piekļuves un izmantošanas pieprasījumus īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām inter alia situācijās, kad valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs lietotāju interesēs.

Valsts regulatīvās iestādes šiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, kas attiecas uz godīgumu, pamatotību un izpildes laiku.

2. Lemjot par to, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā, valsts regulatīvās iestādes jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

3. Valsts regulatīvās iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantam.

1. Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. pantu var noteikt pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot lietotājiem. Lai veicinātu operatora ieguldījumus, tostarp nākamās paaudzes tīklos, valsts regulatīvās iestādes ņem vērā ieguldījumus, ko operators ir veicis, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā jebkādus riskus, kas raksturīgi konkrētam jauno tīkla ieguldījumu projektam.

2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina to, ka izmaksu segšanas mehānisms vai cenu metodoloģija, kas ir atļauta, veicina efektivitāti un ilgstošu konkurenci un palielina patērētāju labumu. Šajā sakarā valsts regulatīvās iestādes var arī ņemt vērā cenas, kas ir pieejamas salīdzināmos konkurences tirgos.

3. Ja operatoram ir pienākums attiecībā uz cenu orientāciju uz to izmaksām, attiecīgais operators pierāda, ka cenas veidojas no izmaksām, ieskaitot saprātīgu peļņu par investīcijām. Lai aprēķinātu efektīvas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, valsts regulatīvās iestādes var izmantot izmaksu uzskaites metodes neatkarīgi no tām, kuras izmanto uzņēmums. Valsts regulatīvās iestādes var pieprasīt operatoram sniegt savu cenu pilnīgu pamatojumu un vajadzības gadījumā var pieprasīt koriģēt cenas.

4. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina to, ka, ja ir atļauta izmaksu uzskaites sistēmas ieviešana, lai atbalstītu cenu kontroles, izmaksu uzskaites sistēmas aprakstu padara publiski pieejamu, parādot vismaz galvenās kategorijas, kurās izmaksas ir sagrupētas, un noteikumus, kurus izmanto izmaksu sadalīšanai. Atbilstību izmaksu uzskaites sistēmai pārbauda kvalificēta neatkarīga iestāde. Deklarāciju par atbilstību publicē ik gadu.

1. Ja valsts regulatīvā iestāde secina, ka, nosakot saskaņā ar 9. līdz 13. pantu attiecīgus pienākumus, nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci un ka ir konstatētas būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas un/vai tirgus nepilnības saistībā ar dažu produktu piekļuvi vairumtirdzniecības tirgum, tā, kā ārkārtas pasākumu, saskaņā ar direktīvas 8. panta 3. punkta otrās daļas noteikumiem var uzlikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu nodot ar minēto piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības neatkarīgi strādājošai uzņēmējdarbības vienībai.

Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp attiecībā uz cenu un pakalpojumu līmeni, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.

2. Ja valsts regulatīvā iestāde plāno noteikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai priekšlikumu, kurā ietver:

4. Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz tādu izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde nosaka, saglabā, groza vai atceļ pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

5. Uzņēmumam, kam noteikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

1. Uzņēmumi, kuri saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu ir atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme vienā vai vairākos konkrētajos tirgos, valsts regulatīvo iestādi informē iepriekš un laikus, lai valsts regulatīvā iestāde varētu izvērtēt paredzētās darbības iespaidu, ja tie plāno savus vietējās piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu nodot atsevišķam tiesību subjektam, kas nav to īpašumā, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, lai visiem mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp šo uzņēmumu mazumtirdzniecības struktūrvienībām, nodrošinātu pilnīgi līdzvērtīgus piekļuves produktus.

Turklāt uzņēmumi valsts regulatīvajai iestādei ziņo par visām izmaiņām tādās iecerēs, kā arī par nošķiršanas procesa galarezultātu.

2. Valsts regulatīvā iestāde novērtē plānotās transakcijas ietekmi uz pašreizējiem pienākumiem, kas regulatīvā nolūkā uzlikti saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva).

Šajā nolūkā valsts regulatīvā iestāde veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantā.

Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai atceļ pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

3. Juridiski un/vai funkcionāli nošķirtajai uzņēmējdarbības vienībai var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tā ir atzīta par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

1. Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 22. pantu.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka publicē īpašos pienākumus, kas uzlikti uzņēmumiem saskaņā ar šo direktīvu, un ka nosaka īpašos produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Tās nodrošina to, ka jaunākā informācija, ar noteikumu, ka informācija nav konfidenciāla un jo īpaši nesatur komercnoslēpumus, ir padarīta publiski pieejama tādā veidā, kas visām ieinteresētajām personām garantē vieglu piekļuvi minētajai informācijai.

2. Dalībvalstis Komisijai nosūta visas šādas publicētās informācijas kopiju. Komisija informāciju padara pieejamu viegli pieejamā veidā un attiecīgi nosūta to Komunikāciju komitejai.

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 18. panta 1. punkta otrajā daļā minētās dienas Komisijai paziņo tās valsts regulatīvās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā direktīvā minētajiem uzdevumiem.

2. Valsts regulatīvās iestādes Komisijai paziņo to operatoru nosaukumus, kas šajā direktīvā uzskatāmi par operatoriem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un pienākumus, kas tiem uzliktas saskaņā ar šo direktīvu. Komisijai nekavējoties paziņo par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē pienākumus, kuri uzlikti uzņēmumiem, vai par uzņēmumiem, kas ietekmēti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Komisija periodiski pārskata šīs direktīvas darbību un pie pirmās izdevības ne vēlāk kā trīs gadus pēc 18. panta 1. punkta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Šim nolūkam Komisija var no dalībvalstīm pieprasīt informāciju, kuru tās sniedz nekavējoties.

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2003. gada 24. jūlijam izpildītu šo direktīvu. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savus tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva, un jebkurus sekojošus grozījumus minētajos noteikumos.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

NOSACĪJUMI PIEKĻUVEI CIPARU TELEVĪZIJAS UN RADIO PAKALPOJUMIEM, KAS SNIEGTI SKATĪTĀJIEM UN KLAUSĪTĀJIEM KOPIENĀ

I daļa: nosacījumi ierobežotas piekļuves sistēmām, kas piemērojami saskaņā ar 6. panta 1. punktu

Dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecībā uz ierobežotu piekļuvi ciparu televīzijas un radio pakalpojumiem, kas sniegti skatītājiem un klausītājiem Kopienā neatkarīgi no pārraides līdzekļiem, saskaņā ar 6. pantu piemēro šādus nosacījumus:

II daļa: citas iekārtas, kurām var piemērot nosacījumus saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu

TO ELEMENTU MINIMĀLAIS SARAKSTS, KAS IEKĻAUJAMI ATSAUCES PIEDĀVĀJUMĀ PAR PIEKĻUVI VAIRUMTIRDZNIECĪBAS TĪKLA INFRASTRUKTŪRAI, TOSTARP KOPLIETOŠANU VAI PILNĪGI ATSEVIŠĶU PIEKĻUVI VIETĒJAI SAKARU LĪNIJAI NOTEIKTĀ VIETĀ, KURŠ JĀPUBLICĒ PAZIŅOTIEM OPERATORIEM AR BŪTISKU TIRGUS IETEKMI (BTI)

Nosacījumi piekļuvei pilnvarotā operatora darbības atbalsta sistēmām, informācijas sistēmām vai datubāzēm iepriekšēja pasūtījumu veikšanai, sagatavošanai, pasūtījumiem, uzturēšanas un labošanas pieprasījumiem un rēķinu apmaksai.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 1. marta atzinums (OV C 277, 1.10.2001., 72. lpp.), Padomes 2001. 17. septembra kopējā nostāja (OV C 337, 30.11.2001., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. decembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2002. gada 14. februāra lēmums.

( 8 ) OV L 199, 26.7.1997., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/61/EK (OV L 268, 3.10.1998., 37. lpp.).

( 10 ) OV L 165, 19.6.1992., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 98/80/EK (OV L 14, 20.1.1998., 27. lpp.).

( 14 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju.

( 19 ) Var noteikt, ka sabiedrības drošības apsvērumu dēļ šī informācija pieejama tikai ieinteresētajām pusēm.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/140/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 25. novembris),	L 337	37	18.12.2009