Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru ( 4 ) un, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2000. gada 18. jūlijā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)	Ūdens nav tāda prece, kā jebkura cita, bet ir mantojums, kas jāaizsargā, jāaizstāv un pret kuru jāizturas kā pret mantojumu.

(2)

Frankfurtē 1988. gadā notikušā ministru semināra par Kopienas ūdens resursu politiku secinājumos uzsvērta vajadzība pēc Kopienas tiesību aktiem, kas attiektos uz ekoloģisko kvalitāti. Padome 1988. gada 28. jūnija rezolūcijā ( 5 ) pieprasīja Komisijai iesniegt priekšlikumus ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai Kopienas virszemes ūdeņos.

(3)

Hāgā 1991. gadā notikušā ministru semināra par gruntsūdeņiem deklarācijā atzīta vajadzība pēc rīcības, lai izvairītos no saldūdens kvalitātes un kvantitātes ilglaicīgas pasliktināšanās, un aicināts pieņemt rīcības programmu, kura īstenojama līdz 2000. gadam un kuras mērķis ir saldūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un aizsardzība. 1992. gada 25. februāra ( 6 ) un 1995. gada 20. februāra rezolūcijā ( 7 ) Padome pieprasīja izstrādāt rīcības programmu attiecībā uz gruntsūdeņiem un Padomes Direktīvas 80/68/EEK (1979. gada 17. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu ( 8 ) pārskatīšanu vispārējās saldūdens aizsardzības politikas kontekstā.

(4)

Uz Kopienas ūdeņiem aizvien vairāk attiecas nepārtraukti augošais pieprasījums pēc pietiekama daudzuma labas kvalitātes ūdens visiem mērķiem. 1995. gada 10. novembrī Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā “Vide Eiropas Savienībā — 1995. gads” iepazīstināja ar precizētu vides ziņojumu, apstiprinot vajadzību aizsargāt Kopienas ūdeņus gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā.

(5)	1995. gada 18. decembrī Padome pieņēma secinājumus, kuros turklāt pieprasīja sastādīt jaunu pamatdirektīvu, nosakot ilgtspējīgas ūdens resursu politikas pamatprincipus Eiropas Savienībā un aicinot Komisiju iesniegt priekšlikumu.

(6)	1996. gada 21. februārī Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienas ūdens resursu politiku, kurā noteica Kopienas ūdens resursu politikas principus.

(7)

1996. gada 9. septembrī Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par rīcības programmu gruntsūdeņu integrētai aizsardzībai un apsaimniekošanai ( 9 ). Šajā priekšlikumā Komisija norādīja uz vajadzību izstrādāt procedūras saldūdens ieguves regulēšanai un saldūdens kvalitātes un daudzuma monitoringam.

(8)	1995. gada 29. maijā Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par mitrzemju racionālu izmantošanu un saglabāšanu, kurā atzina svarīgo uzdevumu, ko tie pilda ūdens resursu aizsardzībā.

(9)	Ir jāattīsta integrēta Kopienas ūdens resursu politika.

(10)	Padome 1996. gada 25. jūnijā, Reģionu komiteja 1996. gada 19. septembrī, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 1996. gada 26. septembrī un Eiropas Parlaments 1996. gada 23. oktobrī pieprasīja Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka Eiropas ūdens resursu politiku.

(11)

Kā izklāstīts Līguma 174. pantā, Kopienas politika attiecībā uz vidi ir veicināt vides kvalitātes saglabāšanas, aizsardzības un uzlabošanas mērķu sasniegšanu, saprātīgi un racionāli izmantojot dabas resursus, un tās pamatā jābūt piesardzības principam, kā arī principam, ka jāveic preventīvi pasākumi, ka kaitējums videi pirmām kārtām jānovērš pašos pirmsākumos un ka piesārņotājam ir jāmaksā.

(12)

Ievērojot Līguma 174. pantu, Kopienai, izstrādājot vides politiku jāņem vērā pieejamie zinātniskie un tehniskie dati, vides apstākļi dažādos Kopienas reģionos, visas Kopienas ekonomikas un sociālā attīstība un tās reģionu līdzsvarota attīstība, kā arī iespējamie ieguvumi un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā.

(13)

Kopienā ir daudzveidīgi apstākļi un vajadzības, kam vajadzīgi īpaši risinājumi. Šī dažādība jāņem vērā, plānojot un īstenojot pasākumus, lai nodrošinātu ūdens aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu upes baseinā. Lēmumi jāpieņem iespējami tuvāk vietām, kurās ūdens tiek ietekmēts vai izmantots. Prioritāte jāpiešķir pasākumiem par kuriem atbildīgas ir dalībvalstis, sastādot pasākumu programmas, kas pielāgotas reģionāliem un vietējiem apstākļiem.

(14)	Šīs direktīvas centienu pamatā ir cieša sadarbība un saskaņota rīcība Kopienā, dalībvalstī un vietējā līmenī, kā arī sabiedrības, tostarp lietotāju, informēšana, apspriešanās ar tiem, kā arī to iesaistīšana.

(15)	Kā noteikts Komisijas paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā ( 10 ), ūdensapgāde ir vispārējas nozīmes pakalpojums.

(16)

Ir vajadzīga ūdeņu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas integrēšana pārējās Kopienas politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, reģionālās politikas un tūrisma jomā. Šai direktīvai ir jārada pamats nepārtrauktam dialogam un stratēģiju attīstībai politikas jomu turpmākai integrācijai. Šī direktīva var arī dot nozīmīgu ieguldījumu citās dalībvalstu sadarbības jomās, tostarp Eiropas telpiskās attīstības perspektīvas (ESDP) jomā.

(17)

Efektīvā un saskaņotā ūdens resursu politikā jāņem vērā krasta tuvumā un grīvas ūdeņos vai līčos, vai relatīvi noslēgtās jūrās novietoto ūdens ekosistēmu sensibilitāte, jo to līdzsvaru ievērojami ietekmē tajās ieplūstošo iekšējo ūdeņu kvalitāte. Ūdens resursu aizsardzības statuss upju baseinos nodrošinās ekonomisku labumu, veicinot zivju populāciju, tostarp piekrastes zivju populāciju, aizsardzību.

(18)

Kopienas ūdens resursu politikai ir vajadzīgs pārredzams, efektīvs un saskaņots tiesiskais pamats. Kopienai jānodrošina kopēji darbības principi un nostādnes rīcībai globālā mērogā. Šai direktīvai jānodrošina šāds pamats, jākoordinē un jāintegrē, un tālākā perspektīvā jāturpina attīstīt vispārējie principi un struktūras Kopienas ūdens resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai saskaņā ar subsidiaritātes principiem.

(19)

Šīs direktīvas mērķis ir saglabāt un uzlabot ūdens vidi Kopienā. Šis mērķis galvenokārt attiecas uz attiecīgo ūdens resursu kvalitāti. Labas ūdens kvalitātes nodrošināšanā daudzuma kontrole ir papildu elements, tādēļ ir jāievieš pasākumi arī attiecībā uz daudzumu, lai palīdzētu nodrošināt labu kvalitāti.

(20)	Gruntsūdens tilpes kvantitātes stāvoklis var ietekmēt ar šo gruntsūdens tilpi saistīto virszemes ūdeņu un sauszemes ekosistēmu ekoloģisko kvalitāti.

(21)

Kopiena un dalībvalstis ir parakstījušas dažādus starptautiskus līgumus, kuros ir ietvertas svarīgas saistības aizsargāt jūras ūdeņus no piesārņojuma, jo īpaši Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kas parakstīta Helsinkos 1992. gada 9. aprīlī un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/157/EK ( 11 ), Konvenciju par Jūras vides aizsardzību Ziemeļaustrumu Atlantijas reģionā, kas parakstīta Parīzē 1992. gada 22. septembrī un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 98/249/EK ( 12 ), un Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma, kas parakstīta Barselonā 1976. gada 16. februārī un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 77/585/EK ( 13 ) un tās Protokolu par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes piesārņojuma avotiem, kas parakstīts Atēnās 1980. gada 17. maijā un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 83/101/EEK ( 14 ). Šīs direktīvas mērķis ir veicināt Kopienas un dalībvalstu spēju izpildīt minētās saistības.

(22)	Šīs direktīvas mērķis ir veicināt bīstamu vielu emisiju pakāpenisku samazināšanu ūdenī.

(23)

Ir vajadzīgi kopēji principi, lai saskaņotu dalībvalstu pasākumus Kopienas ūdens resursu aizsardzības uzlabošanai kvantitātes un kvalitātes ziņā, veicinātu ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu, palīdzētu kontrolēt pārrobežu ūdens resursu problēmas, aizsargātu ūdens ekosistēmas, kā arī no tām tieši atkarīgās sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kā arī nodrošinātu un attīstītu Kopienas ūdens resursu iespējamo izmantojumu.

(24)	Laba ūdens kvalitāte palīdzēs nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem.

(25)

Jānosaka kopējas ūdens stāvokļa definīcijas, ņemot vērā tā kvalitāti, un, ja tas vajadzīgs vides aizsardzības nolūkā, ņemot vērā arī tā kvantitāti. Jānosaka vides aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu to, ka visā Kopienā ir panākts labs virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvoklis un ka Kopienas līmenī tiek novērsta ūdens resursu bojāšanās.

(26)

Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt vismaz labu ūdens resursu stāvokli, nosakot un īstenojot vajadzīgos pasākumus saskaņā ar integrētām pasākumu programmām, ņemot vērā esošās Kopienas prasības. Ja labs ūdens resursu stāvoklis jau ir nodrošināts, tas jāsaglabā. Attiecībā uz gruntsūdeņiem, papildus laba ūdens stāvokļa prasībām, jāatklāj un jānovērš jebkāds ievērojams un stabils jebkādas piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugums.

(27)	Šīs direktīvas galvenais mērķis ir panākt prioritāru bīstamu vielu iznīcināšanu un sekmēt tāda koncentrācijas līmeņa sasniegšanu jūras vidē, kas tuvojas fona līmenim dabā sastopamajām vielām.

(28)

Virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi principā ir atjaunojami dabas resursi un jo īpaši, lai nodrošinātu labu gruntsūdeņu stāvokli ir vajadzīga savlaicīga rīcība un stabila aizsardzības pasākumu ilgtermiņa plānošana, ievērojot minēto ūdens resursu veidošanās un atjaunošanas dabisko laiku. Šis uzlabojumiem atvēlētais laiks jāņem vērā grafikos, ieviešot pasākumus, lai panāktu labu gruntsūdeņu stāvokli un novērstu jebkādu ievērojamu un ilgstošu piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos.

(29)	Cenšoties sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un izveidojot pasākumu programmu šajā nolūkā, dalībvalstis šo pasākumu programmu var īstenot pakāpeniski, lai vienmērīgi sadalītu izmaksas.

(30)	Lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu un konsekventu īstenošanu, jāveic jebkādi laika grafika pagarinājumi, pamatojoties uz pienācīgiem, uzskatāmiem un pārredzamiem kritērijiem, un dalībvalstīm tie jāpamato upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

(31)

Gadījumos, kad ūdenstilpi tā ir ietekmējusi cilvēku darbība vai tās dabīgais stāvoklis ir tāds, ka labu stāvokli sasniegt nav iespējams vai arī tas ir pārmērīgi dārgi, pamatojoties uz pienācīgiem, uzskatāmiem un pārredzamiem kritērijiem, var noteikt mazāk stingrus vides aizsardzības mērķus un ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu jebkādu turpmāku ūdens resursu stāvokļa pasliktināšanos.

(32)

Iespējams pamatots atbrīvojums no prasības novērst turpmāku ūdens stāvokļa pasliktināšanos vai panākt labu ūdens stāvokli ar īpašiem nosacījumiem, ja saistības nav iespējams pildīt neparedzētu vai ārkārtēju apstākļu dēļ, jo īpaši plūdu un sausuma rezultātā, vai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ, saistībā ar virszemes ūdenstilpes fizisko īpašību jauniem pārveidojumiem vai izmaiņām gruntsūdeņu tilpju līmeņa izmaiņām, ar noteikumu, ka ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ūdenstilpes stāvokli.

(33)	Mērķis panākt labu ūdens resursu stāvokli ir jāsasniedz katrā upes baseinā, saskaņojot pasākumus attiecībā uz tiem virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, kas pieder vienai ekoloģiskai, hidroloģiskai un hidroģeoloģiskai sistēmai.

(34)	Lai aizsargātu vidi, vajadzīga lielāka kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu integrācija gan virszemes ūdeņiem, gan gruntsūdeņiem, ņemot vērā ūdens dabiskā plūduma apstākļus hidroloģiskajā ciklā.

(35)

Upes baseinā, kur ūdens resursu lietošanai var būt pārrobežu ietekme, prasības šajā direktīvā noteikto vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un jo īpaši visas pasākumu programmas ir jāsaskaņo visā upes baseina rajonā. Attiecībā uz upju baseiniem, kas sniedzas pāri Kopienas robežām, dalībvalstīm jānodrošina atbilstoša koordinācija ar attiecīgajām ārpuskopienas valstīm. Šīs direktīvas nolūks ir palīdzēt īstenot Kopienas saistības, kas paredzētas starptautiskās konvencijās, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par pārrobežu ūdensteču un starptautisku ezeru aizsardzību un izmantošanu, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/308/EK ( 15 ), un jebkādos turpmākos nolīgumos par tās piemērošanu.

(36)

Ir jāveic upes baseina raksturlielumu un cilvēku darbības ietekmes analīze, kā arī ūdens resursu izmantošanas ekonomiska analīze. Dalībvalstīm sistemātiski un salīdzināmā veidā jāapseko ūdens resursu stāvokļa attīstība visā Kopienas teritorijā. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu dalībvalstīm pienācīgu pamatu tādu pasākumu programmu izstrādei, kuru nolūks būtu šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšana.

(37)	Dalībvalstīm ir jāidentificē ūdens resursi, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un jānodrošina atbilstība Padomes Direktīvai 80/778/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dzeramā ūdens kvalitāti ( 16 ).

(38)

Pasākumu programmās dalībvalstis var izmantot pienācīgus ekonomiskus līdzekļus. Jāņem vērā ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas princips, tostarp vides aizsardzības un resursu izmaksu, kas saistītas ar kaitējumu vai negatīvu ietekmi uz ūdens vidi, jo īpaši saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs. Šajā nolūkā būs vajadzīga ūdens pakalpojumu ekonomiska analīze, kuras pamatā ir ūdens ilgtermiņa piedāvājuma un pieprasījuma prognozes upes baseina rajonā.

(39)	Ir jānovērš vai jāsamazina nejauša piesārņojuma radītās sekas. Šajā nolūkā pasākumu programmā jāiekļauj attiecīgi pasākumi.

(40)	Attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli Kopienas ūdens resursu politikas pamatā jābūt kombinētai pieejai, kurā veic piesārņojuma kontroli pašos pirmsākumos, nosakot izplūdes robežvērtības un vides kvalitātes standartus.

(41)	Attiecībā uz ūdens kvantitāti jānosaka vispārēji principi ūdens ieguves un uzkrāšanas kontrolei, lai nodrošinātu skarto ūdens sistēmu vides aizsardzības noturīgumu.

(42)	Kopienas tiesību aktos kā prasību minimums jānosaka kopējs vides kvalitātes standarts un emisiju robežvērtības dažām piesārņojošu vielu grupām. Jānodrošina noteikumi šādu standartu pieņemšanai Kopienas līmenī.

(43)

Piesārņojums, kas rodas prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas vai zudumu rezultātā, ir jāizbeidz vai pakāpeniski jāpārtrauc. Eiropas Parlamentam un Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāvienojas par vielām, kuras uzskatāmas par prioritārām, un par īpašiem pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu ūdens piesārņošanu ar šādām vielām, ņemot vērā visus nozīmīgos avotus un identificējot tādu pārbaužu līmeni un kombināciju, kas neprasa augstas izmaksas un ir proporcionāls.

(44)	Identificējot prioritāras bīstamas vielas, jāņem vērā piesardzības princips, kura pamatā ir jebkādu produkta iespējami nelabvēlīgu seku noteikšana un riska zinātnisks novērtējums.

(45)	Dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, lai likvidētu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām vielām un pakāpeniski samazinātu piesārņojumu ar citām vielām, kuras citādi kavētu dalībvalstis sasniegt mērķus, kas noteikti attiecībā uz virszemes ūdenstilpēm.

(46)

Lai nodrošinātu plašas sabiedrības, tostarp ūdens resursu lietotāju, līdzdalību upes baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādē un koriģēšanā, ir jāsniedz pienācīga informācija par plānotajiem pasākumiem un jāziņo par panākumiem to īstenošanā, lai iesaistītu plašu sabiedrību, pirms tiek pieņemti galīgie lēmumi par vajadzīgajiem pasākumiem.

(47)	Šai direktīvai ir jānodrošina mehānismi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus, kas kavē gūt panākumus ūdens resursu stāvokļa uzlabošanā, ja uz šiem šķēršļiem neattiecas Kopienas ūdens resursu tiesību aktu darbības joma, lai attīstītu atbilstošas Kopienas stratēģijas to pārvarēšanai.

(48)	Komisijai reizi gadā ir jāiesniedz koriģēts plāns jebkādām iniciatīvām, kuras tā paredz ierosināt ūdens nozarē.

(49)

Jānosaka tehniskas specifikācijas, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Kopienas līmenī atbilstoši šai direktīvai. Būtisks sasniegums ir ūdens resursu stāvokļa novērtēšanas kritēriji. Dažu tehnisku elementu pielāgojumi tehnikas attīstībai un monitoringa, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizēšanai jāpieņem saskaņā ar komitejas procedūru. Lai veicinātu upju baseinu rajonu raksturošanas un ūdens resursu stāvokļa novērtēšanas kritēriju rūpīgu izpratni un konsekventu piemērošanu, Komisija var pieņemt pamatnostādnes šo kritēriju piemērošanai.

(50)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgos pasākumus nosaka saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 17 ).

(51)	Šīs direktīvas īstenošana nozīmē panākt tādu ūdens resursu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kas paredzēts dažos agrāk pieņemtajos tiesību aktos, kuri tādēļ ir jāatceļ, tiklīdz pilnībā būs īstenoti šīs direktīvas attiecīgie noteikumi.

(52)	Šīs direktīvas noteikumi pārņem ar Direktīvu 76/464/EEK ( 18 ) izveidoto pienākumu loku, lai kontrolētu piesārņojumu ar bīstamām vielām. Tādēļ minētā direktīva ir jāatceļ, tiklīdz pilnībā būs īstenoti šīs direktīvas attiecīgie noteikumi.

(53)

Attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību jānodrošina esošo vides aizsardzības tiesību aktu pilnīga īstenošana un izpilde. Ar atbilstošām sankcijām, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos, ir jānodrošina šīs direktīvas īstenošanas noteikumu pienācīga piemērošana visā Kopienā. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, kas:

1. Dalībvalstis identificē atsevišķus upju baseinus, kuri atrodas to teritorijā, un šīs direktīvas nolūkā iekļauj tos atsevišķos upju baseinu apgabalos. Mazus upju baseinus var savienot ar lielākiem upju baseiniem vai apvienot ar blakus esošajiem mazajiem baseiniem, lai attiecīgā gadījumā izveidotu atsevišķus upju baseinu apgabalus. Ja gruntsūdeņi pilnībā nesakrīt ar konkrētu upes baseinu, tos identificē un iekļauj tuvākajā vai vispiemērotākajā upju baseinu apgabalā. Piekrastes ūdeņus identificē un iekļauj tuvākajā vai vispiemērotākajā upju baseinu apgabalā vai apgabalos.

2. Dalībvalstis nodrošina attiecīgos administratīvos pasākumus, tostarp attiecīgās kompetentās iestādes noteikšanu, lai piemērotu šīs direktīvas noteikumus katrā upju baseinu apgabalā, kas atrodas to teritorijā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka upes baseinu, kas atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, iekļauj starptautiskā upju baseinu apgabalā. Pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma Komisija pieņem lēmumu, lai atvieglotu šādu starptautisku upju baseinu apgabalu noteikšanu.

Katra dalībvalsts nodrošina attiecīgo administratīvo pasākumu veikšanu, tostarp nosaka attiecīgo kompetento iestādi, lai piemērotu šīs direktīvas noteikumus katrā upju baseinu apgabalā, kas atrodas tās teritorijā.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai visā upju baseinu apgabalā tiktu saskaņotas šīs direktīvas prasības 4. pantā noteikto vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un jo īpaši visas pasākumu programmas. Starptautiskiem upju baseinu apgabaliem attiecīgās dalībvalstis šo saskaņošanu nodrošina kopīgi un šajā nolūkā drīkst izmantot esošās struktūras, kuru pamatā ir starptautiski nolīgumi. Pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma Komisija pieņem lēmumu, lai atvieglotu pasākumu programmu ieviešanu.

5. Ja upju baseinu apgabals sniedzas ārpus Kopienas teritorijas, attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis cenšas panākt pienācīgu saskaņošanu ar attiecīgajām trešām valstīm, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus visā upju baseinu apgabalā. Dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas noteikumu piemērošanu to teritorijā.

6. Dalībvalstis var identificēt esošu valsts vai starptautisku institūciju kā kompetento iestādi šīs direktīvas nolūkā.

7. Dalībvalstis identificē kompetento iestādi līdz 24. pantā minētajai dienai.

8. Dalībvalstis sniedz Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kā arī visu to starptautisko institūciju kompetento iestāžu sarakstu, kurās tās līdzdarbojas, vēlākais sešus mēnešus pēc 24. pantā minētās dienas. Par katru kompetento iestādi sniedz I pielikumā izklāstīto informāciju.

9. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 8. punktu, trīs mēnešu laikā pēc izmaiņu stāšanās spēkā.

1. Ieviešot praksē pasākumu programmas, kas precizētas upju baseinu apsaimniekošanas plānos:

Attiecībā uz Majotu kā tālāko reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē (turpmāk “Majota”) a) apakšpunkta ii) un iii) punktā, b) apakšpunkta ii) punktā un c) apakšpunktā minētais termiņš ir 2021. gada 22. decembris.

2. Ja uz konkrētu ūdenstilpi attiecas vairāk nekā viens no 1. punktā izvirzītajiem mērķiem, piemēro visstingrāko.

3. Dalībvalstis var atzīt virszemes ūdenstilpi kā mākslīgu vai stipri pārveidotu, ja:

4. ►M6 Šā panta 1. punktā noteiktos termiņus var pagarināt, ja tas nepieciešams, lai pakāpeniski sasniegtu mērķus attiecībā uz ūdenstilpēm ar noteikumu, ka skartās ūdenstilpes stāvoklis turpmāk nepasliktinās, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ◄

5. Dalībvalstis attiecībā uz konkrētām ūdenstilpēm var censties sasniegt mazāk stingrus vides aizsardzības mērķus nekā tos, kas noteikti 1. punktā, ja tos tā ietekmējusi cilvēku darbība, kā noteikts 5. panta 1. punktā, vai to dabīgais stāvoklis ir tāds, ka šo mērķu sasniegšana būtu neiespējama vai nesamērīgi dārga, un ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

6. Ūdenstilpju stāvokļa īslaicīga pasliktināšanās nav šīs direktīvas prasību pārkāpums, ja tās pamatā ir dabīgi cēloņi vai nepārvarama vara, kas ir ārkārtas gadījums vai ko nav varēts pienācīgi paredzēt, jo īpaši ārkārtēji plūdi un ilgstošs sausums, vai arī negadījumu izraisīti apstākļi, ko nav varēts pienācīgi paredzēt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

8. Piemērojot 3., 4., 5., 6. un 7. punktu, dalībvalsts nodrošina to, ka šī piemērošana pastāvīgi neizslēdz vai nekavē šīs direktīvas mērķu sasniegšanu citās ūdenstilpēs tajā pašā upju baseinu apgabalā un ir saskaņota ar citu Kopienas vides aizsardzības tiesību aktu īstenošanu.

9. Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka jaunu noteikumu piemērošana, tostarp 3., 4., 5., 6. un 7. punkta piemērošana garantē vismaz to pašu aizsardzības līmeni kā esošie Kopienas tiesību akti.

Upju baseinu apgabala īpašības, cilvēku darbības ietekmes uz vidi pārskats un ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze

1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka katram upju baseinu apgabalam vai starptautiska upju baseina apgabala daļai, kas atrodas tās teritorijā:

tiek veikta saskaņā ar II un III pielikumā izklāstītajām specifikācijām un to pabeidz vismaz četrus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Analīzes un pārskatus, kas minēti 1. punktā, pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vēlākais 13 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas un turpmāk — reizi sešos gados.

1. Dalībvalstis nodrošina reģistra vai reģistru izveidi visiem apgabaliem, kas atrodas katrā upes baseinā, kurš apzīmēts kā tāds, kam vajadzīga īpaša aizsardzība saskaņā ar īpašiem Kopienas tiesību aktiem virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai vai dzīvotņu un sugu, kas tieši atkarīgas no ūdens, saglabāšanai. Tās nodrošina reģistra pabeigšanu vēlākais četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

2. Reģistrs vai reģistri ietver visas ūdenstilpes, kas identificētas 7. panta 1. punktā, un visus aizsargātos apgabalus, uz kuriem attiecas IV pielikums.

3. Aizsargāto apgabalu reģistru vai reģistrus katram upju baseinu apgabalam nepārtraukti pārskata un atjaunina.

Dalībvalstis saskaņā ar V pielikumu pārrauga tās ūdenstilpes, kuras saskaņā ar V pielikumu nodrošina vidēji vairāk nekā 100 m3 dienā.

2. Attiecībā uz katru 1. punktā identificēto ūdenstilpi, papildus 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai atbilstīgi šīs direktīvas prasībām virszemes ūdenstilpēm, tostarp kvalitātes standartiem, kas noteikti Kopienas līmenī saskaņā ar 16. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka, ievērojot izmantoto ūdens attīrīšanas režīmu, un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, iegūtais ūdens atbilst prasībām Direktīvā 80/778/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/83/EK.

3. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo aizsardzību identificētajām ūdenstilpēm, lai izvairītos no to kvalitātes pasliktināšanās un samazinātu dzeramā ūdens ieguvei vajadzīgo attīrīšanas līmeni. Dalībvalstis var izveidot aizsargjoslas minētajām ūdenstilpēm.

Virszemes ūdeņu stāvokļa, gruntsūdeņu stāvokļa un aizsargāto apgabalu monitorings

1. Dalībvalstis nodrošina ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā:

2. Šīs programmas darbojas ne ilgāk kā sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja vien attiecīgajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Šāds monitorings ir saskaņā ar V pielikuma prasībām.

3. Nosaka tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs direktīvas nebūtiskus elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

1. Dalībvalstis ievēro ūdens pakalpojumu izmaksu, tostarp vides aizsardzības un resursu izmaksu atgūšanas principu, ņemot vērā ekonomisko analīzi, kas veikta saskaņā ar III pielikumu, un jo īpaši saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs.

Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ņemt vērā zaudējumu atlīdzināšanas sociālās, vides aizsardzības un ekonomiskās sekas, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos vai klimatiskos apstākļus.

2. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos dalībvalstis ziņo par plānotajiem pasākumiem, lai īstenotu 1. punktu, kas palīdzētu sasniegt šīs direktīvas vides aizsardzības mērķus, un par dažādu ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā.

3. Nekas šajā pantā nekavē konkrētu preventīvu vai koriģējošu pasākumu finansēšanu, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus.

4. Dalībvalstis nepārkāpj šo direktīvu, ja tās saskaņā ar iedibināto praksi nolemj attiecīgajai ūdens izmantošanas darbībai nepiemērot 1. punkta otrā teikuma noteikumus, un šajā gadījumā attiecīgos 2. punkta noteikumus, ja tas nekavē šīs direktīvas mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis upju baseinu apsaimniekošanas plānos ziņo par 1. punkta otrā teikuma pilnas nepiemērošanas iemesliem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas 2. punktā minētās izplūdes virszemes ūdeņos tiek kontrolētas saskaņā ar šajā pantā noteikto kombinēto pieeju.

ne ilgāk kā 12 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, ja vien attiecīgajos tiesību aktos nav noteikts citādi.

3. Ja kvalitātes mērķis vai kvalitātes standarts, kas noteikts, ievērojot šo direktīvu, IX pielikumā uzskaitītajās direktīvās vai, ievērojot jebkādu citu Kopienas tiesību aktu, paredz stingrākus nosacījumus nekā tie, kas izrietētu no 2. punkta piemērošanas, attiecīgi nosaka stingrākus emisiju kontroles pasākumus.

1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka katrā upju baseinu apgabalā vai starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas tās teritorijā, ņemot vērā 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus, tiek īstenota pasākumu programma, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus. Šādās pasākumu programmās var atsaukties uz pasākumiem, kas izriet no valstu līmenī pieņemtiem tiesību aktiem un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas piemērojami visiem upju baseinu apgabaliem un/vai starptautisku upju baseinu daļām, kas atrodas to teritorijā.

2. Visas pasākumu programmas ietver pamatpasākumus, kas precizēti 3. punktā, un vajadzības gadījumā papildpasākumus.

4. Papildpasākumi ir tie pasākumi, ko izstrādā un īsteno papildus pamatpasākumiem, lai sasniegtu mērķus, kuri izvirzīti, ievērojot 4. pantu. VI pielikuma B daļā ir iekļauts šādu pasākumu neizsmeļošs saraksts.

Dalībvalstis var pieņemt arī turpmākus papildpasākumus, lai paredzētu papildu aizsardzību vai uzlabojumus ūdeņiem, uz ko attiecas šī direktīva, īstenojot attiecīgos starptautiskos nolīgumus, kas minēti 1. pantā.

5. Ja apsekojums vai citi dati liecina, ka 4. pantā ūdenstilpei izvirzītie mērķi nav sasniedzami, dalībvalsts nodrošina, ka:

Ja šo cēloņu pamatā ir dabīgi cēloņi vai nepārvarama vara, kas ir ārkārtas gadījums un ko nav varēts pienācīgi paredzēt, jo īpaši ārkārtēji plūdi un ilgstošs sausums, dalībvalstis var noteikt, ka papildpasākumi nav iespējami, ievērojot 4. panta 6. punktu.

6. Īstenojot pasākumus saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai nepalielinātu jūras ūdeņu piesārņojumu. Neierobežojot esošos tiesību aktus, pasākumi, ko veic saskaņā ar 3. punktu, nekādā ziņā nedrīkst tieši vai netieši izraisīt virszemes ūdeņu piesārņojuma pieaugumu. Šo prasību nepiemēro, ja tās rezultātā pieaugtu vides piesārņojums kopumā.

7. Pasākumu programmas īsteno vēlākais deviņus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, un visi pasākumi darbojas vēlākais 12 gadus pēc minētās dienas.

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētie termiņi ir attiecīgi 2015. gada 22. decembris un 2018. gada 22. decembris.

8. Pasākumu programmas pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vēlākais 15 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas un turpmāk — reizi sešos gados. Jebkādus jaunus vai pārskatītus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar koriģētu programmu, ievieš praksē trīs gadu laikā gados pēc to noteikšanas.

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2021. gada 22. decembris.

1. Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kuram ir ietekme uz tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet ko šī dalībvalsts nevar atrisināt, tā par šo jautājumu var ziņot Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un sniegt ieteikumus tā risināšanai.

2. Komisija sešu mēnešu laikā sniedz atbildi uz jebkādu dalībvalstu ziņojumu vai ieteikumiem.

1. Dalībvalstis nodrošina upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrādi katram upju baseinu apgabalam, kas atrodas vienīgi to teritorijā.

2. Ja starptautisks upju baseinu apgabals pilnībā atrodas Kopienā, dalībvalstis darbojas koordinēti, lai izstrādātu vienotu starptautiska upes baseina apsaimniekošanas plānu. Ja šāds starptautisks upes baseina apsaimniekošanas plāns netiek izstrādāts, dalībvalstis, lai sasniegtu šajā direktīvā izvirzītos mērķus, izstrādā upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kuri attiecas vismaz uz tām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām, kas atrodas to teritorijā.

3. Ja starptautisks upju baseinu apgabals sniedzas pāri Kopienas robežām, dalībvalstis cenšas izstrādāt vienotu upes baseina apsaimniekošanas plānu un, ja tas nav iespējams, šis plāns vismaz attiecas uz to starptautiskā upes baseina daļu, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

4. Upes baseina apsaimniekošanas plāns ietver VII pielikumā sīki izstrādāto informāciju.

5. Upju baseinu apsaimniekošanas plānus var papildināt, izstrādājot sīkākas programmas un apsaimniekošanas plānus attiecībā uz apakšbaseinu, nozari, jautājumu vai ūdens tipu, lai risinātu konkrētus ūdens resursu apsaimniekošanas aspektus. Šo pasākumu īstenošana neatbrīvo dalībvalstis no citām to saistībām, kas paredzētas pārējā šīs direktīvas daļā.

6. Upju baseinu apsaimniekošanas plānus publicē vēlākais deviņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2015. gada 22. decembris.

7. Upju baseinu apsaimniekošanas plānus pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vēlākais 15 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un reizi sešos gados turpmāk.

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2021. gada 22. decembris.

1. Dalībvalstis veicina visu ieinteresēto pušu efektīvu iesaisti šīs direktīvas īstenošanā, jo īpaši upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādē, pārskatīšanā un koriģēšanā. Dalībvalstis nodrošina to, ka par katru upes baseinu tiek publicēti un sabiedrībai, tostarp lietotājiem, novērojumu sniegšanai ir pieejami šādi dokumenti:

Pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami pamatdokumenti un informācija, kas izmantota upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrādei.

2. Dalībvalstis nosaka vismaz sešu mēnešu ilgu laika posmu rakstveida piezīmju izteikšanai par minētajiem dokumentiem, lai nodrošinātu aktīvu iesaisti un apspriešanos.

3. Direktīvas 1. un 2. punkts vienādi attiecas uz koriģētajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

1. Dalībvalstis nosūta upju baseinu apsaimniekošanas plānus un visas turpmākās korekcijas Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij trīs mēnešu laikā no to publicēšanas:

kas uzsāktas pirmā upes baseina apsaimniekošanas plāna nolūkā trīs mēnešu laikā pēc to pabeigšanas.

3. Dalībvalstis trīs gadu laikā no katra 13. pantā noteiktā upes baseina apsaimniekošanas plāna vai tā korekcijas iesniedz starpziņojumu, kurā aprakstīta plānotās pasākumu programmas īstenošanas attīstība.

1. Eiropas Parlaments un Padome pieņem īpašus pasākumus, lai novērstu ūdens resursu piesārņojumu ar atsevišķām piesārņojošām vielām vai piesārņojošu vielu grupām, kas rada vai ar kuru starpniecību tiek radīts ievērojams risks ūdens videi, it īpaši ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei. Pasākumi attiecībā uz šīm piesārņojošajām vielām ir vērsti uz izplūdes, emisiju un zudumu pakāpenisku samazināšanu vai, attiecībā uz prioritārām bīstamām vielām, kas definētas 2. panta 30. punktā — to lietojuma izbeigšanu vai pakāpenisku pārtraukšanu. Šādus pasākumus pieņem, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko Komisija iesniedz saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām.

2. Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā norādīts prioritāru vielu saraksts, kuras izraudzītas no tām vielām, kas rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts ievērojams risks. Vielu prioritāti nosaka pēc to iedarbības, pamatojoties uz risku, ko tās rada ūdens videi vai ar tās starpniecību, veicot:

Vajadzības gadījumā, lai izpildītu 4. punktā minēto grafiku, vielām nosaka veicamo pasākumu prioritātes, pamatojoties uz risku, ko tās rada ūdens videi vai ar tā starpniecību, ko identificē ar vienkāršotu, uz riska novērtējuma pamatotu procedūru, kuras pamatā ir zinātniski principi, īpaši ņemot vērā:

3. Komisijas priekšlikumā arī identificē prioritārās bīstamās vielas. Šādi rīkojoties, Komisija izraugās tās vielas, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos attiecībā uz bīstamām vielām vai attiecīgos starptautiskos nolīgumos.

4. Komisija pārskata pieņemto prioritāro vielu sarakstu vēlākais četrus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas un pēc tam vismaz reizi sešos gados, attiecīgā gadījumā ierosinot priekšlikumus.

5. Sagatavojot priekšlikumu, Komisija vērā ņem ieteikumus, ko sniedz Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komiteja, dalībvalstis, Eiropas Parlaments, Eiropas Vides aģentūra, Kopienas pētījumu programmas, starptautiskās organizācijas, kurās Kopiena līdzdarbojas, Eiropas uzņēmējsabiedrības, tostarp tās, kuras pārstāv mazos un vidējos uzņēmumus, Eiropas vides organizācijas, un citu attiecīgu informāciju, kas nonāk tās uzmanības lokā.

6. Attiecībā uz prioritārām vielām Komisija iesniedz priekšlikumus kontroles pasākumiem, lai:

Šādi rīkojoties, tā nosaka attiecīgo līmeni, kas neprasa augstas izmaksas un ir samērīgs, nosaka produkta un procesa kontroles apvienojumu gan stacionārajiem, gan difūzajiem avotiem un ņem vērā Kopienas vienotās emisiju robežvērtības procesa kontrolei. Attiecīgā gadījumā procesu kontroles pasākumus Kopienas līmenī var noteikt katrai nozarei. Ja produktu kontroles ietver attiecīgo atļauju pārskatīšanu, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK un 98/8/EK, šādus pārskatus veic saskaņā ar minēto direktīvu noteikumiem. Katrā kontroles priekšlikumā precizē tās efektivitātes pārskatīšanas, koriģēšanas un izvērtēšanas kārtību.

7. Komisija iesniedz priekšlikumus par kvalitātes standartiem, kas attiecas uz prioritāro vielu koncentrāciju virszemes ūdeņos, nogulumiežos vai biotās.

8. Komisija iesniedz priekšlikumus saskaņā ar 6. un 7. punktu un vismaz attiecībā uz emisiju kontrolēm stacionārajiem piesārņojuma avotiem un vides kvalitātes standartiem divu gadu laikā no attiecīgās vielas iekļaušanas prioritāro vielu sarakstā. Ja sešu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā nav pieņemts nolīgums Kopienas līmenī attiecībā uz pirmajā prioritāro vielu sarakstā iekļautajām vielām, dalībvalstis ievieš vides kvalitātes standartus šīm vielām visos virszemes ūdeņos, ko skar šo vielu izplūdes, un šādu izplūžu galveno avotu kontroles, pamatojoties, inter alia, uz visu tehnisko samazināšanas iespēju apsvērumiem. Attiecībā uz vielām, ko prioritāro vielu sarakstā iekļauj pēc tam, ja Kopienas līmenī nav līguma, dalībvalstis veic šādus pasākumus piecus gadus pēc dienas, kad viela iekļauta sarakstā.

9. Komisija var sagatavot stratēģijas, lai novērstu ūdens resursu piesārņošanu ar jebkādām citām piesārņojošām vielām vai vielu grupām, tostarp jebkādu piesārņojumu, kas rodas avāriju rezultātā.

10. Sagatavojot priekšlikumus saskaņā ar 6. un 7. punktu, Komisija arī pārskata visas IX pielikumā uzskaitītās direktīvas. Termiņā, kas minēts 8. punktā, tā ierosina pārskatīt IX pielikumā iekļautos kontroles pasākumus visām tām vielām, kuras ir iekļautas prioritāro vielu sarakstā, un ierosina attiecīgus pasākumus, tostarp iespējamu IX pielikumā paredzēto kontroles pasākumu atcelšanu visām pārējām vielām.

Visus IX pielikumā paredzētos kontroles pasākumus, kurus ierosina pārskatīt, atceļ līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

11. Prioritāro vielu saraksts, kas sastādīts no vielām, kas minētas 2. un 3. punktā, ko ierosinājusi Komisija, kļūst par šīs direktīvas X pielikumu, kad to pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Pārskatīšanai, kas minēta 4. punktā, piemēro to pašu procedūru.

1. Eiropas Parlaments un Padome pieņem īpašus pasākumus, lai novērstu un kontrolētu gruntsūdeņu piesārņojumu. Šādi pasākumi ir vērsti uz to, lai panāktu labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus gruntsūdeņiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un tos pieņem pēc Komisijas priekšlikuma, ko tā saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām iesniedz divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

2. Piedāvājot pasākumus, Komisija ņem vērā analīzi, kas veikta saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu. Šādus pasākumus piedāvā ātrāk, ja ir pieejami dati, un tajos ietverti:

3. Pasākumus, kurus veic 1. punkta piemērošanas rezultātā, iekļauj 11. pantā paredzētajās pasākumu programmās.

4. Ja saskaņā ar 2. punktu nav pieņemti kritēriji Kopienas līmenī, dalībvalstis ievieš attiecīgus kritērijus vēlākais piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

5. Ja saskaņā ar 4. punktu nav pieņemti kritēriji valsts līmenī, tendenču maiņai kā sākuma punktu ņem maksimāli 75 % no esošajos Kopienas tiesību aktos norādītā kvalitātes standartu līmeņa, kas piemērojams gruntsūdeņiem.

1. Komisija publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu vēlākais 12 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un turpmāk reizi sešos gados, un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisija arī publicē ziņojumu par sasniegto, pamatojoties uz kopsavilkuma ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar 15. panta 2. punktu, un iesniedz to Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm vēlākais divus gadus pēc 5. un 8. pantā minētajiem datumiem.

4. Komisija trīs gadu laikā no katra 1. punktā paredzētā ziņojuma publicēšanas publicē starpziņojumu, aprakstot sasniegto, pamatojoties uz dalībvalstu starpziņojumiem, kas minēti 15. panta 3. punktā. To iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Attiecīgā gadījumā, saskaņā ar pārskata ciklu, Komisija sasauc visu dalībvalstu ieinteresēto pušu konferenci par Kopienas ūdens resursu politiku, lai tās sniegtu atzinumus par Komisijas īstenošanas ziņojumiem un dalītos pieredzē.

Dalībnieku vidū jābūt kompetentu iestāžu, Eiropas Parlamenta, nevalstisko organizāciju, ekonomisko un sociālo partneru, patērētāju organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un citiem ekspertiem.

1. Reizi gadā Komisija informācijas nolūkā iesniedz 21. pantā minētajai komitejai indikatīvu pasākumu plānu, kam ir ietekme uz tiesību aktiem ūdens resursu jomā un ko tā gatavojas ierosināt tuvākajā laikā, tostarp jebkādus pasākumus, kuru pamatā ir ierosinājumi, kontroles pasākumi un stratēģijas, kas izstrādātas saskaņā ar 16. pantu. Komisija pirmo reizi to iesniedz vēlākais divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

2. Komisija pārskatīs šo direktīvu vēlākais 19 gadus pēc tās stāšanās spēkā un ierosinās jebkādus vajadzīgos grozījumus.

1. Direktīvas I un III pielikumu, kā arī V pielikuma 1.3.6. punktu pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā termiņus upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanai un koriģēšanai, kā minēts 13. pantā. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs direktīvas nebūtiskus elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt pamatnostādnes II un V pielikuma īstenošanai saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Lai pārraidītu un apstrādātu datus, tostarp statistikas un kartogrāfiskos datus, var pieņemt tehniskos formātus 1. punkta vajadzībām saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Vides aizsardzības mērķus, kas noteikti 4. pantā, un vides kvalitātes standartus, kas paredzēti IX pielikumā un saskaņā ar 16. panta 7. punktu, un ko noteikušas dalībvalstis saskaņā ar V pielikumu prioritāro vielu sarakstā neiekļautām vielām un saskaņā ar 16. panta 8. punktu — attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav noteikti Kopienas standarti, uzskata par vides kvalitātes standartiem Direktīvas 96/61/EK 2. panta 7. punkta un 10. panta nolūkā.

5. Ja viela, kas iekļauta prioritāro vielu sarakstā, kas pieņemts saskaņā ar 16. pantu, nav iekļauta šīs direktīvas VIII pielikumā vai Direktīvas 96/61/EK III pielikumā, to pievieno tam.

6. Attiecībā uz virszemes ūdenstilpēm, vides standarti, kas noteikti saskaņā ar šajā direktīvā noteikto pirmo upes baseina apsaimniekošanas plānu, kā minimumu paredz kvalitātes standartus, kuri ir vismaz tikpat stingri kā standarti, kas noteikti Direktīvas 76/464/EEK īstenošanai.

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādi noteiktās sankcijas ir efektīgas, ar nodarījumu samērīgas un preventīvas.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2003. gada 22. decembrim. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Kā noteikts 3. panta 8. punktā, dalībvalstis sniedz šādu informāciju par visām kompetentajām iestādēm katrā upju baseinu apgabalā, kā arī jebkādā starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas to teritorijā.

Dalībvalstis identificē virszemes ūdenstilpju izvietojumu un robežas un veic visu šādu ūdenstilpju sākotnējo raksturojumu saskaņā ar šādu metodoloģiju. Dalībvalstis var sagrupēt virszemes ūdenstilpes šā sākotnējā raksturojuma sakarā.

1.3. Tipam raksturīgu atskaites nosacījumu noteikšana virszemes ūdenstilpju tipiem

Dalībvalstis vāc un saglabā informāciju par ievērojamu antropogēnu spiedienu veidu un apjomu, kādiem var būt pakļautas virszemes ūdenstilpes katrā upju baseinu apgabalā, jo īpaši turpmāk doto.

Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no stacionārajiem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:

Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no difūziem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:

Ievērojamas ūdens ieguves novērtēšana un identificēšana pilsētvides, rūpnieciskam, lauksaimnieciskam un citiem izmantojumiem, ņemot vērā gadalaiku maiņu, kopējo gada pieprasījumu un ūdens zudumus izplatīšanas sistēmās.

Ievērojama ūdens tecējuma regulējuma ietekmes uz vispārējiem tecējuma raksturlielumiem un ūdens bilanci novērtējums un identificēšana, ieskaitot ūdens pāreju un novirzīšanu.

Citu ievērojamu antropogēnu ietekmju novērtējums un noteikšana attiecībā uz virszemes ūdeņu stāvokli.

Zemes izmantošanas shēmu novērtēšana, tostarp galveno pilsētvides, rūpniecisko un lauksaimniecisko teritoriju un, attiecīgā gadījumā, zivsaimniecības un mežu, noteikšana.

Dalībvalstis veic novērtējumu virszemes ūdenstilpju stāvokļa jutībai attiecībā uz iepriekš identificētajiem spiedieniem.

Dalībvalstis izmanto iepriekš minēto informāciju un jebkādu citu atbilstošu informāciju, tostarp esošos vides monitoringa datus, lai veiktu novērtējumu iespējamībai, ka virszemes ūdenstilpes upju baseinu apgabalā nespēs sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas noteikti tilpēm saskaņā ar 4. pantu. Dalībvalstis var izmantot modelēšanas paņēmienus, lai palīdzētu veikt šādu novērtējumu.

Tām ūdenstilpēm, kuras identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst vides kvalitātes rādītājiem, vajadzības gadījumā veic turpmāku raksturojumu, lai optimizētu gan 8. pantā noteikto monitoringa programmu, gan 11. pantā noteikto pasākumu programmu sastādīšanu.

Dalībvalstis veic visu gruntsūdens tilpju sākotnējo raksturojumu, lai novērtētu to izmantojumu un riska pakāpi, kādā pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem mērķiem katrai gruntsūdens tilpei. Dalībvalstis šā sākotnējā raksturojuma nolūkā gruntsūdens tilpes var sagrupēt. Šajā analīzē var izmantot esošos hidroloģiskos, ģeoloģiskos, augsnei raksturīgos, zemes izmantošanas, izplūdes, ieguves un citus datus, taču tajā definē:

Pēc šā sākotnējā raksturojuma dalībvalstis veic detalizētāku to gruntsūdens tilpju vai tilpju grupu raksturojumu, kuras identificē kā apdraudētas, lai noteiktu precīzāku šāda riska nozīmīguma novērtējumu un noteiktu jebkādus pasākumus, kas veicami saskaņā ar 11. pantu. Šajā raksturojumā attiecīgi iekļauj atbilstošu informāciju par cilvēku darbības ietekmi un, vajadzības gadījumā, informāciju par:

Attiecībā uz tām gruntsūdens tilpēm, kuras šķērso robežu starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai kuras atbilstoši sākotnējam raksturojumam, kas veikts saskaņā 2.1. punktu identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā norādīto mērķu sasniegšanai katrai tilpei, turpmāk sniegto informāciju apkopo un vajadzības gadījumā saglabā par katru gruntsūdens tilpi:

Dalībvalstis arī identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. pantu ir jānosaka zemāki mērķi, tostarp, pēc tam, kad apsvērta ūdenstilpes stāvokļa ietekme attiecībā uz:

Dalībvalstis identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. panta 5. punktu jānosaka zemāki mērķi, ja cilvēku darbības rezultātā, kā noteikts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, gruntsūdens tilpe ir tā piesārņota, ka sasniegt labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus gruntsūdeņiem ir neiespējami vai nesamērīgi dārgi.

Ekonomiskajā analīzē ietver pietiekami precīzu informāciju (ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo datu apkopošanu), lai:

Kvalitātes faktori, kas piemērojami mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdens objektiem ir tie, kas piemērojami kādai no iepriekš minētajām dabīgo virszemes ūdeņu kategorijām, kura visprecīzāk atbilst attiecīgajam stipri pārveidotajam vai mākslīgajam ūdens objektam.

1.2. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas

1.2. tabula Vispārēja definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem

Ūdens resursus, kas atbilst tiem rādītājiem, kuri ir zemāki par vidējiem, klasificē kā sliktus vai bojātus.

Ūdens resursus, kuros atklāj lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā attiecīgās bioloģiskās kopas būtiski neatbilst tām, kuras saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā sliktus.

Ūdens resursus, kuros atklāj ļoti lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā nav sastopama liela daļa attiecīgo bioloģisko kopu, ko saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā bojātus.

1.2.1. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija upēm

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Fitoplanktona vidējie summārie rādītāji pilnīgi atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem un nav tādu rādītāju, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumus.

Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.

Ir nelielas izmaiņas planktona taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens, vai nogulšņu fizikālķīmiskajai kvalitātei.

Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.

Planktona taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Summārie rādītāji ir vidēji skarti un var būt tādi, kas rada būtiskus nevēlamus traucējumus citu bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktoru vērtībām.

Vidēji var pieaugt ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.

Makrofīti un fitobentoss

Taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Nav nosakāmu izmaiņu makrofītu un fitobentosa vidējos summārajos rādītājos.

Ir nelielas izmaiņas makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens, vai nogulšņu fizikālķīmiskajai kvalitātei.

Fitobentosa kopu nelabvēlīgi neietekmē bakteriālā kārta, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā pie labiem rādītājiem.

Ir konstatējamas izmaiņas vidējos makrofītu un fitobentosa summārajos rādītājos.

Fitobentosa kopā var būt skarta un dažos apgabalos to var aizstāt ar bakteriālo kārtu, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Ir nelielas izmaiņas bezmugurkaulnieku taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Nav lielāko tipam raksturīgās kopas taksonomisko grupu.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība un to dažādības līmenis ir ievērojami zemāks nekā tipam raksturīgais līmenis un ievērojami zemāks kā pie labiem rādītājiem.

Ihtiofauna

Sugu sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Ir sastopamas visas tipam raksturīgās pret traucējumiem jutīgās sugas.

Zivju kopu vecuma struktūras maz liecina par antropogēniem traucējumiem un nenorāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem.

Ir nelielas izmaiņas sugu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, kas attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūras liecina par traucējumiem, kas attiecināmi uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem, un dažos gadījumos norāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem, ciktāl var trūkt dažu vecuma kategoriju.

Zivju sugu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, un tas ir attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūra ievērojami liecina par antropogēnu ietekmi, ciktāl vispār nav sastopams ievērojams tipam raksturīgo sugu īpatsvars, vai arī tā summārie rādītāji ir ļoti zemi.

1.2.2. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Fitoplanktona vidējā biomasa atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem un tie nav tādi, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumiem.

Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.

Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.

Planktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Biomasa ir vidēji skarta un var būt tāda, kas rada būtiskus nevēlamus ūdens vai nogulšņu bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktoru vērtību traucējumus.

Vidēji var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.

Makrofīti un fitobentoss

Taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Nav nosakāmu izmaiņu makrofītu un fitobentosa vidējos summārajos rādītājos.

Ir nelielas izmaiņas makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvara vai ūdens fizikālķīmiskās kvalitātes traucējumus.

Fitobentosa kopu nelabvēlīgi neietekmē bakteriālā kārta, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā novērots labas kvalitātes gadījumā.

Ir redzamas izmaiņas vidējos makrofītu un fitobentosa summārajos rādītājos.

Fitobentosa kopa var būt skarta un dažos apgabalos var būt aizstāta ar bakteriālo kārtu, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Ir nelielas izmaiņas bezmugurkaulnieku taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajiem apstākļiem.

Nav lielāko tipam raksturīgās kopas taksonomisko grupu.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība un to dažādības līmenis ir ievērojami zemāks nekā tipam raksturīgais līmenis un ievērojami zemāks nekā pie labiem rādītājiem.

Ihtiofauna

Sugu sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Ir sastopamas visas tipam raksturīgās jutīgās sugas.

Zivju kopu vecuma struktūras maz liecina par antropogēniem traucējumiem un nenorāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem.

Ir nelielas izmaiņas sugu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, kas attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūras liecina par traucējumiem, kas attiecināmi uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem un dažos gadījumos norāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem, ciktāl var trūkt dažu vecuma kategoriju.

Zivju sugu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, un to izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūra ievērojami liecina par traucējumiem, ko izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem tādā apjomā, ka vispār nav sastopams ievērojams tipam raksturīgo sugu īpatsvars, vai arī tā summārie rādītāji ir ļoti zemi.

1.2.3. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija pārejas ūdeņiem

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Fitoplanktons	Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem. Fitoplanktona vidējā biomasa atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem, un tie nav tādi, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumus. Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.	Fitoplanktona taksonu sastāvā un summārajos rādītājos ir nelielas izmaiņas. Ir nelielas biomasas izmaiņas, salīdzinot ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens fizikālķīmiskajai kvalitātei. Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.	Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajiem apstākļiem. Biomasa ir vidēji skarta un var būt tāda, kas rada būtiskus nevēlamus traucējumus citu bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībām. Vidēji var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.
Lielaļģes	Lielaļģu taksonu sastāvs atbilst neskartiem apstākļiem. Lielaļģu klājumā nav nosakāmu izmaiņu, kas būtu radušās antropogēnu darbību dēļ.	Ir nelielas izmaiņas lielaļģu taksona sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens fizikālķīmiskajai kvalitātei.	Lielaļģu taksona sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā labas kvalitātes gadījumā. Ir redzamas vidējas pārmaiņas lielaļģu summārajos rādītājos, kuru rezultātā var notikt nevēlami ūdenstilpē esošo organismu līdzsvara traucējumi.
Segsēkļi	Taksonomais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Segsēkļu summārajos rādītājos nav nosakāmu izmaiņu, kas būtu radušās antropogēnu darbību dēļ.	Ir nelielas izmaiņas segsēkļu taksona sastāvā, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Segsēkļu summārie rādītāji uzrāda nelielas traucējumu pazīmes.	Segsēkļu taksona sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā labas kvalitātes gadījumā. Segsēkļu taksona skaitliskajos rādītājos ir redzami vidēji izkropļojumi.
Bentiskie bezmugurkaulnieki	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem. Ir sastopami visi pret traucējumiem jutīgie taksoni, kas raksturīgi neskartiem apstākļiem.	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji saglabājas diapazonā, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Ir sastopami tipam raksturīgo kopu visjūtīgākie taksoni.	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji ir vidēji ārpus diapazona, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Ir sastopami taksoni, kas norāda uz piesārņojumu. Nav sastopami daudzi tipam raksturīgo kopu jutīgie taksoni.
Ihtiofauna	Sugu sastāvs un summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem.	Pret traucējumiem jutīgo sugu summārie rādītāji liecina par nelieliem izkropļojumiem, ko izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem, salīdzinot ar tipam raksturīgajām nosacījumiem.	Vidējs tipam raksturīgo, pret traucējumiem jutīgo sugu īpatsvars nav sastopams sakarā ar antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

1.2.4. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija piekrastes ūdeņiem

1.2.5. Maksimālā, laba un vidēja ekoloģiskā potenciāla definīcija stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem

Faktors	Maksimālais ekoloģiskais potenciāls	Labs ekoloģiskais potenciāls	Vidējs ekoloģiskais potenciāls
Bioloģiskās kvalitātes faktori	Attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības iespējami atspoguļo vērtības, ko saista ar vistuvāk salīdzināmo virszemes ūdenstilpes tipu, ņemot vērā fizikālos apstākļus, kuri izriet no ūdens objekta mākslīgajiem vai stipri pārveidotajiem raksturlielumiem.	Ir nelielas izmaiņas attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībās, salīdzinot ar maksimālā ekoloģiskā potenciāla vērtībām.	Ir vidējas izmaiņas attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībās, salīdzinot ar maksimālā ekoloģiskā potenciāla vērtībām. Šīs vērtības ir ievērojami vairāk izkropļotas nekā tās, kas raksturīgas labas kvalitātes gadījumā.
Hidromorfoloģiskie faktori	Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst vienīgajai ietekmei uz virszemes ūdenstilpi, kuras pamatā ir ūdenstilpes mākslīgais vai stipri pārveidotais raksturs, tiklīdz ir veikti visi risku mazinošie pasākumi, lai nodrošinātu vislabāko tuvināšanos ekoloģiskajai nepārtrauktībai, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku migrāciju un atbilstošām nārsta un vairošanās vietām.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Fizikālķīmiskie faktori
Vispārīgi nosacījumi	Fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem, kas raksturīgi virszemes ūdenstilpei, kura visprecīzāk atbilst attiecīgajam mākslīgajam vai stipri pārveidotajam ūdens objektam. Barības vielu koncentrācijas iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar šādiem neskartiem apstākļiem. Temperatūras, skābekļa līdzsvara un pH līmeņi atbilst tiem līmeņiem, kas raksturīgi visprecīzāk atbilstošajiem virszemes ūdenstilpju tipiem neskatos apstākļos.	Fizikālķīmisko faktoru vērtības nesniedzas ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu. Temperatūra un pH nesasniedz līmeņus, kas ir ārpus diapazoniem, kuri noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Īpašas sintētiskas piesārņojošas vielas	Koncentrācijas tuvas nullei vai vismaz zem vispārīgi lietotu visattīstītāko analīzes metožu noteikšanas robežām.	Koncentrācijas nepārsniedz standartus, kas noteikti saskaņā ar 1.2.6. punktā sīki aprakstīto procedūru, neierobežojot Direktīvu 91/414/EK un Direktīvu 98/8/EK. (<EQS)	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Īpašas nesintētiskas piesārņojošas vielas	Koncentrācijas iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem virszemes ūdenstilpē, kas visprecīzāk atbilst attiecīgajam mākslīgajam vai stipri pārveidotajam ūdens objektam (fona līmeņi = fl).	Koncentrācijas nepārsniedz standartus, kas noteikti saskaņā ar 1.2.6. punktā (1) sīki aprakstīto procedūru, neierobežojot Direktīvu 91/414/EK un Direktīvu 98/8/EK. (<EQS)	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
(1) Saskaņā ar šo protokolu atvasināto standartu piemērošanai nav vajadzīgs samazināt piesārņojošo vielu koncentrācijas zem fona līmeņiem.

Atvasinot vides kvalitātes standartus VIII pielikuma 1. līdz 9. punktā uzskaitītajām piesārņojošajām vielām, lai aizsargātu ūdens biotu, dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šādiem pasākumiem. Standartus var noteikt ūdenim, nogulsnēm vai biotai.

Ja iespējams, attiecībā uz turpmāk norādītajiem taksoniem iegūst gan neatliekamos, gan pastāvīgi iegūstamos datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdenstilpes tipam, kā arī visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens taksoniem. Taksonu “pamatsaraksts” ir šāds:

Maksimālās gada vidējās koncentrācijas noteikšanai piemēro šādu procedūru:

1.3. Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings

Virszemes ūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu ekoloģiskās kvalitātes un ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un ļautu klasificēt ūdenstilpes piecās kategorijās, kas atbilst 1.2. punktā dotajām normatīvajām definīcijām. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots virszemes ūdeņu monitoringa tīkls.

Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu un operatīvā monitoringa programmu. Dalībvalstīm, iespējams, dažos gadījumos ir jāizveido izziņas monitoringa programmas.

Dalībvalstis pārrauga parametrus, kuri norāda katra attiecīgā kvalitātes faktora stāvokli. Izraugoties parametrus bioloģiskās kvalitātes faktoriem, dalībvalstis identificē attiecīgo taksonomisko līmeni, kas vajadzīgs, lai panāktu pietiekamu ticamību un precizitāti kvalitātes faktoru klasifikācijā. Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā.

Dalībvalstis izveido uzraudzības monitoringa programmas, lai nodrošinātu informāciju:

Šāda monitoringa rezultātus pārskata un kopīgi ar II pielikumā aprakstīto ietekmes novērtēšanas procedūru izmanto, lai noteiktu prasības monitoringa programmām pašreizējos un turpmākos upes baseina apsaimniekošanas plānos.

Uzraudzības monitoringu veic pietiekošam skaitam virszemes ūdenstilpju, lai sniegtu vispārējā virszemes ūdens resursu stāvokļa novērtējumu katrā satecē vai apakšsatecēs upju baseinu apgabalā. Izvēloties šīs ūdenstilpes, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgā gadījumā monitoringu veic vietās, kur:

tādās citās vietās, kas vajadzīgas, lai novērtētu piesārņojošu vielu slodzi, kas tiek pārnesta pār dalībvalstu robežām un kas tiek pārnesta jūras vidē.

Uzraudzības monitoringu veic katrai monitoringa vietai vienu gadu laika posmā, uz ko attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, lai pārbaudītu:

ja vien iepriekšējā uzraudzības monitoringa norisē nav atklājies, ka attiecīgā ūdenstilpe sasniegusi labu stāvokli un, pārskatot II pielikumā paredzēto cilvēku darbības ietekmi, nav gūti pierādījumi, ka ietekmes uz ūdenstilpi ir mainījušās. Šajos gadījumos uzraudzības monitoringu veic vienam no katriem trim upes baseina apsaimniekošanas plāniem.

Programmu var grozīt upes baseina apsaimniekošanas plāna laika posmā, ņemot vērā informāciju, kas iegūta saskaņā ar II pielikuma vai šā pielikuma prasībām, jo īpaši lai ļautu samazināt ietekmes biežumu, ja konstatē, ka tā nav būtiska, vai ja ir likvidēts attiecīgais spiediens.

Operatīvo monitoringu veic visām ūdenstilpēm, kuras, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās var neatbilst 4. pantā paredzētajiem vides aizsardzības mērķiem, un tām ūdenstilpēm, kurās ieplūst prioritārā saraksta vielas. Monitoringa punktus prioritārā saraksta vielām izvēlas, kā precizēts tiesību aktos, kuri nosaka attiecīgo vides kvalitātes standartu. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav norādītas īpašas vadlīnijas, monitoringa punktus nosaka šādi:

Lai novērtētu spiediena apjomu, kādam pakļautas virszemes ūdenstilpes, dalībvalstis apseko tos kvalitātes faktorus, kas norāda spiedienus, kādiem ūdenstilpe vai ūdenstilpes ir pakļautas. Lai novērtētu šā spiediena ietekmi, dalībvalstis attiecīgi apseko:

un sniedz informāciju pasākumu programmas izveidei, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķus un īpašus mērķus, kas vajadzīgi, lai novērstu nejaušas piesārņošanas sekas.

Uzraudzības monitoringa perioda laikā monitoringa parametri, kas raksturo fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus jāpiemēro tik bieži kā noteikts turpmāk, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu. Bioloģiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoru kontrolei monitoringu veic vismaz reizi uzraudzības monitoringa laika posmā.

Operatīvajam monitoringam jebkura parametra monitoringa biežumu nosaka dalībvalstis tā, lai tiktu nodrošināti pietiekami dati attiecīgā kvalitātes faktora stāvokļa ticamam novērtējumam. Saskaņā ar vadlīniju monitorings jāveic starplaikos, kas nepārsniedz tos, kas norādīti tālāk tabulā, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu.

Biežumu izvēlas tā, lai nodrošinātu pieņemamu ticamības un precizitātes līmeni. Upes baseina apsaimniekošanas plānā norāda ticamības un precizitātes aprēķinus, kas iegūti ar monitoringa sistēmas palīdzību.

Monitoringa biežumu izvēlas, ņemot vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan dabīgi, gan antropogēni nosacījumi. Laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai pēc iespējas samazinātu gadalaiku svārstību ietekmi uz rezultātiem un tādējādi nodrošinātu to, ka rezultātiatspoguļo ūdenstilpes izmaiņas, ko izraisījis antropogēns spiediens. Lai sasniegtu šo mērķi, vajadzības gadījumā veic papildu monitoringu dažādos tā paša gada gadalaikos.

Iepriekš minētās monitoringa programmas papildina, lai izpildītu šādas prasības:

Virszemes ūdenstilpes, kas noteiktas 7. pantā, kuras nodrošina vairāk nekā vidēji 100 m3 dienā, nosaka kā monitoringa vietas, un tās ir pakļautas šādam papildu monitoringam, kas var būt vajadzīgs, lai izpildītu minētajā pantā noteiktās prasības. Šādās ūdenstilpēs apseko izplūdušās prioritārās vielas un visas pārējās vielas, kas izplūst ievērojamos daudzumos, kuras var ietekmēt ūdenstilpes stāvokli un kuras kontrolē saskaņā ar direktīvas par dzeramo ūdeni noteikumiem. Monitoringu veic saskaņā ar turpmāk norādīto biežumu:

Ūdenstilpes, kas veido šos apgabalus, iekļauj iepriekš minētajā operatīvā monitoringa programmā, ja, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un uzraudzības monitoringu, tās identificē kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus. Monitoringu veic, lai novērtētu attiecīgā būtiskā spiediena apjomu un ietekmi uz šīm ūdenstilpēm un, vajadzības gadījumā, lai novērtētu izmaiņas šādu ūdenstilpju stāvoklī pasākumu programmu rezultātā. Monitorings turpinās līdz apgabali atbilst ar ūdens resursiem saistītajām tiesību aktu prasībām, saskaņā ar kurām tie ir noteikti, un sasniedz 4. pantā noteiktos mērķus.

Metodes, kuras izmanto tipu parametru monitoringam, atbilst turpmāk uzskaitītajiem starptautiskajiem standartiem, ciktāl tie attiecas uz monitoringu, vai tādiem valsts vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošinās datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību.

Vispārīgas metodes izmantošanai kopā ar specifiskām metodēm, kas iekļautas standartos, kuri saistīti ar šādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem:

1.4.2. Monitoringa rezultātu un ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ekoloģiskā potenciāla klasifikācijas noformēšana

1.4.3. Monitoringa rezultātu un ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšana

Ja ūdenstilpe atbilst visiem vides kvalitātes standartiem, kas noteikti IX pielikumā, 16. pantā un citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos, kuri nosaka vides kvalitātes standartus, to reģistrē kā tādu, kas atbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem. Pretējā gadījumā ūdenstilpi reģistrē kā tādu, kas neatbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izstrādā tā, lai tas nodrošinātu ticamu kvantitatīvo rādītāju novērtējumu visām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, tostarp pieejamo gruntsūdeņu resursu novērtējumu. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots gruntsūdeņu monitoringa tīkls.

Tīkls ietver pietiekamu skaitu raksturīgu monitoringa punktu, lai novērtētu gruntsūdeņu līmeni katrā gruntsūdeņu tilpē vai tilpju grupā, ņemot vērā izmaiņas pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā, un jo īpaši attiecībā uz:

Novērojumu biežums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt katras gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus, ņemot vērā izmaiņas gruntsūdens pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā. Jo īpaši attiecībā uz:

2.2.4. Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju interpretēšana un noformēšana

Rezultātus, ko iegūst no gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas monitoringa tīkla, izmanto, lai novērtētu šīs tilpes vai tilpju kvantitatīvos rādītājus. Saskaņā ar 2.5. punktu dalībvalstis nodrošina karti, kurā atspoguļots iegūtais gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju novērtējums, kas kodēts ar krāsām saskaņā ar turpmāk minēto režīmu:

Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un noteiktu ilglaicīgu antropogēni ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu klātbūtnei.

Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu. Šīs programmas rezultātus izmanto, lai izveidotu operatīvā monitoringa programmu, kas piemērojama atlikušajā plāna laika posmā.

Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā.

Ūdenstilpēm, kuras saskaņā ar II pielikumu identificē kā tādas, kurās ir ievērojams risks, ka tās neatbilst labiem rādītājiem, apseko arī tos parametrus, kuri norāda uz minēto nelabvēlīgo ietekmi.

Pārrobežu ūdenstilpēm apseko arī tos parametrus, kas attiecas uz jebkādu iespējamo gruntsūdeņu plūsmas izmantojuma aizsargāšanu.

Operatīvo monitoringu veic laika posmos starp uzraudzības monitoringa programmām, lai:

Operatīvo monitoringu veic visām tām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, kas, pamatojoties gan uz saskaņā ar II pielikumu veikto ietekmes novērtēšanu, gan uzraudzības monitoringu, ir identificētas kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos mērķus. Monitoringa vietu izvēle arī atspoguļo šīs vietas raksturīgo monitoringa datu novērtējumu un attiecīgās gruntsūdens tilpes vai tilpju kvalitāti.

Operatīvo monitoringu veic laika posmos starp uzraudzības monitoringa programmām tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai noteiktu attiecīga spiediena ietekmi, taču vismaz vienu reizi gadā.

Dalībvalstis izmanto datus, kas iegūti gan uzraudzības, gan operatīvajā monitoringā, lai identificētu ilglaicīgas antropogēna rakstura darbības ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu koncentrācijās un mazinātu šādas tendences. Identificē bāzes gadu vai laika posmu, no kura ir aprēķināma tendenču identifikācija. Tendences aprēķina gruntsūdens tilpei vai, attiecīgā gadījumā, tilpju grupai. Tendences mazināšanos norāda statistiski un ticamības līmeni saista ar noteikto identifikāciju.

2.4.5. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana

Novērtējot rādītājus, atsevišķu gruntsūdens tilpes monitoringa punktu rezultātus apkopo visai ūdenstilpei. Neierobežojot attiecīgās direktīvas, lai sasniegtu labus rādītājus gruntsūdens tilpei, tiem ķīmiskajiem parametriem, kuriem Kopienas tiesību aktos noteikti vides kvalitātes standarti:

Ievērojot 2.5. punktu, dalībvalstis nodrošina gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju karti, kura kodēta ar krāsām, kā norādīts turpmāk:

Dalībvalstis kartē ar melnu punktu norāda arī tās gruntsūdens tilpes, kuras ir pakļautas ievērojamai un stabilai augšupejošai tendencei jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijā, ko izraisījusi cilvēku darbības ietekme. Tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu.

Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti, kurā parāda katras gruntsūdens tilpes vai gruntsūdens tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus un ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ko kodē ar krāsām saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punkta prasībām. Dalībvalstis var izvēlēties nenodrošināt atsevišķas kartes saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punktu, bet šādā gadījumā uz kartes, kas paredzēta šajā punktā, sniedz norādi saskaņā ar 2.4.5. punkta prasībām par tām ūdenstilpēm, kuras ir pakļautas ievērojamai un stabilai augšupejošai tendencei jebkādas piesārņojošas vielas koncentrācijā vai jebkādu šādas tendences mazināšanos.

Tālāk ir dots neizsmeļošs saraksts ar papildpasākumiem, ko dalībvalstis katrā upju baseinu apgabalā var pēc izvēles pieņemt kā 11. panta 4. punktā paredzētās pasākumu programmas daļu:

Par “robežvērtībām” un “kvalitātes mērķiem”, kas noteikti atbilstīgi direktīvām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Direktīvu 76/464/EEK, uzskata attiecīgi emisiju robežvērtības un vides kvalitātes standartus šīs direktīvas mērķiem. Tās ir noteiktas šādās direktīvās:

PRIORITĀRO VIELU SARAKSTS ŪDENS RESURSU POLITIKAS JOMĀ

Numurs	CAS numurs (1)	ES numurs (2)	Prioritārās vielas nosaukums (3)	Identificēta kā prioritārā bīstamā viela
(1)	15972-60-8	240-110-8	Alahlors
(2)	120-12-7	204-371-1	Antracēns	X
(3)	1912-24-9	217-617-8	Atrazīns
(4)	71-43-2	200-753-7	Benzols
(5)	Nepiemēro	Nepiemēro	Bromdifenilēteri	X (4)
(6)	7440-43-9	231-152-8	Kadmijs un tā savienojumi	X
(7)	85535-84-8	287-476-5	Hloralkāni, C10-13	X
(8)	470-90-6	207-432-0	Hlorfenvinfoss
(9)	2921-88-2	220-864-4	Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss)
(10)	107-06-2	203-458-1	1,2-dihloretāns
(11)	75-09-2	200-838-9	Dihlormetāns
(12)	117-81-7	204-211-0	Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP)	X
(13)	330-54-1	206-354-4	Diurons
(14)	115-29-7	204-079-4	Endosulfāns	X
(15)	206-44-0	205-912-4	Fluorantēns
(16)	118-74-1	204-273-9	Heksahlorbenzols	X
(17)	87-68-3	201-765-5	Heksahlorbutadiēns	X
(18)	608-73-1	210-168-9	Heksahlorcikloheksāns	X
(19)	34123-59-6	251-835-4	Izoproturons
(20)	7439-92-1	231-100-4	Svins un tā savienojumi
(21)	7439-97-6	231-106-7	Dzīvsudrabs un tā savienojumi	X
(22)	91-20-3	202-049-5	Naftalīns
(23)	7440-02-0	231-111-4	Niķelis un tā savienojumi
(24)	Nepiemēro	Nepiemēro	Nonilfenoli	X (5)
(25)	Nepiemēro	Nepiemēro	Oktilfenoli (6)
(26)	608-93-5	210-172-0	Pentahlorbenzols	X
(27)	87-86-5	201-778-6	Pentahlorfenols
(28)	Nepiemēro	Nepiemēro	Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH) (7)	X
(29)	122-34-9	204-535-2	Simazīns
(30)	Nepiemēro	Nepiemēro	Tributilalvas savienojumi	X (8)
(31)	12002-48-1	234-413-4	Trihlorbenzoli
(32)	67-66-3	200-663-8	Trihlormetāns (hloroforms)
(33)	1582-09-8	216-428-8	Trifluralīns	X
(34)	115-32-2	204-082-0	Dikofols	X
(35)	1763-23-1	217-179-8	Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS)	X
(36)	124495-18-7	Nepiemēro	Hinoksifēns	X
(37)	Nepiemēro	Nepiemēro	Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi	X (9)
(38)	74070-46-5	277-704-1	Aklonifēns
(39)	42576-02-3	255-894-7	Bifenokss
(40)	28159-98-0	248-872-3	Cibutrīns
(41)	52315-07-8	257-842-9	Cipermetrīns (10)
(42)	62-73-7	200-547-7	Dihlorfoss
(43)	Nepiemēro	Nepiemēro	Heksabromciklododekāni (HBCDD)	X (11)
(44)	76-44-8/1024-57-3	200-962-3/213-831-0	Heptahlors un heptahlorepoksīds	X
(45)	886-50-0	212-950-5	Terbutrīns
(1) CAS: Informatīvais ķīmijas dienests (Chemical Abstracts Service). (2) ES numurs: Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) numurs vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksts (ELINCS). (3) Ja nav skaidri norādīts citādi, vielu grupu pārstāvošas tipiskās vielas ir noteiktas vides kvalitātes mērķu izvirzīšanas kontekstā. (4) Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3). (5) Nonilfenols (CAS Nr. 25154-52-3, ES Nr. 246-672-0), arī tā izomēri 4-nonilfenols (CAS Nr. 104-40-5, ES Nr. 203-199-4) un 4-nonilfenols (sazarots) (CAS Nr. 84852-15-3, ES Nr. 284-325-5). (6) Oktilfenols (CAS Nr. 1806-26-4, ES Nr. 217-302-5), arī izomērs 4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols (CAS Nr. 140-66-9, ES Nr. 205-426-2). (7) Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi. (8) Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4). (9) Tas attiecas uz šādiem savienojumiem: 7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9); 10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9-H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0); 12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28-8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9). (10) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8). (11) Tas attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

( 1 ) OV C 184, 17.6.1997., 20. lpp., OV C 16, 20.1.1998., 14. lpp. un OV C 108, 7.4.1998., 94. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta 1999. gada 11. februāra atzinums (OV C 150, 28.5.1999., 419. lpp.), kas apstiprināts 1999. gada 16. septembrī, Padomes 1999. gada 22. oktobra kopējā nostāja (OV C 343, 30.11.1999., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2000. gada 7. septembra lēmums un Padomes 2000. gada 14. septembra lēmums.

( 8 ) OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

( 16 ) OV L 229, 30.8.1990., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/83/EK (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

( 18 ) OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

( 20 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

( 24 ) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/47/EK (OV L 191, 7.7.1998., 50. lpp.).

( 26 ) OV L 194, 25.7.1975., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

( 27 ) OV L 334, 24.12.1977., 29. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 28 ) OV L 271, 29.10.1979., 44. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 29 ) OV L 222, 14.8.1978., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 30 ) OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

( 31 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.).

( 32 ) OV L 31, 5.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 33 ) OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

( 35 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/62/EK (OV L 305, 8.11.1997., 42. lpp.).

( 36 ) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/49/EK (OV L 223, 13.8.1997., 9. lpp.).

( 39 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris),	L 331	1	15.12.2001
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/32/EK (2008. gada 11. marts),	L 81	60	20.3.2008
M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris)	L 348	84	24.12.2008
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/31/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 23. aprīlis)	L 140	114	5.6.2009
►M5	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/39/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 12. augusts),	L 226	1	24.8.2013
►M6	PADOMES DIREKTĪVA 2013/64/ES (2013. gada 17. decembris),	L 353	8	28.12.2013
►M7	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/101/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2014. gada 30. oktobris),	L 311	32	31.10.2014

1	VIRSZEMES ŪDEŅU STĀVOKLIS
1.1	Kvalitātes faktori ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijai
1.1.1	Upes
1.1.2	Ezeri
1.1.3	Pārejas ūdeņi
1.1.4.	Piekrastes ūdeņi
1.1.5	Mākslīgi un stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti
1.2.	Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas
1.2.1	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija upēm
1.2.2.	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem
1.2.3	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija pārejas ūdeņiem
1.2.4	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija piekrastes ūdeņiem
1.2.5	Maksimālā, laba un vidēja ekoloģiskā potenciāla definīcija stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem
1.2.6.	Procedūra ķīmiskās kvalitātes standartu noteikšanai dalībvalstīs
1.3.	Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings
1.3.1	Uzraudzības monitoringa projekts
1.3.2	Operatīvā monitoringa projekts
1.3.3	Izziņas monitoringa projekts
1.3.4	Monitoringa biežums
1.3.5	Papildus monitoringa prasības aizsargātiem apgabaliem
1.3.6	Kvalitātes faktoru monitoringa standarti
1.4.	Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija un noformēšana
1.4.1	Bioloģiskā monitoringa rezultātu salīdzināmība
1.4.2	Monitoringa rezultātu un ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ekoloģiskā potenciāla klasifikācijas noformēšana
1.4.3	Monitoringa rezultātu un ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšana
2.	GRUNTSŪDEŅI
2.1.	Gruntsūdeņu kvantitatīvie rādītāji
2.1.1.	Kvantitatīvo rādītāju klasifikācijas parametri
2.1.2.	Kvantitatīvo rādītāju definīcija
2.2.	Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju monitorings
2.2.1	Gruntsūdeņu līmeņa monitoringa tīkls
2.2.2.	Monitoringa vietu blīvums
2.2.3	Monitoringa biežums
2.2.4	Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju interpretēšana un noformēšana
2.3.	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji
2.3.1	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanas parametri
2.3.2	Gruntsūdeņu labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija
2.4	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings
2.4.1	Gruntsūdeņu monitoringa tīkls
2.4.2	Uzraudzības monitorings
2.4.3	Operatīvais monitorings
2.4.4	Piesārņojošo vielu tendenču identifikācija
2.4.5	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana
2.5.	Gruntsūdeņu stāvokļa noformēšana

	Drošības faktors
Vismaz viena neatliekami iegūstama L(E)C50 koncentrācija katram no trim pamatsaraksta trofikas līmeņiem	1 000
Viena pastāvīgi iegūstama NOEC koncentrācija (vai nu zivis, vai dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem)	100
Divas pastāvīgi iegūstamas NOEC koncentrācijas no sugām, kas pārstāv divus trofikas līmeņus (zivis un/vai dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem un/vai aļģes)	50
Pastāvīgi iegūstamas NOEC koncentrācijas no vismaz trim sugām (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem un aļģes), kas pārstāv trīs trofikas līmeņus	10
Citi gadījumi, tostarp lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus	Individuāls novērtējums

Kvalitātes faktors	Upes	Ezeri	Pārejas	Piekrastes
Bioloģiskās kvalitātes faktors
Fitoplanktons	6 mēneši	6 mēneši	6 mēneši	6 mēneši
Citi ūdensaugi	3 gadi	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Lielie bezmugurkaulnieki	3 gadi	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Zivis	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktors
Nepārtrauktība	6 gadi
Hidroloģija	nepārtraukti	1 mēnesis
Morfoloģija	6 gadi	6 gadi	6 gadi	6 gadi
Fizikālķīmiskās kvalitātes faktors
Termiski nosacījumi	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Bagātināšana ar skābekli	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Sāļums	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Barības vielu rādītāji	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Paskābināšanas rādītāji	3 mēneši	3 mēneši
Citas piesārņojošas vielas	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Prioritārās vielas	1 mēnesis	1 mēnesis	1 mēnesis	1 mēnesis

Apgādātā kopiena	Biežums
< 10 000	4 reizes gadā
10 000 līdz 30 000	8 reizes gadā
> 30 000	12 reižu gadā

EN 15204:2006	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitoplanktona skaitīšanai ar invertēto mikroskopiju (Utermola paņēmiens)
EN 15972:2011	Ūdens kvalitāte – Norādījumi jūras fitoplanktona kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem pētījumiem
ISO 10260:1992	Ūdens kvalitāte – Bioķīmisko parametru mērījumi – Hlorofila-a koncentrācijas spektrometriskā noteikšana

EN 15460:2007	Ūdens kvalitāte – Norādījumi standartam makrofītu apsekošanai ezeros
EN 14184:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas ūdens makrofītu novērtēšanai tekošos ūdeņos
EN 15708:2009	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitobentosa apsekošanai, paraugu ņemšanai un laboratorijas analīzēm seklā tekošā ūdenī
EN 13946:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju un ezeru bentisko kramaļģu paraugu ņemšanai un pirmapstrādei
EN 14407:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas bentonisko diatomeju paraugu no upēm un ezeriem identifikācijai un skaitīšanai

EN ISO 10870:2012	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas metožu un ierīču izvēlei makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai saldūdenī
EN 15196:2006	Ūdens kvalitāte – Chironomidae (Order Diptera) kūniņu apvalku paraugu ņemšanas un apstrādes vadlīnijas ekoloģiskai novērtēšanai
EN 16150:2012	Ūdens kvalitāte – Norādījumi proporcionālai seklu upju gultnēs mītošu makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai, ņemot vērā daudzveidīgo biotopa vidi
EN ISO 19493:2007	Ūdens kvalitāte – Jūras cietās grunts sabiedrību bioloģiskās izpētes vadlīnijas
EN ISO 16665:2013	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas jūras dibena grunts virsslāņa paraugu kvantitatīvai ņemšanai un paraugu apstrādei

EN 14962:2006	Ūdens kvalitāte – Norādījumi zivju paraugu ņemšanas metožu lietošanai un izvēlei
EN 14011:2003	Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot elektrozveju
EN 15910:2014	Ūdens kvalitāte – Zivju sastopamības noteikšana ar mobilajām hidroakustiskajām metodēm
EN 14757:2005	Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem

EN 14614:2004	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju hidromorfoloģisko iezīmju novērtēšanai
EN 16039:2011	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts ezeru hidromorfoloģisko īpašību novērtēšanai

Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija	Krāsu kods
Ļoti labi kvalitātes rādītāji	Zils
Labi kvalitātes rādītāji	Zaļš
Vidēji kvalitātes rādītāji	Dzeltens
Vāji kvalitātes rādītāji	Oranžs
Slikti kvalitātes rādītāji	Sarkans

Ekoloģiskā potenciāla klasifikācija	Krāsu kods
Ekoloģiskā potenciāla klasifikācija	Mākslīgi ūdens objekti	Stipri pārveidoti ūdens objekti
Labs potenciāls un virs laba potenciāla	Vienādas zaļas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas zaļas un tumši pelēkas svītras
Vidējs potenciāls	Vienādas dzeltenas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas dzeltenas un tumši pelēkas svītras
Vājš potenciāls	Vienādas oranžas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas oranžas un tumši pelēkas svītras
Slikts potenciāls	Vienādas sarkanas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas sarkanas un tumši pelēkas svītras

Ķīmiskās kvalitātes rādītāji	Krāsu kods
Labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji	Zila
Neatbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem	Sarkana