Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/62/EK

(1999. gada 17. jūnijs)

par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem

▼B

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

▼M9

1. pants

Šo direktīvu piemēro:

transportlīdzekļu nodokļiem, ko uzliek smagajiem kravas transportlīdzekļiem;

autoceļu nodevām un lietošanas maksām, ko uzliek transportlīdzekļiem.

Šo direktīvu nepiemēro transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi dalībvalstu teritorijās ārpus Eiropas.

Šo direktīvu nepiemēro Kanāriju salās, Seūtā un Meliljā, Azoru salās vai Madeirā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai minētajās teritorijās vai starp minētajām teritorijām un, attiecīgi, Spānijas vai Portugāles kontinentālo daļu.

2. pants

Šajā direktīvā:

“Eiropas ceļu tīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 2 ) II nodaļas 3. iedaļā un ilustrēta minētās regulas I pielikumā iekļautajās kartēs;

“Eiropas transporta pamattīkls” ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu;

“būvniecības izmaksas” ir izmaksas, tostarp – attiecīgā gadījumā – finansēšanas izmaksas, kas saistītas ar jebkura no turpmāk norādīto elementu būvniecību:

jauna infrastruktūra vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski strukturāli remontdarbi;

infrastruktūra vai infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski strukturāli remontdarbi, kas pabeigti ne vairāk kā 30 gadus pirms 2008. gada 10. jūnija, ja autoceļu nodevu iekasēšanas kārtība 2008. gada 10. jūnijā jau ir ieviesta, vai pabeigti ne vairāk kā 30 gadus pirms jebkādas jaunas autoceļu nodevu iekasēšanas kārtības izveidošanas, kas ieviesta pēc 2008. gada 10. jūnija; vai

infrastruktūra vai infrastruktūras uzlabojumi, kas pabeigti pirms b) apakšpunktā minētajiem termiņiem, ja:

dalībvalstī ir izveidota autoceļu nodevu iekasēšanas sistēma, kas paredz šo izmaksu atgūšanu, izmantojot ar autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas operatoru noslēgtu līgumu vai citus līdzvērtīgus tiesību aktus, kas stājās spēkā pirms 2008. gada 10. jūnija; vai

ii)

dalībvalsts var pierādīt, ka attiecīgās infrastruktūras būvniecība bija atkarīga no tā, vai tās tehniskais kalpošanas laiks pārsniedz 30 gadus;

“finansēšanas izmaksas” ir procenti par aizņēmumiem un ieņēmumi no akcionāru pašu kapitāla;

“būtiski strukturāli remontdarbi” ir strukturāli remontdarbi, izņemot tādus remontdarbus, kas ceļu lietotājiem pašreiz vairs nedod nekāda veida labumu, jo īpaši gadījumos, kad remontdarbus aizstāj ar ceļa seguma atjaunošanu vai cita veida būvdarbiem;

“autoceļš” ir mehānisku transportlīdzekļu satiksmei īpaši paredzēts un izbūvēts ceļš, kas neapkalpo teritorijas, kuras ar to robežojas, un kas atbilst šādiem kritērijiem:

izņemot īpašas vietas vai uz laiku, tam ir brauktuves divvirzienu satiksmei, nošķirtas ar sadalītāju joslu, kas nav domāta satiksmei, vai – izņēmuma gadījumos – ar citiem līdzekļiem;

tam nav viena līmeņa krustojumu ar citiem ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem; un

tas ir īpaši apzīmēts kā autoceļš;

“autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa; tās nomaksāšana piešķir tiesības minētajam transportlīdzeklim izmantot infrastruktūru, un tā sastāv no vienas vai vairākām šādām maksām:

infrastruktūras lietošanas maksas;

maksas par satiksmes sastrēgumiem; vai

maksas par ārējām izmaksām;

“infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas dalībvalstī rodas saistībā ar infrastruktūras būvniecību, uzturēšanu, darbību un attīstību;

“maksa par ārējām izmaksām” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

satiksmes radītu gaisa piesārņojumu;

satiksmes radītu trokšņa piesārņojumu; vai

satiksmes radītām CO2 emisijām;

10)

“satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par tādu kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, NOx un gaistoši organiski savienojumi;

11)

“satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par tādu kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis;

12)

“satiksmes radītu CO2 emisiju izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada CO2 nonākšana gaisā;

13)

“satiksmes sastrēgums” ir situācija, kad satiksmes apjoms tuvojas ceļa noslodzes robežai vai to pārsniedz;

14)

“maksa par satiksmes sastrēgumiem” ir maksa, ko uzliek transportlīdzekļiem, lai atgūtu izmaksas, kuras attiecīgajā dalībvalstī rodas saistībā ar satiksmes sastrēgumiem, un lai samazinātu satiksmes sastrēgumus;

15)

“vidējā svērtā infrastruktūras lietošanas maksa” ir noteiktā laikposmā gūtie kopējie ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksas, dalīti ar to kilometru skaitu, ko lielas noslodzes transportlīdzekļi ir nobraukuši noteiktos ceļa posmos, kuriem minētajā laikposmā piemēroja minēto maksu;

16)

“lietošanas maksa” ir noteikta apmēra maksājums, kas transportlīdzeklim dod tiesības konkrētu laikposmu izmantot 7. panta 1. un 2. punktā minētās infrastruktūras;

17)

“transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis ar četriem vai vairāk riteņiem vai kopā sakabināti transportlīdzekļi, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa ceļiem;

18)

“lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kura tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas;

19)

“smagais kravas transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai;

20)

“tālsatiksmes autobuss” un “autobuss” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas paredzēts vairāk nekā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot autovadītāju;

21)

“mazas noslodzes transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kura tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;

22)

“vieglais pasažieru automobilis” ir mazas noslodzes transportlīdzeklis, kas paredzēts ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju;

23)

“vēsturisks transportlīdzeklis” ir vēsturisks spēkrats, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES ( 3 ) 3. panta 7. punktā;

24)

“mikroautobuss” ir mazas noslodzes transportlīdzeklis, kas paredzēts vairāk nekā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju;

25)

“dzīvojamais autofurgons” ir transportlīdzeklis ar dzīvojamo telpu, kurā ietilpst sēdekļi un galds, atsevišķa guļvieta vai guļvieta, ko var izveidot no sēdekļiem, un ēdiena gatavošanas iekārtas un uzglabāšanas iekārtas;

26)

“vieglais komerciālais transportlīdzeklis” ir mazas noslodzes transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai;

27)

“autofurgons” ir mazas noslodzes transportlīdzeklis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 ( 4 ) I pielikuma C daļas 4.2. punkta nozīmē;

28)

“CO2 emisijas” lielas noslodzes transportlīdzeklim ir tā īpatnējās CO2 emisijas, kas dotas tā klientam paredzētās informācijas datnes 2.3. punktā, kā definēts Komisijas Regulas (ES) 2017/2400 ( 5 ) IV pielikuma II daļā;

29)

“bezemisiju transportlīdzeklis” ir:

“bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 ( 6 ) 3. panta 11) punktā; vai

vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora;

30)

“mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir:

“mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis”, kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 12) punktā; vai

lielas noslodzes transportlīdzeklis, uz ko attiecas minētās regulas 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta darbības joma, ar CO2 emisijām, kuras ir par 50 % zemākas nekā atsauces CO2 emisijas tā attiecīgajā transportlīdzekļu grupā, un kas nav bezemisiju transportlīdzeklis;

31)

“pārvadātājs” ir jebkurš uzņēmums, kas pārvadā preces vai pasažierus pa ceļiem;

32)

““Euro 0”, “Euro I”, “Euro II”, “Euro III”, “Euro IV”, “Euro V”, “EEV”, “Euro VI” emisiju klases transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas atbilst emisiju robežvērtībām, kuras izklāstītas 0. pielikumā;

33)

“lielas noslodzes transportlīdzekļa tips” ir lielas noslodzes transportlīdzekļa iedalījums kategorijā pēc tā asu skaita, gabarītiem vai masas, vai citiem transportlīdzekļa klasifikācijas faktoriem, kas atspoguļo ceļa bojājumus, piemēram, uz ceļa iegūtu bojājumu klasifikācijas sistēma, kas izklāstīta IV pielikumā, ja izmantotās klasifikācijas sistēmas pamatā ir transportlīdzekļa raksturojums, kas norādīts visās dalībvalstīs lietotajos transportlīdzekļa dokumentos vai kas ir acīmredzams;

34)

“transportlīdzekļu apakšgrupa” ir “transportlīdzekļu apakšgrupa”, kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 8) punktā;

35)

“transportlīdzekļu grupa” ir transportlīdzekļu grupējums, kas uzskaitīts Regulas (ES) 2017/2400 I pielikuma 1. tabulā;

36)

“Y gada pārskata periods” ir “Y gada pārskata periods”, kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 3) punktā;

37)

“emisiju samazinājuma trajektorija“ (Y) gada pārskata periodam un transportlīdzekļu apakšgrupai (sg), proti, ETY,sg, ir rezultāts, ko iegūst, ikgadējo CO2 emisiju samazinājuma koeficientu (R-ETY) reizinot ar apakšgrupas (sg) atsauces CO2 emisijām (rCO2sg), proti, ETY,sg = R-ETY x rCO2sg; attiecībā uz gadiem Y ≤ 2030, kur abi reizinātāji R-ETY un rCO2sg ir noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 I pielikuma 5.1. punktu; attiecībā uz gadiem Y > 2030 R-ETY ir 0,70; rCO2sg, kā tas koriģēts saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. panta 2. punktu, piemēro pārskata periodiem, kuri sākas pēc attiecīgajām minēto deleģēto aktu piemērošanas dienām;

38)

“transportlīdzekļu grupas atsauces CO2 emisijas” ir:

transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/1242, – apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar formulu minētās regulas I pielikuma 3. punktā;

transportlīdzekļiem, uz kuriem Regula (ES) 2019/1242 neattiecas, –visu minētās transportlīdzekļu grupas transportlīdzekļu CO2 emisiju vidējā vērtība, par kuru attiecībā uz pirmo pārskata periodu ziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/956 ( 7 ); minētais periods sākas pēc dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2400 24. pantu ir aizliegts reģistrēt, pārdot vai sākt ekspluatēt tādus transportlīdzekļus minētajā transportlīdzekļu grupā, kas neatbilst Regulas (ES) 2017/2400 9. pantā minētajiem pienākumiem;

39)

“koncesijas līgums” ir “būvdarbu koncesija” vai “pakalpojumu koncesija”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES ( 8 ) 5. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā;

40)

“koncesijas nodeva” ir nodeva, ko saskaņā ar koncesijas līgumu iekasē koncesionārs;

41)

“būtiski grozīta nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība” ir nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība, kurā likmju grozījumu rezultātā ir paredzēts ieņēmumu pieaugums, kas pārsniedz 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, izņemot satiksmes pieauguma ietekmi un pēc tam, kad tiek veikta inflācijas korekcija, kas mērīta, pamatojoties uz izmaiņām ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI), un izņemot enerģiju un neapstrādātu pārtiku, kā to publicējusi Komisija (Eurostat).

Šā panta 1. punkta 2) apakšpunkta nolūkā:

vērā ņemamā būvniecības izmaksu daļa jebkurā gadījumā nevar pārsniegt esošās tehniskās kalpošanas laika daļu infrastruktūras sastāvdaļām, kuras vēl ir lietošanā 2008. gada 10. jūnijā vai dienā, kad tiek ieviesta jauna autoceļu nodevu iekasēšanas kārtība, ja šī diena ir vēlāk;

infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, lai ieviestu inovatīvas tehnoloģijas vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu.

Neskarot 7.da panta 3. punktu, dalībvalstis dzīvojamo autofurgonu var uzskatīt vai nu par autobusu, vai arī par vieglo pasažieru automobili.

▼B

II NODAĻA

Transporta nodokļi

3. pants

Transporta nodokļi, kas minēti 1. pantā, ir šādi:

—

Beļģijā:

taxe de circulation sur les véhicules automobiles/verkeersbelasting op de autovoertuigen,

▼M2

—

Bulgārija:

данък върху превозните средства,

▼A1

—

Čehijas Republikā:

silniční daň,

▼B

—

Dānijā:

vaegtafgift of motorkeretrajer m.v.,

—

Vācijā:

Kraftfahrzeugsteuer,

▼A1

—

Igaunijā:

raskeveokimaks,

▼B

—

Grieķijā:

Τέλη κυκλοφορίας,

—

Spānijā:

impuesto sobre vehículos de tracción mecánica;

impuesto sobre actividades económicas (tikai attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem noteikto nodevu lielumu),

—

Francijā:

taxe spéciale sur certains véhicules routiers;

taxe différentielle sur les véhicules a moteur,

▼M4

—

Horvātija:

godišnja naknada za uporabu javnih cesta koja se plaća pri registraciji motornih i priključnih vozila,

▼B

—

Īrijā:

vehicle excise duty,

—

Itālijā:

tassa automobilistica;

addizionale del 5 % sulfa tassa automobilistica,

▼A1

—

Kiprā:

Τέλη Κυκλοφορίας Οχημάτων,

—

Latvijā:

transportlīdzekļa ikgadējā nodeva,

—

Lietuvā:

Transporto priemonių savininkų ar valdytojų naudotojo mokestis;

Mokestis už Lietuvoje įregistruotas krovinines transporto priemones,

▼B

—

Luksemburgā:

taxe sur les véhicules automoteurs,

▼A1

—

Ungārijā:

gépjárműadó,

—

Maltā:

liċenzja tat-triq road licence fee,

▼B

—

Nīderlandē:

motorrijtuigenbelasting,

—

Austrijā:

Kraftfahrzeugsteuer,

▼A1

—

Polijā:

podatek od środków transportowych,

▼B

—

Portugālē:

imposto de camionagem;

imposto de circulação,

▼M2

—

Rumānija:

Taxa asupra mijloacelor de transport,

▼A1

—

Slovēnijā:

letno povračilo za uporabo javnih cest za motorna in priklopna vozila,

—

Slovākijā:

cestná daň,

▼B

—

Somijā:

varsinainen ajoneuvovero/egentlig fordonsskatt,

—

Zviedrijā:

fordonsskatt,

—

Apvienotajā Karalistē:

vehicle excise duty;

motor vehicles licence.

Dalībvalstis, kuras aizstāj kādu no 1. punktā uzskaitītajiem nodokļiem ar citiem tāda paša veida nodokļiem, par to paziņo Komisijai, un tā izdara vajadzīgos grozījumus.

4. pants

Dalībvalstis nosaka 3. pantā minēto nodokļu uzlikšanas un iekasēšanas kārtību.

5. pants

Par dalībvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem 3. pantā minētos nodokļus iekasē tikai tā dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis reģistrēts.

6. pants

Neatkarīgi no 3. pantā minēto nodokļu struktūras dalībvalstis katrai I pielikumā minētajai transportlīdzekļu kategorijai vai apakškategorijai nosaka nodokļu likmes, kas nav zemākas par šajā pielikumā norādītajām minimālajām likmēm.

Divus gadus pēc šās direktīvas spēkā stāšanās Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai ir atļauts piemērot zemākas nodokļu likmes, bet ne zemākas par 65 % no I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

Dalībvalstis var piemērot pazeminātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus:

transportlīdzekļiem, ko izmanto valsts vai civilajai aizsardzībai, ugunsdzēsības vai citos avārijas dienestos un policijā, kā arī ceļu uzturēšanai izmantojamajiem transportlīdzekļiem;

transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa to reģistrācijas dalībvalsts publiskās lietošanas autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kā galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana — ar Komisijas atļauju un ar nosacījumu, ka ar šo transportlīdzekļu veiktie pārvadājumi nerada konkurences izkropļojumus.

Padome, vienprātīgi pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz īpašu sociāli ekonomisku politiku vai sakarā ar dalībvalsts infrastruktūru, var dalībvalstij atļaut saglabāt pazeminātas transporta nodokļu likmes vai nodokļu atbrīvojumus tajā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai noteiktā dalībvalsts teritorijas daļā.

Dalībvalstis, kas vēlas saglabāt pazeminātas transporta nodokļu likmes vai atbrīvojumus, par to informē Komisiju un nosūta tai visu vajadzīgo informāciju. Mēneša laikā Komisija par šo priekšlikumu informē pārējās dalībvalstis.

Uzskatāms, ka Padome nodokļu likmju plānoto samazināšanu vai atbrīvojumus ir atļāvusi, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad pārējās dalībvalstis ir informētas saskaņā ar šā apakšpunkta pirmo daļu, neviena dalībvalsts vai Komisija nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt Padomē.

Neskarot šā panta 1. punkta otrās daļas un 2. un 3. punkta noteikumus un Padomes Direktīvas 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm ( 9 ) 6. panta noteikumus, dalībvalstis nedrīkst noteikt tādas pazeminātas likmes vai atbrīvojumus 3. pantā minētajiem nodokļiem, kas maksājamo nodokļu summu padarītu zemāku par šā panta 1. punktā noteikto minimālo summu.

III NODAĻA

Ceļu nodevas un lietošanas maksa

▼M9

7. pants

Neskarot 9. panta 1.a punktu, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest autoceļu nodevas un lietošanas maksas Eiropas ceļu tīklā vai konkrētos minētā tīkla posmos un visos citos autoceļu tīkla posmos, kas nepieder pie Eiropas ceļu tīkla, ievērojot šā panta 4.–14. punktā un 7.a–7.k pantā paredzētos nosacījumus.

Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības saskaņā ar LESD citos ceļos piemērot autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ja vien šāda autoceļu nodevu un lietošanas maksu piemērošana šādos citos ceļos nediskriminē starptautisko satiksmi un nerada transporta uzņēmumu konkurences traucējumus. Autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro ceļos, kuri nepieder Eiropas ceļu tīklam un nav autoceļi, atbilst nosacījumiem, kas minēti šā panta 4. un 5. punktā, 7.a pantā un 7.j panta 1., 2. un 4. punktā.

Neskarot citus šīs direktīvas noteikumus, autoceļu nodevas un lietošanas maksu dažādu kategoriju transportlīdzekļiem – piemēram, lielas noslodzes transportlīdzekļiem, smagajiem kravas transportlīdzekļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, mazas noslodzes transportlīdzekļiem, vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, mikroautobusiem un vieglajiem pasažieru automobiļiem – var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Tomēr, ja dalībvalstis maksu nosaka vieglajiem pasažieru automobiļiem, tās maksu nosaka arī vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.

Dalībvalstis nevienas kategorijas transportlīdzekļiem par viena un tā paša ceļa posma lietošanu autoceļu nodevas un lietošanas maksu vienlaikus nepiemēro. Tomēr dalībvalsts, kas savā ceļu tīklā piemēro lietošanas maksu, var piemērot arī autoceļu nodevas par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu.

Dalībvalstis var nolemt 7.ca panta 3. punktu, 7.ga panta 1. punktu un 7.gb panta 2. punktu nepiemērot šādām autoceļu nodevām par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu, ja ir izpildīts viens vai abi no šādiem nosacījumiem:

7.ca panta 3. punkta, 7.ga panta 1. punkta un 7.gb panta 2. punkta piemērošana nebūtu tehniski iespējama, lai ieviestu šādu diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā;

7.ca panta 3. punkta, 7.ga panta 1. punkta un 7.gb panta 2. punkta piemērošana uz citiem ceļiem novirzītu tādus transportlīdzekļus, kas izraisa vislielāko piesārņojumu, un negatīvi ietekmētu ceļu satiksmes drošību un sabiedrības veselību.

Dalībvalsts, kas saskaņā ar šā punkta otro daļu nolemj 7.ca panta 3. punktu, 7.ga panta 1. punktu un 7.gb panta 2. punktu nepiemērot, par savu lēmumu informē Komisiju.

Ar autoceļu nodevām un lietošanas maksu ne tieši, ne netieši nediskriminē:

autoceļu lietotājus viņu valstspiederības dēļ;

pārvadātājus viņu iedibinājuma dalībvalsts vai trešās valsts dēļ;

pārvadātājus viņu transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts vai trešās valsts dēļ; vai arī

pārvadājumu izcelsmes vai galamērķa dēļ.

Dalībvalstis var paredzēt samazinātas autoceļu nodevas vai lietošanas maksas konkrētiem ceļu posmiem, vai pilnībā izslēgt konkrētus ceļu posmus no ceļu lietošanas maksas, jo īpaši, ja mazapdzīvotos apgabalos ir zema satiksmes intensitāte.

Attiecībā uz ceļu infrastruktūrām, uz kurām attiecas koncesijas līgumi, ja līgums ir parakstīts pirms 2022. gada 24. marta vai ja konkursa uzaicinājumi vai – sarunu procedūras gadījumā – atbildes uz uzaicinājumiem piedalīties sarunās tika saņemti, ievērojot publiskā iepirkuma procedūru, pirms 2022. gada 24. marta, dalībvalstis var izvēlēties 7.ca panta 3. punktu, 7.g panta 1. un 2. punktu, 7.ga pantu un 7.gb pantu nepiemērot autoceļu nodevām un lietošanas maksām minētajām ceļu infrastruktūrām, līdz koncesiju līgums tiek atjaunots vai tiek būtiski grozīta nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība.

Šā panta 7. punktu piemēro arī ilgtermiņa līgumiem, kas noslēgti starp publisku struktūru un struktūru, kura nav publiska struktūra, un kas parakstīti pirms 2022. gada 24. marta par būvdarbu izpildi un/vai tādu pakalpojumu pārvaldību, kas nav darbu izpilde, neietverot ar pieprasījumu saistītā riska nodošanu.

Dalībvalstis var paredzēt samazinātas autoceļu nodevas vai lietošanas maksas vai atbrīvot no autoceļu nodevām vai lietošanas maksām:

lielas noslodzes transportlīdzekļus, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 ( 10 );

smagos kravas transportlīdzekļus, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 7,5 tonnas, un kurus izmanto, lai pārvadātu materiālus, iekārtas vai mehānismus, kas paredzēti transportlīdzekļa vadītājam lietošanai transportlīdzekļa vadītāja darba gaitā, vai lai piegādātu preces, kas ražotas amatniecībā, ja pārvadājumu neveic kā komercpārvadājumu;

jebkuru transportlīdzekli, uz kuru attiecas 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, vai jebkuru transportlīdzekli, kuru izmanto vai kurš pieder personai ar invaliditāti; un

bezemisiju transportlīdzekļus ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu līdz 4,25 tonnām.

10.

No 2030. gada 25. marta dalībvalstis Eiropas transporta pamattīklā lietošanas maksas lielas noslodzes transportlīdzekļiem nepiemēro.

11.

Atkāpjoties no 10. punkta, vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis lietošanas maksas lielas noslodzes transportlīdzekļiem Eiropas transporta pamattīklā var piemērot tad, ja autoceļu nodevas piemērošana:

ietver nesamērīgas administratīvās, investīciju un darbības izmaksas salīdzinājumā ar paredzamajiem ieņēmumiem vai ieguvumiem, ko šāda nodeva radītu, piemēram, kam iemesls būtu attiecīgo ceļa posmu ierobežotais garums vai salīdzinoši zemais iedzīvotāju blīvums vai salīdzinoši zemais satiksmes apjoms; vai

izraisa satiksmes novirzīšanu, kam būtu negatīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību vai uz sabiedrības veselību. Pirms minēto lietošanas maksu piemērošanas, dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu tā darīt.

Minētajā paziņojumā iekļauj iemeslus, kuri, ņemot vērā pirmo daļu, pamato lietošanas maksas piemērošanu, balstoties uz objektīviem kritērijiem un skaidru informāciju par transportlīdzekļiem un ceļa posmiem, uz kuriem lietošanas maksa attiecas.

Dalībvalstis var iesniegt vienu vienotu paziņojumu par vairākiem ceļu posmiem, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, ja vien šajā paziņojumā ir iekļauts pamatojums par katru no minētajiem posmiem.

12.

Ja dalībvalstis lietošanas maksām piemēro kopēju sistēmu saskaņā ar 8. pantu, minētās dalībvalstis līdz 2032. gada 25. martam pielāgo vai pārtrauc izmantot kopējo sistēmu.

13.

Līdz 2027. gada 25. martam attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem dalībvalsts var izvēlēties piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas tikai tādiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nav mazāka par 12 tonnām, ja tā uzskata, ka autoceļu nodevas vai lietošanas maksas iekasēšana no smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir mazāka par 12 tonnām:

satiksmes novirzīšanas dēļ radītu nozīmīgas negatīvas sekas brīvai satiksmes plūsmai, videi, trokšņa līmeņiem, satiksmes sastrēgumiem, veselībai vai ceļu satiksmes drošībai;

radītu administratīvas izmaksas tādā apmērā, kas pārsniedz 15 % no papildu ieņēmumiem, kurus radītu minētais pagarinājums; vai

attiektos uz tādas kategorijas transportlīdzekļiem, kuri nerada vairāk par 10 % no infrastruktūras lietošanas maksas, kas iekasējama.

Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, vai tās abas tikai tiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nav mazāka par 12 tonnām, dara Komisijai zināmu savu lēmumu un iemeslus, kas ir tā pamatā.

14.

Ja autoceļu nodevas piemēro visiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, dalībvalstis var izvēlēties atgūt atšķirīgu izmaksu procentuālo daļu no autobusiem un tālsatiksmes autobusiem un dzīvojamiem autofurgoniem, no vienas puses, un no smagajiem kravas transportlīdzekļiem, no otras puses.

15.

Līdz 2027. gada 25. martam Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu un efektivitāti attiecībā uz maksas noteikšanu mazas noslodzes transportlīdzekļiem.

Minētajā novērtējumā ņem vērā to, kā ir attīstījušās mazas noslodzes transportlīdzekļiem piemērotās tarifikācijas sistēmas tādos aspektos kā dažādām transportlīdzekļu kategorijām piemērotais tarifikācijas tips, aptvertā tīkla apjoms, cenu noteikšanas samērīgums un citi attiecīgi elementi.

Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvu priekšlikumu grozīt attiecīgos šīs direktīvas noteikumus.

7.a pants

Lietošanas maksas ir samērīgas ar infrastruktūras lietošanas ilgumu.

Piemērojot lietošanas maksas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem – diena, nedēļa, mēnesis un gads. Mēneša likme nepārsniedz 10 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 5 % no gada likmes, un dienas likme nepārsniedz 2 % no gada likmes.

Dalībvalsts var nolemt, ka minētajā dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem piemēro tikai gada likmes.

Lietošanas maksu, ieskaitot administratīvās izmaksas, visiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem dalībvalstis nosaka tādā līmenī, kas nepārsniedz II pielikumā noteiktās maksimālās likmes.

Piemērojot lietošanas maksas vieglajiem pasažieru automobiļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem: diena, nedēļa vai 10 dienas, vai abi, mēnesis vai divi mēneši, vai abi, un gads. Divu mēnešu likme nepārsniedz 30 % no gada likmes, mēneša likme nepārsniedz 19 % no gada likmes, 10 dienu likme nepārsniedz 12 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 11 % no gada likmes un dienas likme nepārsniedz 9 % no gada likmes.

Dalībvalstis var noteikt, ka ikdienas lietošanas maksu piemēro tikai tranzītam.

Dalībvalstis infrastruktūras lietošanu var darīt pieejamu arī uz citiem laikposmiem. Šādos gadījumos dalībvalstis piemēro likmes saskaņā ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem, ņemot vērā visus būtiskos apstākļus, jo īpaši gada likmi un likmes, ko piemēro citiem laikposmiem, kuri minēti pirmajā daļā, esošos izmantošanas modeļus un administratīvās izmaksas.

Attiecībā uz lietošanas maksas shēmām, kas pieņemtas pirms 2022. gada 24. marta, dalībvalstis var saglabāt likmes, kas ir augstākas par pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, ar noteikumu, ka tās bija spēkā pirms minētā datuma, un var saglabāt attiecīgi augstākas likmes citiem lietošanas laikposmiem, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. ►C2 Tomēr tām ir jāatbilst pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī trešajā daļā noteiktajam, tiklīdz stājas spēkā būtiski grozīta maksas iekasēšanas kārtība un vēlākais līdz 2030. gada 25. martam. ◄

Attiecībā uz mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem dalībvalstis ievēro 2. vai 3. punkta noteikumus. Ja dalībvalstis vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un vieglajiem pasažieru automobiļiem nosaka atšķirīgas lietošanas maksas, tās vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem nosaka augstākas lietošanas maksas nekā vieglajiem pasažieru automobiļiem.

Līdz 2027. gada 25. martam Komisija izvērtē, vai ir tehniski un juridiski iespējams nošķirt dažādiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem piemēroto kārtību, pamatojoties uz to, vai attiecīgais vieglais komerciālais transportlīdzeklis ir aprīkots ar tahogrāfu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvu priekšlikumu attiecīgi grozīt šo direktīvu.

▼M9

7.aa pants

Dalībvalstis, kas līdz 2022. gada 24. martam savā Eiropas transporta pamattīklā vai tā daļā piemēro autoceļu nodevas, var izveidot kombinētu tarifikācijas sistēmu visiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem vai dažu tipu lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

Minētajā kombinētajā tarifikācijas sistēmā dalībvalstis – neatkarīgi no 7. panta 10. punkta – lietošanas maksas saskaņā ar 7. panta 4. punktu Eiropas transporta pamattīklā vai tā daļās var piemērot visiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem vai dažu tipu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, arī dažām lielas noslodzes transportlīdzekļu kategorijām pēc to masas.

Šā panta 2. punktā minētās lietošanas maksas diferencē saskaņā ar 7.ga pantu un atkarībā no Euro emisiju klases. Turklāt lietošanas maksu, ieskaitot administratīvās izmaksas, minētajiem attiecīgajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem dalībvalstis nosaka tādā līmenī, kas nepārsniedz II pielikumā noteiktās maksimālās likmes.

Dalībvalstis, kas izveido kombinēto tarifikācijas sistēmu, veic ietekmes novērtējumu vai analīzi, kurā tiek paskaidrota un pamatota tās ieviešana, un par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms tās ieviešanas.

▼M9

7.b pants

Infrastruktūras lietošanas maksu lielas noslodzes transportlīdzekļiem nosaka, pamatojoties uz infrastruktūras izmaksu atgūšanas principu. Vidējo svērto infrastruktūras lietošanas maksu lielas noslodzes transportlīdzekļiem saista ar attiecīgā infrastruktūras tīkla būvniecības izmaksām un ekspluatācijas, tehniskās apkopes un attīstības izmaksām. Vidējā svērtā infrastruktūras lietošanas maksa var ietvert arī kapitāla peļņu un/vai peļņas normu saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

Vērā ņemtās izmaksas attiecas uz ceļu tīklu vai tā daļu, par kuru iekasē infrastruktūras lietošanas maksu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, un uz transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas minētās maksas. Dalībvalstis var izvēlēties atgūt tikai procentuālu daļu no minētajām izmaksām.

7.c pants

Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radītā gaisa piesārņojuma, trokšņa piesārņojuma, CO2 emisiju vai jebkādas minēto faktoru kombinācijas izmaksām.

Ja par lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemēro maksu par ārējām izmaksām, dalībvalstis to diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī ievērojot IIIb un IIIc pielikumā izklāstītās atsauces vērtības. Dalībvalstis var izvēlēties atgūt tikai procentuālu daļu no minētajām izmaksām.

To, cik lielas ir maksas par ārējām izmaksām, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Ja kāda dalībvalsts tādiem nolūkiem ir izraudzījusies kādu iestādi, tai ir jābūt juridiski un finansiāli neatkarīgai no organizācijas, kas daļēji vai pilnībā apsaimnieko vai iekasē tādus maksājumus.

Dalībvalstis var piemērot izņēmumus, kas ļauj diferencēt maksu par ārējām izmaksām vēsturiskiem transportlīdzekļiem.

▼M9

7.ca pants

Piemērojot maksu par ārējām izmaksām saistībā ar gaisa un trokšņa piesārņojumu, dalībvalstis ņem vērā izmaksas, kas attiecas uz ceļu tīklu vai tā daļu, kurā iekasē minēto maksu, un transportlīdzekļus, uz kuriem minētā maksa attiecas.

Maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu nepiemēro lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas atbilst stingrākajiem Euro emisiju standartiem.

Pirmo daļu pārtrauc piemērot, kad ir pagājuši četri gadi pēc dienas, kurā sāka piemērot noteikumus, ar ko ieviesa minētos standartus.

No 2026. gada 25. marta saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu dalībvalstis piemēro maksas par ārējām izmaksām lielas noslodzes transportlīdzekļiem 7. panta 1. punktā minētajā maksas ceļu tīklā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt nepiemērot maksu par ārējām izmaksām minētajiem ceļa posmiem, ja tas novirzītu uz citiem ceļiem tādus transportlīdzekļus, kas izraisa vislielāko piesārņojumu, tādējādi negatīvi ietekmējot ceļu satiksmes drošību un sabiedrības veselību.

Dalībvalstis var izvērtēt iespēju piemērot maksu par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām un saistībā ar gaisa piesārņojumu vai piemērot ar minētajām emisijām saistītas atlaides, ja koncesijas autoceļu nodevas saskaņā ar 7.g un 7.ga pantu lielas noslodzes transportlīdzekļiem un saskaņā ar 7.gb pantu mazas noslodzes transportlīdzekļiem netiek diferencētas.

Minētā fakultatīvā novērtējuma rezultātu, tostarp arī pamatojumu tam, kāpēc maksa par ārējām izmaksām vai atlaide netiek piemērota, paziņo Komisijai.

7.cb pants

Dalībvalstis var piemērot augstāku maksu par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām nekā IIIc pielikumā dotās atsauces vērtības ar nosacījumu, ka tas tiek darīts nediskriminējošā veidā un ka maksa nepārsniedz IIIc pielikumā dotās vērtības vairāk nekā divas reizes. Ja dalībvalstis piemēro šo punktu, tās pamato savu lēmumu un paziņo to Komisijai saskaņā ar IIIa pielikumu.

Autobusiem un tālsatiksmes autobusiem dalībvalstis var izvēlēties piemērot vērtības, kas ir tādas pašas vai zemākas par tām, ko piemēro smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Maksu par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām var apvienot ar infrastruktūras lietošanas maksu, kas ir diferencēta saskaņā ar 7.ga pantu.

Līdz 2027. gada 25. martam Komisija novērtē maksas iekasēšanu par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām un tās efektivitāti, kā arī tās saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( 11 ) un Padomes Direktīvu 2003/96/EK ( 12 ). Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvu priekšlikumu grozīt šo pantu. Ja šis pants līdz 2027. gada 1. janvārim netiek attiecīgi grozīts, bet Direktīva 2003/87/EK vai 2003/96/EK tiek grozītas tā, lai efektīvi internalizētu vismaz daļu no autotransporta radīto CO2 emisiju ārējām izmaksām, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 9.d pantu, ar ko groza šīs direktīvas IIIc pielikumu, lai koriģētu atsauces vērtības maksai par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām, ņemot vērā faktisko oglekļa cenu, ko piemēro autotransporta degvielai Savienībā.

▼M9

7.d pants

Ne vēlā kā sešu mēnešu laikā pēc jauno un stingrāko Euro emisiju standartu pieņemšanas Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvu priekšlikumu, lai noteiktu attiecīgās IIIb pielikumā dotās atsauces vērtības un pielāgotu II pielikumā iekļautās lietošanas maksas maksimālās likmes.

▼M9

7.da pants

Dalībvalstis saskaņā ar V pielikumā izklāstītajām prasībām var ieviest maksu par satiksmes sastrēgumiem jebkurā sava ceļu tīkla posmā, kur veidojas satiksmes sastrēgumi. Maksu par satiksmes sastrēgumiem var piemērot tikai tiem ceļa posmiem, kur regulāri rodas satiksmes sastrēgumi, un vienīgi laikposmos, kad tie parasti veidojas.

Dalībvalstis precizē 1. punktā minētos ceļa posmus un laikposmus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar to, cik lielā mērā uz ceļiem un to apkārtnē veidojas satiksmes sastrēgumi, ko mēra, cita starpā, ar vidējiem kavējumiem vai rindas garumu.

Maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko uzliek kādam ceļu tīkla posmam, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām saskaņā ar standartizētiem ekvivalences koeficientiem, kas noteikti V pielikumā. Neraugoties uz to, dalībvalstis no maksas par satiksmes sastrēgumiem var daļēji vai pilnībā atbrīvot mikroautobusus, autobusus un tālsatiksmes autobusus, lai sekmētu kolektīvo transportu un sociālekonomisko attīstību un teritoriālo kohēziju. Dzīvojamie autofurgoni – neatkarīgi no to tehniski pieļaujamās maksimālās masas – šā punkta nolūkā par autobusiem vai tālsatiksmes autobusiem netiek uzskatīti.

Maksu par satiksmes sastrēgumiem nosaka saskaņā ar V pielikumā minētajām minimālajām prasībām. Tā atbilst izmaksām, ko transportlīdzeklis rada citiem autoceļu lietotājiem un – netiešā veidā – visai sabiedrībai, un šajā maksā tiek ievērotas atsauces vērtības, kas attiecībā uz katru ceļa tipu ir izklāstītas VI pielikumā. Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par satiksmes sastrēgumiem, kas ir augstāka par VI pielikumā noteiktajām atsauces vērtībām, tā par to informē Komisiju saskaņā ar V pielikumā minētajām prasībām.

Ieņēmumus no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai to ekvivalentu minēto ieņēmumu finansiālā izteiksmē izmanto, lai risinātu satiksmes sastrēgumu problēmu vai lai attīstītu ilgtspējīgu transportu un mobilitāti kopumā.

Ja šādus ieņēmumus piešķir vispārējam budžetam, uzskata, ka dalībvalsts ir piemērojusi otro daļu, ja tā īsteno finansiālā atbalsta politiku satiksmes sastrēgumu problēmas risināšanai vai ilgtspējīga transporta un mobilitātes attīstīšanai un ja minēto ieņēmumu vērtība ir līdzvērtīga to ieņēmumu vērtībai, kas gūti no maksām par satiksmes sastrēgumiem.

Dalībvalstis izstrādā atbilstošus mehānismus maksas par satiksmes sastrēgumiem ietekmes uzraudzībai un tās līmeņa pārskatīšanai. Katra dalībvalsts regulāri, vismaz ik pēc trim gadiem, pārskata maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tās nepārsniedz satiksmes sastrēgumu izmaksas, kas rodas minētajā dalībvalstī tajos ceļa posmos, kur ir noteikta maksa par satiksmes sastrēgumiem.

▼M3

7.e pants

▼M9

Maksimālo pieļaujamo infrastruktūras lietošanas maksu lielas noslodzes transportlīdzekļiem dalībvalstis aprēķina, izmantojot metodes, kuru pamatā ir 7.b pantā un III pielikumā izklāstītie aprēķinu pamatprincipi.

Koncesijas nodevām maksimālā infrastruktūras lietošanas maksa lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir vienāda ar vai mazāka par apmēru, ko iegūtu, izmantojot metodes, kuru pamatā ir 7.b pantā un III pielikumā izklāstītie aprēķinu pamatprincipi. To, vai vērtības ir vienādas, novērtē, pamatojoties uz pietiekami ilgu atsauces laikposmu, kas ir saderīgs ar koncesijas līguma būtību.

▼M3

Uz autoceļu nodevu sistēmām, kas jau darbojās 2008. gada 10. jūnijā vai par ko saskaņā ar konkursa uzaicinājumu vai atbildēm uz uzaicinājumu piedalīties sarunās saskaņā ar sarunu procedūru līdz 2008. gada 10. jūnijam ir saņemti piedāvājumi, ievērojot publiskā iepirkuma procedūru, neattiecas 1. un 2. punktā minētie pienākumi, kamēr sistēmas ir spēkā un nav būtiski mainītas.

▼M9

7.f pants

Pēc Komisijas informēšanas dalībvalsts var piemērot uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos, kuros regulāri rodas satiksmes sastrēgumi vai kurus lietojot transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

ieņēmumus, ko gūst no uzcenojuma, iegulda tādu transporta pakalpojumu izstrādē vai tādas transporta infrastruktūras būvniecības vai uzturēšanas finansēšanā, kas ietilpst Eiropas transporta pamattīklā un tieši sekmē satiksmes sastrēgumu vai videi radīta kaitējuma mazināšanos un atrodas tajā pašā transporta koridorā, kur ir ceļa posms, kuram piemēro uzcenojumu;

uzcenojums nepārsniedz 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot gadījumus, kad gūtos ieņēmumus iegulda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 IV nodaļu identificēta pamattīkla transporta koridora pārrobežu posmos, un tad uzcenojums nedrīkst pārsniegt 25 % no minētās vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, vai ja divas vai vairākas dalībvalstis piemēro uzcenojumu vienā un tajā pašā koridorā, un tad, ja tam piekrīt visas dalībvalstis, kas ietilpst minētajā koridorā un atrodas kaimiņos dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas tas koridora posms, kuram jāpiemēro uzcenojums, minētais uzcenojums drīkst pārsniegt 25 %, bet nedrīkst pārsniegt 50 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas;

uzcenojuma piemērošana nedrīkst izraisīt netaisnīgu attieksmi pret komerciālo satiksmi salīdzinājumā ar citiem autoceļu lietotājiem;

pirms uzcenojuma piemērošanas Komisijai iesniedz aprakstu par konkrēto uzcenojuma piemērošanas vietu un pierādījumu par lēmumu finansēt a) apakšpunktā minētās transporta infrastruktūras būvniecību vai transporta pakalpojumus;

laikposmu, kad uzcenojumu paredzēts piemērot, nosaka un ierobežo iepriekš, un no gaidāmo ieņēmumu viedokļa tas ir saskanīgs ar to projektu finanšu plāniem un izmaksu un ieguvumu analīzi, kurus līdzfinansē ar ieņēmumiem no uzcenojuma.

Jauna pārrobežu projekta gadījumā uzcenojumu var piemērot tikai tad, ja tam piekrīt visas projektā iesaistītās dalībvalstis.

Uzcenojumu var piemērot infrastruktūras lietošanas maksai, kas diferencēta saskaņā ar 7.g, 7.ga vai 7.gb pantu.

Saņemot vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot uzcenojumu, Komisija šo informāciju dara pieejamu 9.c pantā minētās komitejas locekļiem. Ja Komisija uzskata, ka plānotais uzcenojums neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai ja tā uzskata, ka plānotais uzcenojums ļoti negatīvi ietekmēs nomaļu reģionu ekonomisko attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noraidītu attiecīgās dalībvalsts iesniegtās plānotās maksas vai lūgtu to grozījumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 9.c panta 3. punktā.

Uzcenojumu nedrīkst piemērot ceļa posmos, kuros iekasē maksu par satiksmes sastrēgumiem.

7.g pants

Infrastruktūras lietošanas maksu var diferencēt, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus un kaitējumu infrastruktūrai un optimizētu attiecīgās infrastruktūras izmantošanu vai veicinātu satiksmes drošību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

diferenciācija ir pārskatāma, publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem;

diferenciāciju piemēro, ievērojot diennakts laiku un dienas vai sezonas tipu;

infrastruktūras lietošanas maksa 7.b pantā minētās vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas maksimālo līmeni nepārsniedz par vairāk nekā 175 %;

visintensīvākās satiksmes laiks, kad satiksmes sastrēgumu mazināšanai iekasē lielāku infrastruktūras lietošanas maksu, nav ilgāks par sešām stundām dienā;

diferenciāciju ceļa posmam, kurā rodas satiksmes sastrēgumi, nosaka un piemēro pārredzamā un ieņēmumu ziņā neitrālā veidā tā, lai mazāka autoceļu nodeva būtu jāmaksā autoceļu lietotājiem, kuri izvēlas braukt periodos, kad ceļš ir mazāk noslogots, un lielāka autoceļu nodeva būtu jāmaksā autoceļu lietotājiem, kuri šo pašu ceļa posmu izmanto satiksmes sastrēgumstundās;

attiecīgajā ceļa posmā maksa par satiksmes sastrēgumiem netiek iekasēta.

Dalībvalsts, kura vēlas ieviest šādu diferenciāciju vai mainīt spēkā esošo, informē par to Komisiju un sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka nosacījumi ir izpildīti.

Līdz brīdim, kad sāk piemērot 7.ga pantā minēto infrastruktūras lietošanas maksas un lietošanas maksas diferenciāciju attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu saskaņā ar transportlīdzekļa Euro emisiju klasi tā, lai infrastruktūras lietošanas maksa nepārsniegtu vairāk nekā par 100 % tās maksas summas, ko iekasē par tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst visstingrākajiem Euro emisiju standartiem. Tiklīdz infrastruktūras lietošanas maksa un lietošanas maksa ir diferencēta, ievērojot 7.ga pantu, dalībvalstis var izbeigt diferencēšanu saskaņā ar Euro emisiju klasi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalsts var nolemt nepiemērot prasību diferencēt infrastruktūras lietošanas maksu, ja pastāv jebkurš no šādiem apstākļiem:

tas būtiski mazinātu autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmu saskaņotību dalībvalsts teritorijā;

tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā;

tas uz citiem ceļiem novirzītu tādus transportlīdzekļus, kas izraisa vislielāko piesārņojumu, un negatīvi ietekmētu ceļu satiksmes drošību un sabiedrības veselību;

autoceļu nodevā būtu iekļauta maksa par ārējām izmaksām saistībā ar gaisa piesārņojumu.

Par visām šādām atkāpēm vai izņēmumiem ziņo Komisijai.

Šajā pantā minētā diferenciācija nav paredzēta, lai radītu papildu ieņēmumus.

▼M9

7.ga pants

Dalībvalstis veic infrastruktūras lietošanas maksas un lietošanas maksas diferenciāciju attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis minēto diferenciāciju piemēro lielas noslodzes transportlīdzekļu apakšgrupām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2019/1242 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts, vēlākais divus gadus pēc tam, kad īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punktu, minētajām transportlīdzekļu apakšgrupām ir publicētas atsauces CO2 emisijas.

Minēto diferenciāciju šā panta 2. punktā minētajām CO2 emisiju 1., 4. un 5. klasēm piemēro lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, uz ko Regulas (ES) 2019/1242 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts neattiecas, vēlākais divus gadus pēc tam, kad īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 7. punktu, attiecīgajai grupai ir publicētas atsauces CO2 emisijas. Ja Regulas (ES) 2019/1242 I pielikuma 5.1. punkts ar Savienības leģislatīvu aktu tiek grozīts tā, lai aptvertu atsauces CO2 emisijas, kas relevantas lielas noslodzes transportlīdzekļu grupai, tad šādas atsauces CO2 emisijas vairs nav jānosaka, ievērojot šā panta 7. punktu, bet gan saskaņā ar minētās regulas I pielikuma 5.1. punktu.

Ja emisiju samazinājuma trajektorijas lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, uz ko neattiecas Regulas (ES) 2019/1242 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts, ir noteiktas Savienības leģislatīvajā aktā, ar ko groza minētās regulas I pielikuma 5.1. punktu, diferenciāciju CO2 emisiju 2. un 3. klasei, kā noteikts šā panta 2. punktā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā jaunās emisiju samazinājuma trajektorijas.

Neskarot 3. punktā paredzēto samazinājumu likmes, no 2022. gada 24. marta līdz ►M11 2031. gada 30. jūnijam ◄ dalībvalstis var paredzēt samazinātas infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas likmes vai izņēmumus no infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas jebkuras transportlīdzekļu grupas bezemisiju transportlīdzekļiem. No ►M11 2031. gada 1. jūlija ◄ šādus samazinājumus ierobežo tā, ka tie nepārsniedz 75 % salīdzinājumā ar CO2 emisiju 1. klasei piemēroto maksu, kā noteikts 2. punktā.

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis katram lielas noslodzes transportlīdzekļa tipam nosaka šādas CO2 emisiju klases:

CO2 emisiju 1. klase – transportlīdzekļi, kas nepieder ne pie vienas no b)–e) apakšpunktā minētajām CO2 emisiju klasēm;

CO2 emisiju 2. klase – transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti Y gada pārskata periodā un kuru CO2 emisijas ir par vairāk nekā 5 % zemākas par emisiju samazinājuma trajektoriju Y gada pārskata periodam un transportlīdzekļu apakšgrupai sg, bet kuri nepieder nevienai no c), d) un e) apakšpunktā minētajām CO2 emisiju klasēm;

CO2 emisiju 3. klase – transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti Y gada pārskata periodā un kuru CO2 emisijas ir par vairāk nekā 8 % zemākas par emisiju samazinājuma trajektoriju Y gada pārskata periodam un to transportlīdzekļu apakšgrupai sg, kuri nepieder nevienai no d) un e) apakšpunktā minētajām CO2 emisiju klasēm;

CO2 emisiju 4. klase – mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi;

CO2 emisiju 5. klase – bezemisiju transportlīdzekļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka tāda transportlīdzekļa klasifikācija, kas pieder CO2 emisiju 2. vai 3. klasei, tiek atkārtoti novērtēta ik pēc sešiem gadiem pēc tā pirmās reģistrācijas dienas un ka attiecīgā gadījumā transportlīdzeklis tiek pārklasificēts attiecīgajā emisiju klasē, pamatojoties uz tajā laikā piemērojamām robežvērtībām. Pārklasificēšana attiecībā uz lietošanas maksu stājas spēkā vēlākais pirmajā tās derīguma dienā, kas ir minētās pārklasificēšanas diena vai diena pēc tās.

Neskarot 1. punktu, samazinātu maksu piemēro CO2 emisiju 2., 3. 4. un 5. klases transportlīdzekļiem šādi:

CO2 emisiju 2. klase – 5 % līdz 15 % samazinājums salīdzinājumā ar maksu, ko piemēro CO2 emisiju 1. klasei;

CO2 emisiju 3. klase – 15 % līdz 30 % samazinājums salīdzinājumā ar maksu, ko piemēro CO2 emisiju 1. klasei;

CO2 emisiju 4. klase – 30 % līdz 50 % samazinājums salīdzinājumā ar maksu, ko piemēro CO2 emisiju 1. klasei;

CO2 emisiju 5. klase – 50 % līdz 75 % samazinājums salīdzinājumā ar maksu, ko piemēro CO2 emisiju 1. klasei.

Ja infrastruktūras lietošanas maksu vai lietošanas maksu diferencē arī saskaņā ar Euro emisiju klasi, pirmajā daļā minētos samazinājumus piemēro, tos salīdzinot ar maksu, ko piemēro visstingrākajiem Euro emisiju standartiem.

Šajā pantā minētā diferenciācija nav paredzēta, lai radītu papildu ieņēmumus.

Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var nolemt nepiemērot prasību par infrastruktūras lietošanas maksas diferencēšanu saskaņā ar 2. punktu, ja maksa par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām tiek iekasēta un diferencēta saskaņā ar atsauces vērtībām maksai par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām, kas izklāstītas IIIc pielikumā.

Tajos ceļa posmos, kur transportlīdzekli pārbaudāmi darbina bez CO2 emisijām, dalībvalstis minētajam transportlīdzeklim var piemērot samazinātu maksu atbilstīgi CO2 emisiju 5. klasei. Dalībvalstis, kas izmanto minēto iespēju, minētajam transportlīdzeklim citos ceļa posmos piemēro maksu, kas piemērojama CO2 emisiju 1. klasei.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu atsauces CO2 emisijas tām transportlīdzekļu grupām, uz kurām Regulas (ES) 2019/1242 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts neattiecas.

Minētajos īstenošanas aktos iekļauj datus, kuri ir relevanti katrai transportlīdzekļu grupai, kas publicētas Regulas (ES) 2018/956 10. pantā minētajā ziņojumā. Komisija minētos īstenošanas aktus pieņem vēlākais sešus mēnešus pēc tam, kad ir publicēts attiecīgais Regulas (ES) 2018/956 10. pantā minētais ziņojums.

Līdz 2027. gada 25. martam Komisija izvērtē maksas diferencēšanas īstenošanu un efektivitāti, pamatojoties uz šajā pantā minētajām CO2 emisijām un to, vai tā joprojām ir vajadzīga, kā arī tās saskaņotību ar Direktīvu 2003/87/EK un 2003/96/EK. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvu priekšlikumu grozīt attiecīgos šīs direktīvas noteikumus par maksas diferencēšanu uz CO2 emisiju pamata.

Komisija ik pēc pieciem gadiem pēc 2022. gada 24. marta pārskata II pielikumā iekļautās lietošanas maksu maksimālās likmes un 3. punktā minētos samazinājuma līmeņus un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz minētās pārskatīšanas rezultātiem, iesniedz leģislatīvu priekšlikumu grozīt minētos noteikumus.

10.

Komisija 30 mēnešus pēc 2022. gada 24. marta sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē šīs direktīvas 7.ga panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto CO2 emisiju 2. un 3. klases robežvērtību lietderību attiecībā pret atsauces emisijām, kas publicētas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. panta 1. punktu, vai CO2 emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, iesniedz leģislatīvu priekšlikumu grozīt minētās robežvērtības.

11.

Maksas diferencēšanas piemērošana, pamatojoties uz šajā pantā minētajām CO2 emisijām nav obligāta, ja tiek piemērots cits Savienības pasākums oglekļa cenas noteikšanai autotransporta jomā.

7.gb pants

Mazas noslodzes transportlīdzekļiem dalībvalstis autoceļu nodevas un lietošanas maksas var diferencēt atkarībā no transportlīdzekļa vidiskā snieguma, kas noteikts ar īpatnējām CO2 emisijām kombinētos vai svērtos kombinētos apstākļos, kas reģistrētas transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta 49. ailē, un atkarībā no raksturlielumiem saskaņā ar Euro emisiju standartiem.

Neskarot šā panta 2. punktu, zemākas autoceļu nodevu un lietošanas maksu likmes piemēro vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

to īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 ( 13 ), ir nulle vai ir zemākas par šādiem līmeņiem:

laikposmam no 2021. līdz 2024. gadam – ES autoparka mērķrādītāji2021,kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 ( 14 ) I pielikuma A daļas 6. punktu un B daļas 6. punktu;

ii)

laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam – ES autoparka mērķrādītāji, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/631 I pielikuma A daļas 6.1.1. punktu un B daļas 6.1.1. punktu;

iii)

laikposmam pēc 2030. gada – ES autoparka mērķrādītāji, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/631 I pielikuma A daļas 6.1.2. punktu un B daļas 6.1.2. punktu.

to piesārņotāju emisijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151, jāprecizē šīs direktīvas VII pielikumā iekļautajā tabulā. Samazinājumu šīs direktīvas VII pielikumā minētajiem bezemisiju transportlīdzekļiem dalībvalstis var piemērot, samazinājumus par citām emisiju standartu kategorijām, kas minētas tajā pašā pielikumā, nepiemērojot.

No 2026. gada 1. janvāra dalībvalstis, ja tas ir tehniski iespējams, diferencē autoceļu nodevas un lietošanas maksu gada likmes vieglajiem kravas automobiļiem un mikroautobusiem atkarībā no transportlīdzekļa vidiskā snieguma saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Šajā nolūkā 1. punkta otrās daļas noteikumi ir indikatīvi.

Ja dalībvalstis izvēlas piemērot atšķirīgus emisiju standartu kritērijus vai zemāku samazinājuma līmeni, nekā izklāstīts 1. punktā, vai kas izvēlas iekļaut atšķirīgus vai papildu kritērijus, tās par savu izvēli paziņo Komisijai un pamato to vismaz sešus mēnešus pirms jebkuras diferenciācijas ieviešanas.

Tomēr dalībvalstis var izvēlēties samazinājumus piemērot tikai bezemisiju transportlīdzekļiem, nepiemērojot nekādu diferenciāciju citiem transportlīdzekļiem un par to Komisijai nepaziņojot.

Ja tiek ievēroti 1. un 2. punktā izklāstītie nosacījumi, dalībvalstis var ņemt vērā transportlīdzekļa vidiskā snieguma uzlabojumus, kas saistīti ar tā pārbūvi alternatīvu degvielu izmantošanai.

Dalībvalstis var pieņemt izņēmuma pasākumus, lai noteiktu maksas vēsturiskiem transportlīdzekļiem.

Šajā pantā minētā diferenciācija nav paredzēta, lai radītu papildu ieņēmumus.

▼M3

7.h pants

▼M9

Vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis nosūta Komisijai:

▼M3

attiecībā uz autoceļu nodevu iekasēšanas režīmu, neiekļaujot koncesijas autoceļu nodevas:

—

vienības vērtību un citus parametrus, ko izmanto dažādu infrastruktūras izmaksu elementu aprēķinos, un

—

skaidru informāciju par transportlīdzekļiem, uz ko attiecas nodevu iekasēšanas režīms, tīkla vai tā daļas ģeogrāfisko platību, ko izmanto, aprēķinot katras izmaksas, un izmaksu procentu, ko ir paredzēts atgūt, un

▼M9

—

attiecīgā gadījumā skaidru informāciju par autoceļu nodevu iekasēšanas elektroniskās sistēmas galvenajiem parametriem, arī par sadarbspēju;

▼M3

attiecībā uz nodevu iekasēšanas režīmu, tostarp koncesijas autoceļu nodevām:

—

koncesijas līgumus vai ievērojamus grozījumus tajos,

—

galveno lietu, kas ir koncesijas devēja paziņojuma pamatā, kā izklāstīts VII B pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 15 ); galvenajā lietā iekļauj 7.b panta 1. punktā noteiktās aplēstās izmaksas, ko paredz saskaņā ar koncesiju, prognozējamo satiksmi, sadalot pa transportlīdzekļu veidiem, paredzēto autoceļu nodevu summu un tīkla ģeogrāfisko platību, uz kuru attiecas koncesijas līgums.

▼M9

1.a

Dalībvalsts, nosūtot informāciju Komisijai saskaņā ar 1. punktu, var ietvert informāciju par vairāk nekā vienu grozījumu infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīmā. Ja Komisija jau ir informēta par grozījumu tiek uzskatīts, ka dalībvalsts jau ir izpildījusi 1. punkta informēšanas prasības, un ka grozījumu var īstenot, vairs neinformējot Komisiju.

▼M3

Kad tā ir saņēmusi visu saskaņā ar 1. punktu vajadzīgo informāciju, Komisija sešos mēnešos sniedz atzinumu par to, vai ir ievēroti 7.e pantā paredzētie pienākumi. Komisijas atzinumus dara pieejamus 9.c pantā minētajai komitejai.

▼M9

Pirms jauna vai būtiski grozīta maksas par ārējām izmaksām vai maksas par satiksmes sastrēgumiem iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgo tīklu un plānotajām likmēm katrā transportlīdzekļu kategorijā un emisiju klasē un – attiecīgā gadījumā – paziņo Komisijai saskaņā ar IIIa pielikuma 2. punktu vai V pielikuma 2. punktu.

▼M9 —————

▼M3

7.i pants

Dalībvalstis nevienam lietotājam neparedz autoceļu nodevu atlaides vai samazinājumus saistībā ar ārējo izmaksu segšanas elementu.

Dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka:

to rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem; un

▼M9

šādas atlaides vai samazinājumi atbilst faktiskajiem administratīvo izmaksu ietaupījumiem, kas rodas, apstrādājot informāciju par regulārajiem lietotājiem, salīdzinājumā ar neregulārajiem lietotājiem;

samazinājumi nepārsniedz 13 % no infrastruktūras lietošanas maksas, ko maksā tādi paši transportlīdzekļi, kuri nevar pretendēt uz atlaidēm vai samazinātu maksu.

▼M9

2.a

Dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides vai samazinājumus vieglajiem pasažieru automobiļiem regulāru lietotāju gadījumā, jo īpaši reti apdzīvotās vietās un lielpilsētu nomalēs. Ieņēmumu samazinājumu, kas izriet no regulārajiem lietotājiem piešķirtajām atlaidēm, nepiemēro mazāk regulāriem lietotājiem.

▼M9

Ievērojot šīs direktīvas 7.g panta 1. punkta b) apakšpunktā un 7.g panta 3. punktā minētos nosacījumus, attiecībā uz galvenajiem Eiropas transporta pamattīkla projektiem, kuru kartes ir dotas Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā, autoceļu nodevu likmēm var piemērot citādu diferenciāciju, lai šiem projektiem nodrošinātu komerciālu dzīvotspēju, ja ar tiem tieši konkurē citi transporta veidi. Tā rezultātā iegūtā maksas noteikšanas struktūra ir lineāra un samērīga. Tās detaļas tiek publiskotas un tā ir visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem. Tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļu nodevu veidā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem.

▼M3

7.j pants

▼M9

Autoceļu nodevas un lietošanas maksu piemēro un iekasē, un to samaksu pārrauga tā, lai iespējami mazāk traucētu brīvu satiksmes plūsmu un lai pie Savienības iekšējām robežām nenotiktu nekādas obligātas pārbaudes vai kontroles pasākumi. Lai to nodrošinātu, dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot metodes, kā ceļa lietotāji vismaz elektroniski vai izmantojot parastus maksāšanas līdzekļus uz robežas vai lielākajās tirdzniecības vietās var samaksāt autoceļu nodevas un lietošanas maksas 24 stundas diennaktī gan dalībvalstīs, kur minētās nodevas un maksas tiek piemērotas, gan ārpus tām. Dalībvalstīm nav pienākuma nodrošināt fiziskas maksājumu iekasēšanas vietas.

▼M3

Autoceļu nodevu un lietošanas maksu iekasēšanas sistēmas neregulāriem tīkla lietotājiem nedrīkst ne finansiāli, ne citādi radīt nepamatoti nelabvēlīgāku stāvokli. It īpaši, ja autoceļu nodevas vai lietošanas maksas dalībvalsts iekasē, tikai izmantojot sistēmu, kas prasa lietot transportlīdzekļos iebūvētas ierīces, tā nodrošina, ka saskaņā ar pamatotiem administratīviem un ekonomiskiem pasākumiem visi lietotāji var iegādāties attiecīgas transportlīdzekļos iebūvējamās ierīces, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā ( 16 ) prasībām.

▼M9

2.a

Ja transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs vai Eiropas autoceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) pakalpojumu sniedzējs 7.g panta 2. punkta, 7.ga panta vai 7.gb panta nolūkos nevar sniegt pierādījumus par transportlīdzekļa emisiju klasi, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas un lietošanas maksas.

Dalībvalstis īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pirms infrastruktūras izmantošanas autoceļu lietotāji var deklarēt transportlīdzekļa emisiju klasi vismaz ar elektroniskiem līdzekļiem. Dalībvalstis var piedāvāt elektroniskus un neelektroniskus līdzekļus, ar ko lietotājam dod iespēju sniegt pierādījumus, lai varētu izmantot autoceļu nodevu samazinājumus, vai attiecīgā gadījumā, ja notiek pārbaude. Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirms infrastruktūras izmantošanas ar elektroniskiem līdzekļiem tiek iesniegti pierādījumi.

Dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pierādījumu sniegšana pēc infrastruktūras izmantošanas tiek pieņemta 30 dienas vai ilgāku laikposmu, ko nosaka dalībvalstis pēc infrastruktūras izmantošanas, un lai nodrošinātu, ka tiek atlīdzināta jebkāda starpība starp piemērotajām ceļa nodevām vai lietošanas maksām un ceļa nodevām vai lietošanas maksu, kas atbilst attiecīgā transportlīdzekļa emisiju klasei un kas izriet no pierādījumiem, kuri iesniegti noteiktajā termiņā.

▼M9

Ja dalībvalsts transportlīdzeklim piemēro autoceļu nodevu, tad nodevas kopsummu, infrastruktūras lietošanas maksas summu, summu maksai par ārējām izmaksām un summu maksai par satiksmes sastrēgumiem (ja piemēro) norāda kvītī, ko izsniedz ceļa lietotājam, ja iespējams, elektroniski. Autoceļu lietotājs var piekrist, ka tam kvīts netiek izsniegta.

Ja tas ir ekonomiski iespējams, dalībvalstis infrastruktūras lietošanas maksu, maksu par ārējām izmaksām un maksu par satiksmes sastrēgumiem piemēro un iekasē, izmantojot elektronisku autoceļu nodevu sistēmu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/520 ( 17 ) 3. panta 1. punkta noteikumiem. Komisija veicina sadarbību starp dalībvalstīm, kas izrādās vajadzīga, lai nodrošinātu maksu iekasēšanas elektronisko sistēmu savietojamību Eiropas mērogā.

7.k pants

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, šī direktīva neierobežo dalībvalstu, kuras ievieš autoceļu nodevu sistēmu, rīcības brīvību paredzēt attiecīgas kompensācijas.

▼B

8. pants

Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties, ieviešot vienotu lietošanas maksas sistēmu, ko piemēro visā to teritorijā. Tādā gadījumā šīs dalībvalstis nodrošina ciešu Komisijas iesaistīšanos sadarbībā un sistēmas turpmākajā izmantošanā, kā arī tās iespējamajos grozījumos.

Vienota infrastruktūras lietošanas maksas sistēma, papildus 7. panta noteikumiem, atbilst šādiem nosacījumiem:

▼M9

vienotās lietošanas maksas samaksa ļauj izmantot sadarbībā iesaistījušos dalībvalstu autoceļu tīklu saskaņā ar 7. panta 1. un 2. punktu;

sadarbībā iesaistījušās dalībvalstis nosaka vienotas lietošanas maksas likmes līmenī, kas nepārsniedz 7.a pantā minētās maksimālās likmes;

▼B

vienotajā sistēmā var iesaistīties arī citas dalībvalstis;

sadarbībā iesaistījušās dalībvalstis izstrādā skalu, saskaņā ar kuru tās saņem taisnīgu daļu no lietošanas maksas ieņēmuma.

▼M9

Ja ir ieviesta šā panta 1. punktā minētā vienotā lietošanas maksu sistēma, pēdējais termiņš, kad var pieteikt 7.ga panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minētās diferenciācijas, tiek pagarināts līdz 2025. gada 25. martam vai – ja atsauces CO2 emisijas tiek publicētas pēc 2022. gada 24. marta – trim gadiem pēc atsauces CO2 emisiju publicēšanas.

▼M1

8.a pants

Katra dalībvalsts pārrauga autoceļa nodevu un/vai lietošanas maksu sistēmu, nodrošinot, ka tā darbojas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.

▼M3

8.b pants

Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties, ieviešot vienotas autoceļu nodevu sistēmas, kas būtu piemērojamas visā to kopējā teritorijā. Tādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai Komisija būtu informēta par sadarbību, sistēmas turpmāku darbību, kā arī iespējamiem grozījumiem.

Vienotai autoceļu nodevu sistēmai piemēro 7. līdz 7.k pantā izklāstītos nosacījumus. Vienotajai sistēmai var pievienoties citas dalībvalstis.

▼B

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

9. pants

▼M1

Šī direktīva nekavē šādu nediskriminējošu dalībvalstu pasākumu piemērošanu:

īpašas nodevas vai maksas:

—

reģistrējot transportlīdzekļus, vai

—

transportlīdzekļiem vai kravām ar nestandarta masu vai gabarītiem;

autostāvvietu izmantošanas maksas un īpašas maksas saistībā ar satiksmi pilsētā.

▼M9

1.a

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm piemērot:

regulējošas maksas, kas īpaši paredzētas, lai uz visiem ceļiem, kas atrodas apdzīvotās vietās, arī uz Eiropas transporta tīkla ceļiem, kas šķērso apdzīvotas vietas, mazinātu satiksmes sastrēgumus vai lai cīnītos pret to kaitīgo ietekmi uz vidi, cita starpā arī sliktu gaisa kvalitāti;

maksas, kas īpaši paredzētas, lai finansētu tādu iekārtu būvi, ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstīšanu, kuras ir iebūvētas vai izvietotas gar un virs ceļiem, nodrošinot enerģiju kustībā esošiem mazemisiju transportlīdzekļiem, un ko iekasē no šādiem transportlīdzekļiem.

Minētās maksas piemēro nediskriminējošā veidā.

▼M3

Dalībvalstis nosaka šīs direktīvas radīto ieņēmumu izmantojumu. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto transporta nozarē, lai optimizētu visu transporta sistēmu. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

veicinātu cenu efektīvu noteikšanu;

rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto piesārņojumu;

rašanās vietā mazinātu autotransporta radītā piesārņojuma sekas;

uzlabotu transportlīdzekļu parametrus no CO2 emisiju apjoma un enerģijas izmantojuma viedokļa;

transporta lietotājiem attīstītu alternatīvu infrastruktūru un/vai palielinātu esošo jaudu;

atbalstītu Eiropas transporta tīklu;

optimizētu loģistiku;

uzlabotu ceļu satiksmes drošību; un

nodrošinātu drošas stāvvietas.

▼M9 —————

▼M1

9.a pants

Dalībvalstis izveido piemērotu kontroles mehānismu un izstrādā sankciju sistēmu, ko piemērot par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu; tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

▼M3

9.b pants

Komisija veicina dalībvalstu dialogu un tehnisko prasmju apmaiņu par šīs direktīvas un jo īpaši tās pielikumu īstenošanu.

9.c pants

Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 18 ).

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

▼M9

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▼M9

9.d pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai šo direktīvu grozītu attiecībā uz 0. pielikumu, formulām IIIa pielikuma 4.1. un 4.2. punktā, un IIIb un IIIc pielikuma tabulās norādītajām summām nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.

Apstākļos, kas minēti 7.cb panta 4. punktā, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai šo direktīvu grozītu attiecībā uz IIIc pielikumā noteiktajām atsauces vērtībām maksai par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām, ņemot vērā faktisko oglekļa cenu, ko piemēro autotransporta degvielai Savienībā. Šādus grozījumus veic, vienīgi lai nodrošinātu, ka līmenis maksai par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām nepārsniedz to līmeni, kas vajadzīgs, lai minētās ārējās izmaksas internalizētu.

9.e pants

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 24. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.d pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 19 ).

Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 9.d pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼M9 —————

▼B

10. pants

Šajā direktīvā eiro un to dalībvalstu valūtu, kas nepāriet uz eiro, maiņas kurss ir oktobra pirmajā darbdienā fiksētais kurss, kas publicēts ►M3 Eiropas Savienības ◄ Oficiālajā Vēstnesī, un to piemēro no nākamā kalendārā gada 1. janvāra.

Dalībvalstis, kas nepāriet uz eiro, var nemainīt apmērus, kas ir spēkā brīdī, kad tiek izdarītas gadskārtējās korekcijas saskaņā ar 1. punktu, ja, mainot eiro izteiktās summas, attiecīgā starpība valstu valūtās nepārsniedz 5 %.

▼M9

10.a pants

Lai ņemtu vērā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI), kurā nav iekļauta enerģija un neapstrādāta pārtika (ko publicējusi Komisija (Eurostat)), summas euro, kas noteiktas II pielikumā, un summas centos, kas noteiktas IIIb un IIIc pielikuma tabulās, pielāgo reizi divos gados. Pirmā šāda pielāgošana notiek līdz 2025. gada 31. martam.

Summas atjaunina automātiski, euro vai centos izteikto pamatsummu pielāgojot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu. Iegūtās summas noapaļo uz augšu līdz tuvākajam euro saistībā ar II pielikumu un uz augšu līdz tuvākajai centa desmitdaļai saistībā ar IIIb un IIIc pielikumu.

Pielāgotās summas, kas minētas 1. punktā, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 2025. gada 31. martam. Minētās pielāgotās summas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc publicēšanas.

11. pants

Līdz 2025. gada 25. martam un – pēc tam – ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis apkopojošā veidā publicē ziņojumu par autoceļu nodevām un lietošanas maksām, kas iekasētas to teritorijā.

Saskaņā ar 1. punktu publicētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

to, kā ir attīstījusies maksas noteikšana par ceļu infrastruktūras lietošanu, proti, informāciju par autoceļu tīkliem un transportlīdzekļu kategorijām, kurām šāda maksa noteikta, arī par jebkādiem izņēmumiem, ievērojot 7., 7.c vai 7.gb pantu;

infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu kategorijas un lielas noslodzes transportlīdzekļa tipa;

infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu vidiskā snieguma saskaņā ar 7.g, 7.ga vai 7.gb pantu;

attiecīgā gadījumā infrastruktūras lietošanas maksas diferenciāciju piemēro atkarībā no diennakts laika un dienas vai sezonas tipa, ievērojot 7.g panta 1. punktu;

maksu par ārējām izmaksām, kas iekasēta par katru transportlīdzekļa klases, ceļu kategorijas un laikposma kombināciju;

vidējo svērto infrastruktūras lietošanas maksu un kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no infrastruktūras lietošanas maksas;

kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no maksas par ārējām izmaksām;

kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no maksas par satiksmes sastrēgumiem katrā konkrēta transportlīdzekļu kategorijā;

kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no uzcenojumiem, un ceļa posmiem, kuros tie ir iekasēti;

kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no autoceļu nodevām vai lietošanas maksām vai attiecīgā gadījumā – abām;

to ieņēmumu izlietojumu, kas gūti, piemērojot šo direktīvu, un to, kā šie ieņēmumi ir ļāvuši dalībvalstij sasniegt 9. panta 2. punktā minētos mērķus, vai, ja šādus ieņēmumus piešķir vispārējam budžetam, informāciju par to izdevumu līmeni, kas piešķirti autotransporta infrastruktūrai un ilgtspējīga transporta projektiem; un

to transportlīdzekļu īpatsvara izmaiņām uz maksas ceļiem, kas pieder dažādām emisiju klasēm.

Dalībvalstis, kas minēto informāciju dara publiski pieejamu tiešsaistē, var nolemt ziņojumu nesagatavot.

▼B

12. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2000. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka atsauču izdarīšanas kārtību.

Dalībvalstis iepazīstina Komisiju ar galvenajiem tiesību aktiem, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par tiem informē pārējās dalībvalstis.

13. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M1

0. PIELIKUMS

IZMEŠU ROBEŽVĒRTĪBAS

1. Transportlīdzeklis “EURO 0”

Oglekļa monoksīda (CO) masa g/kWh	Ogļūdeņražu (HC) masa g/kWh	Slāpekļa oksīdu (NOx) masa (g/kWh)
12,3	2,6	15,8

2. Transportlīdzekļi “EURO I”/“EURO II”

	Oglekļa monoksīda (CO) masa g/kWh	Ogļūdeņražu (HC) masa g/kWh	Slāpekļa oksīdu (NOx) masa (g/kWh)	Cieto daļiņu (PT) masa g/kWh
Transportlīdzeklis “EURO I”	4,9	1,23	9,0	0,4 (1)
Transportlīdzeklis “EURO II”	4,0	1,1	7,0	0,15
(1) Cieto daļiņu izmešu robežvērtībai piemēro koeficientu 1,7 gadījumos, kad dzinēja darbības jauda ir 85 kW vai mazāka.

3. Transportlīdzekļi “EURO III”/“EURO IV”/“EURO V”/“EEV”

Oglekļa monoksīda, kopējo ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu ar ESC testu noteiktais īpatsvars un izplūdes gāzu ar ERL testu noteiktā dūmainība nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības (1):
	Oglekļa monoksīda (CO) masa g/kWh	Ogļūdeņražu (HC) masa g/kWh	Slāpekļa oksīdu (NOx) masa (g/kWh)	Cieto daļiņu (PT) masa g/kWh	Izplūdes gāzes m– 1
Transportlīdzeklis “EURO III”	2,1	0,66	5,0	0,10 (2)	0,8
Transportlīdzeklis “EURO IV”	1,5	0,46	3,5	0,02	0,5
Transportlīdzeklis “EURO V”	1,5	0,46	2,0	0,02	0,5
Transportlīdzeklis “EEV”	1,5	0,25	2,0	0,02	0,15
(1) Pārbaudes cikls sastāv no secīgiem pārbaudes punktiem, kur katru punktu definē ātrums un griezes moments, kas dzinējam jāievēro, vienmērīgi darbojoties (ESC tests), vai īslaicīga darba apstākļos (ETC un ELR testi). (2) 0,13 dzinējiem, kuru cilindru bloka tilpums ir mazāks par 0,7 dm3 un nominālais ātrums pārsniedz 3 000 min–1.

▼M9

Euro VI emisiju robežvērtības

	Robežvērtības
	CO (mg/kWh)	THC (mg/kWh)	NMHC (mg/kWh)	CH4 (mg/kWh)	NOX ( 1 ) (mg/kWh)	NH3 (ppm)	PM masa (mg/kWh)	PM skaits (#/kWh)
WHSC (CI)	1 500	130			400	10	10	8,0 × 10 11
WHTC (CI)	4 000	160			460	10	10	6,0 × 10 11
WHTC (PI)	4 000		160	500	460	10	10	6,0 × 10 11
Piezīme: PI = dzirksteļaizdedze; CI = kompresijaizdedze. (1) Pieļaujamo NO2 sastāvdaļas līmeni NOx robežvērtībā var noteikt vēlāk.

▼M1

4. Var apsvērt turpmākas transportlīdzekļu emisijas klases, kā noteikts Direktīvā 88/77/EEK un turpmākajos grozījumos.

▼B

I PIELIKUMS

TRANSPORTA NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES

Mehāniskie transportlīdzekļi

Asu skaits un maksimālā pieļaujamā pilnā masa (tonnās)		Nodokļa minimālā likme (eiro/gadā)
Ne mazāk par	Mazāk par	Dzenošie tilti ar pneimatisko balstiekārtu vai tās atzītu ekvivalentu (1)	Citas dzenošo tiltu balstiekārtas sistēmas
Divas asis
12	13	0	31
13	14	31	86
14	15	86	121
15	18	121	274
Trīs asis
15	17	31	54
17	19	54	111
19	21	111	144
21	23	144	222
23	25	222	345
25	26	222	345
Četras asis
23	25	144	146
25	27	146	228
27	29	228	362
29	31	362	537
31	32	362	537
(1) Balstiekārtu atzīst par ekvivalentu saskaņā ar definīciju II pielikumā Padomes Direktīvai Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

SAKABINĀTIE TRANSPORTLĪDZEKĻI (TRANSPORTLĪDZEKĻI AR PUSPIEKABI UN AUTOVILCIENI)

Asu skaits un maksimālā pieļaujamā pilnā masa (tonnās)		Nodokļa minimālā likme (eiro/gadā)
Ne mazāk par	Mazāk par	Dzenošie tilti ar pneimatisko balstiekārtu vai tās atzītu ekvivalentu (1)	Citas dzenošo tiltu balstiekārtas sistēmas
2 + 1 asis
12	14	0	0
14	16	0	0
16	18	0	14
18	20	14	32
20	22	32	75
22	23	75	97
23	25	97	175
25	28	175	307
2 + 2 asis
23	25	30	70
25	26	70	115
26	28	115	169
28	29	169	204
29	31	204	335
31	33	335	465
33	36	465	706
36	38	465	706
2 + 3 asis
36	38	370	515
38	40	515	700
3 + 2 asis
36	38	327	454
38	40	454	628
40	44	628	929
3 + 3 asis
36	38	186	225
38	40	225	336
40	44	336	535
(1) Balstiekārtu atzīst par ekvivalentu saskaņā ar definīciju II pielikumā Padomes Direktīvai Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

▼M10

II PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀS LIETOŠANAS MAKSU SUMMAS EURO, IESKAITOT 7.a PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

Gadā

	Ne vairāk kā trīs asis	Ne mazāk kā četras asis
Euro 0	2 198	3 685
Euro I	1 911	3 190
Euro II	1 653	2 770
Euro III	1 437	2 399
Euro IV	1 251	2 086
Euro V	1 088	1 813
Euro VI	990	1 649

Mēnesī, nedēļā un dienā

Maksimālās mēneša, nedēļas un dienas likmes nosaka proporcionāli infrastruktūras izmantošanas ilgumam.

▼M1

III PIELIKUMS

IZMAKSU SADALES UN AUTOCEĻA NODEVU APRĒĶINĀŠANAS PAMATPRINCIPI

▼M3

Šajā pielikumā ir noteikti vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas pamatprincipi, kas atbilst 7.b panta 1. punkta noteikumiem. Pienākums saistīt infrastruktūras lietošanas maksu ar izmaksām neskar dalībvalstu brīvu izvēli saskaņā ar 7.b panta 2. punktu pilnībā neatgūt izmaksas no ieņēmumiem, ko dod infrastruktūras lietošanas maksa, vai tiesības saskaņā ar 7.f pantu diferencēt konkrētu infrastruktūras lietošanas maksu apjomu, paredzot no vidējās svērtās maksas atšķirīgu apjomu.

▼M1

Šos principus piemēro, pilnībā ievērojot citas ►M3 Savienības ◄ tiesību aktos noteiktās prasības, jo īpaši prasību piešķirt koncesijas līgumus saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK un citiem ►M3 Savienības ◄ instrumentiem valsts iepirkumu jomā.

Ja dalībvalsts sāk sarunas ar vienu vai vairākām trešām personām, lai noslēgtu koncesijas līgumu par infrastruktūras posma izbūvi vai uzturēšanu, vai ar šādu mērķi iesaistās līdzīgā nolīgumā, kas balstīts uz valsts tiesību aktiem vai uz nolīgumu, kurā iesaistījusies dalībvalsts valdība, par šo principu ievērošanu spriež pēc šo sarunu iznākuma.

1. Tīkla un transportlīdzekļu definīcija

—

Ja nav paredzēts piemērot vienotu autoceļa nodevu iekasēšanas režīmu visā Eiropas autoautoceļu tīklā, dalībvalsts precīzi norāda to tīkla daļu vai daļas, kurās paredzēts piemērot autoceļa nodevu iekasēšanas režīmu, kā arī sistēmu, ko tā izmanto, lai klasificētu transportlīdzekļus nodevu variēšanas vajadzībām. Dalībvalstis arī norāda, vai tās paplašina autoceļa nodevu iekasēšanas režīmam pakļauto transportlīdzekļu loku zem 12 tonnu robežvērtības.

—

Ja dalībvalsts izlemj piemērot atšķirīgu izmaksu atgūšanas politiku sava tīkla dažādām daļām (kā to pieļauj ►M3 7.b panta 2. punkts ◄ ), katrai skaidri norādītai tīkla daļai piemēro atsevišķu izmaksu aprēķinu. Dalībvalsts drīkst sadalīt savu tīklu vairākās skaidri definētās daļās, lai katrai daļai izstrādātu atsevišķus koncesijas vai tamlīdzīgus pasākumus.

2. Infrastruktūras izmaksas

2.1. Ieguldījumu izmaksas

—

Ieguldījumu izmaksās iekļauj būvniecības izmaksas (tostarp finansēšanas izmaksas) un infrastruktūras attīstības izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu. Iekļauj arī zemes iegādes, plānošanas, projektēšanas, būvniecības līgumu pārraudzības un projekta vadības izmaksas, kā arī arheoloģiskās un zemes izpētes un citas attiecīgās saistītās izmaksas.

—

Būvniecības izmaksu atgūšana balstās uz infrastruktūras gaidāmo tehnisko kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem), kurš būtu uzskatāms par atbilstīgu finansēšanas apsvērumu dēļ ar koncesijas līguma starpniecību vai citādi. Amortizācijas laikposma ilgums var būt galvenais mainīgais sarunās par koncesijas līgumu izstrādi, īpaši, ja attiecīgā dalībvalsts vēlas līgumā iekļaut piemērojamās vidējās svērtās autoceļa nodevas augšējo robežvērtību.

—

Neskarot ieguldījumu izmaksu aprēķinu, izmaksu atgūšanu drīkst:

—

vienmērīgi sadalīt visa amortizācijas laikposma garumā vai koncentrēt sākuma, vidējos vai beigu gados ar nosacījumu, ka šāda sadale notiek pārskatāmā veidā;

—

paredzēt autoceļu nodevas indeksāciju amortizācijas laikposmā.

—

Visas sākotnējās izmaksas balstās uz nomaksātajām summām. Paredzamās izmaksas balstās uz saprātīgām izmaksu prognozēm.

—

Valsts investīcijas var uzskatīt par finansiālo aizņēmumu. Sākotnējām izmaksām piemēro procentu likmi, kas vienāda ar attiecīgajā laikposmā valsts aizņēmumiem piemēroto procentu likmi.

▼M9

—

Lielas noslodzes transportlīdzekļiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās lielas noslodzes transportlīdzekļu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Lielas noslodzes transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem ( 20 ).

▼M1

—

Prognozētās kapitāla atdeves vai peļņas normas rezerve ir saprātīga, ņemot vērā tirgus apstākļus, un tā drīkst būt variēta, lai stimulētu trešo apakšuzņēmēju darbības rezultātus attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes prasībām. Kapitāla atdevi var novērtēt, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram iekšējo ieguldījumu atdevi (internal rate of return on investment, IRR) vai vidējo svērto kapitāla izmaksu (weighted average costs of capital, WACC).

2.2. Ikgadējās uzturēšanas izmaksas un rekonstrukciju izmaksas

—

Šajās izmaksās iekļauj gan gadskārtējās autoceļu tīkla uzturēšanas izmaksas, gan periodiskās izmaksas saistībā ar rekonstrukciju, nostiprināšanu un seguma atjaunošanu, lai nodrošinātu tīkla funkcionalitātes līmeņa saglabāšanu nākotnē.

▼M9

—

Šādas izmaksas sadala starp lielas noslodzes transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.

▼M1

3. Pārvaldības, pārraudzības un autoceļu nodevas iekasēšanas izmaksas

Šajā izmaksu pozīcijā iekļauj visas izmaksas, kas radušās infrastruktūras operatoram un kas nav iekļautas 2. iedaļā, un kas attiecas uz infrastruktūras un autoceļu nodevu sistēmas ieviešanu, pārvaldību un pārraudzību. Konkrēti, tur iekļauj:

—

nodevu iekasēšanas kabīņu un citu maksāšanas sistēmu būvniecības, uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas,

—

ikdienas izmaksas, kas saistītas ar nodevu iekasēšanas sistēmas parvaldīšanu, administrēšanu un kontroli,

—

administratīvās maksas un atlīdzību saistībā ar koncesijas līgumiem,

—

pārraudzības, administratīvās un pakalpojumu izmaksas saistībā ar infrastruktūras darbību.

Izmaksās var iekļaut kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu, atspoguļojot nodotā riska pakāpi.

Šādas izmaksas sadala, pamatojoties uz taisnīgu un pārskatāmu pieeju, starp visām transportlīdzekļu klasēm, uz kurām attiecas autoceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

▼M9

4. Lielas noslodzes transportlīdzekļu satiksmes daļa, ekvivalences koeficienti un korekcijas mehānisms

—

Autoceļu nodevas aprēķins balstīts uz lielas noslodzes transportlīdzekļu faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, kuru, ja nepieciešams, koriģē ar ekvivalences koeficientiem, lai pienācīgi ņemtu vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu lietošanai paredzētās infrastruktūras paaugstinātās izbūves un remonta izmaksas.

▼M1

—

Turpmākajā tabulā sniegta indikatīva ekvivalences koeficientu sistēma. Ja dalībvalsts izmanto ekvivalences koeficientus, kuru likmes atšķiras no tabulā norādītajām, tos balsta uz objektīvi pamatotiem kritērijiem un dara zināmus atklātībā.

Transportlīdzekļa klase (1)	Ekvivalences koeficienti
Transportlīdzekļa klase (1)	Rekonstrukcijas darbi (2)	Ieguldījumi	Ikgadējā uzturēšana
No 3,5 t līdz 7,5 t, 0. klase	1	1	1
> 7,5 t, I klase	1,96	1	1
> 7,5 t, II klase	3,47	1	1
> 7,5 t, III klase	5,72	1	1
(1) Par transportlīdzekļu klases noteikšanu skatīt IV pielikumu. (2) Transportlīdzekļu klases atbilst attiecīgi ass svaram 5,5; 6,5; 7,5 un 8,5 tonnas.

—

Autoceļu nodevu iekasēšanas režīmi, kas balstīti uz satiksmes intensitātes plānošanu, paredz korekcijas mehānismu, ar kura palīdzību maksas periodiski koriģē, izlabojot jebkādu kļūdainu prognožu izraisītu nepietiekamu vai pārāk augstu izmaksu atgūšanu.

▼M9

IIIa PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM IEKASĒŠANAI

Šajā pielikumā ir ietvertas minimālās prasības, kas jāievēro, lai iekasētu maksu par ārējām izmaksām un attiecīgā gadījumā aprēķinātu maksimālo pieļaujamo maksu par ārējām izmaksām.

1. Attiecīgās ceļu tīkla daļas

Dalībvalstis nosaka precīzu sava ceļu tīkla daļu vai daļas, uz ko attiecas maksa par ārējām izmaksām.

Ja dalībvalsts plāno iekasēt maksu par ārējām izmaksām tikai tajā autoceļu tīkla daļā vai tajās daļās, ko veido šīs dalībvalsts daļa Eiropas ceļu tīklā un tā autoceļos, šo daļu vai daļas izvēlas pēc novērtējuma, kurā konstatē, ka maksas par ārējām izmaksām uzlikšana citām šādi veidota ceļu tīkla daļām varētu negatīvi ietekmēt vidi, sabiedrības veselību vai ceļu satiksmes drošību.

No 2026. gada 25. marta dalībvalsts, kas plāno neiekasēt maksu par ārējām izmaksām par gaisa piesārņojumu konkrētos savu maksas autoceļu tīkla posmos, arī izvēlas minētos posmus, pamatojoties uz šādu novērtējumu.

2. Transportlīdzekļi, ceļi un attiecīgais laiks

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb vai IIIc pielikumā norādītajām atsauces vērtībām, tā paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts paziņo Komisijai to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (“piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro mazāku maksu par ārējām izmaksām (“starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”).

Attiecīgā gadījumā tā paziņo Komisijai arī precīzus laikposmus, kas atbilst nakts laikam un kad var piemērot lielāku maksu par ārējām ar troksni saistītām izmaksām, lai atspoguļotu lielākus trokšņa radītos traucējumus.

Klasificējot ceļus kā piepilsētas ceļus (tostarp autoceļus) un starppilsētu ceļus (tostarp autoceļus) un definējot laikposmus, par pamatu izmanto objektīvus kritērijus, kas saistīti ar piesārņojuma iedarbības līmeni uz ceļiem un to apkārtni, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, gada vidējo gaisa piesārņojumu (jo īpaši ar PM10 un NO2), dienu skaitu (attiecībā uz PM10) un stundu skaitu (attiecībā uz NO2), kad tiek pārsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktās robežvērtības. Izmantotos kritērijus iekļauj paziņojumā.

3. Maksas lielums

Šo iedaļu piemēro, ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb vai IIIc pielikumā norādītajām atsauces vērtībām.

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde attiecīgi katrai transportlīdzekļu klasei, ceļu tipam un laikposmam nosaka vienotu konkrētu summu. Iegūtā tarifikācijas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem. Publiskošanai būtu jānotiek laikus pirms īstenošanas. Lai saprastu, kā aprēķina dažādus ārējo izmaksu elementus, publisko visus vajadzīgos parametrus, datus un citu informāciju.

Nosakot maksu, dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde ievēro efektīvas cenu noteikšanas principu, t. i., šī cena gandrīz līdzinās sociālajām robežizmaksām, ko rada transportlīdzekļi, kuriem piemēro maksu.

Šo maksu nosaka pēc tam, kad ir apsvērta satiksmes novirzīšanas iespējamība un cita nelabvēlīga ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi, kā mazināt minētos apdraudējumus.

Dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi tarifikācijas shēma mazina autotransporta radīto kaitējumu videi. Vajadzības gadījumā tā reizi divos gados tarifikācijas struktūru un konkrēto maksas summu, kas noteikta konkrētai transportlīdzekļu klasei, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.

4. Ārējo izmaksu elementi

4.1. Satiksmes radītā gaisa piesārņojuma izmaksas

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām atsauces vērtībām, minētā dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radīto gaisa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

— PCVij

i klases transportlīdzekļa radīta gaisa piesārņojuma izmaksas uz j kategorijas ceļa (euro/transportlīdzeklis.kilometrs),

— EFik

piesārņojošās vielas k un i klases transportlīdzekļa emisiju apjoma koeficients (grams/transportlīdzeklis.kilometrs),

— PCjk

piesārņojošās vielas k izmaksas naudas izteiksmē attiecībā uz j kategorijas ceļu (euro/grams).

Emisiju apjoma koeficienti ir tādi paši, kādus dalībvalstis izmanto, sagatavojot savus emisiju apjomu pārskatus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 ( 21 ) (jāizmanto EMEP/EEA rokasgrāmata par gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomu pārskatiem ( 22 )). Piesārņojošo vielu radītās izmaksas naudas izteiksmē aprēķina dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde, kas minēta šīs direktīvas 7.c panta 2. punktā, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.

Aprēķinot gaisa piesārņojuma izmaksu lielumu, dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde var piemērot zinātniski pamatotas alternatīvas metodes, izmantojot gaisa piesārņojošo vielu mērījumu datus un gaisa piesārņojošo vielu naudas izmaksu vietējo lielumu.

4.2. Satiksmes radītā trokšņa piesārņojuma izmaksas

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām atsauces vērtībām, minētā dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radītā trokšņa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

NCVj (diena) = a × NCVj

NCVj (nakts) = b × NCVj

kur:

— NCVj

viena smagā kravas transportlīdzekļa radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas uz j kategorijas ceļa (euro/transportlīdzeklis.kilometrs),

— NCjk

trokšņa piesārņojuma izmaksas vienam cilvēkam, kas pakļauts k līmeņa trokšņa iedarbībai uz j kategorijas ceļa (euro/persona),

— POPk

iedzīvotāji, kas pakļauti k līmeņa trokšņa ikdienas iedarbībai uz vienu kilometru (persona/kilometrs),

— WADT

vidējā svērtā dienas satiksmes plūsma (vieglā pasažieru automobiļa ekvivalents),

— a un b

ir svēršanas koeficienti, ko dalībvalsts nosaka tā, lai iegūtā vidējā svērtā ceļa maksa par trokšņiem katram transportlīdzekļa kilometram atbilstu NCVj (dienā).

Satiksmes radītais trokšņa piesārņojums attiecas uz trokšņa ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo ceļa tuvumā.

Datus par iedzīvotājiem, kuri pakļauti k līmeņa troksnim, iegūst no stratēģiskajām trokšņa kartēm, kas sagatavotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK ( 23 ) 7. pantu, vai citiem līdzvērtīgiem datu avotiem.

Izmaksas uz vienu cilvēku, kas pakļauts k līmeņa troksnim, dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde aplēš, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.

Dienas vidējai svērtajai smago kravas transportlīdzekļu satiksmes plūsmai salīdzinājumā ar viegliem pasažieru automobiļiem piemēro ekvivalences koeficientu “e”, kas atvasināts, pamatojoties uz trokšņa emisiju līmeņiem, ko rada vidējais vieglais pasažieru automobilis un vidējais smagais kravas transportlīdzeklis, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 540/2014 ( 24 ).

Dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde var noteikt diferencētas maksas par troksni, lai atlīdzinātu klusāku transportlīdzekļu izmantojumu, ar nosacījumu, ka tas nediskriminē ārzemju transportlīdzekļus.

4.3. Satiksmes radītu CO2 emisiju izmaksas

Ja dalībvalsts plāno piemērot augstākas ārējās izmaksas saistībā ar CO2 emisijām nekā IIIc pielikumā noteiktās atsauces vērtības, šī dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde aprēķina iekasējamo maksu, kas balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem, izmantojot izvairīšanās izmaksu pieeju un ņemot vērā un izskaidrojot jo īpaši šādus aspektus:

emisiju mērķrādītāja līmeņa izvēli;

mazināšanas iespēju aplēsi;

atsauces scenārija aplēsi;

riska un zaudējumu novēršanu;

kapitāla svērumu.

Vismaz sešus mēnešus pirms šādu ārējo izmaksu saistībā ar CO2 emisijām ieviešanas dalībvalstis par to paziņo Komisijai.

▼M10

IIIb PIELIKUMS

ATSAUCES VĒRTĪBAS MAKSAI PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM

Šis pielikums nosaka atsauces vērtības maksai par ārējām izmaksām, ieskaitot gaisa piesārņojuma un trokšņa radītās izmaksas.

1. tabula

Atsauces vērtības maksai par ārējām izmaksām smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļa klase	Centi/transportlīdzekļa kilometrs	Piepilsētas (1)	Starppilsētu (2)
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kas ir mazāka par 12 tonnām, vai ar divām asīm	Euro 0	21,6	11,5
	Euro I	14,6	7,5
	Euro II	14,5	7,3
	Euro III	11,2	5,6
	Euro IV	8,5	4,0
	Euro V	5,1	2,1
	Euro VI	2,7	0,6
	Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā Euro VI klases transportlīdzekļi, tostarp bezemisiju transportlīdzekļi	2,4	0,4
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu no 12 līdz 18 tonnām vai ar trim asīm	Euro 0	28,5	15,9
	Euro I	18,3	9,8
	Euro II	18,3	9,8
	Euro III	14,5	7,7
	Euro IV	10,7	5,3
	Euro V	6,5	3,2
	Euro VI	3,3	0,9
	Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā Euro VI klases transportlīdzekļi, tostarp bezemisiju transportlīdzekļi	2,7	0,4
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu no 18 līdz 32 tonnām vai ar četrām asīm	Euro 0	32,2	18,3
	Euro I	23,7	13,1
	Euro II	23,7	13,0
	Euro III	18,9	10,3
	Euro IV	13,7	7,0
	Euro V	7,7	4,0
	Euro VI	3,6	1,0
	Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā Euro VI klases transportlīdzekļi, tostarp bezemisiju transportlīdzekļi	2,9	0,4
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 32 tonnām vai ar piecām vai vairāk asīm	Euro 0	38,8	22,5
	Euro I	29,0	16,4
	Euro II	28,9	16,1
	Euro III	23,3	12,9
	Euro IV	16,5	8,7
	Euro V	8,8	4,4
	Euro VI	4,0	1,0
	Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā Euro VI klases transportlīdzekļi, tostarp bezemisiju transportlīdzekļi	3,3	0,4
(1) “Piepilsētas” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir no 150 līdz 900 iedzīvotājiem uz vienu km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums 300 iedzīvotāji/km2). (2) “Starppilsētu” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2.

Kalnu apgabalos un ap aglomerācijām 1. tabulā norādītās vērtības var reizināt ar koeficientu, kas nav lielāks par 2, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā mazāku izkliedi, ceļu kritumu un augstuma vai temperatūras maiņu. Ja pastāv zinātniski pierādījumi, ka kalnu apgabaliem un aglomerācijām ir jāpiemēro lielāks koeficients, šo standarta vērtību var palielināt, sniedzot detalizētu pamatojumu.

IIIc PIELIKUMS

ATSAUCES VĒRTĪBAS MAKSAI PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM SAISTĪBĀ AR CO2 EMISIJĀM

Šis pielikums nosaka atsauces vērtības maksai par ārējām izmaksām, ņemot vērā CO2 emisiju radītās izmaksas.

1. tabula

Atsauces vērtības maksai par ārējām izmaksām saistībā ar CO2 emisijām smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļa klase		Centi/transportlīdzekļa kilometrs	Starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kas ir mazāka par 12 tonnām, vai ar divām asīm	CO2 emisiju 1. klase	Euro 0	5,3
		Euro I Euro II Euro III Euro IV Euro V Euro VI	4,7
	CO2 emisiju 2. klase		4,4
	CO2 emisiju 3. klase		4,2
	Mazemisiju transportlīdzeklis		2,4
	Bezemisiju transportlīdzeklis		0
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu no 12 līdz 18 tonnām vai ar trim asīm	CO2 emisiju 1. klase	Euro 0	7,0
		Euro I Euro II Euro III	6,1
		Euro IV Euro V Euro VI	5,8
	CO2 emisiju 2. klase		5,6
	CO2 emisiju 3. klase		5,3
	Mazemisiju transportlīdzeklis		2,9
	Bezemisiju transportlīdzeklis		0
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu no 18 līdz 32 tonnām vai ar četrām asīm	CO2 emisiju 1. klase	Euro 0	9,2
		Euro I	8,0
		Euro II
		Euro III
		Euro IV	7,8
		Euro V
		Euro VI
	CO2 emisiju 2. klase		7,5
	CO2 emisiju 3. klase		7,0
	Mazemisiju transportlīdzeklis		4,0
	Bezemisiju transportlīdzeklis		0
Smagie kravas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 32 tonnām vai ar piecām vai vairāk asīm	CO2 emisiju 1. klase	Euro 0	10,6
		Euro I	9,4
		Euro II
		Euro III
		Euro IV	9,3
		Euro V
		Euro VI
	CO2 emisiju 2. klase		8,8
	CO2 emisiju 3. klase		8,4
	Mazemisiju transportlīdzeklis		4,7
	Bezemisiju transportlīdzeklis		0

▼M1

IV PIELIKUMS

INDIKATĪVA TRANSPORTLĪDZEKĻU KLASES NOTEIKŠANA

Transportlīdzekļu klases definētas turpmākajā tabulā.

Transportlīdzekļus iedala apakškategorijās 0, I, II un III, pieaugošā secībā, atkarībā no bojājumiem, ko tie rada autoceļu segumam, (tādējādi III klase ir kategorija, kas autoceļu segumam rada vislielākos bojājumus). Pieaugot ass svaram, bojājumi pieaug eksponenciāli.

Visi mehanizētie transportlīdzekļi un transportlīdzekļu kombinācijas ar maksimāli pieļaujamo pilno masu, kas mazāka par 7,5 tonnām, pieder 0 bojājumu klasei.

Mehāniskie transportlīdzekļi

Dzenošā(s) ass(is) ar pneimatisko vai par līdzvērtīgu atzītu balstiekārtu (1)		Citas dzenošās ass balstiekārtu sistēmas		Bojājumu klase
Asu skaits un maksimāli pieļaujamā pilnā masa (tonnās)		Asu skaits un maksimāli pieļaujamā pilnā masa (tonnās)
Ne mazāka par	Mazāka par	Ne mazāka par	Mazāka par
Divas asis
7,5 12 13 14 15	12 13 14 15 18	7,5 12 13 14 15	12 13 14 15 18	I
Trīs asis
15 17 19 21 23 25	17 19 21 23 25 26	15 17 19 21	17 19 21 23
		23 25	25 26	II
Četras asis
23 25 27	25 27 29	23 25	25 27	I
		27 29 31	29 31 32	II
29 31	31 32
(1) Balstiekārta, kas atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar definīciju II pielikumā Padomes Direktīvai 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

▼M9

Transportlīdzekļu kombinācijas (sakabināti transportlīdzekļi un autovilcieni)

Dzenošās asis ar pneimatisko vai par līdzvērtīgu atzītu balstiekārtu		Citas dzenošās ass balstiekārtu sistēmas		Bojājumu klase
Asu skaits un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (tonnās)		Asu skaits un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (tonnās)
Ne mazāka par	Mazāka par	Ne mazāka par	Mazāka par
2 + 1 asis
7,5 12 14 16 18 20 22 23 25	12 14 16 18 20 22 23 25 28	7,5 12 14 16 18 20 22 23 25	12 14 16 18 20 22 23 25 28	I
2 + 2 asis
23 25 26 28	25 26 28 29	23 25 26 28	25 26 28 29
29	31	29	31	II
31	33	31	33
33 36	36 38	33	36	III
2 + 3 asis				II
36 38	38 40	36	38
		38	40	III
2 + 4 asis				II
36 38	38 40	36	38
		38	40	III
3 + 1 asis				II
30 32	32 35	30	32
		32	35	III
3 + 2 asis				II
36 38	38 40	36	38
		38 40	40 44	III
40	44
3 + 3 asis
36 38	38 40	36	38	I
		38	40	II
40	44	40	44
7 asis
40	50	40	50	II
50	60	50	60	III
60		60
Vismaz 8 asis
40	50	40	50		I
50	60	50	60	II
60		60		III

▼M9

V PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM IEKASĒŠANAI

Šis pielikums nosaka minimālās prasības maksas par satiksmes sastrēgumu iekasēšanai.

1. Tīkla daļas, kurās piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem, attiecīgie transportlīdzekļi un laikposmi

Dalībvalstis precīzi norāda:

tīkla daļu vai daļas, kas sastāv no to daļas Eiropas ceļu tīklā un šo valstu autoceļiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem saskaņā ar 7.da panta 1. un 3. punktu;

to tīkla posmu klasifikāciju par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem. Dalībvalstis izmanto 1. tabulā minētos kritērijus, lai noteiktu katra ceļu posma klasifikāciju.

1. tabula

Kritēriji a) apakšpunktā minētajai tīkla ceļu klasificēšanai par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem

Ceļa kategorija	Klasificēšanas kritērijs
“metropoles” ceļš	Tīkla posmi aglomerācijās ar 250 000 vai vairāk iedzīvotājiem
“nemetropoles” ceļš	Tīkla posmi, kas netiek klasificēti kā “metropoles” ceļi

laikposmus, kad šo maksu piemēro katrā atsevišķajā posmā. Ja visā periodā, kad ir noteikta maksa, piemēro diferencētus maksas līmeņus, dalībvalstis nepārprotami norāda katra laikposma, kurā piemēro konkrētu maksu, sākumu un beigas.

Dalībvalstis izmanto 2. tabulā minētos ekvivalences koeficientus, lai noteiktu maksas līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām.

2. tabula

Ekvivalences koeficienti, kas izmantojami, nosakot maksas par satiksmes sastrēgumiem līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām

Transportlīdzekļa kategorija	Ekvivalences koeficients
Mazas noslodzes transportlīdzekļi	1
Atsevišķie smagie kravas transportlīdzekļi	1,9
Autobusi un tālsatiksmes autobusi	2,5
Sakabinātie smagie kravas transportlīdzekļi	2,9

2. Maksas lielums

Katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļa posmam un laikposmam dalībvalsts vai – attiecīgā gadījumā – neatkarīga iestāde nosaka vienotu konkrētu summu, kas veidota saskaņā ar šā pielikuma 1. iedaļas noteikumiem, ņemot vērā attiecīgo atsauces vērtību, kas noteikta VI pielikuma tabulā. Iegūtā tarifikācijas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.

Pirms maksas par satiksmes sastrēgumiem ieviešanas dalībvalsts laikus publicē visu šādu informāciju:

visus parametrus, datus un citu informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu, kā ir veidota ceļu un transportlīdzekļu klasifikācija un noteikti maksas piemērošanas laikposmi;

pilnīgu aprakstu par maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko piemēro katrai transportlīdzekļu kategorijai katrā ceļa posmā un katrā laikposmā.

Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas publiskojama saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

Šo maksu nosaka tikai pēc tam, kad ir apsvērti satiksmes novirzīšanas riski un cita nelabvēlīgā ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi šo risku samazināšanai.

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par satiksmes sastrēgumiem, kas ir augstāka par VI pielikuma tabulā noteiktajām atsauces vērtībām, tā paziņo Komisijai:

to ceļu atrašanās vietu, kuriem piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem;

ii)

ceļu klasifikāciju (“metropoles” un “nemetropoles” ceļi), kā norādīts 1. iedaļas b) punktā;

iii)

laikposmus, kad maksu piemēro, kā norādīts 1. iedaļas c) punktā;

iv)

jebkādu daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu, ko piemēro mikroautobusiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem.

3. Uzraudzība

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi šī tarifikācijas shēma samazina satiksmes sastrēgumus. Vajadzības gadījumā tā reizi trīs gados maksas struktūru, iekasēšanas laikposmus un konkrēto maksas summu, kas noteikta katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.

VI PIELIKUMS

MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM ATSAUCES VĒRTĪBAS

Šis pielikums nosaka maksas par satiksmes sastrēgumiem atsauces vērtības.

Turpmāk tabulā norādītās atsauces vērtības ir piemērojamas mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Maksu par satiksmes sastrēgumiem citām transportlīdzekļu kategorijām nosaka, reizinot mazas noslodzes transportlīdzekļiem piemērojamo maksu ar ekvivalences koeficientiem, kas minēti V pielikuma tabulā.

Tabula

Maksas par satiksmes sastrēgumiem atsauces vērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem

Cents/transportlīdzekļa kilometrs	“Metropoles” ceļš	“Nemetropoles” ceļš
Autoceļi	25,9	23,7
Galvenie ceļi	61,0	41,5

VII PIELIKUMS

EMISIJU STANDARTI

Šajā pielikumā ir noteikti emisiju standarti attiecībā uz piesārņojošām vielām, pēc kurām saskaņā ar 7.gb panta 1. punkta b) apakšpunktu diferencē autoceļu nodevas un lietošanas maksas.

Tabula

Emisiju standartu kritēriji mazas noslodzes transportlīdzekļiem attiecībā uz piesārņojošām vielām

Ceļu nodevas un lietošanas maksa	5–15 % mazāk par augstāko likmi	15–25 % mazāk par augstāko likmi	25–35 % mazāk par augstāko likmi	Līdz 75 % mazāk par augstāko likmi
Emisiju standarti	Euro-6d-temp-x (1)	Euro-6d-x (1)	Deklarētās maksimālās piesārņojošu vielu emisiju vērtības reālos braukšanas apstākļos (2) < 80 % no piemērojamām emisijas robežvērtībām	Bezemisiju transportlīdzekļi
(1) Pozīciju “x” var atstāt tukšu, vai aizvietot ar kādu no turpmāk norādītā – EVAP, EVAP-ISC, ISC vai ISC-FCM. (2) Gan attiecībā uz NOx, gan uz PN, kā norādīts transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (1) (1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/62/oj).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

( 5 ) Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/956 (2018. gada 28. jūnijs) par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

( 12 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

( 13 ) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/520 (2019. gada 19. marts) par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (OV L 91, 29.3.2019., 45. lpp.).

( 20 ) Piemērojot ekvivalences koeficientus, dalībvalstis var ņemt vērā autoceļu būvniecības attīstību pa fāzēm vai izmantot ilgstoša lietderīgā mūža cikla pieeju.

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

( 22 ) Eiropas Vides aģentūras metodoloģija: EMEP/EEA rokasgrāmata par gaisu piesārņojošo vielu emisiju pārskatu 2019. gadam – Tehniski norādījumi valstu emisiju pārskatu sagatavošanā (http://www.eea.europa.eu//publications/emep-eea-guidebook-2019).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/38/EK (2006. gada 17. maijs),	L 157	8	9.6.2006
►M2	PADOMES DIREKTĪVA 2006/103/EK (2006. gada 20. novembrī),	L 363	344	20.12.2006
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/76/ES (2011. gada 27. septembris),	L 269	1	14.10.2011
►M4	PADOMES DIREKTĪVA 2013/22/ES (2013. gada 13. maijs),	L 158	356	10.6.2013
M5	II pielikuma un IIIb pielikuma 1. un 2. tabulas atjauninājums attiecībā uz piemērojamajām euro vērtībām saskaņā ar 10.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, ar tajā izdarītajiem grozījumiem 2014/C 46/05	C 46	3	18.2.2014
M6	II pielikuma un IIIb pielikuma 1. un 2. tabulas atjauninājums attiecībā uz piemērojamajām euro vērtībām saskaņā ar 10.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/76/ES 2016/C 101/01	C 101	1	17.3.2016
M7	II pielikuma un IIIb pielikuma 1. un 2. tabulas atjauninājums attiecībā uz piemērojamajām euro vērtībām saskaņā ar 10.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/76/ES 2018/C 205/01	C 205	1	14.6.2018
M8	II pielikuma un IIIb pielikuma 1. un 2. tabulas atjauninājums attiecībā uz piemērojamajām euro vērtībām saskaņā ar 10.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/76/ES 2020/C 223/01	C 223	1	7.7.2020
►M9	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/362 (2022. gada 24. februāris),	L 69	1	4.3.2022
►M10	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK ( 1 ) II, IIIb un IIIc pielikuma atjaunināšana attiecībā uz piemērojamām euro vērtībām saskaņā ar minētās direktīvas 10.a pantu C/2025/1824	C 1824	1	24.3.2025
►M11	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2025/2459 (2025. gada 26. novembris),	L 2459	1	4.12.2025

C1	Kļūdu labojums, OV C 194, 1.6.2016, lpp 15 (2016/C031)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 227, 1.9.2022, lpp 133 ((ES) 2022/362)