02001R1936 — LV — 03.12.2017 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 162 |
8 |
30.4.2004 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), |
L 286 |
1 |
29.10.2008 |
|
|
L 96 |
1 |
15.4.2009 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), |
L 315 |
1 |
30.11.2017 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1936/2001
(2001. gada 27. septembris),
ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai
1. pants
Mērķis
Ar šo regulu nosaka kontroles un pārbaudes pasākumus saistībā ar tādu tālu migrējošu zivju sugu krājumu zveju, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, un tos piemēro kuģiem, kuri peld ar dalībvalstu karogu un ir reģistrēti Kopienā (še turpmāk — Kopienas zvejas kuģi), un darbojas kādā no 2. pantā minētajām zonām.
2. pants
Zonas
Šajā regulā nosaka šādas jūras zonas:
a) 1. zona:
Visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras, kas iekļautas ICCAT Konvencijas apgabalā, kurš precizēts minētās konvencijas I pantā.
b) 2. zona:
Visi Indijas okeāna ūdeņi, kuri iekļauti kompetences apgabalā, kas noteikts IOTC izveides nolīguma II pantā.
c) 3. zona:
Visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kuri iekļauti apgabalā, kas noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu III pantā.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
a) “kāpšana uz klāja”: viena vai vairāku pilnvarotu inspektoru kāpšana uz zvejas kuģa klāja organizācijas kompetencē esošajā apgabalā, lai veiktu pārbaudi;
b) “pārkraušana”: jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja uz citu kuģi jūrā vai ostā, minētos produktus pie izkraušanas nereģistrējot ostas valstī;
c) “izkraušana krastā”: jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja ostā vai uz zemes;
d) “pārkāpums”: jebkura paredzama zvejas kuģa darbība vai bezdarbība, kas reģistrēta pārbaudes ziņojumā un dod nopietnu pamatu aizdomām par to noteikumu pārkāpumu, kuri paredzēti šajā regulā vai jebkurā citā regulā, kas pārņem kādu ieteikumu, ko pieņēmusi reģionāla organizācija attiecībā uz kādu no 2. pantā norādītajām zonām;
e) “tādas valsts kuģis, kas nav līgumslēdzēja puse”: kuģis, kas novērots un identificēts kā tāds, kas iesaistīts zvejas darbībās kādā no 2. pantā minētajām zonām un peld ar tādas valsts karogu, kas nav attiecīgo reģionālo organizāciju līgumslēdzēja puse;
f) “kuģis bez valsts piederības”: kuģis, attiecībā uz ko ir pamatots iemesls aizdomām, ka tam nav valstiskās piederības;
g) “nobarošana”: atsevišķu īpatņu audzēšana igvātos, lai palielinātu to svaru un lai tos pārdotu;
h) “iesprostošana”: jebkāda izmēra savvaļas īpatņu ievietošana slēgtā būvē (igvātos) nobarošanai;
i) “nobarošanas saimniecība”: uzņēmums, kas audzē savvaļas īpatņus igvātos nobarošanai;
j) “transportkuģis”: kuģis, kas uzņem uz klāja savvaļas īpatņus un nogādā tos dzīvus nobarošanas saimniecībās.
NODAĻA I
KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 1. ZONĀ
Iedaļa 1.
Kontroles pasākumi
▼M4 —————
4.a pants
Tādu kuģu darbības, kas piedalās operācijās, kuras saistītas ar zilo tunzivju nobarošanu
1. Katra tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas nodod zilās tunzivis uz transportkuģa nobarošanai, kuģa žurnālā ieraksta:
— nodoto zilo tunzivju daudzumu un zivju skaitu,
— zvejas zonu,
— zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu,
— transportkuģa nosaukumu, tā karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu,
— nodotā zilo tunzivju daudzuma galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).
2. Katrs tāda transportkuģa kapteinis, kam nodotas zilās tunzivis, ieraksta:
a) nodoto zilo tunzivju daudzumu par katru zvejas kuģi un zivju skaitu;
b) tā kuģa nosaukumu, kas noķēris a) punktā minētos daudzumus, kā arī šā kuģa karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu;
c) zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu;
d) zilo tunzivju galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).
3. Kapteinis ir atbrīvots no 2. punktā noteiktā pienākuma, ja ierakstu aizstāj ar kopiju no pārkraušanas apliecinājuma, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. pantā, vai kopiju no T2M dokumenta, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. pantā, kurā norādīta informācija, kas minēta šā panta 2. punkta c) apakšpunktā.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes reģistrē visas zilās tunzivis, ko iesprosto igvātos kuģi, kas peld ar to karogu. Tās saskaņā ar 5. pantu paziņo Komisijai zilo tunzivju daudzumu, kādu noķēruši un iesprostojuši igvātos kuģi, kas peld ar to karogu (ICCAT noteiktais I uzdevums).
Attiecībā uz nobarošanai paredzēto zilo tunzivju izvešanu un ievešanu dalībvalstis nosūta Komisijai to apstiprinātus statistikas dokumentu numurus un datumus, kas norādīti Padomes 2003. gada 8. aprīļa Regulā (EK) Nr. 1984/2003, ar ko ievieš statistiskās pārraudzības sistēmu attiecībā uz zilo tunzivju, zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecību Kopienā ( 1 ), un norāda, ka galamērķa valstis, kas ir ārpuskopienas valstis, ir deklarētas.
▼M3 —————
4.b pants
Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību darbība
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošās zilo tunzivju nobarošanas saimniecības 72 stundas pēc tam, kad zvejas vai transportkuģis pabeidzis katru iesprostošanas operāciju, iesniedz to kompetentajām iestādēm iesprostošanas deklarāciju, kas minēta 1.a pielikumā. Par to, lai tiktu iesniegta šāda deklarācija, kurā ietverta visa informācija, kas prasīta šajā pantā, ir atbildīgas dalībvalstu apstiprinātās nobarošanas saimniecības.
2. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās nobarošanas saimniecības katru gadu līdz 1. jūlijam tām iesniedz nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarāciju.
3. Nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarācijā, kas minēta 2. punktā, jānorāda šāda informācija:
— saimniecības nosaukums,
— adrese,
— īpašnieks,
— iepriekšējā gadā realizēto zilo tunzivju daudzums (tonnās),
— tunzivju galamērķis (pircēja vārds vai nosaukums, valsts, pārdošanas diena),
— attiecībā uz izvešanu un ievešanu – Regulā (EK) Nr. 1984/2003 norādīto statistikas dokumentu numuri un apstiprināšanas datumi,
— realizēto tunzivju nobarošanas ilgums (mēnešos), ja iespējams,
— realizēto tunzivju vidējais lielums;
4. Pamatojoties uz deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. un 3. punktu, dalībvalstis katru gadu līdz 1. augustam elektroniskā veidā paziņo Komisijai:
— iepriekšējā gadā iesprostoto tunzivju daudzumu,
— iepriekšējā gadā realizēto tunzivju daudzumu.
4.c pants
Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību reģistrs
1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 30. aprīlim elektroniskā veidā nosūta Komisijai to jurisdikcijā esošo nobarošanas saimniecību sarakstu, kurām tās atļāvušas veikt Konvencijas darbības zonā nozvejoto tunzivju nobarošanas darbības.
2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:
— saimniecības nosaukumu, tās valsts reģistrācijas numuru,
— saimniecības atrašanas vietu,
— saimniecības jaudu (tonnās).
3. Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam līdz 2004. gada 31. augustam, lai attiecīgās nobarošanas saimniecības tiktu iekļautas ICCAT to saimniecību reģistrā, kam atļauts veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības.
4. Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, piemērojot tos pašus noteikumus, pārsūtītu ICCAT izpilsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms saimniecības uzsāk ICCAT Konvencijas darbības zonā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanas darbības.
5. Dalībvalstu jurisdikcijā esošās nobarošanas saimniecības, kas nav iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības.
▼M4 —————
▼M2 —————
▼M4 —————
Iedaļa 2.
Ostas pārbaudes procedūras
▼M4 —————
Iedaļa 3.
Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse
▼M4 —————
▼M2 —————
NODAĻA II
KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 2. ZONĀ
Iedaļa 1.
Kontroles pasākumi
20. pants
Vispārēji principi
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas peld ar to karogu, ievēro zonā piemērojamos noteikumus.
20.a pants
To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot IOTC darbības zonā
Mutatis mutandis piemēro 8.a. panta noteikumus.
20.b pants
Pārkraušana
Mutatis mutandis piemēro 8.c panta noteikumus.
20.c pants
Zvejas rīku marķēšana
1. To Kopienas kuģu zvejas rīkus, kam atļauts zvejot zonā, marķē šādi: tīklu, jedu un citu jūrā esošu zvejas rīku galiem ir piestiprināts karodziņš vai bojas ar radiolokācijas atstarotāju, naktī – gaismas bojas, kas norāda to atrašanās vietu un aprises.
2. Uz marķierbojām un līdzīgiem peldošiem objektiem, kas norāda nostiprinātu zvejas rīku atrašanas, vienmēr skaidri saredzami norādīts tā kuģa(-u) burts(-i) un/vai numurs(-i), kam tie pieder.
3. Zivju pievilināšanas ierīces vienmēr ir skaidri marķētas ar tā kuģa(-u) burtu(-iem) un/vai numuru(-iem), kam tās pieder.
20.d pants
Statistikas paziņojumi zinātniskiem nolūkiem
1. Dalībvalstis, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, saskaņā ar V pielikumā norādītajām procedūrām statistikas datu iesniegšanai nosūta IOCT sekretariātam elektroniskā veidā šādus statistikas datus:
a) regulas 1. pantā minēto sugu zvejas intensitāti un nozveju par iepriekšējo gadu;
b) regulas 1. pantā minēto sugu izmērus par iepriekšējo gadu;
c) tunzivju zveju, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces.
2. Dalībvalstis izveido datorizētu datu bāzi, kurā iekļauti 1. punktā noteiktie statistikas dati, nodrošinot elektronisku piekļuvi Komisijai.
Iedaļa 2.
Ostas pārbaudes procedūras
20.e pants
Mutatis mutandis piemēro 10., 12., 13., 14. un 15. pantu.
Iedaļa 3.
Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse
▼M2 —————
21.a pants
Zvejas darbību kontrole
Mutatis mutandis piemēro 18. pantu.
▼M2 —————
NODAĻA III
KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 3. ZONĀ
22. pants
Vispārīgie noteikumi
Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu, ievērotu Kopienas tiesību aktos pārņemtos IATTC pasākumus un piemērojamos Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pasākumus.
NODAĻA IV
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
23. pants
Šīs regulas 4. panta 2. punkta, 5. panta 3. punkta, 6. panta 2. punkta, 8. panta 6. punkta un 9. panta 2. punkta izpildei vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.
24. pants
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.
2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.
25. pants
1. Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1351/1999.
2. Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 2742/1999 22. panta 1. punktu.
3. Atsauces uz atcelto regulu (EK) Nr. 1351/1999 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās būtu jālasa saskaņā ar III pielikumā izklāstīto korelācijas tabulu.
26. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
ŠAJĀ REGULĀ MINĒTO ZIVJU SUGU SARAKSTS
— Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga
— Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus
— Lielacu tunzivs: Thunnus obesus
— Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis
— Pelamīda: Sarda sarda
— Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares
— Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus
— Mazā tunzivs: Euthynnus spp.
— Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii
— Fregates makreļtunzivs: Auxis spp.
— Sparīda: Bramidae
— Marlīnes: Tetrapturus spp.; Makaira spp.
— Buriniekzivs: Istiophorus spp.
— Zobenzivs: Xiphias gladius
— Skumbrijlīdakas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.
— Delfīnzivs; parastā delfīnzivs: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis.
— Haizivs: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Rhincodon typus; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae
— Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Belaenopteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae.
I.a PIELIKUMS
II PIELIKUMS
ZIVJU SUGU SARAKSTS, KAS JĀPAZIŅO STARPTAUTISKAJAI ATLANTIJAS TUNZIVJU SAGLABĀŠANAS KOMISIJAI (ICCAT)
|
Nosaukums latīņu valodā |
Parastais nosaukums |
|
Thunnus thynnus |
Ziemeļu tunzivs |
|
Thunnus maccoyii |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus albacares |
Dzeltenspuru tunzivs |
|
Thunnus alalunga |
Garspuru tunzivs |
|
Thunnus obesus |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus atlanticus |
Melnspuru tunzivs |
|
Euthynnus alletteratus |
Atlantijas plankumainā tunzivs |
|
Katsuwonus pelamis |
Svītrainā tunzivs |
|
Sarda sarda |
Pelamīda |
|
Auxis thazard |
Fregates makreļtunzivs |
|
Orcynopsis unicolor |
Parastā (vienkrāsas/baltā) pelamīda |
|
Acanthocybium solandri |
Svītrainā makrele |
|
Scomberomorus maculatus |
Austrumu plankumainā makrele |
|
Scomberomorus cavalla |
Karaliskā makrele |
|
Istiophorus albicans |
Buriniekzivs |
|
Makaira indica |
Melnās marlīnes |
|
Makaira nigricans |
Atlantijas zilās marlīnes |
|
Tetrapturus albidus |
Atlantijas baltās marlīnes |
|
Xiphias gladius |
Zobenzivs |
|
Tetrapturus pfluegeri |
Marlīnes |
|
Scomberomorus tritor |
Rietumāfrikas makrele |
|
Scomberomorus regalis |
Rietumatlantijas makrele |
|
Auxis rochei |
Lodes makreļtunzivs |
|
Scomberomorus brasiliensis |
Brazīlijas makreles |
III PIELIKUMS
KORELĀCIJAS TABULA
|
Regula (EK) Nr. 1351/1999 |
Šī regula |
|
1., 2., 3. pants |
8. pants |
|
4. pants |
18. pants |
|
5. pants |
17. pants |
IV PIELIKUMS
V PIELIKUMS
Nozvejas un zvejas intensitātes dati
Pelaģisko zivju zveja: nozvejas dati, kas izteikti kā nominālā nozveja, un zvejas intensitātes dati zvejas dienās (riņķvads, ēsmas kuģi, zveja ar tralējošiem zvejas rīkiem, dreifējošie tīkli) jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 1° no koordinātu tīkla, un sadalot pa mēnešiem. Dati par seineru zveju jāsadala pēc baru veidiem. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra ar katru zvejas rīku mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.
Zveja ar āķu jedām: nozvejas un zvejas intensitātes dati par zveju ar āķu jedām jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinātu sistēmas, un pa mēnešiem, vēlams, norādot skaitu un svaru. Zvejas intensitāte jānorāda, izsakot to āķu skaitā. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.
Amatieru zvejas, neliela apmēra zvejas un sporta zvejas nozveja, intensitāte un izmēri arī jāiesniedz ik mēnesi, tomēr tas jādara, izmantojot labākos ģeogrāfiskos apgabalus šādu datu savākšanai un apstrādei.
Dati par izmēriem
Ņemot vērā, ka dati par izmēriem ir ļoti nozīmīgi lielākās daļas tunzivju krājumu novērtēšanai, dati par garumu, arī par kopējo izmērīto zivju skaitu regulāri jāiesniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinatu sistēmas, un pa mēnešiem, zvejas rīkiem un zvejas veidiem (piemēram, par seineriem – atsevišķi īpatņi/bari). Dati par izmēriem jāsniedz par visiem zvejas rīkiem un visām sugām, uz ko attiecas IOTC. Paraugu atlasi datiem par izmēriem vēlams ņemt saskaņā ar stingrām un sīki aprakstītām shēmām paraugu ņemšanai izlases kārtībā, kas vajadzīgas, lai sniegtu objektīvus rādītājus par paņemtajiem izmēriem. Precīzs ieteicamais paraugu atlases līmenis varētu svārstīties attiecībā uz dažādām sugām (kā dažādu parametru funkcija), bet konkrētais ieteicamais paraugu atlases līmenis jānosaka personai, kas strādā ar statistikas datiem. Ja to pieprasa īpašas darba grupas, tad IOTC jādara pieejami arī sīkāki dati par izmēriem, piemēram, atsevišķu paraugu izmēri, tomēr tas jādara saskaņā ar stingriem konfidencialitātes noteikumiem.
Tunzivju zveja, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)
Lai IOTC varētu labāk izprast, kā mainās modeļi, ko izmanto zvejas intensitātē flotes, kuras darbojas tās kompetences teritorijā, jāiegūst vairāk informācijas. Tā kā palīgkuģu darbības un ZPI izmantošana ir neatņemamas seineru flotes zvejas intensitātes sastāvdaļa, IOTC regulāri jāiesniedz šāda informācija:
Palīgkuģu skaits un raksturlielumi: i) darbojas ar to karogu, ii) palīdz seineriem, kas darbojas ar to karogu, vai iii) ir licencēti, lai varētu darboties to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un ir bijuši IOTC kompetences teritorijā.
Palīgkuģu aktivitātes līmenis: ieskaitot dienu skaitu jūrā par teritoriju, kas aptver 1? no koordināti tīkla, pa mēnešiem.
Bez tam līgumslēdzējas puses un puses, kas nav līgumslēdzējas puses, bet kas sadarbojas, dara visu, kas ir to spēkos, lai sniegtu datus par flotes izmantoto kopējo zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaitu un veidu par teritoriju, kas aptver 1? no koordinātu sistēmas, pa mēnešiem.
Laiks, kādā dati jāiesniedz IOTC
Lai varētu novērot zivju krājumus un analizēt datus, ir būtiski, ka IOTC sekretariāts visus zvejas datus saņem laicīgi. Tādējādi ieteicams piemērot šādus noteikumus kā standarta saistības:
Pelaģiskajām flotēm un citām flotēm, kas darbojas piekrastes zonā (ieskaitot palīgkuģus), jāsniedz to zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā katru gadu līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati).
Āķu jedu zvejas kuģiem, kas darbojas tāljūrā, jāsniedz provizoriskie zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati). Tiem jāsniedz galīgie aprēķini par to zvejas datiem katru gadu līdz 30. decembrim (iepriekšējā gada dati).
Sakaru un datu apstrādes tehnoloģijām kļūstot aizvien ātrākām, šeit pieļautos termiņus statistikas datu iesniegšanai nākotnē varētu saīsināt, kam jāmazina kavēšanās, kas pašlaik notiek datu apstrādes dēļ.
( 1 ) OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.