(1)

Ar regulu (EK) Nr. 367/2001 ( 2 ) (“pagaidu regula”) Komisija uzlika pagaidu antidempinga maksājumu par polietilēntereftalāta (“PET”) plēves importu ar KN kodu ex392062 19 un KN kodu ex392062 90, kuras izcelsme ir Indijā un Korejas Republikā (“Koreja”).

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un zaudējumu izmeklēšanas laiks aptvēra laiku no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 31. martam (“IL”). Attiecībā uz zaudējumu analīzi būtisko tendenču izpēte aptvēra laiku no 1996. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. martam (“pārskata laika posms”).

(3)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas PET plēves importam, kuras izcelsme ir Indijā un Korejā, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Personām, kas to pieprasīja, bija iespēja izteikt savu viedokli mutiski.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo secinājumu izdarīšanai.

(5)

Papildu pārbaudes uz vietas tika veiktas šādos lietotāju uzņēmumos:

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kurus ņemot vērā tika plānots ieteikt galīgu antidempinga maksājumu uzlikšanu un veikt pagaidu maksājumu iekasēšanu. Šīm personām arī noteica termiņu, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt protestu.

(7)

Personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja, un vajadzības gadījumā attiecīgi mainīja pagaidu secinājumus.

(8)

Daži ražotāji eksportētāji atkārtoti apgalvoja, ka ar metālu apstrādāta PET plēve nebūtu jāiekļauj to ražojumu skaitā, uz kuriem attiecas pašreizējā procedūra, jo ar metālu apstrādātu PET plēvi nevar uzskatīt par PET pamatplēvei līdzīgo ražojumu tādēļ, ka tai piemīt atšķirīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, tai vajadzīgas atšķirīgas ražošanas iekārtas un procesi, tādēļ tās ražošana ir dārgāka un to pārdod par augstāku cenu. Viņi arī apgalvoja, ka ar metālu apstrādātas PET plēves izmantošana atšķiras no PET pamatplēves izmantošanas, un tā ir klasificējama ar KN kodiem, kas nav KN kodi ex392062 19 un 3920 62 90, proti, ar KN kodu 3921.

(9)

Izmeklēšanā konstatēja, ka metalizēšanas process, kurā notiek metāla, piemēram, alumīnija pievienošana, uzklājot to ar tvaiku, nemaina PET plēves fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Turklāt PET pamatplēve un ar metālu apstrādāta plēve daudzos gadījumos ir savstarpēji aizvietojamas, un to lietojums ir vienāds vai līdzīgs. Tāpēc ir apstiprināti pagaidu regulas 19. apsvērumā izklāstītie secinājumi, proti, ka ar metālu apstrādāta PET plēve un PET pamatplēve ir viens un tas pats ražojums un tās ir klasificējamas ar KN kodiem, uz ko attiecas konkrētā procedūra, t.i., ex392062 19 un 3920 62 90.

(10)

Būtu jānorāda, ka vajadzība pēc papildu ražošanas posma ar metālu apstrādātas PET plēves ražošanā, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un palielina pārdošanas cenu, nav elements, kas varētu per se pamatot konkrēta veida PET plēves neiekļaušanu to ražojumu skaitā, uz kuriem attiecas šī procedūra.

(11)

Visbeidzot izmeklēšanā atklājās, ka ar metālu apstrādāta PET plēve jāatšķir no plēves, kas ir stiegrota, kārtaina, ar pamatni vai tamlīdzīgi savienota ar citiem materiāliem. Šie procesi tik lielā mērā maina PET plēves fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ka iegūto ražojumu nevar uzskatīt par minēto ražojumu. Papildus jānorāda, ka galaprodukts ir klasificējams ar KN kodu 3921 tikai tad, ja PET plēve ir savienota ar citiem materiāliem minētajā veidā.

(12)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, izņemot iepriekšminētās, apstiprina pagaidu regulas 9. līdz 22. apsvērumā izklāstīto ražojuma aprakstu.

(13)

Tā kā piezīmes nav iesniegtas, apstiprina pagaidu regulas 23. apsvērumā ietverto līdzīga ražojuma definīciju.

(14)

Tā kā šajā apakšpunktā nav iesniegtas piezīmes, apstiprina pagaidu regulas 28. līdz 34. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(15)

Apstiprina pagaidu regulas 35. apsvērumā aprakstīto vispārīgo metodoloģiju, ar kādu pārbaudāmajos uzņēmumos nosaka dempinga starpību.

(16)

Apstiprina pagaidu regulas 36. apsvērumā aprakstīto vispārīgo metodoloģiju, ar kādu nosaka dempinga starpību sadarbības uzņēmumos, kas nav ietverti izlases paraugā. Nosakot dempinga starpību izlases paraugā neietvertajiem sadarbības uzņēmumiem, bez ievērības tika atstātas nulles un de minimis starpības.

(17)

Apstiprina pagaidu regulas 37. un 38. apsvērumā aprakstīto vispārīgo metodoloģiju, ar kādu nosaka dempinga starpību tiem ražotājiem eksportētājiem, kas nav aizpildījuši anketu, ne arī kā citādi informējuši par sevi. Tomēr tā kā Korejā tikai viens no trim izlases paraugā iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nodarbojās ar dempingu, atlikušo dempinga starpību noteica minētā ražotāja eksportētāja to eksportēto modeļu reprezentatīvā skaita vidējās svērtās dempinga starpības apmērā, kuriem bija visaugstākā dempinga starpība.

(18)

Jānorāda, ka gadījumos, kad ražotājs eksportētājs uz Kopienu eksportēja vairāk nekā viena veida ražojumu, vidējo svērto dempinga starpību noteica, aprēķinot dempingu par katru veidu, neizsakot atsevišķiem veidiem noteikto “negatīvo dempingu” kā nulli.

(19)

Tā kā papildu piezīmju nav, apstiprina pagaidu regulas 39. līdz 42. apsvēruma secinājumus.

(20)

Viens no Indijas ražotājiem eksportētājiem vairākkārt pieprasīja koriģēt atšķirības tirdzniecības līmenī starp attiecīgā ražojuma pārdošanu tirgotājiem vietējā un eksporta tirgū (pagaidu regulas 47. apsvērums).

(21)

Pēc informēšanas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kurus ņemot vērā bija pieņemti pagaidu pasākumi, tika iesniegtas piezīmes par to, ka abos tirgos (vietējā un eksporta tirgū) pastāv divi tirdzniecības līmeņi (gala lietotāji un tirgotāji) un ka būtu jāveic selektīvs salīdzinājums, tas ir, tirgotājiem noteiktā eksporta cena būtu jāsalīdzina ar normālo vērtību, kuru pamatā ir pārdošana tirgotājiem, un gala lietotājiem noteiktās eksporta cenas būtu jāsalīdzina ar normālajām vērtībām, kuru pamatā ir pārdošana gala lietotājiem.

(22)

Tomēr informācija, ko iesniedza, atbildot uz anketām, un ko pēc tam pārbaudīja, jau liecināja, ka nav vērojamas konsekventas un izteiktas salīdzināmo modeļu funkciju un cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos, pārdodot ražojumus eksportētājvalsts vietējā tirgū. Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 46. un 47. apsvērumā izklāstītos secinājumus un noraida prasību pēc selektīva salīdzinājuma.

(23)

Indijas ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai viņu eksporta cenu koriģētu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam “Citi faktori” vai 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam “Importa maksājumi un netiešie nodokļi” (atkarībā no eksportētāja), ņemot vērā palīdzību, ko piešķir saskaņā ar nodokļu tiesību reģistra grāmatas (“DEPB”) shēmu pēc eksportēšanas. Viņi apgalvoja, ka palīdzība, ko saņem no DEPB, sekmēja eksporta cenas samazināšanos un tāpēc Komisijai būtu vajadzējis iekļaut šo palīdzību eksporta cenā, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu ar normālo vērtību, jo minētā palīdzība neattiecas uz pārdošanu vietējā tirgū. Turklāt Indijas eksportētāji apgalvoja, ka nav likumīga pamata saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu atskaitīt eksporta subsīdiju kā kompensācijas maksājumu no antidempinga maksājuma, jo kompensācijas maksājumi ir noteikti, pamatojoties uz atšķirīgu izmeklēšanas laika posmu.

(24)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā ir aplūkota tikai iespēja veikt korekcijas, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Iesniegtajās anketās, kā arī pārbaudēs uz vietas, DEPB sniegto palīdzību vienmēr dēvēja par “citiem ienākumiem” un nevis par “negatīvajām izmaksām”, kas saistītas ar eksportēto preču izejvielu izmaksām. Tāpēc, jau ņemot vērā uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, nav tieša sakara starp eksportēto preču cenu un saņemto palīdzību no DEPB.

(25)

Pamatregulas 14. panta 1. punkta noteikumi, kas atspoguļo GATT nolīguma VI pantu, liecina, ka minētās subsidēšanas jautājumu, kaut arī netieši, var atrisināt, veicot antidempinga izmeklēšanu un piemērojot jebkuru regulu, ar ko uzliek antidempinga maksājumu, ar noteikumu, ka ražojumam nepiemēro vienlaikus antidempinga un kompensācijas maksājumus, lai rastu risinājumu tādā pašā dempinga vai eksporta subsidēšanas radītā stāvoklī. Pamatregulas 14. panta 1. punkta mērķis ir izvairīties no tādu maksājumu dublēšanās, kuru mērķis ir nepieļaut stāvokli, ko izraisa dempings, un eksporta subsidēšana, un tāpēc kompensācijas maksājumi, kas izriet no eksporta subsīdijām, jāatvelk, neraugoties uz izmeklēšanas laika posmu, kura dēļ tie ir noteikti. Norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu ir veikta korekcija, kā paskaidrots turpmāk 78. un 79. apsvērumā. Visu šo iemeslu dēļ iepriekšminētā prasība ir jānoraida.

(26)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes vai jauna informācija, apstiprina pagaidu regulas 51. līdz 53. apsvērumā izklāstīto metodoloģiju.

(27)

Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir

(28)

Divi Korejas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tā sauktās vietējā tirgū pārdotās eksporta preces (t.i. vietējā tirgū pārdotās preces, kas paredzētas eksporta tirgum pēc papildu pārstrādes un/vai iesaiņošanas), aprēķinot normālo vērtību, nav iekļautas, kaut arī tam nav nekāda juridiska pamata. Tomēr ir redzams, ka Korejas iestādes atļauj šo preču pārdošanu, neuzliekot nekādu nodokli par pārdošanu vietējā tirgū (PVN); pārdevējs var arī nodot pircējam tiesības pieprasīt nodokļu atmaksāšanu, un tirdzniecībā parasti izmanto ārvalstu valūtu. Tāpēc, spriežot pēc tā, kā minētā tirdzniecība ir strukturēta Korejā, ir skaidrs, ka tā ir vērsta uz eksportu, un tādēļ nav iespējams pienācīgi salīdzināt. Tādējādi attiecībā uz provizoriskajiem secinājumiem saglabā izmantoto pieeju.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 57. apsvērumā minētos secinājumus.

(30)

Diviem ražotājiem eksportētājiem bija saistītie importētāji Kopienā, un abi norādīja, ka, viņuprāt, šiem importētājiem piešķirtā peļņas norma (5,5 %) ir nesamērīgi augsta, ņemot vērā to, ka importētāji nodarbojas tikai ar rēķinu pārsūtīšanu par pārdošanu un nav aktīvi iesaistīti pašā pārdošanas procesā. Viņi izteicās, ka attiecīgie importētāji nerada peļņu per se, bet tikai saņem komisijas maksu par pārdošanu. Tomēr minēto komisijas maksu nevar pilnīgi noteikti uzskatīt par precīzu, jo personas ir saistītas. Tas, ka saistītie importētāji var saņemt noteiktu komisijas maksu, nav obligāti jāsaista ar šo importētāju veiktajām funkcijām. Turklāt neviens no prasītājiem neiesniedza konkrētus datus, kas norādītu, ka izmantotā peļņas norma neatbilstu dominējošajiem tirgus apstākļiem.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 58. apsvērumā minētos pagaidu secinājumus.

(32)

Pēc Korejas ražotāju eksportētāju lūguma atkārtoti pārbaudīja korekciju sakarā ar valūtas kursu izmaiņām. Pēc minētās pārskatīšanas vidējais valūtas kurss bija tāds, kāds tas bija divus mēnešus pirms faktiskā rēķina datuma.

(33)

Visi Korejas sadarbības ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka metodoloģija, ko izmanto, nosakot nodokļu atmaksāšanu vietējai tirdzniecībai, nav pamatota, jo īpaši tāpēc, ka attiecīgos izejmateriālus izmanto tādu ražojumu ražošanā, kas nav PET plēve. Tāpēc Komisija atkārtoti izskatīja jautājumu un nolēma pieņemt pārskatītu pieeju, ko veido divas daļas.

(34)

Pirmkārt, iepirkto izejmateriālu daudzumi, ko izmanto tikai PET plēves ražošanā (paredzētas pārdošanai vietējā tirgū vai eksportam), tika aprēķināti, izmantojot attiecīgajā valstī apstiprinātus koeficientus, un izteikti procentos no kopējā iepirkto izejmateriālu daudzuma. Šos procentus pēc tam piemēroja katram atsevišķajam izejmateriālu krājumam. Tādējādi katru izejmateriālu atbilstīgās proporcijās sadalīja gan precēm pārdošanai vietējā tirgū, gan eksportprecēm, kurās tika izmantots attiecīgais izejmateriāls (attiecīgais ražojums un citi ražojumi). Sadalījumu sāka ar krājumiem, kam piemēro vismazākās maksājumu likmes, kā paskaidrots pagaidu regulā. Rezultātā abi ražotāji eksportētāji saņēma lielākas atmaksāto nodokļu summas.

Pagaidu regulas 59. līdz 65. apsvērumā aprakstītos pagaidu secinājumus apstiprina, ievērojot iepriekšminētos izņēmumus attiecībā uz nodokļu atmaksāšanu un valūtas kursu konvertēšanu.

(35)

Apstiprina pagaidu regulas 66. un 67. apsvēruma secinājumus, izņemot vienu sadarbības ražotāju eksportētāju, kurš iebilda pret to, ka vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar atsevišķiem eksporta darījumiem izmanto, lai noteiktu viņa uzņēmuma dempinga starpību, pamatojoties uz to, ka eksporta cenas izmaiņas tikai un vienīgi atkarībā no klienta, reģiona vai laika posma neattaisno metodes “vidējais svērtais lielums – darījums” izmantošanu dempinga starpības noteikšanā. Jautājumu izskatīja atkārtoti, un konstatēja eksporta cenu modeli, kas dažādiem klientiem bija atšķirīgs un kura ietekme uz eksportētāja praktizēto dempinga pakāpi bija nenozīmīga. Tāpēc attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju pārskatīja dempinga starpības noteikšanas metodoloģiju uzņēmumiem, kuros veica izmeklēšanu, kā aprakstīts pagaidu regulas 66. un 67. apsvērumā, un pieeju “vidējais svērtais lielums – darījums” nomainīja ar pieeju “vidējais svērtais lielums – vidējais svērtais lielums”.

(36)

Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir

(37)

Daži Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas rūpniecības nozares definīcija un līdz ar to zaudējumu analīze nebūtu jāattiecina tikai uz trim prasītājiem – ražotājiem, kas sadarbojas Kopienā, bet tajā būtu jāietver visi Kopienas ražotāji, to skaitā Fapack, kas piedalījās sūdzības iesniegšanā, bet iesniedza tikai daļēju pamatinformāciju, un trīs citi Kopienas ražotāji, kas nav prasītāji un nav saistīti ar nevienu no ražotājiem eksportētājiem un kas arī ir iesnieguši tikai daļēju pamatinformāciju.

(38)

Apstiprināts, ka atbilstoši pagaidu regulas 73. apsvērumam visi septiņi uzņēmēji patiešām ir ražotāji Kopienā un tādējādi piedalās ražošanā Kopienā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr, kā aprakstīts pagaidu regulas 70. apsvērumā, pēdējie četri Kopienas ražotāji iesniedza tikai daļēju pamatinformāciju, bet neaizpildīja visu anketu, kas paredzēta Kopienas ražotājiem. Tāpēc šo informāciju nevarēja izmantot, lai novērtētu Kopienas rūpniecības nozares stāvokli. Attiecīgi šos Kopienas ražotājus neiekļāva Kopienas rūpniecības nozares definīcijā. Tāpēc apgalvojums bija jānoraida.

(39)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja secinājumu, ka Kopienas rūpniecības nozare ražo vairāk nekā 70 % no kopējā PET plēves produkcijas apjoma Kopienā. Komisija šo jautājumu izskatīja vēlreiz un konstatēja pārrakstīšanās kļūdu. Kopienas rūpniecības nozare faktiski ražo 60 % no kopējās produkcijas apjoma Kopienā.

(40)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tad, ja ar metālu apstrādātu PET plēvi arī turpmāk atstāj attiecīgā ražojuma definīcijā, daži ar metālu apstrādātas PET plēves ražotāji arī būtu jāuzskata par Kopienas ražotājiem, kas veido daļu Kopienas rūpniecības nozares.

(41)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgie uzņēmumi neražo PET pamatplēvi, bet gan iepērk PET pamatplēvi no dažādiem avotiem un tad veic papildu metalizācijas procesu. Ar viņu veikto papildu apstrādes posmu tomēr nepietiek, lai viņus uzskatītu par PET plēves ražotājiem Kopienā. Patiesībā viņi gluži vienkārši apstrādā ražojumu, nemainot tā fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības.

(42)

Tā kā jauna informācija nav iesniegta, apstiprina pagaidu regulas 76. līdz 79. pantā aprakstītos pagaidu secinājumus par Kopienas patēriņu.

(43)

Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka to ražotāju eksportētāju imports, kuru darbībā nav konstatēts dempings, nebūtu jāietver zaudējumu analīzē. Tomēr arī tad, ja minēto importu neiekļautu analīzē, secinājumi par būtiskiem zaudējumiem, ko radījis importa dempings, nemainītos. Cenu pazeminājums, kā arī apjoma un tirgus daļu pieaugums joprojām būtu ievērojams, un atlikušais imports, attiecībā uz kuru konstatēts dempings, joprojām būtu vairāk nekā 13 % no Kopienas tirgus. Arī novērotais pārdošanas cenu pazeminājums joprojām būtu ievērojams.

(44)

Daži Indijas eksportētāji apgalvoja, ka Indijas izcelsmes PET plēves imports nebūtu jāvērtē kopā ar Korejas izcelsmes ražojumiem, ņemot vērā atšķirības konkurences apstākļos. Prasības pamatojums bija tāds, ka laikā no 1997. gada līdz IL importa apjoms, tirgus daļas un cenas attīstījās atšķirīgi.

(45)

Attiecībā uz Korejas un Indijas konkurences apstākļiem, ņemot vērā kopējo pārskata laika posmu, t.i., no 1996. gada līdz IL, un nevis ierosināto laika posmu no 1997. gada līdz IL, importa apjoms, tirgus daļas un importa cenas faktiski veidojās līdzīgi. Tāpat arī apstiprinājās, ka izmeklēšanas laikā abu valstu importa apjomi bija ievērojami. Turklāt tika konstatēts ievērojams cenu pazeminājums gan Indijas, gan Korejas izcelsmes importam, ko pārdeva, izmantojot tos pašus tirdzniecības sakarus, un ar līdzīgiem tirdzniecības nosacījumiem. Tāpēc apgalvojums ir jānoraida. Ņemot vērā iepriekšminēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 85. apsvērumu, kurā noteikts, ka abu attiecīgo valstu izcelsmes importa novērtēšana būtu jāveic kumulatīvi.

(46)

Tā kā nav jaunas informācijas par apjomu un cenu importu no attiecīgajām valstīm, apstiprina pagaidu secinājumus.

(47)

Attiecībā uz cenu samazinājuma normu daži Indijas ražotāji eksportētāji jautāja, kāpēc Komisijas dienesti, aprēķinot vidējās svērtās eksporta cenas, nav ņēmuši vērā kompensācijas maksājumus, ko 1999. gadā uzlika Indijas izcelsmes PET plēves importam. Viņi arī atkārtoja savu prasību par tirdzniecības līmeņa korekciju, jo Indijas eksportētāji galvenokārt pārdod savu produkciju vairumtirgotājiem, bet Kopienas rūpniecības nozare gandrīz vienmēr to pārdod tieši PET plēves lietotājiem.

(48)

Cenu samazinājuma normu aprēķinus pārskatīja, attiecīgā gadījumā eksporta cenām pieskaitot kompensācijas maksājumus. Attiecībā uz tirdzniecības līmeņa korekciju, papildu analīze, pirmkārt, apstiprināja, ka atbilstoši pagaidu regulas 93. apsvērumam pārdošanas cena vairumtirgotājiem vai lietotājiem nav tik daudz atkarīga no klienta veida, kā no tirdzniecības apjoma, un, otrkārt, abi tirdzniecības līmeņi nav precīzi nodalīti un starp tiem nepastāv skaidri noteikta cenu atšķirība. Turklāt apstiprinājās, ka Kopienas rūpniecības nozare arī pārdod attiecīgo ražojumu izplatītājiem un vairumtirgotājiem, ne tikai lietotājiem – pretēji tam, ko apgalvoja dažas ieinteresētās personas. Tika konstatēts, ka vairākiem uzņēmumiem piegādes patiešām veic gan attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, gan arī Kopienas rūpniecības nozare.

(49)

Pirms iepriekšminētās informācijas iegūšanas cenu samazinājuma normas pārskatīja, pamatojot ar ieinteresēto personu iesniegtajiem pierādījumiem, un vajadzības gadījumā izdarīja grozījumus. Pārskatītās vidējā svērtā cenu samazinājuma normas, kas noteiktas katrai valstij, izsakot procentos no Kopienas rūpniecības nozares cenas, ir šādas:

(50)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas secinājumu, ka Kopienas rūpniecības nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, norādot, ka laikā no 1996. gada līdz IL daži faktori ir attīstījušies pozitīvi (t.i., ražošanas jauda, produkcija, pārdošanas apjoms, produktivitāte, krājumi un algas).

(51)

Šajā sakarā jānorāda, ka ne visi pamatregulas 3. panta 5. punktā uzskaitītie faktori norāda uz negatīvu attīstību, tomēr var secināt, ka Kopienas rūpniecības nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi. Konkrētajā gadījumā Kopienas rūpniecības nozare zaudēja tirgus daļu un sakarā ar cenu samazinājumu, ko izraisīja imports no attiecīgajām valstīm, tai vajadzēja ievērojami samazināt savas pārdošanas cenas, kas ievērojami pasliktināja tās finansiālo stāvokli.

(52)

Korejas ražotājs eksportētājs apšaubīja to, ka Kopienas rūpniecības nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, jo tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga, kā norādīts pagaidu regulas 159. apsvērumā, un IL tā joprojām ieņēma svarīgu vietu Kopienas tirgū.

(53)

Tas, ka Kopienas rūpniecības nozare ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga, neizslēdz secinājumu par būtiskiem zaudējumiem. Secinājums par to, ka Kopienas rūpniecības nozare ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga, ir izdarīts, analizējot Kopienas intereses, kad inter alia tika pētīts, kā antidempinga pasākumu ieviešana vai neieviešana ietekmēs dažādus Kopienas uzņēmējus. Viss iepriekšminētais neatceļ secinājumu par to, ka Kopienas rūpniecības nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, ko apliecina vairāki faktori, to skaitā ievērojamas tirgus daļas zaudēšana pārskata laika posmā. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(54)

Korejas ražotājs eksportētājs norādīja, ka ražošanas jaudas pieaugums Kopienas rūpniecības nozarē no 1998. līdz 1999. gadam ir pretrunā apgalvojumam, ka tajā pašā laikā nozares investīcijas joprojām bijušas ierobežotas. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka investīcijas, kas saistītas ar ražošanas jaudas pieaugumu, tika veiktas 1997. un 1998. gadā, kā norādīts pagaidu regulas 108. apsvērumā. Tomēr, tā kā jaunās uzstādītās iekārtas sāka darboties tikai 1998. un 1999. gadā, ražošanas jaudas un investīciju pieaugums nenotika vienlaicīgi.

(55)

Daži Indijas eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas rūpniecības nozares pārdošanas analīzes ierobežošana tikai ar pārdošanu vietējā tirgū neatbilst PTO antidempinga nolīguma 3. panta 4. punktam, jo nolīgums attiecas uz kopējo pārdošanas apjomu un tādējādi ietver eksportu.

(56)

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka zaudējumu novērtējumu veica saskaņā ar attiecīgajiem pamatregulas noteikumiem un Kopienas iestāžu vienoto praksi. Turklāt būtu jānorāda, ka PTO antidempinga nolīguma 3. panta 4. punktā kopā ar 3. panta 1. un 2. punktu ir skaidra atsauce uz izvērtējumu par to, kā dempinga imports ietekmē cenas vietējā tirgū un stāvokli vietējā rūpniecībā. Šāda veida izmeklēšanā, kur inter alia pēta, kādu iespaidu uz Kopienu atstāj dempinga imports no vienas vai vairākām valstīm (un nevis to, kā dempinga imports ietekmē trešās valsts tirgu), jākonstatē Kopienas rūpniecības nozarei nodarītie zaudējumi tikai vietējā tirgū, un tāpēc stāvoklis saistībā ar eksportu vai stāvoklis eksporta tirgū neattiecas uz zaudējumu novērtēšanu. Tāpēc apgalvojums jānoraida. Tomēr Kopienas rūpniecības nozares eksporta rezultāti ir pētīti, turklāt atbilstīgi vienotajai praksei, aplūkojot jautājumu par cēloņsakarību starp dempinga importu un stāvokli, kas rada zaudējumus, kā noteikts pagaidu regulas 144. apsvērumā.

(57)

Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu secinājumus attiecībā uz Kopienas rūpniecības nozarei nodarītajiem zaudējumiem IL.

(58)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka cēloņsakarības novērtējums ir kļūdains, jo dažu zaudējumu faktoru, piemēram, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju atdeves un spējas piesaistīt kapitālu, pasliktināšanās būtu jāsaista ar neatkarīgu ciklisku attīstību un Kopienas rūpniecības nozares milzīgajām investīcijām aplūkotajā laika posmā, nevis ar attiecīgā importa ietekmi.

(59)

Pirmkārt, nav norādes, ka Kopienas rūpniecības nozarē periodiski atkārtotos krituma periodi. Otrkārt, Kopienas rūpniecības nozares finansiālā stāvokļa papildu analīze apstiprināja, ka pasliktināšanās galvenais iemesls ir bijis ražojuma vienības pārdošanas cenas samazināšanās. Turklāt, tā kā visā pārskata laika posmā vienas vienības ražošanas izmaksas samazinājās, pasliktināšanos nevar attiecināt uz lielākām ražošanas izmaksām, kas būtu saistītas ar jaunām investīcijām.

(60)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā nav saņemta jauna informācija, apstiprina pagaidu regulas 119. līdz 123. apsvērumā minētos pagaidu secinājumus.

(61)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka, pretēji pagaidu regulas 188. apsvērumā teiktajam, kompensācijas maksājumu uzlikšana samazina Indijas PET plēves pieejamību Kopienas tirgū un ka šajā regulā noteiktais antidempinga maksājumu līmenis padarīs neiespējamu PET plēves iepirkšanu no līdzšinējiem Indijas piegādātājiem. Turklāt viņš apgalvoja, ka Kopienas rūpniecības nozare pati importē PET plēvi, ko Kopienas rūpniecība ražo ārpus Kopienas, un šīs saistības dēļ nebūs pieejami citi reāli piegādes avoti.

(62)

Šajā sakarā Eurostat norādīja, ka no 1999. gada (pagaidu kompensācijas maksājumus uzlika 1999. gada augustā) līdz 2000. gadam imports no Indijas pieauga par 11 %. Attiecībā uz piedāvāto antidempinga maksājumu līmeni nevar izslēgt, ka tie novedīs pie importa cenu pieauguma. Tomēr, ņemot vērā piedāvāto pasākumu dažādos līmeņus, tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka daži no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem turpinās pārdot savas preces Kopienas tirgū, bet ne par dempinga cenām. Kas attiecas uz citu piegādes avotu esamību, izrādās, ka 1999. gadā Kopienas rūpniecības nozare iepirka PET plēvi, kuras izcelsme ir ASV un Japānā – divās galvenajās eksportētājvalstīm, uz kurām šī procedūra neattiecas – 35 % no šo valstu kopējā importa apjoma. Tāpēc tiek apstiprināts, ka ir pieejami citi alternatīvi piegādes avoti.

(63)

Būtu jānorāda, ka no 23 lietotājiem, kas sadarbojās procedūras pagaidu posmā un iepirka nedaudz vairāk par 40 % no kopējā importa apjoma no attiecīgajām valstīm, pēc pagaidu maksājumu uzlikšanas tikai viens izteica savas bažas. Nelielais atsaucības līmenis varētu liecināt par to, ka minētie pasākumi attiecīgos lietotājus īpaši neietekmē.

(64)

Četri citi lietotāji, kas informēja par sevi pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, apgalvoja, ka maksājumu uzlikšana varētu ierobežot piegādātāju izvēli un, iespējams, radīt PET plēves deficītu Kopienas tirgū. Minētie lietotāji arī apgalvoja, ka pēc pagaidu maksājumu uzlikšanas Kopienas tirgū ir paaugstinājušās PET plēves cenas, kas negatīvi ietekmē viņu konkurētspēju pasaules tirgū.

(65)

Šajā sakarā būtu jāatceras, ka atbilstoši pagaidu posmā konstatētajam lietotāji, attiecībā uz kuriem tika veikta izmeklēšana, iepirka vidēji 58 % no pašu patērētā PET plēves daudzuma no Kopienas rūpniecības nozares, apmēram 28 % no attiecīgajām valstīm un apmēram 14 % no citām trešām valstīm. Turklāt ievērojams skaits Kopienas tirgus dalībnieku turpinās aktīvi tajā darboties, t.i., Kopienas rūpniecības nozares un citi Kopienas ražotāji, viens Kopienas saimniecisko procesu dalībnieks, vismaz daži ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs un citās trešās valstīs. Tāpēc pat tad, ja daži ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs samazinās eksporta apjomu uz Kopienu pēc antidempinga pasākumu piemērošanas, domājams, ka Kopienas tirgū nebūs vērojams deficīts. No otras puses, ja pasākumus neieviestu, pagaidu regulas 185. apsvērumā izklāstītā PET plēves ražošanas iespējamā izbeigšanās Kopienas rūpniecības nozarē ievērojami ierobežotu piegādes.

(66)

Attiecībā uz cenu līmeni būtu jānorāda, ka sakarā ar negodīgu tirdzniecības praksi lietotāji vēl pavisam nesen guva labumu no mākslīgi pazeminātām cenām. No 1996. gada līdz IL pārdošanas cenas Kopienas tirgū samazinājās vidēji par 40 %. Pat ja PET plēves cenas Kopienā paaugstināsies, sagaidāms, ka šīs cenas būs mērenas. Par to jo īpaši var spriest pēc maksājumu līmeņa, kāds noteikts dažiem ražotājiem eksportētājiem, un pēc to esošo dalībnieku skaita, kas savstarpēji konkurēs Kopienas tirgū.

(67)

Turklāt papildu analīze un lietotāju pārbaudes apmeklējumi apstiprināja, ka PET plēve kā dažāda veida gatavu ražojumu izejmateriāls parasti nav nozīmīgs izmaksu elements, ražojumi, kuros ietilpst PET plēve, veido mazu daļu no lietotāju kopējā produkcijas apjoma un, visbeidzot, lietotāji iepērk izejmateriālus saviem ražojumiem Kopienā un citās trešās valstīs, uz ko neattiecas šī procedūra. Tomēr nevar izslēgt, ka antidempinga maksājumi ievērojami ietekmēs kopējās ražošanas izmaksas dažiem lietotājiem, kam PET plēve ir ļoti būtisks izejmateriāls. Tomēr tas nemaina izmeklēšanas kopējos vidējos rezultātus. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 183. apsvēruma secinājums, ka maksājumu uzlikšana, iespējams, kopumā īpaši neietekmēs PET plēves lietotājus.

(68)

Tā kā nav saņemta jauna informācija par Kopienas interesēm, apstiprina pagaidu regulas 156. līdz 191. pantā aprakstītos secinājumus.

(69)

Ņemot vērā pagaidu regulas 193. līdz 195. apsvērumā izklāstīto metodoloģiju un iepriekšminētos argumentus un grozījumus saistībā ar cenu samazinājuma aprēķiniem, ir konstatēts zaudējumu novēršanas līmenis, lai galīgi noteiktu veicamos pasākumus. Tomēr attiecībā uz kompensācijas maksājumu neņemšanu vērā, jānorāda, ka eksporta subsīdijas, kā paskaidrots pagaidu regulas 198. apsvērumā, atvelk no antidempinga maksājumiem, ko ierosina, ievērojot pamatregulas 14. panta 1. punktu, pēc noteikuma par mazāko maksājumu piemērošanas, un attiecīgi tās nav jāņem vērā, aprēķinot zaudējumu apmēru.

(70)

Daži Indijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka zaudējumu apmērs ir aprēķināts nepareizi. Viņi norāda, ka zaudējumu apmērs būtu jāizsaka procentos no kopējā apgrozījuma, nevis jāierobežo ar salīdzināmo modeļu CIF apgrozījumu. Viņi pamato savus argumentus ar PTO Apelācijas instances secinājumiem gultasveļas lietā ( 3 ).

(71)

Pirmkārt, būtu jānorāda, ka minētie secinājumi ir izdarīti dempinga aprēķinu sakarā un neattiecas uz zaudējumu aprēķināšanu. Otrkārt, praksē zaudējumu apmēru parasti izsaka procentos no to modeļu CIF apgrozījuma, kurus izmanto, lai noteiktu attiecīgo zaudējumu apjomu. Attiecīgo Indijas ražotāju eksportētāju piedāvātā pieeja faktiski novestu pie savstarpēji nesalīdzināmu skaitļu iegūšanas. Visu šo iemeslu dēļ prasība ir jānoraida.

(72)

Kopienas rūpniecības nozare norādīja, ka peļņas norma 13 % apmērā no apgrozījuma būtu piemērotāka, salīdzinot ar 6 % peļņas normu, ko lietoja zaudējumu apmēra pagaidu aprēķinos. Tā apgalvoja, ka ar uzņēmuma pašu kapitālu no neto aktīviem būtu jāgūst vismaz tāda peļņa, kas vienāda ar bankas aizdevuma procentiem. Turklāt tā apgalvoja, ka šāds peļņas līmenis bija sasniegts 1996. gadā, kad dominēja godīga konkurence.

(73)

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka peļņas norma, ko izmantos tādas cenas noteikšanai, kas nerada zaudējumus, būtu jāsaprot kā rentabilitātes līmenis, kuru varētu reāli sasniegt, nepastāvot dempingam, kas rada zaudējumus. Tomēr šajā gadījumā ir svarīgi noteikt galīgos procentus, ņemot vērā to, ka zaudējuma apmērs jau, saglabājot 6 % peļņas normu, pārsniedz dempinga starpību. Šim argumentam tālab nav praktiskas ietekmes.

(74)

Ņemot vērā iepriekšminēto un trūkstot jauniem pierādījumiem, apstiprina pagaidu regulas 193. līdz 195. apsvērumā minēto metodoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu zaudējumu novēršanas līmeni.

(75)

Izmeklēšana apliecināja, ka ir importēti produkti arī ar tādiem KN kodiem, uz kuriem neattiecas šī procedūra, t.i., KN kodi ex392062 19 un 3920 62 90. Uz šādu nepareizu iedalījumu attiecīgi vērš muitas iestāžu uzmanību.

(76)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgs antidempinga maksājums būtu jāievieš atbilstoši konstatētajām dempinga starpībām, jo tās visos gadījumos ir bijušas zemākas par zaudējumu apmēru.

(77)

Attiecībā uz atlikušo maksājumu, kas piemērojams attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, tā kā abās valstīs sadarbības līmeni uzskata par nozīmīgu, atlikušo maksājumu Indijai nosaka, ņemot vērā visaugstāko maksājuma likmi, kas noteikta izvēlētajiem sadarbības ražotājiem. Tā kā tikai viens no trim izvēlētajiem ražotājiem eksportētājiem Korejā nodarbojās ar dempingu, atlikušais maksājums būtu jānosaka atbilstoši to modeļu reprezentatīvā skaita vidējai svērtajai dempinga starpībai, ko minētais ražotājs eksportētājs eksportē ar visaugstāko dempinga starpību.

(78)

Kā atgādināts pagaidu regulas 50. un 198. apsvērumā, pamatregulas 14. panta 1. punkts aizliedz ražojumam piemērot reizē antidempinga un kompensācijas maksājumus, lai atrisinātu vienu un to pašu stāvokli, ko rada dempings vai eksporta subsidēšana. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka kompensācijas maksājumi noteikti atšķirīgā izmeklēšanas laika posmā un ka eksporta subsīdiju daudzums pretsubsīdiju IL un antidempinga IL ir atšķirīgs. Pamatregulas 14. panta 1. punkta mērķis ir izvairīties no tādu maksājumu dublēšanās, kuru mērķis ir nepieļaut stāvokli, kas rodas dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā, un tāpēc kompensācijas maksājumi, kas izriet no eksporta subsīdijām, jāatvelk, neraugoties uz izmeklēšanas laika posmu, uz kura pamata tie ir noteikti. Tāpat arī jānorāda, ka nav saņemts neviens lūgums pārskatīt kompensācijas pasākumus. Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 50. un 198. apsvērumā minētos pagaidu secinājumus.

(79)

Tāpēc attiecībā uz antidempinga maksājumiem Indijai no piemērojamā antidempinga maksājuma atņēma spēkā esošo kompensācijas maksājumu, kas atbilst eksporta subsīdijām. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojas, atvilkums atbilst to uzņēmumu, kas sadarbojas, eksporta subsīdijai, saskaņā ar kuru ir noteikta atlikusī dempinga starpība (tādējādi – atlikušais maksājums).

(80)

Ņemot vērā iepriekšminēto un ņemot vērā iepriekšējās pretsubsīdiju izmeklēšanas secinājumus, ierosinātās galīgās maksājumu likmes, izteiktas CIF cenā uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas:

(81)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz minētās izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Līdz ar to tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā nodokļa, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojuši minētie uzņēmumi jeb minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kas nav ar savu nosaukumu un adresi īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmumi, kas saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no minētajām likmēm, un uz tiem attiecina maksājumu likmi, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(82)

Jebkurš lūgums piemērot šīs individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) būtu tūlīt jāadresē Komisijai ( 4 ), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Komisija vajadzības gadījumā pēc konsultēšanās ar padomdevēju komiteju izdara attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājumu likmēm.

(83)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarīto zaudējumu apmēru, tiek uzskatīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, ko nodrošina ar pagaidu regulas uzlikto pagaidu antidempinga maksājumu pēc galīgi uzliktās maksājuma likmes. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas iemaksātas pagaidu maksājumu apmērā.

(84)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu ieviešanas vairāki Indijas ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja uzņemties saistības attiecībā uz cenu. To darot, viņi piekrita pārdot attiecīgo ražojumu par cenu vai virs cenas, kas nepieļauj dempinga radītus zaudējumus. Uzņēmumi arī regulāri iesniedz Komisijai sīku informāciju par eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt saistību izpildi. Turklāt šo ražotāju eksportētāju pārdošanas darbības struktūra ir tāda, ka Komisija saskaņoto saistību apiešanas risku uzskata par ierobežotu.

(85)

Ņemot to vērā, saistību piedāvājumus tāpēc uzskata par pieņemamiem, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz ko balstās akceptēšana.

(86)

Lai Komisija arī turpmāk varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmumi pilda savas saistības, iesniedzot attiecīgajai muitas iestādei lūgumu par laišanu brīvā apgrozībā, no antidempinga maksājuma atbrīvo, ja iesniedz rēķinu, kurā ir vismaz pielikumā uzskaitītā informācija. Šī informācija ir vajadzīga arī tāpēc, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt kravu atbilstību komerciālajiem dokumentiem. Ja minēto rēķinu neiesniedz vai tas neatbilst muitā nonākušajam ražojumam, maksā attiecīgo antidempinga maksājuma likmi.

(87)

Jānorāda, ka minēto saistību neievērošanas vai atsaukšanas, vai iespējamas neievērošanas gadījumā var ieviest antidempinga pasākumu, ievērojot pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu

(88)

Antidempinga pasākumi ir spēkā līdz 2006. gadam, bet termiņš esošajiem kompensācijas maksājumiem attiecībā uz Indiju beidzas 2004. gadā. Gadījumā, ja beidzas (vai mainās) kompensācijas maksājumu termiņš, būtu jāpārskata antidempinga maksājumu līmenis, jo tagad tajos tiek ņemta vērā kompensācijas maksājumu esamība,