2002D0731 — LV — 30.04.2004 — 001.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

▼B

KOMISIJAS LĒMUMS

(2002. gada 30. maijs)

par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minēto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2002) 1947)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2002/731/EK)

1. pants

Ar šo Komisija pieņem SITS, kas attiecas uz Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minētās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas “kontroles un vadības un signalizācijas” apakšsistēmu. SITS ir izklāstīta šī lēmuma pielikumā. SITS ir pilnībā piemērojama Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, kā definēts Direktīvas 96/48/EK I pielikumā, ņemot vērā šī lēmuma 2. un 3. pantu.

2. pants

1.  Attiecībā uz sistēmām, kas minētas pievienotās SITS B pielikumā, nosacījumi, kas jāievēro savstarpējās izmantojamības verificēšanā Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punkta nozīmē, ir esošie piemērojamie tehniskie noteikumi dalībvalstī, kas atļauj tās apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā, uz ko attiecas šis lēmums.

2.  Sešos mēnešos pēc šī lēmuma publicēšanas katra dalībvalsts pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu:

3. pants

1.  Šajā pantā:

2.  Modernizēšanas gadījumā līgumslēdzējs attiecīgajai dalībvalstij iesniegs dokumentāciju, kurā raksturots projekts. Dalībvalsts izskatīs dokumentāciju un, ņemot vērā pievienotās SITS 7. nodaļā izklāstīto ieviešanas stratēģiju, pieņems lēmumu (ja vajadzīgs) par to, vai darba apjoms ir tāds, ka vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. pantu. Šāda atļauja nodošanai ekspluatācijā ir vajadzīga, ja paredzētais darbs var objektīvi ietekmēt drošību.

Ja ir vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. pantu, dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai:

Abos minētajos gadījumos dalībvalsts informē Komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK, par dokumentāciju, norādot piemērotās SITS daļas un sasniegto savstarpējās izmantojamības pakāpi.

3.  Atjaunošanas un ar uzturēšanu saistītas aizstāšanas gadījumā pievienoto SITS piemēro, ievērojot brīvprātības principu.

4. pants

Dalībvalstis izstrādā pievienotās SITS valsts ieviešanas plānu saskaņā ar tās 7. nodaļā norādītajiem kritērijiem. Tās nosūta šo ieviešanas plānu citām dalībvalstīm un Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šī lēmuma publicēšanas.

5. pants

Sākot no pievienotās SITS spēkā stāšanās dienas, Komisijas Lēmums 1999/569/EK ( 3 ) un 2001/260/EK ( 4 ) turpmāk nav spēkā.

6. pants

Pievienotā SITS stājas spēkā sešus mēnešus pēc šī lēmuma publicēšanas.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA, KAS ATTIECAS UZ KONTROLES UN VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS APAKŠSISTĒMU

1.   IEVADS

1.1.   TEHNISKĀS PIEMĒROŠANAS JOMA

SITS attiecas uz kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmu, kas ir viena no Direktīvas 96/48/EK II pielikuma 1. punktā minētajām apakšsistēmām. Šajā dokumentā to sauc par “kontroles un vadības” vai “KV” apakšsistēmu.

Šī SITS ir viena no sešām SITS, kas attiecas uz visām astoņām Direktīvā definētajām apakšsistēmām. Specifikācijas attiecībā uz “lietotāju” un “vides” apakšsistēmām, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību atbilstīgi pamatprasībām, ir izklāstītas attiecīgajās SITS.

Sīkāka informācija par kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmu ir sniegta 2. nodaļā.

1.2.   ĢEOGRĀFISKĀ PIEMĒROŠANAS JOMA

Šīs SITS ģeogrāfiskā piemērošanas joma ir Direktīvas 96/48/EK I pielikumā aprakstītā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma.

Tā jo īpaši attiecas uz Eiropas dzelzceļu tīkla līnijām, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai vai jebkurā tā paša lēmuma papildinājumā, kas izriet no minētā lēmuma 21. pantā paredzētās pārskatīšanas.

1.3.   ŠĪS SITS SATURS

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 3. punktu un I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu šī SITS:

2.   APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN JOMA

2.1.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Definīcija: kontroles un vadības apakšsistēma. Kontroles un vadības apakšsistēmu definē kā tādu funkciju un šo funkciju izpildes kompleksu, kas ļauj nodrošināt plānojamu un drošu dzelzceļu satiksmes kustību, lai izpildītu vajadzīgās ekspluatācijas darbības.

Darbības joma: Kontroles un vadības apakšsistēmas SITS definē pamatprasības tām kontroles un vadības apakšsistēmas daļām, kas ietekmē savstarpējo izmantojamību, un tāpēc uz tām attiecas EK verificēšanas deklarācija.

Kontroles un vadības apakšsistēmas raksturlielumus, kas attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, nosaka:

Prasības attiecībā uz vajadzīgajām funkcijām, saskarnēm un efektivitāti ir izklāstītas kontroles un vadības apakšsistēmas aprakstā, kas sniegts 4. iedaļā, kur izdarītas atsauces uz atbalsta standartiem.

2.2.   PĀRSKATS

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla savstarpēja izmantojamība daļēji ir atkarīga no vilciena kontroles un vadības iekārtu spēju mijiedarboties ar dažādām uzstādītajām sliežu ceļa iekārtām ( 5 ).

2.2.1.   SAVSTARPĒJĀ IZMANTOJAMĪBA

Savstarpējā tehniskā izmantojamība nodrošina to, ka vilcieni var droši kursēt pa savstarpēji izmantojamām līnijām, no sliežu ceļa iekārtām saņemot visu vajadzīgo kontroles un vadības informāciju. Savstarpējo tehnisko izmantojamību panāk, nodrošinot vilcieniem pareizās funkcijas, saskarnes un efektivitāti attiecībā uz infrastruktūru, kurā tiem jākursē. Savstarpējā tehniskā izmantojamība ir savstarpējās ekspluatācijas izmantojamības priekšnoteikums, kad vilciena vadīšana balstās uz saskaņotu informāciju, ko saņem kabīnē, un ir saskaņā ar ātrgaitas dzelzceļu tīklam definētajiem signalizācijas principiem, kuri nav atkarīgi no izmantotās tehnoloģijas.

2.2.2.   SLIEŽU CEĻA UN VILCIENA KONTROLES UN VADĪBAS SASKARŅU KLASES

Kontroles un vadības apakšsistēmas funkciju savstarpējai izmantojamībai jābalstās uz to saskarņu vienotu specifikāciju izstrādi, kas nodrošina savstarpēju izmantojamību. Pagaidām uz to saskarņu specifikācijām, ko pašlaik izmanto savstarpēji izmantojamu pakalpojumu sniegšanā (B klase), attiecina šīs SITS prasības. Katru B klases specifikāciju lieto turpmāk minētajā veidā. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai B klases sistēmas to lietderīgās izmantošanas laikā tiktu lietotas savstarpējās izmantojamības interesēs, un jo īpaši šo specifikāciju izmaiņas jāveic tā, lai neietekmētu savstarpējo izmantojamību.

Definē divas kontroles un vadības saskarņu klases attiecībā uz sliežu ceļu un vilcienu:

A klase: vienotas vadības un kontroles saskarnes – šīs saskarnes ir definētas 4. nodaļā. A pielikumā iekļautas specifikācijas, kas definē A klases kontroles un vadības saskarņu prasības attiecībā uz savstarpēju izmantojamību;

B klase: kontroles un vadības saskarnes un lietojumprogrammas, ko izmanto pirms Direktīvas 96/48/EK stāšanās spēkā – vienīgi tās, kas minētas B pielikumā. Tās var ieviest kā speciālus pārraides moduļus (STM) ( 6 ).

Lai panāktu savstarpējo izmantojamību, vilcienu kontroles un vadības aprīkojums sastāv no:

7. iedaļā ir aprakstītas prasības attiecībā uz pārejas posmu no B klases saskarnēm uz A klases saskarnēm radiosakaru un signalizēšanas nolūkā.

2.2.3.   PIEMĒROŠANAS LĪMEŅI

Kontroles un vadības saskarnes paredz līdzekļus datu pārraidei uz vilcieniem un dažreiz no vilcieniem. Šajā SITS norādītās A klases specifikācijas nodrošina iespējas, ko var izmantot projektā, izvēloties pārraides līdzekļus, kas atbilst tā prasībām. Parasti definē trīs piemērošanas līmeņus:

1. līmenis: prasību attiecībā uz datu pārraidi izpilda, veicot periodisku (Eurobalise) un dažos gadījumos daļēji pastāvīgu (Euroloop vai radio infill) datu pārraidi gar sliežu ceļu. Vilcienu atrašanās vietu nosaka, izmantojot sliežu iekārtas – parasti tās ir sliežu ķēdes vai asu skaitītāji. Vilciena vadītājam informāciju nodod vai nu ar sliežu signalizāciju, vai ar signalizāciju kabīnē;

2. līmenis: prasību attiecībā uz datu pārraidi izpilda, izmantojot radio (GSM-R) raidīšanu gar sliežu ceļu. Dažām funkcijām radio raidīšana jāpapildina ar periodisku (Eurobalise) datu pārraidi. Vilcienu atrašanās vietu nosaka, izmantojot sliežu iekārtas – parasti tās ir sliežu ķēdes vai asu skaitītāji. Vilciena vadītājam informāciju nosūta, izmantojot signalizāciju kabīnē;

3. līmenis: prasību attiecībā uz datu pārraidi izpilda, izmantojot radio (GSM-R) raidīšanu gar sliežu ceļu. Dažām funkcijām radio raidīšana jāpapildina ar periodisku (Eurobalise) datu pārraidi. Vilcienu atrašanās vietu nosaka, izmantojot vilciena iekārtas, kas savienotas ar vadības un kontroles datu apstrādes sistēmu. Vilciena vadītājam informāciju nodod, izmantojot signalizāciju kabīnē.

Šīs SITS prasības piemēro visiem minētajiem līmeņiem. Ieviešanas jautājums ir aplūkots 7. nodaļā. Vilcienam, kas aprīkots ar A klases saskarnēm attiecīgajā piemērošanas līmenī, jābūt ekspluatējamam šajā līmenī un visos zemākajos līmeņos.

2.2.4.   TĪKLA ROBEŽAS

Lokalizētas saskarnes starp blakus esošu dzelzceļu sliežu ceļa kontroles un vadības sistēmām nodrošina ātrgaitas vilcienu kursēšanu šajos tīklos bez ierobežojumiem.

3.   KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS PAMATPRASĪBAS

3.1.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Savstarpējas izmantojamības Direktīvas 96/48/EK 4. panta 1. punkts pieprasa, lai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un to savstarpēji izmantojamie komponenti atbilstu pamatprasībām, kas izklāstītas Direktīvas III pielikuma vispārīgajos nosacījumos. Pamatprasības ir:

Direktīva pieļauj pamatprasību vispārēju piemērošanu visai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai vai konkrētu piemērošanu katrai apakšsistēmai un tās savstarpēji izmantojamiem komponentiem.

3.2.   KONKRĒTI KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS ASPEKTI

Turpmāk pēc kārtas ir aplūkotas pamatprasības. Prasības attiecas uz visām kontroles un vadības sistēmām, kurās izmanto A klases saskarnes. B klases saskarnēm ir īpaši raksturlielumi.

3.2.1.   DROŠĪBA

Katrā projektā, kam piemērojama šī specifikācija, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai apliecinātu, ka starpgadījuma risks kontroles un vadības sistēmās nav samērojams ar sniedzamā pakalpojuma mērķi. Šajā nolūkā izmanto A pielikuma 1. rādītāju.

A klases iekārtām vispārējo mērķi apakšsistēmas drošības jomā attiecina uz vilciena un sliežu ceļa aprīkojumu kopumā. Viena vilciena aprīkojuma un viena sliežu ceļa aprīkojuma daļai, kas saistīta ar drošību, ETCS 2. līmenī ir izvirzīta šāda drošības prasība: pieļaujamā riska līmenis – 10–9/stundā (nejauša atteice), kas atbilst drošības integritātes 4. līmenim (provizoriska vērtība, kas jāapstiprina un jāattiecina uz citiem ETCS līmeņiem). Sīkākas prasības ir izklāstītas A pielikuma 2.a rādītājā.

Attiecībā uz ātrgaitas satiksmē izmantojamām B klases iekārtām dalībvalsts pienākums ir garantēt, ka B klases sistēma nodrošina atbilstīgu drošu ātrumu, kā arī noteikt ātruma ierobežojumu.

3.2.2.   IZTURĪBA UN PIEEJAMĪBA

3.2.3.   VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

Veic drošības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kontroles un vadības sistēmu konstrukcija un tajās izmantotie materiāli neapdraud to cilvēku veselību, kam ir pieeja šīm sistēmām.

Šī SITS neievieš papildu prasības tām prasībām, ko jau izvirza piemērojamās Eiropas regulas.

3.2.4.   VIDES AIZSARDZĪBA

Šī SITS neievieš papildu prasības tām prasībām, ko jau izvirza piemērojamās Eiropas regulas.

3.2.5.   TEHNISKĀ SAVIETOJAMĪBA

Tehniskā savietojamība ietver funkcijas, saskarnes un efektivitāti, kas vajadzīga savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai. Lai izpildītu šo pamatprasību un panāktu savstarpēju izmantojamību, šīs SITS 4. iedaļas prasības ir jāizpilda pilnībā.

Tāpēc tehniskās savietojamības prasības iedala divās kategorijās:

3.2.5.1.   Inženiertehniskā savietojamība

3.2.5.1.1.   Fiziskie vides apstākļi

3.2.5.1.2.   Elektromagnētiskā savietojamība

Elektromagnētiskās savietojamības prasības (kas ietver vilcienu atrašanās vietas noteikšanas prasības) ir:

Piemēro šādus standartus:

3.2.5.2.   Kontroles un vadības sistēmu savietojamība

4. iedaļā, ko papildina A un B pielikumi, definētas prasības attiecībā uz kontroles un vadības apakšsistēmas savstarpējo izmantojamību katrā saskarnes klasē – A klasē un B klasē.

4.   APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kam piemēro Direktīvu 96/48/EK un kurā ietilpst kontroles un vadības apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kurā jāverificē funkcijas, saskarnes un efektivitāte (tie visi ir pamatparametri), jo īpaši, lai nodrošinātu sistēmas savstarpēju izmantojamību un pamatprasību ievērošanu. A pielikumā ir uzskaitītas obligātās Eiropas specifikācijas A klases funkcijām, saskarnēm un efektivitātei; B pielikumā ir uzskaitītas B klases sistēmu raksturlielumi un atbildīgās dalībvalstis. Kontroles un vadības sistēma ir raksturota šādā secībā:

Uz STM, kas ļauj A klases sistēmai darboties B klases infrastruktūrā, attiecas B klases sistēmas prasības. A klases funkciju un saskarņu ieviešana un pāreja uz tām no B klases sistēmām ir pakļauta 7. iedaļas prasībām.

Kontroles un vadības apakšsistēmas SITS apraksta ERTMS raksturlielumus saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK.

B klases iekārtu galvenie parametri ir izklāstīti B pielikumā.

4.1.   APAKŠSISTĒMAS GALVENIE PARAMETRI – A KLASES IEKĀRTAS

4.1.1.   APAKŠSISTĒMAS GALVENIE PARAMETRI: IEKŠĒJĀS FUNKCIJAS

Šajā iedaļā ir precizētas A klases kontroles un vadības iekārtu funkcijas, kam ir būtiska nozīme savstarpējā izmantojamībā. ETCS funkcijas, kas vajadzīgas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai, ir:

Lai panāktu savstarpējo izmantojamību, nav jāstandartizē visas funkcijas visā kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmā. Ievēro šādu principu:

Šajā nodaļā ir aplūkota tikai iepriekšminētā funkcionalitāte.

GSM-R funkcijas, kas vajadzīgas savstarpējai izmantojamībai, ir balss un datu pārraide starp sliežu ceļu un vilcienu.

Kontroles un vadības funkcijas ir iedalītas trīs kategorijās:

Funkciju iedalījums ir norādīts ETCS FRS un GSM-R FRS dokumentā.

ETCS funkcijas ievieš saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas norādītas A pielikuma 5., 6., 7., 8., 9. rādītājā, un to efektivitātei jāatbilst 2. un 18. rādītāja prasībām.

Trauksmes funkciju vilcienos ierīko saskaņā ar A pielikuma 10. rādītāju. Ieviešanu var veikt:

Infill datu pārraides funkcija ETCS 1. līmeņa lietojumprogrammās vilcienos ir obligāta vienīgi 7. iedaļā definētajos apstākļos.

GSM-R radiosakaru funkciju ievieš saskaņā ar A pielikuma 11. rādītājā sniegtajām tehniskajām specifikācijām.

4.1.2.   APAKŠSISTĒMAS GALVENIE PARAMETRI: IEKŠĒJĀ SASKARNE

Definīcija: saskaņā ar definīciju iekšējās saskarnes attiecas uz diviem kontroles un vadības sistēmas savstarpēji izmantojamiem komponentiem vai aprīkojumu un raksturo funkcionālos, elektriskos un/vai mehāniskos nosacījumus, ko piemēro saitēm starp tiem. Iekšējās saskarnēs ietilpst balss un datu pārraide starp vilcienu un sliežu ceļu.

Šajā iedaļā ir precizētas A klases iekšējo saskarņu kontroles un vadības funkcijas, kam ir būtiska nozīme savstarpējā izmantojamībā.

4.1.2.1.   Vilciena un sliežu ceļa aprīkojuma saskarne

4.1.2.2.   Vilciena savstarpēji izmantojamo komponentu saskarnes, kam ir būtiska nozīme savstarpējā izmantojamībā

Katras saskarnes datu pārraides raksturlielumi ir tādi, kas ļauj izpildīt prasības attiecībā uz funkcijām un atteices režīmiem.

4.1.2.3.   Sliežu ceļa savstarpēji izmantojamo komponentu saskarnes, kam ir būtiska nozīme savstarpējā izmantojamībā

4.1.2.4.   Kodu vadība

Datus, kas attiecas uz drošību un ko pārraida pa radio, aizsargā ar mehānismiem, kam vajadzīgi kriptogrāfiski kodi. Infrastruktūras vadītājs nodrošina vadības sistēmu, kas kontrolē un pārvalda kodus. Kodu vadības saskarne ir vajadzīga:

Kodu vadības drošība ietekmē kontroles un vadības apakšsistēmas drošību. Tāpēc kodu vadības sistēmai ir vajadzīga drošības politika.

Prasības ir precizētas A pielikuma 15. rādītājā.

4.1.3.   SASKARNES AR CITĀM KONTROLES UN VADĪBAS IEKĀRTĀM

Izmantojot kontroles un vadības sliežu ceļa funkcijas, uz ko attiecas šī SITS, jābūt iespējai nolasīt informāciju no bloķēšanas un citām signalizācijas sistēmām un atkarībā no ieviestajām funkcijām jābūt iespējai pārraidīt informāciju uz šīm sistēmām.

Šīs saskarnes standartizācija nav vajadzīga, lai panāktu savstarpēju izmantojamību, tāpēc šī saskarne nav definēta Eiropas specifikācijās.

4.2.   APAKŠSISTĒMAS SASKARNES AR CITĀM APAKŠSISTĒMĀM

Definīcija: saskaņā ar definīciju ārējās saskarnes attiecas uz divām SITS apakšsistēmām.

4.2.1.   A KLASES ĀRĒJĀS SASKARNES, KAS VAJADZĪGAS SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

Šajā iedaļā ir norādītas šajā SITS definētās kontroles un vadības apakšsistēmas ārējās saskarnes ar citām SITS, kam ir būtiska nozīme savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā. Uz enerģētikas SITS attiecas netiešas prasības, kas iekļautas ritošā sastāva SITS un ir saistītas ar konkrētu EMC. Ārējās saskarnes ir:

ekspluatācijas saskarnes, kurās ietilpst:

ritošā sastāva saskarnes, kurās ietilpst:

infrastruktūras saskarnes, kurās ietilpst:

uzstādīšanas prasības.

Izdara atsauces uz attiecīgajiem standartiem, un tie ir uzskaitīti A pielikumā. Turpmākie paskaidrojumi attiecas uz galvenajiem jautājumiem.

4.2.1.1.   Ekspluatācijas saskarnes

Uz Eiropas ātrgaitas tīklu attieksies vienotas ekspluatācijas prasības. Tās galvenokārt attiecas uz vilcieniem. Savstarpējās izmantojamības nolūkā A klases kontroles un vadības saskarnes operatoriem nodrošina šādas tehniskas iespējas:

4.2.1.2.   Ritošā sastāva saskarnes

4.2.1.3.   Infrastruktūras saskarnes

Ieviešot infrastruktūru, nodrošina to, ka:

4.2.1.2.   punkta B daļā minētajām prasībām;

4.2.2.   B KLASES ĀRĒJĀS SASKARNES, KAS VAJADZĪGAS SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

Ārējām B klases saskarnēm piemēro vienīgi šādas A klases prasības:

Visas pārējās prasības ir noskaidrojamas B pielikumā.

4.3.   NORĀDĪTĀ EFEKTIVITĀTE ATTIECĪBĀ UZ SAVSTARPĒJU IZMANTOJAMĪBU

A klases sistēmām jāatbilst tehniskās efektivitātes prasībām saskaņā ar A pielikuma 18. rādītāju.

B klases sistēmām savstarpēji izmantojamos vilcienos jānodrošina visi pieejamie parametri un parametru lielumu diapazoni, lai vilcienu kustība būtu optimāla; jo īpaši vilcienu ātruma un bremzēšanas efektivitātei jābūt izmantojamai, ņemot vērā kontroles un vadības sistēmas bremzēšanas parametrus, ciktāl tas ir ekonomiski iespējams.

4.4.   ĪPAŠI GADĪJUMI: LIETOJUMPROGRAMMU MODALITĀTES

Šī tēma ir aplūkota 7. nodaļā.

5.   SAVSTARPĒJI IZMANTOJAMI KOMPONENTI

5. Iedaļā ir raksturoti savstarpēji izmantojami komponenti, kas akceptēti kontroles un vadības apakšsistēmā.

5.1.   KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS SAVSTARPĒJI IZMANTOJAMI KOMPONENTI

Kā minēts 2. iedaļā, kontroles un vadības apakšsistēmu iedala divu veidu aprīkojumā – sliežu ceļa un vilciena aprīkojumā. Savstarpēji izmantojams komponents var ietilpt vienā no šiem aprīkojumiem.

Kontroles un vadības sistēmas savstarpēji izmantojamie komponenti ir uzskaitīti 5.1. un 5.2. tabulā:

A pielikumā katram savstarpēji izmantojamam komponentam ir sniegta atsauce uz piemērojamo Eiropas specifikāciju.

Šie savstarpēji izmantojamie komponenti ir raksturīgi dzelzceļa lietojumprogrammām.

5.2.   SAVSTARPĒJI IZMANTOJAMO KOMPONENTU IEDALĪJUMS GRUPĀS

5.1. un 5.2. tabulā definētos kontroles un vadības savstarpēji izmantojamos komponentus var apvienot, veidojot lielāku grupu. Tādā gadījumā grupu definē pēc integrēto savstarpēji izmantojamo komponentu funkcijām un atlikušajām saskarnēm ārpus grupas. Grupas ir definētas 5.1. un 5.2. tabulā. Katrai grupai ir vajadzīgs Eiropas specifikāciju atbalsts. Šādi izveidotu grupu pēc tam uzskata par savstarpēji izmantojamu komponentu.

Savstarpēji izmantojama komponenta atbilstības deklarācijā prasīts, lai katru no tā 5. tabulā minētajām saskarnēm atbalsta viena vai vairākas Eiropas specifikācijas. A pielikumā ir izdarītas atsauces uz attiecīgajām specifikācijām. Ja 5. tabulā minētās saskarnes atbalstam nav pieejama Eiropas specifikācija, šo savstarpēji izmantojamo komponentu nevar atbalstīt ar atbilstības deklarāciju. Tāpēc attiecīgo savstarpēji izmantojamo komponentu integrē tādā savstarpēji izmantojamu komponentu grupā, kam tobrīd ir iespējama atbilstības deklarācija.

6.   ATBILSTĪBAS UN/VAI LIETOŠANAS PIEMĒROTĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN EK VERIFICĒŠANAS DEKLARĀCIJA

6.1.   SAVSTARPĒJI IZMANTOJAMIE KOMPONENTI

6.1.1.   ATBILSTĪBAS UN LIETOŠANAS PIEMĒROTĪBAS NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRAS (MODUĻI)

Šajā iedaļā ir aplūkota EK atbilstības deklarācija attiecībā uz kontroles un vadības savstarpēji izmantojamiem komponentiem.

Kontroles un vadības apakšsistēmas savstarpēji izmantojamiem komponentiem nav vajadzīga EK lietošanas piemērotības deklarācija.

Savstarpēji izmantojamu komponentu atbilstības novērtējuma procedūru, kas definēta šīs SITS 5. nodaļā, veic, piemērojot šīs SITS E pielikumā norādītos moduļus.

Efektivitātes, saskarņu un funkciju specifikācijas, kas vajadzīgas katram A klases sasvstarpēji izmantojamam komponentam, noskaidro A pielikumā. 5.1.a, 5.1.b, 5.2.a un 5.2.b tabulās katram savstarpēji izmantojamajam komponentam ir norādīti piemērojamie A pielikuma rādītāji. No šīm tabulām nosaka arī testu un testu rīku prasības, kas ir obligātas, lai novērtētu katra savstarpēji izmantojamā komponenta efektivitātes, saskarņu un funkciju atbilstību. Tās Eiropas specifikācijas, kas jāpiemēro definētajiem savstarpēji izmantojamajiem komponentiem, ir identificētas 5.1. punktā.

Atbilstības novērtējums ietver drošības novērtēšanu, piemēram, demonstrējumu, ka lietojumprogrammatūra ir uzstādīta uz drošības platformas, kas iepriekš ir saņēmusi atbilstības deklarāciju, lai panāktu drošības akceptēšanu saskaņā ar A pielikuma 1. rādītāju. Tas arī paredz demonstrēt to, ka citi programmatūras modeļi, kas, iespējams, ir uzstādīti uz tās pašas platformas, netraucē ERTMS/ETCS lietojumu.

Ja savstarpēji izmantojamos komponentus apvieno grupā, atbilstības novērtējums attiecas uz atlikušajām saskarnēm un 5.2. punktā identificēto integrēto savstarpēji izmantojamo komponentu funkcijām.

A pielikuma 1. rādītājā aprakstītajā drošības akceptēšanas un apstiprināšanas procesā pilnvarota iestāde var pieņemt neatkarīgu novērtējumu, ko neatkārto.

6.1.1.1.   Speciālais pārraides modulis (STM)

STM jāatbilst valstu prasībām, un par tā apstiprināšanu atbild dalībvalsts, kā norādīts B pielikumā.

Lai verificētu STM un vilciena ERTMS/ETCS saskarnes un dažas 5.1. tabulā norādītās saistītās ārējās saskarnes ar ritošā sastāva SITS apakšsistēmu, vajadzīgs atbilstības novērtējums, ko veic pilnvarota iestāde. Pilnvarotā iestāde pārbauda, vai dalībvalsts ir apstiprinājusi to STM daļu, kas attiecas uz konkrēto valsti.

6.1.1.2.   EK atbilstības deklarācija

Deklarācijas saturam attiecībā uz katru savstarpēji izmantojamo komponentu vai savstarpēji izmantojamu komponentu grupu jāatbilst Direktīvas 96/48/EK IV pielikumam.

Savstarpēji izmantojamais komponents ir vismazākā pozīcija, par ko var saņemt atbilstības deklarāciju.

6.1.2.   MODUĻU PIEMĒROŠANA

6.1.2.1.   Atbilstības novērtējums

Lai veiktu kontroles un vadības apakšsistēmas savstarpēji izmantojamo komponentu novērtējuma procedūru, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, var izvēlēties moduļus saskaņā ar 5.1.a, 5.1.b, 5.2.a un 5.2.b tabulu norādēm.

6.1.2.2.   Novērtējuma procedūru definīcija

Novērtējuma procedūras ir definētas šīs SITS E pielikumā.

D moduli var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs ražošanā, galaprodukta pārbaudē un testēšanā izmanto kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, ko apstiprinājusi un uzrauga pilnvarota iestāde.

H2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs projektēšanā, ražošanā, galaprodukta pārbaudē un testēšanā izmanto kvalitātes novērtēšanas sistēmu, ko apstiprinājusi un uzrauga pilnvarota iestāde.

6.2.   KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMA

Šajā iedaļā ir aplūkota kontroles un vadības apakšsistēmas EK verificēšanas deklarācija. Kā norādīts 2. iedaļā, kontroles un vadības apakšsistēmu uzskata par sastāvošu no divu veidu aprīkojuma:

Katram aprīkojumam ir vajadzīga verificēšanas deklarācija. Saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK EK verificēšanas deklarācija ietver to savstarpēji izmantojamo komponentu integrācijas verificēšanu, kas ietilpst attiecīgajā apakšsistēmā. 6.1. un 6.2. tabulā ir definēti verificējamie raksturlielumi un piemērojamās Eiropas atsauces specifikācijas.

Sliežu ceļa aprīkojuma uzstādīšana, kas ir specifiska konkrētai līnijai, ir definēta infrastruktūras reģistrā saskaņā ar C pielikumu.

Vilcienu aprīkojuma uzstādīšana, kas ir specifiska konkrētam vilcienam, ir definēta ritošā sastāva reģistrā saskaņā ar C pielikumu.

Sliežu ceļa aprīkojuma un vilciena aprīkojuma verificēšanas deklarācijā sniedz informāciju, uz ko pamatojas infrastruktūras/ritošā sastāva reģistra saturs. Par reģistru verificēšanu un izdošanu atbild dalībvalsts, kas atļauj aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā. Infrastruktūras reģistra un ritošā sastāva reģistra verificēšana nozīmē, ka tajos ir ievērots C pielikumā norādītais formāts un tie atspoguļo aprīkojuma efektīvu konfigurāciju.

Turpmāk minētās prasības attiecas gan uz vilcienu aprīkojumu, gan uz sliežu ceļa aprīkojumu. Katrs aprīkojums atbilst:

Ar EK verificēšanas deklarāciju nodarbojas piešķīrēja iestāde vai persona (tas var būt, piemēram, infrastruktūras vadītājs vai vilciena operators).

Ar vilcienu un sliežu ceļa aprīkojumu verificēšanas deklarāciju un atbilstības apliecībām pietiek, lai nodrošinātu to, ka vilciena aprīkojums ir savietojams ar sliežu ceļu aprīkojumu, kam ir atbilstīgas funkcijas, kā definēts ritošā sastāva reģistrā un infrastruktūras reģistrā, un papildu apakšsistēmas verificēšanas deklarācija nav vajadzīga.

Atsauces uz vilciena un sliežu ceļa aprīkojumu integrācijas procedūrām un testu prasībām ir norādītas A pielikuma 32. un 33. rādītājā.

Sliežu ceļa aprīkojuma funkcionālās integrācijas verificēšana

Eiropas specifikācijas ir jāpapildina ar valstu specifikācijām, kas ietver:

Tai kontroles un vadības sistēmas sliežu ceļa aprīkojuma daļai, kurai ir noteiktas Eiropas specifikācijas, ir jāizrauga pilnvarotā iestāde.

Piešķīrēja iestāde var lūgt, lai sliežu ceļa aprīkojuma sastāvdaļas, ko nosaka valsts, novērtē neatkarīga institūcija, nodrošinot to, ka valsts specifikāciju piemērošanā ir ievērotas pamatprasības.

Piešķīrēja iestāde šim nolūkam var izmantot pilnvarotu iestādi.

Piešķīrēja iestāde iesniedz dalībvalstij apliecinājumu, ka Eiropas specifikācijās aprakstītā daļa ir pareizi integrēta kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmā.

Novērtējuma procedūras (moduļi)

Ja Kopienā reģistrēta lemjošā iestāde vai tās pilnvarotais pārstāvis to pieprasa, pilnvarotā iestāde veic EK verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 18. panta 1. punktu un VI pielikumu un saskaņā ar šīs SITS E pielikumā sniegto attiecīgo moduļu noteikumiem.

Kontroles un vadības apakšsistēmas sliežu ceļa un vilciena aprīkojuma EK verificēšanas novērtējuma procedūras, specifikāciju saraksts un testēšanas procedūru apraksti ir norādīti šīs SITS 6.1. un 6.2. tabulā.

Ciktāl norādīts šajā SITS, kontroles un vadības apakšsistēmas sliežu ceļa un vilciena aprīkojuma EK verificēšanā ņem vērā tās saskarnes ar citām Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām.

Lemjošā iestāde izveido kontroles un vadības apakšsistēmas sliežu ceļa un vilciena aprīkojuma EK verificēšanas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.

A pielikuma 1. rādītājā aprakstītajā drošības akceptēšanas un apstiprināšanas procesā pilnvarotā iestāde var akceptēt neatkarīgu novērtējumu, ko neatkārto.

6.2.1.   MODUĻU PIEMĒROŠANA

Lemjošā iestāde vai tās Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis kontroles un vadības apakšsistēmas vilciena aprīkojuma verificēšanas procedūrai var izvēlēties vai nu:

Lemjošā iestāde vai tās Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis kontroles un vadības apakšsistēmas sliežu ceļa aprīkojuma verificēšanas procedūrai var izvēlēties vai nu:

SH2 moduli var izvēlēties vienīgi tad, ja visām darbībām, kas attiecas uz verificējamo apakšsistēmas projektu (projektēšana, ražošana, montāža, uzstādīšana), piemēro projektēšanas, ražošanas, galaprodukta pārbaudes un testēšanas kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, ko apstiprinājusi un pārrauga pilnvarota iestāde.

7.   KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS SITS IEVIEŠANA

7.1.   PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

Kā norādīts Direktīvas 96/48/EK 1. pantā, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas sasvstarpējas izmantojamības panākšanas nosacījumi attiecas uz infrastruktūras un ritošā sastāva būvniecību, modernizāciju un ekspluatāciju, kas sekmē tās sistēmas funkcionēšanu, kura nododama ekspluatācijā pēc Direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, kas jau ir ekspluatācijā šīs SITS spēkā stāšanās laikā, SITS piemēro, kad plāno attiecīgos pārveides darbus; SITS piemērošanas pakāpe tomēr atšķiras atkarībā no šo darbu rakstura.

Kontroles un vadības sistēmas gadījumā piemēro kritērijus, kas definēti turpmākajās iedaļās.

7.2.   KONTROLES UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS SITS IEVIEŠANAS SPECIFISKIE JAUTĀJUMI

7.2.1.   IEVADS

7.2.1.1.   Vispārīgi pārejas kritēriji

Ir atzīts, ka ERTMS tūlīt nevar ierīkot visos esošajos ātrgaitas maršrutos uzstādīšanas jaudas un ekonomisku apsvērumu dēļ.

Pārejas posmā no esošās sistēmas (sistēma pirms vienotās sistēmas) uz kontroles un vadības A klases saskarņu vispārēju piemērošanu ( 9 ) šī SITS paredz vairākus savstarpēji izmantojamus risinājumus gan Eiropas ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūrai, tostarp savienojošajām līnijām, gan Eiropas ātrgaitas vilcieniem. Vienotā koncepcija to atzīst, un ir paredzēti moduļi ar nosaukumu STM (speciāls pārraides modulis), ar ko papildina vienoto ERTMS sistēmu, lai ar attiecīgu STM aprīkots vilciens varētu kursēt esošajā infrastruktūrā pirms vienotas sistēmas ieviešanas; infrastruktūru alternatīvi var aprīkot ar A un B klases ( 10 ) sistēmām.

7.2.1.2.   B klases sistēmu izmantošana savstarpēji izmantojamos vilcienos

Pārejas posmā no valstu sistēmām pirms vienotas sistēmas uz vienotu sistēmu var rasties vajadzība uz līnijas pilnībā vai daļēji uzstādīt abas sistēmas, ja vienīgi daļai vilcienu ir uzstādīts aprīkojums, kas ir savietojams ar vienoto sistēmu saskaņā ar A klases prasībām.

Starp abām vilcienu sistēmām nav funkcionālas sasaistes, izņemot pāreju veikšanu vilciena ekspluatācijas laikā (un pēc vajadzības, lai apmierinātu STM vajadzības attiecībā uz B klases sistēmām, ja izmanto STM).

Raugoties no funkcionālā viedokļa, sistēmu varētu veidot, apvienojot komponentus no vienotās sistēmas un no sistēmas pirms vienotās sistēmas. Piemērs ir ERTMS/ETCS sistēmas 1. līmeņa, kurā periodiskai datu pārraidei izmanto Eurobalise, apvienošana ar infill funkciju, kuras pamatā ir attiecīgās valsts sistēma, nevis vienota sistēma. Šim risinājumam vajadzīgs datu pārraides posms starp vienoto sistēmu un sistēmu pirms vienotās sistēmas. Tāpēc risinājums nav saskaņā ar A vai B klasi. To nevar atzīt par savstarpēji izmantojamu.

Tomēr ir iespējams izmantot šo kombināciju, lai valstī uzlabotu sasvstarpēji izmantojamu līniju. Tā ir atļauta vienīgi tad, ja vilcieni, kam nav datu pārraides posma starp abām sistēmām, var kursēt vai nu vienotajā sistēmā, vai arī sistēmā pirms vienotās sistēmas, nesaņemot informāciju no otras sistēmas. Ja tas nav iespējams, līniju nevar atzīt par savstarpēji izmantojamu attiecībā uz kontroles un vadības apakšsistēmu.

7.2.1.3.   Savietojamība ar citiem vilcieniem

Savstarpēji savietojamu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 4. punktu var izmantot tādu vilcienu kustībai, kas neatbilst šīs SITS prasībām, ar noteikumu, ka tas neierobežo pamatprasību izpildi.

Šie vilcieni var izmantot B klases signalizēšanas infrastruktūru, ja tāda ir. ERTMS/ETCS arī piedāvā iespēju nosūtīt informāciju uz B klases iekārtu vilcienā, izmantojot A klases sakarus no sliedēm uz vilcienu. Ja piemēro šo risinājumu, uz sliežu ceļa jebkurā gadījumā ierīko pilnu ERTMS/ETCS funkcionalitāti, un vilcieniem nosūta atbilstīgo informāciju, lai varētu notikt savstarpēji izmantojamu vilcienu kustība. Par savstarpēji izmantojamiem nedrīkst atzīt vilcienus, kas aprīkoti ar B klases sistēmām, kas modificētas, lai varētu saņemt informāciju no A klases sakaru iekārtas no sliedēm uz vilcienu.

7.2.1.4.   Reģistri

Attiecībā uz katru kontroles un vadības apakšsistēmas ierīkošanu attiecīgajā līnijā C pielikumā ir sniegts saraksts ar tām prasībām attiecībā uz aprīkojumu vilcienos, kas jāatspoguļo infrastruktūras reģistros (TEN HS), norādot, vai šīs prasības attiecas uz M ( 11 ) vai O ( 12 ) funkcijām. Šiem infrastruktūras reģistriem (TEN HS) jābūt pieejamiem, lai būtu zināmi vilcienu konfigurācijas ierobežojumi.

7.2.1.5.   Grafika kritēriji

ETCS un GSM-R ir datorizētas sistēmas, kuru paredzamais ekspluatācijas ilgums ir ievērojami īsāks nekā esošajām tradicionālajām dzelzceļa signalizācijas un telekomunikāciju iekārtām. Šīm sistēmām ir vajadzīga aktīva, nevis pasīva izvēršanas stratēģija, lai izvairītos no to iespējamās novecošanas, pirms ir pabeigta sistēmas izvēršana.

Neatkarīgi no tā pārāk sadrumstalota izvēršana Eiropas dzelzceļu tīklā, galvenokārt Eiropas dzelzceļa koridoros, palielinātu pamatizmaksas un pieskaitāmās darbības izmaksas, ko izraisa vajadzība nodrošināt savietojamību un savienojumu ar dažādām vecajām iekārtām. Turklāt sinerģiju attiecībā uz termiņu, izmaksām un riska samazinājumu varētu panākt, saskaņojot dažādu valstu ieviešanas stratēģiju kopējos elementus, proti, ar kopējām iepirkuma iniciatīvām un sadarbību sistēmas validēšanā un sertificēšanā.

Tā kā situācijas atšķiras, jāizstrādā saskaņots ERTMS (ETCS un GSM-R) ieviešanas plāns Eiropā, kas sekmētu visa Eiropas dzelzceļu tīkla saskaņotu attīstību atbilstīgi ES stratēģijai attiecībā uz Eiropas transporta tīklu. Šāda plāna pamatā jābūt atbilstīgiem valstu ieviešanas plāniem, un tajā ir jāsniedz atbilstīgs zināšanu pamatojums, lai atbalstītu dažādu ieinteresēto personu lēmumus, un jo īpaši Komisijas lēmumus, piešķirot finansiālu atbalstu dzelzceļa projektiem.

Saskaņota Eiropas plāna izstrādei noteikti vajadzēs, lai konkrētos valstu ieviešanas plānus atbalsta, pieņemot kopējus vispārīgus orientējošus ieviešanas principus, kas jāievēro, kad attiecīgās dzelzceļu iestādes izstrādā plānu. Pamatojoties uz iepriekšējos punktos minētajiem kritērijiem un prasībām, kā arī iepriekšminētajiem stratēģiskajiem mērķiem, šie principi paredz turpmāk minēto.

Sliežu aprīkojums

ETCS vai attiecīgi GSM-R uzstādīšana, ja:

Vilciena aprīkojums

ETCS ierīkošana (ko vajadzības gadījumā papildina ar STM) vai GSM-R ierīkošana ritošajā sastāvā, ko paredzēts izmantot līnijā, kur vismaz viens posms ir aprīkots ar A klases saskarnēm (pat ja tas pārklāj B klases sistēmu), ja:

Vecās sistēmas

Tās nodrošina, ka B klases saskarnes un funkcijas paliks tādas pašas, kā norādīts, un ka attiecīgā dalībvalsts sniegs informāciju, kas vajadzīga to piemērošanai, un jo īpaši informāciju, kas attiecas uz to apstiprināšanu.

Šo vispārīgo principu neievērošana, izstrādājot valsts ieviešanas plānu, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpamato, atsaucoties uz dokumentiem, kuros tā norāda principus, ko nevēlas piemērot, kā arī tehniskos, administratīvos vai ekonomiskos iemeslus, kas pamato šo neievērošanu.

Kad Eiropas ieviešanas plāns ir pabeigts, līgumslēdzējiem ir jāpamato visas darbības saistībā ar kontroles un vadības apakšsistēmu uzstādīšanu, atsaucoties uz šo ieviešanas plānu papildus visām pārējām piemērojamajām tiesību aktu prasībām, kas ir spēkā. Ja līgumslēdzējs ierosina neievērot kādu principu, tas jāpamato dokumentācijā, ko iesniedz dalībvalstij saskaņā ar šī SITS lēmuma 3. pantu.

ERTMS ieviešanas plānam ir dokuments, kas jāatjaunina, atspoguļojot reālo ieviešanas gaitu Eiropas dzelzceļu tīklā.

7.2.1.6.   Konkurences kritēriji

Visas darbības, kas vērstas uz to, lai savstarpēji izmantojami vilcieni varētu kursēt citās infrastruktūrās vai vilcieni, kas nav savstarpēji izmantojami, varētu kursēt savstarpēji izmantojamās infrastruktūrās, neierobežo brīvu konkurenci piegādātāju starpā. Visu ieinteresēto piegādātāju rīcībā jo īpaši jānodod informācija par attiecīgajām saskarnēm starp jau uzstādītajām iekārtām un jaunajām iekārtām, ko paredzēts iegādāties.

7.2.2.   IEVIEŠANA: INFRASTRUKTŪRA (STACIONĀRAS IEKĀRTAS)

Turpmāk minētās prasības piemēro Direktīvas 5.c pantā definētajām trijām līniju kategorijām:

Iepriekšminētajām kategorijām piemēro šādus 7.2.2.1., 7.2.2.2. un 7.2.2.3. punktā minētos gadījumus (saskaņā ar Direktīvas 1. pantu).

7.2.2.1.   Jaunceļamās līnijas

Jaunceļamās līnijas aprīko ar A klases funkcijām un saskarnēm saskaņā ar A pielikumā minētajām specifikācijām. Kontroles un vadības infrastruktūra nodrošina vilcieniem A klases saskarnes.

7.2.2.2.   Modernizējamās līnijas (signalizācijas modernizācija)

Ja modernizē kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmu, līniju aprīko ar A klases funkcijām un saskarnēm saskaņā ar A pielikumā sniegtajām specifikācijām. Kontroles un vadības infrastruktūra nodrošina A klases kontroles un vadības saskarnes vilcieniem tādā pašā veidā, kā jaunceļamajām līnijām.

Modernizācija var atsevišķi attiekties uz kontroles un vadības apakšsistēmas GSM-R radiosakaru daļu, ETCS daļu un vilcienu atrašanās vietas noteikšanas daļu.

Pēc modernizācijas esošo B klases aprīkojumu var turpināt lietot vienlaikus ar A klases aprīkojumu saskaņā ar 7.2.1.2. punktu.

B klases kontroles un vadības aprīkojuma sliežu ceļa elektromagnētiskās savietojamības (EMC) ierobežojumi var palikt spēkā līdz kontroles un vadības sistēmas modernizēšanai.

Laika intervāls, kādā konkrētu līniju aprīko ar A klases un B klases kontroles un vadības iekārtām, ir sliežu ceļa pārejas posms. Šajā pārejas posmā atļauts izmantot esošo vilcienu B klases aprīkojumu kā A klases sistēmas rezerves variantu: infrastruktūras vadītājam nav atļauts pieprasīt B klases sistēmas savstarpēji izmantojamos vilcienos, lai tie kursētu šādā līnijā.

7.2.2.3.   Esošās līnijas

Līnijas, kas darbojas pirms Direktīvas 96/48/EK spēkā stāšanās, un saskaņā ar Direktīvas 7. pantu arī līnijas, kuru projekts šīs SITS publicēšanas brīdī ir izstrādes beigu stadijā, var atzīt par savstarpēji izmantojamām šīs SITS nozīmē (skatīt 6. nodaļu), ja tās atbilst šajā SITS aprakstītajām kontroles un vadības apakšsistēmas prasībām.

Esošās B klases kontroles un vadības iekārtas var turpināt izmantot (neuzstādot A klases sistēmas) šo iekārtu lietderīgās izmantošanas laikā saskaņā ar 7.2.1.5. punktā norādītajiem nosacījumiem.

B klases kontroles un vadības aprīkojuma sliežu ceļa EMC ierobežojumi var palikt spēkā līdz kontroles un vadības sistēmas modernizēšanai.

7.2.2.4.   Infrastruktūras reģistri (TEN HS)

Ja līniju atzīst par savstarpēji izmantojamu, infrastruktūras vadītājs sniedz dzelzceļa uzņēmumiem infrastruktūras reģistros (TEN HS) iekļauto informāciju par A un B klases aprīkojumu, ievērojot C pielikuma prasības.

Ja uzstādīšanas laikā nav pieejamas Eiropas specifikācijas attiecībā uz dažām saskarnēm starp kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmām un citām apakšsistēmām (piemēram, elektromagnētiskā savietojamība starp vilcienu atrašanās vietas noteikšanas iekārtu un ritošo sastāvu), infrastruktūras reģistros (TEN HS) norāda atbilstīgos parametrus un piemērojamos standartus.

Jebkurā gadījumā šī iespēja attiecas vienīgi uz C pielikumā uzskaitītajām pozīcijām.

7.2.3.   IEVIEŠANA: RITOŠAIS SASTĀVS (VILCIENA IEKĀRTAS)

Ritošo sastāvu, kas īpaši ražots vai modernizēts (signalizācijas modernizācija) ātrgaitas vilcieniem, aprīko ar A klases saskarnēm izmantošanai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā, un nodrošina šajā SITS pieprasītās vilcienu aprīkojuma funkcijas, saskarnes un obligāto efektivitāti atbilstīgi attiecīgajiem maršrutiem, kā aprakstīts C pielikumā.

Ritošā sastāva iekārtām, kas nodrošina A klases saskarnes, jābūt iespējai pievienot papildu moduļus, kuri nodrošina B klases saskarnes (STM), ko var pieprasīt piešķīrēja iestāde.

Ritošo sastāvu, kas aprīkots vienīgi ar B klases sistēmām, akceptē izmantošanai savstarpēji izmantojamās līnijās, kuras aprīkotas ar B klases saskarnēm, ja tas atbilst šajā SITS aprakstītajām kontroles un vadības apakšsistēmas prasībām. Esošo B klases kontroles un vadības aprīkojumu var turpināt izmantot šā aprīkojuma lietderīgās izmantošanas laikā.

Ja vilciens kursē līnijā, kas ir aprīkota ar A un B klases sistēmām, B klases sistēmas var darboties kā A klases sistēmu rezerves variants, ja vilciens ir aprīkots ar A un B klases sistēmām.

B klases kontroles un vadības aprīkojums netraucē citu SITS apakšsistēmu darbu, ne arī tādu citu iekārtu darbu, kas ierīkotas Eiropas ātrgaitas satiksmes tīkla infrastruktūrā.

B klases kontroles un vadības aprīkojums vilcienā nav jutīgs pret izstarojumu no citām SITS sistēmām.

7.2.3.1.   Ritošā sastāva reģistri (TEN HS)

Ja vilcienu atzīst par savstarpēji izmantojamu, vilcienu aprīkojuma uzstādīšana, kas ir specifiska konkrētam vilcienam, ir definēta ritošā sastāva reģistros (TEN HS) saskaņā ar C pielikuma prasībām.

Ja uzstādīšanas laikā nav pieejamas Eiropas specifikācijas attiecībā uz dažām saskarnēm starp kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmām un citām apakšsistēmām (piemēram, elektromagnētiskā savietojamība starp vilcienu atrašanās vietas noteikšanu un ritošo sastāvu, klimatiskie un fiziskie apstākļi, kādos vilciens var darboties, vilciena garuma ģeometriskie parametri, maksimālais attālums starp vilciena asīm, vilciena pirmā un pēdēja vagona gala garums, bremzēšanas parametri), ritošā sastāva reģistros (TEN HS) norāda atbilstīgos parametrus un piemērojamos standartus.

Jebkurā gadījumā šī iespēja attiecas vienīgi uz C pielikumā uzskaitītajām pozīcijām.

7.2.4.   APSTĀKĻI, KĀDOS PIEPRASA “O” FUNKCIJAS

“O” funkcijas pieprasa šādos gadījumos:

7.2.5.   IZMAIŅU KONTROLES PROCEDŪRA

Kontroles un vadības un signalizācijas apakšsistēmas lietderīgās izmantošanas laikā jāseko līdzi SITS prasību izmaiņām, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.

Visas izmaiņas, kas attiecas uz A klases un B klases funkcijām un saskarnēm, ir jākontrolē, izmantojot procedūru, ko nosaka apvienotā komiteja, piemērojot Direktīvas 96/48/EK 6. panta 2. punktu.

▼M1

A PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS SPECIFIKĀCIJAS

Visas šajā tabulā norādītās specifikācijas ir obligātas, ja nav skaidri norādīts, ka tās ir “informācijai”.

▼B

B PIELIKUMS

B KLASE

B PIELIKUMA IZMANTOŠANA

Šajā pielikumā aplūkotas vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmas un radiosakaru sistēmas, ko ekspluatē pirms A klases kontroles sistēmu un radio sakaru sistēmu ieviešanas un ko atļauts izmantot Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā, nepārsniedzot atbildīgās dalībvalsts noteiktos ātruma ierobežojumus. Šīs B klases sistēmas netika izstrādātas saskaņā ar vienotām Eiropas specifikācijām, un tāpēc ir iespējams, ka to piegādātājiem ir īpašnieka tiesības uz specifikācijām. Šo specifikāciju sniegšana un uzturēšana nav pretrunā ar valstu tiesību aktiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz patentiem.

Pārejas posmā, kad šīs sistēmas pakāpeniski tiks aizstātas ar vienoto sistēmu, vajadzēs raudzīties, lai inženiertehniskajās specifikācijās tiktu ievērotas savstarpējas izmantojamības intereses. Par to atbild attiecīgā dalībvalsts vai tās pārstāvis sadarbībā ar attiecīgo sistēmu piegādātāju saskaņā ar šīs SITS 7.2.1.5. punktu.

Vilcienu operatori, kam jāuzstāda viena vai vairākas šīs sistēmas savos vilcienos, griežas pie attiecīgās dalībvalsts. C pielikumā aplūkots katras sistēmas atbilstīgais ģeogrāfiskais sadalījums un katrai līnijai ir pieprasīts infrastruktūras reģistrs, kurā raksturots iekārtu tips un ar to saistītie ekspluatācijas pasākumi. Izmantojot infrastruktūras reģistru, infrastruktūras vadītājs nodrošina saskanību starp viņa pakļautībā esošo sistēmu un noteikumu kopumu.

Dalībvalsts sniedz vilcienu operatoram konsultācijas, kas vajadzīgas, lai uzstādītu drošu iekārtu, kas atbilst šīs SITS un C pielikuma prasībām.

Uzstādītās B klases iekārtas ietver C pielikumā pieprasīto rezerves variantu.

Šis pielikums sniedz pamatinformāciju par B klases sistēmām. Attiecībā uz katru minēto sistēmu norādītā dalībvalsts garantē šīs sistēmas savstarpējās izmantojamības uzturēšanu un sniedz informāciju, kas vajadzīga tās piemērošanai, jo īpaši informāciju, kas attiecas uz tās apstiprināšanu.

1. DAĻA.   SIGNALIZĀCIJA

RĀDĪTĀJS

Sistēmas, ko neizmanto dalībvalstīs – vienīgi informācijai:

Piezīmes:

ASFA

Apraksts

ASFA ir kabīnes signalizācijas un ATP sistēma, kas uzstādīta vairākumā RENFE līniju (1 676 mm), FEVE metra gabarīta līnijās un jaunajā Eiropas gabarīta NAFA līnijā.

ASFA ir uzstādīta uz visām līnijām, ko paredzēts izmantot savstarpēji.

Sakari no sliedēm uz vilcienu pamatojas uz rezonanses shēmām, kas magnētiski savienotas tā, lai var pārraidīt deviņus dažādus datu veidus. Sliežu ceļa rezonanses shēma ir noskaņota uz frekvences, kas veido signāla aspektu. Magnētiski savienotā vilciena PLL ir saslēgta ar sliežu ceļa frekvenci. Sistēma ir saistīta ar drošību, tā nav bezatteices sistēma, bet ir pietiekami droša, lai ar tās palīdzību uzraudzītu vadītāju. Tā atgādina vadītājam par signalizācijas nosacījumiem un liek viņam apstiprināt ierobežojoša signāla saņemšanu.

Sliežu ceļa un vilciena iekārtas vienībām ir standarta konstrukcija.

Galvenie raksturlielumi

ATB

Ir divas ATB pamatversijas: pirmās paaudzes ATB un jaunās paaudzes ATB.

Pirmās paaudzes ATB apraksts

Pirmās paaudzes ATB ir uzstādīta lielākajā daļā NS līniju.

Sistēmu veido samērā parastas konstrukcijas kodētas sliežu ķēdes un datorizēta (ACEC) vai parasta elektroniska (GRS) vilciena iekārta.

Datus starp kodētajām sliežu ķēdēm un vilciena iekārtu pārraida, izmantojot induktīvi savienotas gaisa uztvērējantenas virs sliedēm.

Galvenie raksturlielumi

Jaunās paaudzes ATB apraksts

ATC sistēma, kas ir daļēji uzstādīta uz NS līnijām.

Sistēmu veido sliežu ceļa signālposteņi un vilciena iekārtas. Ir pieejama arī infill funkcija, kuras pamatā ir kabeļa cilpa.

Datus pārraida starp aktīvo signālposteni un antenu vilcienā. Sistēma ir jutīga pret virziena maiņu, signālposteņi ir uzstādīti starp sliedēm ar nelielu nobīdi no centra.

ATBNG vilciena iekārta ir pilnībā savietojama ar pirmās paaudzes ATB sliežu ceļa iekārtu.

Galvenie raksturlielumi

BACC

Apraksts

BACC ierīko uz visām FS tīkla un citām līnijām, kurās pārsniedz 200 km/h ātrumu, kas kopā veido lielāko daļu līniju, ko paredzēts izmantot kā savstarpēji izmantojamas līnijas.

Sistēmu veido parastas kodētas sliežu ķēdes, kas darbojas divās nesējfrekvencēs, lai tās varētu izmantot divām vilcienu kategorijām. Vilciena iekārta ir datorizēta.

Datus starp kodētajām sliežu ķēdēm un vilciena aprīkojumu pārraida, izmantojot induktīvi savienotas gaisa uztvērējantenas virs sliedēm.

Galvenie raksturlielumi

Crocodile

Apraksts

Crocodile ierīko uz visām lielākajām RFF, SNCB un CFL līnijām. Crocodile ir uzstādīts uz visām līnijām, ko paredzēts savstarpēji izmantot.

Sistēmas pamatā ir dzelzs stienis uz sliežu ceļa, ar ko fiziski saskaras “suka”, kas ietilpst vilciena iekārtā. Stieņa spriegums ir +/– 20 V no akumulatora atkarībā no signāla aspekta. Vadītājs saņem norādi, un vadītājam ir jāapstiprina brīdinājuma signāla saņemšana. Ja to neapstiprina, automātiski iedarbojas bremzes. Crocodile neuzrauga ātrumu vai attālumu. Tā darbojas tikai kā trauksmes sistēma.

Sliežu ceļa un vilciena iekārtas vienībām ir standarta konstrukcija.

Galvenie raksturlielumi

Ebicab

Ir divas Ebicab versijas: Ebicab 700 un Ebicab 900.

Ebicab 700 apraksts

Standarta bezatteices ATP sistēma Zviedrijā, Norvēģijā, Portugālē un Bulgārijā. Identiska programmatūra Zviedrijā un Norvēģijā ļauj vilcieniem šķērsot robežas, nemainot vadītājus un lokomotīves, neraugoties uz atšķirīgajām signālu sistēmām un noteikumiem; atšķirīga programmatūra Portugālē un Bulgārijā.

Sistēmu veido sliežu ceļš, signālposteņi un signālu kodētāji vai virknes datu pārraide ar elektronisku bloķētāju un datorizēta iekārta vilcienā.

Datu pārraide notiek starp pasīvajiem sliežu ceļa signālposteņiem (divi līdz pieci uz vienu signālu) un vilciena antenām zem transportlīdzekļa, kas arī apgādā signālposteni ar enerģiju, braucot tam garām. Signālposteņa un vilciena iekārtas savienojums ir induktīvs.

Galvenie raksturlielumi

Ebicab 900 apraksts

Sistēmu veido sliežu ceļš, signālposteņi un signālu kodētāji vai virknes datu pārraides iekārta ar elektronisku bloķētāju un datorizēta iekārta vilcienā.

Datu pārraide notiek starp pasīvajiem sliežu ceļa signālposteņiem (divi līdz četri uz vienu signālu) un vilciena antenu zem transportlīdzekļa, kas arī apgādā signālposteni ar enerģiju, braucot tam garām. Signālposteņa un vilciena iekārtas savienojums ir induktīvs.

Galvenie raksturlielumi

Indusi/PZB

(Induktive Zugsicherung/Punktförmige Zugbeeinflussung)

Apraksts

ATP sistēma, kas uzstādīta uz līnijām Austrijā un Vācijā, ņemot vērā savstarpēju savietojamību.

Magnētiski savienotas sliežu ceļa un vilciena rezonanses shēmas pārraida vilcienam vienu informāciju no trijām. Sistēmu neuzskata par bezatteices sistēmu, bet tā ir pietiekami droša, lai uzraudzītu vadītāju. Tā pilnībā darbojas fona režīmā, kas nozīmē to, ka tā nesniedz vadītājam norādes par signāla aspektiem, bet vienīgi rāda, ka vilciens tiek uzraudzīts.

Galvenie raksturlielumi

KVB

Apraksts

Standarta ATP sistēma RFF tīklā Francijā; tehniski līdzīga Ebicab; daļēji ierīkota uz ātrgaitas līnijām, lai nodrošinātu atsevišķas pārraides konkrētās vietās un uzraudzītu pagaidu ātruma ierobežošanu, ja ātruma līmeni neparedz TVM kodi.

Sistēmu veido sliežu ceļa signālposteņi, to skaitā signālu kodētāji, un datorizētas vilciena iekārtas. Sistēma ir parastās signalizācijas iekārtas pārklājuma sistēma.

Datu pārraide notiek starp pasīvajiem sliežu ceļa signālposteņiem (divi līdz deviņi uz signālu) un vilciena antenu zem transportlīdzekļa, kas arī apgādā signālposteni ar enerģiju, braucot tam garām. Signālposteņa un vilciena iekārtas savienojums ir induktīvs. Šo datu pārraidi izmanto arī, lai pārraidītu lokālu informāciju, kas neattiecas uz ATP (durvis, radiosakaru kanāli utt.).

Raksturlielumi

LZB

(Linienförmige Zugbeeinflussung)

Apraksts

ATC sistēma, kas ir uzstādīta uz visām līnijām Vācijā, uz kurām ātrums pārsniedz 160 km/h un kuras veido nozīmīgu daļu no līnijām, kuras paredzēts izmantot savstarpēji. LZB ir uzstādīta arī uz līnijām Austrijā un Spānijā.

Sistēmā ietilpstošajam sliežu ceļam ir šādi komponenti:

Vilcienu aprīkojumā parasti ir integrēta Indusi funkcija.

Datu pārraidi starp sliežu ceļu un vilcienu nodrošina, izmantojot sliežu ceļa induktīvo kabeļa cilpu un vilciena ferīta antenas.

Galvenie raksturlielumi

RSDD

(Ripetizione Segnali Discontinua Digitale)

Apraksts

RSDD ir ATP sistēma; to var izmantot vienu pašu vai kā pārklājumu BACC infrastruktūrai.

Vilciena iekārta spēj koordinēti pārvaldīt informāciju, ko tā saņem no dažādiem avotiem.

Sistēmu veido sliežu ceļa signālposteņi un kodētāji, un vilciena antena, kas nodrošina signālposteni ar enerģiju, pabraucot tam garām. Savienojums ir induktīvs.

No loģiskā viedokļa raugoties, ir divu veidu signālposteņi: “sistēmas signālposteņi”, kas satur informāciju par priekšā esošo līniju, un “signalizācijas signālposteņi”, kas satur informāciju par signālu aspektu.

Ir paredzēti trīs tipu signālposteņi, un tie visi izmanto tās pašas frekvences augšupsaitei un lejupsaitei, bet ar dažādu jaudu:

SELCAB

Apraksts

ATC sistēma, kas ir ierīkota uz Madrides-Seviļas ātrgaitas līnijas kā LZB papildinājums stacijas zonās. Vilciena iekārta LZB 80 (Spānija) var apstrādāt arī SELCAB informāciju.

Datu pārraidi starp sliežu ceļu un vilcienu nodrošina, izmantojot daļēji pārtrauktu sliežu ceļa induktīvo cilpu un vilciena ferīta antenas.

Galvenie raksturlielumi

TBL 1/2/3

Apraksts

TBL ir ATC sistēma, kas daļēji uzstādīta uz NMBS/SNCB līnijām (pašlaik: 1 200 bākas un 120 TBL1 iekārtas vilcienā, 200 bākas un 300 TBL2 iekārtas vilcienā, visas līnijas, kas paredzētas ātrumam, kas lielāks par 160 km/h, ir aprīkotas ar TBL2).

Sistēmu veido sliežu ceļa signālpostenis pie katra signāla un vilciena iekārta. TBL1 ir brīdinājuma sistēma, TBL2/3 ir signalizācijas sistēma kabīnē. TBL2/3 ir uzstādīti infill signālposteņi un ir pieejama arī infill kabeļu cilpa.

Sliežu ceļa daļa ir TBL2, ja saskarne ir ar releja bloķēšanu, un TBL3, ja ir virknes saskarne ar elektronisko bloķēšanu.

Iekārtu vilcienā sauc par TBL2. Tai ir TBL2, TBL1 un Crocodile funkcijas.

Datus pārraida starp aktīvo signālposteni un gaisa antenu komplektu vilcienā. Sistēma ir jutīga pret virziena maiņu, signālposteņi ir uzstādīti starp sliedēm ar nelielu nobīdi no centra.

Galvenie raksturlielumi

TPWS

Apraksts

TPWS izmanto, lai uzlabotu drošību galvenokārt dzelzceļa mezglos. Tas ietver AWS funkcionalitāti, kas norādīta kursīvā. TPWS piemēro visām līnijām, ko uzskata par savstarpēji izmantojamām.

Sistēma nodrošina šādas funkcijas.

Brīdinājuma signāls vadītājam standarta bremzēšanas attālumā šādos ierobežojošos apstākļos:

Vilciena aizsardzība (iepriekš noteikti vilciena parametri) šādos apstākļos:

Sistēmas pamatā ir pastāvīgi magnēti un spoles, kas uz sliežu ceļa veido izstarojuma laukus. Sistēmu neuzskata par bezatteices sistēmu, bet tā ietver pasākumus un principus, kas pēc iespējas mazāk maldina vadītāju.

TPWS sniedz šādu vizuālu informāciju vadītājam:

TPWS vadības ierīces ir šādas:

TPWS skaņas signāli ir:

TPWS sistēmai ir saskarne ar vilciena bremžu sistēmu, un tā nodrošina avārijas bremžu izmantošanu pilnībā, ja:

Tehnoloģijas pamatā nav procesors, bet šī iespēja nav izslēgta.

Citi parametri

TVM

Apraksts

TVM uzstāda uz RFF ātrgaitas līnijām. Vecākās versijas TVM 300 ir uzstādīta Parīzes – Lionas līnijā (LGV SE) un Parīzes –Tūras/Lemānas līnijās (LGV A); jaunākā versija TVM 430 ir uzstādīta Parīzes – Lilles – Kalē līnijā (LGV N), līnijas SNCB daļā Briseles virzienā, Lionas – Marseļas/Nīmas līnijā (LGV Mediterranée) un Eirotunelī. TVM 430 ir savietojama ar TVM 300.

TVM 300 un TVM 430 pamatā ir kodētas sliežu ķēdes, ko izmanto par pastāvīgu pārraides līdzekli, un induktīvas cilpas vai signālposteņi (KVB vai TBL tips), ko izmanto periodiskām pārraidēm.

Datus starp kodētajām sliežu ķēdēm un vilciena aprīkojumu pārraida, izmantojot induktīvi savienotas gaisa uztvērējantenas virs sliedēm.

Galvenie raksturlielumi

ZUB 123

Apraksts

ATC sistēma, kas plaši uzstādīta Dānijā uz līnijām, ko paredzēts savstarpēji izmantot.

Sistēma sastāv no šādām daļām:

sliežu ceļa iekārta:

iekārta vilcienā:

ZUB 123 iekārtu vilcienā uzskata par bezatteices sistēmu.

Galvenie raksturlielumi

EVM

(vienīgi informācijai)

Apraksts

EVM ir uzstādīta uz visām Ungārijas valsts dzelzceļa (MAV) galvenajām līnijām. Tiek apsvērta šo līniju savstarpēja izmantojamība. Lielākā daļa lokomotīvju ir attiecīgi aprīkotas.

Sistēmas sliežu ceļa daļu veido kodētas sliežu ķēdes, kas darbojas vienā nesējfrekvencē, pārraidot informāciju. Nesējfrekvence ir kodēta ar 100 % amplitūdas modulēšanu, izmantojot elektronisku kodētāju.

Datus starp kodētajām sliežu ķēdēm un vilciena aprīkojumu pārraida, izmantojot induktīvi savienotas gaisa uztvērējantenas virs sliedēm.

Galvenie raksturlielumi

LS

(vienīgi informācijai)

Apraksts

LS ir uzstādīta visās Čehijas dzelzceļa (CD) un Slovākijas Republikas dzelzceļa (ZSR) tīkla galvenajās līnijās un citās līnijās, kurās ātrums pārsniedz 100 km/h. Tiek apsvērta šo līniju savstarpēja izmantojamība.

Sistēmas sliežu ceļa daļu veido kodētas sliežu ķēdes, kas darbojas vienā nesējfrekvencē. Nesējfrekvence ir kodēta ar 100 % amplitūdas modulēšanu.

Gandrīz viss lokomotīvju parks ir aprīkots ar vilciena iekārtām. Sistēmas vilciena iekārta ir modernizēta un līdz ar to iekārta ir daļēji datorizēta.

Datus starp kodētajām sliežu ķēdēm un vilciena aprīkojumu pārraida, izmantojot induktīvi savienotas gaisa uztvērējantenas virs sliedēm.

Galvenie raksturlielumi

ZUB 121

(vienīgi informācijai)

Apraksts

ATC sistēma, kas ir plaši uzstādīta Šveicē – SBB un BLS līnijās, kuru savstarpējā izmantojamība tiek apsvērta.

Sistēma sastāv no šādām daļām:

līnijas iekārta:

iekārta vilcienā:

Raksturlielumi

2. DAĻA.   RADIOSAKARI

RĀDĪTĀJS

Dalībvalstīs pašreiz izmanto šīs sistēmas. Sīkāku informāciju var iegūt C pielikumā definētajā informācijas reģistrā.

Radio UIC, 1. līdz 4. nodaļa

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti UIC kodeksa 751-3 1984. gada 1. jūlija 3. izdevumā. Tā ir obligātā noteikumu apakškopa, kas vajadzīga starptautiskajā dzelzceļa satiksmē.

UIC ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt simpleksu un dupleksu balss pārraidi un izmantot darba signālus (toņus), bet to nevar izmantot izvēles zvaniem un datu pārraidei.

Galvenie raksturlielumi

Radio UIC, 1. līdz 4. nodaļa un 6. nodaļa

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti UIC kodeksa 751-3 1984. gada 1. jūlija 3. izdevumā.

UIC ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt simpleksu un dupleksu balss pārraidi un izmantot darba signālus (toņus), un to izmanto izvēles zvaniem un datu pārraidei.

Galvenie raksturlielumi

Radio UIC, 1. līdz 4. nodaļa un 6. un 7. nodaļa

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti UIC kodeksa 751-3 1984. gada 1. jūlija 3. izdevumā. 1998. gada 1. janvāra izdevuma 7. nodaļa.

UIC ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt simpleksu un dupleksu balss pārraidi un izmantot darba signālus (toņus), un to izmanto izvēles zvaniem un datu pārraidei. Datu pārraides iespējas ir paplašinātas. UIC brošūrā šo funkciju neuzskata par obligātu. Ja par tās izmantošanu nevar vienoties divpusēji vai daudzpusēji, tā jāizmanto vienīgi attiecīgajā valstī.

Galvenie raksturlielumi

frekvences:

Apvienotās Karalistes sistēmas – ievads

Sistēma ar nosaukumu NRN (valsts radio tīkls) ir uzstādīta visā Apvienotās Karalistes dzelzceļa tīklā, tostarp uz ātrgaitas līnijām, kas veido Apvienotās Karalistes ātrgaitas tīkla pamatu. Tās ir:

Sistēma ar nosaukumu “Cab Secure” ir uzstādīta piepilsētas rajonos ar lielu satiksmes intensitāti pie Londonas, Liverpūles un Glāzgovas, kur dažas no līnijām ietilpst ātrgaitas dzelzceļa tīklā. Turklāt visas galvenās līnijas dienvidaustrumos, to skaitā esošais Lamanša tuneļa maršruts no piekrastes līdz Vaterlo stacijai Londonā, ir aprīkotas ar Cab Secure sistēmu.

Līnijās, kur ir abas sistēmas, galvenās līnijas pasažieru vilcieni, kā arī preču un starppilsētu vilcieni ir aprīkoti ar Cab Secure Radio. Vilcieni nav aprīkoti ar abiem radio tipiem.

BR 1845 G un H izdevums (sliežu ceļš)

BR 1661 A izdevums (vilciena iekārta)

parasti dēvēta par Cab secure radio

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti sliežu ceļa specifikācijās (BR specifikācija 1845, G un H izdevums, un BR 1661 A izdevums).

“Cab secure radio” ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt dupleksu balss pārraidi un izmantot darba signālus (toņus), un to izmanto izvēles zvaniem un datu pārraidei.

Galvenie raksturlielumi

BR 1609 2. izdevums

Parasti to dēvē par valsts radio tīklu (NRN)

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti Sliežu ceļa specifikācijas BR 1609 2. izdevumā, 1987. gada augusts.

NRN ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt dupleksu balss pārraidi (sliežu ceļa iekārta) un simpleksu balss pārraidi (vilciena iekārta), izmantot apraides režīmu un darba signālus (toņus), un to izmanto izvēles zvaniem un datu pārraidei.

Galvenie raksturlielumi

FS ETACS un GSM

Apraksts

Risinājumam, kas paredzēts sakariem no vilciena uz zemi un šodien darbojas ar FS, galvenokārt izmanto pakalpojumus, ko sniedz publiskais operators analogajos (ETACS) un digitālajos (GSM) mobilajos šūnu tīklos 900 MHz joslā. Šie tīkli ir ierīkoti ar ārēju apakšsistēmu, ko izstrādājis operators kopā ar FS, lai vadītu dažas īpašas funkcijas, ko pieprasījis FS un kas attiecas, piemēram, uz:

Tā kā radio pārklājums, ko nodrošina divas publiskās šūnu sistēmas FS dzelzceļa tīklā, ir plašs, šādā veidā var apmierināt vispārīgās sakaru no vilciena uz zemi vajadzības.

FS vienojās par papildu funkcijām un ieviesa tās sadarbībā ar publisko pakalpojumu sniedzēju. Tās ir ieviestas ļoti drošās sadalītās datorsistēmās. Tāpēc tās ietilpst ISO/OSI līmeņu modeļa lietojumprogrammu līmenī;

Radio UIC, 1. līdz 4. nodaļa (TTT radiosistēma, kas uzstādīta Cascais līnijā)

Apraksts

Uz šo zemes/vilciena radio attiecas tehniskie noteikumi, kas izklāstīti UIC kodeksa 751-3 3. izdevumā, 1984. gada 1. jūlijs. Tā ir obligātā noteikumu apakškopa, kas vajadzīga starptautiskajā dzelzceļa satiksmē.

UIC ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēmas, uz ko attiecas šī pamata apakškopa, ļauj veikt simpleksu un pusdupleksu balss pārraidi un izmantot darba signālus (toņus), bet to nevar izmantot izvēles zvaniem un datu pārraidei.

Galvenie raksturlielumi

Frekvences:

Jutība:

Izstarošanas jauda:

Antenas parametri:

Polarizācija:

Frekvences nobīde:

Darbības režīmi:

Kanālu pārslēgšana vilcienā:

Darba signāli:

Atbildīgā dalībvalsts: Portugāle.

TTT Radio sistēma CP_N

Apraksts

Šī TTT radio sistēma ir izstrādāta pēc pasūtījuma un paredzēta balss un datu pārraidēm saskaņā ar CP prasībām.

Radio CP_N ir analogs radio, kas sastāv no sliežu un mobilās (vilciena) iekārtas.

Radiosistēma izmanto digitālus izvēles zvanus (saskaņā ar MPT1 327–1 200 biti sekundē FFSK) un 50 baudu apakšaudio FSK bāzes stacijas signāliem.

Radio ļauj veikt simpleksu un pusdupleksu balss pārraidi un pusdupleksu izvēles zvanu un datu pārraidi.

Galvenie raksturlielumi

Frekvences:

Jutība:

Izstarošanas jauda:

Antenas parametri:

Polarizācija:

RF modulēšana:

Frekvences nobīde:

Darbības režīmi:

Kanālu pārslēgšana vilcienā:

Telegrammas struktūra:

Telegrammas pārraide:

Atbildīgā dalībvalsts: Portugāle.

C PIELIKUMS

LĪNIJU PARAMETRI UN VILCIENU PARAMETRI, KAS ATTIECAS UZ LĪNIJĀM UN VILCIENIEM, KURI ATZĪTI PAR SAVSTARPĒJI IZMANTOJAMIEM, UN IZRIETOŠĀS PRASĪBAS

1.   Vispārīgas prasības

Kā norādīts 7. iedaļā, to līniju infrastruktūras vadītājam, kuras atbildīgā dalībvalsts ir atzinusi par savstarpēji izmantojamām (Direktīvas 96/48/EK 14. pants) Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā (Direktīvas 96/48/EK I pielikums), šajā pielikumā definētie līniju parametri ir jāiekļauj infrastruktūras reģistrā.

Kā norādīts 7. iedaļā, to vilcienu operatoram, kuri atzīti par savstarpēji izmantojamiem Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā (Direktīvas 96/48/EK I pielikums), šajā pielikumā definētie vilcienu parametri ir jāiekļauj ritošā sastāva reģistrā.

Kā norādīts 6.2. iedaļā, savstarpējas izmantojamības labad kā vilciena ekspluatācijas priekšnoteikumu paredz atbilstīgā ritošā sastāva reģistra un infrastruktūras reģistra kontrolpārbaudi.

C pielikumā ir aplūkoti tie kontroles un vadības iekārtu aspekti, uz ko neattiecas ne A pielikums, ne B pielikums, kā arī alternatīvas, kas pieļaujamas A un B klases sistēmām un saskarnēm (skatīt 1. attēlu).

2.   Infrastruktūras reģistrs

Šī SITS pieļauj dažas iekārtu, funkciju un ar infrastruktūru saistītu lielumu alternatīvas. Turklāt, ja Eiropas specifikācijas neattiecas uz visu kontroles un vadības sliežu ceļa iekārtu, ir iespējamas īpašas prasības attiecībā uz esošajām tehniskajām sistēmām, un jo īpaši attiecībā uz īpašu ekspluatācijas prasību izmantošanu, un par to atbild infrastruktūras kontrolētājs.

Šāda informācija attiecas, piemēram, uz:

Šai informācijai jābūt pieejamai vilcienu operatoriem izmantošanai līniju rokasgrāmatas formā (infrastruktūras reģistrs), kurā var būt minētas arī citas pārējo SITS īpatnības (piemēram, ekspluatācijas SITS noteikumu grāmatā iekļautas B pielikuma sistēmas un darba režīmi nelabvēlīgos apstākļos).

Infrastruktūras reģistrs var attiekties uz vienu līniju vai līniju grupu, kam ir tādi paši parametri.

Infrastruktūras reģistrā un ritošā sastāva reģistrā norādītajām prasībām un parametriem jāsaskan ar SITS; tie jo īpaši nedrīkst traucēt savstarpējo izmantojamību.

3.   Ritošā sastāva reģistrs

Šajā SITS vilcienu operatoram ir paredzēta izvēle attiecībā uz iekārtām, funkcijām un lielumiem, kas saistīti ar vilciena tipu. Turklāt, tā kā Eiropas specifikācijas neattiecas uz visu vilciena kontroles un vadības aprīkojumu, infrastruktūras kontrolētājam vajadzīga papildu informācija attiecībā uz B klases sistēmu izmantošanu un vilciena parametriem, kas ir būtiski sliežu ceļa sistēmām, kas nav B klases sistēmas. Šāda informācija attiecas, piemēram, uz:

Šai informācijai jābūt pieejamai infrastruktūras vadītājiem izmantošanai vilcienu rokasgrāmatas formā (ritošā sastāva reģistrs), kurā var norādīt arī palīgfunkciju iespējamību vai vajadzību vilcienam, kam jābūt vadāmam vai kas jāvada ar kontroles un vadības sistēmu, piemēram, attiecībā uz braukšanu neitrālos posmos, ātruma samazināšanu īpašos apstākļos atkarībā no vilciena un līnijas parametriem (tuneļi) un citu SITS īpatnībām.

Ritošā sastāva saraksts var attiekties uz vienu vilcienu vai uz tādu vilcienu kategoriju, kam ir tādi paši parametri.

4.   Īpašu parametru un prasību saraksts

Turpmāk sarakstā ir sniegtas obligātās prasības attiecībā uz infrastruktūras reģistru un ritošā sastāva reģistru, lai pietiekami sīki raksturotu īpašos parametrus un prasības, kā arī atvieglinātu savstarpējo izmantojamību. Šajā sarakstā ir aplūkoti tikai tehniski jautājumi, ekspluatācijas jautājumi ir iekļauti ekspluatācijas SITS.

Prasības var izpildīt, piemērojot standartu. Tādā gadījumā šajās rokasgrāmatās ir jāsniedz attiecīgā atsauce.

Citādi visas īpašās prasības (mērīšanas metodes) jāiekļauj ritošā sastāva reģistrā un infrastruktūras reģistrā vai jāpievieno tam.

B klases sistēmām piemēro pasākumus, kas īstenoti B pielikumā norādītajā atbildīgajā dalībvalstī. Infrastruktūras reģistrā iekļauj šādas pozīcijas:

D PIELIKUMS

Kontroles un vadības apakšsistēmas SITS (ātrgaitas dzelzceļa sistēma) – 1. attēls

Attēlā parādīts vienīgi princips

E PIELIKUMS

EK ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS UN EK APAKŠSISTĒMAS VERIFICĒŠANAS MODUĻI

B modulis (tipa pārbaude)

Savstarpēji izmantojamu komponentu atbilstības novērtējums

D modulis (ražošanas kvalitātes nodrošināšana)

Savstarpēji izmantojamu komponentu atbilstības novērtējums

F modulis (ražojumu verificēšana)

Savstarpēji izmantojamu komponentu atbilstības novērtējums

H2 ( 18 ) modulis (pilnīga kvalitātes nodrošināšana ar konstrukcijas pārbaudi)

Savstarpēji izmantojamu komponentu atbilstības novērtējums

SB modulis (tipa pārbaude)

Kontroles un vadības apakšsistēmas EK verificēšana ( 21 )

SD modulis (ražojumu kvalitātes nodrošināšana)

Kontroles un vadības apakšsistēmas EK verificēšana ( 25 )

SF modulis (ražojumu verificēšana)

Kontroles un vadības apakšsistēmas EK verificēšana ( 27 )