2000R0824 — LV — 01.08.2007 — 005.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
Grozīta ar:
▼B
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 824/2000
(2000. gada 19. aprīlis),
kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1766/92 par labības tirgus kopīgo organizāciju (
1
), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1253/1999 (
2
), un jo īpaši tās 5. pantu,
tā kā:
|
(1)
|
Intervences cenu mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, rudziem, kukurūzai un sorgo nosaka, ņemot vērā tādu labības kvalitāti, kas, ciktāl iespējams, atbilst Kopienā novāktās labības vidējai kvalitātei.
|
|
(2)
|
Intervences cenas palielina vai samazina tā, lai tās atspoguļotu cenu atšķirības, kas novērotas tirgū attiecībā uz dažādu kvalitāti.
|
|
(3)
|
Nepietiekamas kvalitātes labību lietošanai vai uzglabāšanai nebūtu jāizmanto intervencei.
|
|
(4)
|
Lai vienkāršotu intervences pasākumu vadību un jo īpaši, lai ļautu izveidot viendabīgas partijas attiecībā uz katru intervencei piedāvāto labības veidu, būtu jānosaka minimālais apjoms, zemāk par kuru intervences aģentūrai nav pienākuma pieņemt šo piedāvājumu. Tomēr dažās dalībvalstīs var izrādīties vajadzīgs noteikt lielāku minimālo apjomu, lai intervences aģentūras varētu ņemt vērā šo valstu vairumtirdzniecības tradīcijas un praksi.
|
|
(5)
|
Lai izvairītos no jebkādas ražotāju diskriminācijas, nosacījumiem, ar kādiem labību piedāvā intervences aģentūrām un ar kādiem tās labību pārņem, visā Kopienā jābūt, cik iespējams, vienādiem.
|
|
(6)
|
Ir jānosaka mīksto kviešu, cieto kviešu, rudzu, miežu, kukurūzas un sorgo kvalitātes noteikšanas metodes.
|
|
(7)
|
Papildus prasībai par ikgadēju krājumu deklarēšanu saskaņā ar Komisijas 1996. gada 8. novembra Regulu (EK) Nr. 2148/96, kas izklāsta noteikumus valsts intervencei paredzēto lauksaimniecības produktu krājumu novērtēšanai un kontrolei (
3
), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 808/1999 (
4
), dalībvalstīm jāpārbauda glabājamo intervences krājumu stāvoklis.
|
|
(8)
|
Komisijas 1992. gada 19. marta Regula (EEK) Nr. 689/92, kas nosaka kārtību un nosacījumus, ar kādiem intervences aģentūras pārņem labību (
5
), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1664/1999 (
6
), un Komisijas 1984. gada 4. jūlija Regula (EEK) Nr. 1908/84, kas nosaka labības kvalitātes noteikšanas standartmetodes (
7
), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2507/87 (
8
), ir tikušas bieži grozītas. Skaidrības labad tās būtu jāaizstāj.
|
|
(9)
|
Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,
|
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
▼M3
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 2. punktā minētajos termiņos katrs viendabīgas partijas īpašnieks ir tiesīgs to piedāvāt intervences aģentūrai, ja minētajā partijā ir ne mazāk kā 80 tonnu mīksto kviešu, rudzu, miežu, kukurūzas vai sorgo, vai ne mazāk kā 10 tonnu cieto kviešu, kas novākti Kopienas teritorijā.
▼B
Tomēr intervences aģentūras var noteikt lielāku minimālo apjomu.
2. pants
1. Lai labību varētu pieņemt intervencei, šai labībai jābūt labai un pienācīgā tirdzniecības kvalitātē.
Labība ir laba un pienācīgā tirdzniecības kvalitātē, ja tai jebkurā tās attīstības stadijā ir attiecīgai labībai tipiskā krāsa, tai nav neparasta smarža un tajā nav dzīvu kaitēkļu (ieskaitot ērces), ja tā atbilst šīs regulas I pielikumā izklāstītajām obligātajām kvalitātes prasībām, un ja tās piesārņojuma līmenis, ieskaitot radioaktivitāti, nepārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, ko nosaka Kopienas noteikumi. Tādējādi maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, ir šāds:
— mīkstajiem kviešiem un cietajiem kviešiem tas ir noteikts, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 (
9
), ietverot tajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 466/2001 I pielikuma 2.4. līdz 2.7. punktā noteiktās prasības attiecībā uz Fusarium toksīnu līmeni mīkstajiem kviešiem un cietajiem kviešiem (
10
),
— miežiem, kukurūzai un sorgo tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK (
11
).
Dalībvalstis veic piesārņotāju, ieskaitot radioaktivitātes līmeņu kontroli, balstoties uz riska analīzi, it īpaši ņemot vērā piedāvātāja sniegto informāciju un attiecīgās saistības prasīto normu ievērošanā, it sevišķi attiecībā uz viņa iegūto analīžu rezultātiem. Ja vajadzīgs, kontroles pasākumu biežumu un apjomu nosaka saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā, it īpaši ja piesārņotāji ļoti nelabvēlīgi ietekmē tirgus situāciju. ◄
Turklāt gadījumos, kad mīksto kviešu partijas analīzes norāda, ka Zelenija indeksa vērtība ir starp 22 un 30, šos kviešus uzskata par labiem un pienācīgas tirdzniecības kvalitātes 1. punkta nozīmē, ja no tiem gatavotā mīkla nav lipīga un ir apstrādājama automatizētās ierīcēs.
3. Šajā regulā sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem, definē kā noteikts II pielikumā.
Labības pamatveidu graudus un citas labības graudus, kas ir bojāti, kam ir melnie graudi vai puve, klasificē kā “dažādus piemaisījumus” arī tad, ja tiem ir citā kategorijā ietilpstoši bojājumi.
3. pants
Lai noteiktu tās labības kvalitāti, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1766/92 5. un 6. pantu piedāvā intervencei, izmanto šādas metodes:
3.1. III pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem;
3.2. IV pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu mitruma saturu. Tomēr dalībvalstis var pielietot arī citas metodes, kuru pamatā ir IV pielikumā izklāstītais princips, ISO 712:1998 metodi vai metodi, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģija. Strīdus gadījumā ņem vērā tikai tos rezultātus, kas iegūti ar IV pielikumā izklāstīto metodi;
3.3. ISO 9648:1988 standartmetodi, lai noteiktu tanīna saturu sorgo;
3.4. V pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu no mīkstajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un tās derīgumu automatizētai apstrādei;
3.5. Starptautiskās Labības ķīmijas asociācijas (SLĶA) atzīto standartmetodi, lai noteiktu proteīna saturu maltos mīkstajos kviešos un kas izklāstīta nodaļā ar virsrakstu Nr. 105/2 “Metode proteīnu satura noteikšanai labībā un labības produktos”;
Tomēr dalībvalstis var izmantot arī jebkuru citu metodi. Šādā gadījumā tām jāsniedz Komisijai pierādījums, ka SLĶA atzīst attiecīgo metodi par tādu, kas sniedz līdzvērtīgus rezultātus;
3.6. ISO 5529:1992 atbilstošu metodi, lai noteiktu maltu mīksto kviešu Zelenija indeksu;
▼M3
3.7. ISO 3093:2004 atbilstošu metodi (amilāzes aktivitātes testu), lai noteiktu Hagberga krišanas skaitli;
▼B
3.8. VI pielikumā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu cieto kviešu stiklveida aspekta zuduma pakāpi;
▼M4
3.9. standartmetode īpatnējā svara noteikšanai ir ISO 7971/2:1995 metode un, kukurūzas gadījumā – tradicionāli pielietojamās metodes;
▼M3
3.10. paraugu noņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 466/2001 I pielikumā.
▼M5
3.a pants
1. Neierobežojot šīs regulas 4. pantu, kukurūzas daudzumus, kas intervences vajadzībām piedāvājami atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punkta otrajai daļai, attiecībā uz 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadu piešķir divos posmos (1. periods un 2. periods), ievērojot šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētos noteikumus un procedūras.
Piedāvājumu iesniegšanas 1. periods sākas 1. augustā (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 1. decembrī (Zviedrijā) un 1. novembrī (pārējās dalībvalstīs) un beidzas 31. decembrī, kas šajā periodā ir pēdējā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs.
Piedāvājumu iesniegšanas 2. periods sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts 2. punkta otrajā daļā, publicētas ziņas par to, kāds ir atlikušais daudzums, kas šajā periodā vēl ir pieejams intervencei. Šī diena ir pirmā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs, un 2. periods noslēdzas vēlākais 30. aprīlī (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 30. jūnijā (Zviedrijā) un 31. maijā (pārējās dalībvalstīs).
2. Minētā 1. perioda beigās Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, kurus tās sniegušas ik nedēļu saskaņā ar 11.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, iegrāmato saņemtos kukurūzas piedāvājumus, kurus uzņēmēji iesnieguši dalībvalstu intervences aģentūrās līdz 31. decembra pulksten 12 (Briseles laiks).
Ja kopējais piedāvātais daudzums pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā paredzētos maksimālos daudzumus, Komisija nosaka un vēlākais 25. janvārī publicē sadales koeficientu (sešas zīmes aiz komata), ko piemēro piedāvātajiem daudzumiem. Ja maksimālie daudzumi nav pārsniegti, sadales koeficients ir 1, un Komisija publicē ziņas par 2. periodā intervencei piedāvājamo daudzumu.
Vēlākais 31. janvārī dalībvalsts intervences aģentūra paziņo piedāvātājam par iesniegtā piedāvājuma pieņemšanu tādā apmērā, kuru nosaka, piedāvāto daudzumu reizinot ar sadales koeficientu.
3. No februāra pirmās trešdienas Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, kurus tās sniegušas saskaņā ar 11.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ik nedēļu iegrāmato saņemtos kukurūzas piedāvājumus, kurus uzņēmēji intervences aģentūrām iesnieguši vēlākais līdz iepriekšējās piektdienas pulksten 12 (Briseles laiks).
Līdzko intervencei pieejamais atlikušais daudzums ir pārsniegts, Komisija nosaka un vēlākais ceturtajā darbdienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa publicē sadales koeficientu (sešas zīmes aiz komata). Ja maksimālais intervencei pieejamais daudzums nav pārsniegts, sadales koeficients ir 1, un uzskata, ka piedāvātie daudzumi ir pieņemti; Komisija vēlākais katras nedēļas trešdienā uzņēmēju zināšanai savā tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/agriculture/markets/crops/index_fr.htm) publicē daudzumus, kas vēl ir pieejami intervencei tajā nedēļā.
Vēlākais devītajā darbdienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa dalībvalsts intervences aģentūra paziņo piedāvātājam par iesniegtā piedāvājuma pieņemšanu tādā apmērā, kuru nosaka, piedāvāto daudzumu reizinot ar sadales koeficientu.
4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos piedāvājumus kompetentā intervences aģentūra iegrāmato to saņemšanas dienā.
Iesniegtos piedāvājumus nedrīkst nedz grozīt, nedz atsaukt.
5. Piedāvājumam pievieno pierādījumu par to, ka piedāvātājs ir iemaksājis nodrošinājumu EUR 15 apmērā par tonnu; bez šāda nodrošinājuma piedāvājumu nepieņem. Tas ir jāiesniedz kukurūzas piedāvājuma izdarīšanas dienā, taču, ja to iesniedz 1. periodā un tas ir bankas garantijas veidā, var pieļaut, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā dienā pēc 2. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.
6. Nodrošinājumu attiecina uz daudzumiem, ko uzņēmējs piedāvājis atbilstīgi 2. vai 3. punktam.
Izņemot nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus, nodrošinājumu pilnā apmērā ieskaita Kopienas budžetā šādos gadījumos:
a) ja uzglabāšanas vietā esošie daudzumi, neskarot 5 % pielaidi, laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz kukurūzas pārņemšanai ir mazāki par piedāvātāja atbilstīgi 4. panta 1. punktam deklarētajiem daudzumiem;
b) ja piedāvātājs faktiski nepiegādā tam piešķirtos daudzumus dienā, kad intervences aģentūra tos pārņem atbilstīgi 2. un 5. pantam.
Lai piemērotu šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta noteikumus, intervences aģentūras pārbauda uzglabāšanas vietā esošos daudzumus, mutatis mutandis piemērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2006 (
12
) paredzētos noteikumus un nosacījumus attiecībā uz intervences krājumu veidošanas nolūkā uzglabāto produktu fiziskās klātbūtnes pārbaudēm, un jo īpaši tos noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma B.III punktā. Pamatojoties uz risku analīzi, pārbauda vismaz 5 % piedāvājumu skaita un vismaz 5 % piedāvāto daudzumu. Šos minimālos procentuālos daudzumus piemēro vienīgi 1. perioda laikā.
Pilnībā atbrīvo nodrošinājumu, kas attiecas uz:
a) daudzumiem, kas ir piedāvāti, bet nav piešķirti;
b) piedāvātajiem un piešķirtajiem daudzumiem, tiklīdz intervences aģentūra ir faktiski pārņēmusi 95 % no piešķirtajiem daudzumiem.
▼B
4. pants
1. Visus piedāvājumus intervencei, lai tie būtu derīgi, iesniedz uz intervences aģentūras izsniegtas veidlapas un tajos ietver šādas ziņas:
a) pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums,
c) piedāvātās labības uzglabāšanas vieta,
d) piedāvātās labības daudzums, pamatīpašības un novākšanas gads,
▼M5
e) ziņas par intervences centru, kuram piedāvājumu iesniedz, un, ja piemēro šīs Regulas 5. panta 1. punkta otro daļu, ziņas par piedāvātāja, kas vienojies ar uzglabātāju, apņemšanos nodrošināt, ka Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie uzglabāšanas un pārbaudes noteikumi un nosacījumi tiek mutatis mutandis piemēroti šā punkta c) apakšpunktā minētajai uzglabāšanas vietai.
▼B
Veidlapā ietver arī deklarāciju par to, ka produktiem ir Kopienas izcelsme, vai – tādas labības gadījumā, ko pieņem intervencei, ievērojot īpašus nosacījumus atbilstīgi šīs labības audzēšanas zonai – ziņas par reģionu, kurā labība audzēta.
Tomēr intervences aģentūra var uzskatīt par derīgiem arī piedāvājumus, kas iesniegti citā rakstveida formā, jo īpaši, izmantojot telekomunikācijas, ar nosacījumu, ka ir ietvertas visas ziņas, kam jāparādās pirmajā daļā minētajā veidlapā.
Neierobežojot saskaņā ar trešo daļu iesniegta piedāvājuma derīgumu no tā iesniegšanas dienas, dalībvalstis var prasīt, lai pēc tam kompetentajai iestādei nosūtītu vai tieši iesniegtu veidlapu, kas paredzēta pirmajā daļā.
2. Ja piedāvājums ir nepieņemams, intervences aģentūra attiecīgi piecu darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas informē par to attiecīgo uzņēmēju.
3. Ja piedāvājums ir pieņemams, uzņēmēju pēc iespējas ātrāk informē par vietu, kur notiks labības pārņemšana, un par piegādes grafiku.
Pēc labības graudaugu partijas piedāvātāja vai pēc noliktavas turētāja lūguma intervences aģentūra var mainīt minēto grafiku.
▼M5 —————
▼M5
4. Ja intervencei piedāvātā labība nav kukurūza, pēdējā piegāde jāveic vēlākais ceturtā mēneša beigās pēc piedāvājuma saņemšanas mēneša un katrā ziņā ne vēlāk kā 1. jūlijā (Spānijā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē) un 31. jūlijā (pārējās dalībvalstīs).
Ja piedāvātā labība ir kukurūza, piegādei jānotiek laikposmā no 1. februāra līdz 30. aprīlim (piedāvājumu iesniegšanas 1. periodā izdarītajiem piedāvājumiem) vai vēlākais trešā mēneša beigās pēc piedāvājuma saņemšanas mēneša (piedāvājumu iesniegšanas 2. periodā izdarītajiem piedāvājumiem) un katrā ziņā ne vēlāk kā 1. jūlijā (Spānijā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē) un 31. jūlijā (pārējās dalībvalstīs).
▼B
5. pants
1. Piedāvāto labību intervences aģentūra pārņem pēc tam, kad intervences aģentūra vai tās pārstāvis ir pārliecinājies, ka visa intervences glabātuvē nogādātā preču partija atbilst daudzuma un obligātajām standartu prasībām, kā izklāstīts pielikumā.
▼M5
Pārņemšana var notikt noliktavā, kur labība tiek turēta piedāvājuma iesniegšanas dienā, ja labība tiek uzglabāta Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā “uzglabātāja” telpās un ja šīm telpām no piedāvājuma iesniegšanas dienas piemēro tos pašus noteikumus un tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz telpām pēc labības pārņemšanas intervences nolūkā.
Pārņemtais kukurūzas daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas piešķirts saskaņā ar 3.a panta 2. un 3. punktu.
▼B
2. Kvalitātes raksturlielumus nosaka, pamatojoties uz piedāvātās partijas reprezentatīvu paraugu, kas sastāv no paraugiem, ko ņem vismaz vienreiz katrā piegādes reizē, kura nav mazāka par 60 tonnām labības.
3. Piegādātais daudzums jānosver klātesot piedāvātājam un intervences aģentūras pārstāvim, kas ir neatkarīgs attiecībā uz piedāvātāju.
Intervences aģentūras pārstāvis vienlaicīgi var būt arī noliktavas turētājs. Šādā gadījumā:
a) 45 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic pārbaudi, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi; daudzuma, kas noteikts sverot, un daudzuma, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, starpība nedrīkst pārsniegt 5 %;
b) ja pieļaujamā atšķirība nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar novirzi, ko novēro vēlākā svara pārbaudē, no dokumentos reģistrētā laikā, kad labība tika pārņemta;
c) ja pieļaujamā atšķirība ir pārsniegta, labību nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai dalībvalsts, ja svars ir lielāks par reģistrēto.
4.
a) Ja pārņemšana notiek noliktavā, kur labība tiek turēta piedāvājuma izteikšanas laikā, tad tās daudzumu var noteikt, pamatojoties uz profesionālām un intervences aģentūras prasībām atbilstošiem krājumu uzskaites datiem, ar nosacījumu, ka:
b) krājumu uzskaites dati parāda svēršanas laikā reģistrēto svaru, fizisko īpašību raksturojumu svēršanas laikā, un jo īpaši mitruma saturu, skābšanas procesu esamību, ja tāds ir, un veikto apstrādi; svēršana nedrīkst būt veikta agrāk kā pirms 10 mēnešiem;
c) noliktavas turētājs apliecina, ka piedāvātā partija pilnībā atbilst krājumu uzskaites datos ietvertajām ziņām;
d) svēršanas laikā noteiktie kvalitātes raksturlielumi ir tie paši, kas reprezentatīvajam paraugam, kas sastāv no paraugiem, ko intervences aģentūra vai tās pārstāvis ņem pa vienam no katrām 60 tonnām.
5. Ja piemēro 4. punktu:
a) labības svaru reģistrē tādu, kāds ir atzīmēts krājumu uzskaites datos, vajadzības gadījumā to koriģējot, lai ņemtu vērā atšķirību starp svēršanas brīdī reģistrēto mitruma saturu un/vai dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālo daudzumu un to, kas noteikts, pamatojoties uz reprezentatīvo paraugu. Dažādu piemaisījumu procentuālā daudzuma atšķirības var ņemt vērā tikai, lai samazinātu krājumu uzskaites datos atzīmēto svaru;
b) 45 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic tālāku tilpuma pārbaudi; daudzuma, kas noteikts sverot, un daudzuma, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, starpība nedrīkst pārsniegt 5 %;
c) ja pieļaujamā atšķirība nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar novirzi, ko novēro vēlākā svēršanas pārbaudē no svara, kas reģistrēts dokumentos, pārņemot labību;
▼M1
d) ja atļautā pielaide ir pārsniegta, labību nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja svars ir mazāks par reģistrēto, vai Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, ja svars ir lielāks par reģistrēto, ņemot vērā pielaidi, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 147/91 2. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā.
▼M5
6. Ja piedāvātā labība nav kukurūza, pēdējā pārņemšana jāveic vēlākais otrā mēneša beigās pēc pēdējās piegādes mēneša, kā minēts 4. panta 4. punkta pirmajā daļā, vai, ja piedāvātā labība ir kukurūza, vēlākais otrā mēneša beigās pēc katras no pēdējām piegādēm, kā minēts 4. panta 4. punkta otrajā daļā, un katrā ziņā ne vēlāk kā 31. jūlijā (Spānijā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē) un 31. augustā (pārējās dalībvalstīs).
▼M3
6 pants
1. Intervences aģentūra raugās, lai ņemto paraugu fiziskie un tehniskie parametri tiktu analizēti tās uzraudzībā 20 darba dienu laikā pēc standarta parauga izveidošanas.
2. Piedāvātājs uzņemas segt izmaksas par:
a) tanīna satura noteikšanu sorgo;
b) amilāzes aktivitātes (Hagberga) testu;
c) proteīnu satura noteikšanu cietajos kviešos un mīkstajos kviešos;
e) testu attiecībā uz derīgumu automatizētai apstrādei;
3. Ja 1. punktā minētās analīzes parāda, ka piedāvātā labība neatbilst intervencei nepieciešamajām obligātajām kvalitātes prasībām, tad no minētās labības atsakās uz piedāvātāja rēķina. Piedāvātājs uzņemas segt arī visas radušās izmaksas.
4. Strīdus gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic nepieciešamās attiecīgās labības pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.
▼B
7. pants
Intervences aģentūra iegrāmato katras partijas pārņemšanu. Tā norāda:
a) datumu, kurā tika pārbaudīts daudzums un obligātie raksturlielumi,
c) paraugu skaits, kas ņemti, lai izveidotu reprezentatīvo paraugu,
d) konstatētās fiziskās īpašības,
e) par tehnoloģisko kritēriju analīzi atbildīgā aģentūra un šīs analīzes rezultāti.
Iegrāmatojumu datē un nosūta noliktavas turētājam parakstīšanai.
8. pants
1. Neierobežojot 2. punktu, labības piedāvātājam maksājamā cena ir tā intervences cena noliktavā nogādātām precēm pirms to izkraušanas, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 1766/92 3. panta 1. punktā un kas ir spēkā dienā, kura noteikta kā piegādes pirmā diena, kad tika sniegts paziņojums par piedāvājuma akceptu. Šo cenu koriģē saskaņā ar 9. pantā minēto pieaugumu un samazinājumu.
Tomēr, ja piegāde notiek mēnesī, kurā intervences cena ir zemāka par to, kas bija spēkā piedāvājuma izteikšanas mēnesī, tad jāmaksā augstākā cena.
►M5
Šis noteikums neattiecas uz sorgo, kas piedāvāts augustā un septembrī. ◄
2. Saņemot piedāvājumu, atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1766/92 4. pantam intervences aģentūra lemj par labības pārņemšanas vietu un pārņemšanas sākuma datumu.
Piedāvātājs sedz transporta izmaksas, lai preces no vietas, kur tās uzglabā piedāvājuma izteikšanas brīdī, pārvadātu uz to intervences centru, uz kuru izmaksas būtu viszemākās.
Ja intervences aģentūra pārņem preces vietā, kas nav intervences centrs, uz kuru tās var pārvadāt ar viszemākajām izmaksām, tad tā nosaka un sedz transporta papildizmaksas. Šādā gadījumā iepriekšējā daļā minētās transporta izmaksas nosaka intervences aģentūra.
Ja intervences aģentūra, vienojoties ar piedāvātāju, preces uzglabā vietā, kur tās jau atradušās piedāvājuma izteikšanas brīdī, tad iepriekšējās daļas otrajā teikumā minētās izmaksas un izmaksas saistībā ar izvešanu no noliktavas, ko novērtē, pamatojoties uz attiecīgajā dalībvalstī faktiski reģistrētām cenām, atrēķina no intervences cenas.
3. Maksājumu veic laikā no trīsdesmitās līdz trīsdesmit piektajai dienai, skaitot no labības pārņemšanas dienas, kā minēts 5. pantā.
9. pants
Cenu paaugstinājumus vai samazinājumus, ar kuru intervences cena tiek paaugstināta vai samazināta, izsaka eiro uz tonnu un piemēro to kombinācijā, kā noteikts turpmāk:
▼M4
a) ja intervencei piedāvātās labības mitruma saturs kukurūzai un sorgo ir mazāks par 13 %, bet citām labībām mazāks par 14 %, tad jāpiemēro cenas paaugstinājumi, kas norādīti VII pielikuma I tabulā. Ja intervencei piedāvātās iepriekšminētās labības mitruma saturs ir attiecīgi lielāks par 13 % un 14 %, tad jāpiemēro cenas samazinājumi, kas norādīti VII pielikuma II tabulā;
b) ja intervencei piedāvātās labības īpatnējais svars mīkstajiem kviešiem no svara/apjoma attiecības atšķiras par 76 kg/hl, kukurūzai par 73 kg/hl un miežiem par 64 kg/hl, tad ir jāpiemēro VII pielikuma III tabulā norādītais cenas samazinājums;
▼M3
c) ja šķeltu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 3 % cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem un 4 % – kukurūzai un sorgo, tad par katru papildus procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;
d) ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums pārsniedz 2 % cietajiem kviešiem, 4 % kukurūzai un sorgo, un 5 % mīkstajiem kviešiem un miežiem, tad par katru papildus procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;
▼B
e) ja sadīgušu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 2,5 %, tad par katru papildus procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;
▼M3
f) ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums pārsniedz 0,5 % cietajiem kviešiem un 1 % mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo, tad par katru papildus procenta desmitdaļu piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;
▼B
g) ja plankumaino graudu procentuālais daudzums cietajos kviešos pārsniedz 20 %, tad par katru papildus procentu vai tā daļu piemēro samazinājumu EUR 0,2 apmērā;
h) ja proteīnu saturs mīkstajos kviešos ir mazāks kā 11,5 %, tad jāpiemēro samazinājums, kas norādīts VII pielikuma IV tabulā;
i) ja intervencei piedāvātās sorgo tanīna saturs pārsniedz 0,4 % sausnas, tad piemērojamo samazinājumu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā noteikto metodi.
10. pants
1. Visi uzņēmēji, kas uzglabā intervences aģentūras vārdā iepirktus produktus, regulāri kontrolē to esamību un uzglabāšanas stāvokli, un nekavējoties informē iepriekš minēto aģentūru par visām problēmām, kas rodas šajā sakarā.
2. Intervences aģentūra pārbauda uzglabājamo produktu kvalitāti vismaz reizi gadā. Šim nolūkam var ņemt paraugus, veicot inventarizāciju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2148/96 4. pantā.
▼M3
3. Ja saskaņā ar šo regulu pārbaudes jāveic balstoties uz riska analīzi tā, kā paredzēts 2. panta 2. punkta otrajā daļā, finansiālās sekas par piesārņotāju maksimālā pieļaujamā līmeņa neievērošanu jāuzņemas dalībvalstij. Dalībvalsts atbildība iestājas, kad piedāvājuma iesniedzējs un uzglabātājs nepilda savas saistības un pienākumus, neskarot tos pasākumus, kādus pati dalībvalsts veic pret tiem.
Taču ohratoksīna A un aflatoksīna gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts var pārliecinoši pierādīt Komisijai, ka ir tikušas ievērotas gan ievešanas normas, gan arī normālas uzglabāšanas noteikumi, kā arī citas obligātas uzglabātāja saistības, finansiālos zaudējumus sedz no Kopienas budžeta.
▼B
11. pants
Vajadzības gadījumā intervences aģentūras pieņem šai regulai atbilstīgu papildus kārtību un nosacījumus attiecībā uz pārņemšanu, lai ievērotu īpašus apstākļus, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī; jo īpaši intervences aģentūra var prasīt krājumu periodisku atjaunināšanu.
▼M5
11.a pants
1. Katra dalībvalsts elektroniskā veidā paziņo šādu intervences pārvaldības nolūkā vajadzīgo informāciju par visu veidu labību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā:
a) vēlākais ik trešdienu līdz pulksten 12 (Briseles laiks):
i) intervencei piedāvātās labības daudzumus, ko uzņēmēji ir piedāvājuši vēlākais līdz iepriekšējās nedēļas piektdienas pulksten 12.00 (Briseles laiks) saskaņā ar šīs regulas 4. un 3.a pantu;
ii) intervencei piedāvātās labības (izņemot kukurūzu) daudzumus, attiecībā uz kuriem piedāvātājs kopš intervences perioda sākuma ir atsaucis piedāvājumu;
iii) kopš intervences perioda sākuma intervencei piedāvātās labības kopējo daudzumu, atskaitot ii) punktā minētos daudzumus;
iv) kopš intervences perioda sākuma pārņemtās labības kopējo daudzumu saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;
b) nākamajā trešdienā pēc tam, kad publicēts uzaicinājums uz konkursu, – saistībā ar šo konkursu piedāvātās labības daudzumus saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2131/93 (
13
) 2. panta 2. punktu;
c) nākamajā trešdienā pēc tam, kad dalībvalsts ir noteikusi attiecīgās partijas, – labības daudzumus, kurus saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3730/87 (
14
) paredzēts par brīvu izdalīt Kopienas trūcīgākajiem iedzīvotājiem;
d) vēlākais līdz nākamā mēneša beigām pēc šīs regulas 5. panta 6. punktā minētā pārņemšanas termiņa – pārņemto labības partiju īpatnējā svara, mitruma satura, šķelto graudu un proteīnu procentuālā satura vidējos rādītājus atkarībā no reģiona, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 (
15
) III pielikumā.
2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sūta arī tad, ja nav saņemts neviens piedāvājums. Ja nav saņemts paziņojums ar informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī nav ticis iesniegts neviens piedāvājums.
3. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz modeļiem, kurus Komisija dara pieejamus dalībvalstīm. Šos modeļus sāk piemērot pēc tam, kad par tiem ir informēta Labības pārvaldības komiteja. Komisija šos modeļus koriģē un atjaunina, ievērojot šos pašus nosacījumus.
▼B
12. pants
Ar šo no 2000. gada 1. jūlija ir atcelta Regula (EEK) Nr. 689/92 un Regula (EEK) Nr. 1908/84.
13. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2000. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
▼M4
I PIELIKUMS
|
|
Cietie kvieši
|
Mīkstie kvieši
|
Mieži
|
Kukurūza
|
Sorgo
|
|
A. Maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis
|
14,5 %
|
14,5 %
|
14,5 %
|
13,5 %
|
13,5 %
|
|
B. Maksimālais daudzums vielas, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība (%)
|
12 %
|
12 %
|
12 %
|
12 %
|
12 %
|
|
1. Šķelti graudi
|
6 %
|
5 %
|
5 %
|
5 %
|
5 %
|
|
2. Graudu piemaisījumi (citi nekā minēti 3. punktā)
|
5 %
|
7 %
|
12 %
|
5 %
|
5 %
|
|
no tiem:
|
|
|
|
|
|
|
a) sačokurojušies graudi
|
|
|
|
—
|
—
|
|
b) cita labība
|
3 %
|
|
5 %
|
—
|
—
|
|
c) kaitēkļu bojāti graudi
|
|
|
|
|
|
|
d) graudi ar izbalējušu dīgli
|
|
|
—
|
—
|
—
|
|
e) kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi
|
0,50 %
|
0,50 %
|
3 %
|
0,50 %
|
0,50 %
|
|
3. Plankumaini graudi un/vai ar fuzariozi inficēti graudi,
|
5 %
|
—
|
—
|
—
|
—
|
|
no tiem:
|
|
|
|
|
|
|
— ar fuzariozi inficēti graudi
|
1,5 %
|
—
|
—
|
—
|
—
|
|
4. Sadīguši graudi
|
4 %
|
4 %
|
6 %
|
6 %
|
6 %
|
|
5. Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz),
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
|
no tiem:
|
|
|
|
|
|
|
a) svešas izcelsmes graudi:
|
|
|
|
|
|
|
— kaitīgie graudi
|
0,10 %
|
0,10 %
|
0,10 %
|
0,10 %
|
0,10 %
|
|
— citi
|
|
|
|
|
|
|
b) bojāti graudi:
|
|
|
|
|
|
|
— graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā
|
0,05 %
|
0,05 %
|
|
|
|
|
— citi
|
|
|
|
|
|
|
c) svešas izcelsmes sastāvdaļas
|
|
|
|
|
|
|
d) sēnalas
|
|
|
|
|
|
|
e) melnie graudi
|
0,05 %
|
0,05 %
|
—
|
—
|
—
|
|
f) puvuši graudi
|
|
|
—
|
—
|
—
|
|
g) beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas
|
|
|
|
|
|
|
C. Graudu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību, maksimālais procentuālais daudzums
|
27 %
|
—
|
—
|
—
|
—
|
|
D. Maksimāli pieļaujamais tanīna daudzums (1)
|
—
|
—
|
—
|
—
|
1 %
|
|
E. Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)
|
78
|
73
|
62
|
71
|
—
|
|
F. Minimālais proteīnu līmenis (1):
|
|
|
|
|
|
|
— 2000./01. tirdzniecības gads
|
11,5 %
|
10 %
|
—
|
—
|
—
|
|
— 2001./2002. tirdzniecības gads
|
11,5 %
|
10,3 %
|
—
|
—
|
—
|
|
— 2002./2003. un nākamie tirdzniecības gadi
|
11,5 %
|
10,5 %
|
|
|
|
|
G. Hagberga krišanas skaitlis (sekundēs)
|
220
|
220
|
|
|
|
|
H. Minimālais Zeleny indekss (ml)
|
—
|
22
|
—
|
—
|
—
|
|
(1) % no sausnas.
|
▼B
II PIELIKUMS
1. TO SASTĀVDAĻU DEFINĪCIJA, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBAS PAMATVEIDIEM
1.1. Šķelti graudi
Visus graudus, kuru endosperma ir daļēji atsegta, uzskata par šķeltiem graudiem. Pie šīs grupas pieder arī graudi, kas bojāti kulšanas laikā un graudi, kam atdalīts dīglis.
Attiecībā uz kukurūzu “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu ar apaļiem caurumiem 4,5 mm diametrā.
Attiecībā uz sorgo “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu ar apaļiem caurumiem 1,8 mm diametrā.
1.2. Graudu piemaisījumi
a)
Sažuvuši graudi:
graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra caurumiem: 2,0 mm mīkstajiem kviešiem, 1,9 mm cietajiem kviešiem, 2,2 mm miežiem.
Neatkarīgi no šīs definīcijas, tomēr:
— attiecībā uz
►M2
Igaunija, Latvija, Somija un Zviedrija ◄ audzētiem miežiem, kuru īpatnējais svars ir vismaz 64 kilogrami uz hektolitru un kurus piedāvā intervencei šajās dalībvalstīs, vai
— attiecībā uz miežiem, kuru mitruma saturs ir 12,5 % un mazāks,
“sažuvuši graudi” nozīmē graudus, kurus pēc tam, kad visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas ir atdalītas, var izsijāt caur sietu ar 2,0 mm lieliem caurumiem.
Turklāt, pie šīs grupas pieder arī sala bojāti un nenogatavojušies (zaļi) graudi.
b)
Citāda labība:
visu veidu graudi, kas nepieder pie tām graudu sugām, no kurām ņemti paraugi.
c)
Kaitēkļu bojāti graudi:
apgrauzti graudi. Pie šīs grupas pieder arī graudi ar kukaiņu veidotām ejām tajos.
d)
Graudi ar nedzīvu dīgli, raibi graudi, ar fusariozi inficēti graudi:
graudi ar nedzīvu dīgli ir tie, kuru apvalka krāsa ir no brūnas līdz melni brūnai, bet kuru dīglis ir parastas krāsas un nedīgst. Mīkstajiem kviešiem graudus ar nedzīvu dīgli neņem vērā, ja to nav vairāk par 8 %.
Cietajiem kviešiem:
— graudus, kuru krāsa, izņemot dīgļa krāsu, ir mainījusies uz brūnu vai melni brūnu, uzskata par raibiem graudiem,
— ar fusariozi inficēti graudi ir graudi, kuru augļapvalkā ir Fusarium ģints sēnīšu micēlijs; šādi graudi izskatās nedaudz sažuvuši, sačokurojušies un uz tiem ir izkaisīti sārti vai balti izkliedēti plankumi ar neskaidru robežlīniju.
e) Graudi, kas pārkarsēti kaltēšanas laikā, ir tie, kam manāmas ārēja apdeguma pazīmes, bet kas nav bojāti.
1.3. Sadīguši graudi
Sadīguši graudi ir tie, kuru saknīte vai dīgļpumpurs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem, piemēram cietajiem kviešiem, dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīmredzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.
1.4. Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz)
a)
Svešas izcelsmes sēklas
“Svešas izcelsmes sēklas” ir kultivētu vai nekultivētu to augu sēklas, kas nav labība. Tās ietver sēklas, kuras nav vērts izlasīt, sēklas, kas der lopbarībai, un kaitīgas sēklas.
“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkam un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē labības pārstrādes produktu kvalitāti.
b)
Bojāti graudi
“Bojāti graudi” ir tie, kas padarīti nederīgi pārtikai, un attiecībā uz lopbarības graudiem – nederīgi izbarošanai lopiem pūšanas, miltrasas un bakteriālu vai citu iemeslu dēļ.
Bojāti graudi ir arī tādi graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā. Šie “pārkarsētie” vai “melnplaukas” graudi ir pilnībā nobrieduši graudi, kuru apvalka krāsa ir no pelēkbrūnas līdz melnai, bet kodola krāsa šķērsgriezumā - no dzeltenpelēkas līdz melni brūnai.
Graudus, kas cietuši no kviešu vārpu pangoda, uzskata par bojātiem graudiem tikai tad, ja vairāk kā puse no grauda virsmas sekundāra kriptogamiska bojājuma rezultātā ir iekrāsojusies no pelēkas līdz melnai. Ja krāsas maiņa skārusi mazāk kā pusi grauda virsmas, tos klasificē kā kaitēkļu bojātus graudus.
c)
Svešas izcelsmes sastāvdaļas
Tās labības parauga sastāvdaļas, kas paliek sietā ar 3,5 mm lieliem caurumiem (izņemot citu labību graudus un sevišķi lielus labības pamatveidu graudus), un tās, ko var izsijāt caur sietu ar 1,0 mm lieliem caurumiem, uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Svešas izcelsmes sastāvdaļas ir arī akmentiņi, smilts, salmu daļiņas un citi paraugā esoši piemaisījumi, ko var izsijāt caur sietu ar 3,5 mm lieliem caurumiem un kas paliek sietā ar 1,0 mm lieliem caurumiem.
Šī definīcija neattiecas uz kukurūzu. Attiecībā uz kukurūzu, papildus pirmajā daļā minētajam, par svešas izcelsmes sastāvdaļām uzskata arī visas tās paraugā esošās sastāvdaļas, ko var izsijāt caur sietu ar 1 mm lieliem caurumiem.
d) Pelavas (kukurūzai: vālīšu fragmenti).
g) Beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas.
1.5. Dzīvi kaitēkļi
1.6. Plankumaini graudi, kam zudis to stiklveida aspekts (
mitadiné
vai plankumainība)
Cieto kviešu mitadiné graudi ir graudi, kuru kodolu nevar uzskatīt par viendabīgas stiklveida struktūras.
2. ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ ATTIECĪBĀ UZ KATRU LABĪBAS VEIDU, LAI DEFINĒTU PIEMAISĪJUMUS
2.1. Cietie kvieši
Graudu piemaisījumi nozīmē sažuvušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar nedzīvu dīgli, ar fusariozi inficētos raibos graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.
2.2. Mīkstie kvieši
Graudu piemaisījumi nozīmē sažuvušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar nedzīvu dīgli un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.
▼M3 —————
▼B
2.4. Mieži
Graudu piemaisījumi nozīmē sažuvušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.
2.5. Kukurūza
Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
Attiecībā uz kukurūzu, par svešas izcelsmes sastāvdaļām uzskata visas tās paraugā esošās sastāvdaļas, ko var izsijāt caur sietu ar 1 mm lieliem caurumiem.
Visas svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas uzskata par dažādiem piemaisījumiem.
2.6. Sorgo
Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.
III PIELIKUMS
STANDARTMETODE, LAI NOTEIKTU SASTĀVDAĻAS, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBAS PAMATVEIDIEM
|
1.
|
►M3
Mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un miežiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem, caur katru sietu sijājot 30 sekundes, no kuriem viens ir ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, bet otrs – ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem. ◄
Lai nodrošinātu vienlaidus sijāšanu, ieteicams izmantot automātisku sijāšanas ierīci, piemēram, vibrējošu galdu, kam piestiprināti sieti.
Sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, un sastāvdaļas, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, nosver kopā un uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Ja sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm gareniem caurumiem, ietver tādas daļas, kas pieder “citas labības” grupai vai sevišķi lielus labības pamatveidu graudus, tad šīs daļas vai graudus ievieto atpakaļ izsijātajā paraugā. Sijāšanas gaitā rūpīgi jāseko, vai sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem nav manāmi dzīvi kaitēkļi.
No izsijātā parauga ar separatoru ņem 50 līdz 100 g paraugu. Šo daļas paraugu jānosver.
Daļas paraugu izlīdzina uz galda un ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem šķeltos graudus, citu labību, sadīgušos graudus, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, graudus ar nedzīvu dīgli, raibos graudus, svešas izcelsmes sēklas, melnos graudus, bojātos graudus, puvušos graudus, pelavas un dzīvus kaitēkļus, kā arī beigtus kukaiņus.
Ja daļas paraugā ir graudi vēl aizvien graudu apvalkos, tad tos jāattīra ar rokām, un šādi iegūtos apvalkus uzskata par pelavām. Akmentiņus, smilti un salmu gabaliņus uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām.
▼M3
Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 2,0 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz mīkstajiem kviešiem, 1,9 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz cietajiem kviešiem, 2,2 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz miežiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sažuvušo graudu” grupas.
▼B
|
|
2.
|
Vidēji 500 g smagu kukurūzas paraugu un vidēji 250 g smagu sorgo paraugu pusminūti sijā sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem. Pārbauda, vai paraugā nav dzīvu kaitēkļu un beigtu kukaiņu.
Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem no sastāvdaļām, kas palikušas sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, akmentiņus, smilti, salmu gabaliņus un citas svešas izcelsmes sastāvdaļas.
Pievieno šādi iegūtās svešas izcelsmes sastāvdaļas tām, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, un visu kopā nosver.
No izsijātā parauga ar separatoru sagatavo daļas paraugu 100 g līdz 200 g – kukurūzai vai 25 g līdz 50 g – sorgo. Nosver šo daļas paraugu. Izlīdzina to plānā kārtiņā uz galda. Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem citu labību, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, sadīgušos graudus, svešas izcelsmes sēklas, bojātos graudus, pelavas, dzīvus kaitēkļus un beigtus kukaiņus.
Tad šo daļas paraugu izsijā caur sietu ar 4,5 mm lieliem apaļiem caurumiem – attiecībā uz kukurūzu, un caur sietu ar 1,8 mm lieliem apaļiem caurumiem – attiecībā uz sorgo. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem.
|
|
3.
|
Sastāvdaļu grupas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem, un, kas noteiktas saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajām metodēm, jāsver ļoti rūpīgi ar precizitāti līdz 0,01 g un jāaprēķina procentuāli no vidējā parauga. Datus analīzes slēdzienā raksta ar precizitāti līdz 0,1 %. Jāpārbauda dzīvu kaitēkļu esamība.
Parasti katram paraugam jāveic divas analīzes. Tās nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 % attiecībā uz iepriekš minēto sastāvdaļu kopējo daudzumu.
|
|
4.
|
Aparatūra, kas jāizmanto 1., 2. un 3. punktā minēto darbību veikšanai, ir šāda:
a) paraugu separators, piem., koniska vai gropēta ierīce;
b) precīzijas vai pārbaudes svari;
c) sieti ar 1,0 mm, 1,8 mm, 1,9 mm, 2,0 mm, 2,2 mm un 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem un sieti ar 1,8 mm un 4,5 mm lieliem apaļiem caurumiem. Sieti var būt piestiprināti pie vibrējoša galda.
|
IV PIELIKUMS
STANDARTMETODE MITRUMA SATURA NOTEIKŠANAI
1. Princips
Produktu kaltē 130 līdz 133 °C temperatūrā normālā atmosfēras spiedienā daļiņu lielumam piemērotu laika posmu.
2. Piemērošanas joma
Šī kaltēšanas metode attiecas uz labību, kas sasmalcināta tiktāl, ka vismaz 50 % daļiņu var izsijāt caur sietu ar 0,5 mm lieliem apaļiem caurumiem, un, ka ne vairāk kā 10 % daļiņu paliek sietā ar 1,0 mm lieliem apaļiem caurumiem. Šo metodi piemēro arī miltiem.
3. Aparatūra
Precīzijas svari
Smalcinātājs, kas izgatavots no mitrumu neabsorbējoša materiāla, ir viegli tīrāms, nodrošina ātru un vienmērīgu smalcināšanu pārmērīgi nesakarstot, līdz minimumam samazina saskari ar gaisu ārpusē un atbilst 2. punktā minētajām prasībām (piem., noņemams smalcināšanas elements).
Nerūsoša metāla vai stikla uztvērējs, kas aprīkots ar pietiekoši cieši piegulošu vāku; uz darba virsmas viena kvadrātcentimetra var izlīdzināt 0,3 g analizējamā parauga.
Elektriska izotermiska karsēšanas kamera, kas noregulēta uz 130 – 133 °C temperatūru (
16
), un, kas aprīkota ar piemērotu ventilāciju (
17
).
Desikators ar biezu, caurumotu porcelāna, ja nav metāla, pamatni un piemērotu desikantu.
4. Procedūra
Kaltēšana
Iepriekš nosvērtā uztvērējā ar precizitāti līdz 1 mg iesver nedaudz vairāk kā 5 g sasmalcinātas sīkgraudu labības vai 8 g sasmalcinātas kukurūzas. Uztvērēju ievieto karsēšanas kamerā, kas sakarsēta līdz 130 – 133 °C temperatūrai. Tas jāveic cik vien ātri iespējams, lai novērstu pārāk lielu temperatūras samazināšanos. Sīkgraudu labību kaltē divas stundas un kukurūzu – četras stundas, skaitot no brīža, kad temperatūra karsēšanas kamerā atkal sasniegusi 130 – 133 °C. Izņem uztvērēju no karsēšanas kameras, ātri uzliek vāku, ļauj 30 līdz 45 minūtes atdzist desikatorā un nosver (ar precizitāti līdz 1 mg).
5. Aprēķina metode un formulas
|
E
|
=
|
analizējamā parauga sākotnējā masa gramos
|
|
M
|
=
|
analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sagatavošanas
|
|
M’
|
=
|
analizējamā parauga masa gramos pēc sasmalcināšanas
|
|
m
|
=
|
izkaltētā analizējamā parauga masa gramos
|
Mitruma saturs, izteikts procentos no produkta daudzuma, ir vienāds ar:
— bez iepriekšējas parauga sagatavošanas (E - m) x 100/E,
— ar iepriekšēju parauga sagatavošanu ((M’ - m) M/M’ + E - M) x 100/E = 100 (1 - Mm/EM’)
Analīzes jāatkārto vismaz divas reizes.
6. Atkārtošana
Atšķirība starp vērtībām, kas iegūtas divās vienlaicīgi vai ar niecīgu laika atstarpi veiktās analīzēs, ko veicis viens un tas pats laborants, nepārsniedz 0,15 g mitruma uz 100 g parauga. Ja tas pārsniedz, analīzes jāatkārto.
V PIELIKUMS
METODE, LAI NOTEIKTU NO MĪKSTAJIEM KVIEŠIEM GATAVOTAS MĪKLAS LIPĪGUMA PAKĀPI UN DERĪGUMU AUTOMATIZĒTAI APSTRĀDEI
1. Nosaukums
Kviešu miltu kontrolcepšanas metode
2. Piemērošanas joma
Metodi piemēro rauga maizes ražošanai paredzētu kviešu miltu eksperimentāliem malumiem.
3. Princips
Īpašā maisītājā pagatavo mīklu no miltiem, ūdens, rauga, sāls un saharozes. Pēc tam, kad mīklu sadala vienādos, ieapaļos gabalos, 30 minūtes ļauj tiem uzrūgt; mīklu formē, novieto uz plātīm un pēc noteikta laika cep. Apstrādes laikā novēro mīklas īpašības. Kukuļus novērtē pēc to tilpuma un augstuma.
4. Sastāvdaļas
4.1. Raugs
Aktīvs Saccharomyces cerevisiae DHW-Hamburg-Wansbeck tipa sausais raugs vai cits produkts ar tādām pašām īpašībām.
4.2. Ūdensvada ūdens
4.3. Cukura, sāls un askorbīnskābes šķīdums
800 ± 5 g ūdens izšķīdina 30 ± 0,5 g nātrija hlorīda (tirdzniecības kvalitātes), 30 ± 0,5 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes) un 0,040 ± 0,001 g askorbīnskābes. Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.
4.4. Cukura šķīdums
95 ± 1 g ūdens izšķīdina 5 ± 0,1 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes). Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.
4.5. Enzīmaktīvi iesala milti
Tirdzniecības kvalitātes produkts.
5. Ierīces un aparatūra
5.1. Ceptuves telpa
Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 22 līdz 25 °C temperatūru.
5.2. Ledusskapis
4 ± 2 °C temperatūras uzturēšanai.
5.3. Svari
Svari ar svērtspēju līdz 2 kg un precizitāti līdz 2g.
5.4. Svari
Svari ar svērtspēju līdz 0,5 kg un precizitāti līdz 0,1 g.
5.5. Analītiskie svari
Ar precizitāti 0,1 x 10-3 g.
5.6. Maisītājs
Maisītājs “Stephan UMTA 10”, maisošā elementa modelis “Detmold” (Stephan Soehne GmbH) vai cita ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
5.7. Kontroles telpa
Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 30 ± 1 °C temperatūru.
5.8. Vaļējas plastmasas kastes
Izgatavotas no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Iekšējie izmēri: 25 x 25 cm, augstums 15 cm, sieniņu biezums 0,5 0,05 cm.
5.9. Kvadrātveida plastmasas paliktņi
Izgatavoti no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Vismaz 30 x 30 cm, biezums 0,5 ± 0,05 cm.
5.10. Formēšanas ierīce
Brabendera homogenizētājs (Brabender OHG) vai cita līdzīga ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
6. Paraugu ņemšana
Saskaņā ar SLĶA standartu Nr. 101.
7. Procedūra
7.1. Ūdens uzsūktspējas noteikšana
Nosaka ūdens absorbciju saskaņā ar SLĶA standartu Nr. 115/1.
7.2. Iesala miltu pievienošanas nepieciešamības noteikšana
Nosaka miltu “krišanas skaitli” saskaņā ar ISO 3093-1982. Ja “krišanas skaitlis” ir lielāks par 250, nosaka iesala miltu daudzumu, ko vajadzīgs pievienot, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250, šim nolūkam izmantojot miltu maisījumu porcijas, kam pievienots arvien lielāks daudzums iesala miltu (4.5). Ja “krišanas skaitlis” ir mazāks par 250, iesala miltus pievienot nav vajadzīgs.
7.3. Aktīvā sausā rauga aktivēšana
Panāk, lai cukura šķīduma (4.4) temperatūra būtu 35 ± 1 °C. Pievieno vienu (svara) daļu aktīvā sausā rauga četrām (svara) daļām šā cukura šķīduma. Nemaisa. Vajadzības gadījumā saskalo.
Ļauj nostāvēties 10 ± 1 minūti, tad izmaisa, līdz iegūst homogēnu suspensiju. Iegūto suspensiju izlieto 10 minūšu laikā.
7.4. Miltu un mīklas šķidruma temperatūras pielāgošana
Miltu un ūdens temperatūrai jābūt tādai, lai pēc to sajaukšanas iegūtās mīklas temperatūra būtu 27 ± 1 °C.
7.5. Mīklas sastāvs
Ar precizitāti līdz 2 g nosver 10y/3 g miltu, svēršanā neņemot vērā mitruma saturu (atbilstoši 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu), kur “y” ir miltu daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standarta Nr. 115 klauzulu 9.1). Ar precizitāti līdz 0,2 g nosver tik daudz iesala miltu, cik vajadzīgs, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250 (7.2).
Nosver 430 ± 5 g cukura-sāls-askorbīnskābes šķīduma (4.3) un pievieno ūdeni tā, lai kopējā masa būtu (x-9) 10y/3 g (sk. 10.2), kur “x” ir ūdens daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standarta Nr. 115 klauzulu 9.1). Šo kopējo masu, kas parasti ir robežās no 450 līdz 650 g, jāsasniedz ar precizitāti līdz 1,5 g.
Nosver 90 ± 1 g rauga suspensijas (7.3).
Nosaka mīklas kopējo masu (P), kas ir miltu, cukura-sāls-askorbīnskābes šķīduma un ūdens, rauga suspensijas un iesala miltu masu summa.
7.6. Maisīšana
Pirms maisīšanas ar pietiekamu daudzumu vienmērīgas temperatūras ūdens jāpanāk, ka maisītāja temperatūra ir 27 ± 1 °C.
Ievieto mīklas šķidrās sastāvdaļas maisītājā un virsū uzber miltus un iesala miltus.
Iedarbina maisītāju (1. ātrums, 1400 apgr./min) un ļauj tam darboties 60 sekundes. Divdesmit sekundes pēc maisīšanas sākuma divreiz apgriež maisīšanas trauka vākam piestiprināto skrāpi.
Izmēra mīklas temperatūru. Ja temperatūra nav robežās no 26 līdz 28 °C, mīklu izņem un, pēc sastāvdaļu temperatūras pielāgošanas, iejauc jaunu mīklu.
Atzīmē mīklas īpašības, izmantojot šādus terminus:
— nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei, vai
— lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei. Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai maisīšanas beigās būtu jāveido viendabīga masa, kas praktiski nelīp pie maisīšanas trauka sieniņām un nevērpjas ap maisīšanas elementu. Vajadzētu būt iespējamam mīklu izņemt no maisīšanas trauka ar roku, turklāt ar vienu rokas kustību un bez ievērojamiem mīklas zudumiem.
7.7. Dalīšana un apaļošana
Ar precizitāti līdz 2 g nosver trīs gabalus mīklas pēc šādas formulas:
p = 0,25 P, kur:
|
p
|
=
|
viena sadalītās mīklas gabala masa
|
Nekavējoties veic gabalu apaļošanu, uz 15 sekundēm ievietojot tos formēšanas ierīcē (5.10), un uz 30 ± 2 minūtēm novieto tos kontroles telpā (5.7) uz kvadrātveida plastmasas paliktņiem (5.9), ko pārsedz ar apvērstām plastmasas kastēm (5.8).
Gabalus nepārkaisa ar miltiem.
7.8. Formēšana
Uz plastmasas paliktņiem esošos un ar apvērstām kastēm pārsegtos mīklas gabalus atkārtoti ievieto formēšanas ierīcē (5.10) un katru gabalu apaļo 15 sekundes. Pārklājumu no mīklas gabala nenoņem ātrāk kā tikai tieši pirms apaļošanas. Atkal atzīmē mīklas īpašības, izmantojot kādu no šiem terminiem:
— nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei, vai
— lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei.
Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai tikpat kā nemaz vai nemaz nebūtu nelīp pie ierīces sieniņām, un aparāta darbības laikā tai būtu brīvi jārotē ap sevi, veidojot regulāras formas lodi. Pēc darbības beigām, paceļot ierīces vāku, mīklai nebūtu jālīp pie mīklas formēšanas ierīces trauka sieniņām.
(7.9; 7.10; 8.)
9. Analīzes slēdziens
Analīzes slēdzienā būtu jāietver:
— mīklas apstrādes īpašības maisīšanas beigās un formēšanas laikā,
— miltu “krišanas skaitlis”, ja nav pievienoti iesala milti,
— visas novērotās novirzes no normas.
Turklāt tam būtu jāietver:
— visas ziņas, kas vajadzīgas parauga identificēšanai.
10. Vispārīgi norādījumi
|
10.2.
|
Formula, pēc kuras aprēķina mīklas šķidruma daudzumu, ir pamatota uz šādiem apsvērumiem:
Pievienojot x ml ūdens 300 gramiem miltu ar 14 % mitruma saturu, iegūst vajadzīgo konsistenci. Tā kā kontrolcepšanai izmanto 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu, kur x attiecas uz 300 g miltu, tad attiecībā uz kontrolcepšanu x dala ar trīs un reizina ar 10 g ūdens, tātad 10x/3 g.
430 g cukura-sāls-askorbīnskābes šķīduma sastāvā ir 15 g sāls un 15 g cukura. Šie 430 g šķīduma ietilpst mīklas šķidrumā. Tad, lai pievienotu mīklai 10x/3 g ūdens, ir jāpievieno (10x/3 + 30) g mīklas šķidruma, kas sastāv no 430 g cukura-sāls-askorbīnskābes šķīduma un papildus ūdens daudzuma.
Kaut arī daļu ūdens, kas tika pievienots rauga suspensijā, absorbē raugs, šajā suspensijā ir arī “brīvais” ūdens. Ir patvaļīgi pieņemts, ka 90 g rauga suspensijas ir 60 g “brīvā” ūdens. Šo 60 g “brīvā” ūdens dēļ rauga suspensijā ir jākoriģē mīklas šķidruma daudzums, tātad mīklai beigās jāpievieno 10x/3 plus 30 mīnus 60 g. To var pārveidot šādi: (10 x3 + 30) - 60 = 10 x/3 - 30 = (x/3 - 3) 10 = (x - 9) 10/3, kas ir 7.5 iedaļā minētā formula. Ja, piemēram, ūdens pievienojuma daudzumu x ar farinogrāfa testu, nosaka 165 ml, tad šī vērtība jāievieto formulā, tātad 430 g cukura-sāls-askorbīnskābes šķīdumam jāpievieno tik daudz ūdens, lai kopējā masa būtu:
|
|
10.3.
|
Šī metode nav tieši piemērojama kviešiem. Kārtība, kas jāievēro, nosakot kviešu cepšanas īpašības, ir šāda:
Attīra kviešus un nosaka attīrīto kviešu mitruma saturu. Ja mitruma saturs ir robežās no 15,0 % līdz 16,0 %, to kviešiem nemaina. Ja mitruma saturs ir ārpus minētajām robežām, vismaz trīs stundas pirms malšanas to koriģē līdz 15,5 ± 0,5 % mitruma saturam.
Kviešus samaļ miltos, izmantojot Būlera laboratorijas dzirnavas MLU 202 vai “Brabender Quadrumat Senior” dzirnavas vai līdzīgu aparatūru ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
Izvēlas malšanas režīmu, kas rada vismaz 72 % miltu ekstrakciju, kur pelnu saturs ir no 0,50 līdz 0,60 % sausnas.
Nosaka pelnu saturu miltos saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1501/95 (OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp.) I pielikumu un mitruma saturu saskaņā ar šo regulu. Aprēķina ekstrakcijas pakāpi, izmantojot šādu vienādību:
kur
|
w
|
=
|
kviešu mitruma saturs
|
|
F
|
=
|
miltu masa, kas iegūta, ja mitruma saturs ir f
|
|
W
|
=
|
samalto kviešu masa, ja mitruma saturs ir w
|
Piezīme: Informācija par izmantojamām sastāvdaļām un aparatūru ir publicēta Graudu, miltu un maizes institūta Nīderlandē (Instituut voor Graan, Meel en Brood, TNO - Postbus 15, Wageningen, Netherlands) 1977. gada 31. marta Dokumentā T 77/300.
|
VI PIELIKUMS
STIKLVEIDA ASPEKTA ZUDUMA PAKĀPES NOTEIKŠANA
1. Princips
Lai noteiktu to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnīgi vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu, izmanto tikai daļu parauga. Graudus pārgriež ar Pola graudu smalcinātāju vai ar tam pielīdzināmu instrumentu.
2. Ierīces un aparatūra
— Pola graudu smalcinātājs vai tam pielīdzināms instruments,
3. Procedūra
a) Noteikšanu veic 100 g paraugam pēc tam, kad atdalītas visas sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem.
b) Paraugu vienmērīgi izlīdzina uz paplātes.
c) Paplāti ievieto graudu smalcinātājā un uz režģa izlīdzina sauju graudu. Stingri uzsit, lai pārliecinātos, ka katrā iedobē ir tikai viens grauds. Nolaiž zemāk aparāta kustīgo daļu, lai graudi neizkustētos no vietas, un pārgriež tos.
d) Sagatavo tik daudz paplāšu, lai tiktu pārgriezti vismaz 600 graudi.
e) Saskaita tos graudus, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (“mitadiné”).
f) Aprēķina to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (“mitadiné”).
4. Rezultātu izteikšana
|
I
|
=
|
sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem, masa gramos
|
|
M
|
=
|
to iztīrīto analizējamo graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (“mitadiné”).
|
5. Rezultāts
Analizējamā paraugā to graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (“mitadiné”), ir vienāds ar:
(M x (100 - I)/100=…
VII PIELIKUMS
▼M4
I TABULA
Cenas paaugstinājums atkarībā no mitruma satura
|
Kukurūza un sorgo
|
Citas labības, izņemot kukurūzu un sorgo
|
|
Mitruma saturs
(%)
|
Cenas paaugstinājums
(EUR/t)
|
Mitruma saturs
(%)
|
Cenas paaugstinājums
(EUR/t)
|
|
—
|
—
|
13,4
|
0,1
|
|
—
|
—
|
13,3
|
0,2
|
|
—
|
—
|
13,2
|
0,3
|
|
—
|
—
|
13,1
|
0,4
|
|
—
|
—
|
13,0
|
0,5
|
|
—
|
—
|
12,9
|
0,6
|
|
—
|
—
|
12,8
|
0,7
|
|
—
|
—
|
12,7
|
0,8
|
|
—
|
—
|
12,6
|
0,9
|
|
—
|
—
|
12,5
|
1,0
|
|
12,4
|
0,1
|
12,4
|
1,1
|
|
12,3
|
0,2
|
12,3
|
1,2
|
|
12,2
|
0,3
|
12,2
|
1,3
|
|
12,1
|
0,4
|
12,1
|
1,4
|
|
12,0
|
0,5
|
12,0
|
1,5
|
|
11,9
|
0,6
|
11,9
|
1,6
|
|
11,8
|
0,7
|
11,8
|
1,7
|
|
11,7
|
0,8
|
11,7
|
1,8
|
|
11,6
|
0,9
|
11,6
|
1,9
|
|
11,5
|
1
|
11,5
|
2,0
|
|
11,4
|
1,1
|
11,4
|
2,1
|
|
11,3
|
1,2
|
11,3
|
2,2
|
|
11,2
|
1,3
|
11,2
|
2,3
|
|
11,1
|
1,4
|
11,1
|
2,4
|
|
11,0
|
1,5
|
11,0
|
2,5
|
|
10,9
|
1,6
|
10,9
|
2,6
|
|
10,8
|
1,7
|
10,8
|
2,7
|
|
10,7
|
1,8
|
10,7
|
2,8
|
|
10,6
|
1,9
|
10,6
|
2,9
|
|
10,5
|
2,0
|
10,5
|
3,0
|
|
10,4
|
2,1
|
10,4
|
3,1
|
|
10,3
|
2,2
|
10,3
|
3,2
|
|
10,2
|
2,3
|
10,2
|
3,3
|
|
10,1
|
2,4
|
10,1
|
3,4
|
|
10,0
|
2,5
|
10,0
|
3,5
|
II TABULA
Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura
|
Kukurūza un sorgo
|
Citas labības, izņemot kukurūzu un sorgo
|
|
Mitruma saturs
(%)
|
Cenas samazinājums
(EUR/t)
|
Mitruma saturs
(%)
|
Cenas samazinājums
(EUR/t)
|
|
13,5
|
1,0
|
14,5
|
1,0
|
|
13,4
|
0,8
|
14,4
|
0,8
|
|
13,3
|
0,6
|
14,3
|
0,6
|
|
13,2
|
0,4
|
14,2
|
0,4
|
|
13,1
|
0,2
|
14,1
|
0,2
|
III TABULA
Cenas samazinājums atkarībā no īpatnējā svara
|
Labība
|
Īpatnējais svars (kg/hl)
|
Cenas samazinājums
(EUR/t)
|
|
Mīkstie kvieši
|
Mazāk nekā 76 līdz 75
|
0,5
|
|
Mazāk nekā 75 līdz 74
|
1,0
|
|
Mazāk nekā 74 līdz 73
|
1,5
|
|
Kukurūza
|
Mazāk nekā 73 līdz 72
|
0,5
|
|
Mazāk nekā 72 līdz 71
|
1,0
|
|
Mieži
|
Mazāk nekā 64 līdz 62
|
1,0
|
▼B
IV TABULA
Cenas samazināšanās atkarībā no proteīnu satura
|
(EUR/t)
|
|
Proteīnu saturs (1)
(N x 5,7)
|
2000./2001.tirdzniecības gads
|
2001./2002.tirdzniecības gads
|
2002./2003.tirdzniecības gads un turpmāk
|
|
Mazāk par 11,5 – 11,0
|
1,5
|
2,0
|
2,5
|
|
Mazāk par 11,0 – 10,5
|
3,0
|
4,0
|
5
|
|
Mazāk par 10,5 – 10,3
|
5,0
|
5,0
|
|
|
Mazāk par 10,3 – 10,0
|
5,0
|
|
|
|
(1) Izteikts sausnas procentos
|
VIII PIELIKUMS
Praktiska metode, kā intervences aģentūrām noteikt samazinājumu, kas jāpiemēro sorgo cenai
1. Pamata dati
|
P
|
=
|
tanīna procentuālais saturs neapstrādātā produktā
|
|
0,4
|
=
|
tanīna procentuālais saturs, kuru pārsniedzot jāpiemēro samazinājums
|
|
11 % (
18
)
|
=
|
samazinājums, kas atbilst 1 % tanīna sausnā
|
2. Samazinājuma aprēķināšana
Samazinājumu, ko izsaka eiro un, kas jāpiemēro intervences cenai, aprēķina pēc šādas formulas:
◄
a) 1 000 g sorgo sausnas ar teorētisko tanīna saturu 0 %) enerģētiskā vērtība: 3 917 kcal.
b) Enerģētiskās vērtības samazinājums 1 000 g sorgo sausnas uz katru papildus tanīna procentu: 419 kcal.
c) Procentuāli izteikta starpība starp maksimāli pieļaujamo tanīna saturu intervencei akceptētajā sorgo un pieļaujamo tanīna saturu standarta kvalitātes sorgo: 1,0 - 0,30 = 0,70.
d) procentuāli izteikta starpība starp sorgo enerģētisko vērtību, ja tanīna saturs ir 1,0 % un, ja tanīna saturs ir tāds, kā standarta kvalitātes sorgo (0,30 %):
e) Samazinājums, kas atbilst 1 % tanīna sausnā, un pārsniedz 0,30 %:
