I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

Šī direktīva cenšas veicināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodrošinot brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm.

Šī direktīva līdz līmenim, kas nepieciešams, lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, saskaņo konkrētus valsts noteikumus par informācijas sabiedrības pakalpojumiem attiecībā uz iekšējo tirgu, pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas vietu, komercziņojumiem, elektroniskajiem kontraktiem, starpnieku saistībām, rīcības kodeksiem, strīdu noregulējumu bez tiesas, sūdzību ierosināšanu tiesā un sadarbību starp dalībvalstīm.

Šī direktīva papildina Kopienas tiesības, kas piemērojamas informācijas sabiedrības pakalpojumiem, neierobežojot aizsardzības līmeni, jo īpaši sabiedrības veselībai un patērētāju interesēm, kā noteikts Kopienas aktos un valsts tiesību aktos, kas tos ievieš, ciktāl tas neierobežo brīvību sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus.

Šī direktīva nenosaka papildu noteikumus par starptautiskajiem privāttiesību noteikumiem, kā arī nerisina jautājumu par tiesu jurisdikciju.

Šī direktīva neattiecas uz:

nodokļu aplikšanas jomu;

jautājumiem, kuri attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem un kuri ietverti Direktīvā 95/46/EK un 97/66/EK;

jautājumiem, kas attiecas uz nolīgumiem vai darbībām, kurus reglamentē tiesību akti par karteļiem;

šādām informācijas sabiedrības pakalpojumu darbībām:

—

notāru vai līdzvērtīgu profesiju pārstāvju darbībām, ciktāl tās ir tieši un īpaši saistītas ar valsts varas funkciju veikšanu,

—

klienta pārstāvēšanu un tā tiesību aizstāvēšanu tiesās,

—

azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību, tostarp izlozes un derības.

Šī direktīva neskar pasākumus, kas pieņemti Kopienas vai valsts līmenī attiecībā uz Kopienas tiesībām, lai veicinātu kultūras un valodu daudzveidību un nodrošinātu plurālisma aizsardzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā terminiem ir šādas nozīmes:

a)	“informācijas sabiedrības pakalpojumi” : pakalpojumi tādā nozīmē, kā noteikts 1. panta 2. punktā Direktīvā 98/34/EK, kura grozīta ar Direktīvu 98/48/EK;

b)	“pakalpojumu sniedzējs” : jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu;

“pakalpojuma sniedzējs, kas ir organizācija, iestāde, uzņēmums, institūcija” : pakalpojumu sniedzējs, kas efektīvi veic ekonomisko darbību pastāvīgā organizācijā nenoteiktu laika posmu. Tehnisko līdzekļu un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo tehnoloģiju esamība un izmantošana pati par sevi neveido pakalpojuma sniedzēja uzņēmumu;

d)	“pakalpojuma saņēmējs” : jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionālām vai citām vajadzībām izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu, jo īpaši ar mērķi iegūt informāciju vai padarīt to pieejamu;

e)	“patērētājs” : jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic ar savu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju nesaistītas darbības;

“komercziņojums” :

jebkāds ziņojuma veids, kas ir paredzēts tiešai vai netiešai preču, pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda uzņēmuma, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību vai nodarbojas ar amatniecību vai regulētu profesiju. Turpmāk minētais pats par sevi neveido komercziņojumus:

—

informācija, kas dod iespēju tieši piekļūt uzņēmuma, organizācijas vai personas darbībai, jo īpaši domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese,

—

ziņojumi attiecībā uz preču, pakalpojumu vai uzņēmuma, organizācijas vai personas tēlu, kas ievākti neatkarīgā veidā, jo īpaši, ja tas nenotiek finansiālu apsvērumu dēļ;

“regulēta profesija” : jebkura profesija tādā nozīmē, kā noteikts 1. panta d) punktā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/48/EEK par vispārējo sistēmu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, kas piešķirti par vismaz trīs gadu perioda profesionālās izglītības un mācību pabeigšanu ( 1 ), vai 1. panta f) punktā Padomes 1992. gada 18. jūlija Direktīvā 92/51/EEK par otru vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas papildina Direktīvu 89/48/EEK ( 2 );

“koordinēta joma” :

prasības, kas noteiktas dalībvalstu juridiskajās sistēmās un kas piemērojamas informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem vai informācijas sabiedrības pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir vispārējas, vai arī tās ir īpaši izveidotas šiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Koordinētā joma attiecas uz prasībām, kuras pakalpojuma sniedzējam jāievēro attiecībā uz:

—

informācijas sabiedrības pakalpojuma darbības sākšanu, prasībām, kas saistītas ar kvalifikāciju, atļauju saņemšanu vai paziņošanu,

—

informācijas sabiedrības pakalpojuma darbības veikšanu, piemēram, prasībām, kas saistītas ar pakalpojuma sniedzēja uzvedību, prasībām attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai saturu, tostarp tās, kas piemērojamas reklamēšanai un kontraktiem, vai prasībām, kas saistītas ar pakalpojuma sniedzēja saistībām;

ii)

Koordinētā joma neattiecas uz tādām prasībām kā:

—

prasībām, kas piemērojamas pašām precēm,

—

prasībām, kas piemērojamas preču piegādei,

—

prasībām, kas piemērojamas pakalpojumiem, kurus nepiedāvā ar elektroniskiem līdzekļiem.

3. pants

Iekšējais tirgus

Katra dalībvalsts nodrošina, ka informācijas sabiedrības pakalpojumi, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs, kurš reģistrēts tās teritorijā, atbilst valsts noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajā dalībvalstī un ko ietver koordinētā joma.

Dalībvalstis koordinētajā jomā noteiktu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot brīvību piedāvāt informācijas sabiedrības pakalpojumus no citas dalībvalsts.

Uz pielikumā minētajām jomām neattiecas 1. un 2. punkts.

Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai atkāptos no 2. punkta attiecībā uz noteiktu informācijas sabiedrības pakalpojumu, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

pasākumi ir:

nepieciešami viena no šādiem iemesliem dēļ:

—

sabiedriskā kārtība, jo īpaši kriminālpārkāpumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana un kriminālvajāšana, ieskaitot nepilngadīgo aizsardzību un cīņu pret kūdīšanu uz naidu rases, dzimuma, ticības vai tautības dēļ un personu cieņas un goda aizskaršanu attiecībā uz individuālām personām,

—

sabiedrības veselības aizsardzība,

—

sabiedrības drošība, ietverot valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu,

—

patērētāju aizsardzība, ietverot ieguldītāju aizsardzību;

(ii)

pieņemti pret noteiktiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kas ierobežo i) punktā minētos mērķus vai kas rada nopietnas aizdomas, ka tie varētu ierobežot šos mērķus;

(iii)

samērīgi ar šiem mērķiem;

pirms attiecīgo pasākumu pieņemšanas, neskarot tiesas procesus, tostarp iepriekšējo izmeklēšanu un darbības, kas veiktas saskaņā ar kriminālizmeklēšanu, dalībvalsts ir:

—

prasījusi 1. punktā minētajai dalībvalstij pieņemt pasākumus, taču tā šādus pasākumus nav pieņēmusi, vai tie bijuši nepiemēroti,

—

paziņojusi Komisijai un 1. punktā minētajai dalībvalstij par savu nodomu pieņemt šādus pasākumus.

Dalībvalsts steidzamības gadījumā var atkāpties no 4. b) punktā minētajiem noteikumiem. Šādā gadījumā par pasākumiem jāpaziņo Komisijai un 1. punktā minētajai dalībvalstij visīsākajā iespējamajā laikā, norādot iemeslu, kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir steidzams.

Neierobežojot dalībvalsts tiesības veikt attiecīgos pasākumus, Komisija pārbauda paziņoto pasākumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem īsākajā iespējamajā laikā; ja tā secina, ka pasākumi neatbilst Kopienas tiesībām, Komisija attiecīgajai dalībvalstij lūdz atturēties no piedāvāto pasākumu pieņemšanas vai nekavējoties pārtraukt attiecīgos pasākumus.

II NODAĻA

PRINCIPI

1. iedaļa:

Uzņēmumu dibināšana un informācijas prasības

4. pants

Princips, kas izslēdz iepriekšēju atļaujas saņemšanu

Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja darbības sākšanu un veikšanu nevar pakļaut iepriekšējas atļaujas saņemšanai vai citām prasībām ar līdzvērtīgām sekām.

Šā panta 1. punkts neierobežo atļauju sistēmas, kas nav īpaši un vienīgi mērķētas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem vai kas ir ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvā 97/13/EK par vienotu struktūru vispārīgām atļaujām un individuālām licencēm telekomunikāciju pakalpojumu jomā ( 3 ).

5. pants

Vispārējā sniedzamā informācija

Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma saņēmējiem un kompetentajām iestādēm viegli, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

pakalpojuma sniedzēja nosaukums;

pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas ģeogrāfiskā adrese;

informācija par pakalpojuma sniedzēju, ietverot tā elektroniskā pasta adresi, kas ļauj ar to ātri sazināties tiešā un efektīvā veidā;

ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts tirdzniecības vai līdzīgā publiskā reģistrā — tirdzniecības reģistrs, kurā pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējies, un tā reģistrācijas numurs vai līdzvērtīgi identifikācijas līdzekļi šajā reģistrā;

ja uz darbību attiecas atļauju sistēma — dati par attiecīgo pārraudzības iestādi;

attiecībā uz regulētajām profesijām:

—

profesionāla organizācija vai līdzīga iestāde, kurā pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts,

—

profesionālais nosaukums un dalībvalsts, kurā tas piešķirts,

—

atsauce uz piemērojamiem profesionāliem noteikumiem reģistrācijas dalībvalstī un veids, kādā tie pieejami;

ja pakalpojuma sniedzējs veic darbību, kas ir apliekama ar PVN — identifikācijas numurs, kas minēts 22. panta 1. punktā Padomes 1977. gada 17. maija sestajā Direktīvā 77/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienots aprēķinu pamats ( 4 ).

Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis nodrošina vismaz to, ka gadījumā, ja informācijas sabiedrības pakalpojumiem ir norāde uz cenām, tām jābūt norādītām skaidri un nepārprotami un jo īpaši jānorāda, vai tās ietver nodokli un piegādes izmaksas.

2. iedaļa:

Komercziņojumi

6. pants

Sniedzamā informācija

Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka komercziņojumi, kas ir informācijas sabiedrības pakalpojuma daļa vai veido to, atbilst vismaz šādiem noteikumiem:

komercziņojums ir skaidri atpazīstams;

ir skaidri nosakāma fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā komercziņojums ir veikts;

veicinoši piedāvājumi, kā atlaides, prēmijas un balvas, ja tādi ir atļauti dalībvalstī, kurā reģistrēts pakalpojuma sniedzējs, ir skaidri atpazīstami, un noteikumi, kuriem jāatbilst, lai tie tiktu atļauti, ir viegli pieejami un izklāstīti skaidri un nepārprotami;

reklāmas sacensības vai spēles, ja tās atļautas dalībvalstī, kurā reģistrēts pakalpojuma sniedzējs, ir skaidri atpazīstamas, un dalības noteikumi ir viegli pieejami un skaidri un nepārprotami izklāstīti.

7. pants

Nelūgti komercziņojumi

Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis, kas atļauj nelūgtu komercziņojumu sūtīšanu pa elektronisko pastu, nodrošina, ka šādi komercziņojumi, ko sūta pakalpojuma veicējs, kurš reģistrēts to teritorijā, ir skaidri un nepārprotami atpazīstami, tiklīdz tie saņemti.

Neierobežojot Direktīvu 97/7/EK un Direktīvu 97/66/EK, dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji, kas veic nelūgtu komercziņojumu sūtīšanu pa elektronisko pastu, regulāri izskata un ievēro atsacīšanās (opt–out) reģistru, kurā var reģistrēties fiziskas personas, kas nevēlas saņemt šādus komercziņojumus.

8. pants

Regulētās profesijas

Dalībvalstis nodrošina, ka komercziņojumu lietošanu, kas veido informācijas sabiedrības pakalpojumu vai ir daļa no tā, un ko piedāvā regulētās profesijas pārstāvis, atļauj saskaņā ar atbilstību profesionālajiem noteikumiem attiecībā jo īpaši uz profesijas neatkarību, cieņu un godu, profesionāliem noslēpumiem un godīgumu pret klientiem un citiem profesijas pārstāvjiem.

Neskarot profesionālo organizāciju un apvienību autonomiju, dalībvalstis un Komisija veicina to, lai profesionālās apvienības un organizācijas izveidotu rīcības kodeksu Kopienas līmenī, lai noteiktu informācijas veidus, ko dod komercziņojuma nolūkā saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem.

Veidojot priekšlikumus Kopienas ierosmēm, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstīgu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz 2. punktā minēto informāciju, Komisija pienācīgi ņem vērā rīcības kodeksu, kas ir piemērojams Kopienas līmenī, un darbojas ciešā sadarbībā ar attiecīgām profesionālajām apvienībām un organizācijām.

Šī direktīva ir piemērojama papildus Kopienas direktīvai par regulēto profesiju darbību veikšanu un pieeju tām.

3. iedaļa:

Līgumi, kas noslēgti ar elektroniskiem līdzekļiem

9. pants

Līgumu statuss

Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību sistēmas ļauj slēgt līgumus ar elektroniskiem līdzekļiem. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka juridiskās prasības, kas piemērojamas līgumu slēgšanas procesam, nerada šķēršļus elektronisko līgumu izmantošanā un nerada situāciju, ka šādiem līgumiem tiek atņemts juridiskais spēks un spēkā esamība tāpēc, ka tie veidoti ar elektroniskiem līdzekļiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punkts neattiecas uz visiem vai konkrētiem līgumiem, kas ietverti vienā no šādām kategorijām:

līgumi, kas rada vai nodod tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības;

līgumi, kuriem ar likumu pieprasīta tiesu vai valsts iestāžu iesaistīšanās vai tādu profesiju iesaistīšanās, kas pilda valsts iestāžu funkcijas;

galvojuma līgumi, ko piešķir, un nodrošinājumi, ko sniedz personas, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar viņu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju;

līgumi, ko reglamentē ģimenes tiesības vai mantojuma tiesības.

Dalībvalstis Komisijai norāda 2. punktā minētās kategorijas, uz kurām tās neattiecina 1. punktu. Dalībvalstis reizi piecos gados Komisijai iesniedz ziņojumu par 2. punkta piemērošanu, paskaidrojot, kādēļ tās uzskata par nepieciešamu saglabāt 2. b) punktā minēto kategoriju, uz kuru tās neattiecina 1. punktu.

10. pants

Sniedzamā informācija

Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis nodrošina, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz vismaz šādu informāciju skaidri, saprotami un nepārprotami, pirms pakalpojuma saņēmējs ir izdarījis pasūtījumu:

dažādos tehniskos posmus, kas jāievēro, lai noslēgtu līgumu;

vai pakalpojuma sniedzējs glabā noslēgto līgumu un vai tas būs pieejams;

tehniskos līdzekļus ievadkļūdu noteikšanai un labošanai pirms pasūtījuma izdarīšanas;

līguma noslēgšanai piedāvātās valodas.

Dalībvalstis nodrošina, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi, ka pakalpojuma sniedzējs norāda attiecīgos rīcības kodeksus, kurus tas ievēro, un informāciju par to, kā šos kodeksus var apskatīt elektroniski.

Līguma noteikumi un vispārējie noteikumi, kas piedāvāti saņēmējam, jādara pieejami tādā veidā, kas ļauj tam šos noteikumus uzglabāt un apskatīties.

Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti tikai ar elektroniskā pasta vai līdzvērtīgiem individuāliem saziņas līdzekļiem.

11. pants

Pasūtījuma izdarīšana

Dalībvalstis nodrošina, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi, ka gadījumos, kad pakalpojuma saņēmējs izdara pasūtījumu ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, tiek ievēroti šādi principi:

—

pakalpojuma sniedzējam bez liekas kavēšanās jāapliecina saņēmēja pasūtījuma saņemšana ar elektroniskiem līdzekļiem,

—

pasūtījumu un saņemšanas apliecinājumu uzskata par saņemtiem, kad puses, kurām tie ir adresēti, var tiem piekļūt.

Dalībvalstis nodrošina, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma saņēmējam ļauj piekļūt piemērotiem, efektīviem un pieejamiem tehniskiem līdzekļiem, kas tam ļauj noteikt un izlabot ievadkļūdas pirms pasūtījuma izdarīšanas.

Šā panta 1. punkta pirmais ievilkums un 2. punkts neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti tikai ar elektronisko pastu vai līdzvērtīgiem individuāliem saziņas līdzekļiem.

4. iedaļa:

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistības

▼M1 —————

▼B

III NODAĻA

IEVIEŠANA

16. pants

Rīcības kodeksi

Dalībvalstis un Komisija veicina:

to, lai tirdzniecības, profesionālās un patērētāju asociācijas vai organizācijas izveidotu rīcības kodeksus Kopienas līmenī, kas paredzēti, lai veicinātu pienācīgu 5. līdz 15. panta ieviešanai;

rīcības kodeksu projektu valsts vai Kopienas līmenī brīvprātīgu pārsūtīšanu Komisijai;

šo rīcības kodeksu pieejamību ar elektroniskiem līdzekļiem Kopienas valodās;

tirdzniecības, profesionālo un patērētāju asociāciju vai organizāciju vērtējuma nosūtīšanu dalībvalstīm un Komisijai par to rīcības kodeksu piemērošanu un ietekmi uz darbībām un paradumiem, kas saistīti ar elektronisko tirdzniecību;

rīcības kodeksu izveidošanu attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību un personu goda un cieņas aizsardzību.

Dalībvalstis un Komisija veicina patērētāju pārstāvju apvienības vai organizācijas iesaistīties rīcības kodeksu izstrādāšanā un ieviešanā, kas ietekmē to intereses un ir izveidoti saskaņā ar 1. a) punktu. Vajadzības gadījumā, lai ņemtu vērā to īpašās vajadzības, vajadzētu konsultēties ar asociācijām, kas pārstāv redzes invalīdus un kustību invalīdus.

17. pants

Strīdu noregulējums bez tiesas

Dalībvalstis nodrošina, ka nesaskaņu gadījumā starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju tiesību akti neliedz izmantot shēmas strīdu noregulējumam bez tiesas, kas pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai izšķirtu strīdus, tostarp piemērotus elektroniskos līdzekļus.

Dalībvalstis veicina to, ka iestādes, kas atbild par jo īpaši patērētāju strīdu noregulējumu bez tiesas, darboties tādā veidā, kas paredz piemērotas procesuālās garantijas iesaistītajām pusēm.

Dalībvalstis veicina to, ka iestādes, kas atbild par strīdu noregulējumu bez tiesas, informē Komisiju par svarīgiem lēmumiem, ko tās pieņem attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, un darīt zināmu citu informāciju par darbību, izmantošanu vai paradumiem attiecībā uz elektronisko tirdzniecību.

18. pants

Sūdzību ierosināšana tiesā

Dalībvalstis nodrošina, ka iespējas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu darbību ierosināt sūdzības tiesā ļauj ātri pieņemt pasākumus, tostarp pagaidu pasākumus, kas paredzēti iespējamo pārkāpumu likvidēšanai un iesaistīto interešu tālākas vājināšanas novēršanai.

Direktīvas 98/27/EK pielikumu papildina šādi:

“11. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).”

19. pants

Sadarbība

Dalībvalstīm ir atbilstīgi pārraudzības un izmeklēšanas līdzekļi, kas nepieciešami, lai efektīvi ieviestu šo direktīvu, un tās nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji sniedz tām nepieciešamo informāciju.

Dalībvalstis sadarbojas ar citām dalībvalstīm; šajā sakarā tās nosaka vienu vai vairākus kontaktpunktus, informāciju par kuriem tās dara zināmu pārējām dalībvalstīm un komisijai.

Dalībvalstis, cik ātri vien iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina palīdzību, ko pieprasa citas dalībvalstis vai Komisija, tostarp palīdzību ar elektroniskiem līdzekļiem.

Dalībvalstis izveido kontaktpunktus, kas ir pieejami vismaz ar elektroniskiem līdzekļiem un no kuriem saņēmēji un pakalpojumu sniedzēji var:

iegūt vispārēju informāciju par līgumtiesībām un saistībām, kā arī par sūdzību un kompensāciju mehānismiem, kas pieejami strīdu gadījumā, tostarp šādu mehānismu lietošanas praktiskos aspektus;

iegūt informāciju par iestādēm, apvienībām vai organizācijām, no kurām tās var iegūt sīkāku informāciju vai praktisko palīdzību.

Dalībvalstis veicina to, ka Komisijai dara zināmu visus svarīgus administratīvus vai juridiskus lēmumus, kas pieņemti to teritorijā saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumiem un darbībām, lietošanu un paradumiem attiecībā uz elektronisko tirdzniecību. Komisija šos lēmumus dara zināmus pārējām dalībvalstīm.

20. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, pildot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šos noteikumus īsteno. To paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Atkārtota pārbaude

Līdz 2003. gada 17. jūlijam, un pēc tam reizi divos gados, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus pielāgot to juridiskajai, tehniskajai un ekonomiskajai attīstībai informācijas sabiedrības pakalpojumu jomā, jo īpaši attiecībā uz kriminālpārkāpumu novēršanu, nepilngadīgo aizsardzību, patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Pārbaudot nepieciešamību pielāgot šo direktīvu, ziņojums jo īpaši analizē to priekšlikumu nepieciešamību, kas saistīti ar hipersaišu un meklēšanas rīku pakalpojumu sniedzēju atbildību, nelikumīgas informācijas ievērošanas un izņemšanas (“notice and take down”) procedūrām un atbildības piemērošanu pēc satura izņemšanas. Ziņojums arī analizē vajadzību pēc papildu noteikumiem izņēmumiem no atbildības, kas minēta 12. un 13. pantā, ņemot vērā tehnisko attīstību un iespējas piemērot iekšējā tirgus principus nelūgtiem komercziņojumiem pa elektronisko pastu.

22. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2000. gada 17. janvārim izpildītu šās direktīvas prasības. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis veic pasākumus, kas minēti 1. punktā, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris)	L 277	1	27.10.2022